Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.214

Rīgā1999.gada 15.jūnijā (prot. Nr.31 4.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves".

2. Ar 1999.gada 1.oktobri Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.04.03-85 "Kanalizācija. Ārējie tīkli un būves", ko ar 1985.gada 21.maija lēmumu Nr.71 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu komiteja.

3. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 222 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" apstiprināšanai notekūdeņu vidējā daudzuma aplēsēm piemēro SNiP 2.04.02-84 "Ūdensapgāde. Ārējie tīkli un būves".

4. Būvprojektiem, kuru būvdarbi likumā noteiktajā kārtībā uzsākti līdz 1999.gada 30.septembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves" prasībām nav obligāta.

5. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.oktobri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 21.maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu.

Ministru prezidents V.Krištopans

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā — zemkopības ministrs P.Salkazanovs
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr. 214
Latvijas būvnormatīvs LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"
1. Vispārīgie norādījumi

1. Šis būvnormatīvs attiecas uz jaunu ārējo kanalizācijas sistēmu projektēšanu un esošo sistēmu rekonstrukciju (izņemot pagaidu sistēmas).

2. Projektējot kanalizācijas ārējos tīklus un būves, ievēro attiecīgos ārējos normatīvos aktus.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

3. Kanalizācijas ārējo tīklu un būvju projektēšanā piemēro to nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un kuri ir izdoti līdz projektēšanas uzdevuma parakstīšanai (turpmāk — piemērojamie standarti).

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

4. Projektējot kanalizācijas ārējo tīklu un būvju izbūvi vai rekonstrukciju, izvērtē to kooperēšanas lietderību (neatkarīgi no resoru piederības) un ietekmi uz vidi saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un saistošajiem noteikumiem, kā arī ņem vērā esošo kanalizācijas būvju tehnisko, ekonomisko un higiēnisko novērtējumu, ja paredzētas to darbības intensificēšanas iespējas, uzņemot individuālo māju, atsevišķi novietotu ēku vai ēku grupu notekūdeņus.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

5. Pirms izlaides ūdenstecēs un ūdenstilpēs vai citas nozīmes kanalizācijas sistēmās paredz visu notekūdeņu attīrīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī un atļauju nosacījumiem, kas izsniegtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo darbību pieteikšanas un atļauju izsniegšanas kārtību.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

6. Lietus kanalizācijas sistēmā jānodrošina ne mazāk kā 70 % vispiesārņotāko virszemes noteces ūdeņu gada apjoma attīrīšana no dzīvojamiem rajoniem un piesārņotības ziņā tiem līdzīgiem rūpniecības rajoniem. Ja rūpniecības uzņēmuma teritorija ir piesārņota ar toksiskām vielām vai ievērojamu organisko vielu daudzumu, jāattīra visa virszemes notece.

7. Būvprojektos pieņemtos galvenos tehniskos risinājumus un izbūves secību pamato, salīdzinot iespējamos variantus. Tehniski ekonomiskos aprēķinus veic tiem variantiem, kuru priekšrocības un trūkumus nevar noteikt bez aprēķiniem.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

7.1 Būvprojektiem, uz kuriem attiecināmas ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtību regulējošo normatīvo aktu prasības, galvenos tehniskos risinājumus, būvniecības kārtību un ūdenssaimniecības sistēmas izvēli argumentē, salīdzinot alternatīvos risinājumus tehniski ekonomiskajā pamatojumā.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

8. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

9. Kanalizācijas tīklu un būvju caurulēm, armatūrai, iekārtām un materiāliem jāatbilst šī būvnormatīva, piemērojamo standartu un tehnisko noteikumu prasībām. Reglamentētās sfēras būvizstrādājumus novērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu. Ja nav pieļaujams kanalizācijas sistēmas vai atsevišķu tās elementu darbības pārtraukums, jāparedz pasākumi, kas nodrošina nepārtrauktu darbību.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

10. Sanitārās aizsargjoslas izmērus attīrīšanas ietaisēm un ekspluatācijas aizsargjoslu izmērus kanalizācijas būvēm un tīkliem, kā arī aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus, īpašuma tiesību aprobežojumus tajās, aizsargjoslu iezīmēšanu dabā, to uzturēšanas un stāvokļa kontroli nosaka Aizsargjoslu likums.

2. Kanalizācijas sistēmas un shēmas
2.1. Apdzīvoto vietu kanalizācijas sistēmas un shēmas

11. Apdzīvoto vietu kanalizācijā lieto šādas sistēmas:

11.1. šķirtsistēma;

11.2. daļējā šķirtsistēma;

11.3. daļēji dalītā sistēma;

11.4. kopsistēma (lietojama tikai atsevišķos labvēlīgos apstākļos, ja iespējams ierīkot lietus pārgāzes pie ūdenstecēm vai ūdenstilpēm);

11.5. kombinētā (jauktā) sistēma.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

12. Kanalizācijas sistēmu izvēlas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, ņemot vērā vietējos apstākļus, apvidus reljefu, vides izpētes rezultātus un citus apstākļus.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

13. Apdzīvotām vietām atbilstoši vietējās pašvaldības apstiprinātajai aglomerācijai projektē decentralizētas vai centralizētas kanalizācijas sistēmas vai kanalizācijas sistēmas, kas ir kopīgas vairākām apdzīvotām vietām, atsevišķām ēku grupām un ražošanas teritorijām.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

14. Dzīvojamām un ražošanas teritorijām projektē kopīgas centralizētas kanalizācijas sistēmas. Ražošanas notekūdeņus apvieno ar sadzīves notekūdeņiem, ievērojot šī būvnormatīva 21.punktā minētos nosacījumus.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

15. Decentralizētas kanalizācijas shēmas, pamatojot ar ekonomiskiem aprēķiniem un ņemot vērā vides aizsardzības institūciju prasības, drīkst projektēt, ja nepieciešams kanalizēt ēku grupu vai atsevišķas ēkas.

2.2. Ražošanas uzņēmumu kanalizācijas sistēmas un shēmas

16. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

17. Ražošanas uzņēmumu kanalizācijā parasti projektē šķirtsistēmu.

18. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

19. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

20. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

21. Ražošanas notekūdeņus ievada centralizētā kanalizācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

22. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

23. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

2.3. Apdzīvoto vietu un ražošanas uzņēmumu teritoriju virszemes noteces ūdeņu kanalizācijas shēma un attīrīšana

24. Lietojot šķirtsistēmas kanalizācijas sistēmu, virszemes noteces ūdeņi no apdzīvotās vietas teritorijas jāattīra lokālās vai centralizētās virszemes noteces ūdeņu attīrīšanas ietaisēs. Virszemes, sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšana kopējās attīrīšanas ietaisēs atļauta tikai tad, ja tam ir tehnisks un ekonomisks pamatojums. Virszemes noteces ūdeņus minētajā gadījumā ieteicams akumulēt krājtvertnēs un ievadīt kanalizācijas sistēmā apdzīvotās vietas notekūdeņu minimālā pieplūduma laikā.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

25. Lietojot daļēji dalīto kanalizācijas sistēmu, virszemes noteces, sadzīves un ražošanas notekūdeņus attīra kopīgās notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

26. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

27. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

28. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

29. Ražošanas uzņēmuma virszemes noteces ūdeņu lokālās attīrīšanas ietaises izvietojamas tā teritorijā.

30. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

31. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

32. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

33. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

3. Notekūdeņu aprēķina daudzums. Kanalizācijas tīklu hidrauliskais aprēķins
3.1. Notekūdeņu daudzums, nevienmērības koeficienti un notekūdeņu aprēķina caurplūdums

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

34. Projektējot apdzīvoto vietu kanalizāciju, dzīvojamo māju sadzīves notekūdeņu vidējo daudzumu diennaktī nosaka vienādu ar ūdens patēriņu diennaktī saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanu, atskaitot ūdens patēriņu teritoriju un zālāju laistīšanai, ko izvērtē tehniski ekonomiskajā pamatojumā.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

35. Notekūdeņu daudzumu no atsevišķām dzīvojamām un publiskām ēkām, ja nepieciešams ņemt vērā koncentrētas pieplūdes, nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku iekšējā ūdensvada un kanalizācijas projektēšanu.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

36. Ražošanas notekūdeņu vidējo aprēķina daudzumu diennaktī, kā arī to pieteces nevienmērības koeficientu nosaka, pamatojoties uz tehnoloģiskajiem datiem.

37. Rajonos, kur nav kanalizācijas tīklu, notekūdeņu daudzumu nosaka atkarībā no ēkas labiekārtotības pakāpes, bet ne mazāk kā 25 litri diennaktī vienam iedzīvotājam.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

38. Apdzīvotās vietas vidējais notekūdeņu aprēķina daudzums diennaktī ir šī būvnormatīva 34., 35., 36. un 37.punktā noteikto daudzumu summa. Notekūdeņu daudzumu no iedzīvotājus apkalpojošiem ražošanas uzņēmumiem, kā arī neuzskaitītos notekūdeņu daudzumus drīkst pieņemt papildus piecu procentu apmērā no summārā apdzīvotās vietas vidējā notekūdeņu daudzuma diennaktī.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

39. Maksimālais un minimālais notekūdeņu aprēķina daudzums diennaktī nosakāms kā vidējo notekūdeņu daudzumu summa diennaktī atbilstoši šī būvnormatīva 38.punktam, kas reizināta ar kopējiem nevienmērības koeficientiem atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikuma 1.tabulai.

40. Rūpniecības uzņēmumu ražošanas notekūdeņu aprēķina caurplūdumu nosaka pēc maksimālās pieplūdes stundā.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

41. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu pašteces vadi, kā arī spiedvadi jāpārbauda attiecībā uz summārā maksimālā notekūdeņu aprēķina daudzuma caurplūdumu, kas noteikts atbilstoši šī būvnormatīva 39. un 40.punktam, un virszemes un gruntsūdeņu papildu pieplūdi, kas lietus laikā un sniega kušanas laikā neorganizēti ieplūst kanalizācijas tīklā caur aku vāku spraugām un gruntsūdeņu infiltrācijas veidā. Papildu pieplūdi qad (litri sekundē) (turpmāk — l/s) nosaka, pamatojoties uz speciāliem pētījumiem vai analogu būvju ekspluatācijas datiem, bet, ja tādu trūkst, izmantojot šādu formulu:

(1)

L - cauruļvadu kopējais garums līdz aprēķināmajai būvei (km);

md - maksimālais nokrišņu daudzums diennaktī (mm), kas noteikts pēc meteoroloģisko dienestu datiem.

Jebkura šķērsgriezuma pašteces vadu un kanālu pārbaudes aprēķins palielinātam caurplūdumam jāveic, ja pildījums ir 0,95.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

3.2. Lietusūdeņu aprēķina daudzums

42. Lietusūdeņu aprēķina daudzumu qr (l/s) nosaka pēc maksimālās intensitātes metodes, izmantojot šādu formulu:

,kur (2)

Zmid - vidējais noteces baseina virsmu raksturojošais koeficients, ko nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 7. un 8.tabulas;

A - parametrs, ko nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 43.punktam;

n - parametrs, ko nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas;

F - noteces aprēķina platība (ha), ko nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 45.punktam;

tr - lietus aprēķina ilgums, kas ir vienāds ar virszemes ūdeņu tecēšanas laiku (minūtēs) pa zemes virsmu un caurulēm līdz aprēķina posmam, nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 46.punktam.

Lietus kanalizācijas tīkla hidrauliskajam aprēķinam lietusūdeņu aprēķina caurplūdumu qcal (l/s) nosaka, izmantojot šādu formulu:

qcal = ßqr, kur (3)

ß - koeficients, kas ņem vērā tīkla brīvo tilpumu brīdī, kad tīklā rodas spiediena režīms, un kuru nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 9.tabulas.

Piezīmes.

1. Ja lietusūdeņu tecēšanas aprēķina laiks ir mazāks par 10 minūtēm, 2.formulā lieto korekcijas koeficientu: 0,8, - ja tr = 5 minūtes, un 0,9 - ja tr = 7 minūtes.

2. (Svītrota ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

43. Parametrus A un n nosaka, izmantojot katrā konkrētajā vietā uzstādītu pašpierakstošu lietus mērītāju ilggadēju pierakstu apstrādes rezultātus. Ja tādu datu nav, attiecīgo parametru nosaka, izmantojot šādu formulu:

,kur (4)

q20 - lietus intensitāte (l/s ha) konkrētajā apvidū, ja lietus ilgums ir 20 minūtes, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas;

n - kāpinātājs, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas;

P - vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 44.punkta;

γ - kāpinātājs, jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas.

44. Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 3. un 4.tabulas atkarībā no kanalizējamā objekta rakstura, kolektora novietojuma, kā arī ņemot vērā sekas, kas var rasties, ja lietus intensitāte pārsniedz aprēķināto, vai lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jānosaka ar aprēķinu atkarībā no projektējamās būves rakstura, kolektora novietojuma nosacījumiem, lietus intensitātes, baseina laukuma un noteces koeficienta. Projektējot lietus kanalizāciju īpašām būvēm (piemēram, dzelzceļa stacijām, pazemes pārejām), vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods jānosaka tikai ar aprēķinu, ņemot vērā galējo pieļaujamo lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu, kas norādīts šī būvnormatīva 1.pielikuma 5.tabulā. Ar aprēķinu noteiktais vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods nedrīkst būt mazāks par šī būvnormatīva 1.pielikuma 3. un 4.tabulā norādīto. Aprēķinot vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu, jāņem vērā, ka galējos pieļaujamos vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodos, kas norādīti šī būvnormatīva 1.pielikuma 5.tabulā, lietusūdens kolektoram jānovada tikai viena daļa lietus noteces. Pārējā noteces daļa var īslaicīgi applūdināt ielas braucamo daļu. Tomēr ielas applūdinājuma līmenis nedrīkst būt tik augsts, ka applūdinātu pagrabus.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

45. Kanalizācijas tīkla posma aprēķina noteces laukumam jābūt vienādam ar visu noteces laukumu vai to laukuma daļu, kura dod maksimālo noteces daudzumu. Ja noteces laukums ir 500 ha un vairāk, šī būvnormatīva 2. un 3.formulā jālieto koriģējošais koeficients k, ar kuru tiek ņemta vērā lietus nevienmērība atkarībā no laukuma lieluma un kurš jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 6.tabulas. Lietusūdeņu aprēķina daudzums no apdzīvoto vietu teritorijā neietilpstošiem neapbūvētiem ūdens savākšanas laukumiem, kas ir lielāki par 1000 ha, jānosaka atbilstoši noteces normām autoceļu mākslīgo būvju aprēķinam.

46. Lietusūdeņu tecēšanas aprēķina ilgumu pa zemes virsmu un caurulēm nosaka, izmantojot šādu formulu:

tr = tcon + tcan + tp , kur (5)

tcon - lietusūdeņu tecēšanas ilgums līdz ielas lietus teknei vai, ja kvartāla robežās ir lietusūdeņu uztveršanas akas, līdz ielas kolektoram (virsmas koncentrācijas laiks) minūtēs, ko nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 47.punktam;

tcan - lietusūdeņu tecēšanas ilgums pa ielas tekni līdz lietus ūdeņu uztveršanas akai (ja kvartālā nav lietus ūdeņu uztveršanas aku) minūtēs, ko nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 6.formulu;

tp - lietusūdeņu tecēšanas ilgums pa cauruļvadiem līdz aprēķināmajam posmam, ko nosaka, izmantojot šī būvnormatīva 7.formulu.

47. Lietusūdeņu noteces koncentrācijas laiku nosaka ar aprēķinu vai pieņem: apdzīvotās vietās, ja nav iekškvartālu lietus kanalizācijas tīklu, - 5 līdz 10 minūtes, ja ir iekškvartālu lietus kanalizācijas tīkli, - 3 līdz 5 minūtes. Lietusūdeņu tecēšanas laiku pa ielu tekni tcan (min.) nosaka, izmantojot šādu formulu:

, kur (6)

lcan - teknes posma garums (m);

vcan - ūdens tecēšanas aprēķina ātrums posmā metros sekundē (turpmāk — (m/s).

Lietusūdeņu tecēšanas laiku pa cauruļvadiem līdz aprēķināmajam šķērsgriezumam tp (min.) nosaka, izmantojot šādu formulu:

, kur (7)

lp - kolektora aprēķina posmu garums (m);

vp - ūdens tecēšanas aprēķina ātrums posmā (m/s).

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

48. Noteces koeficienta Zmid vidējo lielumu nosaka kā vidējo aritmētisko no virsmu raksturojošiem koeficientiem z, ko pieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 7. un 8.tabulas.

49. Aprēķinot noteci no baseiniem, kuru platība ir lielāka par 50 ha, ar dažāda rakstura apbūvi vai ar krasi atšķirīgiem zemes virsmas slīpumiem, jāizdara lietusūdeņu daudzuma pārbaudes aprēķini dažādās baseina daļās, un lielākais no tiem jāpieņem par aprēķina daudzumu.

50. Aprēķinot noteces laukuma lielumu un koeficientu z, neņem vērā dārzu un parku teritorijas, kurās nav ierīkota lietus kanalizācija. Ja teritorijas zemes virsmas slīpums ielu virzienā ir 0,008–0,01 un lielāks, noteces aprēķina laukumā jāieskaita ielai piegulošā josla 50–100 m platumā. Apzaļumotie laukumi kvartālu iekšienē jāieskaita noteces aprēķina laukumā un jāņem vērā, nosakot baseina noteces koeficientu z.

51. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

3.3. Daļēji dalītās kanalizācijas sistēmas notekūdeņu aprēķina daudzums

52. Notekūdeņu sajaukuma aprēķina daudzumu qmix (l/s) daļēji dalītās kanalizācijas sistēmas kolektoros nosaka, izmantojot šādu formulu:

qmix = qcit + ∑qlim , kur (8)

qcit - maksimālais ražošanas un sadzīves notekūdeņu aprēķina daudzums, ņemot vērā nevienmērības koeficientu (l/s);

∑qlim - maksimālā attīrāmo notekūdeņu daudzumu summa novadošajā kolektorā (l/s), kas sastāv no galējā lietusūdeņu daudzuma qlim no atsevišķām sadales kamerām, kas novietotas līdz aprēķināmajam posmam.

Noteces daudzums no galējā lietusūdeņu daudzuma qlim jānosaka atbilstoši šī būvnormatīva 42.punktam, pieņemot, ka vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods Plim = 0,05 līdz 0,1 gadi, kas nodrošina ne mazāk kā 70 % virszemes noteces ūdeņu gada apjoma novadīšanu uz attīrīšanu. Norādīto Plim lielumu precizē atkarībā no vietējiem apstākļiem.

53. Galējo lietusūdeņu daudzumu qlim, kas no sadales kameras novadāms daļēji dalītas kanalizācijas sistēmas kolektorā, nosaka, aprēķinot lietusūdeņu noteces daudzumu atbilstoši šī būvnormatīva 42.punktam, pieņemot koeficientu β = 1 ūdenstilpē neizlaižamā galējā lietū, izmantojot lietus meteoroloģiskos parametrus tādam lietum, kas bieži atkārtojas. Galējo lietusūdeņu daudzumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

qlim = Kdiv qr , kur (9)

Kdiv - koeficients, kas norāda, kāda lietusūdeņu daļa tiek novadīta uz attīrīšanu, un ko nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 54.punktam;

qr - pie sadales kameras pieplūstošais lietusūdeņu daudzums, ko aprēķina atbilstoši šī būvnormatīva 42.punktam bez koeficienta β.

54. Koeficienta Kdiv lielumu nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 10.tabulas, ievērojot šādu attiecību:

,kur

mr - vidējais lietus reižu skaits gadā, ko pieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas;

γ - kāpinātājs, ko pieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 2.tabulas.

55. Notekūdeņu sajaukuma aprēķina daudzumu kopsistēmas kanalizācijas tīkla posmos līdz pirmajai lietus pārgāzes kamerai nosaka kā ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzumu summu qcit, kas aprēķināta, ņemot vērā nevienmērības koeficientu, un kurai pieskaitīti lietusūdeņu daudzumi no lietus aprēķina intensitātes.

56. Notekūdeņu sajaukuma aprēķina daudzumu qgen (l/s) kopsistēmas kanalizācijas tīkla posmos aiz pirmās un katras nākamās lietus pārgāzes kameras nosaka kā ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzumu summu, kas aprēķināta, ņemot vērā nevienmērības koeficientu, un kurai pieskaitīts galējais lietusūdeņu daudzums qlim no atsevišķām sadales kamerām un lietusūdeņu daudzums qr no lietus aprēķina intensitātes, izmantojot 10.formulu attiecīgajos posmos:

qgen = qcit + Sqlim + qr , kur (10)

qcit - ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzums (l/s);

qr - lietusūdeņu daudzums (l/s) no baseina starp pēdējo lietus pārgāzes kameru un aprēķināmo kolektora šķērsgriezuma vietu (l/s).

57. Daļēji dalītās kanalizācijas sistēmās notekūdeņu kolektoriem aprēķina notekūdeņu daudzuma caurlaidi kolektoram ar pilnu pildījumu.

58. Daļēji dalītās kanalizācijas sistēmās notekūdeņu kolektoru posmus, kuros ražošanas un sadzīves notekūdeņu daudzums qcit pārsniedz 10 l/s, sadzīves ūdeņu caurplūduma novadīšanas iespēju pārbauda sausā laikā, nodrošinot šī būvnormatīva 71.punktā minēto prasību izpildi.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

3.4. Lietusūdeņu pieteces regulēšana

59. Lietusūdeņu pieteces regulēšana nepieciešama, lai samazinātu nevienmērīgu lietusūdeņu pieteci attīrīšanas ietaisēm vai sūkņu stacijām. Lietusūdeņu pieteci regulē arī pirms gariem kolektoriem, lai varētu samazināt to diametru. Lietusūdeņu pieteces regulēšanai izbūvē dīķus vai tilpes. Var izmantot arī esošos dīķus, ja tie netiek izmantoti ūdensapgādei, peldēšanai, sportam vai zivsaimniecībā.

60. Lietusūdeņus ar sadales kameru palīdzību novada regulējošos dīķos un tilpēs tikai gadījumos, ja izveidojas liela pietece. Visi sniega kušanas ūdeņi, kā arī lietusgāžu ūdeņi jānovada, apejot regulējošo dīķi vai tilpi. Ja regulējošo dīķi vai tilpi ir lietderīgi izmantot kā attīrīšanas ietaisi, uz dīķi vai tilpi jānovada visa virszemes notece, kā arī jāparedz ierīces piesārņojuma savākšanai.

61. Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods izlaidēm dīķos un pārgāzēm jānosaka katram objektam atsevišķi, ņemot vērā vietējos apstākļus un iespējamās sekas, ja nolīst lietus ar lielāku intensitāti, nekā pieņemts aprēķinā.

3.5. Kanalizācijas tīklu hidrauliskais aprēķins

62. Visu materiālu cauruļvadu caurplūdumu aprēķina, izmantojot šādas formulas:

62.1. pilnam pildījumam:

; (11)

62.2. daļējam pildījumam:

,kur (12)

Q - caurplūdums pilnam pildījumam kubikmetros sekundē (turpmāk — m3/s);

Qt - caurplūdums daļējam pildījumam (m3/s);

di - cauruļvada iekšējais diametrs (m);

I - cauruļvada slīpums (m/m);

Y - cauruļvada pildījums (m);

k – cauruļvada raupjuma koeficients.

Šī būvnormatīva 62.1. un 62.2.apakšpunktā minētos caurplūdumus un citus cauruļvadu hidrauliskos parametrus nosaka arī pēc ražotāju katalogos esošajām hidraulisko aprēķinu tabulām vai nomogrammām.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

63. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

64. Kanalizācijas spiedvadu hidrauliskais aprēķins jāveic pilnam cauruļvada pildījumam saskaņā ar ūdensvadu hidrauliskā aprēķina metodēm vai pašteces kanalizācijas kolektoru aprēķina metodēm atbilstoši šī būvnormatīva 62.punktam.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

3.6. Cauruļvadu vismazākie diametri

65. Pašteces kanalizācijas tīklos cauruļu vismazākais iekšējais diametrs ir:

65.1. sadzīves un ražošanas kanalizācijas ielu vadiem — 200 mm, iekškvartālu vadiem un ielu vadiem pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju — 150 mm;

65.2. lietus kanalizācijas ielu vadiem - 250 mm, iekškvartālu vadiem - 200 mm.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

66. Kanalizācijas notekūdeņu spiedvadu vismazāko iekšējo diametru nosaka pēc sūkņu izejas datiem.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

67. Dūņu spiedvadu vismazākais iekšējais diametrs ir 150 mm.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

3.7. Cauruļvadu aprēķina pildījums

68. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas cauruļvadu vislielāko pildījumu maksimālajā aprēķina caurplūdumā nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 12.tabulas.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

69. Lietus kanalizācijas cauruļvados maksimālajā aprēķina caurplūdumā jāpieņem pilns pildījums.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

70. Daļēji dalītās un kopsistēmas kanalizācijas cauruļvadu pildījums jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 12.tabulas, ja pārsvarā ir sadzīves un ražošanas notekūdeņi, un pilns pildījums, ja pārsvarā ir lietusūdeņi.

3.8. Cauruļvadu minimālais slīpums

71. Pašteces kanalizācijas cauruļvadu minimālajam slīpumam jānodrošina cauruļvada pašattīrīšanās. Minimālo slīpumu aprēķina, izmantojot šādas formulas:

 τ  = pg Imin R (15)
   
Imin = τ , kur     (16)
pgR
       

 

p – notekūdeņu īpatnējais svars kilogramos uz kubikmetru (kg/m3);

g – brīvās krišanas paātrinājums metros uz sekundi kvadrātā (m/s2);

R – cauruļvada pildījuma hidrauliskais rādiuss (m);

Imin – cauruļvadu minimālais slīpums (m/m);

τ  – plūsmas spriegums ņūtonos uz kvadrātmetru (turpmāk – N/m2);

τ  = 2,5 N/m2 – sadzīves un ražošanas kanalizācijas betona, dzelzsbetona, keramikas, ķeta un tērauda cauruļvadiem;

τ  = 2,25 N/m2 – sadzīves un ražošanas kanalizācijas plastmasas un stiklplasta cauruļvadiem;

τ  = 1,5 N/m2 – lietus kanalizācijas betona, dzelzsbetona, keramikas, ķeta un tērauda cauruļvadiem;

τ  = 1,35 N/m2 – lietus kanalizācijas plastmasas un stiklplasta cauruļvadiem;

τ  = 2,5–1,35 N/m – daļēji dalītas un pilnsistēmas cauruļvadiem atkarībā no to materiāla un no tā, vai pārsvarā ir sadzīves un ražošanas notekūdeņi vai lietus notekūdeņi. Ir pieļaujama τ  vērtības noteikšana ar lineāru ekstrapolāciju atkarībā no notekūdeņu sastāva.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

72. Minimālais spiediena zudums kanalizācijas spiedvados un ar spiediena zudumu saistītie pārējie hidrauliskie parametri, kas nodrošina spiedvadu pašattīrīšanās spēju, aprēķināmi cauruļvada pilnam pildījumam atbilstoši šī būvnormatīva 71.punktam.

73. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

4. Kanalizācijas tīkli un tīklu būves
4.1. Tīklu trasēšana un cauruļvadu izbūve

74. Kanalizācijas tīklu novietojumu ģenerālajā plānā, kā arī minimālo attālumu plānā un šķērsošanās vietās no vadu ārējās virsmas līdz būvēm un inženierkomunikācijām pieņem atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

75. Ja izbūvējami vairāki paralēli spiedvadi, attālums starp cauruļvadu ārējām virsmām jāpieņem atkarībā no būvdarbu apstākļiem, cauruļvadu drošības, ja notiek avārija vienā no cauruļvadiem, kā arī atkarībā no materiāla, iekšējā spiediena un ģeoloģiskajiem apstākļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanu. Būvprojektā jānorāda cauruļvadu pārbaudes metode un parametri.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

76. Tuneļveida kolektorus projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

77. Apdzīvotās vietās virszemes kanalizācijas cauruļvadu izbūve nav atļauta, izņemot gadījumus, ja jāšķērso dziļas gravas un ūdensteces.

78. Kanalizācijas cauruļvadu šķērsojumus ar autoceļiem un sliežu ceļiem projektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanu un attiecīgo uzraudzības dienestu norādījumiem.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

4.2. Cauruļvadu pagriezieni, savienojumi un iebūves dziļums

79. Visiem kanalizācijas cauruļvadu pievienojumiem jāatrodas akās. Leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu jābūt ne mazākam par 90°. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt kanalizācijas cauruļvadu pievienojumus, kas neatrodas akās. Šādā gadījumā leņķim starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu jābūt 135°.

Piezīme. Jebkurš leņķis starp pievienojamo un aizvadošo cauruļvadu atļauts, ja akā ierīko pārkritumu vai ja ar pārkritumu pievieno lietusūdeņu uztveršanas aku.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

80. Kolektora pagriezienus ierīko akās. Pagrieziena leņķis nedrīkst būt lielāks par 90°. Teknes pagrieziena līknes rādiusam jābūt ne mazākam par cauruļvada diametru, kolektoriem ar 1200 mm un lielāku diametru — ne mazākam par pieciem diametriem, paredzot skatakas tikai līknes sākumā un beigās. Rūpnieciski izgatavojamas akas pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt ar teknes pagrieziena līknes rādiusu, ne mazāku par cauruļvada diametru visiem kolektora diametriem. Ja ekspluatētājs saskaņā ar šī būvnormatīva 89.punkta 4.piezīmi atļauj projektēt skatakas ar diametru, mazāku par 1000 mm, kolektora pagriezienā atļauts izmantot rūpnieciski ražotus kanalizācijas veidgabalu līkumus tieši pirms un aiz skatakas. Katra veidgabalu līkuma pagrieziena leņķis nedrīkst būt lielāks par 45°.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

81. Dažādu diametru cauruļvadu savienojumi jāizveido akās tā, lai vienā līmenī atrastos cauruļvadu iekšējās virsmas augstākie punkti. Attiecīgi pamatojot, atļauta cauruļvadu savienošana pēc notekūdeņu aprēķina līmeņiem.

82. Pašteces kanalizācijas cauruļvadu iebūves dziļums līdz cauruļvada ārējai virsmai cauruļvadiem ar iekšējo diametru līdz 500 mm ir par 0,3 m mazāks un cauruļvadiem ar lielāku iekšējo diametru – par 0,5 m mazāks nekā grunts iespējamais normatīvais sasalums reizi 100 gados saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvklimatoloģiskiem rādītājiem, bet ne mazāks par 0,7 m. Ar tuneļveida metodi izbūvējamo kolektoru iebūves dziļums ir ne mazāks par 3 m no zemes līdz vairoga virsmai. Cauruļvadus, kuri iebūvējami 0,7 m dziļi un seklāk (rēķinot no cauruļvadu virsmas), aizsargā no caursalšanas un virszemes transporta iedarbības. Vislielāko cauruļvadu un kolektoru iebūves dziļumu nosaka ar aprēķinu atbilstoši cauruļu materiālam, grunts apstākļiem un būvdarbu veikšanas metodēm.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

4.3. Caurules, balsti, armatūra un cauruļvadu pamati

83. Kanalizācijas cauruļvadiem lieto šādu materiālu caurules:

83.1. dzelzsbetona, betona, keramikas, ķeta, šķiedrcementa, stiklplasta un plastmasas bezspiediena caurules - pašteces kanalizācijas cauruļvadiem;

83.2. dzelzsbetona, ķeta, stiklplasta, plastmasas, tērauda un nerūsējošā tērauda caurules - spiedvadiem.

Piezīmes.

1. Iebūvējot cauruļvadus agresīvā vidē, lieto pret koroziju noturīgas caurules.

2. Tērauda cauruļvadiem jābūt klātiem ar pretkorozijas izolāciju. Posmos, kur iespējama elektrokorozija, nepieciešama cauruļvadu katoda aizsardzība.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

84. Cauruļvadu pamatus izvēlas atkarībā no grunts nestspējas un slodzēm saskaņā ar cauruļu ražotāju norādījumiem. Visās gruntīs, izņemot klintsveida, dūņainās un kūdrainās gruntis, cauruļvadus izbūvē tieši uz izlīdzināta un noblīvēta tranšejas dibena. Klintsveida gruntīs cauruļvadam nepieciešams 10 cm biezs vietējās smilts vai grants pabērums, bet dūņainās, kūdrainās un citās gruntīs ar vāju nestspēju -mākslīgs pamats.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

85. Ja nepieciešams, uz spiedvadiem jāparedz aizbīdņi, gaisa vārsti, ūdens izlaides un kompensatori.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

86. Spiedvadu slīpumam izlaides virzienā jābūt vismaz 0,001. Izlaidei jānodrošina atvienotā cauruļvada iztukšošana triju stundu laikā. Notekūdeņus no iztukšojamā posma novada speciālā tvertnē un pārsūknē kanalizācijas tīklā vai izved ar autocisternām. Tos nedrīkst ievadīt ūdenstilpēs.

87. Spiedvadu pagriezienos vertikālā vai horizontālā plaknē, kur cauruļvadu savienojumi nevar uzņemt radušās piepūles, nepieciešami balsti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanu.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

4.4. Skatakas

88. Skatakas visu sistēmu kanalizācijas tīklos ierīko:

88.1. pievienojumu vietās;

88.2. vietās, kurās mainās cauruļvadu virziens, slīpums vai iekšējais diametrs;

88.3. taisnos cauruļvadu posmos šādos attālumos (atkarībā no cauruļvadu iekšējā diametra):

88.3.1. 35 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 200 mm (neieskaitot);

88.3.2. 50 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 200–500 mm (neieskaitot);

88.3.3. 75 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 500–700 mm (neieskaitot);

88.3.4. 100 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 700–1000 mm (neieskaitot);

88.3.5. 150 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1000–1500 mm (neieskaitot);

88.3.6. 200 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1500–2000 mm (neieskaitot);

88.3.7. 250–300 m, ja cauruļvada iekšējais diametrs ir lielāks par 2000 mm.

Saskaņojot ar ekspluatētāju, drīkst palielināt attālumu starp skatakām cauruļvadiem ar iekšējo diametru 150–450 mm, bet ne vairāk kā par 20 %.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

89. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas skataku un kameru izmērus plānā pieņem atbilstoši lielākajam cauruļvada iekšējam diametram D:

89.1. ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 600 mm, skatakas garums un platums ir 1000 mm;

89.2. ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 700 mm un lielāks, skatakas garums ir D + 400 mm, bet platums ir D + 500 mm.

Plānā apaļo dzelzsbetona skataku diametri ir atkarīgi no cauruļvadu iekšējiem diametriem. Ja cauruļvada iekšējais diametrs ir līdz 600 mm, skatakas diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 600–1000 mm, skatakas diametrs ir 1500 mm; ja cauruļvada iekšējais diametrs ir 1000 mm un vairāk, skatakas diametrs ir 2000 mm.

Piezīmes.

1. Pagrieziena vietās skataku izmēri plānā jānosaka tā, lai skatakā varētu izveidot pagrieziena tekni.

2. (Svītrota ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

3. Ja kanalizācijas iebūves dziļums ir lielāks par 3 m, skatakas diametram jābūt ne mazākam par 1500 mm.

4. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt skatakas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

90. Ja skatakā nepieciešams ierīkot darba laukumu, darba daļas augstums līdz pārsedzei paredzams 1800 mm; ja darba daļas augstums ir mazāks par 1200 mm, skatakas platums var būt D + 300 mm, bet ne mazāks par 1000 mm.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

91. Skatakas darba daļā jābūt:

91.1. kāpšļiem vai piekaramām kāpnītēm iekāpšanai skatakā;

91.2. darba laukuma iežogojumam 1 m augstumā, ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 1200 mm un skatakas darba daļas augstums ir lielāks par 1500 mm.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

92. Skataku plauktiņiem un darba laukumiem jābūt vienā līmenī ar lielākā cauruļvada virsu. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir 700 mm un lielāks, darba laukums drīkst atrasties teknes vienā pusē, otrā pusē jābūt plauktiņam, kura platums ir vismaz 100 mm. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 2000 mm, atļauta darba laukuma ierīkošana konsoļu veidā ar nosacījumu, ka teknes atklātās daļas izmēri ir ne mazāki par 2000 x 2000 mm.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

93. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 600 mm (ieskaitot), lietus kanalizācijas skatakas (betona vai dzelzsbetona) diametrs ir 1000 mm; ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 600 mm, ierīko apaļas vai taisnstūra skatakas ar 1000 mm garu tekni un platumu, kas vienāds ar lielāko cauruļvadu iekšējo diametru. Pēc saskaņošanas ar ekspluatētāju drīkst projektēt skatakas, kuru diametrs ir mazāks par 1000 mm. Ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir 700– 1400 mm (ieskaitot), skatakas darba daļas augstumu skaita no lielākā cauruļvada teknes; ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir lielāks par 1400 mm, skataku darba daļas nav nepieciešamas. Skataku tekņu plauktiņi nepieciešami tikai tad, ja cauruļvadu iekšējais diametrs ir līdz 900 mm (ieskaitot), un tekņu plauktiņu augstumam jābūt vienādam ar pusi no lielākā cauruļvadu iekšējā diametra.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

94. Visu sistēmu kanalizācijas tīklos skataku augšējās daļas (no pārsedzes līdz darba laukumam) diametrs nedrīkst būt mazāks par 700 mm, ja paredzēts, ka skatakā cilvēkam jāiekāpj, lai veiktu nepieciešamos darbus. Pagriezienos un taisnajos posmos, kuros cauruļvadu iekšējais diametrs ir 600 mm un lielāks, ik pēc 300–500 m paredz skataku, kuras augšējās darba daļas izmēri būtu pietiekami, lai caur tām varētu nolaist kanalizācijas tīklu tīrīšanas ierīces.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

95. Skataku lūkas uzstāda:

95.1. ceļa (ielas) braucamajā daļā — vienā līmenī ar ceļa segumu saskaņā ar ceļa pārvaldītāja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem;

95.2. zaļajā zonā - 50-70 mm augstāk par zemes virsmu;

95.3. neapbūvētā teritorijā - 200 mm augstāk par zemes virsmu;

95.4. uz ceļiem bez cietā seguma — ar 0,5 m platu aizsargapmali ap skatakas lūku.

Ja nepieciešams, skatakām jāparedz noslēdzami vāki.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

96. Ja gruntsūdens aprēķina līmenis ir augstāks par skatakas pamatni, nepieciešama skatakas pamatnes un sienu hidroizolācija 0,5 m virs gruntsūdens līmeņa. Šis nosacījums neattiecas uz polimēru materiālu skatakām.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

97. Uz kolektoriem, kurus izbūvē ar tuneļveida metodi, nepieciešams ierīkot vertikālas šahtu skatejas ar diametru, ne mazāku par 0,9 m. Attālums starp tām nedrīkst pārsniegt 500 m.

98. Vertikālo šahtu skateju aprīkojumam jāatbilst hidrotehnisko būvju prasībām. Skatejās jāparedz laukumi ar lūkām, starp kurām attālums pa vertikāli nedrīkst pārsniegt 6 m, kā arī kāpnes vai kāpšļi. Lūku iekšējiem izmēriem jābūt ne mazākiem par 600 x 700 mm vai ar iekšējo diametru, ne mazāku par 600 mm.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

4.5. Pārkrituma akas

99. Pārkrituma akas jāparedz:

99.1. lai samazinātu cauruļvadu iebūves dziļumu;

99.2. lai nepieļautu notekūdeņu maksimālā plūsmas ātruma pārsniegšanu vai krasas izmaiņas;

99.3. šķērsojot pazemes būves;

99.4. applūdinātās izlaidēs pēdējā akā pirms ūdenstilpes.

Piezīme. Cauruļvadiem ar iekšējo diametru līdz 600 mm un akas pārkritumu līdz 0,5 m drīkst īstenot kā pārliju skatakā bez pārkrituma akas ierīkošanas.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

100. Pārkritumus ar augstumu līdz 3 m cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir 600 mm un lielāks, paredz lēzena profila ūdens pārgāzes veidā. Pārkritumus ar augstumu līdz 6 m cauruļvadiem, kuru iekšējais diametrs ir līdz 500 mm (ieskaitot), paredz akās stāvvada veidā, kura iekšējais diametrs nav mazāks par cauruļvada iekšējo diametru. Akās virs stāvvada nepieciešama ūdens uztveršanas piltuve, zem stāvvada — ūdens atdures padziļinājums ar metāla plātni dibenā. Stāvvadiem, kuru diametrs ir līdz 300 mm, ūdens atdures padziļinājumu var aizstāt ar virzošo līkumu. Lai nesamazinātu darba telpu krītakām, kuru diametrs ir 1000 mm, pārkritumu paredz stāvvada veidā akas ārpusē.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

101. Lietus kanalizācijas kolektoriem ar pārkritumu augstumu līdz 1 m drīkst lietot pārgāzes tipa akas: ja pārkrituma augstums ir 1-3 m, paredz krītgultnes tipa vienu ūdens atdures redeli, ja pārkrituma augstums ir 3-4 m, paredz divas ūdens atdures redeles.

4.6. Lietusūdeņu uztveršanas akas

102. Lietusūdeņu uztveršanas akas jāparedz:

102.1. ielu posmos;

102.2. pie krustojumiem un gājēju pārejām virszemes ūdeņu pieteces pusē;

102.3. zemākajās vietās slīpu posmu beigās;

102.4. zemākajās vietās, ja ielu teknēm mainīgs garenprofils;

102.5. vietās, no kurām nav virszemes notekūdeņu noteces (piemēram, ielās, laukumos, parkos, pagalmos).

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

103. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

104. Pievienojuma garums no lietusūdeņu uztveršanas akas līdz kolektora skatakai nedrīkst pārsniegt 40 m, un uz pievienojuma drīkst uzstādīt ne vairāk kā vēl vienu lietusūdeņu uztveršanas aku. Pievienojuma diametrs, ja slīpums ir 0,02, nedrīkst būt mazāks par 160 mm.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

105. Lietusūdeņu uztveršanas akai drīkst pievienot ēku jumtu lietusūdeņu notekcaurules, kā arī drenāžas cauruļvadus.

106. Lietusūdeņu uztveršanas akās nepieciešams 0,3 – 0,5 m dziļš padziļinājums nogulšņu uztveršanai.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

107. Grāvji jāpievieno kanalizācijas tīklam cauri akai ar nosēddaļu. Grāvja galā nepieciešamas redeles ar spraugām starp stieņiem, kas nav lielākas par 50 mm; savienojošā cauruļvada diametrs jāpieņem pēc aprēķina, bet ne mazāks par 250 mm.

4.7. Zemtekas

108. Zemteku cauruļvadu iekšējam diametram jābūt ne mazākam par 150 mm.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

109. Notekūdeņu plūsmas ātrumam zemtekās jābūt ne mazākam par 1 m/s, bet pievadošajos kolektoros ātrumam jābūt ne lielākam kā zemtekā.

110. Ūdenstilpju un ūdensteču šķērsošanas vietās zemtekas veido no divām cauruļu līnijām, ja pirms zemtekas nav iespējams ierīkot avārijas izlaidi. Katrai zemtekas līnijai pārbauda notekūdeņu aprēķina caurplūdumu, ņemot vērā pieļaujamo uzstādinājumu. Ja notekūdeņu daudzums nenodrošina aprēķina ātrumu (šī būvnormatīva 62.punkts), vienu no divām līnijām pieņem par rezerves (nestrādājošu) līniju. Zemteku projekti zem ūdenstilpēm, kuras izmanto ūdensapgādei, zivsaimniecībai un kuģniecībai, jāsaskaņo ar ieinteresētajām organizācijām. Šķērsojuma vietās ar gravu atļauta vienas līnijas zemteka.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

111. Projektējot zemtekas, jāparedz šādi lielumi:

111.1. cauruļvada zemūdens daļas iebūves dziļums no upes dibena līdz cauruļvada virsmai - ne mazāks par 0,5 m, bet kuģojamās ūdenstilpēs kuģu ceļa robežās - ne mazāks par 1 m;

111.2. zemteku kāpjošās daļas slīpuma leņķis - ne lielāks par 20°. Attālums starp cauruļvadu līniju ārējām virsmām - 0,7-1,5 m (atkarībā no spiediena).

112. Zemtekas ieplūdes un izplūdes kamerās nepieciešamas cauruļvadu noslēgierīces.

113. Planējuma atzīmei pie zemtekas kamerām, ja tās novietotas ūdens applūdumu joslā, jāatrodas vismaz 0,5 m augstāk par maksimālo līmeni ūdenstilpē (ar 3 % nodrošinājumu).

4.8. Izlaides, lietusgāžu novadkolektori un lietusgāžu izlaides

114. Izlaides ūdenstecēs un ūdenstilpēs projektē vietās ar paaugstinātu turbulenci (piemēram, sašaurinājumu vietās, krācēs). Atkarībā no attīrīto notekūdeņu izlaišanas nosacījumiem jāparedz krasta, gultnes vai izkliedējošās izlaides. Attīrītu notekūdeņu izlaišanai jūrā vai ūdenstilpē paredz dziļūdens izlaides.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

115. Gultnes un dziļūdens izlaižu cauruļvadus var izbūvēt no dažādu materiālu caurulēm, nodrošinot to mehānisko un pretkorozijas izturību, kā arī normatīvo kalpošanas laiku. Izlaižu galu atbalsta konstrukcijām jābūt galvenokārt no betona. Izlaižu konstrukcija jāizvēlas, ņemot vērā kuģošanas prasības, ūdens līmeņa režīmu, viļņu iedarbību, kā arī ģeoloģiskos apstākļus un gultnes iespējamās deformācijas.

116. Lietusgāžu ūdeņu novadīšanas kolektoru izlaides jāparedz:

116.1. kā izlaides atbalsta sieniņas ar sānatbalstiem - ja krasts nav nostiprināts;

116.2. kā caurumi atbalstsienā - ja ir nostiprināta krastmala.

Lai novērstu teritorijas applūdināšanu, ūdens līmenim ūdenstilpē periodiski paceļoties, atkarībā no vietējiem apstākļiem nepieciešami speciāli noslēgi.

117. Lietusgāžu novadīšanai izbūvē kameras ar pārgāzēm, kas aprēķinātas atbilstoši ūdenstilpē novadāmajam ūdeņu daudzumam.

4.9. Ražošanas uzņēmumu kanalizācijas tīklu projektēšanas īpatnības

118. Pievienojot ražošanas uzņēmuma kanalizāciju apdzīvotās vietas kanalizācijas tīklam, projektē kontrolakas, kas izvietotas ārpus uzņēmuma teritorijas, kā arī paredz iespēju uzstādīt mērierīces novadāmo notekūdeņu daudzuma noteikšanai.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

119. Ražošanas uzņēmumu teritorijā atkarībā no notekūdeņu sastāva atļauta kanalizācijas cauruļvadu izbūve segtos un vaļējos kanālos, teknēs un tuneļos, kā arī uz estakādēm.

120. Attālumam no cauruļvadiem, kas novada notekūdeņus, kuri satur agresīvas, gaistošas, toksiskas un sprādzienbīstamas vielas (ar gāzu un tvaiku īpatnējā svara attiecību pret gaisu, kas mazāka par 0,8), līdz caurejamu tuneļu ārējai sienai jābūt ne mazākam par 3 m, līdz pagraba telpām - ne mazākam par 6 m. Ārējie spiedvadi, kas transportē agresīvus notekūdeņus, iebūvējami vēdināmos caurejamos vai daļēji caurejamos kanālos. Atļauta minēto spiedvadu iebūve necaurejamos kanālos, ja uz kanāliem ierīko skatakas.

121. Uz viegli uzliesmojošu, degošu un sprādzienbīstamu vielu saturošu notekūdeņu izlaidēm no ēkām nepieciešamas kameras ar hidraulisko noslēgu.

4.10. Kanalizācijas tīklu vēdināšana

122. Sadzīves un komunālo notekūdeņu kanalizācijas tīklu vēdināšana jāparedz caur ēku iekšējās kanalizācijas stāvvadiem saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" (apstiprināts ar Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256) 251. un 252.punktu.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

123. Īpašas gaisa nosūces ierīces jāparedz zemteku ieplūdes kamerās, skatakās (vietās, kurās krasi samazinās ūdens tecēšanas ātrums, ja cauruļvadu diametrs ir lielāks par 400 mm) un pārkrituma akās, ja pārkrituma augstums ir lielāks par 1 m un caurplūdums ir lielāks par 50 l/s.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

124. Atsevišķos gadījumos, ja ir pamatojums, drīkst projektēt tīklu mākslīgu vēdināšanu.

125. Lai ar dabīgu velkmi vēdinātu ārējos tīklus, kuri novada gaistošas, toksiskas un sprādzienbīstamas vielas saturošus notekūdeņus, uz katras izlaides no ēkas jāparedz vēdināšanas stāvvadi, kuri novietojami ēkas apkurināmajā daļā. Tiem jābūt savienotiem ar ārējo kameru, kurā novietots hidrauliskais noslēgs, un izbūvētiem vismaz 0,7 m augstumā virs ēkas kores. Tīklu posmos, kuriem izlaides netiek pievienotas, velkmes stāvvadi jāparedz vismaz ik pēc katriem 250 m. Ja tuvumā nav ēku, jāparedz atsevišķi stāvoši stāvvadi ar diametru 300 mm un augstumu, ne mazāku par 5 m.

126. Ar tuneļveida metodi izbūvējamiem kanalizācijas kolektoriem vēdināšana jāparedz caur vēdināšanas kioskiem, kas novietojami virs vertikālām šahtu ejām.

4.11. Asenizācijas stacijas

127. Sauso tualešu un krājtvertņu saturu kanalizācijas tīklā ievada caur asenizācijas stacijām vai notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, paredzot atbilstošu tehnisko risinājumu.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

128. Asenizācijas stacijas izvieto kolektora tuvumā. Caur asenizācijas staciju ievadāmā šķidruma daudzums nedrīkst pārsniegt 20 % no kolektora kopējā aprēķina caurplūduma.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

129. No asenizācijas stacijas kolektorā ievadāmie notekūdeņi nedrīkst saturēt rupjus mehāniskus piemaisījumus, smiltis, un BSVp (bioloģiskā skābekļa vajadzība) nedrīkst pārsniegt 1000 miligramus uz litru (turpmāk — mg/l).

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

130. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

5. Sūkņu stacijas

131. Sūkņu stacijas projektē atbilstoši ekoloģiskajām, sanitārajām un drošības prasībām.

132. Sūkņu staciju plānojums, mašīntelpu izmēri, celtņu un sūkņu izvietojums, armatūra un cauruļvadi, prasības aizsardzībai pret mašīntelpu applūdināšanu jāprojektē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanu.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

133. Projektējot sūkņu stacijas tādu ražošanas notekūdeņu pārsūknēšanai, kuros ir degošas, viegli uzliesmojošas, sprādzienbīstamas un toksiskas vielas, jāņem vērā arī attiecīgās ražošanas nozaru normas, noteikumi, instrukcijas un elektroiekārtu izbūves noteikumi.

134. Sūkņus, iekārtas un cauruļvadus izvēlas atkarībā no notekūdeņu un nogulšņu fizikāli ķīmiskajām īpašībām, celšanas augstuma, ņemot vērā sūkņu un spiedvadu raksturojumu, kā arī palaišanas secību. Katrā sūkņu stacijā jābūt vienam rezerves sūknim.

Piezīmes.

1. Jāizvēlas tāds sūkņu ražīgums lietusūdeņu pārsūknēšanai, lai netiktu applūdinātas zemākās teritorijas.

2. Kanalizācijas dūņu, nogulšņu un smilšu pārsūknēšanai drīkst lietot hidroelevatorus un erliftus.

3. (Svītrota ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44.)

135. Sūkņu stacijas sadzīves un virszemes notekūdeņu pārsūknēšanai izvieto atsevišķās ēkās. Sūkņu stacijas ražošanas notekūdeņu pārsūknēšanai drīkst apvienot ar ražošanas ēkām. Sūkņu staciju kopējās mašīntelpās drīkst uzstādīt sūkņus dažādu kategoriju notekūdeņu pārsūknēšanai, izņemot notekūdeņus, kas satur agresīvas vielas.

136. Uz sūkņu stacijas pievadošā kolektora jābūt no virszemes darbināmai noslēgierīcei.

137. Katram sūknim nepieciešams patstāvīgs sūcvads.

138. Avārijas izlaides, kā arī divu spiedvadu nepieciešamību pamato ar aprēķinu.

139. Notekūdeņu vai nogulšņu kustības ātrumam sūcvados un spiedvados jābūt tādam, lai nepieļautu suspendēto vielu nogulsnēšanos. Sadzīves notekūdeņu vismazākais ātrums jāpieņem atbilstoši šī būvnormatīva 71.punktā noteiktajām prasībām.

140. Dūņu un duļķu sūkņu stacijās jāparedz sūcvadu un spiedvadu skalošanas iespējas.

141. Ja nepieciešams sūkņus aizsargāt pret aizsērēšanu, sūkņu staciju pieņemšanas tvertņu telpās jāparedz redeles ar mehāniskiem grābekļiem. Ja atkritumu daudzums ir mazāks par 0,1 kubikmetru dienā (turpmāk — m3/d), drīkst uzstādīt ar rokām tīrāmās redeles. Redeļu spraugu platumam jābūt par 10-20 mm mazākam nekā uzstādīto sūkņu caurplūdes spraugu diametrs. Ja redelēm ir uzstādīti mehāniskie grābekļi, rezerves agregātu skaits jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 14.tabulas.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

142. Ar redelēm aizturēto atkritumu daudzums no sadzīves notekūdeņiem jāpieņem pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma 15.tabulas. Atkritumu vidējais blīvums 750 kg/m3, stundas pieplūdes nevienmērības koeficients - 2.

143. Notekūdeņu kustības ātrums redeļu spraugās maksimālās pieplūdes laikā mehānisko redeļu spraugās jāpieņem 0,8-1 m/s.

144. Visapkārt redelēm jābūt nodrošinātai apkalpes ejai, kuras minimālais platums ir:

144.1. redelēm ar mehāniskiem grābekļiem - 1,2 m (redeļu priekšpusē 1,5 m);

144.2. ar rokām tīrāmām redelēm - 0,7 m;

144.3. uz kanāliem uzstādītajām redelēm - 1,0 m.

Iedziļinātās sūkņu stacijās redeles drīkst uzstādīt ne tuvāk par 0,25 m no sienas.

145. Notekūdeņu pieņemšanas tvertnes un redeles, kuras izvietotas vienā ēkā ar mašīntelpu, jāatdala no tās ar ūdensnecaurlaidīgu starpsienu. Durvis no mašīntelpas uz redeļu telpu drīkst atrasties tikai ēkas virszemes daļā, kā arī jāveic pasākumi, lai nepieļautu mašīntelpas applūšanu, ja pārplūstu pievadošais kanalizācijas tīkls.

146. Sūkņu stacijas notekūdeņu pieņemšanas tvertnes tilpumu nosaka atkarībā no notekūdeņu pieteces, sūkņu ražīguma un pieļaujamā elektroiekārtas ieslēgšanas biežuma. Sūkņu stacijās, kuru ražība lielāka par 100 tūkstošiem kubikmetru diennaktī, pieņemšanas tvertne jāsadala divos nodalījumos, nepalielinot kopējo tilpumu. Virknē darbojošos sūkņu staciju notekūdeņu pieņemšanas tvertņu tilpumu nosaka, ņemot vērā staciju kopējo darbību.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

147. Dūņu pārsūknēšanas staciju tvertņu tilpumu, ja tiek pārsūknētas nogulsnes no notekūdeņu attīrīšanas stacijas, nosaka pēc sūkņa 15 minūšu ilgas nepārtrauktas darbības. Minēto tilpumu drīkst samazināt, ja sūkņa darbības laikā tiek nodrošināta nepārtraukta nogulšņu pieplūde attīrīšanas ietaisēm. Dūņu sūkņu staciju pieņemšanas tvertnes tilpumu drīkst noteikt, ņemot vērā iespēju dūņu cauruļvadu skalošanas laikā izmantot tos arī skalošanai nepieciešamā ūdens uzkrāšanai.

148. Notekūdeņu pieņemšanas tvertnē paredz ietaises nogulšņu uzvandīšanai un tvertnes mazgāšanai. Tvertnes dibena slīpumam jābūt ne mazākam par 0,1 uz padziļinājuma pusi.

149. Ja tvertnē paredzēta dažādu notekūdeņu pieņemšana, kuriem sajaucoties var rasties kaitīgās gāzes vai nosēdumi, katrai notekūdeņu plūsmai paredz atsevišķu sekciju.

150. Degošas, viegli uzliesmojošas, sprādzienbīstamas un gaistošas toksiskas vielas saturošu ražošanas notekūdeņu pieņemšanas tvertnēm jābūt novietotām atsevišķi. Attālumam no šo tvertņu ārējām sienām jābūt ne mazākam par 10 m līdz citām ražošanas ēkām un ne mazākam par 100 m - līdz sabiedriskajām ēkām.

151. Agresīvu ražošanas notekūdeņu pieņemšanas tvertnēm jābūt novietotām atsevišķi. Atļauta to novietošana mašīntelpā. Nedrīkst būt mazāk par divām tvertnēm, ja ir nepārtraukta ūdens pieplūde. Ja ūdens pieplūst periodiski un ja pieteces periodiskums ļauj veikt remontu, drīkst būt viena tvertne.

152. Agresīvu ražošanas notekūdeņu sūcvadi starp tvertnēm un sūkņu stacijas ēkām jāparedz kanālos vai tuneļos.

153. Notekūdeņu pārsūknēšanas stacijās tehnoloģiskos cauruļvadus un armatūru izbūvē virs grīdas līmeņa. Agresīvus notekūdeņus transportējošu cauruļvadu iebūvēšana kanālos nav atļauta.

154. Sūkņu stacijās nepieciešamas sadzīves telpas un palīgtelpas. Sanitāro mezglu var neparedzēt, ja sūkņu stacija atrodas tuvāk par 50 m no ražošanas ēkām ar sadzīves telpām. Automātiskām sūkņu stacijām bez pastāvīga apkalpojošā personāla sadzīves telpas var neparedzēt.

6. Attīrīšanas ietaises
6.1. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšanas ietaises

155. Nosacījumus notekūdeņu attīrīšanai un novadīšanai no aglomerācijām, ražošanas uzņēmumiem un atsevišķiem objektiem izstrādā un apstiprina attiecīgā reģionālā vides pārvalde saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

156. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

157. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

158. Ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jāveic to priekšattīrīšana lokālās attīrīšanas ietaisēs atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti iekārtas operatora un centralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka vai pārvaldītāja savstarpēji noslēgtajā līgumā atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

159. Lokālās ražošanas ūdeņu attīrīšanas ietaises izvieto rūpniecības uzņēmumu teritorijā.

160. Lai noteiktu piesārņojošo vielu daudzumu sadzīves notekūdeņos, piesārņojošo vielu nosacīto daudzumu no viena iedzīvotāja nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 1.pielikuma 17.tabulai.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

161. Notekūdeņu daudzumu nosaka atbilstoši plūsmas mērījumu datiem.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

162. Sadzīves un ražošanas notekūdeņu attīrīšanai izmantojamas šādas metodes:

162.1. fizikālās (mehāniskās);

162.2. bioloģiskās;

162.3. ķīmiskās;

162.4. fizikāli ķīmiskās;

162.5. kombinētās;

162.6. speciālās metodes specifisku ražošanas notekūdeņu attīrīšanai.

Priekšroka dodama bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas metodēm.

163. Attīrīšanas ietaišu sastāvu un aprēķinus nosaka pēc notekūdeņu veida, piesārņojošo vielu koncentrācijas, nepieciešamās attīrīšanas pakāpes, dūņu apstrādes, kā arī pēc tehnoloģiskā aprīkojuma iekārtu ražotāju datiem.

164. Attīrīšanas ietaišu sastāvā jābūt avārijas pārgāzēm un apvadlīnijām, kuru izveidi nosaka notekūdeņu padeves režīms. Ja kādu iekārtu pārstāj darbināt, notekūdeņu attīrīšanas pakāpes kvalitāte nedrīkst būt zemāka par reģionālās vides pārvaldes noteikto. Notekūdeņu attīrīšanas parametri ietaišu remonta vai rekonstrukcijas laikā saskaņojami ar reģionālo vides pārvaldi.

165. Attīrīšanas ietaišu sastāvā jāparedz:

165.1. ierīces notekūdeņu caurplūduma mērīšanai attīrīšanas ietaisēm ar jaudu virs 20 kubikmetriem diennaktī;

165.2. iespējas ieplūstošo un aizplūstošo attīrīto notekūdeņu paraugu ņemšanai.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

166. Attīrīšanas ietaisēs pastāvīga apkalpojošā personāla sanitāros mezglus, dušas un garderobes telpas ierīko saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko ēku un būvju projektēšanu.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

167. Attīrīšanas ietaišu palīgēku un palīgtelpu sastāvu un izmērus nosaka saskaņā ar pasūtītāja vai ekspluatētāja prasībām.

168. Attīrīšanas ietaises ar jaudu līdz 5000 cilvēku ekvivalentiem izveidojamas galvenokārt no rūpnieciski izgatavotām iekārtām ar automātisku darbību, kurām nav pastāvīga apkalpojošā personāla. Cilvēku ekvivalentu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

6.2. Mazās attīrīšanas ietaises ar jaudu līdz 20 m3/d

(Apakšnodaļas nosaukums grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

169. Atsevišķi novietotu ēku vai ēku grupu notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas nosacījumus nosaka reģionālā vides pārvalde, ja attīrāmo notekūdeņu apjoms pārsniedz 5 m3/d.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

170. Atsevišķi novietotu ēku vai ēku grupas notekūdeņu attīrīšanai, ja notekūdeņu apjoms nepārsniedz 5 m3/d vai ja attiecīgo risinājumu ir noteikusi reģionālā vides pārvalde, lieto:

170.1. septiķus kopā ar filtrācijas laukiem, apakšzemes filtrējošām drenām, smilts-grants filtriem, filtrācijas grāvjiem un filtrācijas akām;

170.2. rūpnieciski izgatavotas kompaktas attīrīšanas iekārtas ar attīrīto notekūdeņu novadīšanu ūdens baseinos, meliorācijas grāvjos vai filtrēšanu gruntī (atkarībā no attīrīšanas pakāpes);

170.3. rūpnieciski izgatavotas fizikāli ķīmiskas attīrīšanas iekārtas objektiem, kuri darbojas periodiski.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

171. Atsevišķi novietotās ēkās ārpus pilsētām un ciemiem drīkst izbūvēt sausās tualetes vai izvedamu notekūdeņu krājtvertnes saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija" (apstiprināts ar Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.256) 7.punktu.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

6.3. Notekūdeņu nogulšņu apstrādes ietaises

172. Notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās nogulsnes (piemēram, svaigās un liekās aktīvās dūņas) apstrādā, lai nodrošinātu to utilizāciju, izmantošanu vai novietošanu.

173. Nogulšņu atūdeņošanai lieto galvenokārt šādas mehāniskās ietaises ar vai bez ķīmiskajiem reaģentiem:

173.1. centrifūgas;

173.2. vakuumfiltrus;

173.3. filtrpreses.

174. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

175. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

176. Nelielām attīrīšanas ietaisēm atļauta neatūdeņoto dūņu izvešana uz normatīvo aktu prasībām atbilstošu dūņu apstrādes vai uzglabāšanas vietu.

(Grozīts ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

177. (Svītrots ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

178. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

179. Notekūdeņu dūņu izmantošanas iespējas augsnes mēslošanai un teritorijas labiekārtošanai nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

180. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

181. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

7. Prasības ēku un būvju celtniecības risinājumiem un konstrukcijām
7.1. Ģenerālplāns un telpiskie plānojuma risinājumi

182. Kanalizācijas būvju būvlaukuma izvēle, plānojums un to teritorijas apbūve un labiekārtošana veicama saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem un normatīvajiem aktiem par ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju projektēšanas vispārīgajām prasībām. Kanalizācijas būvju un sūkņu staciju būvlaukumu planējuma atzīmēm ūdensteču un ūdenstilpju tuvumā jāatrodas ne zemāk par 0,5 m virs maksimālā plūdu ūdeņu līmeņa (ar 3 % nodrošinājumu), ievērojot ūdens uzplūdinājumus un vēja uzplūdu viļņu augstumu, ko nosaka saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

183. Notekūdeņu attīrīšanas ietaišu laukums jāizvēlas valdošo vēju aizvēja pusē attiecībā pret dzīvojamo apbūvi un lejpus pilsētas upes tecēšanas virzienā.

184. Pilsētu un ciemu kanalizācijas attīrīšanas ietaišu teritorijai, kā arī ražošanas uzņēmumu kanalizācijas attīrīšanas ietaišu teritorijai ārpus uzņēmuma teritorijas jābūt nožogotai.

(MK 18.01.2005. noteikumu Nr.44 redakcijā)

185. Kanalizācijas sistēmu telpiskais plānojums un ēku un būvju konstruktīvie risinājumi jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem un šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

186. Kanalizācijas ēkām un būvēm nepieciešama vismaz II ugunsdrošības pakāpe, izņemot dūņu laukus, filtrācijas laukus, bioloģiskos dīķus, regulējošās tvertnes, kanalizācijas tīklus un to ietaises, kuru ugunsdrošības pakāpe netiek normēta. Atsevišķi stāvošām kanalizācijas tilpumu būvēm, kas nav paredzētas šķidrumam ar ugunsbīstamiem piemaisījumiem, konstrukciju ugunsdrošības pakāpe netiek normēta.

187. Sadzīves notekūdeņu pārsūknēšanas un attīrīšanas procesi pēc ugunsbīstamības attiecināmi uz E kategoriju. Viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas saturošu ražošanas notekūdeņu pārsūknēšanas un attīrīšanas procesu ugunsdrošība nosakāma atkarībā no šo vielu rakstura.

(Grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44)

188. Kanalizācijas būvēs nepieciešamās palīgtelpas nosaka saskaņā ar pasūtītāja prasībām. Sadzīves telpu parametrus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko ēku un būvju projektēšanu.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

189. Dažādas nozīmes ražošanas telpas un palīgtelpas bloķējamas vienā ēkā visos gadījumos, ja tas nav pretrunā ar tehnoloģisko procesu, sanitāri higiēniskajām un ugunsdrošības prasībām un ir lietderīgi pēc būvlaukuma plānojuma un tehniski ekonomiskajiem apsvērumiem.

190. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

191. (Svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

7.2. Apkure un vēdināšana

192. Gaisa temperatūra ražošanas telpās ir atbilstoša Latvijas būvnormatīva LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 1.februāra noteikumiem Nr.38) 16.tabulai.

(MK 08.02.2011. noteikumu Nr.110 redakcijā)

193. Nepieciešamo gaisa apmaiņu ražošanas telpās aprēķina pēc iekārtu, armatūras un komunikāciju kaitīgo izdalījumu daudzuma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - zemkopības ministrs P.Salkazanovs
1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 223-99
"Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.214)

(Pielikums grozīts ar MK 18.01.2005. noteikumiem Nr.44; MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

1.tabula

Nevienmērības koeficienti

Kopējais notekūdeņu
pieteces nevienmērības koeficients

Vidējais notekūdeņu daudzums (l/s)

5

10

20

50

100

300

500

1000

5000 un vairāk

Maksimālais Kgen.max

2,5

2,1

1,9

1,7

1,6

1,55

1,5

1,47

1,44

Minimālais Kgen.min

0,38

0,45

0,5

0,55

0,59

0,62

0,66

0,69

0,71

Piezīmes.

1. Tabulā norādītos kopējos notekūdeņu pieteces nevienmērības koeficientus drīkst pieņemt, ja ražošanas notekūdeņu nav vairāk par 45 % no kopējā notekūdeņu daudzuma. Ja ražošanas notekūdeņu daudzums pārsniedz 45 %, kopējos notekūdeņu pieteces nevienmērības koeficientus nosaka, ņemot vērā sadzīves un ražošanas notekūdeņu novadīšanas nevienmērību pa diennakts stundām atbilstoši datiem par analogu objektu faktisko notekūdeņu pieteci.

2. Pagalmu un iekškvartālu kanalizācijas tīkliem notekūdeņu aprēķina daudzumus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku iekšējā ūdensvada un kanalizācijas projektēšanu.

2.tabula

Meteoroloģiskie novērojumi

Nr.
p.k.

Pilsēta, cita
apdzīvota vieta

Vidējais nokrišņu slānis
(mm)

Rādītājs n, ja P (gadi)
atkārtotība ir

Lietus intensitāte q20
(l/s ha), ja P ir

Vidējais diennakts nokrišņu daudzums gada siltajā sezonā (mm)

Vidējais lietus reižu skaits gada siltajā sezonā (mr)

γ

0,7-1,4

< 0,7

1

0,5

0,33

1.

Cēsis

35

0,66

0,69

75,9

53,2

48,0

532

167

1,54

2.

Dagda

35,6

0,62

0,42

63,5

34,3

30,1

509

123

1,54

3.

Daugavpils

38,1

0,62

0,42

67,9

35,9

28,0

470

126

1,54

4.

Gulbene

32,9

0,66

0,69

73,2

50,8

41,0

477

157

1,54

5.

Jelgava

32,3

0,72

0,57

73,8

43,6

37,0

435

155

1,54

6.

Kolka

31,4

0,57

0,43

48,7

27,4

23,0

398

155

1,54

7.

Kuldīga

31,4

0,68

0,49

67,2

37,8

34,0

480

152

1,54

8.

Liepāja

28,8

0,57

0,43

48,7

30,6

25,8

458

115

1,54

9.

Rēzekne

33,3

0,62

0,42

59,1

34,3

30,0

475

124

1,54

10.

Rīga

33,1

0,72

0,57

79,5

47,9

41,0

486

118

1,54

11.

Saldus

30,9

0,68

0,49

64,4

34,2

31,0

502

218

1,54

12.

Ventspils

29,6

0,57

0,43

50,8

32,2

27,0

446

123

1,54

3.tabula

Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods dažādos kolektora novietojuma apstākļos

Kolektora novietojuma apstākļi

Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi) apdzīvotās vietās, ja q20 ir

vietējās nozīmes ielās

maģistrālajās ielās

līdz 60

virs 60
līdz 80

virs 80
līdz 120

virs 120

Labvēlīgi un vidēji labvēlīgi

Labvēlīgi

0,33–0,5

0,33–1

0,5–1

1–2

Nelabvēlīgi

Vidēji labvēlīgi

0,5–1

1–1,5

1–2

2–3

Sevišķi nelabvēlīgi

Nelabvēlīgi

2–3

2–3

3–5

5–10

Sevišķi nelabvēlīgi

3–5

3–5

5–10

10–20

Piezīmes.

1. Labvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi:

1.1. baseina laukums nav lielāks par 150 ha, ar līdzenu reljefu, kura vidējais slīpums ir 0,005 un mazāk;

1.2. kolektors novietots pa ūdens šķirtni vai nogāzes augšējā daļā, ne tālāk par 400 m no ūdensšķirtnes.

2. Vidēji labvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi:

2.1. baseina laukums ir lielāks par 150 ha, ar līdzenu reljefu, kura vidējais slīpums ir 0,005 un mazāk;

2.2. kolektors novietots nogāzes apakšējā daļā, ievalkā ar nogāžu slīpumu 0,02 un mazāk, turklāt baseina laukums nav lielāks par 150 ha.

3. Nelabvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi:

3.1. kolektors novietots nogāzes apakšējā daļā, turklāt baseina laukums ir lielāks par 150 ha;

3.2. kolektors novietots ievalkā ar stāvām nogāzēm. Nogāžu slīpums vidēji vairāk par 0,02.

4. Sevišķi nelabvēlīgi kolektora novietojuma apstākļi – kolektors novada ūdeni no noslēgtas zemas vietas (ieplakas).

4.tabula

Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods rūpniecības uzņēmumu teritorijās

Kanalizācijas tīkla īslaicīga pārpildījuma rezultāts

Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas
periods P (gadi) rūpniecības uzņēmumu teritorijās, ja q20 ir

līdz 70

virs 70 līdz 100

virs 100

Uzņēmuma tehnoloģiskie procesi:

– netiek traucēti

– tiek traucēti

0,33–0,5

0,5–1

0,5–1

1–2

2

3–5

Piezīme.

Rūpniecības uzņēmumiem, kuri atrodas noslēgtās ieplakās, vienreizējo lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periodu nosaka ar aprēķinu vai to pieņem ne mazāku par pieciem gadiem.

5.tabula

Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods dažādiem baseiniem

Tā baseina raksturojums, kuru apkalpo kolektors

Vienreizējas lietus aprēķina intensitātes pārsniegšanas periods P (gadi), ņemot vērā kolektora novietojuma apstākļus

labvēlīgi

vidēji labvēlīgi

nelabvēlīgi

sevišķi nelabvēlīgi

Kvartāli un vietējās nozīmes ielas

10

10

25

50

Maģistrālās ielas

10

25

50

100

6.tabula

Lietus nevienmērība atkarībā no laukuma lieluma

Noteces laukums (ha)

500

1000

2000

4000

6000

8000

10000

Koeficients k

0,95

0,90

0,85

0,80

0,70

0,60

0,55

7.tabula

Noteces virsmu raksturojošais koeficients

Noteces baseina virsmas veids

Koeficients z

Ēku un būvju jumti, ceļu asfaltbetona segumi

pieņem pēc 8.tabulas

Kalto akmeņu bruģis, ceļu melnie šķembu segumi

0,224

Apaļo akmeņu bruģis

0,145

Ar saistvielām neapstrādātu šķembu ceļu segumi

0,125

Dārzu un parku grants celiņi

0,090

Planēta grunts

0,064

Zālāji

0,038

Piezīme. Tabulā norādītos lielumus precizē atbilstoši vietējiem apstākļiem.

8.tabula

Ūdensnecaurlaidīgu virsmu raksturojošais koeficients

Nr.
p.k.

Parametrs A

Ūdensnecaurlaidīgu virsmu raksturojošais koeficients z

1.

200

0,34

2.

300

0,32

3.

400

0,30

4.

500

0,29

5.

600

0,28

6.

700

0,27

7.

800

0,26

8.

1000

0,25

9.

1200

0,24

10.

1500

0,23

9.tabula

Koeficienta b lieluma atkarība no apvidus slīpuma

Kāpinātāja n lielums
(atkarībā no apvidus slīpuma)

< 0,4

0,5

0,6

> 0,7

Koeficients β

0,8

0,75

0,7

0,65

Piezīmes.

1. Ja apvidus slīpums ir 0,01–0,03, norādīto koeficientu b lielumu palielina par 10–15 %. Ja slīpums ir lielāks par 0,03, pieņem, ka koeficients β = 1.

2. Ja lietus kanalizācijas kolektora vai pievadošo vadu posmu skaits ir mazāks par 10, pie visiem apvidus slīpumiem koeficienta b lielumu drīkst samazināt par 10 %, ja posmu skaits ir 4–10, un par 15 %, ja posmu skaits ir mazāks par 4.

10.tabula

Koeficienta Kdiv atkarība no aprēķina tecēšanas laika

Kāpinātājs nlim

Koeficienta Kdiv lielums atkarībā no K' div

0,05

0,1

0,15

0,2

0,25

0,3

0,35

0,4

0,45 0,5

0,75

0,02

0,04

0,07

0,1

0,15

0,19

0,24

0,3

0,36

0,42

0,5

0,025

0,05

0,08

0,12

0,16

0,21

0,26

0,31

0,37

0,43

0,3

0,03

0,06

0,09

0,13

0,18

0,22

0,27

0,32

0,38

0,43

kur nlim – parametra n lielums atkarībā no Plim vērtības

Piezīme. Tabulā norādītie Kdiv lielumi ir pareizi tikai tad, ja tecēšanas laiks tr = 20 min, bet kāpinātāju starpība 2.formulā n – nlim = 0 jebkuram tecēšanas laikam. Ja aprēķina tecēšanas laiks līdz sadales kamerai tr ≠ 20 min un kāpinātāju starpība n – nlim ≠ 0, pēc tabulā pieņemtajiem Kdiv lielumiem piemēro korekcijas koeficientu, kuru nosaka pēc 11.tabulas, ņemot vērā tecēšanas laiku līdz sadales kamerai un kāpinātāju n starpību.

11.tabula

Korekcijas koeficienta atkarība no tecēšanas laika

Kāpinātāju starpība
n – nlim

Koeficienta Kdiv korekcijas koeficienta lielums atkarībā no
tecēšanas laika tr (min)

10

30

60

90

120

0,03 un mazāk

1

1

1

1,1

1,1

0,07

0,9

1

1,1

1,2

1,2

0,15

0,9

1,1

1,2

1,3

1,3

0,2

0,8

1,1

1,4

1,6

1,7

0,3

0,8

1,2

1,6

1,9

2,1

12.tabula

Kanalizācijas cauruļvadu maksimālais pildījums

Iekšējais diametrs (mm)

Maksimālais pildījums H/D

150- 250

0,6

300- 400

0,7

450- 900

0,75

1000 un vairāk

0,8

13.tabula

Notekūdeņu plūsmas minimālais ātrums atkarībā no cauruļvadu vislielākā aprēķina pildījuma

(Svītrota ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

14.tabula

Darba redeļu un rezerves redeļu skaits

Redeļu tips

Redeļu skaits

darba

rezerves

Redeles ar mehāniskiem grābekļiem, kurām redeļu spraugas ir:

– lielākas par 20 mm

1 un vairāk

1

– 16–20 mm lielas

līdz 3

1

– 16–20 mm lielas

vairāk par 3

2

Sasmalcinātājredeles, kas uzstādītas:

– uz cauruļvadiem

līdz 3

1 (ar rokām tīrāmās)

– uz kanāliem

līdz 3

1

– uz kanāliem

vairāk par 3

2

Ar rokām tīrāmās redeles

1

15.tabula

Ar redelēm aizturētais atkritumu daudzums

Redeļu spraugu platums
(mm)

Atkritumu daudzums redelēs uz 1 c.e.
(l/g)

16–20

8

25–35

3

40–50

2,3

60–80

1,6

90–125

1,2

16.tabula

Pieļaujamā piesārņojošo vielu koncentrācija

(Svītrota ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

17.tabula

Piesārņojošo vielu daudzums no viena iedzīvotāja

Rādītājs

Piesārņojošo vielu daudzums no viena iedzīvotāja
(kg/d)

Suspendētās vielas

0,07

BSP 5

0,06

ĶSP

0,11

Kopējais slāpeklis

0,01

Kopējais fosfors

0,002

Piezīme. Piesārņojošo vielu daudzumu no nekanalizēto rajonu iedzīvotājiem paredz 33 % apmērā no tabulā norādītā daudzuma.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - zemkopības ministrs P.Salkazanovs
2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 223-99
"Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
1999.gada 15.jūnija noteikumiem Nr.214)

(Pielikums svītrots ar MK 08.02.2011. noteikumiem Nr.110)

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 214Pieņemts: 15.06.1999.Stājas spēkā: 01.10.1999.Zaudē spēku: 01.07.2015.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 198/199 (1658/1659), 18.06.1999.
Saistītie dokumenti
  • Zaudēs spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
19996
{"selected":{"value":"01.04.2011","content":"<font class='s-1'>01.04.2011.-30.06.2015.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.04.2011","content":"<font class='s-1'>01.04.2011.-30.06.2015.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2005","content":"<font class='s-1'>01.05.2005.-31.03.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.1999","content":"<font class='s-1'>01.10.1999.-30.04.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.04.2011
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)