Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1056

Rīgā 2009.gada 15.septembrī (prot. Nr.57 23.§)
Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 11. panta trešās daļas 3. punktu
un Augu aizsardzības likuma 5. panta 5. punktu
(MK 03.06.2014. noteikumu Nr.278 redakcijā)
I. Vispārīgās prasības

(Nodaļa MK 03.06.2014. noteikumu Nr.278 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka:

1.1. lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtību;

1.2. integrētās augu aizsardzības vispārīgos principus un prasības.

2. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests).

II. Integrētās augu aizsardzības vispārīgie principi un prasības

(Nodaļa MK 03.06.2014. noteikumu Nr.278 redakcijā)

3. Prasības, kas noteiktas šajā nodaļā, attiecas uz profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kas izmanto otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus, un personām, kas otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu lietošanai izmanto profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju sniegtos pakalpojumus (turpmāk – lietotājs).

4. Lai nodrošinātu attiecīgajam kultūraugam optimālus augšanas apstākļus (piemēram, izvēloties piemērotu lauku, kultūrauga šķirni un augsnes apstrādes tehnoloģiju, ievērojot optimālu sējas laiku un ražas novākšanas termiņus), lietotājs veic nepieciešamos agrotehniskos pasākumus.

4.1 Pamatojoties uz katra lauka augšņu agroķīmiskās izpētes vai augsnes analīžu rezultātiem, kas nav vecāki par septiņiem gadiem, lietotājs katram kultūraugam izstrādā mēslošanas plānu. Augsnes agroķīmiskās analīzes veic laboratorija, kas atbilstošajā jomā ir akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17025 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" noteiktajiem kritērijiem (turpmāk – akreditēta laboratorija). Lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kas atrodas īpaši jutīgajā teritorijā, mēslošanas plānu izstrādā atbilstoši augšņu agroķīmiskās izpētes vai augšņu agroķīmisko analīžu rezultātiem, kas nav vecāki par normatīvajos aktos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem noteikto derīguma termiņu. Kultūraugus mēslo agronomiski piemērotā laikā ar mēslošanas līdzekļiem, kuru sastāvs apmierina mēslošanas plānā aprēķināto augu barības elementu vajadzību.

4.2 Lai aizsargātu derīgos organismus, lietotājs pēc iespējas saglabā derīgo organismu mājvietas – piemēram, atsevišķi augošus krūmu pudurus, vecus kokus, akmeņu kaudzes (krāvumus) – un veic citus pasākumus, lai veicinātu to vairošanos.

4.3 Nosakot nepieciešamos augu aizsardzības pasākumus, lietotājs:

4.3 1. aktīvās veģetācijas periodā regulāri pārbauda konkrēto lauku un veic kaitīgā organisma izplatības dinamikas un augu attīstības novērojumus, kurus dokumentē saskaņā ar šo noteikumu 4.8 punktu. Konkrētais lauks – viendabīgas platības ar līdzīgiem agroklimatiskajiem apstākļiem, vienādiem apstākļiem kaitīgo organismu attīstībai un attiecīgi vienādiem pasākumiem to ierobežošanai;

4.3 2. izmanto dienesta mājaslapā publicēto vispārējo brīdinājuma sistēmu vai citu pieejamo informāciju par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozi par tā attīstību;

4.3 3. izmanto informāciju par Latvijā pieejamiem un dienesta mājaslapā publicētiem kaitēkļu un slimību kaitīguma sliekšņiem, lai pieņemtu lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu kaitīgo organismu ierobežošanai.

4.4 Lietotājs pēc iespējas izmanto piemērotas un efektīvas bioloģiskās, mehāniskās vai agrotehniskās kaitīgā organisma ierobežošanas metodes. Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus lieto tikai tādā gadījumā, ja, izmantojot minētās metodes, vēlamo rezultātu nav iespējams iegūt vai ir sasniegts tāds kultūraugu bojājuma līmenis, ka šo metožu izmantošana radīs ražas zudumu.

4.5 Lai novērstu kaitīgo organismu izplatīšanos, lietotājs tīra noliktavas, glabātavas, iekārtas, tehniku un instrumentus.

4.6 Lietotājs lieto iespējami mazāko augu aizsardzības līdzekļa reģistrēto devu vai līdzekli lieto atsevišķās lauka vietās, izvērtējot, vai riska līmenis veģetācijai ir pieņemams un nepalielina pret augu aizsardzības līdzekļiem izturīgo kaitīgo organismu populāciju attīstību.

4.7 Lai izvairītos no iespējamās kaitīgā organisma rezistences rašanās, lietotājs augu aizsardzības līdzekli lieto, ievērojot marķējumā dotās norādes par rezistences veidošanās riska ierobežošanu.

4.8 Lietotājs saimniecībā izveido uzskaites sistēmu, kurā par attiecīgo lauku norāda šādu informāciju:

4.8 1. lauka nosaukums vai numurs un platība;

4.8 2. audzētā kultūrauga suga un šķirne, kā arī priekšaugs;

4.8 3. veiktie sēklas vai stādāmā materiāla sagatavošanas pasākumi. Ja izmantota kodne, norāda tās nosaukumu, devu, apstrādāto daudzumu un apstrādes datumu;

4.8 4. sējas vai stādīšanas datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība un sēklu iestrādes dziļums;

4.8 5. agrotehniskie pasākumi un to veikšanas datums;

4.8 6. šo noteikumu 4.2 punktā minētie pasākumi un to veikšanas datums; 4.8 7. mēslošanai izmantoto līdzekļu veids un devas fiziskajās vienībās, minerālmēslu pamatsastāvs un iestrādes datums;

4.8 8. kaļķošanai vai ģipšošanai izmantoto materiālu deva fiziskajās vienībās un to iestrādes datums;

4.8 9. šo noteikumu 4.3 1. apakšpunktā minētās pārbaudes datums un novērojumi:

4.8 9.1. kultūrauga attīstības stadija;

4.8 9.2. kaitīgā organisma sastopamība;

4.8 10. izmantotie mehāniskie, bioloģiskie, agrotehniskie vai ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi, norādot arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;

4.8 11. ražas novākšanas datums un iegūtās ražas daudzums;

4.8 12. citi ar kultūrauga audzēšanu saistītie darbi (piemēram, augu barošanās diagnostika, laistīšana).

4.9 Lietotājs stādāmā materiāla, sēklu, augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu pirkumu apliecinošos dokumentus, augu pases vai etiķetes, sēklu sertifikātus, kā arī šo noteikumu 4.8 punktā minētos uzskaites datus glabā trīs gadus. Agroķīmiskās izpētes vai augšņu analīžu rezultātus glabā līdz atkārtotās izpētes vai analīžu rezultātu saņemšanai.

4.10 Vienu graudaugu sugu vienā laukā bez augu maiņas lietotājs audzē ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas.

4.11 Rapsi vienā laukā lietotājs audzē ne biežāk kā reizi četros gados, bet laukos, kuros augsnes pH līmenis pārsniedz 7,2, – ne biežāk kā reizi trijos gados.

4.12 Pākšaugus vienā laukā lietotājs audzē ne biežāk kā reizi trijos gados.

4.13 Graudaugu audzēšanai izmanto kodinātu sēklas materiālu, kura dīgtspēja ir pārbaudīta.

4.14 Rapša un kukurūzas audzēšanai izmanto sertificētu kodinātu sēklas materiālu.

4.15 Dārzeņu un kartupeļu audzēšanai lietotājs izvēlas tādus apstrādes veidus, kas pēc iespējas mazāk sablīvē augsni un neveicina negatīvas pārmaiņas augsnes struktūrā.

4.16 Audzējot baltos, sarkanos un Savojas galviņkāpostus, ziedkāpostus, brokoļus, Briseles kāpostus, Pekinas un Ķīnas kāpostus, kolrābjus, kāļus, rāceņus, rutkus un redīsus (turpmāk – krustziežu dzimtas dārzeņi), ievēro augu maiņu. Sējumos, kuros neievēro augu maiņu, audzē starpkultūras, izņemot krustziežu dzimtas augus.

4.17 Gurķus, kabačus, patisonus, ķirbjus, bietes, lapu dārzeņus, sīpolus, ķiplokus, puravus, tomātus, papriku, burkānus, selerijas, pētersīļus, pastinakus, dilles un ķimenes atklātā laukā vienā un tajā pašā vietā audzē ne biežāk kā reizi trijos gados.

4.18 Burkānus, selerijas, pētersīļus, pastinakus, dilles un ķimenes neaudzē laukā, kurā iepriekšējā sezonā audzēti kartupeļi, un laukā, kas inficēts ar nematodēm Meloidogyne spp., Pratylenchus spp. un Heterodera spp.

4.19 Kartupeļus vienā laukā bez augu maiņas audzē ne ilgāk kā trīs gadus pēc kārtas.

4.20 Krustziežu dzimtas dārzeņu audzēšanai izmanto kodinātu sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.21 Biešu audzēšanai izmanto ar fungicīdiem kodinātu sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.22 Burkānu, seleriju, pētersīļu, pastinaku, diļļu un ķimeņu audzēšanai ieteicams izmantot ar fungicīdiem un insekticīdiem kodinātu sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.23 Lapu dārzeņu, tomātu un paprikas audzēšanai izmanto sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.24 Sīpolu, ķiploku un puravu audzēšanai izmanto sertificētu vai standarta sēklas materiālu.

4.25 Zemenes vienā un tajā pašā vietā audzē ne ilgāk kā četrus gadus pēc kārtas. Atkārtoti tajā pašā vietā zemenes stāda ne ātrāk kā pēc triju gadu pārtraukuma. Ierobežojums neattiecas uz laukiem, kuros zemenes audzē kūdras maisos un attiecīgi maina substrātu.

4.26 Augļkokus un ogulājus audzē laukā ar piemērotu augsni un reljefu, nodrošinot atbilstošu audzēšanas tehnoloģiju un koku vainagu veidošanu. Šķirņu izvēlē ievēro konkrētās vietas klimatiskos apstākļus. Pirms daudzgadīgo stādījumu ierīkošanas augsni sagatavo atbilstoši katras augļkoku vai ogulāju kultūras prasībām un ierobežo nezāļu izplatību.

4.27 Augļkoku un ogulāju stādīšanai izmanto pārbaudītu standarta vai sertificētu pavairojamo materiālu. Zemeņu audzēšanai izmanto pārbaudītu standarta, sertificētu vai pašaudzētu stādāmo materiālu, kas ņemts no speciāli ierīkota mātesaugu lauka.

III. Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas vispārīgās prasības

(Nodaļas nosaukums MK 03.06.2014. noteikumu Nr.278 redakcijā)

4.28 Šo noteikumu 4., 4.1, 4.2, 4.3, 4.4, 4.5, 4.6, 4.7, 4.8, 4.9, 4.15, 4.16, 4.17, 4.18, 4.19, 4.20, 4.21, 4.22, 4.23, 4.24, 4.25, 4.26 un 4.27 punktā un šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro lauksaimnieks, kas reģistrēts Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā (turpmāk – audzētājs).

(MK 03.06.2014. noteikumu Nr.278 redakcijā)

5. Augļu kokus un ogulājus stāda optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

6. (Svītrots ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

7. Ja augļu vai ogu dārzs robežojas ar valsts nozīmes autoceļu, audzētājs ierīko stādījumu (turpmāk – aizsargstādījums) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par autoceļiem un aizsargjoslām. Aizsargstādījumos izmanto augu sugas, kas nav Latvijā konstatēto karantīnas organismu saimniek­augi. Augļkokiem, avenēm un kazenēm audzētājs ierīko balstu sistēmas.

(Grozīts ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

8. Aizsargstādījumos uzstāda putnu būrīšus vai laktas (vismaz 10 gab./ha).

9. Avenes un zemenes nedrīkst stādīt pēc verticiārās vītes saimniekaugiem – kartupeļiem, tomātiem vai liniem. Zemeņu apdobes audzētājs mulčē ar salmiem vai citu piemērotu mulčas materiālu, lai ierobežotu nezāļu izplatību un uzlabotu ogu kvalitāti.

(Grozīts ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

10. Rindstarpās uztur melno papuvi (ogulājiem) vai izveido zālāju, kas aizņem 1/2–2/3 no kopējās augļu dārza platības. To vairākas reizes sezonā appļauj, lai zāle nebūtu augstāka par 30 centimetriem.

11. Jaunajiem augļu kokiem apdobes mulčē līdz piecu gadu vecumam, jaunajiem krūmogulāju stādījumiem – līdz triju gadu vecumam. Apdobēs nedrīkst dominēt apaugums (nezāles).

12. Dzērveņu un krūmmelleņu stādījumus mulčē. Katru gadu audzētājs apgriež dzērveņu stīgas, ķemmē un nopļauj ogulājus, kā arī ravē nezāles. Krūmmelleņu krūmus retina un vismaz reizi sezonā izgriež bojātos zarus, galvenokārt jaunos rudens dzinumus.

(Grozīts ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

13. Koku vainagus kopj. Augļu kokiem un ogulājiem izgriež slimību un kaitēkļu bojātos zarus. Utilizē bojātos, sapuvušos un mumificētos augļus.

14. Dzērveņu un krūmmelleņu audzētājs mēslošanas plānu izstrādā, pamatojoties uz agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem, kas balstīti uz augšņu vai augu lapu audu analīžu rezultātiem, kuri nav vecāki par vienu gadu.

(MK 03.06.2014. noteikumu Nr.278 redakcijā)

IV. (Nodaļas nosaukums svītrots ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

15. Dārzeņus audzē optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulu.

16. (Svītrots ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

17. Kartupeļus stāda optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulu.

18. (Svītrots ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

19. Pirms integrētās audzēšanas uzsākšanas audzētājs dārzeņu un kartupeļu platībām sagatavo kultūraugu maiņas plānu vismaz trijiem gadiem. Plānā norāda lauka numuru un kultūraugu sugu. Jaunu plānu sagatavo pēc iepriekšējā plāna termiņa beigām vai agrāk pēc audzētāja iniciatīvas.

20. Kultūraugu atliekas utilizē (kompostē, izved uz izgāztuvi, iestrādā augsnē). Pieļaujama īslaicīga kultūraugu atlieku uzkrāšana saimniecībā, ja audzētājs ievēro labas higiēnas prakses nosacījumus.

21. Ja lauks ir lielāks par 10 hektāriem, apkārt laukam atstāj divus metrus platu joslu, kurā neizmanto minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Tas var būt arī ceļš apkārt laukam, grāvis vai grāvmala, ežmala vai tehnikas apgriešanās josla.

22. Audzējot dārzeņus siltumnīcās, ievēro šādas integrētās audzēšanas prasības:

22.1. audzētājs nodrošina substrāta agroķīmisko izpēti katru gadu, nosakot N, P, K, Ca, pH, kopējo sāļu koncentrāciju un organiskās vielas daudzumu. Audzējot minerālvatē, dokumentē barības šķīduma sastāvu. Ja dārzeņus audzē kūdras renēs vai substrātā, kam ir zināms sastāvs saskaņā ar iepakojuma marķējumu vai ražotāja specifikāciju, pirmajā audzēšanas gadā agroķīmiskā izpēte nav nepieciešama;

22.2. tomātu, paprikas, kabaču apputeksnēšanai izmanto kamenes.

(Grozīts ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

V. Integrētās audzēšanas kontrole

23. Dienests katru gadu, veicot Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā (turpmāk – reģistrs) iekļauto audzētāju kontroli, vismaz no pieciem procentiem reģistrā iekļauto personu saimniecībām ņem augu vai augu produktu paraugus augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu klātbūtnes pārbaudei. Paraugus analizē akreditētā laboratorijā, kurai pesticīdu noteikšanas jomā ir ieviesta kvalitātes sistēma "Laba laboratorijas prakse".

(MK 03.06.2014. noteikumu Nr.278 redakcijā)

23.1 Ja dienests konstatē augu aizsardzības līdzekļu lietošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, paraugu analīžu izmaksas sedz audzētājs, kura saimniecībā konstatēti pārkāpumi.

(MK 03.06.2014. noteikumu Nr.278 redakcijā)

24. Audzētājs, kas vēlas uzsākt lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, līdz 15.maijam iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

24.1. iesnieguma iesniegšanas datumu un vietu;

24.2. audzētāja identifikācijas datus (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi; juridiskai personai – firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko un faktisko adresi), tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja tāda ir;

24.3. audzētāja kopējo saimniecības platību un faktisko adresi;

24.4. integrēti audzējamā lauksaimniecības kultūrauga sugu, lauka vai siltumnīcu platību, nosaukumu vai numuru;

24.5. tirdzniecības perioda sākumu.

25. Ja iesniegumā norādītā informācija nav pilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests rakstiski pieprasa papildinformāciju. Pieprasīto informāciju audzētājs iesniedz dienestā 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.

26. Ja audzētājs dienestā neiesniedz šo noteikumu 25.punktā minēto informāciju, audzētāju reģistrā neiekļauj.

27. Ja iesniegta visa šo noteikumu 24.punktā minētā informācija, dienests 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par audzētāja iekļaušanu reģistrā, paziņo to audzētājam, kā arī vienojas par pārbaudes laiku saimniecībā.

28. Dienests divu nedēļu laikā pēc audzētāja iekļaušanas reģistrā ievieto informāciju dienesta mājaslapā internetā, norādot:

28.1. audzētāja saimniecības nosaukumu un faktisko adresi;

28.2. audzēto kultūraugu.

29. Ja audzētājs vēlas tikt svītrots no reģistra, tas iesniedz dienestā attiecīgu iesniegumu.

30. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 29.punktā minētā iesnieguma saņemšanas svītro audzētāju no reģistra.

31. Par audzēšanas atbilstības prasību kontroles rezultātu dienesta amatpersona sastāda pārbaudes aktu, norādot platību atbilstību vai neatbilstību šo noteikumu prasībām, un izdara ierakstu reģistrā.

32. Dienestam ir tiesības:

32.1. pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai lietotāju atrasties viņa zemes platībā vai siltumnīcā, lai kontrolētu šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu;

32.2. pārbaudīt šo noteikumu 19.punktā minētos dokumentus un jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanas kontrolei.

(Grozīts ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

33. Dienests savā mājaslapā internetā ievieto:

33.1. vispārēju brīdinājumu par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozi par tā attīstību;

33.2. informāciju par augu aizsardzības līdzekļiem, ko ieteicams lietot integrētajā lauksaimniecības produktu audzēšanā.

34. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē integrēti audzēto lauk­saimniecības produktu uzglabāšanu un tirdzniecību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti un uzraudzību.

VI. Uzglabāšanas un marķēšanas prasības

35. Integrēti audzētu lauksaimniecības produktu audzētājam vai izplatītājam ir tiesības integrēti audzētu lauksaimniecības produktu marķējumā ietvert nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām.

36. Audzētājs produktus uzglabā un noliktavas dezinficē saskaņā ar dārzeņu produkcijas primārās ražošanas un pirmapstrādes labas higiēnas prakses vadlīnijām vai audzētāja izstrādātu paškontroles sistēmu.

VII. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums MK 08.06.2010. noteikumu Nr.511 redakcijā)

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumus Nr.401 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 99.nr.).

38. Augu vai augu produktu paraugus atbilstoši šo noteikumu 23. punktam dienests ņem no 2018. gada 1. janvāra.

(MK 03.06.2014. noteikumu Nr.278 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 03.06.2014. noteikumu Nr.278 redakcijā)

1. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvas 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai.

2. Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.septembra noteikumiem Nr.1056
Augļu koku un ogulāju stādīšanas optimālā biezība

(Pielikums grozīts ar MK 08.06.2010. noteikumiem Nr.511; MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

Nr.
p.k.

Kultūraugs

Stādīšanas attālums (m)

Augu daudzums (gab.)

uz 1 ha

uz 1 m2

uz rindas 1 m

1.

Ābeles

4–8 x 1–6

200–2500

2.

Bumbieres

4–8 x 2,5–6

200–1000

3.

Saldie ķirši

4–6 x 2,5–5

300–1000

4.

Skābie ķirši

4–6 x 1,5–4

400–1700

5.

Plūmes

4–7 x 2,5–4

350–1000

6.

Aveņu dzinumi

5000–70000

0,5–10

1–20

7.

Upenes

3–4 x 0,6–1

2500–5000

8.

Jāņogas

3–4 x 0,5–1,2

2000–6000

9.

Ērkšķogas un citi krūmogulāji

3–4 x 0,5–1,5

1500–6000

10.

Krūmcidonijas

3–4 x 0,5–2,5

1500–5500

11.

Krūmmellenes

3–4 x 0,5–1,2

2000–5500

12.

Dzērveņu vertikālie dzinumi ar ziediem

2000–6000

13.

Zemenes

0,7–1,2 x 0,2–0,3

25 000–50 000

3–5

3–5

14.

Smiltsērkšķi

2 x 3–4

1250–1650

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.septembra noteikumiem Nr.1056
Integrētās dārzeņu un kartupeļu audzēšanas prasības

(Pielikums grozīts ar MK 08.06.2010. noteikumiem Nr.511; MK 02.07.2013. noteikumiem Nr.359)

I. Dārzeņu audzēšanas optimālā biezība


Nr. p.k.

Kultūraugs

Augu skaits, 1000 gab./ha

1. Galviņkāposti (baltie un sarkanie)
1.1. agrīnas šķirnes (veģetācijas periods* īsāks par 60 dienām)

50–70

1.2. vidēji agrīnas šķirnes (veģetācijas periods 60–70 dienas)

50–60

1.3. vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes svaigam patēriņam un uzglabāšanai (veģetācijas periods 90–150 un vairāk dienu)

30–40

1.4. vidēji agrīnas, vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes pārstrādei (galviņas svars 6–12 kg)

25–30

1.5. ātri augošas šķirnes uzglabāšanai (veģetācijas periods 100–110 dienas, galviņas svars 2–4 kg)

30–40

2. Ziedkāposti

24–30

3. Brokoļi

24–30

4. Pekinas kāposti

50–70

5. Burkāni
5.1. Parīzes tipa šķirnes

15 000–25 000

5.2. miniatūrie burkāni

15 000–25 000

5.3. Amsterdamas un Imperator tipa šķirnes

4000–7000

5.4. Nantes un Nantes/Berlikum tipa šķirnes

1200–1500

5.5. Šantenē, Berlikum un Flakē tipa šķirnes

800

6. Galda bietes

500–700

7. Sīpoli
7.1. sīpoli no sīksīpoliem

750

7.2. sīpoli no sēklas

750–1000

8. Ķiploki

150–160

9. Lauka gurķi

25–30

10. Siltumnīcas gurķi

17–30

11. Kolrābji

40–70

12. Kāļi

400–800

13. Dilles

500–700

14. Pastinaki

400–800

15. Rutki

400–800

16. Rāceņi

400–800

17. Turnepši

400–800

18. Sakņu selerijas

25–60

19. Kātu selerijas

70–80

20. Lapu selerijas

70–80

21. Sakņu pētersīļi

400–800

22. Lapu pētersīļi

70–80

23. Puravi

140–200

24. Salāti
24.1. lapu salāti

80–120

24.2. mīkstie galviņsalāti un batāvijas

80–120

24.3. kraukšķīgie salāti (iceberg tipa šķirnes)

60–80

24.4. salātlapiņas (baby-leaf)

10 000–12 000

24.5. romiešu salāti (Cos, Kos)

80–200

24.6. salātu cigoriņi (Radičio un Cukerhut tipa šķirnes)

80–120

25. Spināti

1200–2000

26. Kabači (arī cukini un patisoni)

12–15

27. Ķirbji

10–14

28. Mangolds

30–50

29. Cukurkukurūza

50–60

30. Redīsi

1500–3000

31. Japānas rutki (daikoni)

12–20

32. Zirņi

800–1200

33. Pupiņas

70–100

34. Dārza pupas

60–80

35. Sīpolloki

600–3000

36. Rabarberi

10–12

37. Topinambūri

50–70

38. Skābenes

200–300

39. Sparģeļi

14–17

40. Virziņkāposti (Savojas kāposti)

30–60

41. Rožu kāposti (Briseles kāposti)

30–45

42. Ķīnas kāposti (pakčoi, tatsoi un līdzīgi)

50–70

43. Paprika

25-30

44. Baklažāni

35-40

45. Tomāti (lauka)

30–50

46. Tomāti (siltumnīcas)

22–40

47. Mārrutki

35–50


II. Pārtikai un pārstrādei paredzēto kartupeļu stādīšanas biezība

Nr. p.k.

Sēklas kartupeļu frakcija (mm)

Augu skaits uz ha (gab.)**

1.

28–35

50 000–60 000

2.

35–45

25 000–40 000

3.

45–55

25 000–40 000

Piezīmes.

1. * Veģetācijas periods – dienu skaits no dēstu izstādīšanas (sējamiem kultūraugiem – no uzdīgšanas), līdz raža ir gatava novākšanai.

2. ** Izstādīšanas norma var mainīties atkarībā no izvēlētās šķirnes īpašībām.

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.septembra noteikumiem Nr.1056
Mēslošanas plāna saturs

(Pielikums svītrots ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.septembra noteikumiem Nr.1056
Lauka vēstures saturs

(Pielikums svītrots ar MK 03.06.2014. noteikumiem Nr.278)

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 1056Pieņemts: 15.09.2009.Stājas spēkā: 19.09.2009. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 149 (4135), 18.09.2009.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Latvijas standarti
197883
{"selected":{"value":"07.06.2014","content":"<font class='s-1'>07.06.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"07.06.2014","iso_value":"2014\/06\/07","content":"<font class='s-1'>07.06.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2013","iso_value":"2013\/07\/06","content":"<font class='s-1'>06.07.2013.-06.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.06.2012","iso_value":"2012\/06\/27","content":"<font class='s-1'>27.06.2012.-05.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.06.2010","iso_value":"2010\/06\/12","content":"<font class='s-1'>12.06.2010.-26.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.09.2009","iso_value":"2009\/09\/19","content":"<font class='s-1'>19.09.2009.-11.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
07.06.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)