Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.950

Rīgā 2009.gada 25.augustā (prot. Nr.54 14.§)
Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 13.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – nelaimes gadījums) izmeklēšanas un uzskaites kārtību, lai nodrošinātu nelaimes gadījumu cēloņu noteikšanu un novēršanu, uzlabotu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, veicinātu nelaimes gadījumā cietušajai personai paredzētās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu, kā arī nodrošinātu nelaimes gadījumu uzskaiti atbilstoši starptautiskajām prasībām.

2. Nelaimes gadījums šo noteikumu izpratnē ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve.

3. Atbilstoši šiem noteikumiem izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kas notikuši ar nodarbināto vai jebkuru citu personu, kura faktiskos apstākļos uzskatāma par nodarbināto, tai skaitā ar personām ražošanas vai mācību prakses laikā un personām, kuras tiek nodarbinātas saskaņā ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kā arī ar citiem darba ņēmējiem, kuri atbilstoši Darba aizsardzības likumam nav nodarbinātie, bet kuri saskaņā ar valsts sociālās apdrošināšanas jomas normatīvajiem aktiem ir pakļauti apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk – cietušais).

4. Noteikumi neattiecas uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši:

4.1. ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;

4.2. ar Aizsardzības ministrijas padotībā esošo struktūrvienību militār­personām.

5. Izmeklē nelaimes gadījumu, kurā:

5.1. cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti. Izmeklējot un reģistrējot minētos nelaimes gadījumus, ievēro atbilstošo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un reģistrēšanas kārtību:

5.1.1. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm;

5.1.2. ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par trijām diennaktīm;

5.2. iestājusies cietušā nāve darba vietā vai cietušais miris darba vides faktoru iedarbības dēļ;

5.3. cietušo sakodis iespējami inficēts dzīvnieks vai insekts (piemēram, ērce), cietušais saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, un pēc šīs saskares vai koduma ir konstatēts inficēšanās risks, arī ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.

6. Nelaimes gadījumu izmeklēšana attiecas uz šo noteikumu 5.punktā minētajiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar cietušo:

6.1. uzņēmuma teritorijā (darba vietā) darba laikā, ieskaitot darba laika pārtraukumus;

6.2. pildot darba vai dienesta pienākumus ārpus uzņēmuma teritorijas vai ārpus noteiktā darba laika, tai skaitā atrodoties komandējumā vai darba braucienā;

6.3. pārvietojoties starp objektiem, ja šī darbība saistīta ar darba vai dienesta pienākumiem, kā arī ar darba devēja rakstisku rīkojumu vai darba devēja uzdevumā darba vajadzībām izmantojot personisko transportlīdzekli;

6.4. atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī tiešā ceļā uz darbu vai no darba vai atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī maiņu starplaikā;

6.5. veicot jebkuru darbību darba devēja interesēs, kas nodrošina darba procesa netraucētu norisi vai vērsta uz darba devēja zaudējumu novēršanu vai cilvēka veselības un dzīvības glābšanu, arī ja nav bijis darba devēja rīkojums;

6.6. ja, cietušajam pildot darba pienākumus, vienreizēja (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz organismu izraisījusi akūtu slimību vai hroniskas slimības saasināšanos vai cietušā veselības traucējumus izraisījuši dzīvnieki vai kukaiņi, vai veselības traucējumi radušies dabas katastrofas rezultātā;

6.7. pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā vai veicot darba vai dienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja (cita darba devēja teritorijā);

6.8. ja nav noslēgts darba līgums, bet Valsts darba inspekcija (turpmāk – inspekcija) konstatē, ka cietušais veicis darbu pie darba devēja.

7. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

8. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

9. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar ārvalsts darba devēja nodarbināto personu, neizmeklē un šajos noteikumos minēto aktu nesastāda, izņemot šo noteikumu 25.5., 25.6. un 25.7.apakšpunktā noteikto gadījumu.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

10. Inspekcija kontrolē, kā darba devējs veic nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaiti.

11. Inspekcija pēc savas iniciatīvas, ja tās rīcībā nonākuši jauni fakti par notikušo nelaimes gadījumu, vai pēc tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma ir tiesīga papildus izmeklēt nelaimes gadījuma apstākļus un no jauna sastādīt aktu par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – akts) (1.pielikums).

II. Nelaimes gadījumu izmeklēšanas vispārīgie jautājumi

12. Ja noticis nelaimes gadījums, nodarbinātie – cietušais un liecinieki – nekavējoties par to ziņo darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam. Personas, kurām ir ziņas par notikušo nelaimes gadījumu, kā arī cietušais un liecinieki, ja tie nav nodarbinātie, par notikušo nelaimes gadījumu ziņo inspekcijai.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

13. Darba devējs, tiešais darba vadītājs vai darba aizsardzības speciālists un liecinieki nekavējoties nodrošina cietušajam pirmo palīdzību un medicīnisko palīdzību (nogādā cietušo ārstniecības iestādē vai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību), vienlaikus nodarbināto cietušo vai personu, kura pārstāv viņa intereses, informē par tiesībām uz apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

14. Ja ir aizdomas par to, ka cietušais lietojis alkoholu vai citas psiho­tropas vielas un tas ir nelaimes gadījuma iemesls, un var būtiski mainīt izmeklēšanas rezultātu, cietušo uzreiz pēc pirmās palīdzības sniegšanas, ja nepieciešams, nosūta uz medicīnisko pārbaudi alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmes noteikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.

15. Līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku un netraucē darba procesu, izņemot šo noteikumu 59.punktā minētos gadījumus, kad notikuma vietu saglabā neskartu arī tad, ja tas traucē darba procesu.

16. Ja notikuma vietu nav iespējams saglabāt neskartu, uzreiz pēc pirmās palīdzības sniegšanas cietušajam situāciju nelaimes gadījuma vietā fiksē dokumentā, raksturojot nelaimes gadījuma vietu (piemēram, notikuma vietas shematisks attēlojums, fotogrāfija, detalizēts apraksts) un norādot dokumenta sagatavošanas datumu un laiku, kā arī dokumenta sagatavotāja vārdu un uzvārdu. Dokumentu paraksta tā sagatavotājs.

17. Pēc nelaimes gadījuma vai pēc informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu darba devējs vai inspekcija, ja cietušais nav nodarbinātais vai cietušais ir ārvalsts darba devēja nodarbinātais, kas ārvalsts darba devēja uzdevumā veica pienākumus pie cita darba devēja Latvijā, triju darbdienu laikā, no ārstniecības iestādes pieprasa šo noteikumu 18.punktā minēto izziņu par cietušā veselības traucējumu smaguma pakāpi (2.pielikums).

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

18. Ārstniecības iestāde triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi. Izziņā norāda, vai veselības traucējumi ir vai nav smagi (atbilstoši šo noteikumu 19.punktam), kā arī nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu (atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajai klasifikācijai) un nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu (atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai klasifikācijai).

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

19. Smagi veselības traucējumi ir:

19.1. dzīvības apdraudējums (dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kuri to nodarīšanas laikā vai turpmākajās stundās apdraud cietušā dzīvību neatkarīgi no medicīniskās palīdzības efektivitātes, slimības norises un iznākuma):

19.1.1. bojājumi, kas penetrē uz galvaskausa, krūšu un vēdera dobumu vai mugurkaula kanālu, arī ja nav iekšējo orgānu bojājumu;

19.1.2. slēgti un vaļēji galvaskausa velves vai pamatnes lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus;

19.1.3. lielo asinsvadu – aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, iegurņa, ciskas, paceles artērijas – un attiecīgi vēnu bojājumi;

19.1.4. perifēro asinsvadu – galvas, vidukļa, ekstremitāšu – bojājumi (dzīvībai bīstams asins zaudējums, kolapss, šoks), kurus kvalificē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu katrā atsevišķā gadījumā;

19.1.5. ar objektīviem datiem apstiprināts intrakraniāls asinsizplūdums;

19.1.6. smags un vidēji smags smadzeņu bojājums vai smadzeņu sasitums, kas (pēc klīniskās izpausmes) lokalizējas smadzeņu stumbra daļā;

19.1.7. viena skriemeļa vai vairāku skriemeļu lūzumi, lūzumi ar mežģījumiem vai mežģījumi;

19.1.8. slēgti krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu, kā arī nieru bojājumi ar simptomiem, kas liecina, ka ir apdraudēta dzīvība;

19.1.9. III un IV pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk par 10 % ķermeņa virsmas, II pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20 % ķermeņa virsmas, elpošanas ceļu apdegumi;

19.1.10. penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi;

19.1.11. kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu (smadzeņu asins cirkulācijas traucējumi vai bezsamaņa, vai amnēzija);

19.1.12. citi bojājumi, kas izraisījuši dzīvībai bīstamu stāvokli, smagu šoku, kolapsu, tauku emboliju, dzīvībai bīstamu (akūtu) asins zaudējumu;

19.2. garo stobrkaulu – augšdelma, augšstilba, lielā lielkaula vai abu apakšdelma kaulu – lūzums;

19.3. iegurņa kaula lūzumi;

19.4. krūšu kaula vai triju un vairāk ribu lūzumi;

19.5. daudzu ķermeņa un locekļu skeleta kaulu vienlaicīgi lūzumi (arī bez smaga šoka);

19.6. slēgts vai atklāts lielo locītavu (pleca, elkoņa, spieķa kaula un plaukstas pamatnes, gūžas, ceļa, apakšstilba un pēdas) bojājums, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu (dzīvību apdraudoša asiņošana, smags šoks, akūta tauku embolija);

19.7. redzes vai dzirdes zaudējums vai abu ausu gliemežnīcu zaudējums;

19.8. balss zaudējums vai mēles zaudējums vidējās trešdaļas līmenī;

19.9. rokas vai kājas zaudējums (rokas vai kājas, arī plaukstas vai pēdas atdalījums no ķermeņa);

19.10. pirmā un otrā (I + II) pirksta, triju pirkstu (viens no tiem ir pirmais pirksts) vai četru pirkstu amputācija (abām rokām);

19.11. kāda cita orgāna vai orgānu sistēmas zaudējums vai orgāna funkcijas zaudējums (paralīze vai cits nefunkcionēšanas stāvoklis);

19.12. grūtniecības pārtraukšana (neatkarīgi no grūtniecības ilguma), izņemot gadījumus, ja grūtniecības pārtraukšanai ir cits cēlonis, kas nav saistīts ar darba vidi.

20. Ārstniecības iestādes, kurās cietušie vērsušies ar sūdzībām par veselības traucējumiem, ko izraisījis nelaimes gadījums, katru mēnesi līdz desmitajam datumam sniedz inspekcijai ziņas par cietušajiem iepriekšējā mēnesī, norādot cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, mēnesi, datumu, darba vietu un veselības traucējuma smaguma pakāpi.

21. Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda 15 darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma vai šo noteikumu 22.punktā minētās informācijas saņemšanas par nelaimes gadījumu, izņemot šo noteikumu 60. un 60.1 punktā minētos gadījumus, kad nelaimes gadījumu izmeklēšanu veic ilgākā laikposmā.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

22. Ja par nelaimes gadījumu nav paziņots saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu vai cietušajam šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētais darbspēju zaudējums iestājies vēlāk, nelaimes gadījuma izmeklēšanu uzsāk nekavējoties pēc cietušā rakstiska iesnieguma iesniegšanas darba devējam vai inspekcijai vai citas informācijas saņemšanas, kas liecina par notikušo nelaimes gadījumu.

23. Nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs vai inspekcija, vai atsevišķos šo noteikumu VI, VII, VIII vai IX nodaļā minētajos gadījumos – darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

24. Nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs:

24.1. ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi nav smagi;

24.2. ja ar nodarbināto notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums;

24.3. ja nelaimes gadījums noticis ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, un cietušajam iestājušies smagi veselības traucējumi;

24.4. ja nelaimes gadījums noticis ārvalstī, izņemot gadījumu, ja nelaimes gadījums ir noticis ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu darbā un arodslimībām.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

25. Nelaimes gadījumu izmeklē inspekcija:

25.1. ja noticis nelaimes gadījums ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;

25.2. ja nav noslēgts darba līgums, bet inspekcija konstatē, ka cietušais veicis darbu pie attiecīgā darba devēja;

25.3. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi, izņemot šo noteikumu 24.2., 24.3. un 24.4.apakšpunktā minētos gadījumus;

25.4. ja iestājusies cietušā nāve, izņemot šo noteikumu 24.2. un 24.4.apakšpunktā minētos gadījumus;

25.5. ja nelaimes gadījums noticis ar ārvalsts darba devēja Latvijā nodarbināto personu, kas ir sociāli apdrošināta Latvijā;

25.6. ja nelaimes gadījumā cietis nodarbinātais, kurš ārvalsts darba devēja uzdevumā veic darba pienākumus pie cita darba devēja Latvijā;

25.7. ja nelaimes gadījumā cietušais ārvalsts darba devēja nodarbinātais lūdz izmeklēt Latvijā notikušo nelaimes gadījumu.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

26. Ja ir šaubas, vai cietušais ir sociāli apdrošināta persona, inspekcijas amatpersona pieprasa informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, kas nekavējoties sniedz ziņas par to, vai cietušais ir darba ņēmējs, pašnodarbinātais vai ir reģistrējies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs.

27. Nelaimes gadījuma izmeklēšanā darba devējs iesaista:

27.1. darba aizsardzības speciālistu vai personu, kura pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus;

27.2. nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi;

27.3. citas personas, ja nepieciešams.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

28. Ja nelaimes gadījumā cietis nodarbinātais, kurš veic darba vai civildienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja, nelaimes gadījumu izmeklē nodarbinātā darba devējs, papildus šo noteikumu 27.punktā minētajām personām iesaistot tā darba devēja norīkotu personu, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) cietušais veica darba vai civildienesta pienākumus.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

28.1 Ja nelaimes gadījumā cietis nodarbinātais, kurš ārvalsts darba devēja uzdevumā veica darba pienākumus pie cita darba devēja Latvijā, papildus šo noteikumu 29.punktā minētajām personām nelaimes gadījuma izmeklēšanā iesaista tā darba devēja norīkotu personu, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) cietušais veica darba pienākumus.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

29. Nelaimes gadījuma izmeklēšanā inspekcija ir tiesīga pieaicināt šādas personas:

29.1. darba devēju vai darba devēja norīkotu personu;

29.2. nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi;

29.3. citus speciālistus, ja nepieciešams.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

30. Personas, kas veic nelaimes gadījuma izmeklēšanu, ir tiesīgas pieprasīt un saņemt no darba devēja nepieciešamos uzziņas materiālus, kā arī pieprasīt rakstiskus un mutiskus paskaidrojumus no darba devēja, nodarbinātajiem, lieciniekiem un cietušā saistībā ar nelaimes gadījumu. Mutiski sniegtie paskaidrojumi tiek noformēti rakstiski.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

31. Pēc izmeklēšanas beigām, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem materiāliem, sastāda aktu četros eksemplāros (papīra formā), izņemot šo noteikumu VI un VII nodaļā minēto gadījumu, kad aktu sastāda divos eksemplāros. Ja cietušajam iestājušies smagi veselības traucējumi vai nāve, papildu akta eksemplāru sastāda šo noteikumu 6.7.apakš­punktā minētajā gadījumā un gadījumā, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ja aktu sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, to sagatavo kā vienu elektroniskā dokumenta oriģinālu.

32. Ja nelaimes gadījumā cietuši vairāki nodarbinātie, aktu sastāda par katru cietušo vai bojāgājušo.

33. Noformējot aktu (1.pielikums):

33.1. neaizpilda 3., 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;

33.2. 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu vai iekārtas, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus un traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;

33.3. ja nepieciešams, 7.punktā norāda būtisku papildinformāciju, tai skaitā par uzņēmuma darba aizsardzības sistēmas organizēšanu vai par izmeklēšanā atklātu darba aizsardzības prasību pārkāpumu, kas bijis tiešs cēlonis nelaimes gadījumam, norādot par šādu pārkāpumu atbildīgās personas;

33.4. ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, aili “Akts sastādīts 20__.g. __. ______ ___ eksemplāros” un rekvizītu “paraksts” neaizpilda.

34. Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, aktā norāda, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts.

35. Aktā norāda, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka:

35.1. nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās, narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai citas kaitīgas vielas vai to produktus, un nelaimes gadījumu nav izraisījusi minēto vielu izmantošana darbā vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana;

35.2. inspekcija, ņemot vērā ārstniecības iestādes izveidotas ārstu komisijas arodslimībās (turpmāk – ārstu komisija) atzinumā par nelaimes gadījumā darbā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem (turpmāk – ārstu komisijas atzinums) (6.pielikums) norādīto, izvērtējusi, ka cietušā nāves cēlonis darba vietā nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts vai nav iespējams noteikt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides riska novērtējumu;

35.3. izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesīb­aizsardzības institūcijas;

35.4. nelaimes gadījums noticis, cietušajam izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ir uzsākts kriminālprocess, izņemot gadījumu, ja pret cietušo uzsākts kriminālprocess par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

35.5. nelaimes gadījums noticis pirms vai pēc darba laika, noteiktajā tehnoloģiskā procesa pārtraukumā, pusdienas pārtraukumā vai citā pārtraukumā un nav konstatēta darba vides riska faktoru iedarbība, izņemot gadījumus, ja cietušais saskaņā ar darba vai dienesta pienākumiem glābis citu personu vai īpašumu un novērsis draudošās briesmas;

35.6. nelaimes gadījums noticis strīda laikā, un tā cēlonis nav saistīts ar darba vai dienesta pienākumu pildīšanu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

36. Ja darba devējs vai inspekcija saņem informāciju par to, ka šo noteikumu 35.4.apakšpunktā minētajā gadījumā kriminālprocess izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ vai noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, vai tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, pēc kriminālprocesa izbeigšanas vai attaisnojošā sprieduma spēkā stāšanās aktu pārskata un akta sastādītāji vai citas darba devēja vai inspekcijas pilnvarotas personas sastāda jaunu aktu (ja iepriekšējā akta sastādītāji nevar sastādīt jaunu aktu).

37. Ja kāda no personām, kas veic nelaimes gadījuma izmeklēšanu, nepiekrīt akta saturam, tajā izdara attiecīgu atzīmi par šīs personas piedalīšanos izmeklēšanā ar norādi, ka minētā persona sastādītajam aktam nepiekrīt, un līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas beigām un akta parakstīšanas brīdim aktam pievieno attiecīgās personas rakstiski noformētu viedokli, kurā ir paskaidroti šādas nostājas iemesli.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

38. Pirmajam akta eksemplāram pievieno šādus izmeklēšanas materiālus:

38.1. dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrētu personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā;

38.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi;

38.3. cietušā, nodarbināto un liecinieku paskaidrojumus;

38.4. šo noteikumu 16.punktā minēto dokumentu, ja tāds sastādīts;

38.5. citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

39. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas darba devējs atkārtoti novērtē riskus attiecīgajā darba vietā un darba aizsardzības pasākumu plānā vai atsevišķā dokumentā paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai, norādot atbildīgos par šiem pasākumiem un termiņus pasākumu veikšanai.

40. Pieļaujama atvieglota nelaimes gadījuma izmeklēšana saskaņā ar šo noteikumu V, VI , VII, VIII un IX nodaļu, ja:

40.1. notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums;

40.2. tiek izmeklēts šo noteikumu 5.3.apakš­punktā minētais nelaimes gadījums, kurā ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja;

40.3. cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm;

40.4. noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, kad nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, izņemot nelaimes gadījumu, kad iestājusies cietušā nāve;

40.5. nelaimes gadījums noticis ārvalstīs.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

41. Papildu prasības nelaimes gadījumu izmeklēšanai saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu paredzētas gadījumā, ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve.

III. Nelaimes gadījumu reģistrēšana un uzskaite

42. Ja nelaimes gadījumu izmeklē darba devējs, darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona, izņemot šo noteikumu VI un VII nodaļā minētos gadījumus, kad inspekcija aktu nereģistrē, darba devējs visus akta eksemplārus ar pievienotajiem materiāliem septiņu darbdienu laikā pēc akta sastādīšanas iesniedz inspekcijā:

42.1. personīgi;

42.2. nosūtot pa pastu;

42.3. izmantojot tīmekļa vietnē www.latvija.lv pieejamo speciālo tiešsaistes formu;

42.4. elektroniski atbilstoši normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajām prasībām.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

43. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

44. Ja inspekcija pēc akta saņemšanas konstatē, ka nelaimes gadījums ir izmeklēts un attiecīgie dokumenti sagatavoti, neievērojot šos noteikumus, izmeklēšanas materiālos nav pievienoti visi nepieciešamie dokumenti vai dokumentos ir atklātas neprecizitātes, kas maina vai var mainīt izmeklēšanas rezultātu, inspekcija ir tiesīga nereģistrēt nelaimes gadījumu un piecu darbdienu laikā pēc akta saņemšanas nosūtīt to atpakaļ darba devējam vai, ja akts iesniegts reģistrēšanai elektroniski, nosūtīt elektroniski ziņu darba devējam, ka akts nav reģistrēts. Šādā gadījumā inspekcija pieprasa:

44.1. precizēt attiecīgos dokumentus, kuros atklātas neprecizitātes;

44.2. pievienot papildu dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu;

44.3. atkārtoti izmeklēt nelaimes gadījumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

45. Ja inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 44.punktu nereģistrē nelaimes gadījumu, darba devējs 10 darbdienu laikā atbilstoši inspekcijas pieprasījumam novērš atklātās neprecizitātes, pievieno papildu dokumentus vai atkārtoti izmeklē nelaimes gadījumu un atkārtoti iesniedz vai nosūta visus akta eksemplārus ar pievienotajiem materiāliem inspekcijai nelaimes gadījuma reģistrēšanai.

46. Ja pēc atkārtotas izmeklēšanas inspekcija konstatē, ka nav novērstas nepilnības nelaimes gadījuma izmeklēšanā un dokumentu sagatavošanā, inspekcija ir tiesīga nelaimes gadījumu nereģistrēt un norīkot inspekcijas amatpersonu atkārtotai nelaimes gadījuma izmeklēšanai.

47. Ja nelaimes gadījumu izmeklējis darba devējs, darba aizsardzības speciālists vai darba devēja norīkota persona, inspekcija pēc nelaimes gadījuma reģistrēšanas:

47.1. vienu akta eksemplāru glabā inspekcijā;

47.2. ja aktā norādīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, vienu akta eksemplāru papīra vai elektroniska dokumenta formā nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

47.3. pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem un pārējos eksemplārus izsniedz vai vienas darbdienas laikā nosūta darba devējam. Darba devējs glabā pirmo akta eksemplāru un pievienotos materiālus.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

48. Darba devējs pēc reģistrētā akta un pievienoto materiālu saņemšanas vienu akta eksemplāru triju darbdienu laikā izsniedz vai nosūta:

48.1. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;

48.2. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve:

48.2.1. šo noteikumu 6.7.apakšpunktā minētajā gadījumā – darba devējam, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) noticis nelaimes gadījums;

48.2.2. kopā ar izmeklēšanas materiālu apliecinātām kopijām – tai Valsts policijas teritoriālajai iestādei, kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Attiecīgā Valsts policijas teritoriālā iestāde pēc minēto dokumentu izskatīšanas pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu, vai dokumentu pievienošanu lietai un par pieņemto lēmumu paziņo personai, kas bija iesniegusi ziņas par iespējamo noziedzīgo nodarījumu.

49. Ja nelaimes gadījumu izmeklējusi inspekcija, pēc nelaimes gadījuma reģistrēšanas viens akta eksemplārs paliek inspekcijā, pārējos eksemplārus triju darbdienu laikā inspekcija nosūta:

49.1. pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem izmeklēšanas materiā­liem – darba devējam;

49.2. vienu akta eksemplāru:

49.2.1. cietušajam vai personai, kura pārstāv viņa intereses;

49.2.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (papīra vai elektroniska dokumenta formā), ja aktā norādīts, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts;

49.3. ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve:

49.3.1. šo noteikumu 6.7.apakšpunktā minētajā gadījumā vienu akta eksemplāru – darba devējam, pie kura (kura uzņēmuma teritorijā) noticis nelaimes gadījums;

49.3.2. vienu akta eksemplāru un izmeklēšanas materiālu apliecinātas kopijas – tai Valsts policijas teritoriālajai iestādei, kuras darbības zonā noticis nelaimes gadījums, ja izmeklēšanas laikā ir iegūtas ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Attiecīgā Valsts policijas teritoriālā iestāde pēc minēto dokumentu izskatīšanas pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikumu uzsākt kriminālprocesu, vai dokumentu pievienošanu lietai, par pieņemto lēmumu paziņojot personai, kas bija iesniegusi ziņas par iespējamo noziedzīgo nodarījumu.

50. Pēc akta sastādīšanas un reģistrēšanas darba devējs iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem cietušo vai personu, kas pārstāv viņa intereses.

51. Darba devējs 30 dienu laikā pēc tam, kad nodarbinātais iesniedzis pārejošas darbnespējas lapu A, nosūta inspekcijai šo noteikumu 7.pielikumā norādīto paziņojumu par darba devēja zaudējumiem sakarā ar nelaimes gadījumu.

52. Nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts, darba devējs uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (8.pielikums), ņemot vērā, ka gadījumā, ja akts nav reģistrēts inspekcijā:

52.1. 4.ailē (“Reģistrācijas numurs Valsts darba inspekcijā”) norāda, ka akts inspekcijā nav reģistrēts;

52.2. 9.ailē (“Nelaimes gadījuma sekas”) attiecīgi norāda, ka pastāv inficēšanās risks bez darbspēju zaudējuma vai ka darbspēju zaudējums nepārsniedz trīs diennaktis.

53. Inspekcija reģistrē un uzskaita Valsts darba inspekcijas integrētajā informācijas sistēmā visus valstī notikušos nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīts akts, kā arī ārvalstīs notikušos nelaimes gadījumus, kuros cietuši Latvijas darba devēja nodarbinātie vai šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētās personas.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

54. Inspekcija pēc nelaimes gadījuma reģistrācijas klasificē informāciju par nelaimes gadījumu. Informācijā par katru nelaimes gadījumu norāda nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu (3.pielikums), nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu (4.pielikums), kā arī traumēšanas faktorus (5.pielikums).

55. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

56. Aktu un izmeklēšanas materiālus darba devējs glabā 45 gadus. Pēc tam tos nodod arhīvā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā.

57. Ja cietušais vai persona, kas pārstāv viņa intereses, darba devējs vai cita persona, kuras tiesības vai pienākumus skar sastādītais akts, nepiekrīt tā saturam, tai ir tiesības mēneša laikā aktu apstrīdēt, iesniedzot inspekcijas direktoram attiecīgu iesniegumu. Inspekcijas direktora lēmumu mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās var pārsūdzēt tiesā.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

IV. Papildu prasības nelaimes gadījuma izmeklēšanai, ja cietušajam konstatētie veselības traucējumi ir smagi vai iestājusies cietušā nāve

58. Darba devējs nodrošina, ka par nelaimes gadījumu, kad cietušajam iestājušies smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve, nekavējoties telefoniski, rakstiski vai elektroniski tiek paziņots policijai un inspekcijai, norādot nelaimes gadījumā cietušā vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu un amatu vai profesiju, darba devēju, kura nodarbinātais cietis nelaimes gadījumā, adresi, kur nelaimes gadījums noticis, un laiku, kad nelaimes gadījums noticis, sniedzot īsu notikušā aprakstu, kā arī norādot kontaktpersonu un kontakttālruni.

59. Ja cietušajam iestājušies smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi vai iestājusies cietušā nāve, līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabā neskartu, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību vai vidi, neizraisa avāriju vai ugunsgrēku.

60. Ja nelaimes gadījumā iestājusies cietušā nāve, izņemot gadījumu, ja cietušā nāve iestājusies ceļu satiksmes negadījumā vai nelaimes gadījumā, kas ir noticis ārvalstī, inspekcija izmeklē nelaimes gadījumu un sagatavo aktu:

60.1. 30 darbdienu laikā, ja netiek pieprasīts ārstu komisijas atzinums;

60.2. 60 darbdienu laikā, ja tiek pieprasīts ārstu komisijas atzinums;

60.3. izņēmuma gadījumā inspekcijas direktora noteiktajā pagarinātajā termiņā, ja paredzētajā laikā nav iespējams saņemt nepieciešamos dokumentus.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

60.1 Nelaimes gadījumu, ja cietušajam iestājušies smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi, izņemot gadījumu, ja smagi veselības traucējumi cietušajam ir iestājušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, nelaimes gadījums ir noticis ārvalstī vai nelaimes gadījums ir noticis ar profesionālu sportistu, inspekcija izmeklē 30 darbdienu laikā. Izmeklējot nelaimes gadījumu, kurā cietušajam ir iestājušies smagi veselības traucējumi, ja paredzētajā laikā nav iespējams saņemt nepieciešamos dokumentus, inspekcijas direktoram ir tiesības pagarināt nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņu.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

61. Ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darbnespējas periodā, izmeklēšanas laiku skaita no cietušā nāves dienas, ja iepriekš nav veikta izmeklēšana saistībā ar cietušajam konstatētiem smagiem veselības traucējumiem.

62. Inspekcija papildus šo noteikumu 30.punktā noteiktajam ir tiesīga:

62.1. pieprasīt, lai darba devējs:

62.1.1. nodrošina iespēju veikt tehniskos aprēķinus un laboratoriskos mērījumus, bīstamo iekārtu pārbaudes, aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstības izvērtēšanu normatīvajos aktos par darba aizsardzību un tirgus uzraudzību noteiktajā kārtībā (ekspertīzi), fotografēt bojātos objektus un notikuma vietu, kā arī veikt citas izmeklēšanai nepieciešamās darbības;

62.1.2. ja nepieciešams, nodrošina izmeklēšanā iesaistītās personas ar attiecīgu aizsargapģērbu, apaviem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

62.2. pieprasīt no valsts institūcijām ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistīto materiālu kopijas. Kriminālprocesa laikā ar krimināllietā esošiem materiāliem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā;

62.3. cietušā nāves gadījumā pieprasīt:

62.3.1. ārstam organizēt mirušā cilvēka ķermeņa nogādāšanu stacionārās ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļā un veikt patologanatomisko izmeklēšanu;

62.3.2. ārstu komisijai izskatīt izmeklēšanas materiālus un sniegt ārstu komisijas atzinumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

63. Darba devējs izmeklēšanas gaitā visos šo noteikumu 62.punktā minētajos jautājumos sadarbojas ar inspekciju, tai skaitā inspekcijas amatpersonu, un pieaicinātajiem ekspertiem, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju un atbalstu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

64. Ja cietušais miris darba vietā:

64.1. ārsts vai ārsta palīgs, kurš konstatē cietušā bioloģisko nāvi, gadījumā, ja netiek uzsākts kriminālprocess un netiek veikta tiesu medicīniskā ekspertīze, organizē mirušā patologanatomisko izmeklēšanu;

64.2. darba devējs nodrošina, ka inspekcijas amatpersona, kas ierodas notikuma vietā, saņem informāciju par personu, kas uzņēmusies mirušā transportēšanu, un šīs personas kontaktinformāciju (tālruņa numuru vai adresi).

65. Inspekcijas amatpersona pēc informācijas saņemšanas par to, ka noticis nelaimes gadījums, kurā iestājusies cietušā nāve, nekavējoties ierodas notikuma vietā un, ņemot vērā atbilstoši šo noteikumu 64.2.apakšpunktam saņemto informāciju, nekavējoties noskaidro mirušā atrašanās vietu, kā arī to, vai tikusi vai tiks veikta patologanatomiskā izmeklēšana.

66. Ja konstatēta cietušā nāve, inspekcija no iestādes, kura veic mirušā patolog­anatomisko izmeklēšanu vai tiesu medicīnisko ekspertīzi, vienas darbdienas laikā pieprasa patologanatomisko aktu, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izrakstu.

67. Iestāde, kura veic mirušā patologanatomisko izmeklēšanu vai tiesu medicīnisko ekspertīzi, 30 darbdienu laikā pēc inspekcijas pieprasījuma saņemšanas bez maksas izsniedz patologanatomiskās izmeklēšanas aktu, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izrakstu, kurā norādīts nāves cēlonis, aprakstot anatomiskās izmaiņas orgānos, kas izraisījušas nāves iestāšanos, kā arī veikto analīžu rezultāti.

68. Ja patologanatomiskā izmeklēšana vai tiesu medicīniskā ekspertīze nav veikta, inspekcija pieprasa no Dzimtsarakstu nodaļas izziņu par personas nāves cēloni.

69. Pēc tam, kad saņemts patologanatomiskās izmeklēšanas akts, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, dzimtsarakstu nodaļas izziņa par personas nāves cēloni vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izraksts, inspekcija nosūta ārstu komisijai pieprasījumu izvērtēt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides riska faktoru ietekmi (9.pielikums), ja cietušā nāves cēloņa saistība ar darba vides riska faktoru iedarbību nav skaidra, un pievieno ārstu komisijas atzinuma veidlapu un visu izmeklēšanas materiālu kopijas.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

70. Ārstu komisija pēc pieprasījuma izvērtēt nelaimes gadījumā cietušā nāves iespējamo saistību ar darba apstākļiem un darba vides riska faktoru ietekmi un visu izmeklēšanas materiālu kopiju saņemšanas 30 dienu laikā izskata saņemtos dokumentus, sniedz ārstu komisijas atzinumu un nosūta to inspekcijai.

71. Pēc izmeklēšanas beigām šo noteikumu 23.punktā minētās personas sastāda aktu un, ja nepieciešams, pirmajam eksemplāram papildus šo noteikumu 38.punktā minētajam pievieno šādus izmeklēšanas materiālus, kas saistīti ar nelaimes gadījumu:

71.1. dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu, tai skaitā nelaimes gadījuma notikuma vietas plānu, shēmu, fotoattēlus, videomateriālus, ja tādi ir;

71.2. rīkojumus, lēmumus, instrukcijas un citus dokumentus, kas saistīti ar nelaimes gadījumu;

71.3. ziņas par cietušā instruktāžu un apmācību darba aizsardzībā, kas saistīta ar nelaimes gadījumu;

71.4. dokumentus par objekta tehniskā stāvokļa atbilstības novērtēšanu, darba vides riska novērtējumu uzņēmumā un darba aizsardzības preventīvo pasākumu plānu, darba vides bīstamo vai kaitīgo faktoru analīzes materiālus;

71.5. nāvi apliecinoša dokumenta kopiju;

71.6. tiesībaizsardzības institūcijas apstiprinājumu, ja ir izdarīta pašnāvība;

71.7. speciālistu un ekspertu atzinumus;

71.8. patologanatomisko aktu, kurā iekļauti laboratoriskie izmeklējumi, vai tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinuma izrakstu, kurā norādīts nāves cēlonis, aprakstot anatomiskās izmaiņas orgānos, kas izraisījušas nāves iestāšanos, kā arī veikto analīžu rezultāti;

71.9. ārstu komisijas atzinumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

72. Pēc Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras pieprasījuma inspekcija nosūta Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai akta kopiju un informāciju par konstatētajiem darba aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas izraisījuši konkrēto nelaimes gadījumu un par kuriem atbildīgs ir darba devējs.

73. Darba devējs 30 dienu laikā pēc izmeklēšanas materiālu saņemšanas rakstiski paziņo inspekcijai par atbilstoši šo noteikumu 39.punktam veicamajiem pasākumiem nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

V. Nelaimes gadījuma izmeklēšana, ja noticis ceļu satiksmes negadījums

74. Ja notikušais nelaimes gadījums ir ceļu satiksmes negadījums, neievēro šo noteikumu 15., 16.punktu, 33.2.apakšpunktu, 38. un 41.punktu, kā arī IV nodaļu.

75. Nelaimes gadījumu neatkarīgi no veselības traucējumu smaguma pakāpes, arī gadījumā, ja iestājusies cietušā nāve, izmeklē darba devējs (izņemot gadījumu, ja cietušais nav nodarbinātais, bet ir sociāli apdrošināta persona, vai šo noteikumu 6.8.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja nav noslēgts darba līgums un nelaimes gadījumu izmeklē inspekcija).

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

76. Noformējot aktu, tā 6.punktā norāda, ka noticis ceļu satiksmes negadījums, minot vietu, kur negadījums noticis, apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, kā arī norāda (ar vārdiem) traumējošo faktoru atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

77. Akta pirmajam eksemplāram pievieno šādus izmeklēšanas materiālus:

77.1. dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrēto personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā;

77.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi vai nāvi apliecinoša dokumenta kopiju;

77.3. citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

VI. Nelaimes gadījuma izmeklēšana, ja konstatēts inficēšanās risks

78. Ja izmeklē nelaimes gadījumu, kurā ir konstatēts inficēšanās risks, bet nav iestājusies tūlītēja darbnespēja, neievēro šo noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 20., 22., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 33., 37., 38., 39., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51. un 54.punktu.

79. Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ja nepieciešams, pieaicinot lieciniekus. Aktu paraksta persona, kura izmeklē nelaimes gadījumu, un liecinieki, ja tādi ir.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

80. Ja nelaimes gadījums noticis ar nodarbināto, kurš veicis darba vai civildienesta pienākumus darba devēja uzdevumā pie cita darba devēja, nelaimes gadījumu saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu izmeklē nodarbinātā darba devēja norīkota persona vai darba aizsardzības speciālists, kā liecinieku iekļaujot tā darba devēja pilnvarotu personu, pie kura cietušais pildījis darba vai civildienesta pienākumus.

81. Noformējot aktu, ievēro šādas prasības:

81.1. akta ievaddaļā, atzīmējot veselības traucējumu smaguma pakāpi, norāda, ka konstatēts inficēšanās risks;

81.2. neaizpilda akta 3., 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;

81.3. akta 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus;

81.4. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka tūlītēja darbnespēja nav iestājusies.

82. Aktu sastāda divos eksemplāros. Pirmajam akta eksemplāram, ja nepieciešams, pievieno dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

83. Aktu nesūta reģistrēšanai inspekcijai, bet reģistrē darba devēja nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (8.pielikums).

84. Pēc akta sastādīšanas un reģistrēšanas darba devējs iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem cietušo un uzticības personas.

85. Pirmo akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem glabā darba devējs, bet otro akta eksemplāru izsniedz vai nosūta cietušajam.

86. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas darba devējs izvērtē atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību, atkārtoti novērtē riskus (ja nepieciešams) un paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

87. Ja cietušajam, kurš saskāries ar asinīm vai citiem šķidrumiem, vai priekšmetiem, kas ir inficēti vai ir iespējami inficēti, vēlāk apstiprinās inficēšanās fakts ar infekcijas slimību, ar kuru pastāvēja risks inficēties nelaimes gadījuma rezultātā, un iestājas darbspēju zaudējums, atkārtota nelaimes gadījuma izmeklēšana nav jāveic, bet sastādīto aktu par nelaimes gadījumu iesniedz ārstu komisijai arodslimības apstiprināšanai.

VII. Nelaimes gadījuma izmeklēšana, ja cietušajam darbspēju zaudējums ir uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm

88. Ja izmeklē nelaimes gadījumu, kurā cietušajam darbspēju zaudējums ir uz laiku no vienas līdz trijām diennaktīm, neievēro šo noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 33., 37., 38., 39., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 54. un 102.punktu, kā arī V un VIII nodaļu.

89. Nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ja nepieciešams, pieaicinot lieciniekus. Aktu paraksta persona, kura izmeklē nelaimes gadījumu, un liecinieki, ja tādi ir.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

90. Noformējot aktu, ievēro šādas prasības:

90.1. akta ievaddaļā, atzīmējot veselības traucējumu smaguma pakāpi, norāda, ka cietušajam veselības traucējumi nav smagi;

90.2. neaizpilda akta 3.punktu;

90.3. neaizpilda akta 4. un 5.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;

90.4. akta 6.punktā apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu, kā arī norāda nelaimes gadījuma cēloņus;

90.5. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka darbnespēja ilgusi no vienas līdz trijām diennaktīm.

91. Aktu sastāda divos eksemplāros. Pirmajam akta eksemplāram, ja nepieciešams, pievieno dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

92. Aktu nesūta reģistrēšanai inspekcijai, bet reģistrē darba devēja nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnālā (8.pielikums).

93. Pēc akta sastādīšanas un reģistrēšanas darba devējs iepazīstina ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem cietušo un uzticības personas.

94. Vienu akta eksemplāru ar pievienotajiem materiāliem glabā darba devējs, bet otru akta eksemplāru izsniedz vai nosūta cietušajam.

95. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas darba devējs izvērtē atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību, atkārtoti novērtē riskus (ja nepieciešams) un paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

VIII. Nelaimes gadījuma izmeklēšana, ja nelaimes gadījums noticis ar profesionālu sportistu

96. Ja noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā un nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, izņemot nelaimes gadījumu, kad iestājusies cietušā nāve, neievēro šo noteikumu 15., 16., 33., 38., 39., 41.punktu un IV nodaļu.

97. Ja cietušā veselības traucējumi nav smagi, papildus šo noteikumu 96.punktā noteiktajam neievēro šo noteikumu 24., 27. un 28.punktu un nelaimes gadījumu izmeklē un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ja nepieciešams, pieaicinot lieciniekus (izņemot gadījumu, ja cietušais nav nodarbinātais, bet ir sociāli apdrošināta persona, vai šo noteikumu 6.8.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja nav noslēgts darba līgums un nelaimes gadījumu izmeklē inspekcija). Aktu paraksta persona, kura izmeklē nelaimes gadījumu, un liecinieki, ja tādi ir.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

98. Noformējot aktu (1.pielikums):

98.1. neaizpilda akta 3. un 4.punktu, ja cietušais nav nodarbinātais;

98.2. neaizpilda akta 5.punktu;

98.3. akta 6.punktā norāda, ka noticis nelaimes gadījums ar profesionālu sportistu, minot, vai nelaimes gadījums noticis sporta spēles, sacensību vai treniņa laikā, apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, kā arī norāda traumējošo faktoru (ar vārdiem) atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam;

98.4. akta 7.punktā kā papildu informāciju norāda, ka nelaimes gadījuma iestāšanās risks ir tieši saistīts ar sportista profesionālo darbību un nav novēršams ar preventīviem pasākumiem, ja konkrētajā gadījumā ir šādi apstākļi.

99. Akta pirmajam eksemplāram pievieno šādus izmeklēšanas materiālus:

99.1. dokumentu, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrētu personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja cietušajam konstatēti smagi veselības traucējumi;

99.2. izziņu par veselības traucējumu smaguma pakāpi;

99.3. ja nepieciešams, citus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

100. Pēc nelaimes gadījuma darba devējs izvērtē atkārtotas risku novērtēšanas nepieciešamību, atkārtoti novērtē riskus (ja nepieciešams) un paredz pasākumus nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai.

IX. Ārvalstīs notikuša nelaimes gadījuma izmeklēšana

(Nodaļa MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

101. Izmeklējot nelaimes gadījumu, kas ir noticis ārvalstī, ievēro šādas prasības:

101.1. darba devējs nodrošina, ka par nelaimes gadījumu, kas ir noticis ārvalstī, darba devējam piemērotā veidā nekavējoties tiek paziņots inspekcijai, norādot šo noteikumu 58.punktā minēto informāciju;

101.2. nelaimes gadījumu izmeklē 30 darbdienu laikā un aktu sastāda darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, ievērojot nodarbinātā iesniegtos dokumentus un materiālus, kā arī citu darba devēja rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar notikušo nelaimes gadījumu. Ārvalsts publiskos dokumentus iesniedz atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajām prasībām;

101.3. aktam pievieno visus šo noteikumu 101.2.apakšpunktā norādītos dokumentus, materiālus un informāciju;

101.4. nepiemēro šo noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18.punktu un IV nodaļu.

102. Nodarbinātais, kas cietis nelaimes gadījumā ārvalstī, iesniedz darba devējam visus viņa rīcībā esošos dokumentus un materiālus, kas apliecina nelaimes gadījuma faktu, kā arī ārstniecības iestādes izsniegtu dokumentu par nelaimes gadījumā gūtajiem veselības traucējumiem.

103. Ja nelaimes gadījums ārvalstī ir noticis ar personu, kas nav nodarbinātais, bet ir darba ņēmējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, šo noteikumu 102.punktā minētos dokumentus persona iesniedz inspekcijā.

X. Noslēguma jautājumi

104. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumus Nr.585 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 126., 174.nr.; 2007, 37.nr.).

105. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

106. Nelaimes gadījumus, kuru izmeklēšana uzsākta līdz 2013.gada 31.decembrim, izmeklē saskaņā ar normām, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

107. Aktu par nelaimes gadījumu darbā, izmantojot tīmekļa vietnē www.latvija.lv pieejamo tiešsaistes formu, inspekcijā var iesniegt no 2014.gada 4.marta.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā;

2) Padomes 2010.gada 10.maija Direktīvas 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministrs U.Augulis

1.pielikums

Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950

(Pielikums MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1457 redakcijā)

Akts Nr.____
par nelaimes gadījumu darbā

  cietušais gājis bojā
  veselības traucējumi ir smagi
  veselības traucējumi nav smagi  
  inficēšanās risks 
  ārvalstī noticis nelaimes gadījums
1. Nelaimes gadījums noticis
20____.gada __.______________ plkst._____, ______ stundas pirms/pēc darba laika sākuma
 

(adrese, kur noticis nelaimes gadījums)


2.
Cietušais
 
,
 

(vārds, uzvārds, personas kods)

 
dzīvo  
 

(dzīvesvietas adrese)

Cietušā amats, kuru pildot noticis nelaimes gadījums,  
darba stāžs šajā amatā __ gadi.  

3. Darba devējs, pie kura (kura teritorijā) noticis nelaimes gadījums

 

(juridiskai personai nosaukums, fiziskai personai – vārds, uzvārds)

Reģistrācijas numurs vai personas kods  
 

(juridiskai personai reģistrācijas numurs,
fiziskai personai – personas kods)

4. Darba devējs, kura nodarbinātais cietis nelaimes gadījumā

 

(juridiskai personai nosaukums, fiziskai personai – vārds, uzvārds)

Reģistrācijas numurs vai personas kods  
 

(juridiskai personai reģistrācijas numurs,
fiziskai personai – personas kods)

Pie darba devēja nodarbināto skaits _____

5. Instruktāža un apmācība darba aizsardzībā par darbu, kuru pildot noticis nelaimes gadījums,
  ir veikta
  nav veikta

6. Nelaimes gadījuma apstākļu apraksts, traumējošie faktori, nelaimes gadījuma cēloņi
 
 
 
 
 

7. Papildu ziņas
 
   
   

Nelaimes gadījums tika izmeklēts

no _____.gada ___._________ līdz ____.gada ___.__________ un tika atzīts,

ka nelaimes gadījums

ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts

nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts

Akts sastādīts 20____.gada ____. _____________ ________ eksemplāros.

Izmeklēšanu veica:

           
 

(amats)

 

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

           
 

(amats)

 

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

           
 

(amats)

 

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

           
 

(amats)

 

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

Kontaktpersonas tālrunis, e-pasts  

Pievienoto izmeklēšanas materiālu saraksts (atzīmēt vajadzīgo):

dokuments, kas ir pamatojums nelaimes gadījuma izmeklēšanai un konkrētu personu iesaistīšanai nelaimes gadījuma izmeklēšanā

izziņa par veselības traucējumu smaguma pakāpi

nelaimes gadījumā cietušā, liecinieku un atbildīgo amatpersonu paskaidrojums (pasvītrot atbilstošo)

dokuments, kas raksturo notikuma vietu (norādīt, kāds) ___________________________

iesaistītās personas viedoklis

citi dokumenti, kas raksturo nelaimes gadījumu (norādīt, kādi)  
   

 Aizpilda Valsts darba inspekcijas amatpersona

Akts Nr.______ 20__.gada ___._______ reģistrēts Valsts darba inspekcijā

 

(Valsts darba inspekcijas/reģionālās Valsts darba inspekcijas adrese, kurā akts reģistrēts)

Šo aktu mēneša laikā var apstrīdēt, iesniedzot Valsts darba inspekcijas direktoram attiecīgu iesniegumu (K.Valdemāra ielā 38, k.1, Rīgā, LV-1010).

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950

(Pielikums grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1457)

Labklājības ministrs U.Augulis

3.pielikums

Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Nelaimes gadījumā cietušo ķermeņa daļu klasifikācija

Kods

Ķermeņa daļas nosaukums

00

Cietušo ķermeņa daļu nav iespējams noteikt

10

Galva (bez detalizēta uzskaitījuma)

11

Galvas un galvaskausa nervi un asinsvadi, smadzeņu asinsvadi

12

Sejas daļa

13

Acs (acis)

14

Auss (ausis)

15

Zobi

18

Galva, cietušas daudzas daļas

19

Galva, citas daļas, kas nav iepriekš minētas

20

Kakls (bez detalizēta uzskaitījuma)

21

Kakls, neieskaitot mugurkaulu un kakla skriemeļus

22

Kakls, citas daļas, kas nav iepriekš minētas

30

Mugura (bez detalizēta uzskaitījuma)

31

Mugura, ieskaitot mugurkaulu un muguras skriemeļus

39

Mugura, citas daļas, kas nav iepriekš minētas

40

Rumpis un orgāni (bez detalizēta uzskaitījuma)

41

Krūškurvis, ribas (arī locītavas) un plecu lāpstiņas

42

Krūšu daļa, ieskaitot orgānus

43

Iegurnis un vēdera daļa, ieskaitot orgānus

48

Rumpis, ievainotas daudzas vietas

49

Rumpis, citas daļas, kas nav iepriekš minētas

50

Augšējās ekstremitātes (bez detalizēta uzskaitījuma)

51

Plecs un plecu locītavas

52

Roka, ieskaitot elkoni

53

Plauksta

54

Rokas pirksts (pirksti)

55

Delnas locītava

58

Augšējās ekstremitātes, cietušas daudzas vietas

59

Augšējās ekstremitātes, citas daļas, kas nav iepriekš minētas

60

Apakšējās ekstremitātes (bez detalizēta uzskaitījuma)

61

Gūža un gūžas locītava

62

Kāja, ieskaitot celi

63

Potīte

64

Pēda

65

Kājas pirksts (pirksti)

68

Apakšējās ekstremitātes, skartas daudzas vietas

69

Apakšējās ekstremitātes, citas daļas, kas nav iepriekš minētas

70

Viss ķermenis (bez detalizēta uzskaitījuma)

71

Viss ķermenis (sistēmiskā iedarbība)

78

Cietušas daudzas ķermeņa vietas

99

Citas ķermeņa daļas, kas nav iepriekš minētas

Labklājības ministrs U.Augulis

4.pielikums

Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Nelaimes gadījumā gūto veselības traucējumu veidu klasifikācija

Kods

Veselības traucējumu veids

000

Ievainojuma veids nezināms vai nav norādīts

010

Brūces un virspusēji ievainojumi

011

Virspusēji ievainojumi

012

Atvērtas brūces

019

Citi brūču un virspusēju ievainojumu veidi

020

Kaulu lūzumi

021

Slēgti lūzumi

022

Atklāti lūzumi

029

Citi kaulu lūzumu veidi

030

Izmežģījumi, sastiepumi un izstiepumi

031

Izmežģījumi un muguras skriemeļu mežģījumi (subluksācijas)

032

Sastiepumi un izstiepumi

039

Citi izmežģījumu, sastiepumu un izstiepumu veidi

040

Traumatiskas amputācijas (ķermeņa daļu zaudējums)

050

Smadzeņu satricinājums un iekšējie ievainojumi

051

Smadzeņu satricinājums un intrakraniālie ievainojumi

052

Iekšējie ievainojumi

059

Citi smadzeņu satricinājuma un iekšējo ievainojumu veidi

060

Apdegumi, applaucējumi un apsaldējumi

061

Apdegumi un applaucējumi (termālie)

062

Ķīmiskie apdegumi

063

Apsaldējumi

069

Citi apdegumu, applaucējumu un apsaldējumu veidi

070

Saindēšanās un infekcijas

071

Akūtas saindēšanās

072

Akūtas infekcijas

079

Citi saindēšanās un infekciju veidi

080

Slīkšana un asfiksija (nosmakšana)

081

Asfiksija (nosmakšana)

082

Slīkšana un neletāla iegrimšana

089

Citi slīkšanas un asfiksijas veidi

090

Skaņas un vibrācijas sekas

091

Akūts dzirdes zudums

099

Citas skaņas iedarbības un vibrācijas sekas

100

Temperatūras galējību, gaismas un radiācijas sekas

101

Karstuma un saules dūriens

102

Radiācijas sekas (netermālas)

103

Pazeminātas temperatūras sekas

109

Citas temperatūras galējību, gaismas un radiācijas sekas

110

Šoks

120

Daudzi ievainojumi

999

Citi ievainojumi, kas nav iepriekš minēti

Labklājības ministrs U.Augulis

5.pielikums

Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Nelaimes gadījumus izraisošie traumēšanas faktori

10

Elektrostrāvas iedarbība, saskare ar karstumu, aukstumu, ar indīgām vielām

11

Saskare ar elektrisko dzirksteli, zibens iedarbība

12

Elektrostrāvas iedarbība (saskare ar elektriskiem kontaktiem)

13

Saskare ar atklātu uguni, degošu priekšmetu vai vidi

14

Saskare ar aukstu, saldētu priekšmetu, vidi

15

Saskare ar indīgām vielām, ieelpojot tās

16

Saskare ar indīgām vielām, absorbējot tās

17

Saskare ar indīgām vielām, norijot tās

19

Citi

20

Noslīkšana, iegrimšana, ietīšana

21

Noslīkšana šķidrumā

22

Aprakšana cietā vielā

23

Nosmakšana pēc saskares ar gāzi

29

Citi

30

Horizontāla vai vertikāla sadursme ar stacionāru objektu (cilvēks kustībā)

31

Sasitums pēc kritiena no augstuma

31

Sasitums, kas gūts pakrītot (vertikālā kustībā)

32

Sadursme ar stacionāru objektu (horizontālā kustībā)

39

Citi

40

Kustībā esošu priekšmetu iedarbība

41

Lidojoša priekšmeta iedarbība

42

Krītoša priekšmeta iedarbība

43

Piekarināta, šūpojoša priekšmeta iedarbība

44

Rotējoša, kustībā esoša priekšmeta iedarbība

45

Sadursme ar kustībā esošiem objektiem, arī transportlīdzekļiem (cietušais kustībā)

46

Citi

50

Saskare ar asu, smailu, raupju, nelīdzenu priekšmetu

51

Saskare ar asu priekšmetu (naži, asmeņi)

52

Saskare ar smailu priekšmetu (naglas, adatas)

53

Saskare ar nelīdzenu raupju priekšmetu

59

Citi

60

Ievilkšana, saspiešana

61

Ievilkšana, saspiešana iekārtas, objekta iekšienē

62

Ievilkšana, saspiešana zem iekārtas vai cita objekta

63

Ievilkšana, saspiešana starp objektiem

64

Roku, kāju, pirkstu ievilkšana, saspiedums vai amputācija

69

Citi

70

Fiziskā vai garīgā spriedze, stress

71

Fiziskā spriedze muskuļu un skeleta sistēmā

72

Fiziskā spriedze trokšņu, gaismas, radiācijas iedarbības dēļ

73

Garīgā spriedze, stress vai šoks

79

Citi

80

Cilvēku vai dzīvnieku uzbrukums

81

Dzīvnieku kodums

82

Kukaiņu kodums, dzēliens

83

Citu personu fiziskā iedarbība (piemēram, sitiens, grūdiens, žņaugšana)

89

Citi

99

Pārējie

Labklājības ministrs U.Augulis
6.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950

6_1.JPG (75992 bytes)

Labklājības ministrs U.Augulis
7.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950

07.JPG (63485 bytes)

Labklājības ministrs U.Augulis

8.pielikums

Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950
Nelaimes gadījumu darbā uzskaites žurnāls

Nr.
p.k.

Datums

Reģistrācijas numurs Valsts darba inspekcijā*

Cietušā nodarbinātā

Īss nelaimes gadījuma un tā cēloņu apraksts

Nelaimes gadījuma sekas

kad noticis nelaimes gadījums

kad sastādīts akts par nelaimes gadījumu

vārds, uzvārds

personas kods

amats

1

2

3

4

5

6

7

8

9

 

 

 

 

 

 

Piezīme.* Norāda, ja akts par nelaimes gadījumu darbā reģistrēts Valsts darba inspekcijā. Ja sastādīts akts par nelaimes gadījumu darbā, kad pastāvēja inficēšanās risks vai darbnespēja ilga no vienas līdz trijām diennaktīm, un akts nav reģistrēts Valsts darba inspekcijā, šajā ailē norāda, ka akts Valsts darba inspekcijā nav reģistrēts.

Labklājības ministrs U.Augulis
9.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.950

9_1.JPG (89160 bytes)

9_2.JPG (24378 bytes)

Labklājības ministrs U.Augulis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 950Pieņemts: 25.08.2009.Stājas spēkā: 01.01.2010. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 137 (4123), 28.08.2009.
:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
196653
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)