Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.918

Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 50.§)
Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta piekto un astoto daļu,
13.panta otrās daļas 1.punktu un 25.panta otro daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. publisko ūdenstilpju (ezeru, upju un ūdenskrātuvju), kā arī to upju nomas kārtību, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij (turpmāk – ūdenstilpes);

1.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas un izsoles kārtību iekšējos ūdeņos un Latvijas Republikas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī (turpmāk – Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis), kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaim­niecības jomā;

1.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu (1.pielikums);

1.4. maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu (2.1 pielikums) un tai piemērojamos atvieglojumus.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

II. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas galvenie principi

2. Ūdenstilpi iznomā šādiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem:

2.1. rūpnieciskajai (komerciālajai, paš­patēriņa) zvejai;

2.2. makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām;

2.3. akvakultūras dzīvnieku audzēšanai;

2.4. kultūrvēsturisko un dabas objektu aizsardzībai;

2.5. dzeramā ūdens apgādei un ūdens ņemšanai īpašām vajadzībām;

2.6. zinātniskās pētniecības darbiem;

2.7. rekreācijai (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšanai);

2.8. ūdenssportam;

2.9. ūdensceļu izmantošanai;

2.10. (svītrots ar MK 06.01.2015. noteikumiem Nr.9);

2.11. hidrotehnisko būvju celtniecībai, ekspluatācijai un ūdensspēka izmantošanai;

2.12. peldbūvju izvietošanai, lai ierīkotu ar pakalpojumu sniegšanu saistītus objektus.

(Grozīts ar MK 06.01.2015. noteikumiem Nr.9; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

3. Ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta rūpnieciskā zveja, papildus ūdenstilpes nomas līgumam noslēdz atsevišķu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu.

4. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņus neiznomā, bet zvejas vietas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē (turpmāk – jūras piekraste), ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā.

5. Iznomātās ūdenstilpes izmantošanas tiesību un rūpnieciskās zvejas tiesību tālāka iznomāšana vai nodošana izmantošanai trešajām personām ir aizliegta.

6. Ūdenstilpes nomas līguma sastāvdaļa ir ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi.

7. Ja iznomā publisku ūdenstilpi, saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu saglabājama brīva pieeja pie šīs ūdenstilpes.

7.1 Publiskās ūdenstilpes var iznomāt tikai tādu ēku un būvju izvietošanai, kas atļautas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un kuras aizliegts būvēt kā patstāvīgus īpašuma objektus.

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

8. Ja slēdz jaunu nomas līgumu vai pagarina ūdenstilpes nomas līguma vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriek­šējam ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā ir pildījis visus līguma nosacījumus.

III. Ūdenstilpes iznomātājs un nomas objekts

9. Ūdenstilpi šo noteikumu 2.punktā minētajiem izmantošanas veidiem, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā pašvaldība. Ūdenstilpi, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, iznomā saskaņā ar attiecīgo pašvaldību vienošanos.

10. Ūdenstilpi aizliegts iznomāt vienlaikus vairākiem izmantošanas veidiem, ja atbilstoši ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem tie ir pretrunā cits citam vai to mijiedarbības dēļ varētu pasliktināties ūdenstilpes ekoloģiskais vai ķīmiskais stāvoklis.

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

11. Lai ūdenstilpi, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai robežojas ar to, uzturētu atbilstošā stāvoklī un sagatavotu to nodošanai nomā, pašvaldība, ievērojot valsts budžeta līdzekļu pieejamību un ieņēmumus, kas gūti no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un izmantošanas un no pasākumiem, kas atbilstoši šo noteikumu 21.punktam ir saistīti ar licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību organizēšanu attiecīgajās ūdenstilpēs, nodrošina darbību izpildi, kas līdz ūdens­tilpes iznomāšanai veicinātu šādu ūdenstilpes apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu:

11.1. zivju resursu aizsardzību (zvejas un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kontroli);

11.2. zivju resursu papildināšanu;

11.3. kārtības uzturēšanas pārraudzību tauvas joslā;

11.4. piesārņojuma noplūdes gadījumu konstatāciju ūdenstilpēs, zivju bojāejas un slāpšanas novēršanas organizēšanu un ziņošanu kompetentām valsts institūcijām;

11.5. pieejamo finanšu instrumentu atbalsta piesaisti un konkrētu projektu īstenošanu atbilstoši valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) ieteikumiem par zivju dzīvotņu un nārsta vietu uzlabošanu.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522; MK 06.01.2015. noteikumiem Nr.9; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

12. Zivju resursu izmantošanu ūdenstilpē, kas atrodas vairāku pašvaldību teritorijās vai robežojas ar tām, līdz tās nodošanai nomā pašvaldības pārvalda saskaņā ar savstarpēju vienošanos, ja nepieciešams, veidojot kopīgas pārvaldības vai konsultatīvas struktūras, un vienojas par:

12.1. ūdenstilpes izmantošanu un nomu zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību vai akvakultūras dzīvnieku audzēšanas vajadzībām;

12.2. pieejamā zvejas limita sadali, tai skaitā par zvejas limita apjomu, kas iedalāms ūdenstilpes nomniekam;

12.3. licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību un licencētās rūpnieciskās zvejas nosacī­jumiem (ja ūdenstilpē tāda ir paredzēta) un pilnvarojuma izsniegšanu ūdenstilpes nomniekam attiecīgo licencēto zivju ieguves veidu organizēšanai;

12.4. šo noteikumu 11.punktā minētajiem ūdenstilpes apsaimniekošanas pasākumiem, kas pēc ūdenstilpes nodošanas nomā turpmāk veicami ūdenstilpes nomniekam.

(Grozīts ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

IV. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs un nomas objekts

13. Rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un citos iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pildot deleģētās valsts (izpildvaras) funkcijas, iznomā vietējā pašvaldība.

14. Rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 13.punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomu un, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot attiecīgās pašvaldības teritorijas ūdeņiem iedalīto zvejas limitu.

15. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem aiz jūras piekrastes joslas Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, kā arī citos Eiropas Savienības dalīb­valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā Zemkopības ministrija.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

16. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem šo noteikumu 15.punktā minētajos ūdeņos fiziskām un juridiskām personām, kas saņēmušas licenci komerc­darbībai zvejniecībā, iznomā, nosakot attiecīgu nozvejas limitu konkrētām zivju sugām un, ja nepieciešams, katram zvejas rajonam.

17. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības fiziskām un juridiskām personām, ievēro Zvejniecības likuma 7.panta sestajā daļā noteiktās prasības par priekšrocībām zvejas tiesību nomā.

18. Ja nomnieki nepieprasa un neizmanto kādus no noslēgtajos rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas līgumos noteiktajiem zvejas limitiem vai izmanto tos tikai daļēji vai nelielu zvejai atļautās sezonas daļu vai ja pieprasījums pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas ir ievērojami lielāks par pieļaujamā zvejas limita apjomu, uz šo zvejas limita daļu var noteikt zivju zveju bez rūpnieciskās zvejas tiesību nomas, no kopējā gada limita nošķirot īpašu zvejas limitu licencētajai rūpnieciskajai zvejai un organizējot zveju ar rūpnie­ciskās zvejas licencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.

V. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības

(Nodaļa MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

19. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības iegūst un izmanto saskaņā ar Zvejniecības likuma 10. pantu un normatīvajiem aktiem par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, iegādājoties attiecīgā kalendāra gada vai īstermiņa (triju mēnešu) makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karti.

20. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu organizē Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar līgumu var deleģēt makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karšu izplatīšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs". Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", pildot deleģēto uzdevumu, ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā.

21. Ja attiecīgajos ūdeņos vai to daļā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības, papildus šo noteikumu 19. punktā minētajai kartei iegādājas vai saņem arī īpašu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļauju (licenci).

VI. Brīva pieeja iznomātajām publiskajām ūdenstilpēm

22. Ja iznomā publisku ūdenstilpi (tai skaitā vienotas attīstības ieceres īstenošanai), nomnieks nodrošina brīvu pieeju ūdenstilpei, lai to varētu izmantot:

22.1. kultūrvēsturiskās ainavas un dabas objektu apskatei;

22.2. dzeramā ūdens apgādei;

22.3. rekreācijai;

22.4. makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām;

22.5. rūpnieciskajai zvejai;

22.6. valsts vides monitoringa veikšanai.

(Grozīts ar MK 06.01.2015. noteikumiem Nr.9; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

23. Šo noteikumu 22.5.apakšpunktā minētā rūpnieciskā zveja publiskajā ūdenstilpē var notikt, ja tajā ir noteikts zvejas limits un rūpniecisko zveju pieļauj Zvejniecības likuma 6.panta sestās daļas un 16.panta trešās un ceturtās daļas nosacījumi.

24. Šo noteikumu 22.punktā minētos nosacījumus brīvas pieejas principa ievērošanai norāda arī publiskās ūdenstilpes nomas līgumā un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos.

25. Publiskās ūdenstilpes nomniekam nav tiesību iekasēt maksu par šo noteikumu 22.punktā minētajiem publiskās ūdenstilpes izmantošanas veidiem, izņemot maksu par papildu pakalpojumiem, ar kuriem nomnieks nodrošina publisko ūdenstilpju izmantošanas iespējas atbilstoši šo noteikumu 22.punktā minētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem, tai skaitā organizējot licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības. Paredzētos maksas pakalpojumus norāda ūdenstilpes nomas līgumā.

(Grozīts ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

VII. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu termiņi

26. Ūdenstilpi var iznomāt uz laiku līdz 30 gadiem.

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

27. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības nav saistītas ar ūdenstilpes nomu, tās iznomā:

27.1. komerciālajai zvejai – uz laiku no trim līdz 15 gadiem;

27.2. pašpatēriņa zvejai – uz vienu gadu.

28. Ja komerciālajā zvejā vienlaikus nomā rūpnieciskās zvejas tiesības un ūdens­tilpi, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas termiņu atbilstoši ūdenstilpes nomas līguma termiņam var pagarināt līdz 30 gadiem.

VIII. Nomas iesniegumu iesniegšana un izskatīšana

29. Iesniegumu par ūdenstilpes nomu, plānotās darbības aprakstu un nomas objekta grafisku skici iesniedz attiecīgajā pašvaldībā (pašvaldībās).

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

30. Iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iesniedz attiecīgajā pašvaldībā vai Zemkopības ministrijā atbilstoši šo noteikumu 13. un 15.punktam.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

31. Šo noteikumu 29. un 30.punktā minētos iesniegumus un ar tiem saistītos dokumentus var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu vai arī iesniegt elektroniska dokumenta formā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

32. Nomas iesniegumu izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniedzējam nosūta lēmumu (ja saņemta adresāta piekrišana, lēmumu var nosūtīt elektroniskā dokumenta formā) ar apstiprinājumu vai noraidījumu par ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju.

33. Ja nomas iesniegumu skaits pārsniedz ūdenstilpes nomas vai rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas iespējas, rīko ūdens­tilpes nomas konkursu vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli. Nomas iesnieguma iesniedzējam rakstiski paziņo par konkursa vai izsoles norises vietu un laiku.

IX. Ūdenstilpes nomas konkurss

34. Ūdenstilpes nomas konkursu rīko šādos gadījumos:

34.1. ja uz ūdenstilpes nomu šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.6. apakšpunktā minētajiem izmantošanas veidiem ir pieteikušies vairāki pretendenti vai attiecīgie izmantošanas veidi atbilstoši ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem ir savstarpēji pretrunīgi;

34.2. ja uz ūdenstilpes nomu šo noteikumu 2.5., 2.7., 2.8., 2.9., 2.11. un 2.12. apakšpunktā minētajiem izmantošanas veidiem ir pieteicies viens vai vairāki pretendenti un ūdenstilpi ir paredzēts izmantot komerciāliem mērķiem, izņemot gadījumus, ja atbilstoši teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonā atļautajam ūdenstilpi piegulošās zemes vienības robežās vēlas iznomāt attiecīgās zemes īpašnieks.

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

35. Pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe, izstrādā ūdenstilpes nomas konkursa nolikumu un publicē to pašvaldības tīmekļa vietnē un, ja nepieciešams, arī citos plašsaziņas līdzekļos. Izstrādājot konkursa nolikumu, pašvaldība ņem vērā, ka plānotais ūdenstilpes izmantošanas veids nedrīkst pasliktināt ūdenstilpes ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti.

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

36. Iesniegumu ūdenstilpes nomas konkursam, plānotās saimnieciskās darbības aprakstu un nomas objekta grafisko skici iesniedz attiecīgajā pašvaldībā (pašvaldībās). Iesniegumu konkursam un tam pievienojamos dokumentus var iesniegt personīgi, nosūtīt pa pastu vai iesniegt elektroniska dokumenta formā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti.

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

37. Ja ūdenstilpes nomas konkursu organizē vairākas pašvaldības, tās savstarpēji vienojas par konkursa kārtību, pašvaldību pārstāvju līdzdalību konkursa komisijā un konkursa norises vietu un laiku.

38. Attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) mēnesi pirms paredzētā ūdenstilpes nomas konkursa pieteikšanās termiņa beigām nosūta konkursa noteikumus un citus materiālus pretendentiem un paziņo konkursa norises vietu un laiku.

39. Ūdenstilpes nomas konkurss, piedaloties pretendentiem, notiek pašval­dības (pašvaldību) noteiktajā vietā un laikā.

40. Konkursa komisiju saistībā ar konkrētās ūdenstilpes nomu izveido vismaz triju cilvēku sastāvā. Tajā iekļauj tās pašvaldības deleģētos pārstāvjus, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Konkursa komisijai ir tiesības, nodrošinot konkursa norisi, pieprasīt no pretendenta papildu informāciju vai materiālus, kuros sniegta detalizēta informācija par ūdenstilpes izmantošanas veidiem.

41. Konkursa uzvarētāju atbilstoši konkursa kārtībai apstiprina ar balsu vairākumu, un konkursa komisija lēmumu paziņo visiem pretendentiem.

42. Konkursa komisijas lēmuma kopiju pievieno ūdenstilpes nomas līgumam, kuru noslēdz ar konkursa uzvarētāju.

X. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsole

43. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumu skaits pārsniedz neiznomāto un brīvi pieejamo rūpnieciskās zvejas tiesību iespējas, rīko rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas izsoli.

44. Zemkopības ministrija vai pašvaldība, kas rīko rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli, izstrādā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles konkursa nolikumu un publicē to plašsaziņas līdzekļos, tai skaitā Zemkopības ministrijas vai pašvaldības mājaslapā internetā.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

45. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole nevar būt par pamatu iepriekš noslēgto rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu pārtraukšanai, ja vien zvejas limita samazinājums konkrētos ūdeņos vairs nedod iespēju nodrošināt jau iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu visiem nomniekiem un tiek rīkota slēgtā rūpnieciskās zvejas tiesību izsole atbilstoši šo noteikumu 48.punktam.

46. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli rīko šo tiesību iznomātājs attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) vai Zemkopības ministrijas personā atbilstoši šo noteikumu 13. un 15.punktam.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

47. Attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) vai Zemkopības ministrija paziņo izsoles dalībniekiem par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles noteikumiem, izsoles norises vietu un laiku.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

48. Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos tiek rīkota slēgtā izsole, un tajā piedalās tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kurām ir iepriekš noslēgts rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums vai kuras ir iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu.

49. Ja tiek pilnībā apmierināti to fizisko un juridisko personu rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas pieprasījumi, kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, atlikušās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas piedāvā atklātā izsolē.

50. Rīkojot rūpnieciskās zvejas tiesību izsoli, šo noteikumu 2.1 pielikumā norādīto maksu izmanto kā izsoles sākuma cenu.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

51. Rīkojot rūpnieciskās zvejas licenču izsoli saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu, ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības.

XI. Nomas līguma veids, saturs un sastāvdaļas

52. Slēdzot ūdenstilpes nomas līgumu, papildus citiem konkrētās ūdens­tilpes nomas līguma nosacījumiem līgumā ietver arī šādas prasības:

52.1. iznomātājs nomniekam dabā ierāda ūdenstilpes robežas saskaņā ar ūdenstilpes plānu un nodod ūdenstilpi nomai tādā stāvoklī, kādā tā ir novērtēta ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos un tika apsaimniekota līdz līguma slēgšanas brīdim;

52.1.1 ūdenstilpes izmantošanas nomas līgumu slēdz par ūdenstilpi vai tās daļu, kas nepieciešama konkrētā ūdenstilpes izmantošanas veida nodrošināšanai. Iznomājot ūdenstilpi vai tās daļu, līgumā tiek norādīta nomājamā platība (ha), un tās robežas tiek attēlotas ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumu pārskata plānā;

52.2. nomnieks atbilstoši kompetencei nodrošina iznomātās ūdenstilpes uzraudzību, pārņem no pašvaldības un turpmāk īsteno šo noteikumu 11.punktā minētos ūdenstilpes apsaimniekošanas pasākumus;

52.3. nomnieks iznomātajā ūdenstilpē nepieļauj trešo personu nelikumīgu darbību, kā arī nekavējoties informē iznomātāju un kompetentās valsts institūcijas, ja trešās personas veic nelikumīgas darbības, kas kaitē vai var kaitēt iznomātās ūdenstilpes hidroloģiskajam stāvoklim un videi;

52.4. nomnieks netraucē iznomātajā ūdenstilpē veikt izpētes darbus un valsts vides monitoringu, kas saskaņoti ar iznomātāju;

52.4.1 nomniekam aizliegts iznomātajā ūdenstilpes daļā būvēt (arī ierīkot vai uzstādīt) būves kā patstāvīgus īpašuma objektus;

52.5. nomas maksā ietver maksu par līgumā paredzētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem. Ja ūdenstilpi iznomā šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakš­punktā minētajiem izmantošanas veidiem, līgumā atsevišķi norāda valsts pamat­budžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, ko nosaka atbilstoši šo noteikumu 84.punktam;

52.6. līguma darbību vienpusēji var izbeigt pirms termiņa, ja:

52.6.1. nomnieks sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas nav sācis līgumā paredzēto darbību, nepilda vai pārkāpj līguma nosacījumus;

52.6.2. nomnieks vairāk par mēnesi ir aizkavējis nomas maksas maksā­jumus un tos nesamaksā divu nedēļu laikā pēc atgādinājuma saņemšanas no iznomātāja;

52.6.3. saskaņā ar vides aizsardzības institūcijas atzinumu vai zinātniska­jiem ieteikumiem veiktie valsts institūciju zivju resursu un vides aizsardzības pasākumi dara neiespējamu līguma turpmāku izpildi;

52.7. vienošanos par būvju piederību pēc nomas termiņa beigām vai uzbūvēto būvju nojaukšanu;

52.8. iznomātājam ir tiesības vienpusēji bez soda sankcijām lauzt līgumu, ja ūdenstilpes noma ir pretrunā normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 06.01.2015. noteikumiem Nr.9)

53. Pašvaldības un Zemkopības ministrija rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu slēdz, ievērojot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas paraug­līgumu (1.pielikums).

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

54. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir tiesības ietvert nomas līgumā papildu nosacījumus nomniekam, ņemot vērā vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības, kā arī vietējos sociālekonomiskos faktorus.

55. Ūdenstilpes nomas līguma sastāvdaļa ir ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi. Minētos noteikumus pēc ūdenstilpes iznomātāja pasūtījuma uz visu ūdenstilpes nomas termiņu sagatavo:

55.1. par šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā minētajiem izman­tošanas veidiem – institūts vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts zinātniskās pētniecības darbs un kuru sagatavotos ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus saskaņo institūts;

55.2. par šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.8., 2.9., 2.11. un 2.12. apakšpunktā minētajiem izmantošanas veidiem – personas, kuras atbilst prasībām, kas minētas normatīvajos aktos par ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtību.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522; MK 06.01.2015. noteikumiem Nr.9)

56. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos paredz nomas līgumā norādītajā termiņā paredzēto saimniecisko darbību, ūdenstilpē nepieciešamos vides aizsar­dzības un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanas pasākumus un citus vietējiem apstākļiem atbilstošus pasākumus saskaņā ar iznomātāja pieprasījumu vai nomnieka priekšlikumiem.

57. Ja ūdenstilpes nomas brīdī ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi ir sastādīti vairāk nekā pirms pieciem gadiem, tos atjauno un pārskata, kā arī izdara tajos nepiecie­šamos grozījumus.

58. Iznomājot ūdenstilpi šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā minētajiem zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos norāda:

58.1. zivju resursu novērtējumu;

58.2. iepriekšējās zivsaimnieciskās izmantošanas raksturojumu;

58.3. atzinumu par iespējamiem ūdenstilpes zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem;

58.4. rūpnieciskās zvejas limitu;

58.5. rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību nosacījumus vai ierobežojumus;

58.6. makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību organizatoriskos pasākumus;

58.7. zivju resursu papildināšanas pasākumus (ielaižamās zivju sugas, to vecumu un skaitu);

58.8. zivju aizsardzības pasākumus;

58.9. zivju dzīvotņu un nārsta vietu uzlabošanas pasākumus;

58.10. prasības tauvas joslas izmantošanai;

58.11. ar zivju resursu izmantošanu saistītos ūdenstilpes vispārējos un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, ja ūdenstilpe atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

(Grozīts ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

59. Ūdenstilpes nomas līgumam pievienotos ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus, kas ir sastādīti ne vairāk kā pirms pieciem gadiem vai ir atjaunoti saskaņā ar šo noteikumu 57.punktu, apstiprina pasūtītājs – ūdenstilpes iznomātājs, un tie tiek saskaņoti ar institūtu un Valsts vides dienestu.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522; MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618)

60. Institūts un Valsts vides dienests, saskaņojot ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus, izvērtē, vai ūdenstilpē plānotie pasākumi atbilst zivju resursu un vides stāvokļa saglabāšanas prasībām un, ja ūdenstilpes nomai ir pieteikušies vairāki nomnieki uz atsevišķiem un atšķirīgiem ūdens­tilpes izmantošanas veidiem, vai šie izmantošanas veidi nav pretrunā cits citam no zivju resursu un vides aizsardzības, kā arī sociālekonomiska viedokļa.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

61. Ūdenstilpes nomas līguma noslēgšanai nepieciešamo ekspluatācijas noteikumu sagatavošanas izdevumus sedz saskaņā ar pašvaldības (pašvaldību) un nākamā nomnieka savstarpēju vienošanos vai, ja ir pieejams attiecīgs finansējums, izmantojot tās pašvaldības (to pašvaldību) līdzekļus, kas vēlas iznomāt konkrēto ūdenstilpi. Ja samaksu par ūdenstilpes ekspluatācijas notei­kumu sagatavošanu sedz nomnieks, attiecīgo summu atskaita no ūdenstilpes pirmā gada (pirmo gadu) nomas maksas.

62. Iznomātājs katru gadu sastāda un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam pievieno rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu (turpmāk – protokols). Protokolā norāda iedalīto nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma un zvejas rīku skaita limitu, kā arī ar zvejas limita izmantošanu saistītos nosacījumus, nomas maksas apmēru un samaksas kārtību kārtējā gadā. Protokolu komerciālajai zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos var sastādīt uz termiņu līdz pieciem gadiem, ja zvejas limitā ir paredzēts tikai zvejas rīku limits un ja šis termiņš iekļaujas zvejas tiesību nomas līguma kopējā termiņā. Zvejas rīku limiti protokola piecu gadu darbības periodā paliek nemainīgi.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

63. Protokolā gada laikā pēc abpusējas vienošanās var izdarīt grozījumus (palielināt vai samazināt limitu), izņemot šo noteikumu 64.punktā minētos gadījumus.

64. Iznomātājs gada laikā var vienpusēji izdarīt grozījumus protokolā, samazinot zvejas limitu, ja nomnieks:

64.1. kārtējā gada trijos ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma limita. Pēc nozvejas apjoma limita samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trijos ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma limita daļas, kurai pieskaita 10 procentu palielinā­jumu;

64.2. sešu mēnešu laikā (neņemot vērā zvejas lieguma periodus) nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita limita.

XII. Nomnieka un iznomātāja tiesības un pienākumi

65. Ūdenstilpes nomniekam ir pienākums:

65.1. iznomāto ūdenstilpi vai tās daļu izmantot tikai nomas līgumā noteiktajiem mērķiem saskaņā ar ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem un atbilstoši noteiktajam termiņam un kārtībai, kādā maksājama nomas maksa;

65.2. plānojot un veicot nomas līgumā atļauto ūdenstilpes vai tās daļas izmantošanu, ņemt vērā Ūdens apsaimniekošanas likumā ūdensobjektiem noteiktos vides kvalitātes mērķus, nodrošinot, ka ūdenstilpes izmantošanas veids nekavē minēto mērķu sasniegšanu, un nekavējoties veikt pasākumus, ja izmantošanas dēļ radies kaitējums ūdenstilpei vai tās resursiem.

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

66. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam ir tiesības un pienākums zvejot, izmantojot tam noteiktos zvejas rīku veidus un skaitu un ievērojot attiecīgajā ūdenstilpē vai zvejas vietā (zvejas rajonā) paredzēto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts), kā arī noteikto termiņu un kārtību, kādā maksājama nomas maksa.

67. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums:

67.1. ar savu rīcību vai cita nomas līguma noslēgšanu nepieļaut tādu trešo personu darbību, kas varētu kaitēt nomniekam;

67.2. neiznomāt ūdenstilpi tādiem izmantošanas veidiem, kuri kavē vai var kavēt Ūdens apsaimniekošanas likumā ūdenstilpei noteiktos vides kvalitātes mērķus vai šo mērķu sasniegšanu;

67.3. pirms ūdenstilpes nomas līguma slēgšanas pašvaldības tīmekļa vietnē publicēt informāciju par nomas līguma projektu, plānotās saimnieciskās darbības aprakstu un nomas objekta grafisku skici, līguma sastāvā esošos ūdensobjekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus un informāciju par citiem atbilstošiem dokumentiem (ja tādi ir);

67.4. aktualizēt informāciju pašvaldības tīmekļa vietnē, ja tiek mainīti ūdenstilpes nomas līguma nosacījumi vai izdarītas izmaiņas ūdenstilpes nomas līgumam pievienotajos dokumentos;

67.5. nodrošināt iznomātās ūdenstilpes publisku pieejamību atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajām prasībām neatkarīgi no tās izmantošanas veida.

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

68. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums nomas līguma darbības laikā dot nomniekam iespēju izmantot zivju resursus, ievērojot iznomātājam pieejamos zvejas limitus, nomnieka zvejas iespējas un priekšroku papildu zvejas limita saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļu.

XIII. Zvejas limita saņemšana un rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošana

69. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības, ievēro kopējo pieļaujamo limitu, kā arī konkrēto zvejas limitu, kas noteikts šo noteikumu 13.punktā minētajos ūdeņos, kuros rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā vietējā pašvaldība.

70. Iznomātās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar Zemkopības ministrijas vai attiecīgo pašvaldību rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam noteikto nozvejas apjoma limitu vai zvejas rīku skaita limitu, kas norādīts protokolā.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

71. Zivju nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam nosaka, ņemot vērā komerciālās zvejas vai pašpatē­riņa zvejas veidu, nomnieka zvejas iespējas un efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu, vietējo pašvaldību zvejnieku priekšrocības un citus zivsaimnieciskus un reģionālus faktorus. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašpatēriņa zvejai, ievēro arī attiecīgajos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteiktos zvejas limita ierobežojumus.

71.1 Zemkopības ministrija rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam piešķiramo nozvejas limitu nomas termiņa nākamajam kalendāra gadam nosaka proporcionāli iepriekšējā gadā iedalītajam nozvejas limitam un vienu gadu pirms iepriekšējā gada faktiskajā nozvejā apgūtajai limita daļai, papildus ņemot vērā šādus nomnieka zvejas efektivitātes noteikšanas kritērijus iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā:

71.1 1. aprēķinos par iepriekšējā gada nozvejas limitu tiek uzskatīts nomniekam iepriekšējā gada sākumā iedalītais nozvejas limits un nomnieka ar citiem nomniekiem notikusī savstarpējā nozvejas limitu apmaiņa uz pastāvīgu laiku;

71.1 2. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā apgūts vismaz 80 procentu apjomā, nozvejas limits nomniekam tiek uzskatīts par pilnībā apgūtu un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā to ietver pilnā apjomā;

71.1 3. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā apgūts mazāk par 80 procentiem, nākamā gada nomnieka nozvejas limits tiek aprēķināts, to proporcionāli samazinot par neapgūto nozvejas limita daļu;

71.1 4. par nozvejas limitu, kas nomniekam iedalīts tām zivju sugām, kuras lielākā daļa nomnieku apmaina pret citām zvejas iespējām Zemkopības ministrijas veiktās starptautiskās zvejas iespēju apmaiņas rezultātā, zvejas efektivitāti par iepriekšējo zvejas tiesību nomas termiņu nenosaka un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā iepriekšējā gadā šīm zivju sugām sākotnēji iedalīto nozvejas limitu ietver pilnā apjomā.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

71.2 Zivsaimniecības konsultatīvā padome var ierosināt Zemkopības ministrijai atsevišķu zivju sugu zvejas efektivitātes noteikšanai arī citus šo noteikumu 71.1 punktā neminētus kritērijus, kas piemērojami konkrētajā nozvejas limitu piešķiršanas gadā, ja tie ir nepieciešami atkarībā no situācijas maiņas atsevišķu zivju sugu zvejā. Zemkopības ministrija par šādu zvejas efektivitātes noteikšanas kritēriju piemērošanu pieņem lēmumu par konkrēto zivju sugu zvejas regulēšanas pasākumiem attiecīgajā kalendāra gadā.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

71.3 Pašvaldības dome nosaka tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadales kārtību, ietverot arī kritērijus zvejas efektivitātes novērtēšanai.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

72. Zvejas limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71., 71.1, 71.2 un 71.3 punktā minētajai kārtībai paliek neiedalīts rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, gada laikā ir iespējams papildus iedalīt esošajiem nomniekiem, ņemot vērā nomnieku zvejas iespējas un zvejas efektivitāti, vai piedāvāt to pārējiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pretendentiem.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

73. Zemkopības ministrija vai pašvaldība pēc šo noteikumu 71.punktā minētās zvejas limita sadales, saņemot iesniegumu par papildu zvejas limita iedalīšanu vai jaunu iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši šo noteikumu 72.punktam, nav tiesīga atteikt iedalīt zvejas limitu, kamēr par attiecīgajiem ūdeņiem ir pieejams zvejas limita atlikums.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

74. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē zvejo ar zvejas rīkiem, kuru skaits ir noteikts protokolā, vai izmanto iedalīto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts) pēc zvejas licences zvejai iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos saņemšanas Valsts vides dienestā. Zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto zvejas rīku skaitu vai nozvejas apjomu.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618)

75. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zveju ar kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz jūras piekrastes joslas, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Valsts vides dienestā, bet trešo valstu ūdeņos – pēc zvejas licences saņemšanas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta attiecīgo trešo valstu un Eiropas Kopienas nolīgumos zivsaimniecības jomā. Zvejas licenci (izņemot licenci zvejai trešo valstu ūdeņos) izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjomu.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618)

76. Ja nākamajā kalendāra gadā no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ tiek mainīts (palielināts vai samazināts) pieļaujamais nozvejas apjoms atsevišķām zivju sugām, kā arī mainīts pieļaujamais zvejas rīku skaits vai zvejas veidi, rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs attiecībā pret nomniekiem ievēro proporcionalitāti, mainot (palielinot vai samazinot) minētos parametrus un sastādot protokolus.

77. Nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita palielināšana pieļaujama tikai saskaņā ar nomnieka un iznomātāja vienošanos vai saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu.

78. Nozvejas apjomu vai zvejas rīku skaitu samazina saskaņā ar iznomā­tāja un nomnieka vienošanos vai saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu (izņemot šo noteikumu 64. un 76.punktā noteiktos gadījumus, kad to vienpusēji nosaka iznomātājs).

79. Nozvejas apjoma limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72.punktam iedalīts rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī (izņemot jūras piekrasti), var mainīt, arī pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieku savstarpēju vienošanos par zvejas limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam, pēc tam, kad šāda vienošanās iesniegta Zemkopības ministrijā un protokolā izdarīti attiecīgi grozījumi, ievērojot, ka:

79.1. nomniekam, kas turpina savu komercdarbību zvejniecībā, pēc nozvejas apjoma limita apmaiņas vai nodošanas saglabājas zvejas iespējas vismaz tādā apjomā, kāds noteikts speciālo atļauju (licenču) komercdarbībai zvejniecībā izsniegšanai pretendentiem, kas pieteikušies uz atļauju (licenci) pirmo reizi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā;

79.2. nomniekam, kas plāno pārtraukt savu turpmāko komercdarbību zvejniecībā, tiek saglabātas zvejas iespējas vismaz tādā apjomā, kas ir atbilstošs zvejas periodam, kuru nomnieks ir pieteicis zvejai attiecīgajā gadā līdz zvejas pārtraukšanai, un šīs zvejas iespējas vienam mēnesim aprēķina kā nomnieka iepriekšējo sešu mēnešu vidējo mēneša nozveju, kurai pieskaita 10 procentu palielinājumu. Ar šādu nomnieku pēc zvejas pārtraukšanai pieteiktā perioda beigām rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgums, pamatojoties uz pušu iepriekšēju vienošanas, tiek pārtraukts pirms termiņa saskaņā ar šo noteikumu 80.punktu.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

79.1 Nozvejas apjoma limitus, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72. punktam iedalīti rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem (turpmāk – nomnieki) zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, var savstarpēji mainīt, ja nomnieki attiecīgajā pašvaldībā ir iesnieguši abpusēju vienošanos par nozvejas apjoma limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam. Piekrastes nomnieki nozvejas apjoma limitu var mainīt vai nodot tās piekrastes pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, kura abiem nomniekiem ir iedalījusi attiecīgos nozvejas apjoma limitus, vai arī šāda apmaiņa var notikt starp nomniekiem no dažādām piekrastes pašvaldībām, kuras ir iedalījušas nozvejas apjoma limitus apmaiņā iesaistītajiem nomniekiem, ja šādai apmaiņai no abām pašvaldībām tiek saņemts saskaņojums par nozvejas apjoma limita apmaiņu. Attiecīgā pašvaldība apmaiņu veikušo nomnieku rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu protokolos izdara grozījumus.

(MK 24.02.2015. noteikumu Nr.100 redakcijā)

79.2 Nozvejas apjoma limitus saskaņā ar šo noteikumu 79. un 79.1 punktu kārtējam gadam var mainīt līdz nākamā gada 15. janvārim.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

80. Ja būtiski mainās pieļaujamie zvejas veidi vai iestājas šo noteikumu 79.2.apakš­punktā minētais gadījums, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu pārskata vai saskaņā ar pušu vienošanos tā darbību pārtrauc pirms termiņa.

81. Pēc nomnieka ierosinājuma rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma darbību šo noteikumu 80.punktā minētajā gadījumā (izņemot šo noteikumu 79.2.apakšpunktā minēto gadījumu) aptur uz noteiktu laiku. Nomas līguma darbības apturēšana neietekmē nomas līguma beigu termiņu.

82. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 18.punktā noteiktajos gadījumos netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, tās izmanto, saņemot rūpnieciskās zvejas licenci Valsts vides dienestā.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618)

XIV. Nomas maksas apmērs un samaksas kārtība

83. Ūdenstilpes nomas maksu nosaka, ņemot vērā ūdenstilpes platību, atrašanās vietu, izmantošanas veidu un sociālekonomiskos faktorus. Ja ūdenstilpi paredzēts izmantot komerciāliem mērķiem vai konkursā par ūdenstilpes nomu ir pieteicies tikai viens pretendents, nomas maksu nosaka, ņemot vērā sertificēta vērtētāja atbilstoši tirgus novērtējumam noteikto nomas maksu.

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

84. Ja ūdenstilpi nomā šo noteikumu 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktā minē­tajiem izmantošanas veidiem, ūdenstilpes nomas maksā iekļauj arī valsts pamat­budžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas.

85. Nomnieks ūdenstilpes nomas maksu iznomātājam maksā katru gadu vai par visu nomas laiku zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā vai saskaņā ar nomnieka un iznomātāja vienošanos, ja normatīvajos aktos maksāšanas kārtība nav noteikta.

86. Ja ūdenstilpi un rūpnieciskās zvejas tiesības tajā pašā ūdenstilpē nomā vienlaikus, nomas maksu atbilstoši atsevišķi noslēgtajiem nomas līgumiem sadala šādi:

86.1. ūdenstilpes nomas maksa;

86.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksa.

87. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu nosaka maksu saskaņā ar šo noteikumu 2.1 pielikumu, ņemot vērā iznomājamo zvejas rīku veidu, zvejas vietu (zvejas rajonu), zvejojamās zivju sugas un nozvejas apjomu.

(Grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

87.1 Pašvaldība ar attiecīgu lēmumu var:

87.1 1. divkāršot šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļā norādīto maksu par zvejas rīku limita vienu vienību tās administratīvās teritorijas jūras piekrastes un iekšējos ūdeņos, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un zivsaimnieciski nozīmīgo zivju sugu sastāvu nozvejā;

87.1 2. piemērot šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļā norādīto zivju murda, zivju tīkla un reņģu, brētliņu un salaku tīkla limita maksas samazinājumu, kas nepārsniedz pusi no norādītās attiecīgā zvejas rīka limita maksas, tādam nomniekam, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā tās administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos, pēc šo noteikumu 71. un 71.3 punktā minētās zvejas efektivitātes novērtējuma un ievērojot nomnieka iesniegtu pamatotu apliecinājumu (apliecinājumus) par roņu radītā zaudējuma gadījumu (gadījumiem) nomnieka nozvejai un zvejas rīkiem iepriekšējā rūpniecisko zvejas tiesību nomas gada laikā, ja to izlases veidā klātienē ir pārbaudījis un apstiprinājis pašvaldības pārstāvis. Šāds samazinājums nav piemērojams nomniekam, kam Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības (lauksaimnieciskās ražošanas) apgrozījums mēnesī uz vienu strādājošo ir norādīts mazāks nekā valstī noteiktā minimālā alga;

87.1 3. noteikt maksu par zivju vada izmantošanu tās administratīvās teritorijas ezeros un ūdenskrātuvēs, kuru aprēķina, aizstājot šīm ūdenstilpēm normatīvajos aktos par rūpnieciskās zvejas limitiem iekšējos ūdeņos noteiktos zvejas rīku limitus ar zivju vada limitu un ievērojot šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļā tiem noteikto maksu par limita vienību.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

88. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksu konkrētam nomas termiņam un nomas maksas samaksas kārtību norāda protokolā.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

89. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 18.punktā noteiktajos gadījumos netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu samaksā pirms zvejas licences saņem­šanas, ievērojot šo noteikumu 2.1 pielikumā noteikto maksas apmēru. Minētajos gadījumos par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē maksā tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot, bet par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu aiz jūras piekrastes ūdeņiem – Zemkopības ministrijā.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522; MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

90. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki, kam noteikts zvejas rīku skaita limits vai nozvejas apjoma limits iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastē, protokolā noteikto maksu par gada nomu samaksā līdz kārtējā gada 30.jūnijam līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē iekasē tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot.

91. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki, kam noteikts nozvejas apjoms Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā noteikto maksu par gada nomu maksā katru mēnesi proporcionālās daļās līdz kārtējā gada 30.septembrim līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, ja atbilstoši attiecīgās zivju sugas zvejas regulēšanas nosacījumiem nomniekam netiek noteikts konkrēts nozvejas apjoms un maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši mēneša faktiskajai nozvejai maksājama līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam. Šajā punktā minētās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas iekasēšanu nodrošina Zemkopības ministrija.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522)

92. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, attiecīgo zvejas tiesību izmantotāji maksā saskaņā ar konkrētajā nolīgumā noteikto maksas apmēru un kārtību.

93. Ja tiek noteikts zvejas papildlimits vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki vienojas par šo noteikumu 79.punktā minētā zvejas limita apmaiņu vai nodošanu, attiecīgais nomnieks 10 dienu laikā pēc papildlimita noformē­šanas protokolā samaksā par noteikto papildlimitu vai no cita nomnieka iemainīto vai saņemto limitu vai limita daļu, ja otrs nomnieks par to nav samaksājis zvejas tiesību nomas maksu.

94. Ja nomnieks gada vai mēneša nomas maksu šo noteikumu 90., 91. un 93.punktā noteiktajā termiņā nesamaksā, zvejas licences darbību aptur vai licenci anulē saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem un rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāku izmantošanu atliek līdz parāda dzēšanai, kā arī aprēķina kavējuma naudu 0,5 procentu apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

95. Šo noteikumu 19. punktā minētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes maksas lielums ir noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

96. Līdzekļus no kopējās summas, kas iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas tiesību un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu (izņemot līdzekļus, kas iekasēti par šo noteikumu 97.punktā minētajām īpašajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļaujām (licencēm)), sadala šādi:

96.1. 70 procentus no kopējās summas, ko iekasējusi Zemkopības ministrija, un 30 procentus no kopējās summas, ko iekasējušas pašval­dības, minētās institūcijas katru mēnesi ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai;

96.2. 70 procentus no kopējās summas, ko iekasējušas pašvaldības, ieskaita pašvaldību speciālā budžeta kontā;

96.3. 30 procentus no kopējās summas, ko iekasējusi Zemkopības ministrija, ieskaita minētās institūcijas pamatbudžeta kontā.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1522; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

97. Maksa par zvejas tiesību izmantošanu un valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai iemaksājamo pārskaitījumu apmērs par šo noteikumu 18.punktā minētajām rūpnieciskās zvejas licencēm un šo noteikumu 21.punktā minētajām īpašajām makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atļaujām (licencēm) šajos noteikumos netiek noteikts. To paredz normatīvajos aktos, kas regulē licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības, un rūpniecisko zveju.

(Grozīts ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

XV. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas atvieglojumi

98. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem piemēro maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 procentiem, ja:

98.1. ūdenstilpe iznomāta tādam izmantošanas veidam, kas saistīts ar vides un dabas aizsardzību, dzeramā ūdens apgādi, zinātniskās pētniecības darbiem un nozīmīgu valsts un vietēju pasākumu veikšanu;

98.2. nomnieks pasākumiem, kas saistīti ar vides un zivju aizsardzību un zivju resursu papildināšanu, izmanto ne tikai nomas līgumā paredzētos līdzekļus, bet arī papildu līdzekļus;

98.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zvejo zivis, kuru krājumi pēc zinātniskā novērtējuma ir stabilā stāvoklī un kurām nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība, un valsts ir ieinteresēta šo krājumu izmantošanā, kā arī melioratīvās zvejas veicināšanā;

98.4. rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā zvejas rīki vai peldošie līdzekļi, radot viņam ievērojamus zaudējumus;

98.5. rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zvejo pašpatēriņam un rūpnie­ciskās zvejas tiesību nomas gada laikā tam ir piešķirtas tiesības zvejā izmantot vairāk nekā viena veida zvejas rīkus, bet ne vienlaikus. Šis nosacījums attiecas arī uz komerciālo zveju, ja kāds no zvejas rīkiem tiek lietots tikai īsu zvejas sezonu (nepārsniedz trīs mēnešus) un šajā periodā netiek lietoti citi zvejas rīki.

99. Papildus šo noteikumu 98.punktā minētajiem nosacījumiem iznomātājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, var ūdenstilpes nomnieku daļēji (ne vairāk kā par 50 procentiem) atbrīvot no ūdenstilpes nomas maksas, ja tas veic būtiskus ieguldījumus zivju aizsardzībai, zivju resursu ataudzēšanai un makšķerēšanai, vēžošanai un zemūdens medībām nepieciešamās infrastruktūras (laivu piestātnes un laivu noma, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību atpūtas vietas, tauvas joslas sakopšana un uzturēšana) veidošanai ūdenstilpē un tās piekrastē.

(Grozīts ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

100. Maksas atvieglojumu 25 procentu apmērā piemēro arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanai, ja makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes realizē organizētām makšķernieku, vēžošanas un zemūdens medību biedrībām.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

100.1 Ja ūdenstilpes paredzēts nomāt komerciāliem mērķiem, atbalstu samazinātas nomas maksas veidā piešķir saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), ievērojot šādus nosacījumus:

100.1 1. atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nevar piemērot, ja potenciālajam nomniekam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

100.1 2. atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nepiešķir saimnieciskās darbības nozarēm un darbībām, kuras minētas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā;

100.1 3. ja nomnieks, kuram piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, darbojas arī nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu no tām darbībām, kurām piešķirts de minimis atbalsts samazinātas nomas maksas veidā;

100.1 4. nomnieks, kuram piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, iesniedz informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem par jebkuru atbalstu, ko tas ir saņēmis atbilstoši Komisijas regulai Nr. 1407/2013 vai Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulai (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006. gada 28. decembris, Nr. L 379);

100.1 5. iznomātājs, kas piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, ievērojot normatīvajos aktos par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību noteiktās prasības;

100.1 6. šo noteikumu ietvaros saņemto atbalstu var apvienot ar citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus – 200 000 euro triju fiskālo gadu periodā viena vienota uzņēmuma līmenī.

(MK 06.01.2015. noteikumu Nr.9 redakcijā)

XVI. Informācija par ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

101. Ūdenstilpes iznomātāji – novadu un republikas pilsētu pašvaldības – divu nedēļu laikā pēc ūdenstilpes iznomāšanas iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par iznomāto ūdenstilpi (3.pielikums), ja ūdenstilpe iznomāta, lai to lietotu šo noteikumu 2.1., 2.2. vai 2.3.apakšpunktā minētajos ūdenstilpes izmantošanas veidos. Ja ūdenstilpes nomas līgumā izdarīti grozījumi saistībā ar ūdenstilpes izmantošanas veidu, maksu par ūdenstilpes izmantošanu un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitāmās nomas maksas apmēru vai ja ūdenstilpes nomas līgums tiek izbeigts, ūdenstilpes iznomātāji – novadu un republikas pilsētu pašvaldības – divu nedēļu laikā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas vai ūdenstilpes nomas līguma izbeigšanās informē par to Lauku atbalsta dienestu.

(MK 15.03.2011. noteikumu Nr.201 redakcijā)

102. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki – novadu un republikas pilsētu pašvaldības – reizi pusgadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Pārskatu ar minētajām ziņām (4.pielikums) iesniedz Lauku atbalsta dienestā divas reizes gadā – līdz 15.jūlijam un 15.janvārim – par katru pusgadu.

(MK 15.03.2011. noteikumu Nr.201 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

103. Lauku atbalsta dienests apkopo no novadu un republikas pilsētu pašvaldībām saņemto informāciju un saskaņā ar šo noteikumu 101. un 102.punktu iesniegtos pārskatus, kā arī datus par pārskaitījumiem valsts pamatbudžeta ieņēmumos un līdz kārtējā gada 31.jūlijam sagatavo un publicē Lauku atbalsta dienesta mājaslapā internetā pārskatu par pirmo pusgadu, bet līdz nākamā gada 31.janvārim – pārskatu par otro pusgadu un pārskatu par kopējiem gada rezultātiem.

(MK 15.03.2011. noteikumu Nr.201 redakcijā)

XVII. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums MK 20.08.2013. noteikumu Nr.618 redakcijā)

104. Rūpnieciskās zvejas tiesību un ūdenstilpju nomas līgumi, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to pagarināšanas vai pārslēgšanas dienai.

105. Šo noteikumu 2.pielikums ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

(MK 20.08.2013. noteikumu Nr.618 redakcijā)

106. Šo noteikumu 2.1 pielikums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(MK 20.08.2013. noteikumu Nr.618 redakcijā; pielikums iekļauts noteikumu redakcijā uz 01.01.2014.)

107. Skaidras naudas maksājumiem, kurus Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajā vienlaicīgas apgrozības periodā veic latos, piemēro šo noteikumu 2.pielikumu.

(MK 20.08.2013. noteikumu Nr.618 redakcijā)

108. Šo noteikumu 2.1 pielikuma II nodaļas 25. punktā noteiktā maksa par akmeņplekstu tīkla (līdz 70 m) limita vienu vienību stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

(MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 redakcijā)

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918

(Pielikums grozīts ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721)

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgums
__________________________________ __________________________________
(līguma noslēgšanas vieta) (datums)
__________________________________________________________________________________,
(iznomātāja pilns nosaukums un adrese)
kas darbojas, pamatojoties uz __________________________________________________,
(nolikums, statūti, pilnvara)
______________________________________________________________________ personā
(pilnvarotās personas vārds, uzvārds un amats)
(turpmāk – Iznomātājs) un ______________________________________________________
(fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, adrese un amats;
_______________________________________________________________________________
juridiskās personas pilns nosaukums, reģistrācijas apliecības numurs un adrese)

_____________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________,

kas darbojas, pamatojoties uz __________________________________________________,
(nolikums, statūti, pilnvara)
_____________________________________________________________________ personā
(pilnvarotās personas vārds, uzvārds un amats)

(turpmāk – Nomnieks) paraksta šādu līgumu:

1. Līguma priekšmets

Iznomātājs nodod un Nomnieks pieņem nomā uz ____ gadiem rūpnieciskās zvejas tiesības (turpmāk – zvejas tiesības)

____________________________________________________________________,
(ūdenstilpe, tās daļa, zvejas rajons, zvejas vieta)

kuras dod iespēju izmantot zvejā šim līgumam pievienotajā protokolā kārtējam nomas gadam (turpmāk – protokols; __.pielikums) noteikto nozvejas limitu un (vai) zvejas rīku skaita limitu. Protokols pievienojams šim līgumam un ir neatņemama tā sastāvdaļa.

Nosakot zvejas vietu, līgumam, ja nepieciešams, pievieno zvejas iecirkņa vai zvejas rīku izvietojuma shēmu.

2. Iznomātāja pienākumi

2.1. Iedalīt zvejas tiesību Nomniekam nozvejas limitu un (vai) zvejas rīku skaita limitu konkrētam nomas termiņam, pamatojoties uz Iznomātāja pārziņā esošo pieļaujamo nozvejas apjoma limitu un (vai) pieļaujamo zvejas rīku skaita limitu.

2.2. Ievērot Nomnieka prioritāti, saņemot papildu nozvejas limitu vai palielinot izmantojamo zvejas rīku skaita limitu.

2.3. Ja tiek samazināts pieļaujamais nozvejas limits vai zvejas rīku skaita limits, bet ne Nomnieka vainas dēļ, nodrošināt pret Nomnieku tādu pašu attieksmi kā pret citiem līdzīgiem Nomniekiem.

2.4. Vienpusēji samazinot Nomniekam iedalīto nozvejas limitu vai zvejas rīku skaita limitu, nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi, kas paredz gadījumus un nosacījumus vienpusējai limitu samazināšanai.

3. Nomnieka pienākumi

3.1. Izmantot iznomātās zvejas tiesības, nepārsniedzot protokolā norādīto nozvejas limitu un (vai) zvejas rīku skaita limitu, līgumā noteiktajā ūdenstilpē, tās daļā, zvejas rajonā vai zvejas vietā, kā arī ievērot ar Iznomātāja lēmumu vienpusēji samazināto zvejas limitu, ja tāds tiek pieņemts atbilstoši šā līguma 2.4.apakš­punktam.

3.2. Šā līguma 4.punktā un protokolā noteiktajā kārtībā un termiņos kārtot zvejas tiesību nomas maksājumus.

3.3. Nesākt iznomāto zvejas tiesību izmantošanu pirms zvejas atļaujas (licences) saņemšanas.

3.4. Nodrošināt savlaicīgus un precīzus ierakstus zvejas žurnālā saskaņā ar rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

3.5. Veicot zveju un ar to saistītu citu saimniecisko darbību, nodrošināt normatīvo aktu un kompetento valsts un pašvaldību institūciju izvirzīto prasību ievērošanu, tai skaitā attiecībā uz zvejniecību, kuģošanas drošību, vides aizsar­dzību un tauvas joslas izmantošanu.

3.6. Novērst un atlīdzināt ar savu darbību videi nodarītos zaudējumus.

3.7. Nenodot iznomātās zvejas tiesības trešajām personām.

3.8. Uzrādīt Iznomātājam, viņa pilnvarotajām personām un kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem pēc viņu pieprasījuma zvejas žurnālu un izman­tojamos zvejas rīkus.

4. Nomas maksa

4.1. Zvejas tiesību nomas maksa neatkarīgi no nomas līguma kopējā termiņa tiek noteikta uz gadu, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjoma limitu un (vai) zvejas rīku skaita limitu un ievērojot zvejas vietu vai zvejas rajonu.

4.2. Zvejas tiesību nomas maksa tiek noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas tiesību nomas maksas apmēru.

4.3. Nomnieks, kam iedalīts zvejas rīku skaita limits zvejai Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos vai iekšējos ūdeņos, maksu par nomu samaksā līdz attiecīgā gada 30.jūnijam protokolā noteiktajā kārtībā.

4.4. Nomnieks, kam iedalīts nozvejas apjoms Baltijas jūrā un (vai) Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, maksu par nomu samaksā līdz attiecīgā gada 30.septembrim katru mēnesi proporcionālās daļās protokolā noteiktajā kārtībā, izņemot šā līguma 4.5.apakšpunktā minētos gadījumus.

4.5. Ja Nomniekam iedalītais nozvejas limits attiecas uz zivju sugām, par kurām zvejas tiesību nomas maksu nosaka pēc faktiskās nozvejas apjoma, maksu par nomu samaksā atbilstoši mēneša faktiskajai nozvejai līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam.

4.6. Nomnieks, kam iedalītas zvejas iespējas trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, nomas maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu maksā atbilstoši nolīgumā ar attiecīgo trešo valsti noteiktajam maksas apmēram un kārtībai.

4.7. Ja Nomnieks maksu par zvejas tiesību nomu nesamaksā šā līguma 4.3., 4.4. un 4.5.apakšpunktā vai protokolā noteiktajos termiņos, aprēķina kavējuma naudu 0,5 % (nulle komats piecu procentu) apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Šajā gadījumā zvejas atļaujas (licences) izmantošana saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem tiek apturēta vai anulēta un zvejas tiesību nomas turpmāka izmantošana atlikta līdz parāda dzēšanai.

4.8. Ja attiecīgajā gadā Nomniekam normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos atbilstoši šā līguma 2.4.apakšpunktam ar Iznomātāja vienpusēju lēmumu vai ar Nomnieka piekrišanu tiek samazināts nozvejas limits vai zvejas rīku skaita limits, nomas maksa, kas līdz samazinājuma noteikšanas dienai jau ir samaksāta saskaņā ar protokolu, netiek pārrēķināta. Ja nozvejas apjoma limits tiek iemainīts vai nodots citam nomniekam, šā otra nomnieka zvejas tiesību nomas maksas apmērs tiek samazināts par iemainīto vai nodoto limita daļu, par kuru jau ir samaksāta zvejas tiesību nomas maksa.

4.9. Ja attiecīgajā gadā Nomniekam ar viņa piekrišanu tiek palielināts nozvejas apjoma limits (arī ja limits tiek iemainīts vai saņemts no cita nomnieka) vai izmantojamā zvejas rīku skaita limits, maksa par nomu tiek aprēķināta un maksāta atsevišķi protokolā noteiktajā kārtībā. Papildlimits apmaksājams 10 dienu laikā pēc tā noformēšanas protokolā. Ja nozvejas apjoma limits iemainīts vai saņemts no cita nomnieka, Nomnieks apmaksā tikai to papildlimita daļu, par kuru otrs nomnieks nav samaksājis zvejas tiesību nomas maksu.

5. Nepārvaramas varas apstākļi

5.1. Šā līguma puses tiek atbrīvotas no atbildības par līguma pilnīgu vai daļēju neizpildi, ja šāda neizpilde radusies nepārvaramas varas apstākļu dēļ, kuru darbība sākusies pēc līguma noslēgšanas un kurus iepriekš nevarēja ne paredzēt, ne novērst.

5.2. Pie šādiem nepārvaramas varas apstākļiem pieder stihiskas nelaimes, avārijas, katastrofas, epidēmijas, ar jauniem normatīvajiem aktiem un tiesību aktiem pamatota varas un pārvaldes institūciju rīcība, normatīvo aktu un tiesību aktu pieņemšana un to stāšanās spēkā.

5.3. Pusei, kas atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļu darbību, triju darb­dienu laikā par šādiem apstākļiem rakstiski jāpaziņo otrai pusei. Ziņojumā norāda, cik ilgā laikposmā ir iespējama līgumā noteikto saistību izpilde, un pēc otras puses pieprasījuma šādam ziņojumam pievieno izziņu, ko izsniegusi kompetenta valsts institūcija un kas satur minēto apstākļu apstiprinājumu un raksturojumu. Ja šāds ziņojums nav iesniegts vai ir iesniegts ar nokavēšanos, vainīgais kompensē radušos zaudējumus.

5.4. Ja šajā līgumā paredzēto nosacījumu izpilde nepārvaramas varas apstākļu darbības dēļ tiek aizkavēta vairāk nekā trīs mēnešus, abām pusēm ir tiesības vienpusēji pārtraukt līgumu, par to rakstiski paziņojot otrai pusei.

6. Līguma darbības laiks

6.1. Šis līgums ir spēkā no ____________________________________ līdz _________________________________________________.

6.2. Pusēm vienojoties normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, līguma darbību var apturēt.

6.3. Līguma darbības apturēšana nemaina šā līguma 6.1.apakšpunktā noteikto līguma darbības termiņu.

7. Līguma darbības izbeigšanās

7.1. Līguma darbību var izbeigt pēc abpusējas vienošanās.

7.2. Iznomātājs un Nomnieks var vienpusēji atkāpties no līguma, ja tam radies pārmērīgs zaudējums. Pusei, kas atsaucas uz pārmērīgu zaudējumu, tas jāpierāda.

7.3. Iznomātājs var prasīt nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja Nomnieks:

7.3.1. nepilda šā līguma noteikumus;

7.3.2. pārkāpj zivsaimniecības nozares darbību regulējošos normatīvos aktus;

7.3.3. savas zvejas tiesības nodevis trešajām personām;

7.3.4. sešu mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas nav sācis šajā līgumā noteiktās darbības iznomāto zvejas tiesību reālai izmantošanai.

7.4. Nomnieks var prasīt nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ja:

7.4.1. Iznomātājs nepilda līguma nosacījumus;

7.4.2. Iznomātājs vai ar viņa ziņu trešās personas traucē Nomniekam saņemt pilnībā to labumu, ko var dot šis līgums.

7.5. Šis līgums tiek pārtraukts saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām, ievērojot Zvejniecības likuma 8.pantu.

8. Strīdu izskatīšanas kārtība

8.1. Visus strīdus un domstarpības, kas var rasties šā līguma darbības gaitā, Iznomātājs un Nomnieks risina sarunu ceļā, sagatavojot atbilstošu sarunu protokolu.

8.2. Ja vienošanās netiek panākta, strīdu izskata Latvijas Republikas tiesa pēc piekritības.

9. Papildu prasības Nomniekam

9.1. Papildu prasības Nomniekam, ievērojot ūdenstilpes vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības un vietējos sociāli ekonomiskos apstākļus pēc Iznomātāja un Nomnieka vienošanās:

9.1.1. ūdenstilpes un tās piekrastes joslas hidroekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas pasākumi: ___________________________________________________________________________________________;

9.1.2. zivju krājumu atražošana (zivju ielaišana): ___________________________________________________________________________;

9.1.3. zivju krājumu aizsardzība: __________________________________________________________________________________;

9.1.4. prasības zivju realizācijā (vietējā tirgus nodrošināšana): _________________________________________________________________;

9.1.5. citas prasības: ______________________________________________________________________________.

10. Noslēguma nosacījumi

10.1. Iznomātājs un Nomnieks garantē, ka tiem ir attiecīgas pilnvaras parakstīt šo līgumu un uzņemties tajā noteiktās saistības.

10.2. Ja Nomnieks līguma darbības laikā godprātīgi pilda šā līguma saistības, Iznomātājs dod viņam priekšroku, slēdzot jaunu līgumu vai pagarinot šā līguma darbību uz jaunu periodu.

10.3. Jautājumi, kas nav atrunāti šajā līgumā, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām.

10.4. Iznomātājs un Nomnieks apņemas saglabāt konfidencialitāti attiecībā uz šajā līgumā un tā pielikumos noteikto savstarpējo saistību saturu un izpildi, izņemot informāciju, kuras sniegšana paredzēta zivsaimniecības nozares darbību regulējošos normatīvajos aktos un citos normatīvajos aktos.

10.5. Līgums parakstīts divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie Iznomātāja, otrs – pie Nomnieka.

10.6. Līgums sastādīts uz ___ lapām un tam pievienoti:

10.6.1. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokols nr.____;

10.6.2. _____________________________;

10.6.3. _____________________________;

10.6.4. _____________________________.

11. Līgumslēdzēju pušu rekvizīti:

Iznomātājs

______________________________

______________________________

______________________________

______________________________

______________________________

Nomnieks

______________________________

______________________________

______________________________

______________________________

______________________________

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokols Nr.____

par zvejas limitu un nomas maksu 20__.gadā

Noslēgts ___________________________, ______________________________
(datums) (vieta)

Nomnieks, īstenojot līgumā piešķirtās rūpnieciskās zvejas tiesības, saņem zvejas limitu (nozvejas limits vai/un zvejas rīku skaita limits)

___________________________________________________________________________________________________________________
(ūdenstilpe, tās daļa, zvejas rajons vai vieta)

un kārto nomas maksājumus šādā apmērā:

Nr.
p.k.

Limita, papildlimita piešķiršanas datums

Limita, papildlimita objekts (zivju suga vai zvejas rīks)

Limita vienība (tonna, gabals, metrs)

Zvejas dienu skaits (ja paredzēts)

Limita apjoms (tonnas, gabali, metri)

Nomas maksa par limita vienību

Nomas maksa par limitu, papildlimitu

Papildmaksājumi saskaņā ar līgumu vai protokolu (atvieglojumi)

Kopējā nomas maksa

Kopējā maksa

Iznomātāja paraksts

Nomnieka paraksts

1. Šajā protokolā Iznomātājs un Nomnieks vienojas par šādiem papildu nosacījumiem: __________________________________________________________________________________________

2. Šajā protokolā Iznomātājs un Nomnieks vienojas par šādiem papildmaksājumiem: _________________________________________________________________________________________

3. Šajā protokolā Iznomātājs un Nomnieks vienojas par šādu nomas maksāšanas kārtību: __________________________________________________________________________________________

Līgumslēdzēju pušu rekvizīti:

Iznomātājs

______________________________

______________________________

______________________________

______________________________

______________________________

Nomnieks

______________________________

______________________________

______________________________

______________________________

______________________________

Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918
Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu

(Pielikums zaudējis spēku ar 01.01.2014., sk. 105.punktu)

2.1 pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918
Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu

(Pielikums MK 20.08.2013. noteikumu Nr.618 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.02.2015. noteikumiem Nr.100; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 721; sk. noteikumu 108. punktu)

I. Zveja Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem un citu valstu ūdeņos

Nr. p.k.

Zivju sugas nosaukums

Maksa par nozvejas limita vienu tonnu (euro)*

Baltijas jūrā

Rīgas jūras līcī

1.

Reņģe

1,42

1,42

2.

Brētliņa

1,07

1,07

3.

Menca

14,23

4.

Lasis (par 200 gab.)

28,46

5.

Plekste

2,85

2,85

6.

Akmeņplekste

35,57

Piezīme. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

II. Zveja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos

Nr. p. k.

Zvejas rīka nosaukums

Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (euro)*

Baltijas jūras
piekrastē

Rīgas jūras līča piekrastē

iekšējos ūdeņos

upēs

ezeros un ūdenskrātuvēs

1. Reņģu stāvvads 113,83 142,29

2. Zivju murds ar sētu (piekrastes ūdeņos)** 71,14 85,37

3. Zivju murds ar sētu, līdz 30 m (iekšējos ūdeņos) 14,23 9,96
4. Zivju murds ar sētu, virs 30 m
(iekšējos ūdeņos)
35,57 28,46
5. Zivju murds bez sētas 9,96 7,11
6. Zušu murds 42,69 56,91
7. Zušu murds ar sētu, līdz 30 m 21,34 14,23
8. Zušu murds ar sētu, virs 30 m 106,72
9. Lucīšu murds 21,34 21,34
10. Stagaru murds ar sētu 35,57 14,23
11. Stagaru murds bez sētas 14,23

12. Plekstu vads
(atvērums*** līdz 40 m)
35,57 56,91

13. Plekstu vads
(atvērums*** virs 40 m)
71,14 113,83

14. Zivju vads
(atvērums*** virs 200 m)
28,46   Atbilstoši aprēķinam****
15. Zivju vads
(atvērums*** līdz 200 m)
Atbilstoši aprēķinam****
16. Zivju tīkls, garāks par 50 m, bet nepārsniedz 100 m
(piekrastes ūdeņos)**
7,11 21,34

17. Zivju tīkls, līdz 50 m
(piekrastes ūdeņos izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā)
4,27 11,38

18. Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējos ūdeņos)

2,85

19. Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, garāks par 50 m, bet nepārsniedz 100 m** 7,11 7,11

20. Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, līdz 50 m (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejā) 4,27 4,27

21. Zivju āķi, 100 gab. 9,96 14,23

22. Zušķērājs 284,57 284,57
23. Salaku murds (stāvvads) 71,14
24. Trīsuļodu kāpuru rāmis 71,14
25. Akmeņplekstu tīkls, līdz 70 m 4,98
26. Vēžu murds 2,85 2,85
Piezīmes.

1. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

2. ** Var tikt piemērots maksas samazinājums saskaņā ar šo noteikumu 87.2. apakšpunktu.

3. *** Vada atvērums – attālums starp spārnu galiem izstieptā veidā.

4. **** Piemērojams maksas aprēķins saskaņā ar šo noteikumu 87.3. apakšpunktu.

III. Nēģu zveja upēs

Nr. p.k.

Zvejas rīka nosaukums

Upes vai to posmi

Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību
(euro)*

1.

Murds, venteris, tīkls Roja, Saka, Venta (no Zlēkām līdz Vārvei)

170,74

2.

Murds, venteris, tīkls Brasla, Daugava (pie Salaspils), Gauja, Grīva, Irbe, Ķekava, Rīva, Užava, Venta (pie Kuldīgas)

85,37

3.

Murds, venteris, tīkls Daugava (pie Rīgas), Lielupe, Vitrupe, citas upes

42,69

4.

Tacis (tacis Nr.1 vai tacis Nr.3) Salaca

996,01

5.

Tacis (tacis Nr.2) Salaca

4268,62

6.

Tacis Svētupe

113,83

Piezīmes.

1. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

2. Maksu par zvejas rīku limita vienu vienību var divkāršot saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un vērtīgo zivju sugu sastāvu nozvejā.

IV. Zveja starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras

Nr. p.k.

Zivju vai citu jūras produktu nosaukums

Maksa par nozvejas limitu (euro)*

par vienu tonnu

par vienu zvejas kuģa dienu

1.

Paltuss

28,46

2.

Garnele

21,34

99,60

3.

Kalmārs

17,07

4.

Jūras sarkanasaris

11,38

5.

Citu sugu zivis

8,54

Piezīme. * Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

V. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības

Nr.
p. k.

Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību
kartes veids

Maksa (euro)
ar PVN

1.

Gada karte

14,23

2.

Īstermiņa karte (trim mēnešiem)

7,11

3. pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918

(Pielikums MK 15.03.2011. noteikumu Nr.201 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Informācija par iznomāto ūdenstilpi
(iesniedz Lauku atbalsta dienestā divu nedēļu laikā pēc ūdenstilpes iznomāšanas)

4. pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 11.augusta noteikumiem Nr.918

(Pielikums MK 15.03.2011. noteikumu Nr.201 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.08.2013. noteikumiem Nr.618; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

Pārskats par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un privāto zvejas (tai skaitā nēģu zvejas)
tiesību izmantošanu ezeros, ūdenskrātuvēs, upēs un to posmos ________.gada ___ pusgadā
(iesniedz Lauku atbalsta dienestā par pirmo pusgadu līdz 15.jūlijam, par otro pusgadu līdz 15.janvārim)

PIEZĪME:

MK 08.11.2016. noteikumu Nr. 721 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību”” 2. punkts:

"2. Līdz 2017. gada 1. janvārim persona var uzrādīt (izmantot) makšķerēšanas karti, kuru tā iegādājusies līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai."
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 918Pieņemts: 11.08.2009.Stājas spēkā: 27.08.2009. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 135 (4121), 26.08.2009.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
196472
{"selected":{"value":"02.12.2016","content":"<font class='s-1'>02.12.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"02.12.2016","iso_value":"2016\/12\/02","content":"<font class='s-1'>02.12.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"27.02.2015","iso_value":"2015\/02\/27","content":"<font class='s-1'>27.02.2015.-01.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.2015","iso_value":"2015\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.2015.-26.02.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-20.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.08.2013","iso_value":"2013\/08\/24","content":"<font class='s-1'>24.08.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.02.2012","iso_value":"2012\/02\/03","content":"<font class='s-1'>03.02.2012.-23.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.03.2011","iso_value":"2011\/03\/26","content":"<font class='s-1'>26.03.2011.-02.02.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-25.03.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.08.2009","iso_value":"2009\/08\/27","content":"<font class='s-1'>27.08.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
02.12.2016
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)