Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 7. jūnija noteikumus Nr. 439 "Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu".
Ministru kabineta noteikumi Nr.882

Rīgā 2009.gada 4.augustā (prot. Nr.51 29.§)
Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības
likuma
12.panta trešo daļu un 17.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanas kārtību attiecībā uz Latvijas kuģu pārbaudēm un to termiņiem, izsniedzamajiem kuģu sertifikātiem, to darbības apturēšanu vai anulēšanu, ārvalstu izdoto kuģu sertifikātu atzīšanu un kuģu klases pārbaudēm;

1.2. valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Kuģošanas drošības inspekcijas (turpmāk – inspekcija) kuģu kontroles inspektoru (turpmāk – inspektors) funkcijas un tiesības, veicot Latvijas kuģu pārbaudes.

2. Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību īsteno inspekcija, veicot šādas darbības:

2.1. kuģu pārbaudes, lai novērtētu to konstrukcijas, tehniskā stāvokļa, aprīkojuma, apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto normatīvo aktu prasībām (turpmāk – starptautiskie normatīvie akti);

2.2. kuģu sertifikāciju;

2.3. kuģa būves un modernizācijas projektu, dokumentācijas par kuģa stabilitāti, rīcības plānu piesārņojuma likvidācijai avārijas gadījumā, kuģa rokasgrāmatu un citas starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās kuģa dokumentācijas izvērtēšanu un apstiprināšanu;

2.4. kuģa būves un modernizācijas darbu vispārējo uzraudzību;

2.5. Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa (turpmāk – ISM kodekss) prasību izpildes uzraudzību uz kuģiem un komercsabiedrībās, kuru īpašumā ir Latvijas kuģi vai kuras pārvalda Latvijas kuģus.

3. Kuģiem, kas veic starptautiskus reisus un kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir 500 un lielāka, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktā minēto funkciju veikšanai saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 18.panta pirmo daļu un normatīvajiem aktiem par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību pilnvaro Eiropas Komisijas atzītas kuģu klasifikācijas sabiedrības (turpmāk – klasifikācijas sabiedrība). Klasifikācijas sabiedrības veic šāda kuģa pārbaudes un izsniedz starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktos kuģu sertifikātus, kā arī piešķir atbilstošu klasifikācijas sabiedrības kuģa klasi un izsniedz klasifikācijas apliecību. Inspekcija veic minēto kuģu papildu pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu 7., 8., 9., 10., 11. un 29.punktu.

4. Latvijas kuģiem, kas neveic starptautiskus reisus vai kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir mazāka par 500, karoga valsts uzraudzību pēc kuģa īpašnieka izvēles, ņemot vērā šo noteikumu IV no­daļā minētās prasības, veic inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība. Ja kuģa īpašnieks izvēlas klasifikācijas sabiedrības pakalpojumus, inspekcija veic minēto kuģu papildu pārbaudes saskaņā ar šo noteikumu 7. un 10.punktu. Ja kuģa īpašnieks izvēlas inspekcijas uzraudzību, inspekcija veic šo kuģu uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību un ņemot vērā šo noteikumu 22. un 30.punktā minētās prasības.

5. Latvijas kuģu karoga valsts uzraudzību attiecībā uz Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā un citos ar kuģu un ostu aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi veic valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija.

6. Šo noteikumu 2. un 5.punktā minētās darbības ir maksas pakalpojumi, un inspekcija veic šo noteikumu 7., 9., 11., 17., 19., 21., 23., 24., 27., 29. un 30.punktā minētās pārbaudes, pamatojoties uz kuģa īpašnieka, operatora vai berbouta fraktētāja iesniegumu.

II. Kuģu pārbaudes un sertifikāti

7. Kuģiem, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir klasifikācijas sabiedrību uzraudzībā, inspektori veic ikgadējas karoga valsts pārbaudes, lai pārliecinātos par kuģu atbilstību klasifikācijas sabiedrību izsniegtajiem sertifikātiem, kā arī lai pārbaudītu kuģa apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām un kontrolētu klasifikācijas sabiedrībām deleģēto funkciju izpildes kvalitāti. Pārbaudes rezultātus inspektors apkopo kuģa pārbaudes aktā (1.pielikums). Ja pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, inspekcija izsniedz kuģim kuģošanas spējas apliecību kopā ar pielikumu (2.pielikums).

8. Ja nav iespējams nodrošināt inspektoru nokļūšanu uz kuģa, pēc kuģa īpašnieka lūguma pārbaudi var atlikt uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar nosacījumu, ka pirmajā ostā, kur ir iespējams veikt pārbaudi, tā tiek veikta.

9. Ja kuģis ir ticis aizturēts ostas valsts kontroles ietvaros vai karoga valsts pārbaudes laikā kuģim ir konstatēti būtiski trūkumi, kas ietekmē kuģa drošību, cilvēku drošību vai var radīt vides piesārņojumu, vai kuģa apkalpe vai kuģa īpašnieks nav ziņojis par avāriju vai bojājumu saskaņā ar 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras ar turpmākajiem grozījumiem (turpmāk – SOLAS konvencija) I nodaļas 11.noteikuma “c” punktu un tāpēc varēja rasties avārijas situācija vai vides piesārņojums vai varēja iet bojā cilvēki, kā arī ja kuģa apkalpe pārkāpusi nacionālo normatīvo aktu par kuģošanas drošību vai starptautisko normatīvo aktu prasības, inspekcija nosaka pastiprinātu apskašu režīmu un papildu prasības (3.pielikums) kuģim un kuģošanas sabiedrībai, kas to pārvalda. Pastiprinātais apskašu režīms ir spēkā divus gadus. Ja pēc diviem gadiem kuģa un kuģošanas sabiedrības darbība atbilst normatīvo aktu prasībām, pastiprināto apskašu režīmu atceļ.

10. Ja ir aizdomas par kuģu neatbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, inspektoriem ir tiesības veikt Latvijas kuģu ārpuskārtas pārbaudes (operatīvās pārbaudes).

11. Ja kuģa pārbaudes laikā inspektors konstatē kuģa neatbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām vai ja kuģim jūras negadījuma dēļ radusies neatbilstība starptautisko normatīvo aktu prasībām, vai ja kuģis bijis aizturēts ārvalsts ostā ostas valsts kontroles ietvaros, inspekcija aptur kuģošanas spējas apliecības darbību, pieprasa trūkumu novēršanu un atkārtotu kuģa pārbaudi, kā arī informē par to kuģa kapteini, kuģa īpašnieku vai operatoru, vai berbouta fraktētāju un klasifikācijas sabiedrību.

12. Inspekcija pieņem lēmumu par tās vai klasifikācijas sabiedrības izsniegto sertifikātu anulēšanu, paziņo par to kuģa kapteinim, kuģa īpašniekam vai operatoram, vai berbouta fraktētājam un klasifikācijas sabiedrībai, kā arī ierosina valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Latvijas Kuģu reģistra (turpmāk – Latvijas Kuģu reģistrs) reģistratoram izslēgt kuģi no Latvijas Kuģu reģistra šādos gadījumos:

12.1. konstatēta tāda kuģa neatbilstība starptautisko normatīvo aktu prasībām, kas var izraisīt kuģa bojāeju un cilvēku dzīvības apdraudējumu;

12.2. kuģis 24 mēnešu laikā divreiz bijis aizturēts ārvalsts ostās ostas valsts kontroles ietvaros.

13. Lēmumu par atteikumu izsniegt kuģošanas spējas apliecību, tās darbības apturēšanu vai anulēšanu kuģa īpašnieks var apstrīdēt viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Latvijas Jūras administrācijas direktoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

14. Inspekcija kuģi var atbrīvot no atsevišķu šajos noteikumos noteikto prasību izpildes atbilstoši Latvijai saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem par kuģošanas drošību, izsniedzot tam atbrīvojuma apliecību. Atbrīvojuma apliecības izsniedz inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība pēc inspekcijas pilnvarojuma.

III. Ārvalstīs izsniegtie kuģu sertifikāti

15. Ārvalstīs izsniegtie kuģu sertifikāti, kuģi pārreģistrējot no ārvalstu kuģu reģistra Latvijas Kuģu reģistrā, zaudē spēku. Ja šie sertifikāti pirms pārreģistrācijas ir bijuši spēkā, inspekcija tos var pieņemt kā pierādījumu kuģa atbilstībai attiecīgo starptautisko normatīvo aktu prasībām un apstiprināt tos kā pietiekamu pamatu kuģa pagaidu reģistrācijai Latvijas Kuģu reģistrā. Pēc kuģa pagaidu reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība veic starptautiskajos normatīvajos aktos paredzētās kuģa pārbaudes un sertifikāciju.

16. Kuģi pārreģistrējot no citas Eiropas Savienības valsts kuģu reģistra Latvijas Kuģu reģistrā, inspekcija pieprasa no šīs valsts jūrlietu pārvaldes kompetentās institūcijas informāciju par pārreģistrējamo kuģi, tai skaitā kuģa sertifikātu kopijas, noturības informāciju, karoga valsts pārbaužu rezultātus, ostas valsts kontroles rezultātus.

17. Pirms kuģa pastāvīgās pārreģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā no ārvalstu kuģu reģistra, inspektori veic šā kuģa pārbaudi.

IV. Kuģu būves un modernizācijas darbu uzraudzības kārtība

18. Latvijas kuģi tiek būvēti atbilstoši klasifikācijas sabiedrības prasībām saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1.nodaļas A-1.daļas 3-1.noteikumu.

19. Kuģi būvē klasifikācijas sabiedrības uzraudzībā. Tādu kuģu būves uzraudzību, kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir mazāka par 500, pēc īpašnieka izvēles atbilstoši šo noteikumu 18.punktam veic klasifikācijas sabiedrība vai inspekcija.

20. Kuģa modernizāciju vai pārbūvi veic saskaņā ar klasifikācijas prasībām, kurām atbilstoši kuģis ir būvēts.

21. Tādu kuģu modernizācijas vai pārbūves uzraudzību, kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir 500 vai lielāka, veic klasifikācijas sabiedrība.

22. Tādu kuģu modernizācijas vai pārbūves uzraudzību, kuru bruto tilpība saskaņā ar inspekcijas izsniegto tilpības apliecību ir mazāka par 500, pēc kuģa īpašnieka izvēles veic klasifikācijas sabiedrība vai inspekcija.

V. ISM kodeksa prasību izpildes uzraudzība

23. Drošības vadības sistēmas (SMS) auditus uz kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, un komercsabiedrībās, kas tos pārvalda, veic un attiecīgās apliecības izsniedz inspekcija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Regulu (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes Regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu.

24. Drošības vadības sistēmas (SMS) auditus uz kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, un komercsabiedrībās, kas tos pārvalda, pēc kuģa īpašnieka izvēles veic un attiecīgās apliecības izsniedz inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība saskaņā ar ISM kodeksa prasībām.

25. Inspektori piedalās komercsabiedrību un kuģu drošības vadības sistēmas (SMS) auditos, ko veic klasifikācijas sabiedrības.

26. Šo noteikumu 9.punktā minētajos gadījumos inspekcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par ISM kodeksa prasību izpildes uzraudzības pārņemšanu no klasifikācijas sabiedrības.

VI. Kuģu pārbaudes pirms reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā

27. Pirms kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā kuģa īpašnieks iesniedz inspekcijā visus kuģa sertifikātus, kas izsniegti saskaņā ar starptautisko normatīvo aktu prasībām. Inspekcija apkopo starptautiskajās datubāzēs pieejamo informāciju par kuģi un tā pārbaužu rezultātiem, ja nepieciešams, pieprasot papildu informāciju no iepriekšējās kuģa karoga valsts, un analizē iesniegtos sertifikātus un apkopoto informāciju. Ja inspekcijai rodas pamatotas aizdomas par kuģa neatbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, īpašniekam pieprasa uzrādīt kuģi inspekcijai. Inspekcija sagatavo atzinumu par kuģa reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā.

28. Ja kuģis atrodas klasifikācijas sabiedrības uzraudzībā, tā pēc kuģa reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā veic starptautiskajos normatīvajos aktos paredzētās kuģa pārbaudes vismaz ikgadējās apskates apjomā un izsniedz attiecīgos sertifikātus. Ja inspekcijai rodas pamatotas aizdomas par kuģa neatbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām, tā pieprasa klasifikācijas sabiedrībai veikt kuģa pārbaudes atbilstoši SOLAS konvencijas I nodaļas 10.noteikuma “a” punkta “ii” un “v” apakšpunkta prasībām (ar kuģa ievietošanu dokā).

29. Pēc kuģa reģistrācijas, bet pirms kuģa ekspluatācijas uzsākšanas zem Latvijas karoga inspektors veic kuģa karoga valsts pārbaudi, lai pārliecinātos par kuģa atbilstību klasifikācijas sabiedrību izsniegtajiem sertifikātiem, kā arī lai pārbaudītu kuģa apkalpes, ekspluatācijas un apkopes atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām. Pārbaudes rezultātus inspektors apkopo kuģa pārbaudes aktā. Ja pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, inspekcija šādam kuģim izsniedz kuģošanas spējas apliecību kopā ar pielikumu. Ar attiecīgajām pārbaudēm tiek kontrolēta arī klasifikācijas sabiedrībām deleģēto funkciju izpildes kvalitāte.

30. Ja saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu kuģa īpašnieks izvēlas inspekcijas uzraudzību, pirms kuģa ekspluatācijas uzsākšanas zem Latvijas karoga inspektors veic kuģa pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību.

VII. Noslēguma jautājums

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumus Nr.1044 “Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzību” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 210.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1994.gada 22.novembra Direktīvas 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā;

2) Komisijas 1997.gada 26.septembra Direktīvas 97/58/EK, ar ko groza Padomes 1994.gada 22.novembra Direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra Direktīvas 2001/105/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 94/57/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše

Satiksmes ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.882

KN.882-1.-PIELIKUMS_PAGE_1.JPG (98351 bytes)

KN.882-1.-PIELIKUMS_PAGE_2.JPG (129439 bytes)

KN.882-1.-PIELIKUMS_PAGE_3.JPG (98341 bytes)

KN.882-1.-PIELIKUMS_PAGE_4.JPG (84948 bytes)

KN.882-1.-PIELIKUMS_PAGE_5.JPG (93872 bytes)

Satiksmes ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.882

KN.882-2.-PIELIKUMS_PAGE_1.JPG (92490 bytes)

KN.882-2.-PIELIKUMS_PAGE_2.JPG (95592 bytes)

KN.882-2.-PIELIKUMS_PAGE_3.JPG (112991 bytes)

KN.882-2.-PIELIKUMS_PAGE_4.JPG (123591 bytes)

KN.882-2.-PIELIKUMS_PAGE_5.JPG (49175 bytes) 

Satiksmes ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.882
Papildu prasības kuģim un kuģošanas sabiedrībai pastiprinātā apskašu režīmā

Joma 

Darbība

Kuģu atbilstības kontroles kritēriji

karoga valsts vai ostas valsts kontroles pārbaude ar nedaudzām (līdz 10) piezīmēm

karoga valsts vai ostas valsts kontroles pārbaude ar vairāk nekā 10 piezīmēm

karoga valsts veiktā apskate ar kuģa aizturēšanu

ostas valsts kontroles pārbaude ar kuģa aizturēšanu

atkārtota kuģa aizturēšana ostas valsts kontroles vai karoga valsts pārbaudes ietvaros pēdējo 24 mēnešu laikā

atkārtota kuģa aizturēšana ostas valsts kontroles vai karoga valsts pārbaudes ietvaros pēdējo  12 mēnešu laikā

trešā kuģa aizturēšana ostas valsts kontroles vai karoga valsts pārbaudes ietvaros pēdējo 36 mēnešu laikā

kuģis 

apskašu režīms

Ikgadēja karoga valsts veiktā apskate

X

Ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā karoga valsts veikta ārpuskārtas apskate un lēmuma pieņemšana par nepieciešamību samazināt intervālu starp karoga valsts apskatēm līdz sešiem mēnešiem

X

X

Obligāta karoga valsts veikta apskate reizi sešos mēnešos. Apskates laikā konstatēto trūkumu novēršana līdz kuģa iziešanai no ostas

X

Obligāta karoga valsts veikta apskate reizi trijos mēnešos. Apskates laikā konstatēto trūkumu novēršana līdz kuģa iziešanai no ostas

X

papildu darbības

Klasifikācijas sabiedrības kopā ar inspekciju veikta apskate vismaz ikgadējās apskates apjomā

X

X

Kuģa drošības vadības sistēmas papildu audits sākotnējā audita apjomā kopā ar klasifikācijas sabiedrību

X*

X

X

Obligāti ikgadējie kuģa drošības vadības sistēmas auditi

X

X

Kuģa drošības vadības sistēmas verificēšanas pārņemšana no klasifikācijas sabiedrības

X

Kuģa izslēgšana no Latvijas Kuģu reģistra, aizliegums kuģot ar Latvijas karogu

X

X

sabiedrība

Ziņojums par trūkumu novēršanu

X

X

X

X

X

Paskaidrojums par aizturēšanas iemesliem

X

X

X

Kuģa drošības vadības sistēmas papildu audits sākotnējā audita apjomā kopā ar klasifikācijas sabiedrību

X

X

Kuģa drošības vadības sistēmas verificēšanas pārņemšana no klasifikācijas sabiedrības

X

Papildu apmācības pieprasīšana sabiedrības norīkotai personai un tehniskajiem intendantiem

X**

X

Piezīmes.

1. * Ja piezīmju raksturs liecina par problēmām ar kuģa drošības vadības sistēmu (ISM).

2. ** Ja sabiedrības papildu auditā ir konstatēta tās vaina kuģa aizturēšanā.

Satiksmes ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 882Pieņemts: 04.08.2009.Stājas spēkā: 12.08.2009.Zaudē spēku: 23.06.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 126, 11.08.2009.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
195936
12.08.2009
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)