Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.219

Rīgā 2009.gada 10.martā (prot. Nr.17 24.§)
Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 15.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude (turpmāk – veselības pārbaude) tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.

2. Noteikumi neattiecas uz veselības pārbaudēm, kas veicamas jūrniekiem, karavīriem, gaisa kuģu apkalpes locekļiem un gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

3. Veselības pārbaudi veic personām:

3.1. kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori (1.pielikums);

3.2. kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos – bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem (2.pielikums).

4. Uz veselības pārbaudi šo noteikumu 3.punktā minētajos gadījumos nosūta:

4.1. personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas pirmreizējās veselības pārbaudes veikšanai;

4.2. nodarbinātos:

4.2.1. periodiskās veselības pārbaudes veikšanai – saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību;

4.2.2. ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes veikšanai:

4.2.2.1. ja mainās veselībai kaitīgie darba vides faktori vai īpašie apstākļi;

4.2.2.2. pēc arodslimību ārsta vai arodveselības un arodslimību ārsta (turpmāk – arodslimību ārsts) norādījuma tos nodarbinātos, kas strādā līdzīgos darba apstākļos kā nodarbinātais, kuram arodslimību ārsts konstatējis arodslimības pazīmes, kas attīstījušās viņa darba vietā esošo veselībai kaitīgo darba vides faktoru iedarbības rezultātā;

4.2.2.3. ja arodslimību ārsts obligātās veselības pārbaudes kartes (3.pieli­kums) (turpmāk – veselības pārbaudes karte) II sadaļas 12.punktā pie īpašajām piezīmēm un ieteikumiem norādījis nākamo ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes termiņu;

4.2.2.4. pēc nodarbinātā vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka veselībai kaitīgie darba vides faktori kaitīgi ietekmē nodarbinātā veselību;

4.2.2.5. pēc darba devēja iniciatīvas jebkurā citā termiņā, lai pārliecinātos, ka nodarbinātā veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, tai skaitā ilgstošas vai biežas darbnespējas gadījumā.

(Grozīts ar MK 08.01.2013. noteikumiem Nr.19)

5. Veselības pārbaudi veic:

5.1. arodslimību ārsts, izņemot gadījumu, ja persona ir nodarbināta vai viņu paredzēts nodarbināt darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu atbilst A kategorijai;

5.2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra (turpmāk – Aroda un radiācijas medicīnas centrs) arodslimību ārsts, ja persona ir nodarbināta vai viņu paredzēts nodarbināt darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.

(Grozīts ar MK 08.01.2013. noteikumiem Nr.19)

6. Ja personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veikta veselības pārbaude, atkārtota veselības pārbaude nav nepieciešama un izsniegtā veselības pārbaudes karte ir derīga iesniegšanai arī citam darba devējam visā šo noteikumu noteiktajā laikposmā attiecībā uz nākamās periodiskās veselības pārbaudes veikšanu, ja darba vides faktori vai darba apstākļi ir līdzīgi.

7. Ja nodarbināto pārceļ citā darbā vai nodarbinātais sāk strādāt pie cita darba devēja darba vietā, kurā veselībai kaitīgie darba vides faktori vai darba apstākļi ir līdzīgi iepriekšējiem darba vides faktoriem vai darba apstākļiem, nākamo periodisko šim darbam atbilstošo veselības pārbaudi veic iepriekš noteiktajā termiņā, ja tiek iesniegta iepriekšējā darba vietā veiktās veselības pārbaudes kartes kopija.

8. Darba devējs, pie kura nodarbinātais strādā blakusdarbā, kā apliecinājumu nodarbinātā veselības stāvokļa atbilstībai veicamajam darbam pieņem pamatdarbā veiktās veselības pārbaudes darba devēja apliecinātu veselības pārbaudes kartes kopiju, ja veselībai kaitīgie darba vides faktori un darba apstākļi ir tādi paši kā nodarbinātā pamatdarbā.

9. Ja nodarbinātajam atbilstoši darba vietā pastāvošajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem ir veikta veselības pārbaude kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, uz veselības pārbaudi nodarbināto nenosūta un atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam ir derīgs visā šo noteikumu noteiktajā laikposmā attiecībā uz nākamās periodiskās veselības pārbaudes veikšanu atbilstoši darba vides faktoriem vai darba apstākļiem. Pēc Valsts darba inspekcijas pieprasījuma darba devējs nodrošina, lai ārsta atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam būtu tulkots valsts valodā.

10. Valsts darba inspekcija uzrauga un kontrolē, kā šos noteikumus ievēro darba devēji, bet Veselības inspekcija uzrauga un kontrolē ārstniecības personu profesionālo darbību.

II. Nosūtīšana uz obligāto veselības pārbaudi

11. Darba devējs atbilstoši darba vides riska novērtējumā noteiktajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem nosūta nodarbinātos un personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas uz veselības pārbaudi pie šo noteikumu 5.punktā minētā arodslimību ārsta.

12. Darba devējs pirms nodarbinātā nosūtīšanas pie arodslimību ārsta veselības pārbaudes veikšanai var nosūtīt nodarbināto šo noteikumu 1. un 2.pielikumā norādīto laboratorisko un funkcionālo izmeklējumu veikšanai atbilstoši noteiktajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem un pie šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētajiem speciālistiem, kuru apskates atbilstoši noteiktajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem ir obligāti nepieciešamas, vai citu papildu izmeklējumu un apskašu veikšanai, kurus uzskata par nepieciešamiem. Šajā gadījumā nodarbināto nosūta veselības pārbaudes veikšanai pie arodslimību ārsta pēc šo apskašu rezultātu saņemšanas. Izmeklējumu rezultātus nodarbinātais iesniedz arodslimību ārstam veselības pārbaudes laikā.

13. Uz pirmreizējo veselības pārbaudi nosūta visas šo noteikumu 3.punktā minētās personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas.

14. Ja šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā atbilstoši veselībai kaitīgajam darba vides faktoram vai darbam īpašos apstākļos nav norādīts cits periods, nodarbinātos uz periodiskajām veselības pārbaudēm nosūta:

14.1. reizi trijos gados, ja:

14.1.1. ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss lielāks par 0,5, bet mazāks par 0,75;

14.1.2. nodarbinātais pakļauts tādai trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz zemākās trokšņa ekspozīcijas darbības vērtības, bet nepārsniedz augstāko trokšņa ekspozīcijas darbības vērtību (robežās no 80 līdz 85 dB(A));

14.1.3. nodarbinātais pakļauts tādai citu fizikālo darba vides faktoru iedarbībai, kam noteiktās ekspozīcijas darbības vērtības pārsniedz atbilstošajam fizikālajam faktoram noteiktās ekspozīcijas darbības vērtības, nepārsniedzot ekspozīcijas robežvērtības;

14.1.4. nodarbināto veselību darba vidē ietekmē optiskais starojums, kas nepārsniedz noteiktās ekspozīcijas robežvērtības;

14.1.5. nodarbināto veselību darba vidē ietekmē tādi šo noteikumu 1.pielikumā minētie veselībai kaitīgie darba vides faktori, kuriem nav noteiktas robežvērtības;

14.2. reizi divos gados, ja:

14.2.1. ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss ir lielāks par 0,75, bet mazāks par 1,0;

14.2.2. darba vietā uz nodarbināto iedarbojas vairākas ķīmiskās vielas ar līdzīgu (sinerģisku) darbību un šo vielu ekspozīcijas indeksu summa ir lielāka par 0,75, bet mazāka par 1,0;

14.2.3. nodarbinātos nodarbina darbā īpašos apstākļos – bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks nodarbinātajam vai apkārtējiem (2.pielikums);

14.3. reizi gadā, ja:

14.3.1. nodarbinātā veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgais darba vides faktors, kuram ir noteiktas ekspozīcijas robežvērtības un mērījumu nepieciešamība, bet nav veikti šī faktora ekspozīcijas mērījumi darba vidē;

14.3.2. ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss ir lielāks par 1,0;

14.3.3. nodarbinātais pakļauts tādai trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz trokšņa augstāko ekspozīcijas darbības vērtību (85 dB(A)), vai tādai citu fizikālo darba vides faktoru iedarbībai, kam noteiktās ekspozīcijas robežvērtības pārsniedz atbilstošajam fizikālajam faktoram noteiktās ekspozīcijas robež­vērtības;

14.3.4. darba vietā uz nodarbināto iedarbojas vairākas ķīmiskās vielas ar līdzīgu (sinerģisku) darbību un šo vielu ekspozīcijas indeksu summa ir lielāka par 1,0;

14.3.5. nodarbinātā veselības stāvokli darbā ietekmē kancerogēnas vielas.

15. Nosakot periodisko veselības pārbaužu biežumu, ņem vērā veselībai kaitīgo darba vides faktoru ekspozīciju un noteiktās robežvērtības, ievērojot šādus principus:

15.1. novērtējot ekspozīciju troksnim un citiem fizikālajiem faktoriem, kuriem noteiktas ekspozīcijas vērtības, ņem vērā šo faktoru iedarbības laiku, attiecīgi pārrēķinot ekspozīciju uz nodarbināto, ja faktora iedarbības laiks pārsniedz astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā;

15.2. ja nodarbinātais pakļauts vairāk nekā vienas ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta iedarbībai (vienlaikus vai pakāpeniski), ņem vērā visu darbā lietoto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iespējamo savstarpējo un kopējo iedarbību, summējot ķīmisko vielu ar līdzīgu (sinerģisku) darbību ietekmi.

16. Ja ķīmisko vielu ekspozīcijas indekss ir mazāks par 0,5 un fizikālā darba vides faktora, kam noteiktas ekspozīcijas darbības vērtības, iedarbība uz nodarbināto nepārsniedz nevienu noteikto ekspozīcijas darbības vērtību un turklāt ir iespējams pierādīt, ka šie līmeņi atbilst ilgtermiņa darba vides apstākļiem, nodarbināto var uz periodiskajām veselības pārbaudēm nenosūtīt.

17. Ja atbilstoši šo noteikumu 16.punktam nodarbinātie nav sūtīti uz veselības pārbaudēm, bet kārtējā riska novērtēšanā konstatē, ka darba vides riski mainījušies, radot lielāku risku nodarbinātā veselībai, un darba apstākļi vairs neatbilst šo noteikumu 16.punktā noteiktajiem, nodarbinātos nosūta uz veselības pārbaudēm saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu.

18. Ja ķīmiskais riska faktors, ar kuru nodarbinātie saskaras darba vietā, ir metāls, kas neuzsūcas organismā caur nebojātu ādu, neizraisa kontakta alerģisku reakciju vai audzēja attīstību lokālā kontakta vietā un saistītā veidā ir darba instrumentos vai aprīkojumā, nodarbinātos un personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas uz veselības pārbaudēm var nenosūtīt.

19. Periodiskās un ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes veikšanai darba devējs nosaka noteiktu laiku, ne mazāku par četrām nedēļām un ne lielāku par trijiem mēnešiem.

(MK 08.01.2013. noteikumu Nr.19 redakcijā)

20. Nosūtot uz veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz nodarbinātajam un personai pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas veselības pārbaudes karti (3.pielikums) divos eksemplāros, iepriekš aizpildot veselības pārbaudes kartes I sadaļu “Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi”.

21. Nosūtot nodarbināto uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, darba devējs izsniedz jaunu veselības pārbaudes karti un pievieno iepriekš veiktās veselības pārbaudes kartes kopiju, izņemot šo noteikumu 4.2.2.3.apakš­punktā minēto gadījumu.

22. Nosūtot nodarbināto uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 4.2.2.3.apakšpunktā noteiktajam, veselības pārbaudes kartes I sadaļā aiz vārdiem “Norīkojums uz obligāto veselības pārbaudi” iekavās papildus norāda konkrētu ārstniecības iestādi, uz kuru nodarbināto nosūta, paredzot, ka veselības pārbaudi veiks tajā ārstniecības iestādē, kuras ārsts norādījis termiņu ārpuskārtas veselības pārbaudes veikšanai. Ja attiecīgā ārstniecības iestāde ir izbeigusi darbību vai ārsts, kurš norādījis termiņu ārpuskārtas veselības pārbaudes veikšanai, ir pārtraucis darba tiesiskās attiecības ar ārstniecības iestādi, nodarbinātais ārpuskārtas veselības pārbaudi veic citā ārstniecības iestādē, ko norādījis darba devējs.

23. Veselības pārbaudes kartes 6. un 7.punktu darba devējs aizpilda, norādot (ar vārdiem) darba vidē pastāvošo veselībai kaitīgo darba vides faktoru vai darbu īpašos apstākļos atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam. Aiz norādes par darba vidē pastāvošajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem iekavās norāda, kad paredzēta nākamā veselības pārbaude, vai, ja nākamās veselības pārbaudes laiks ir atšķirīgs atkarībā no dažādiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem, to norāda aiz katras norādes par darba vidē pastāvošo veselībai kaitīgo darba vides faktoru.

23.1 Ja nodarbināto obligātās veselības pārbaudes veikšanai nosūta:

23.1 1. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7., 1.8., 1.9., 1.10., 1.11., 1.12., 1.13.apakšpunktam un 2.punktam, veselības pārbaudes kartes 6.punktā norāda konkrēto ķīmisko vielu, kuras iedarbībai ir pakļauts vai tiks pakļauts nodarbinātais, kā arī ķīmiskās vielas iedarbības veidu, ilgumu un koncentrāciju darba vides gaisā;

23.1 2. atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 3.2.apakšpunktam, veselības pārbaudes kartes 6.punktā norāda bioloģisko aģentu, kura iedarbībai ir pakļauts vai tiks pakļauts nodarbinātais.

(MK 08.01.2013. noteikumu Nr.19 redakcijā)

24. Norādot darba stāžu, veselības pārbaudes kartes 8. un 9.punktā norāda laiku, kas nostrādāts pie konkrētā darba devēja, pastāvot veselībai kaitīgiem darba vides faktoriem vai veicot darbu īpašos apstākļos.

25. Ja nodarbināto nosūta uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi, veselības pārbaudes kartes 10.2.apakšpunktā norāda iemeslu, kādēļ nepiecie­šama ārpuskārtas veselības pārbaude.

26. Ja darba devējs norādītajā termiņā nav saņēmis arodslimību ārsta aizpildītu veselības pārbaudes karti, viņš ir tiesīgs atstādināt nodarbināto no darba, līdz nodarbinātais iesniedz darba devējam veselības pārbaudes karti, kurā ir atzīmēts, ka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam. Nodarbināto nedrīkst atstādināt no darba, ja viņš norādītajā termiņā nav veicis veselības pārbaudi no viņa neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ, par kuru iestāšanos nodarbinātais paziņo darba devējam.

III. Veselības pārbaudes veikšana

27. Veicot veselības pārbaudi, arodslimību ārsts izvaicā personu, kuras veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam izvērtē (turpmāk – izmeklējamā persona), un aizpilda aptaujas veidlapu par personas veselības stāvokli (turpmāk – aptauja) (4.pielikums). Izmeklējamā persona pēc tam, kad pārliecinājusies, ka informācija veidlapā atbilst viņas teiktajam, paraksta aptaujas veidlapu. Aptaujas veidlapu arodslimību ārsts iekļauj personas medicīniskajā dokumentācijā.

(MK 08.01.2013. noteikumu Nr.19 redakcijā)

28. Arodslimību ārsts var lūgt izmeklējamās personas ģimenes ārstam papildu informāciju, lai precizētu aptaujas veidlapā sniegtās ziņas.

29. Arodslimību ārsts, ja viņš to uzskata par nepieciešamu, var no darba devēja pieprasīt darba vides risku novērtējuma rezultātus, kas attiecas uz izmeklējamās personas darba vietu.

30. Ja veselības pārbaudes kartē nav norādīta precīza informācija par veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem vai darbu īpašajos apstākļos un tādēļ nav iespējams veikt kvalitatīvu veselības pārbaudi, arodslimību ārsts var pieprasīt no darba devēja papildu informāciju par darba vidē esošajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem, kuriem nodarbinātais ir pakļauts, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt darba devējam precizēt veselības pārbaudes kartē norādīto informāciju, nesniedzot atzinumu par nodarbinātā veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam. Par to arodslimību ārsts izdara ierakstu veselības pārbaudes kartes 12.punktā.

31. Arodslimību ārsts nedrīkst veikt labojumus veselības pārbaudes kartē darba devēja norādītajā informācijā.

32. Darba devējs, saņemot šo noteikumu 30.punktā minēto arodslimību ārsta pieprasījumu, izsniedz jaunu veselības pārbaudes karti, atbilstoši precizējot veselības pārbaudes kartē norādīto informāciju.

33. Lai pārliecinātos par darba apstākļiem, kuros nodarbinātais veic darbu, arodslimību ārstam ir tiesības pēc iepriekšējas vienošanās ar darba devēju apmeklēt tā nodarbinātā darba vietu, kura veselību viņš pārbauda.

34. Arodslimību ārsts atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam izmek­lējamās personas nosūta laboratorisko izmeklējumu veikšanai un pie citiem speciālistiem obligātai mērķtiecīgai apskatei un izmeklēšanai.

35. Ja speciālistu apskatēs un laboratoriskajos izmeklējumos iegūtie rezultāti nav pietiekami, lai noteiktu veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, arodslimību ārsts izmeklējamo personu atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam nosūta pie speciālistiem papildu apskates un izmeklējumu veikšanai.

36. Ja arodslimību ārstam ir atbilstoši apliecināta kvalifikācija un aparatūra kādas šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētās apskates vai izmeklē­juma veikšanai, viņš pats tās var veikt, nenosūtot izmeklējamo personu pie attiecīgajiem speciālistiem vai uz izmeklējumiem atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam.

37. Ja saņemtie speciālistu apskates un izmeklējumu rezultāti liecina, ka izmeklējamai personai nepieciešams veikt papildu apskates, laboratoriskos vai funkcionālos izmeklējumus (kas nav minēti šo noteikumu 1. un 2.pielikumā), lai precizētu veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, arodslimību ārsts atbilstoši indikācijām izmeklējamo personu nosūta to veikšanai. Arodslimību ārsts izmeklējamās personas medicīniskajā dokumentācijā norāda papildu apskates vai izmeklējuma pamatojumu.

38. Ja izmeklējamai personai pēdējā gada laikā veikta veselības stāvokļa pārbaude, izmeklējumi un analīzes un arodslimību ārstam tiek iesniegti apliecinoši dokumenti (izmeklējumu vai analīžu rezultāti, speciālistu atzinumi, izziņas, tai skaitā autovadītāja veselības uzziņa), arodslimību ārsts tos ņem vērā, izmeklējot attiecīgo personu un sniedzot atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam. Šādā gadījumā izmeklējamo personu nesūta atkārtoti veikt tos izmeklējumus, analīzes vai konsultācijas, kuru rezultāti par pēdējo gadu ir pieejami un izmantojami veselības stāvokļa noteikšanai un novērtēšanai.

39. Ja arodslimību ārsts, izvērtējot izmeklējamās personas veselības stāvokli, konstatē, ka kāda šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minētā speciālista apskate vai izmeklējums nav nepieciešams, lai novērtētu izmeklējamās personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, izmeklējamo personu uz šādām apskatēm vai izmeklējumiem var nenosūtīt, norādot pamatojumu izmek­lējamās personas medicīniskajā dokumentācijā.

40. Ja veselības pārbaudes laikā izmeklējamai personai konstatē arodslimības pazīmes, arodslimību ārsts izsniedz izmeklējamai personai konsultanta atzinumu un pievieno nepieciešamos izmeklējumu rezultātus iesniegšanai ģimenes ārstam. Ģimenes ārsts nosūta izmeklējamo personu uz ārstu konsultatīvo komisiju arodslimībās.

41. Ja veselības pārbaudes laikā konstatē ar darbu nesaistītu slimību, kura līdz tam nav bijusi diagnosticēta un netiek ārstēta, izmeklējamai personai papildus izsniedz izrakstu par konstatētajām novirzēm no pieņemto rādītāju normām vai par diagnosticētu slimību un nosūta izmeklējamo personu pie ģimenes ārsta turpmāko izmeklējumu un ārstēšanas vai rehabilitācijas kursa noteikšanai. Par slimībām, kas nav saistītas ar darbu, neveic atzīmi veselības pārbaudes kartē.

IV. Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam

42. Arodslimību ārsts pēc tam, kad saņemti izmeklējumu un speciālistu apskates rezultāti un veikta personas izmeklēšana, sniedz atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, aizpildot abos veselības pārbaudes kartes eksemplāros II sadaļu “Atzinums par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam”.

43. Izmeklējamām personām, kuras ir nodarbinātas un kuras paredzēts nodarbināt darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam sniedz arodslimību ārsts, izņemot personas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu atbilst A kategorijai, vai Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārsts.

(MK 08.01.2013. noteikumu Nr.19 redakcijā)

43.1 Arodslimību ārsts katru gadu līdz 15.februārim atbilstoši Aroda un radiācijas medicīnas centra tīmekļa vietnē ievietotajai veidlapai sniedz centram informāciju par iepriekšējā gadā veiktajām veselības pārbaudēm un konstatētajiem ierobežojumiem personām, kuras ir nodarbinātas un kuras paredzēts nodarbināt darbā ar jonizējošā starojuma avotiem, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu atbilst B kategorijai.

(MK 08.01.2013. noteikumu Nr.19 redakcijā)

44. Veselības pārbaudes kartē norāda, ka izmeklējamās personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam, ja:

44.1. izmeklējamā persona atzīstama par praktiski veselu;

44.2. izmeklējamai personai konstatēto veselības traucējumu gadījumā saskare ar norādītajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem nav saistīta ar esošā veselības stāvokļa pasliktināšanos;

44.3. izmeklējamai personai, kuru nodarbina vai kuru paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos, konstatēto veselības traucējumu dēļ nevar rasties nelaimes gadījumu risks darbā pašai vai apkārtējiem cilvēkiem;

44.4. izmeklējamai personai veselībai kaitīgo darba vides faktoru izraisītie veselības traucējumi vērtējami kā viegli (dzīves kvalitāti nenozīmīgi ietekmējoši) vai vienkārši novēršami, izmantojot aizsardzības līdzekļus, un darba turpināšana norādītajos darba apstākļos nav saistāma ar būtisku (dzīves kvalitāti nozīmīgi ietekmējošu), neatgriezenisku veselības traucējumu vai komplikāciju attīstību.

45. Ja veselības pārbaudes kartē saskaņā ar šo noteikumu 44.4.apakš­punktu norāda, ka izmeklējamās personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam:

45.1. arodslimību ārsts veselības pārbaudes kartē obligāti norāda ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vietā (kolektīvie, individuālie aizsardzības līdzekļi, īpaši uz konkrēto personu vērsti veselības aizsardzības pasākumi, tai skaitā redzes korekcijas līdzekļu nepieciešamība darbam ar datoru);

45.2. darba devējs nodrošina minēto ieteikumu ievērošanu nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vidē.

46. Veselības pārbaudes kartē norāda, ka izmeklējamās personas veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam:

46.1. ja izmeklējamai personai, kura darbā ir pakļauta vai kuru paredzēts pakļaut veselībai kaitīgo darba vides faktoru ietekmei:

46.1.1. atklāti veselībai kaitīgā darba vides faktora izraisīti nopietni veselības traucējumi vai arodslimība un turpmāka saskare ar šo veselībai kaitīgo darba vides faktoru saistīta ar veselības stāvokļa pasliktināšanos;

46.1.2. konstatēti veselības traucējumi, kurus konkrētais veselībai kaitīgais darba vides faktors var būtiski pasliktināt un ietekmēt jau esošas ar darbu nesaistītas slimības gaitu;

46.2. ja izmeklējamai personai, kura veic vai veiks darbu īpašos apstākļos:

46.2.1. konstatētas šo noteikumu 2.pielikumā norādītās absolūtās medicīniskās kontrindikācijas veicamajam darbam;

46.2.2. konstatētas šo noteikumu 2.pielikumā norādītās izvērtējamās medicīniskās kontrindikācijas, kuras pēc arodslimību ārsta izvērtējuma ir tādas, kas rada nelaimes gadījumu risku nodarbinātajam vai apkārtējiem cilvēkiem, veicot darbu norādītajos īpašajos apstākļos;

46.2.3. konstatēti citi šo noteikumu 2.pielikumā neminēti veselības traucējumi, kurus arodslimību ārsts vērtē kā tādus, kas rada nelaimes gadījumu risku nodarbinātajam vai apkārtējiem cilvēkiem, veicot darbu norādītajos īpašajos apstākļos. Šādā gadījumā medicīniskajā dokumentācijā norāda lēmuma pamatojumu;

46.3. noteiktu laiku, kamēr notiek ārstēšana (norādot veselības pārbaudes kartes 12.punktā pie īpašajām piezīmēm un ieteikumiem darba devējam to, ka tas ir uz ārstēšanās laiku, un ārpuskārtas veselības pārbaudes laiku pēc ārstēšanas kursa), ja:

46.3.1. veselībai kaitīgais darba vides faktors nodarbinātajam izraisījis atgriezeniskus veselības traucējumus, kad iespējama izārstēšanās un darbspēju atjaunošanās;

46.3.2. nodarbinātajam, kurš veic darbu īpašos apstākļos, konstatētie veselības traucējumi, kas var radīt nelaimes gadījumu risku, ir izārstējami un atgriezeniski.

47. Ja atbilstoši šo noteikumu 46.3.apakš-punktam veselības pārbaudes kartē norāda, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, arodslimību ārsts:

47.1. sniedz ieteikumus par ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumiem, ja nepieciešams, nosūta izmeklējamo personu ar konsultanta atzinumu pie ģimenes ārsta ambulatorai ārstēšanai;

47.2. norāda ieteicamos darba aizsardzības pasākumus;

47.3. norāda ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes laiku pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas, lai novērtētu, vai veselībai kaitīgo darba vides faktoru izraisītie veselības traucējumi un veselības traucējumi, kas radīja nelaimes gadījumu risku, novērsti un veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam.

48. Ja, veicot nodarbinātā veselības pārbaudi, atklāj konkrētā veselībai kaitīgā darba vides faktora izraisītus atgriezeniskus veselības traucējumus, kurus ar ārstniecības pasākumiem var novērst neilgā laikā, arodslimību ārsts var izsniegt nodarbinātajam darbnespējas lapu, nozīmējot ārstēšanu, un līdz ārstēša­nas beigām atlikt veselības pārbaudes kartes II sadaļas aizpildīšanu.

49. Ja, veicot veselības pārbaudi, arodslimību ārsts vai ārsts speciālists konstatē, ka izmeklējamai personai nepieciešami medikamenti, korekcijas līdzekļi, tai skaitā redzes korekcijas līdzekļi, vai ārstnieciskas procedūras, viņš atbilstoši kompetencei izsniedz izmeklējamai personai nepieciešamās receptes un nosūtījumus vai nosūta attiecīgo personu pie ģimenes ārsta.

V. Uz noteiktu laiku nodarbināto veselības pārbaudes

50. Ja izmeklējamo personu pie darba devēja paredzēts nodarbināt noteiktu laiku, kas ir mazāks par gadu, izmeklējamo personu pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas nosūta veselības pārbaudes veikšanai, ja darbu paredzēts veikt īpašos apstākļos (2.pielikums) vai ja darba vides apstākļi atbilst šo noteikumu 14.3.apakš­punktā norādītajiem.

51. Ja izmeklējamo personu paredzēts nodarbināt mazāk par gadu pie darba devēja, pie kura šī persona jau tika nodarbināta iepriekš, un kopš iepriekšējās nodarbinātības pagājis mazāk nekā gads, periodiskās veselības pārbaudes veic atbilstoši šo noteikumu 14.punktam.

52. Ja darba devējs personu, kura jaunāka par 18 gadiem un kura iegūst izglītību izglītības iestādē, nodarbina noteiktu laiku (kad izglītības iestādē ir brīvlaiks), ne ilgāku par trim mēnešiem, veselības pārbaudi atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai var neveikt, ja darba devējs pieprasa un saņem ģimenes ārsta izziņu par minētās personas veselības stāvokli.

VI. Veselības pārbaudes kartes uzglabāšana un darba devēja veicamie pasākumi

53. Pirmo veselības pārbaudes kartes eksemplāru ar atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam nodarbinātais vai persona pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas iesniedz darba devējam, otrs eksemplārs glabājas izmeklējamās personas medicīniskajā dokumentācijā pie arodslimību ārsta, kurš veica veselības pārbaudi.

54. Darba devējs vai viņa pilnvarota persona pēc veselības pārbaudes kartes saņemšanas aizpilda veselības pārbaudes kartes III sadaļu “Darba devēja veiktie pasākumi atbilstoši obligātās veselības pārbaudes atzinumā norādītajam”.

55. Ja veselības pārbaudes kartē arodslimību ārsts norādījis ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vietā, darba devējs ievēro norādītos ieteikumus attiecībā uz darba vides sakārtošanu un atbilstoši aizpilda veselības pārbaudes kartes III sadaļu.

56. Ja veselības pārbaudes kartē arodslimību ārsts norādījis tikai izmeklējamās personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam un veselības pārbaudes kartes 12.punkts nav aizpildīts, darba devējs var neveikt atzīmes veselības pārbaudes kartē.

57. Ja atbilstoši šo noteikumu 46.3.apakš­punktam veselības pārbaudes kartē ir norādīts, ka nodarbinātā veselības stāvoklis uz laiku, kamēr notiek ārstēšana, neatbilst veicamajam darbam, bet nodarbinātais var strādāt citā darbā, neizmantojot darbnespējas lapu, darba devējs:

57.1. nodrošina nodarbinātajam darba apstākļus bez konkrētā veselībai kaitīgā darba vides faktora ietekmes;

57.2. nodrošina, ka nodarbinātais neveic darbu konkrētajos īpašajos apstākļos;

57.3. ievēro norādītos ieteikumus attiecībā uz darba vides sakārtošanu;

57.4. veselības pārbaudes kartē norādītajā laikā nosūta nodarbināto uz ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudi.

58. Ja veselības pārbaudes kartē ir norādīts, ka nodarbinātā veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, darba devējs:

58.1. nodrošina nodarbinātajam darba apstākļus bez konkrētā veselībai kaitīgā darba vides faktora ietekmes;

58.2. nodrošina, ka nodarbinātais neveic darbu konkrētajos īpašajos apstākļos.

59. Veselības pārbaudes kartes darba devējs glabā ne mazāk kā 10 gadus. Pēc tam tās nodod arhīvā atbilstoši normatīvajos aktos par dokumentu glabāšanu un nodošanu arhīvā noteiktajām prasībām.

60. Darba devējs pēc nodarbinātā pieprasījuma izsniedz darba devēja apliecinātu nodarbinātā veselības pārbaudes kartes kopiju.

VII. Noslēguma jautājumi

61. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 8.jūnija noteikumus Nr.527 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 96.nr.; 2005, 4., 131.nr.; 2008, 63.nr.).

62. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.aprīlī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 14.09.2010. noteikumu Nr.874 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.01.2013. noteikumiem Nr.19)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1989.gada 12.jūnija Direktīvas 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā;

3) Padomes 1990.gada 4.decembra Direktīvas 90/641/Euratom par to pie personāla nepiederošu darba ņēmēju darba aizsardzību, kuri, darbojoties kontrolētajās zonās, ir pakļauti jonizējošā starojuma riskam;

4) Padomes 1996.gada 13.maija Direktīvas 96/29/Euratom par drošības pamatstandartiem darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām.

Ministru prezidents I.Godmanis

Labklājības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.marta noteikumiem Nr.219
Veselībai kaitīgie darba vides faktori

(Pielikums grozīts ar MK 08.01.2013. noteikumiem Nr.19)

Nr.
p.k.

Kaitīgie darba vides faktori

Piezīmes

ārstu – speciālistu apskates

laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi

Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates

Papildus nepieciešamās speciālistu apskates

Pirmreizējā veselības pārbaude

Periodiskā veselības pārbaude

Ķīmiskās vielas noteikšana bioloģiskās vidēs* - veic pēc nepieciešamības, ja iespējams noteikt un novērtēt

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

1.

Ķīmiskie faktori

1.1.

Metāli un metaloīdi

1.1.1.

Alumīnijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

Pilna asins aina (turpmāk – PAA); ārējās elpošanas funkcijas novērtēšana (turpmāk – ĀEF); plaušu rentgenoloģiska izmeklēšana (turpmāk - Rtg plaušām).

PAA; ĀEF.

alumīnijs asinīs vai urīnā

1.1.2.

Antimons un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA;

Rtg plaušām.

PAA

antimons vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.3.

Arsēns un tā savienojumi

Iet caur placentārai barjerai, var izraisīt iedzimtu patoloģiju.

arodslimību ārsts,

neirologs

dermatologs,

otorinolaringologs

PAA; bilirubīna līmenis asinīs (turpmāk – bilirubīns), aspartātaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk – ASAT), alanīnaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk – ALAT);

Rtg plaušām.

PAA; bilirubīns, ASAT, ALAT;

Rtg plaušām.

arsēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.4.

Bārijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA; Rtg plaušām; kālijs asinīs.

PAA; kālijs asinīs.

bārijs asinīs vai urīnā

1.1.5.

Berilijs un tā savienojumi

Reizi gadā, ja darba vides gaisā ir vāji šķīstoši vai nešķīstoši berilija savienojumi (metāliskais berilijs, berilija oksīds, berilija hidroksīds).

Iet caur placentārai barjerai, izdalās ar mātes pienu.

arodslimību ārsts

PAA; ĀEF, Rtg plaušām

PAA; Rtg plaušām

berilijs urīnā

1.1.6.

Cinks un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA; Rtg plaušām

PAA

cinks vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.7.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi

Viegli šķērso placentu un toksiski ietekmē augli, izdalās ar mātes pienu.

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA

PAA

dzīvsudrabs asinīs; dzīvsudrabs urīnā

1.1.8.

Fosfors un tā savienojumi

1.1.8.1.

Dzeltenais fosfors un tā savienojumi

Iet caur placentārai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju.

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA; bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA; bilirubīns, ASAT, ALAT; Žokļu Rtg-gr - vienu reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem

nenosaka

1.1.8.

Sarkanais fosfors un tā savienojumi

Iet caur placentārai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju.

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA; bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA; bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.1.9.

Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumi

Šķērso placentāro barjeru, uzkrājas auglī.

arodslimību ārsts, otorinolaringologs;

dermatologs

PAA; Rtg plaušām

PAA; Rtg plaušām

hroms asinīs vai urīnā

1.1.10.

Kadmijs un tā savienojumi

Iet caur placentārai barjerai, var aizkavēt augļa attīstību, izdalās ar mātes pienu.

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA; urīna analīze; ĀEF;

Rtg plaušām

PAA; urīna analīze;

Rtg plaušām

kadmijs asinīs vai urīnā

1.1.11.

Kobalts, tā savienojumi; analogi

1.1.11.1.

Kobalts un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

kobalts vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.2.

cirkonijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

cirkonijs vai tā metabolīti asinīs

1.1.11.3.

molibdēns un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

molibdēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.4.

titāns un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.11.5.

vanādijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

vanādijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.6.

volframs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.12.

Litijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts, neirologs

PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns

PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns

litijs asinīs.

litijs vai tā metabolīti urīnā

1.1.13.

Mangāns un tā savienojumi

Klīniskie saindēšanās simptomi var progresēt arī, ja darbs ar mangānu pārtraukts.

arodslimību ārsts, neirologs

Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk – KAA),

Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.1.14.

Magnijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA

PAA

magnijs asinīs

1.1.15.

Niķelis un tā savienojumi

Iet caur placentārai barjerai.

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs

PAA; Rtg plaušām

PAA; Rtg plaušām

niķelis vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.16.

Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

platīns, sudrabs vai to metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.17.

Retzemju elementi: lantāns; cēzijs

arodslimību ārsts

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.18.

Selēns, telūrs un to savienojumi

Iet caur placentārai barjerai, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts

dermatologs,

oftalmonologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

selēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.19.

Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis

arodslimību ārsts

neirologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

sērs vai tā metabolīti izelpojamā gaisā, asinīs vai urīnā

1.1.20.

Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvins

Ja svins asinīs >60μg/100ml - atkārtota analīze pēc 2ned

Ja svins asinīs 40-60 μg/100ml - atkārtota analīze pēc 2 mēnešiem

Nedrīkst strādāt darbā ar svinu un tā savienojumiem pusaudži, sievietes grūtniecības laikā un pēc bērna dzimšanas, kamēr baro bērnu ar krūti.

arodslimību ārsts, neirologs

PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta aminolevulīnskābe urīnā

PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta amino­levulīnskābe urīnā

svins vai tā metabolīti asinīs vai urīnā.

1.1.21.

Tallijs un tā savienojumi

arodslimību ārsts

PAA

PAA

tallijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.22.

Varš un tā savienojumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA, Rtg plaušām, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

varš vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.

Halogēnu neorganiskie savienojumi

1.2.1.

Broms un tā savienojumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs dermatologs; neirologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

broms vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.2.

Fluors un tā savienojumi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs; neirologs

PAA; Rtg plaušām

PAA

fluors vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.3.

Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

KAA; Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.2.4.

Jods un tā savienojumi

Jodīdi šķērso placentāro barjeru, var izraisīt jaundzimušajam hipotiroīdismu un nāvi elpošanas distresa dēļ

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.3.

Ciānsavienojumi

1.3.1.

Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumi

Reizi gadā

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

cianīdi asinīs vai karboksihemoglobīns

1.3.2.

Izocianāti

Reizi gadā

arodslimību ārsts

dermatologs,

otorinolaringologs

PAA

PAA

nenosaka

1.4.

Neorganiskās gāzes

1.4.1.

Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaks.

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.4.2.

Fosgēns (COCl2)

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.4.3.

Ozons

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

KAA, Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.4.4.

Oglekļa oksīds

arodslimību ārsts, neirologs

PAA

PAA

CO asinīs vai karboksihemoglobīns

1.5.

Citas elpceļus kairinošās vielas

1.5.1.

Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

KAA, Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.5.2.

Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.5.3.

Ūdeņraža peroksīds

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.6.

Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi

1.6.1.

Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns)

arodslimību ārsts, neirologs

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

2-heksanols un/vai 2,5-heksāndions urīnā vai n-heksāns asinīs (ja saskare ar heksānu vai metil-n-butilketonu)

1.6.2.

Aromātiskie ogļūdenraži

1.6.2.1.

benzols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Benzola metabolīti asinīs, urīnā vai izelpojamā gaisā vai fenols urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.2.

toluols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Tuluols asinīs vai hipurskābe urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.3.

stirols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Stirols asinīs vai mandeļskābe urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.4.

citi benzola homologi, tajā skaitā ksilols, etilbenzols, kumols

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Benzola homologa metabolīti asinīs vai urīnā

1.6.3.

Furāni, to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurāns

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.6.4.

Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīni

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.

Halogēnogļūdeņraži

1.6.5.1.

hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretāns

hloroforms – embriotoksisks; dihloretāns – izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.2.

trihloretilēns, tetrahloretilēns

Uzsūcas caur veselu ādu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

trihloretilēns asinīs > 5mg/l, trihloretiķskābe urīnā > 100 mg/l; terahloretilēns asinīs > 1mg/l

1.6.5.3.

metilēnhlorīds

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.4.

vinilhlorīds

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām

nenosaka

1.6.5.5.

polihlorinētie bifenili

mutagēni, teratogēni, iet caur placentārai barjerai, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.6.

citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži — freoni.

metilbromīds – absorbējas arī caur apģērbu, gumiju

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.6.

Nitrosavienojumi un aminosavienojumi

1.6.6.1.

Alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs, otorinolaringologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.6.6.2.

Aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

PAA

triptofān-3-oksiantranilskābe urīnā vai asinīs

1.6.6.3.

Aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.7.

Hidrazīns un tā atvasinājumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.8.

Fenoli un to atvasinājumi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

fenols urīnā (>80mg/l – nopietna saindēšanās)

1.9.

Alkoholi, glikoli

1.9.1.

Metanols

arodslimību ārsts, neirologs

oftalmologs, narkologs

PAA

PAA

nenosaka

1.9.2.

Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.9.3.

Etilēnglikols (etāndiols)

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.10.

Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi

1.10.1.

Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvs

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.10.2.

Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetāts

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.10.3.

Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīns

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.11.

Aldehīdi un ketoni

1.11.1.

Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs, oftalmologs, otorinolaringologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.11.2.

Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoni

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

KAA

KAA

nenosaka

1.12.

Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi)

1.12.1.

Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs

PAA

PAA

nenosaka

1.12.2.

Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitrili

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs, neirologs

PAA

PAA

nenosaka

1.12.3.

Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.12.4.

Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, oftalmologs, neirologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.12.5.

Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīds

Uzsūcas caur veselu ādu, dimetilacetamīds nelabvēlīgi ietekmē sieviešu reproduktīvo sistēmu

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.13.

Dažādas ķīmiskās vielas

1.13.1.

Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi

Iet caur placentārai barjerai, embriotoksisiki, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju.

arodslimību ārsts, neirologs

otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

Holinesterāzes aktivitāte asins plazmā - strādājot ar fosfororganiskajiem savienojumiem vai karbamīnskābes savienojumiem

1.13.2.

Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), aktivētais parciālais tromboplastīna laiks (turpmāk – APTL) (strādājošajiem ar antikoagulantiem)

PAA, Protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), APTL (strādājošajiem ar antikoagulantiem)

nenosaka

1.13.2.1.

Antibiotikas

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.2.2.

Fermentu preparāti un biostimulatori

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.3.

Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinon-krāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, oftalmologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.

Plastmasas, sintētiskie sveķi

1.13.4.1.

Akrila materiāli

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.2.

Epoksīdmateriāli

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, neirologs

PAA, Piramidona reakcija

PAA, Piramidona reakcija

nenosaka

1.13.4.3.

Formaldehīda sveķi, fenola — formaldehīda materiāli

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, neirologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.13.4.4.

Fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.5.

Poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.6.

Poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēr - atvasinājumi)

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.7.

Polietilēns, polipropilēns

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.8.

Polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.9.

Poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes)

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.10.

Polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes)

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

nenosaka

1.13.4.11.

Sintētiskais kaučuks

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.12.

Silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.14.

Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

2.

Putekļi

Obligātās veselības pārbaudes kartē, norādot kaitīgo faktoru pie šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7.1. un 2.7.2.apakšpunkta, papildus norāda, konkrēti kādas vielas putekļiem, nodarbinātais pakļauts

2.1.

Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs, oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, Rtg plaušām

-

2.2.

Augu, tajā skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tajā skaitā dzīvnieku un putnu spalvu, u.c. organiskās izcelsmes putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.3.

Metālu un to sakausējumu putekļi – ja darbā saskare ar metālu pulveriem

Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas pie šī pielikuma 1.punkta

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.4.

Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosols

Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas, kas ir metināšanas aerosola sastāvā, pie šī pielikuma 1.punkta

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.5.

Kaļķa un krīta putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.6.

Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.7.

Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi

2.7.1.

Silīcija dioksīdu saturošie putekļi

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,
oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.7.2.

Silikātus saturošie putekļi, tajā skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestu

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,
oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.7.3.

Azbests

Jāveic pārbaudes arī pēc azbesta iedarbības pārtraukšanas

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

PAA, ĀEF, Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

-

3.

Bioloģiskie faktori

3.1.

Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tajā skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparāti

arodslimību ārsts

otorinolaringologs,

oftalmologs

PAA, ĀEF, Rtg plaušām

PAA, ĀEF

-

3.2.

Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tajā skaitā 2., 3. un 4.grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti)

Ja veikta veselības pārbaude saskaņā ar normatīviem aktiem par veselības pārbaudēm nodarbinātajiem, kuri veic darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, obligātā veselības pārbaude atbilstoši šim punktam nav jāveic

arodslimību ārsts

dermatologs, infektologs

PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai

PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai

-

3.3.

Lateks izstrādājumi, tajā skaitā darbs izmantojot lateks cimdus

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

-

4.

Fizikālie faktori

4.1.

Jonizējošais starojums (rentgenstarojums un gamma starojums); radioaktīvās vielas un jonizējošā starojuma avoti

Nodarbinātajiem, kas iekļaujas A kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi gadā; nodarbinātajiem, kas iekļaujas B kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi divos gados

arodslimību ārsts

neirologs; hematologs; dermatologs; oftalmologs

PAA, leikocītu formula

PAA, leikocītu formula

-

4.2.

Nejonizējošie starojumi

4.2.1.

Mākslīgais optiskais starojums

4.2.1.1.

Mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tajā skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesā

arodslimību ārsts, oftlamologs

dermatologs

KAA

KAA

-

4.2.1.2.

Lāzera starojums

arodslimību ārsts, oftlamologs

dermatologs, neirologs

KAA

KAA

-

4.2.1.3.

Cits mākslīgais optiskais starojums

arodslimību ārsts

oftlamologs

KAA

KAA

-

4.2.2.

Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk kā 50% no darba laika

arodslimību ārsts

dermatologs, oftlamologs

KAA

KAA

-

4.2.3.

Elektromagnētiskie lauki: radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

KAA

-

4.3.

Atmosfēras spiediena izmaiņas

4.3.1.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 metru dziļumam.

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, dermatologs

PAA, elektrokardiogramma

PAA, elektro­kardiogramma

-

4.3.2.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 metru dziļumā.

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

-

4.3.3.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 metriem.

Divas reizes gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

-

4.3.4.

Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m virs jūras līmeņa vai zemāks.

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

-

4.4.

Temperatūras izmaiņas

4.4.1.

Pazemināta temperatūra, kas zemāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet virs + 50 C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk kā 50% no darba laika

arodslimību ārsts

neirologs

KAA, aukstuma prove

KAA

-

4.4.2.

Pazemināta temperatūra zem + 50 C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk kā 50% no darba laika

arodslimību ārsts, neirologs

KAA, aukstuma prove

KAA, aukstuma prove

-

4.4.3.

Paaugstināta temperatūra, kas augstāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet zem + 390 C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk kā 50% no darba laika

arodslimību ārsts

neirologs

KAA

KAA

-

4.4.4.

Paaugstināta temperatūra virs + 390 C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk kā 50% no darba laika

arodslimību ārsts, neirologs

PAA

PAA

-

4.4.5.

Intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tajā skaitā darbs karstajos cehos

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs

dermatologs

PAA

PAA

-

4.5.

Troksnis

Audiometriju var neveikt, ja ir pilnīgs abpusējs dzirdes zudums

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

KAA, audiometrija

KAA, audiometrija

-

4.6.

Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokām

veselības pārbaudi veic, ja ultraskaņas intensitāte ir virs 1,5 W/cm2

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

KAA

-

4.7.

Vibrācija

4.7.1.

Rokas – plaukstas vibrācija

arodslimību ārsts, neirologs

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

-

4.7.2.

Visa ķermeņa vibrācija

arodslimību ārsts, neirologs

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

-

4.8.

Balss saišu aparāta pārslodze, ja darbs saistīts ar ilgstošu runāšanu paaugstinātā vai modificētā balsī vai dziedāšanu

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

KAA

KAA

-

4.9.

Fiziskas pārslodzes

4.9.1. Smagumu pārvietošana bez mehāniskām palīgierīcēm, smaguma celšana un noturēšana Periodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku):

vīriešiem – vairāk par 10 kg (5 kg);

sievietēm – vairāk par 7 kg (3 kg)

arodslimību ārsts, neirologs ginekologs, dzemdību speciālists KAA, elektrokardiogramma
(pēc 40 gadu vecuma)
KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)

4.9.2.

Atrašanās piespiedu pozā ilgāk kā 50% no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, tajā skaitā darbs stāvot kājās

Atbilstoši šim punktam nav jānosūta uz veselības pārbaudi nodarbinātie, kuri veic darbu pie datora

arodslimību ārsts, neirologs

KAA

KAA

-

4.9.3. Biežas kustības, ātra pārvietošanās, kas prasa izteiktu fizisku piepūli ilgāk nekā 50 % no darba laika, tajā skaitā iešana, skriešana, braukšana ar velosipēdu    arodslimību ārsts, neirologs    KAA  KAA
4.9.4. Bieža, periodiska, atkārtota noliekšanās ilgāk nekā 50 % no darba laika    arodslimību ārsts, neirologs     KAA  KAA
4.9.5. Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tajā skaitā darbs ar rokām un rokas instrumentiem ilgāk nekā 50 % no darba laika    arodslimību ārsts, neirologs     KAA  KAA

4.10.

Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tajā skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana

Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**

arodslimību ārsts, oftalmologs

neirologs, optometrists

-

4.11.

Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)

Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**

arodslimību ārsts, oftalmologs

neirologs, optometrists

KAA

KAA

-

5.

Psihoemocionālie faktori

5.1.

Nakts darbs

arodslimību ārsts

KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)

KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)

-

5.2. Paaugstināta atbildība, bieža tādu svarīgu lēmumu pieņemšana, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību vai daudzu cilvēku dzīves kvalitāti, atbildība par lielām materiālām vērtībām    arodslimību ārsts, neirologs psihiatrs, psihoterapeits KAA,
elektrokardiogramma
(pēc 40 gadu vecuma)
KAA,
elektrokardiogramma
(pēc 40 gadu vecuma)
5.3. Cits augsts psihoemocionālais stress darbā, tajā skaitā psihoemocionāla pārslodze    arodslimību ārsts neirologs, psihiatrs, psihoterapeits KAA,
elektrokardiogramma
(pēc 40 gadu vecuma)
KAA,
elektrokardiogramma
(pēc 40 gadu vecuma)

6.

Citi darba vides riska faktori

6.1.

Darbs, kas saistīts ar dzirdes sasprindzināšanu, kad skaņa tiek novadīta tieši ausī (audio austiņu lietošana)

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

KAA, audiometrija

KAA

-

6.2.

Darbs, kas saistīts ar saldu, skābu pārtikas produktu iedarbību uz zobu emalju, tajā skaitā vīnu, saldumu degustācija

Reizi gadā

arodslimību ārsts, stomatologs

KAA

KAA

-

6.3.

Citi iepriekš neminēti darba vides kaitīgie faktori

Obligātās veselības pārbaudes kartē, norādīt konkrēto kaitīgo faktoru kuram nodarbinātais pakļauts

arodslimību ārsts

KAA

KAA

-

* - Ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanu organismā, veic akreditētas laboratorijas.

** - Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz slēdzienu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, nepieciešamības gadījumā izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei.

Labklājības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.marta noteikumiem Nr.219
Darbi īpašos apstākļos

(Pielikums grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.874)

Nr.
p.k.

Veicamo darbu vispārīgs raksturojums

Piezīmes

ārstu – speciālistu apskates

Obligāti veicamie laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi

Medicīniskās kontrindikācijas veicamajam darbam (veselības traucējumi, kuru gadījumā pastāv risks attīstīties situācijām darbā, kas rada nelaimes gadījumu risku pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem)

Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates

Papildus nepieciešamās speciālistu apskates

Pirmreizējā veselības pārbaude

Periodiskā veselības pārbaude

Absolūtās*

Izvērtējamās

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 1,5 m, bet mazāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsarg­nožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsarg­nožogojuma.

arodslimību ārsts,

neirologs

oftalmologs, otorinolaringologs

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Acu slimības ar izteiktu redzes funkcijas pazemināšanos (redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij).
Koronārā sirds slimība.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

2.

Darbs, kas tiek veikts vairāk kā 5 m augstumā no grunts, pārseguma vai atbalsta platformas, ja šīm konstrukcijām nav aizsarg­nožogojuma, vai, darbu veikšanai, nepieciešams iziet ārpus aizsarg­nožogojuma.

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs,

otorinolaringologs

Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība, kas rada nelaimes gadījumu risku.

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi­nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu, kad tāda nepieciešama.

3.

Dažādu kravas celtņu vadītāji, dažādu iekārtu, kas paredzētas cilvēku pacelšanai augstāk kā 1,5 m virs zemes, apkalpošana.

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs

narkologs

Epilepsija.

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi­nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu.

4.

Stropēšanas darbi

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība.
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība. Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi­nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu.

5.

Darbs uz pārvietojamām kāpnēm, ja jāpakāpjas augstāk kā 1,5 m

Ja nodarbinātais nosūtīts uz veselības pārbaudi atbilstoši šī pielikuma 1. vai 2.punktam, šis punkts nav jānorāda

arodslimību ārsts, neirologs

oftalmologs,otorinolaringologs

Epilepsija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība. Sirds un asinsrites sistēmas slimības. Hipertoniskā slimība.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju, zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu.
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.

6.

Darbi ekspluatācijā esošās elektroietaisēs ar spriegumu 50 V un lielāku

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs

otorinolaringologs

Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk – KAA)

KAA

Smaga encefalopātija.

Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi­nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams citādākā veidā nodrošināt adekvātu saziņu.
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība, kas rada nelaimes gadījumu risku.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Sirds un asinsrites sistēmas slimības.
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, noturīga acu asarošana, kas nepadodas ārstēšanai, ierobežots redzes lauks vairāk par 20°.

7.

Darbi, kas tiek veikti slēgtās pazemes telpās, šahtās, slēgtās cisternās

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs

otorinolaringologs,

oftalmologs

Pilna asins aina (turpmāk – PAA)

PAA

Klaustrofobija.

Smaga encefalopātija.

Koronārā sirds slimība.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij.

8.

Darbs ar bīstamām iekārtām, kas atrodas zem spiediena, tajā skaitā katliekārtu apkalpošana

arodslimību ārsts, neirologs

psihiatrs,

otorinolaringologs,

oftalmologs,

narkologs

KAA

KAA

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par

0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Koronārā sirds slimība.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

9.

Spridzināšanas darbi, arī pirotehnikas spridzināšanas darbi

arodslimību ārsts, neirologs

psihiatrs,

otorinolaringologs,

oftalmologs,

narkologs

PAA

PAA

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Koronārā sirds slimība.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

10.

Darbi, kurus veicot nepieciešams lietot gāzmaskas

Reizi gadā

arodslimību ārsts, neirologs,
oftalmologs

otorinolaringologs,

ķirurgs,

narkologs, psihiatrs

PAA, plaušu rentgenogramma (turpmāk - plaušu Rtg), ārējās elpošanas fukcijas novērtēšana (turpmāk – ĀEF), elektrokardiogramma (turpmāk – EKG)

PAA, ĀEF, EKG

Epilepsija.

Smaga psihoze, neiroze, encefalopātija.

Slodzes stenokardija.

Hroniskas plaušu slimības ar elpošanas funkcijas traucējumiem.

Krūšu kurvja deformācija, kas apgrūtina elpošanu un darbu gāzmaskā vai individuālajos aizsargtērpos.

Redzes asuma pazemināšanās zem 0,8 vienai acij un zem 0,5 otrai acij (bez korekcijas).

Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemi­nāšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā).

Grūtniecība.

Alkohola, narkotisko vielu atkarība.
Hroniskas centrālās, perifērās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Sirds asinsvadu slimības, perifēro artēriju slimības.
Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi.
Hroniskas elpošanas sistēmas slimības.
Deguna starpsienas izliekums, kas traucē darbam gāzmaskā.
Balsta - kustību aparāta attīstības traucējumi.
Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības.
Audzēji, kas traucē darbam gāzmaskā.
Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss iekaisumi.
Vestibulārā aparāta funkcijas traucējumi, t.sk. Menjera slimība.
Endokrinoloģiskās slimības, cukura diabēts.
Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos.
Kuņģa–zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem un vēdera dobuma orgānu slimības, kas apgrūtina fiziska darba izpildi.
Trūces, kas traucē darbā un kam ir tieksme uz iesprūšanu (pēc sekmīgas operācijas nav nekādu ierobežojumu).

11.

autoiekrāvēju un motobloku vadīšana

Līdz 60 gadu vecumam – reizi piecos gados;

no 60 gadu vecuma – reizi trijos gados.

Ja vienlaicīgi nodarbinātajam ir transporta līdzekļa vadītāja apliecība, šī veselības pārbaude nav jāveic.

arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs

neirologs

KAA

KAA

Acu slimības ar redzes funkcijas pazemināšanos, tajā skaitā redzes asums ar korekciju zemāks par 0,5 vienai acij un zemāks par 0,2 otrai acij, ja šāda redzes pazemināšanās rada nelaimes gadījumu risku.

Epilepsija.

Koronārā sirds slimība.
Noturīga vienpusēja vai abpusēja jebkuras etioloģijas dzirdes pazemināšanās (čukstus balsī mazāk nekā 3 m attālumā), ja šāda dzirdes pazemināšanās var radīt nelaimes gadījumu risku un nav iespējams nodrošināt adekvātu saziņu.
Hroniskas centrālās nervu sistēmas vai psihiskās slimības.
Alkoholisko vai psihotropo vielu atkarība.

12.

Vilcienu vadīšana

12.1 Dzelzceļa vilces līdzekļa vadīšana
12.1.1.

Vilces
līdzekļa vadītājs
(mašīnists)

Līdz 55 gadu vecumam – reizi trijos gados, pēc 55 gadu vecuma – reizi gadā.

Ārpuskārtas (papildu) periodisko veselības pārbaudi veic:

1. ja ir pamats domāt, ka nodarbinātajam ir kāda no šajos noteikumos minētajām kontrindikācijām;

2. ja arodslimību ārsts uzskata, ka šāda veselības pārbaude ir nepieciešama pēc tam, kad nodarbinātajam ir bijusi vismaz 30 dienu darbnespēja slimības dēļ;

3. ja noticis nelaimes gadījums darbā;

4. ja nodarbinātais ticis atsaukts no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ;

5. reizi gadā vai citā ārsta noteiktā termiņā veic arodslimību ārsts un oftalmologs, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija;

6. ja arodslimību ārsts uzskata, ka nodarbinātā veselības stāvokļa dēļ nepieciešams palielināt pārbaužu biežumu

arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, psihiatrs, psihologs**, narkologs, ginekologs–dzemdību speciālists logopēds 1. vispārējā medicīnas izmeklēšana (tai skaitā vispārēja apskate, asinsspiediena noteikšana u.c.);

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), krāsu signālu atpazīstamības noteikšana (pārbaude balstīta tikai uz krāsu, nevis salīdzināmo atšķirību atpazīšanu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. vestibulārā aparāta izmeklēšana;

5. KAA;

6. urīna analīze (turpmāk – UA);

7. cukurs asinīs (ar glikometru);

8. EKG miera stāvoklī;

9. analīze psihotropo vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

10. kognitīvo spēju (uzmanība, koncentrēšanās spēja, atmiņa, uztvere un spriestspēja), komunikācijas spēju un psihomotoro reakciju (reakcijas ātrums, roku kustību koordinācija) pārbaude neirologa, psihologa un psihiatra apskates ietvaros;

11. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

1. vispārējā medicīnas izmeklēšana (tai skaitā, vispārēja apskate, asinsspiediena noteikšana u.c.);

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), krāsu signālu atpazīstamības noteikšana (pārbaude balstīta tikai uz krāsu, nevis salīdzināmo atšķirību atpazīšanu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. vestibulārā aparāta izmeklēšana;

5. KAA;

6. UA;

7. cukurs asinīs (ar glikometru);

8. EKG miera stāvoklī (pēc 40 gadu vecuma);

9. analīze psihotropo vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

10. papildu okulista apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

1. Jebkāda veida veselības traucējumi vai medikamentu, narkotiku vai vielu lietošana, kas varētu izraisīt pēkšņu samaņas zudumu, uzmanības vai koncentrēšanās spēju mazināšanos, pēkšņu darbnespēju, līdzsvara vai koordinācijas zudumu, ievērojamu pārvietošanās (kustību) spēju ierobežojumu:

1.1. jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi;

1.2. atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē;

1.3. dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes;

1.4. augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums;

1.5. iekšķīgās slimības:

1.5.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);

1.5.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;

1.5.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;

1.5.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;

1.5.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;

1.5.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;

1.5.7. persistējoša bronhiālā astma;

1.5.8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;

1.5.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;

1.5.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;

1.5.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;

1.5.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana;

1.6. ginekoloģiskās slimības:

1.6.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;

1.6.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;

1.6.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;

1.6.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;

1.6.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem;

1.7. ķirurģiskās slimības:

1.7.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;

1.7.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;

1.7.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;

1.7.4. izteiktas plaukstu deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;

1.7.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;

1.7.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, pieeja ir individuāla;

1.8. grūtniecība:

1.8.1. nepanesība (grūtniecības toksikoze);

1.8.2. grūtniecības patoloģija****.

2. Redzes traucējumi, kas izpaužas kā:

2.1. redzes asums ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem zemāks par: 1,0; zemāks par 0,5 acij ar pasliktinātu redzes spēju;

2.2. redzi koriģējošu lēcu stiprums lielāks par +5 – hipermetropijai, lielāks par –8 –miopijai*****;

2.3. nepietiekama redze tuvumā un vidējā attālumā ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem;

2.4. izmainīta krāsu redze;

2.5. krāsu signālu neatpazīšana;

2.6. izmainīts redzes lauks;

2.7. neefektīva binokulārā redze;

2.8. neefektīva redze abām acīm******;

2.9. slikta kontrastjutība;

2.10. nespēja paciest apžilbināšanu;

2.11. progresējoša acu saslimšana ar redzes funkciju traucējumiem;

2.12. krāsaino kontaktlēcu un fotohromatisko lēcu lietošana (izņemot lēcas ar UV staru aizsardzību).

3. Dzirdes traucējumi, kas izpaužas kā:

3.1. nepietiekami laba dzirde, lai varētu sarunāties pa telefonu, kā arī sadzirdēt brīdinājuma skaņas un radio ziņojumus;

3.2. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 40 dB 500 un 1000 Hz frekvencē;

3.3. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 45 dB 2000 Hz frekvencē ausij ar pasliktinātu skaņas plūsmas vadītspēju;

3.4. dzirdes aparātu lietošana*******.

4. Hroniski runas defekti (nespēja nodot ziņojumus skaļā un skaidrā balsī).

5. Vestibulārā aparāta anomālijas

12.1.2. Vilces līdzekļa vadītājs

(mašīnists) instruktors

Vilces
līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs

Līdz 62 gadiem – reizi trijos gados, pēc 62 gadu vecuma – reizi gadā. Ārpuskārtas (papildu) periodisko veselības pārbaudi veic:

1. ja ir pamats domāt, ka nodarbinātajam ir kāda no šajos noteikumos minētajām kontrindikācijām;

2. ja arodslimību ārsts uzskata, ka šāda veselības pārbaude ir nepieciešama pēc tam, kad nodarbinātajam ir bijusi vismaz 30 dienu darbnespēja slimības dēļ;

3. ja nodarbinātais ticis atsaukts no pienākumu veikšanas drošības apsvērumu dēļ (pēc negadījuma vai starpgadījuma, ko izraisījusi šā nodarbinātā personiska kļūme);

4. reizi gadā vai citā ārsta noteiktā termiņā veic arodslimību ārsts un oftalmologs, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija;

5. ja arodslimību ārsts uzskata, ka nodarbinātā veselības stāvokļa dēļ nepieciešams palielināt pārbaužu biežumu

arodslimību ārsts, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs, neirologs, psihiatrs, narkologs 1. vispārējā medicīnas izmeklēšana;

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. KAA;

5. UA;

6. cukurs asinīs (ar glikometru);

7. analīze psihotropu vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

8. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā oftalmologa noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

1. vispārējā medicīnas izmeklēšana;

2. redzes pārbaude, tai skaitā krāsu uztveres noteikšana (pārbaudei izmantot atzītu testu, piemēram, Išihara krāsu atšķiršanas tabulas, kā arī, ja nepieciešams, citu atzītu testu), kontrastjutības pārbaude, acs iekšējā spiediena mērījumi, redzes lauka noteikšana, acs dibena izmeklēšana, binokulārās redzes pārbaude;

3. dzirdes pārbaude, audiometrija;

4. KAA;

5. UA;

6. cukurs asinīs (ar glikometru);

7. analīze psihotropu vielu (narkotiku, psihotropu medikamentu vai alkohola) klātbūtnes noteikšanai organismā***;

8. papildu oftalmologa apskate un redzes pārbaude reizi gadā vai citā okulista noteiktā intervālā, ja izmeklējamā persona lieto kontaktlēcas vai brilles vai tai ir lēcu implanti, bijusi keratomija vai keratektomija

1. Jebkāda veida veselības traucējumi vai medikamentu, narkotiku vai vielu lietošana, kas varētu izraisīt pēkšņu samaņas zudumu, uzmanības vai koncentrēšanās spēju mazināšanos, pēkšņu darbnespēju, līdzsvara vai koordinācijas zudumu, ievērojamu pārvietošanās (kustību) spēju ierobežojumu:

1.1. jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi;

1.2. atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē;

1.3. dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes;

1.4. augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums;

1.5. iekšķīgās slimības:

1.5.1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);

1.5.2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;

1.5.3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;

1.5.4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;

1.5.5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;

1.5.6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;

1.5.7. persistējoša bronhiālā astma;

1.5.8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;

1.5.9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;

1.5.10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;

1.5.11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;

1.5.12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana;

1.6. ginekoloģiskās slimības:

1.6.1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;

1.6.2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;

1.6.3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;

1.6.4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;

1.6.5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem;

1.7. ķirurģiskās slimības:

1.7.1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;

1.7.2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;

1.7.3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;

1.7.4. izteiktas plaukstu deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;

1.7.5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;

1.7.6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla;

1.8. grūtniecība:

1.8.1. nepanesība (grūtniecības toksikoze);

1.8.2. grūtniecības patoloģija****.

2. Redzes traucējumi, kas izpaužas kā:

2.1. redzes asums ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem zemāks par 1,0; zemāks par 0,5 acij ar pasliktinātu redzes spēju;

2.2. redzi koriģējošu lēcu stiprums lielāks par +5 – hipermetropijai, lielāks par –8 –miopijai*****;

2.3. nepietiekama redze tuvumā un vidējā attālumā ar vai bez redzes uzlabošanas līdzekļiem;

2.4. izmainīta krāsu redze;

2.5. krāsu signālu neatpazīšana;

2.6. izmainīts redzes lauks;

2.7. neefektīva binokulārā redze;

2.8. neefektīva redze abām acīm******;

2.9. slikta kontrastjutība;

2.10. nespēja paciest apžilbināšanu;

2.11. progresējoša acu saslimšana ar redzes funkciju traucējumiem;

2.12. krāsaino kontaktlēcu un fotohromatisko lēcu lietošana (izņemot lēcas ar UV staru aizsardzību).

3. Dzirdes traucējumi, kas izpaužas kā:

3.1. nepietiekami laba dzirde, lai varētu sarunāties pa telefonu, kā arī sadzirdēt brīdinājuma skaņas un radio ziņojumus;

3.2. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 40 dB 500 un 1000 Hz frekvencē;

3.3. dzirdes nepietiekamība lielāka nekā 45 dB 2000 Hz frekvencē ausij ar pasliktinātu skaņas plūsmas vadītspēju;

3.4. dzirdes aparātu lietošana*******.

4. Hroniski runas defekti (nespēja nodot ziņojumus skaļā un skaidrā balsī).

5. Vestibulārā aparāta anomālijas

12.2.

Vilcienu kustības vadība:

vilcienu kustības, lokomotīvju darba
organizācijas vecākie dispečeri, dispečeri, energodispečeri,
dežuranti, operatori dzelzceļa staciju,
šķirošanas uzkalnu, parku dežuranti un operatori, manevru dispečeri, centralizācijas un pārmiju posteņu
operatori
kravas vilcienu galvenie konduktori, konduktori, vilcienu sastādītāji un viņu
palīgi, vagonu kustības ātruma regulētāji, signalizētāji, vilcienu
un kravu pieņēmēji.

Reizi trijos
gados

arodslimību ārsts,

neirologs,

oftalmologs,

otorinolaringologs,

ginekologs, dzemdību speciālists,

ķirurgs,

psihiatrs,

narkologs

psihologs

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audiogramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), ginekoloģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.
Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.
Vājredzība.
Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.
Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.
Plakstiņu parēze vai paralīze.
A vai B veida krāsu redzes anomālija.
Vienas vai abu ausu kurlums.
Personām, kuras pieņem darbā – ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem – ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).
Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes
Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

Iekšķīgās slimības:

1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa.
saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);
2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;
3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;
4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;
5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;
6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;
7. persistējoša bronhiālā astma;
8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;
9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;
10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;
11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;
12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

Ginekoloģiskās slimības:

1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;
2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;
3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;
4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;
5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem.

Ķirurģiskās slimības:

1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;
2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;
3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;
4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;
5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;
6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla.

12.3.

Dzelzceļa
infrastruktūras
uzturēšana:

sliežu ceļu vecākie
meistari, ceļu meistari,
brigadieri, montētāji un apgaitnieki
pārbrauktuvju
dežuranti
signalizācijas, centralizācijas un “bloķēšanas lauku” ierīču vecākie elektromehāniķi, elektromehāniķi un elektromontieri
kontakttīkla un elektroapgādes rajonu vecākie elektromehāniķi, elektromehāniķi un elektromontieri.

arodslimību ārsts,

neirologs,

oftalmologs,

otorinolaringologs,

ginekologs, dzemdību speciālists,

ķirurgs,

psihiatrs,

narkologs

psihologs

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterio­loģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg,
audiogramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.
Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.
Vājredzība.
Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.
Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.
Plakstiņu parēze vai paralīze.
A vai B veida krāsu redzes anomālija.
Vienas vai abu ausu kurlums.
Personām, kuras pieņem darbā – ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem – ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).
Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes
Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

Iekšķīgās slimības:

1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa.
saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);
2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;
3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;
4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;
5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;
6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;
7. persistējoša bronhiālā astma;
8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;
9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;
10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;
11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;
12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

Ginekoloģiskās slimības:

1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;
2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;
3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;
4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;
5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem.

Ķirurģiskās slimības:

1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;
2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;
3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;
4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;
5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;
6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla.

12.4.

Ritošā sastāva apkope:
(vagonu tehniskās apkopes punktu vecākie vagonu apskatītāji
(remontētāji),
vagonu apskatītāji (remontētāji),
operatori).

Reizi trijos gados

arodslimību ārsts,

neirologs,

oftalmologs,

otorinolaringologs,

ginekologs, dzemdību speciālists,

ķirurgs,

psihiatrs,

narkologs

psihologs

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.
Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.
Vājredzība.
Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.
Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.
Plakstiņu parēze vai paralīze.
A vai B veida krāsu redzes anomālija.
Vienas vai abu ausu kurlums.
Personām, kuras pieņem darbā – ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem – ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).
Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes
Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

Iekšķīgās slimības:

1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa.
saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);
2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;
3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;
4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;
5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;
6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;
7. persistējoša bronhiālā astma;
8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;
9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;
10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;
11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;
12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

Ginekoloģiskās slimības:

1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;
2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;
3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;
4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;
5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem.

Ķirurģiskās slimības:

1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;
2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;
3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;
4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;
5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;
6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla.

12.5.

Pasažieru pārvadājumu nodrošināšana:

pasažieru vilcienu priekšnieki,

revidenti–kontrolieri, konduktori–kontrolieri

pasažieru vagonu pavadoņi.

Reizi trijos gados

arodslimību ārsts, neirologs,

oftalmologs,

otorinolaringologs,

ginekologs, dzemdību speciālists,

ķirurgs,

psihiatrs,

narkologs

psihologs

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana, Rh-faktora noteikšana, taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšana (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Asins klīniskā analīze, UA, EKG, plaušu Rtg, audio­gramma,

vestibulārā aparāta izmeklēšana,

krāsu sajūtas noteikšana,

acs iekšējā spiediena mērījumi,

redzes lauka noteikšana,

acs dibena izmeklēšana,

taisnās zarnas izmeklēšana (vīriešiem pēc 40 gadu vecuma), gineko­loģiskā izmeklēšanas (bakterioloģiskā, citoloģiskā) un taisnās zarnas izmeklēšana (sievietēm no 40 gadu vecuma)

Jebkuras ģenēzes un etioloģijas plānprātība vai defekti ar hronisku vai progresējošu norisi un augstāko kortikālo funkciju traucējumiem, vidēji smaga vai dziļa garīga atpalicība un akūti, subhroniski vai hroniski psihotoniskie traucējumi.
Atrašanās Valsts narkoloģiskā dienesta uzskaitē.
Vājredzība.
Acs refrakcijas izmaiņas, kas ir lielākas par ± 3,5 dioptrijām.
Izmaiņas tīklenē vai redzes nervā, kas ierobežo redzes funkcijas.
Plakstiņu parēze vai paralīze.
A vai B veida krāsu redzes anomālija.
Vienas vai abu ausu kurlums.
Personām, kuras pieņem darbā – ja čukstus runu uztver attālumā, ne mazāk par metru (katrai ausij), strādājošiem – ja čukstus runu uztver attālumā, mazākā par 0,5 metriem (katrai ausij).
Dažādas etioloģijas izteikti vestibulāri veģetatīvi traucējumi, ko apstiprina veselības aprūpes iestādes
Augšējās vai apakšējās ekstremitātes vai tās daļas trūkums.

Iekšķīgās slimības:

1. ļaundabīgi jaunveidojumi: asinsrades sistēmas izziņa.
saslimšanas; hemorāģiskās diatēzes (strādājošiem labdabīgas gaitas gadījumā – individuāla pieeja);
2. sirds muskulatūras un vārstuļu organiski bojājumi (sirdskaites, aterosklerotiska kardioskleroze, pēcinfarkta kardioskleroze, miokardīti u.c.) ar noturīgu II–III pakāpes asinsrites nepietiekamību;
3. hroniska koronāra sirds slimība ar biežām sāpju lēkmēm. Stāvoklis pēc atkārtota miokarda infarkta vai infarkts ar aneirismas izveidošanos;
4. sirds ritma traucējumi ar sirds asinsvadu II–III pakāpes nepietiekamību vai smadzeņu asinsapgādes traucējumu simptomiem;
5. smaga hipertoniskā slimība ar izteiktiem asinsvadu bojājumiem;
6. hroniski plaušu iekaisīgi procesi (hroniska obstruktīva plaušu slimība, abscess, bronhektāzes) ar biežiem paasinājumiem un plaušu–sirds nepietiekamības simptomiem;
7. persistējoša bronhiālā astma;
8. kuņģa–zarnu trakta, aizkuņģa dziedzera, aknu un žults izvadceļu hroniskas saslimšanas ar izteiktu orgānu funkcijas nepietiekamību;
9. nieru un izvadceļu hroniskas saslimšanas ar nieru nepietiekamības simptomiem;
10. smagas formas endokrīnas saslimšanas ar izteiktu funkcionālu nepietiekamību;
11. dažādas etioloģijas locītavu bojājumi ar noturīgiem kustību traucējumiem, kas var būt par šķērsli attiecīgās profesijas dienesta pienākumu izpildei;
12. visu orgānu un visu formu aktīvā tuberkuloze, kam medicīniskās apskates laikā nepieciešama ārstēšana.

Ginekoloģiskās slimības:

1. dzemdes un maksts izteikta (pilnīga, daļēja) izkrišana vai noslīdēšana. Dzemdes kakla masīvi asiņojošas erozijas;
2. ļaundabīgi vai simptomātiski labdabīgi dzemdes audzēji. Visi piedēkļu audzēji;
3. uroģenitālās un taisnās zarnas fistulas;
4. ovariālās, menstruālās funkcijas smagi traucējumi. Patoloģiski noritošs klimakss;
5. dzemdes un tās piedēkļu hroniski iekaisuma procesi ar biežiem paasinājumiem un blakusorgānu funkciju traucējumiem.

Ķirurģiskās slimības:

1. dažādu traumu, ķirurģisku operāciju, hronisku kaulu, skrimšļu, locītavu saslimšanu (deformējošas artrozes, meniscīti, spondilozes, spondiloartrīti), iedzimtu un iegūtu kaulu deformāciju (skoliozes, kifozes, kifoskoliozes, spondilolistēzes u.c.) sekas, ar pastāvīgiem sāpju recidīviem un bojātā orgāna noturīgiem funkciju traucējumiem;
2. tromboflebīti ar biežiem paasinājumiem; apakšējo ekstremitāšu izteiktas varikozi paplašinātas vēnas ar trofiskām čūlām, kas nepadodas ārstēšanai;
3. visu formu obliterējošie endartrīti ir kontrindikācija, stājoties darbā. Strādājošie var palikt savā specialitātē, ja slimība netraucē veikt dienesta pienākumus;
4. plaukstu izteiktas deformācijas, pirkstu kustīgumu ierobežojums (nekustīgums), kas ievērojami traucē plaukstas satveršanas funkciju;
5. fēču un urīna fistulas, taisnās zarnas attīstības traucējumi; urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slimības un attīstības traucējumi, kā rezultātā izveidojusies nesaturēšana;
6. visu veidu ļaundabīgie audzēji ir kontrindikācija, stājoties darbā. Ja strādājošajiem ir labdabīga slimības gaita, tad pieeja ir individuāla.

13.

Gaisa kuģu tehniskās apkopes apliecības īpašnieki un apliecības saņemšanas pretendenti.

Pēc 40 gadiem reizi gadā

arodslimību ārsts,

internists,

oftalmologs,

otorino­laringologs,

neirologs,

ķirurgs,

psihiatrs (veicot pirmreizējo pārbaudi),

narkologs (veicot pirmreizējo pārbaudi)

Asins klīniskā analīze,

UA,

EKG,

Plaušu Rtg, tonālā audio­gramma

Asins klīniskā analīze,

UA,

EKG,

Plaušu Rtg, tonālā audio­gramma

Alkohola, narkotisko vielu atkarība.
Epilepsija.
Psihoze, neiroze.

Prasības redzei:

a) acs āboli un to piedēkļi normas robežās bez akūtām vai hroniskām saslimšanām;
b) normāls redzeslauks;
c) redzes asums nedrīkst būt mazāks par 0,7 ar korekciju vai bez tās katrai acij atsevišķi. Ja asums 0,7 ir tikai ar korekciju, tad bez korekcijas katrā acī redzei jābūt ne mazākai par 0,1. Refrakcija nedrīkst pārsniegt + 5,0/ - 6,0 dioptrijas, ieskaitot cilindru lielākajā asī.

Prasības dzirdei:

a) tonālā audiogramma reizi piecos gados vecumā līdz 40 gadiem;
b) tonālā audiogramma reizi divos gados vecumā pēc 40 gadiem;
c) ja audiogrammā nav konstatēts dzirdes zudums uz katru ausi atsevišķi vairāk par 35 DB uz frekvencēm 500, 1000 un 2000 Hz vai vairāk par 50 DB uz frekvences 3000 Hz vai 40 DB uz 4000–8000 Hz, pretendents atbilst veselības prasībām.

Sirds asinsvadu slimības.

Iegūti vai iedzimti sirdsdarbības traucējumi.

Hroniskas plaušu slimības.

Akūta plaušu tuberkuloze.

Kuņģa–zarnu trakta slimības ar funkciju traucējumiem.

Endokrinoloģiskās slimības.

Nieru, urīnceļu, dzimumorgānu slimības.

Grūtniecība.

Kaulu, locītavu, muskuļu saišu slimības. Samaņas zaudēšanas gadījumi ar neapmierinošu vai neskaidru iemeslu no medicīnas viedokļa.

Akūti vai hroniski recidivējoši iekšējās auss vai vidusauss iekaisumi.

Vestibulārā aparāta traucējumi.

Runas defekti un stostīšanās.

Piezīmes.

1. * Ja šo veselības traucējumu dēļ darbs konkrētajos īpašajos apstākļos saistīts ar nelaimes gadījumu risku pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem cilvēkiem.

2. ** Veicot apskati, pārliecinās, vai pretendentam nav atklātu psiholoģisku trūkumu, īpaši attiecībā uz rīcībspēju, vai citu būtisku, personību ietekmējošu faktoru, kas var kavēt pilnvērtīgi un droši pildīt darba pienākumus.

3. *** Ja nepieciešams, atbilstoši narkologa norādījumiem.

4. **** Nepanesības vai patoloģijas gadījumos grūtniecību uzskata par iemeslu pagaidu atbrīvošanai no pienākumu pildīšanas, kā arī piemēro tiesiskas normas, kas aizsargātu dzelzceļa vilces līdzekļa vadītājas – grūtnieces.

5. ***** Atkāpju gadījumā okulists atzinumā var norādīt, ka redzes stāvoklis atbilst veicamajam darbam, ja izmanto redzi koriģējošos līdzekļus. Šādā gadījumā arodslimību ārsts pieņem lēmumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.

6. ****** Izņemot gadījumu, ja persona zaudējusi binokulāro redzi pēc tam, kad sākusi strādāt, un tā ir pietiekami pielāgojusies, kā arī tai ir pietiekamas kompensējošas spējas.

7. ******* Otolaringologs atzinumā norāda, ka dzirdes stāvoklis atbilst veicamajam darbam, ja izmanto dzirdes aparātu. Šādā gadījumā arodslimību ārsts pieņem lēmumu par veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.

Labklājības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.marta noteikumiem Nr.219
Obligātās veselības pārbaudes karte


03.JPG (39284 bytes)

04.JPG (21981 bytes)

Labklājības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.marta noteikumiem Nr.219

(Pielikums grozīts ar MK 08.01.2013. noteikumiem Nr.19)


Labklājības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 219Pieņemts: 10.03.2009.Stājas spēkā: 01.04.2009.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 41 (4027), 13.03.2009.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tulkojums
  • Tiesību aktu skaidrojumi
189070
{"selected":{"value":"11.01.2013","content":"<font class='s-1'>11.01.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"11.01.2013","content":"<font class='s-1'>11.01.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"23.09.2010","content":"<font class='s-1'>23.09.2010.-10.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2009","content":"<font class='s-1'>01.04.2009.-22.09.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
11.01.2013
87
1
Saite uz tiesību aktu Atsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)