Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.135

Rīgā 2009.gada 10.februārī (prot. Nr.11 46.§)
Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma “Lubāna mitrājs” (turpmāk – dabas liegums) indivi­duālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību.

3. Dabas lieguma teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

4. Dabas lieguma platība ir 51351 hektārs. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

(Grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

5. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Informatīvās zīmes paraugs, lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Dabas liegumā ir šādas funkcionālās zonas:

6.1. regulējamā režīma zona;

6.2. dabas lieguma zona;

6.3. dabas parka zona;

6.4. neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas liegumā

7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

7.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 11.1., 11.2., 11.6., 15.4., 15.7., 15.8., 18.11., 20.4., 20.6., 24.3., 24.4., 25.6., 27.2. un 27.5. apakšpunktā un 29. punktā minētajām darbībām, kurām Valsts vides dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

8. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

8.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

8.2. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, kā arī citus infrastruktūras objektus;

8.3. ūdensputnu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu, kā arī ūdensputnu medību vietā atrasties ar svinu saturošiem šāviņiem;

8.4. uzstādīt vēja elektrostacijas, izņemot dabas lieguma neitrālajā zonā;

8.5. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju, – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

8.6. mainīt ezeru un upju krasta līniju, izņemot biotopu atjaunošanas pasākumus, kuru veikšanai saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

8.7. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

8.8. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

8.9. nosusināt purvus;

8.10. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Šis aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

8.11. mežaudzēs atzarot augošus kokus, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju uzturēšanai, satiksmes drošībai uz ceļiem, kā arī redzamības nodrošināšanai medībās;

8.12. mežaudzēs cirst nokaltušus un dobumainus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) novākšanu, tos atstājot augšanas vietā. No mežaudzes drīkst izvākt svaigi vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz 5 kubikmetrus uz hektāra un to atstāšana mežaudzē var veicināt kaitēkļu savairošanos;

8.13. mainīt Lubāna ezera un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas noteikumos noteikto ūdens līmeņu regulēšanas režīmu (Lubāna ezera normālais ūdens līmenis 92,00–93,00 m);

8.14. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

8.15. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai;

8.16. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.462; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

9. Dabas lieguma teritorijā aizliegts ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, izņemot šo noteikumu 1. pielikumā norādītās vietas, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kā arī izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

10. Dabas lieguma teritorijā aizliegts bojāt bebru dambjus un to mītnes, izņemot gadījumus, ja:

10.1. bebru aizsprostu uzpludinājumi dabas liegumam piegulošajās teritorijās rada saimnieciskus zaudējumus vai apgrūtina apsaimniekošanu;

10.2. bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu, kā arī bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanu un apsaimniekošanu;

10.3. bebru darbības dēļ tiek bojāti vai appludināti ceļi;

10.4. bebru darbības dēļ nevar veikt saimniecisko (tajā skaitā zivsaim­niecisko) darbību, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atļauta;

10.5. veicama meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

11. Visā dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

11.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot zivju dīķu apsaimniekošanu;

11.2. veikt esošo hidrotehnisko būvju un meliorācijas sistēmu un to daļu renovāciju un rekonstrukciju;

11.3. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

11.4. (svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168);

11.5. veikt zinātniskos pētījumus;

11.6. ierīkot jaunas un paplašināt esošās kuģošanas līdzekļu piestātnes.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.462; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

12. Būvniecība dabas liegumā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos, kā arī vides aizsardzību un būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

12.1 Vietējā pašvaldība bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un Valsts vides dienests zemes dzīļu izmantošanas licenci izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

12.2 Dabas lieguma teritorijā meža atjaunošanā un ieaudzēšanā atļauts izmantot vienīgi vietējās koku sugas, kas norādītas šo noteikumu 4. pielikumā.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

III. Regulējamā režīma zona

13. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu bioloģiski vērtīgu, pret mežsaimniecisko darbību un citiem antropogēniem traucējumiem jutīgu Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamu mežu un purvu biotopu un sugu aizsardzību.

14. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

14.1. kājāmgājēju pārvietošanos;

14.2. pārvietošanos ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, motocikliem un mopēdiem pa autoceļiem;

14.3. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu īstenošanu, cilvēku glābšanu un meklēšanu;

14.4. ceļu uzturēšanu;

14.5. medības;

14.6. makšķerēšanu un rūpniecisko zveju;

14.7. savvaļas sēņu, augu un to produktu vākšanu, nebojājot zemsedzi;

14.8. (svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168);

14.9. īpašumu robežstigu ierīkošanu un uzturēšanu;

14.10. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontroli.

(Grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

15. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

15.1. zinātniskās pētniecības darbi, vides monitorings, nacionālais meža monitorings un meža inventarizācija;

15.2. kvartālstigu uzturēšana;

15.3. bīstamo koku ciršana un novākšana, tos atstājot augšanas vietā;

15.4. tādu pasākumu īstenošana, kas nepieciešami ekosistēmu, aizsargā­jamo sugu un aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai;

15.5. dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošana;

15.6. kokmateriālu iegūšana dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākumu veikšanai;

15.7. tādu publiski pieejamu izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošana, par kuriem saņemts sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificētu ekspertu (eksperts, kurš ir tiesīgs sniegt atzinumu par attiecīgo sugu grupu, sugu un biotopu grupu saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem) pozitīvs rakstisks atzinums;

15.8. valsts autoceļu pārbūve un atjaunošana un tai nepieciešamā zemes lietošanas kategorijas maiņa, kā arī šo noteikumu 1. pielikumā norādīto ceļu pārbūve un atjaunošana to esošajā platumā.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.462; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

15.1 Regulējamā režīma zonā aizliegts ievest un izgāzt lauksaimniecības un pārtikas produktus. Ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai, pieļaujama automātisko barotavu izmantošana tādās vietās, kur tas neapdraud dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

IV. Dabas lieguma zona

16. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamu biotopu un sugu dzīvotņu aizsardzību un apsaimniekošanu.

17. Dabas lieguma zonā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja:

17.1. aizsargājamo biotopu atjaunošanai;

17.2. dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

17.3. (svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168);

17.4. elektrolīniju ierīkošanai.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.462; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

18. Dabas lieguma zonā aizliegts:

18.1. no 15. marta līdz 31. jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību un krūmu ciršanu, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

18.2. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

18.3. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:

18.3.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

18.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

18.3.3. apšu audzēm – 30 gadu;

18.4. cirst vai citādi bojāt un iznīcināt savrupi augošus ozolus un aizvākt un iznīcināt to nokritušos zarus, izņemot bīstamo koku novākšanu, atstājot tos augšanas vietā;

18.5. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot pa dambjiem, ja to pieļauj hidrotehniskās būves ekspluatācijas noteikumi, un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

18.6. rīkot autosacensības, motosacensības un ārpus ceļiem –velosacensības, ūdensmotosporta un ūdens­slēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus un ārpus telpām – Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības;

18.7. (svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168);

18.8. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot dzeramā ūdens ieguvi personis­kajām vajadzībām;

18.9. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) pļavas, ganības un lauces, izņemot iekultivētu ganību un medījamo dzīvnieku piebarošanas lauču uzaršanu un kultivēšanu;

18.10. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kāda kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

18.11. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu vai dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

18.12. ierīkot jaunus ceļus, kā arī mainīt esošo ceļu platumu un novietojumu;

18.13. atjaunot mežu stādot vai sējot;

18.14. no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam izvietot zvejas tīklus tuvāk par 100 m no kaiju ligzdošanas kolonijām;

18.15. no 16.marta līdz 30.jūnijam makšķerēt no laivas tuvāk par 50 m no kaiju ligzdošanas kolonijām;

18.16. no 16.marta līdz 10.augustam makšķerēt no laivas Kvāpānu dīķos K-1 un K-2, kas norādīti šo noteikumu 1.pielikumā;

18.17. ierīkot atpūtas vietas un celt teltis ārpus speciāli ierīkotām vietām un publiskiem pasākumiem paredzētām vietām, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai zinātnisko izpēti;

18.18. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kas nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

18.19. novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus medījamo dzīvnieku piebarošanai. Ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai, pieļaujama automātisko barotavu izmantošana tādās vietās, kur tas neapdraud dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.462; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

19. Dabas lieguma zonā aizliegts pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju, izņemot:

19.1. pārvietošanos teritorijas apsaimniekošanai, uzraudzībai un aizsardzības režīma ievērošanas kontrolei, zivju dīķu apsaimniekošanai, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;

19.2. (svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168);

19.3. vienlaikus viena ūdensmotocikla lietošanu, sākot ar 16.jūniju, Kvāpānu dīķī K-5, kas norādīts šo noteikumu 1.pielikumā.

(Grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

20. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

20.1. (svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168);

20.2. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

20.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

20.4. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

20.5. (svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168);

20.6. veikt valsts autoceļu pārbūvi un atjaunošanu un tai nepieciešamo zemes lietošanas kategorijas maiņu, un šo noteikumu 1. pielikumā norādīto ceļu pārbūvi un atjaunošanu to esošajā platumā, kā arī citu inženierbūvju un inženierkomunikāciju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.462; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

20.1 Dabas lieguma zonā atļauta koku ciršana sanitārajā cirtē, ja ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums (arī tad, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu). Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus un ievēro Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumā noteiktās prasības. Pieļaujama atsevišķu augtspējīgo koku ciršana uz pievešanas ceļiem.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

20.2 Lai novērstu apdraudējumu dabas lieguma apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

21. Veicot kopšanas cirti:

21.1. treilēšanas ceļi nedrīkst pārsniegt 12 % no meža nogabala platības;

21.2. minimālo šķērslaukumu palielina par 20 %;

21.3. mistrotās mežaudzēs, kurās citu koku sugu īpatsvars ir 30 % un lielāks, aizliegts veidot mežaudzi, kurā vienas koku sugas īpatsvars ir lielāks par 70 %. Vispirms saglabāšanai izvēlas platlapju koku sugas (piemēram, ozolus, liepas, gobas, ošus) (ja tādas mežaudzē ir);

21.4. skuju koku mistrotās mežaudzēs, kurās lapu koku īpatsvars ir mazāks par 30 %, aizliegts samazināt lapu koku piemistrojumu. Ja skuju koku mistrotā mežaudzē lapu koku īpatsvars ir lielāks par 30 %, saglabā ne mazāk kā 30 % lapu koku īpatsvaru. Vispirms saglabāšanai izvēlas platlapju koku sugas (piemēram, ozolus, liepas, gobas, ošus), ja tādas mežaudzē ir.

(Grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

22. Dabas lieguma zonā ir atļauts iegūt kokmateriālus citā cirtē dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanas vajadzībām.

V. Dabas parka zona

23. Dabas parka zona izveidota, lai mazinātu saimnieciskās darbības ietekmi uz aizsargājamām sugām un biotopiem, nodrošinot iespējas saudzīgi izmantot dabas resursus.

24. Dabas parka zonā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija "mežs", izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja:

24.1. aizsargājamo biotopu atjaunošanai;

24.2. dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

24.3. ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju ierīkošanai;

24.4. publiski pieejamu izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošanai.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.462; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

25. Dabas parka zonā aizliegts:

25.1. no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

25.2. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;

25.3. cirst kokus kailcirtē, izņemot gadījumus, ja:

25.3.1. kailcirtes maksimālā platība silā, mētrājā, damaksnī, lānā, āreņos un kūdreņos (kur melnalksnis sugu sastāvā ir 30 % un mazāk) nepārsniedz hektāru;

25.3.2. kailcirtes tiek veiktas plantāciju mežos;

25.4. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot pa dambjiem, ja to pieļauj hidrotehniskās būves ekspluatācijas noteikumi, un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

25.5. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par diviem hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kāda kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par diviem hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

25.6. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu vai dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

25.7. no 1. marta līdz 15. jūnijam atrasties Lubāna ezerā un pārvietoties tajā ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot pārvietošanos teritorijas apsaimniekošanai, uzraudzībai un aizsardzības režīma ievērošanas kontrolei, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;

25.8. rīkot autosacensības, motosacensības un ārpus ceļiem –velosacensības, ūdensmotosporta un ūdens­slēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus un ārpus telpām – Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības;

25.9. (svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168);

25.10. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personis­kām un zivsaimniecības vajadzībām;

25.11. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) pļavas, ganības un lauces, izņemot:

25.11.1. Nagļu pagasta teritoriju;

25.11.2. iekultivētu ganību, medījamo dzīvnieku piebarošanas lauču uzaršanu vai kultivēšanu.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.462; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

26. Dabas parka zonā aizliegts pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju, izņemot:

26.1. pārvietošanos teritorijas apsaimniekošanai, uzraudzībai un aizsardzības režīma ievērošanas kontrolei, zivju dīķu apsaimniekošanai, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem;

26.2. (svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168);

26.3. no 16. jūnija līdz 1. martam – pārvietošanos Lubāna ezerā un Rēzeknes upē un no 21. jūnija līdz 15. martam Ai­viekstē (kadastra Nr. 70580060034), izmantojot iekšdedzes dzinējus, kuru jauda nepārsniedz 7,46 kW.

(Grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

27. Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

27.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

27.2. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

27.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

27.4. (svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168);

27.5. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.462; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

27.1 Dabas parka zonā veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus. Pieļaujama atsevišķu augtspējīgo koku ciršana uz pievešanas ceļiem.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

27.2 Dabas parka zonā veicot koku ciršanu galvenajā izlases cirtē, aizliegts:

27.2 1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot sausus stāvošus kokus;

27.2 2. mežaudzē veidot atvērumus, kas lielāki nekā 0,1 hektārs.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

VI. Neitrālā zona

28. Neitrālā zona ir izveidota, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.

29. Neitrālajā zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.462; MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

29.1 Neitrālajā zonā aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, ja būves augstums pārsniedz 15 metrus. Personiskajām vajadzībām pieļaujama vienas vēja elektrostacijas uzstādīšana vienā nekustamajā īpašumā.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

VII. Sezonas liegums

30. Sezonas lieguma robežas noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā:

30.1. sezonas lieguma teritorija Nr.1 (Salas purvs) noteikta no 1.februāra līdz 30.jūnijam, lai nodrošinātu netraucētu reto dienas plēsīgo putnu un purva putnu ligzdošanu;

30.2. sezonas lieguma teritorija Nr.2 (Gomelis) noteikta no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, lai nodrošinātu netraucētu ūdensputnu ligzdošanu un spalvu mešanu;

30.3. sezonas lieguma teritorija Nr.3 (Bargais sēklis) noteikta no augusta otrās sestdienas līdz 15.novembrim, lai nodrošinātu caurceļojošo ūdensputnu netraucētu barošanos un atpūtu migrācijas periodā.

31. Sezonas liegumā aizliegta cilvēku uzturēšanās, izņemot zinātnisko pētījumu veikšanu un valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvieto­šanos, pildot dienesta pienākumus.

VIII. Dabas pieminekļi

(Nodaļa MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

32. Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:

32.1. aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem – dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) – un 10 metru platu joslu ap tiem;

32.2. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem izmēriem) – un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

33. Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:

33.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

33.2. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļa un to vai tā daļas pārvietot.

34. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

34.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja aizsargājamais koks atrodas apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku rekonstrukcija;

34.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

34.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;

34.4. iznīcināt dabisko zemsedzi.

35. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

36. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Šādā gadījumā Dabas aizsardzības pārvalde rakstisku atļauju izsniedz pēc kokkopja (arborista) pozitīva atzinuma saņemšanas.

37. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.135
Dabas lieguma "Lubāna mitrājs" funkcionālo zonu shēma

(Pielikums MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

Piezīmes.

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM, par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1 : 10 000, Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus un Meža valsts reģistra datus. Funkcionālo zonu robežas noteiktas bez robežu uzmērīšanas dabā.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.135
Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” funkcionālo zonu robežu apraksts

(Pielikums svītrots ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.168)

3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.135
Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1.  uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.135
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

(Pielikums MK 07.04.2015. noteikumu Nr.168 redakcijā)

Nr.
p. k.
Nosaukums latviešu valodā Nosaukums latīņu valodā Apkārtmērs 1,3 metru
augstumā (metros)
Augstums (metros)
I. Vietējās sugas
1. Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa) 3,0 33
2. Baltalksnis Alnus incana 1,6 25
3. Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea 1,9 22
4. Eiropas segliņš Euonymus europaeus 1,0 6
5. Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens 1,5 32
6. Melnalksnis Alnus glutinosa 2,5 30
7. Meža ābele Malus sylvestris 1,5 14
8. Meža bumbiere Pyrus pyraster 1,5 13
9. Parastais kadiķis Juniperus communis 0,8 11
10. Parastais osis Fraxinus excelsior 3,5 34
11. Parastais ozols Quercus robur 4,0 32
12. Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia 1,5 21
13. Parastais skābardis Carpinus betulus 1,5 20
14. Parastā apse Populus tremula 3,5 35
15. Parastā egle Picea abies 3,0 37
16. Parastā goba Ulmus glabra 4,0 28
17. Parastā ieva Padus avium 1,7 22
18. Parastā (ogu) īve Taxus baccata 0,6 8
19. Parastā kļava Acer platanoides 3,5 27
20. Parastā liepa Tilia cordata 3,5 33
21. Parastā priede Pinus sylvestris 2,5 38
22. Parastā vīksna Ulmus laevis 4,0 30
23. Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba) 3,0 32
24. Šķetra Salix pentandra 1,6 22
25. Trauslais vītols Salix fragilis 4,0
II. Citzemju sugas
26. Baltais vītols Salix alba 4,5 20
27. Baltā robīnija Robinia pseudoacacia 1,9 20
28. Balzama baltegle Abies balsamea 1,5 24
29. Eiropas baltegle Abies alba 2,7 32
30. Eiropas ciedrupriede Pinus cembra 1,6 22
31. Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica 3,8 30
32. Eiropas lapegle Larix decidua 3,2 39
33. Holandes liepa Tilia x europaea 2,8 26
34. Kalnu kļava Acer pseudoplatanus 2,2 20
35. Krimas liepa Tilia x euchlora 1,9 20
36. Lauku kļava Acer campestre 1,5 18
37. Lēdebūra lapegle Larix ledebourii 3,0 34
38. Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica 1,6 18
39. Melnā priede Pinus nigra 1,9 23
40. Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii 2,4 30
41. Papele Populus spp. 5,0 35
42. Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum 3,0 23
43. Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea 2,8 20
44. Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica 2,0 23
45. Platlapu liepa Tilia platyphyllos 3,1 27
46. Rietumu tūja Thuja occidentalis 1,5 16
47. Saldais ķirsis Cerasus avium 1,6 12
48. Sarkanais ozols Quercus rubra 1,9 27
49. Sarkstošais vītols Salix x rubens 3,1 25
50. Sibīrijas baltegle Abies sibirica 1,8 30
51. Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica 1,9 22
52. Sudraba kļava Acer saccharinum 3,2 26
53. Veimuta priede Pinus strobus 2,7 36
54. Vienkrāsas baltegle Abies concolor 1,7 32
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 135Pieņemts: 10.02.2009.Stājas spēkā: 12.03.2009. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 39 (4025), 11.03.2009.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
188931
{"selected":{"value":"10.04.2015","content":"<font class='s-1'>10.04.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"10.04.2015","iso_value":"2015\/04\/10","content":"<font class='s-1'>10.04.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"30.05.2010","iso_value":"2010\/05\/30","content":"<font class='s-1'>30.05.2010.-09.04.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.03.2009","iso_value":"2009\/03\/12","content":"<font class='s-1'>12.03.2009.-29.05.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
10.04.2015
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)