Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumus Nr. 217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu".
Ministru kabineta noteikumi Nr.157

Rīgā 2009.gada 17.februārī (prot. Nr.13 27.§)
Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālā sistēma (turpmāk – inventarizācijas nacionālā sistēma);

1.2. inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības;

1.3. ziņošanas kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) un Kioto protokola prasībām, tai skaitā ziņojuma sagatavošanas, izvērtēšanas, apstiprināšanas un nosūtīšanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. darbību dati – dati par darbībām, kas rada emisijas vai oglekļa dioksīda piesaisti noteiktā laikposmā (piemēram, no energoresursu izmantošanas, saražotā tērauda daudzuma, izmantotā bitumena daudzuma, zemes platībām, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, kaļķu un minerālmēslu lietošanas, atkritumu radīšanas);

2.2. emisijas faktors – lielums, kas nosaka emisijas vai oglekļa dioksīda piesaistes daudzumu uz vienu darbības vienību;

2.3. inventarizācija – darbību kopums, lai sagatavotu nacionālo inventari­zācijas ziņojumu par antropogēnajām tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī apkopotu siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datus kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu sesiju lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

2.4. nacionālais inventarizācijas ziņojums – informācijas apkopojums par siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes aprēķiniem, to neprecizitātēm, izmantotajiem emisiju faktoriem, pamatdatiem un pieņēmumiem, kā arī iesaistītajām institūcijām;

2.5. neprecizitāte (precizitāte) – zināšanu trūkums par mainīgā parametra patieso lielumu, ko var izteikt kā varbūtības īpatsvaru, kas savukārt raksturo parametra vērtības iespējamo diapazonu un varbūtību;

2.6. pamatavoti – inventarizācijas nacionālās sistēmas prioritārā kategori­ja, būtiskākie oglekļa dioksīda piesaistes un emisiju avoti (piemēram, oglekļa dioksīda piesaiste no meža zemēm, oglekļa dioksīda emisijas no dabasgāzes sadedzināšanas). Pamatavoti tiek izteikti ar emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes absolūtajiem lielumiem, laika rindām vai neprecizitātēm.

II. Inventarizācijas nacionālā sistēma

3. Inventarizācijas nacionālo sistēmu veido šādas iesaistītās institūcijas:

3.1. atbildīgās ministrijas – Vides ministrija, Satiksmes ministrija, Zemkopības ministrija un Veselības ministrija;

3.2. institūcijas, kuras sniedz darbību datus un aprēķina emisijas, – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, Centrālā statistikas pārvalde, valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava””, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts zāļu aģentūra, Ceļu satiksmes drošības direkcija un komersanti, kas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem rūpnieciskās produkcijas kodiem (turpmāk – PRODCOM kodi).

4. Vides ministrija ievieš inventarizācijas nacionālo sistēmu, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus emisijas faktoru un Latvijas apstākļiem specifisko parametru noteikšanā, kā arī koordinē šo noteikumu 3.punktā minēto institūciju darbību inventarizācijas sagatavošanā.

5. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra nodrošina inventarizācijas sagatavošanu, kas ietver:

5.1. informācijas apmaiņu un sadarbību ar iesaistītajām institūcijām;

5.2. darbību datu apkopošanu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu;

5.3. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanu valstī saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādā­tajām vadlīnijām (vadlīnijas elektroniski pieejamas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras tīmekļa vietnē):

5.3.1. 1996.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes uzlabotajām vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai;

5.3.2. 2000.gada Labas prakses un neprecizitāšu aprēķinu vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai;

5.3.3. 2003.gada Labas prakses vadlīnijām nacionālās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sagatavošanai zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības sektorā;

5.4. valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju datu elektronisku apkopošanu kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgum­slēdzēju pušu sesiju lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

5.5. valsts nacionālās inventarizācijas ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar ziņošanas vadlīnijām, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu sesija apstiprinājusi ar lēmumiem 18/CP.8, 14/CP.11 un Kioto protokolu. Saskaņā ar šiem konvencijas līgumslēdzēju pušu sesiju lēmumiem nacionālo inventarizācijas ziņojumu sagatavo angļu valodā. Tajā ietver:

5.5.1. informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām un to aprēķiniem no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2), kā arī par jebkurām izmaiņām iepriekšējās inventarizācijās;

5.5.2. aprakstus, atsauces un informācijas avotus par specifiskām metodo­loģijām, pieņēmumiem, emisijas faktoriem un darbību datiem, aprēķinot siltum­nīcefekta gāzu emisijas enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības, zemes lietošanas, zemes izmantošanas maiņas, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kā arī emisijas no šķīdinātāju un citu produktu lietošanas;

5.5.3. pamatavotu aprakstu;

5.5.4. informāciju par neprecizitāšu aprēķiniem;

5.5.5. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūrām;

5.5.6. inventarizācijas nacionālās sistēmas aprakstu;

5.5.7. informāciju no siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra par izmaiņām tā infrastruktūrā, par nesakritībām ar Starptautiskās emisiju tirdzniecības centrālo serveri, par darbībām ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām, par konvencijas sekretariāta paziņojumiem un brīdinājumiem, par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību aizstāšanu un saistību perioda rezerves aprēķiniem;

5.6. informācijas sagatavošanu par prioritārajiem rādītājiem un priori­tārajiem papildrādītājiem atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajai formai;

5.7. kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas programmas nosacījumu ievērošanu, tai skaitā priekšlikumu izstrādi inventarizācijas kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas plāna atjaunināšanai, inventarizācijas uzlabojumu plāna sagatavošanu, ievērojot pārbaudes rezultātus un inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju un konvencijas sekretariāta ekspertu grupas ieteikumus, kā arī inventarizācijas uzlabojumu plāna izsūtīšanu saskaņošanai un apstiprināšanai inventarizācijā iesaistītajām institūcijām;

5.8. centralizētas informācijas novietnes izveidošanu dokumentācijai, kā arī kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbībām;

5.9. nacionālā inventarizācijas ziņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes datu arhivēšanu.

6. Katru gadu līdz 1.oktobrim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoro­loģijas aģentūrā tiek iesniegta šāda informācija šo noteikumu 5.3., 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei:

6.1. Centrālā statistikas pārvalde iesniedz:

6.1.1. šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto informāciju par darbību datiem un to aprakstus;

6.1.2. energobilanci, kura sagatavota atbilstoši Eiropas Kopienu Statistikas biroja izstrādātajai ziņošanas anketas formai;

6.2. komersanti, kas atbilst rūpnieciskās produkcijas PRODCOM 2007 kodiem 26.51. un 27.10. un PRODCOM 2008 kodiem 23.51. un 24.10., kā arī dabasgāzes importēšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un realizācijas komersanti un elektroenerģijas apgādes komersanti iesniedz šo noteikumu 1.pielikumā noteikto informāciju par:

6.2.1. darbību datiem;

6.2.2. siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem un to aprakstus;

6.3. Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts zāļu aģentūru iesniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteikto informāciju par darbību datiem;

6.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulas 5.sadaļā noteikto informāciju par darbību datiem.

7. Katru gadu līdz 1.decembrim Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā tiek iesniegta šāda informācija:

7.1. šo noteikumu 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”” (pēc saskaņo­šanas ar Zemkopības ministriju) iesniedz:

7.1.1. oglekļa dioksīda piesaistes un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinus par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā norādīto informāciju un šo noteikumu 5.3.3.apakš­punktā norādītās vadlīnijas. Aprēķinus elektroniski apkopo kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši apstiprinātajiem konvencijas līgumslēdzēju pušu sesiju lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11 (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 5.sektors);

7.1.2. oglekļa dioksīda piesaistes un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu aprakstus par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru, ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumā norādīto informāciju, ziņošanas vadlīnijas, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu sesija apstiprinājusi ar lēmumiem 18/CP.8, 14/CP.11, un Kioto protokolu (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 5.sektors);

7.2. šo noteikumu 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto uzdevumu izpildei Vides ministrija iesniedz:

7.2.1. aprēķinus par transporta sektoru. Aprēķinus elektroniski apkopo kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu sesiju lēmumam 18/CP.8 (kopējā standartizētā ziņošanas formāta 1A3, 1.C sektors);

7.2.2. emisiju aprēķinu aprakstus, ņemot vērā ziņošanas vadlīnijas, kuras konvencijas līgumslēdzēju pušu sesija apstiprinājusi ar lēmumu 18/CP.8;

7.3. šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas iesniedz informāciju par darbību datu un siltumnīcefekta gāzu emisiju iespējamām neprecizitātēm (procentos).

8. Līdz 2012.gada 31.decembrim valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”” (pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju) šo noteikumu 5.5.apakšpunkta izpildei iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā informāciju par Kioto protokola 3.panta 3. un 4.punktā noteiktajām darbībām, ņemot vērā šo noteikumu 5.3.3.apakš­punktā minētās vadlīnijas un Kioto protokola atsauces vadlīnijās par emisiju un noteiktā daudzuma uzskaiti un apkopojot informāciju kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas un Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sesiju apstiprinātajiem lēmumiem 15/CP.10, 16/CMP.1 un 17/CMP.1.

III. Inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūras un darbības

9. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma (4.pielikums) nodrošina inventarizācijas atbilstību konvencijas kvalitātes standartiem un ir saistoša visām šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajām institūcijām.

10. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma ietver informāciju par:

10.1. inventarizācijai noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem;

10.2. konkrētu darbu veikšanu;

10.3. kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas plānu, kurā iekļauj:

10.3.1. kvalitātes kontroles procedūras;

10.3.2. kvalitātes nodrošināšanas procedūras;

10.3.3. dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras;

10.3.4. atbildības un laika grafiku kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru ieviešanai;

10.3.5. inventarizācijas uzlabošanas plānu, kurā iekļauj:

10.3.5.1. specifisku kvalitātes mērķu sasniegšanas novērtējumu;

10.3.5.2. iekšējo uzlabojumu plānu ieviešanas novērtējumu;

10.3.5.3. informāciju par kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles procedūru rezultātiem;

10.3.5.4. informāciju par konvencijas sekretariāta veikto pārbaužu rezultātiem.

11. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmu aktualizē ne retāk kā reizi divos gados.

12. Vides ministrija uzrauga un sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru koordinē inventarizācijas kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, inventarizācijas nacionālās sistēmas darbību un tās efektivitāti.

13. Vides ministrija sadarbībā ar šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām katru gadu līdz 30.jūnijam rīko sanāksmi par inventarizācijas norisi, kurā analizē problēmas, aprēķinos izmantotās metodes, kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, nepieciešamos uzlabojumus un citus jautājumus.

14. Vides ministrija nodrošina trešās puses iesaistīšanu inventarizācijas, tai skaitā nacionālās inventarizācijas ziņojuma un tiešā un netiešā siltumnīcefekta gāzu emisiju datu (kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā), kvalitātes izvērtēšanā saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.pielikumā noteiktajām procedūrām.

IV. Ziņošanas kārtība saskaņā ar konvencijas un Kioto protokola prasībām

15. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 8.janvārim nosūta Vides ministrijai izvērtēšanai:

15.1. siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, kas apkopoti kopējā standartizētā ziņošanas formātā atbilstoši konvencijas līgumslēdzēju pušu sesiju lēmumiem 18/CP.8 un 14/CP.11;

15.2. sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kurā ietverta informācija no 1990.gada līdz gadam pirms iepriekšējā kalendāra gada (x – 2).

16. Vides ministrija triju dienu laikā pēc šo noteikumu 15.punktā minētās informācijas saņemšanas iesniedz par to atzinumu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā.

17. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, ja nepiecie­šams, veic labojumus un triju darbdienu laikā pēc atzinumu saņemšanas precizētos siltumnīcefekta gāzu emisijas datus un sākotnējo nacionālo inventari­zācijas ziņojumu nosūta Vides ministrijai.

18. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, informējot Vides ministriju, katru gadu līdz 15.janvārim elektroniski ievieto Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē siltumnīcefekta gāzu emisijas datus. Vides ministrija nosūta Eiropas Komisijai siltumnīcefekta gāzu emisijas datus un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu, kā arī paziņo Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu elektronisku ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē.

19. Divu darbdienu laikā pēc Eiropas Komisijas izvērtējuma par siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un sākotnējo nacionālo inventarizācijas ziņojumu saņemšanas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra to elektroniski nosūta šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām. Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas elektroniski iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā priekšlikumus siltumnīcefekta gāzu emisiju datu un sākotnējā nacionālā inventarizācijas ziņojuma uzlabošanai.

20. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 30.janvārim nosūta šo noteikumu 3.punktā minētajām institūcijām nacionālā inventarizācijas ziņojuma projektu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 5.5.apakšpunkta nosacījumiem. Šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas 20 dienu laikā pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma projekta saņemšanas iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā atzinumu par nacionālo inventarizācijas ziņojuma projektu.

21. Ņemot vērā Eiropas Komisijas izvērtējumu par tiešajiem un netieša­jiem siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem un sākotnējo nacionālo inventari­zācijas ziņojumu, kā arī šo noteikumu 19. un 20.punktā minētos priekšlikumus un atzinumus, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra precizē nacionālo inventarizācijas ziņojumu un tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus.

22. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra katru gadu līdz 14.martam nosūta Vides ministrijai precizēto nacionālo inventarizācijas ziņojumu iesniegšanai Eiropas Komisijai un, ja nepieciešams, pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus.

23. Vides ministrija katru gadu līdz 15.martam iesniedz Eiropas Komisijā nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, kā arī elektroniski paziņo Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē.

24. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, pamatojoties uz Eiropas Komisijas novērtējumu vai nacionālajā sistēmā iesaistīto institūciju veiktajām korekcijām, precizē šo noteikumu 23.punktā minēto nacionālo inventarizācijas ziņojumu. Precizēto nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus katru gadu līdz 10.aprīlim iesniedz Vides ministrijā.

25. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, informējot Vides ministriju, katru gadu līdz 15.aprīlim elektroniski ievieto siltumnīcefekta gāzu emisiju datus Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē. Vides ministrija iesniedz nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus konvencijas sekretariātam un paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai par informācijas un datu ievietošanu Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē.

26. Ja, izvērtējot nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus, konvencijas sekretariātam rodas iebildumi vai priekšlikumi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra 14 dienu laikā pēc minētā izvērtējuma saņemšanas izdara nepieciešamos precizējumus un iesniedz konvencijas sekretariātā, informējot Vides ministriju.

27. Pēc precizētā nacionālā inventarizācijas ziņojuma un tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju datu iesniegšanas konvencijas sekretariātā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sagatavo attiecīgu informācijas kopsavilkumu.

28. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra šo noteikumu 27.punktā minēto informāciju publicē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras tīmekļa vietnē.

Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157
Komersantu iesniedzamie dati

I. Rūpnieciskās produkcijas PRODCOM 2007 kodam 26.51 un PRODCOM 2008 kodam 23.51 atbilstošo komersantu iesniedzamie dati

Dati par saražotā cementa klinkera sastāvu, kas noteikts komersanta laboratorijā vai citā laboratorijā, izmantojot mērījumu metodi.

1.tabula

01.JPG (3102 bytes)

SiO2 (%)

Al2O3

(%)

Fe2O3

(%)

CaO

(%)

MgO

(%)

SO3

(%)

Na2O

(%)

K2O

(%)

IR

(%)

LOI

(%)

Naeq

(%)

























 

II. Rūpnieciskās produkcijas PRODCOM 2007 kodam 27.10 un PRODCOM 2008 kodam 24.10 atbilstošo komersantu iesniedzamie dati

Saražotās produkcijas un izmantoto izejvielu dati, oglekļa saturs izmantotajā čugunā, čuguna lūžņos un saražotajā neapstrādātajā tēraudā; oglekļa elektrodu patēriņš elektrokrāsnīs.

2.tabula

Gads

Saražotā produkcija – neapstrādātais tērauds (t)

Izejvielas

Oglekļa saturs (Carbon content) produkcijā (%)

Oglekļa elektrodu patēriņš (kg/t produkcijas)

martena krāsnīs

elektro­krāsnīs

kokss

(t)

čuguns un čuguna lūžņi (t)

metāllūžņi (t)

izmantotajā čugunā un čuguna lūžņos

saražotajā neapstrādātajā tēraudā



















 

III. Dabasgāzes importēšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un realizācijas komersantu iesniedzamie dati

3.tabula

SEG emisiju aprēķinu un piesaistes kategorijas

Emisijas

CH4

(Gg)

CO2

(Gg)

N2O

(Gg)

NOx

(Gg)

CO

(Gg)

NMVOC

(Gg)

SO2

(Gg)

Dabasgāze








1. Uzglabāšana








2. Pārvade








2.1. izplūdes








2.2. sadedzināšana








3. Sadale








3.1. izplūdes








3.2. sadedzināšana








4. Citas izplūdes








4.1. rūpniecības uzņēmumos un spēkstacijās








4.2. mājsaimniecības un tirdzniecības sektoros








 

IV. Elektroenerģijas apgādes komersantu iesniedzamie dati

4.tabula

Komersanta nosaukums

Gads

Daudzums gada laikā instalētajās iekārtās (kg)

Daudzums darvojošajās iekārtās līdz atskaites gadam (kg)

Ārkārtas (avārijas) noplūdes (kg)

Rezerves uzkrājumi balonos (kg)







 

V. Dati par fluoru saturošas gāzes (HFC-227ae) emisijām no ugunsdzēšanas iekārtām

5.tabula

Komersanta nosaukums

Gads

Daudzums gada laikā instalētajās iekārtās (t)

Rezerves uzkrājumi balonos (t)





Vides ministrs R.Vējonis
Vides ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157

1.tabula

Ikgadējai siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai nepieciešamie dati par x-2 gadu un vēsturiskajiem gadiem datu izmaiņu gadījumā, un atbildīgās institūcijas par datu sagatavošanu un sniegšanu

Siltumnīcefekta izraisošo gāzu avots un piesaistes kategorijas saskaņā ar Konvencijas Līgumslēdzēju pušu lēmumiem (kopējā ziņošanas formāta kategorijas)

Darbības dati/Parametrs

Atbildīgās institūcijas /datu avoti

Tabula 1.A(a) - Enerģētikas nozares pamatdati, Kurināmā (degvielas) dati

1.A.1 – Enerģētika:

a. elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana

b. naftas pārstrāde

c. cietā kurināmo apstrāde un citas enerģētikas nozares

-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;

-) Datu neprecizitāte

Latvijas Republikas Centrālā Statistikas pārvalde (CSP)

Aprēķini

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA)

1.A.2. Apstrādājošā rūpniecība:

a. dzelzs un tērauda ražošana

b. krāsaino metālu ražošana

c. ķīmiskā rūpniecība

d. papīra masas, papīra izstrādājumu ražošana

e. pārtikas rūpniecība

f. citas nozares un būvniecība

-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;

-) Datu neprecizitāte

CSP

Aprēķini

LVĢMA

1.A.3. Transports:

a. Vietējā aviācija

-) Degvielas patēriņš;

-) Datu neprecizitāte

CSP/ Saskaņā ar ekspertu pētījumu*

Aprēķini

Vides ministrija (VIDM)

b. Ceļu transports:

-) Degvielas patēriņš;

-) Datu neprecizitāte

CSP

-) Transportlīdzekļu statistika:

Vieglo automašīnu sadalījums - pēc izlaiduma gada, izmantotās degvielas veida, dzinēja tilpuma;

Kravas automašīnas pēc izlaiduma gada, izmantotās degvielas veida, pilnās masas.

Pārskats reizi 3 gados par vidējiem gada nobraukumiem (km/gadā), vieglām automašīnām atsevišķi pa degvielas veidiem un dzinēja tilpuma grupām (mazāki par 1.4 l; 1.5-2.0 l un lielāki par 2.0 l).

-) Datu neprecizitāte

Satiksmes ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija

Aprēķini izmantojot Eiropas Vides aģentūras izstrādāto COPERT vai tam līdzvērtīgu modeli.

VIDM

c. Dzelzceļš

-) Degvielas patēriņš;

-) Datu neprecizitāte

CSP

Aprēķini

VIDM

d. Vietējā kuģniecība

-) Degvielas patēriņš;

-) Datu neprecizitāte

CSP/ Saskaņā ar ekspertu pētījumu*

Aprēķini

VIDM

e. cita (norādīt kāda)

-) Degvielas patēriņš;

-) Datu neprecizitāte

CSP

Aprēķini

VIDM

1.A.4 Citas nozares:

a. Pārējie patērētāji

b. Mājsaimniecība

c. Lauksaimniecība/Mežsaimniecība/ Zivsaimniecība

Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;

-) Datu neprecizitāte

CSP

Aprēķini

LVĢMA

1A5. Cita (norādīt kāda, piemēram, militārā aviācija)

-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;

-) Datu neprecizitāte

CSP

Aprēķini

VIDM

1.A(b) Kurināmā (degvielas) patēriņa aktivitātes - vispārējā pieeja

-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;

-) Datu neprecizitāte

CSP

Aprēķini

LVĢMA

1.A(d) Rūpnieciskās izejvielas un kurināmā izmantošana ne-enerģētiskajos nolūkos

-) Energoresursu patēriņš saskaņā ar EUROSTAT ziņošanas formātu;

-) Datu neprecizitāte

CSP

Aprēķini

LVĢMA

1.B.2. Kurināmā gaistošās emisijas

-) Valstī gadā izmantotais benzīna daudzums (TJ);

-) Datu neprecizitāte

CSP

Aprēķini

LVĢMA

1. C Starptautiskā aviācija un kuģniecība un daudzpusēji darījumi

-) Degvielas patēriņš;

-) Datu neprecizitāte

CSP

Aprēķini

VIDM

2. Rūpnieciskie procesi/ražošana:

A. Minerālie produkti

B. Ķīmiskā rūpniecība

C. Metālu ražošana

D. Citu produktu ražošana

E. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 ražošana

F. Halogēnu saturošo ogļūdeņražu un SF6 patēriņš

G. Citi

-) Saražotā produkcija, t – cementa klinkers, krāsns putekļi, kaļķi, tērauds.

-) Izmantotās izejvielas, t:

kaļķakmens, dolomīts, māls, fluoršpats, soda, potaša, kokss un čuguns;

LVĢMA / Komersanti

-) Izmantotais F-gāzu apjoms, kg;

LVĢMA/Valsts zāļu aģentūra/komersanti

-) Izmantotā bitumena daudzums;

-) saražotais pārtikas produktu un dzērienu daudzums.

CSP

-) Datu neprecizitāte.

CSP, LVĢMA

Aprēķini

LVĢMA

3. Šķīdinātāju un citu ķīmisko produktu lietošana:

A. Krāsu pielietošana;

B. Attaukošana un sausā tīrīšana;

C. Ķīmiskie produkti, Rūpniecība

D. Cita

-) Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkst.

CSP

-) Laku un krāsu materiāli, t;

-) Krāsas uz ūdens bāzes, t.

Saskaņā ar ekspertu pētījumu*.
-) Datu neprecizitāte. CSP, ekspertu pētījumos norādītais lielums*.

Aprēķini

LVĢMA

4. Lauksaimniecība:

A. Lauksaimniecības dzīvnieku iekšējie (zarnu) fermentācijas procesi;

-) lauksaimniecības dzīvnieki un putnu skaits kopā, vecuma grupās un pa rajoniem, tūkstošos;

CSP

-) Lopu un putnu produktivitāte (vidējais piena izslaukums no govs, kg; vidējā olu ieguve no vienas dējējvistas, skaits); CSP
B. Kūtsmēslu apsaimniekošana; -) lauksaimniecības dzīvnieki un putnu skaits kopā, vecuma grupās un pa rajoniem, tūkstošos; CSP
-) Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi, reizi trīs gados. CSP
-) kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, %. Saskaņā ar ekspertu pētījumiem*
-) Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā; Saskaņā ar ekspertu pētījumiem*
D. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme; -) Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem (tai skaitā kultivētās pļavas un ganības), tūkst.ha; CSP
-) Sējumu platības, tūkst.ha; CSP
-) Lauksaimniecības kultūru kopraža, tūkst.t; CSP
-) Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100% augu barības elementos, tūkst.t); CSP
-) Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi, reizi trīs gados. CSP
-) Slāpekļa (N) daudzums kūtsmēslos pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, kg/gadā; Saskaņā ar ekspertu pētījumiem *
-) Organiski bagātās augsnes, ha (Histosols); Saskaņā ar ekspertu pētījumiem *
-) kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu veidi pēc lauksaimniecības dzīvnieku sugas, %.

Saskaņā ar ekspertu pētījumiem *

-) Datu neprecizitāte CSP, ekspertu pētījumos norādītais lielums*

Aprēķini

LVĢMA

5. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM):

A. Mežu zeme

A.1. Mežu zeme atlikusī mežu zeme

A.2. Zeme, kas pārveidota par mežu zemi

B. Aramzeme

B.1. Aramzeme, atlikusī aramzeme

B2. Zeme, kas pārveidota par aramzemi

C. Ganības

C.1. Ganības, atlikušās ganības

C.2. Zeme, kas pārveidota par ganībām

D. Mitraines

D.1. Mitraines, atlikušās mitraines

D.2. Zeme, kas pārveidota par mitraini

E. Apmetnes

E.1. Apmetnes, atlikušās apmetnes

E.2. Zeme, kas pārveidota par apmetnēm

F. Cita zeme

F.1. Cita zeme, atlikusī cita zeme

F.2. Zeme, kas pārveidota par citu zemi

G. Citi

Ievāktie meža produkti

-) Informācija par izmantoto pieeju, lai attēlotu zemju platības un par zemes lietojuma datubāzi (bāzēm), kuras izmantotas inventarizācijas sagatavošanai;

Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM

-) Zemes lietojuma definīcijas un pielietotās klasifikācijas sistēmas un to atbilstība/sakritība ar ZIZIMM kategorijām. Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM
5A – 5G (saskaņā ar kopējā ziņošanas formāta kategorijām):
1. Zemes kopplatība un tās sadalījums pēc zemes lietošanas mērķiem, tūkst.ha; Saskaņā ar CSP datiem

2. Oglekļa krājas izmaiņa dzīvajā biomasā:

• Pieaugums, tūkst.t;

• Zudumi, tūkst.t.

Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM
3. Neto oglekļa krājas izmaiņa atmirušajās organiskajās vielās, tūkst.tonnu; Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM

4. Neto oglekļa krājas izmaiņa augsnē:

• minerālās augsnes, tūkst.t;

• organiskās augsnes, tūkst.t.

Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM
5. Organiski bagātās augsnes, (5.B.1; 5.C.1), tūkst ha. Saskaņā ar ekspertu pētījumiem *
-) Datu neprecizitāte Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM, ekspertu pētījumos norādītais lielums*
CO2 piesaistes un emisiju aprēķins:
-) 5A-5G, kas attiecas uz mežsaimniecību, tai skaitā meža augsnēm un ievāktiem meža produktiem Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM
-) 5.B.1; 5.C.1, kas attiecas uz emisiju aprēķinu no organiski bagātām augsnēm LVĢMA, izmantojot ekspertu pētījumus *

5 (IV) Oglekļa dioksīda emisijas no kaļķošanas materiāla pielietošanas lauksaimniecībā:

-) Iestrādātie kaļķi:

• pavisam, tūkst.t;

• uz 1 ha kaļķotās platības, t.

CSP

-) Datu neprecizitāte

CSP

Aprēķini

LVĢMA

5 (V) Biomasas dedzināšana pa 5.sadaļas kategorijām

-) Izdedzinātās mežu platības, ha;

CSP

-) Izdedzinātās kūlas platības, ha; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
-) Zaru atlieku dedzināšana mežā uz vietas Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM
-) Datu neprecizitāte CSP, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM

Aprēķini:

-) emisijas no kūlas dedzināšanas; LVĢMA
-) emisijas no meža ugunsgrēkiem un zaru dedzināšanas meža uz vietas. Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” pēc saskaņošanas ar ZM

6. Atkritumu apsaimniekošana:

A. Cieto atkritumu izgāztuves

-) Izgāztuvēs noglabāto atkritumu daudzums un veids (no Datu bāzes – “3 – Atkritumi”).

LVĢMA

-) Dati par atgūto CH4 (metānu) no atkritumu izgāztuvēm. LVĢMA/Komersanti
B. Notekūdeņu apstrāde -) Pastāvīgo iedzīvotāju skaits, tūkstošos. CSP

-) Saražotās pārtikas rūpniecības produkcijas apjoms, tonnas/gadā.

CSP
-) Notekūdeņu attīrīšana, novadīto notekūdeņu daudzums un piesārņojošo vielu emisija (no Datu bāzes – “2 – Ūdens”). LVĢMA
C. Atkritumu sadedzināšana -) Sadedzinātais atkritumu daudzums un veids, bez enerģijas atguves (no Datu bāzes – “3 – Atkritumi”). LVĢMA
D. Citi (kompostēšana) -) Kompostētais atkritumu daudzums (no Datu bāzes –
“3 – Atkritumi”).
LVĢMA
-) Datu neprecizitāte. CSP, LVĢMA

Aprēķini

LVĢMA

7. Pamatavotu noteikšana

LVĢMA

8. Pārrēķini (izskaidrojošā informācija)

Iesaistītās institūcijas / LVĢMA

Emisiju neprecizitātes

Iesaistītās institūcijas / LVĢMA

*Pētījums – Ja nav publicētu datu



2.tabula

Ikgadējo rādītāju saraksts Lēmuma 280/2004/EK ietvaros Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes ziņošanai par x-2 gadu un vēsturiskajiem gadiem datu izmaiņu gadījumā

Nr.

Enerģētikas efektivitātes rādītāji saskaņā ar Eurostat nomenklatūru

Rādītājs

Numerators/denominators

Vadlīnijas/definīcijas (2) (3)

1.

MAKRO

Kopējā CO2 intensitāte attiecībā uz IKP, t/milj. eiro

Iekšzemes kopprodukts (IKP), miljard. eiro (EK2000)

Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās 2000. gada cenās (Avots: Nacionālie konti)

2.

MAKRO B0

Enerģija saistībā ar CO2 intensitāti attiecībā uz IKP, t/milj. eiro

IKP, miljard. eiro (EK2000)

Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās 2000. gada cenās (Avots: Nacionālie konti)

3.

RŪPNIECĪBA A1

Enerģija saistībā ar CO2 rūpniecības intensitāti, t/milj. eiro

Pievienotā bruto vērtība kopējai rūpniecībai, miljard. eiro (EK2000)

Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000. gada cenās ražošanas rūpnie­cības nozarēs (NACE 15-22, 24-37), būvniecībā (NACE 45) un šahtās, un raktuvēs (izņemot akmeņogļu šahtas un naftas, un gāzes ieguvi) (NACE 13-14) (Avots: Nacionālie konti)

4.

MĀJSAIMNIECĪBAS A.1

Specifiskas CO2 mājsaimniecību emisijas, t/mājokli

kopējais mājokļu skaits, 1 000

Kopējais mājokļu skaits (EUROSTAT Būvju klasifikācija CC (turpmāk CC) 11)

5.

PAKALPOJUMI A0

CO2 komercsektora un institūciju sektora intensitāte, t/milj. eiro

Pievienotā bruto vērtība pakalpojumi, miljard. eiro (EK2000)

Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās pakalpojumos

(NACE 41, 50, 51, 52, 55, 63, 64, 65, 66, 67, 70, 71, 72, 73, 74, 75, 80, 85, 90, 91, 92, 93, 99) (Avots: Nacionālie konti)

6.

PĀRVEIDOŠANA

Specifiskas CO2 emisijas no valsts un pašražotāju elektrostacijām, t/TJ

Visi produkti - izlaide valsts un pašražotāju termoelektrostacijās, PJ

Saražotā bruto elektroenerģijas un siltumenerģijas, kas pārdots trešajām pusēm, ko rada valsts un pašražotāju termoelektrosta­cijas un termoelektrocentrāles. Nav ietverta izlaide tikai no spēkstacijām. (Avots: enerģijas bilance)

7.

RŪPNIECĪBA A1.11

Kopējā CO2 intensitāte - dzelzs un tērauda rūpniecība, t/milj. eiro

Pievienotā bruto vērtība - dzelzs un tērauda rūpniecība, miljard. eiro (EK2000)

Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās dzelzs un tērauda un dzelzs sakausējumu ražošanā (NACE 27.1), cauruļu ražošanā (NACE 27.2), cita veida dzelzs un tērauda pirmajā pārstrādes procesā (NACE (27.3), dzelzs liešanā (NACE 27.51) un tērauda liešanā (NACE 27.52). (Avots: Nacionālie konti)

8.

RŪPNIECĪBA A1.2

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - ķīmijas rūpniecība, t/milj. eiro

Pievienotā bruto vērtība ķīmijas rūpniecībā, miljard. eiro (EK2000)

Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās ķīmisko produktu ražošanā (NACE 24) (Avots: Nacionālie konti)

9

RŪPNIECĪBA A1.3

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - stikla, keramikas un celtniecības materiālu rūpniecība, t/milj. eiro

Pievienotā bruto vērtība - stikla, kera­mikas un celtniecības materiālu rūpniecība, miljard. eiro (EK2000)

Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās metālu nesaturošu minerālproduktu ražošanā (NACE 26) (Avots: Nacionālie konti)

10.

RŪPNIECĪBA A1.4

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, t/milj. eiro

Pievienotā bruto vērtība - pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecībā, milj. eiro (EK2000)

Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās pārtikas produktu un dzērienu, (NACE 15) un tabakas produktu ražošanā (NACE 16) (Avots: Nacionālie konti)

11.

RŪPNIECĪBA A1.5

Ar enerģētiku saistītā CO2 intensitāte - papīra un drukas rūpniecībā, t/milj. eiro

Pievienotā bruto vērtība - papīra un drukas rūpniecībā, milj. eiro (EK2000)

Pievienotā bruto vērtība salīdzināmās 2000.gada cenās celulozes, papīra un papīra produktu ražošanā (NACE 21) un rakstīto mediju publicēšanā, drukāšanā un pavairošanā (NACE 22) (Avots: Nacionālie konti)

12.

MĀJSAIMNIECĪBAS A0

Specifiskas CO2 emisijas no mājsaimniecībām telpu apkuri­nāšanai, t/m2

Dzīvojamā fonda kopējā platība milj.m2

Dzīvojamā fonda kopējā platība (CC 11)

13.

PAKALPOJUMI B0

Specifiskas CO2 emisijas no komercsektora un institucionālā sektora telpu apkurināšanai,

kg/m2

Nedzīvojamo ēku kopējā platība, milj.m2

Nedzīvojamo ēku kopējā platība (CC 12)

14.

PĀRVEIDOŠANA d0

Specifiskas CO2 emisijas no valsts elektrostacijām, t/TJ

Visu produktu izlaide valsts termoelektrostacijās, PJ

Bruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija, kas pārdotas trešām pusēm, ko rada valsts termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. Nav iekļauta izlaide tikai no spēkstacijām. (Avots: Enerģētikas bilance)

15.

PĀRVEIDOŠANA e0

Specifiskas CO2 emisijas no pašražotāju iekārtām, t/TJ

Visu produktu izlaide pašražotāju termoelektrostacijās, PJ

Bruto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija, kas pārdota trešām pusēm, ko rada pašražotāju termoelektrostacijas un termoelektrocentrāles. (Avots: Enerģētikas bilance)

16.

PĀRVEIDOŠANA

Oglekļa intensitāte kopējā enerģijas ražošanā, t/TJ

Visu produktu izlaide valsts un pašražotāju elektrostacijās, PJ

Kopējā saražotā elektroenerģijas un trešām pusēm pārdotā siltumenerģija, ko rada valsts un pašražotāju spēkstacijas un termoelektrocentrāles. Ietver elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem un kodolenerģiju. (Avots: Enerģētikas bilance)

17.

RŪPNIECĪBA

Kopējais enerģijas patēriņš no rūpniecības, PJ


Ietver galīgo enerģijas patēriņu no rūpniecības nozarēm visos enerģijas avotos (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu). (Avots: Enerģētikas bilance).

18

MĀJSAIMNIECĪBAS

Kopējais enerģijas patēriņš no mājsaimniecībām, PJ


Ietver mājsaimniecību galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu). (Avots: Enerģētikas bilance).

19.

TRANSPORTS

Oglekļa intensitāte transporta jomā, t/TJ

Kopējais galīgais enerģijas patēriņš transporta jomā, PJ

Ietver galīgo enerģijas patēriņu no visiem enerģijas avotiem (ieskaitot biomasu un elektroenerģijas patēriņu). (Avots: Enerģētikas bilance)

20.

TRANSPORTS E1


Vietējā gaisa transporta pasažieri, milj.

Personu skaits, neieskaitot lidojuma dežūrējošos darbiniekus un kabīnes komandu, veicot ceļojumu gaisā (tikai vietējā aviācija). (Avots: transporta statistika.)

Piezīme: Darbības datiem jāsaskan ar emisiju datiem, ja iespējams.

21.

TRANSPORTS D0

Autotransporta kravu apgrozība uz ceļa, milj. tkm


Transportēto kravu tonnu un kilometru skaits vieglajos un smagajos transportlīdzekļos; viena tonna un kilometrs atbilst vienas tonnas transportēšanai pa ceļu viena kilometra attālumā. (Avots: Transporta statistika)

Piezīme: Darbības datiem ir jāsaskan ar emisiju datiem, ja iespējams.

22.

TRANSPORTS C0


Pasažieru apgrozība ar automašīnām, milj. pasažierkilometru

Transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobiļiem; viens pasažieru kilometrs ir viena pasažiera transportēšana viena kilometra attālumā. (Avots: transporta statistika)

Piezīme: Ja iespējams, darbību datiem jāsaskan ar datiem par emisijām.

23.

TRANSPORTS C0

Vieglo automobiļu nobraukto kilometru skaits, milj.km


Transportlīdzekļa kilometru skaits vieglajiem automobiļiem. (Avots: Transporta statistika)

Piezīme: Darbības datiem jābūt konsekventiem ar emisijas datiem, ja iespējams.

24.

TRANSPORTS B0


Ar dīzeļdegvielu darbināmo vieglo transportlīdzekļu skaits, milj. km

Transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz vieglajiem automobi­ļiem, ko darbina ar dīzeļdegvielu un kam piešķirtas atļaujas izmantot ceļus, kas atvērti sabiedriskajam transportam. (Avots: Transporta statistika)

25.

TRANSPORTS B0


Ar benzīnu darbināmo vieglo transportlīdzekļu skaits, milj.km

Ar benzīnu darbināmo transportlīdzekļa nobraukto km skaits attiecībā uz pasažieru mašīnām, kam ir atļaujas izmantot ceļus, kas pieejami sabiedriskajam transportam. (Avots: Transporta statistika)

(1) Dalībvalsts ziņo par numeratoru un denominatoru, ja tas nav ietverts KZF.

(2) Dalībvalstij ir jāievēro šīs vadlīnijas. Ja tā nevar ievērot tieši šīs vadlīnijas vai ja numerators un denominators nav pilnībā konsekventi, dalībvalstij tas ir skaidri jānorāda.

(3) Atsauces uz IPCC avota kategorijām attiecas uz IPCC (1996. g.) Izskatītās 1996. gada IPCC vadlīnijas attiecībā uz nacionālajām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu inventarizācijām

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157
Veselības ministrijas iesniedzamie dati

I. Dati par anestēzijas vajadzībām paredzētā slāpekļa (I) oksīda (N2O) apriti

1.tabula

Komersanta nosaukums

Ievestais N2O daudzums (t/g)

Realizētais N2O daudzums (t/g)







 

II. Fluorēto siltumnīcefekta gāzu (HFC-134a) emisijas no medicīnisko preparātu importētāju medicīniskajiem inhalatoriem

2.tabula

Medikamenta (aerosola) nosaukums un reģistrācijas apliecības īpašnieka nosaukums

HFC-134a daudzums vienā vienībā
(aerosola flakons) (g)

Vidējais gada laikā izlietais aerosolu skaits vienam slimniekam
(gab.)

Importētais medikamentu (aerosolu) skaits gada laikā (gab.)

gads

Bioparox (Les Laboratories Servier, Francija)




Berotec (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)




Flixotide inhalators (Glaxo Wellcome Manufacturing Pte Ltd, Singapūra)




Ecobec Easi – Breathe (IVAX CR.a.s., Čehija)




Ecobec (IVAX CR.a.s., Čehija)




Ecosal (IVAX CR.a.s., Čehija)




Ventolin Inhaler (Glaxo Wellcome Operations, Lielbritānija)




Berodual (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)




Serotide (Glaxo Wellcome Operations, Lielbritānija)




Berotec N (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)




Berodual N (Boehringer Ingelheim Pharma, Vācija)




Cits (norādīt tipu)




Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157
Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programma

1. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas mērķi

1. Mērķis ir iegūt kvalitatīvu, caurskatāmu un ticamu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes inventarizāciju, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas (pārbaudes procedūru plānota sistēma, kuru veic persona, kas nav tieši iesaistīta inventarizācijas sagatavošanas procesā (trešā persona)) un kvalitātes kontroles (pēc vienota parauga pieņemtu procedūru un darbību sistēma, kuras veic inventarizācijas sagatavotājs, lai novērtētu un kontrolētu inventarizācijas kvalitāti un tās attīstību) procedūras emisiju inventarizācijas sagatavošanas un attīstības procesā, tai skaitā novērtējot emisiju neprecizitātes. Kvalitātes kontroles procedūras un darbības ietver datu ieguves un aprēķinu precizitātes pārbaudes, emisiju aprēķinu un mērījumu precizitātes pārbaudes, neprecizitāšu noteikšanu, informācijas arhivēšanu un ziņošanu. Kvalitātes kontroles darbības ietver arī pamatavotu, darbības datu, emisiju faktoru un metožu tehniskās pārbaudes.

2. Kvalitātes mērķi atbilst inventarizācijas principiem par pārskatāmību, pilnību, saskaņotību, salīdzināmību, precizitāti un savlaicīgumu. Kvalitātes mērķi ir konkrēti un izmērāmi. Šos mērķus var mainīt katru gadu. Konkrēti mērķi tiek noteikti ikgadējā nozaru ekspertu sanāksmē.

1.1. Mērķi saistībā ar pārskatāmību

3. Lai nodrošinātu pārskatāmību:

3.1. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā iekļauj pārskatāmu informā­ciju;

3.2. informāciju iekļauj kopējā standartizētā ziņošanas formātā ar datu tabulām (tabulās ietverot informāciju par lietoto metodoloģiju, aktīvajiem datiem un emisijām);

3.3. atslēgvārdus, indikatorus vai apzīmējumus lieto saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām;

3.4. iespēju robežās ņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (turpmāk – konvencija) sekretariāta inventarizācijas pārbaužu ieteikumus par pārskatāmību;

3.5. norāda dokumentāciju par kvalitātes pārbaudes procedūrām un to ievērošanu kvalitātes kontroles laikā;

3.6. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz kopsavilkumu par izmaiņām kopš pēdējās inventarizācijas saistībā ar pārskatāmību.

1.2. Mērķi saistībā ar pabeigtību

4. Lai nodrošinātu pabeigtību:

4.1. aprēķina emisijas no visiem iespējamiem avotiem par oglekļa dioksīda (CO2) piesaisti un visām gāzēm, kas iekļautas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajās vadlīnijās;

4.2. iespēju robežās ņem vērā konvencijas inventarizācijas pārbaudītāju – starptautisko ekspertu – ieteikumus par uzlabojumiem;

4.3. norāda visas kopējā standartizētā ziņošanas formāta datu tabulas (gan kopsavilkuma, gan nozaru datu tabulas), trūkstošo datu vietās lietojot vadlīnijās noteiktos apzīmējumus;

4.4. ievēro un pārbauda laikrindu secīgumu un pēctecību;

4.5. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz informāciju par šo kvalitātes kritēriju;

4.6. norāda visus pārrēķinu iemeslus un iemeslus, kāpēc datu vietā lietots apzīmējums NE (nav novērtēts) un IE (ietverts citur);

4.7. nosaka un analizē to emisiju avotus, kuru dati nav aprēķināti (lietots apzīmējums NE), un norāda neaprēķināšanas iemeslus, kā arī norāda turpmākās darbības pabeigtības uzlabošanai.

1.3. Mērķi saistībā ar saskaņotību

5. Lai nodrošinātu saskaņotību:

5.1. izveido saskaņotas emisiju un piesaistes laikrindas;

5.2. pēc izvērtēšanas iespēju robežās ņem vērā konvencijas sekretariāta inventarizācijas pārbaudēs saņemtos ieteikumus par saskaņotību;

5.3. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz informāciju par saskaņotību un pārrēķiniem;

5.4. analizē saskaņotību, ja bijušas izmaiņas laikrindās;

5.5. sniedz skaidrojumu laikrindu emisiju kritumiem vai pieaugumiem.

1.4. Mērķi saistībā ar salīdzināmību

6. Lai nodrošinātu salīdzināmību:

6.1. emisiju aprēķināšanai lieto metodoloģijas un formātus saskaņā ar konvenciju un Kioto protokolu;

6.2. emisijas un CO2 piesaisti lokalizē un sadala saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām.

1.5. Mērķi saistībā ar precizitāti

7. Lai nodrošinātu precizitāti:

7.1. kvantitatīvi aprēķina emisiju neprecizitātes;

7.2. iespēju robežās galvenajiem avotiem izmanto Tier 2 vai augstāku metodi;

7.3. aprēķina neprecizitātes un sniedz par tām informāciju Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā;

7.4. Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā sniedz kopsavilkumu par izmaiņām neprecizitātēs un uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo inventarizāciju.

1.6. Mērķis saistībā ar savlaicīgumu

8. Eiropas Komisijā katru gadu iesniedz:

8.1. līdz 15.janvārim – emisiju datus (kopējā standartizētā ziņošanas formāta datu Excel tabulās), datus par X – 2 gadu un vēsturisko gadu datu pārrēķinus (XML formātā), īsu ziņojumu par izmaiņām saistībā ar iepriekšējo inventarizāciju;

8.2. līdz 15.martam – Nacionālo inventarizācijas ziņojumu un pārrēķinātos tiešos un netiešos siltumnīcefekta gāzu emisiju datus.

9. Konvencijas sekretariātā katru gadu līdz 15.aprīlim iesniedz inventarizāciju, kas ietver datus (kopējā standartizētā ziņošanas formātā un XML formātā) un ziņojumu.

2. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāns

10. Kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plāns (turpmāk – KN/KK plāns) nosaka kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbības (turpmāk – KN/KK darbības). KN/KK plāns ir inventarizācijas iekšējs dokuments, ar kuru plāno, organizē un ievieš visas KN/KK darbības. KN/KK plāns ir pieejams starptautiskajiem ekspertiem un trešajām personām.

11. Kvalitātes kontroles darbības tiek veiktas atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīniju (LPV 2000) vispārējai metodei (Tier 1) un atbilstoši avotu (nozaru) kategorijām (Tier 2). Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā kvalitātes kontroles darbības tiek veiktas atbilstoši Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoram (LPV ZIZIMM 2003).

12. Kvalitātes kontrole tiek veikta divos posmos:

12.1. inventarizācijas sagatavotāji ievēro Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijās (LPV 2000) un LPV ZIZIMM 2003 noteiktās kvalitātes kontroles darbības un procedūras (1.tabula) un dokumentē tās Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā;

12.2. inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītās trešās puses eksperti pilnīgi vai daļēji pārbauda inventarizāciju saskaņā ar minētajām vadlīnijām.

13. Trešās puses eksperti veic pārbaudi pabeigtai inventarizācijai, novērtējot kvalitātes kontroles procedūru ieviešanu. Pārbaude apstiprina, ka datu kvalitātes mērķis ir sasniegts, un garantē, ka inventarizācija attēlo labākos iespējamos emisiju un piesaistes aprēķinus, ņemot vērā zināšanu un datu pieejamību un atbalsta kvalitātes kontroles programmas efektivitāti. Trešās puses eksperti veic pārbaudi no 15.janvāra līdz 15.martam un pārbaudes rezultātus (5.pielikums) iesniedz Vides ministrijai, gala inventarizācijas apkopotājam un attiecīgās nozares ekspertam, lai veiktu lēmumu pieņemšanai nepieciešamās izmaiņas.

14. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas nodrošina iekšējās (institūciju ietvaros) kvalitātes kontroles funkcijas saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām (LPV 2000), lai atvieglotu darbu aprēķinu pārbaudītājiem, kā arī nodrošinātu informācijas saglabāšanu un pēctecību un aprēķinu pārskatāmību. Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes inventarizācijas (aprēķinu un apraksta) sagatavošanā iekļauj šādu informāciju:

14.1. datu ieguves mehānisms;

14.2. datu atrašanās vietas apraksts;

14.3. emisiju aprēķiniem lietotās metodes;

14.4. emisiju aprēķiniem lietotie pieņēmumi;

14.5. izmantotie emisiju faktori;

14.6. emisiju aprēķinu datubāzes apraksts;

14.7. datubāzes atrašanās vietas apraksts;

14.8. KN/KK darbību pārbaudes procedūras.

15. Pēc ekspertu ierosinājuma aprakstu var papildināt un aktualizēt. Aprakstu nosūta gala inventarizācijas apkopotājam arhivēšanai.

2.1. Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes inventarizācija (aprēķini un ziņojums)

1.tabula

Nr.
p.k.

Veicamais darbs

Institūcija

1.

Inventarizācijas apstiprināšana un nosūtīšana konvencijas un Eiropas Komisijas noteiktajos termiņos

Vides ministrija

2.

Dalība kvalitātes un kvalitātes kontroles nodrošināšanas procesos un procesu koordinācija


3.

Inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju informēšana par jaunumiem

4.

Ikgadējās inventarizācijas sanāksmes organizēšana

5.

Ekspertu darba koordinēšana, tai skaitā sanāksmju rīkošana, jaunākās informācijas izsūtīšana par Eiropas Komisijas ikgadējās inventarizācijas darba grupu

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra – inventarizācijas apkopotājs

6.

Inventarizācijā iesaistīto institūciju iesūtītās informācijas apkopošana par nepieciešamajām izmaiņām inventarizācijā, ņemot vērā arī konvencijas sekretariāta sagatavotās rekomendācijas un saskaņošanu

7.

Prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventari­zācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu

8.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma struktūras izsūtīšana inventarizācijas sagatavošanā iesaistītajām institūcijām

9.

Inventarizācijas apkopošana kopējā standartizētā ziņošanas formātā, ņemot vērā konvencijas sekretariāta noteiktās prasības saistībā ar programmatūras lietošanu un nacionālā inventarizācijas ziņojuma sagatavošanu

10.

Nosūtīto inventarizāciju un tajā izmantoto materiālu dokumentēšana un arhivēšana

ENERĢĒTIKA

11.

Aktīvo datu apkopošana

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

12.

Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām

13.

Emisiju faktoru izvēle un pamatojums

14.

Lietoto pieņēmumu pamatojums

15.

Emisiju aprēķināšana

16.

Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes

17.

Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)

18.

Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par enerģētikas nozari (katru gadu līdz 1.janvārim)

19.

Enerģētikas nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu

20.

Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim)

21.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma enerģētikas nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim)

22.

Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par enerģētikas nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam

23.

Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību

24.

Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)

25.

Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes

26.

Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei

TRANSPORTS

27.

Aktīvo datu apkopošana

Vides ministrija

28.

Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām

29.

Emisiju faktoru izvēle un pamatojums

30.

Lietoto pieņēmumu pamatojums

31.

Emisiju aprēķināšana

32.

Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes

33.

Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)

34.

Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par transporta nozari (katru gadu līdz 1.decembrim)

35.

Transporta nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.decembrim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu

36.

Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim)

37.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma transporta nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim)

38.

Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par transporta nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam

39.

Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību

40.

Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)

41.

Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes

42.

Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei

RŪPNIECISKIE PROCESI

43.

Aktīvo datu apkopošana

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

44.

Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām

45.

Emisiju faktoru izvēle un pamatojums

46.

Lietoto pieņēmumu pamatojums

47.

Emisiju aprēķināšana

48.

Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes

49.

Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)

50.

Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par rūpniecības nozari (katru gadu līdz 1.janvārim)

51.

Rūpniecības nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu

52.

Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim)

53.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma rūpniecības nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim)


54.

Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par rūpniecības nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam

55.

Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību

56.

Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)

57.

Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes

58.

Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei

ŠĶĪDINĀTĀJU UN CITU PRODUKTU LIETOŠANA

59.

Aktīvo datu apkopošana

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

60.

Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām

61.

Emisiju faktoru izvēle un pamatojums

62.

Lietoto pieņēmumu pamatojums

63.

Emisiju aprēķināšana

64.

Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes

65.

Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)

66.

Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu (katru gadu līdz 1.janvārim)

67.

Prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu, attiecībā uz šķīdinātāju un citu produktu lietošanu

68.

Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (saskaņā ar KN/KK plānu)

69.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma sadaļas sagatavošana par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim)

70.

Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par šķīdinātāju un citu produktu lietošanu saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam

71.

Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību

72.

Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)

73.

Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes

74.

Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei

LAUKSAIMNIECĪBA

75.

Aktīvo datu apkopošana

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

76.

Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām

77.

Emisiju faktoru izvēle un pamatojums

78.

Lietoto pieņēmumu pamatojums

79.

Emisiju aprēķināšana

80.

Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes

81.

Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)

82.

Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par lauksaimniecības nozari (katru gadu līdz 1.janvārim)

83.

Lauksaimniecības nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu

84.

Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim)

85.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma lauksaimniecības nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim)

86.

Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par lauksaimniecības nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam

87.

Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību

88.

Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)

89.

Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes

90.

Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei

91.

Lietoto pieņēmumu pamatošana

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra sadarbībā ar Zemkopības ministriju

ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

92.

Aktīvo datu apkopošana

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

93.

Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām

94.

Emisiju faktoru izvēle un pamatojums

95.

Lietoto pieņēmumu pamatojums

96.

Emisiju aprēķināšana

97.

Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes

98.

Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)

99.

Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) par atkritumu apsaimniekošanas nozari (katru gadu līdz 1.janvārim)

100.

Atkritumu apsaimniekošanas nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu

101.

Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.janvārim)

102.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma atkritumu apsaimniekošanas nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.janvārim)

103.

Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par atkritumu apsaimniekošanas nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam

104.

Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību

105.

Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)

106.

Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes

107.

Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei

PAMATAVOTU APRĒĶINI

108.

Pamatavotu novērtēšana saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām (2000) (Tier 1), iespēju robežās pamatavotu aprēķiniem izmantojot augstāko līmeni (Tier 2)

Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas (inventarizācijas apkopotājs vai cits nominēts pārstāvis)

109.

Aprēķināto pamatavotu nosūtīšana nozaru ekspertiem Nacionālā inventarizācijas ziņojuma sagatavošanai

110.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma vispārējās sadaļas apraksts par pamatavotiem

111.

Informācijas dokumentēšana un arhivēšana saistībā ar inventarizācijas gatavošanu

NEPRECIZITĀŠU APRĒĶINI

112.

Iespējamās aprēķinu metodoloģijas izvēle saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām (2000) un aprēķinu veikšanai nepieciešamās informācijas izvērtēšana (kopīgi ar nozaru ekspertiem un inventarizācijas apkopotāju)

Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas (inventarizācijas apkopotājs vai cits nominēts pārstāvis)

113.

Emisiju neprecizitātes (%) aprēķināšana pēc nozaru ekspertu iesniegtās un novērtētās informācijas saistībā ar aktīvo datu un emisijas faktoru neprecizitātēm

114.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma vispārējās sadaļas apraksts par neprecizitātēm

115.

Informācijas dokumentēšana un arhivēšana saistībā ar inventarizācijas gatavošanu

ZEMES IZMANTOŠANA, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅA UN MEŽSAIMNIECĪBA

116.

Aktīvo datu vākšana un apkopošana

Valsts aģentūra “Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”” pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju

117.

Emisiju aprēķinu metodes izvēle, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātajām vadlīnijām

118.

Emisiju faktoru izvēle un pamatojums

119.

Lietoto pieņēmumu pamatojums

120.

Oglekļa dioksīda piesaistes un emisiju aprēķināšana

121.

Dalība aktīvo datu, emisijas faktoru, neprecizitāšu izvērtēšanā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām; savu apsvērumu par neprecizitātēm iesniegšana galvenajam ekspertam, kurš apkopo kopējās neprecizitātes

122.

Sagatavoto aprēķinu kvalitātes kontrole saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) Tier 1 un Tier 2 metodēm (3.tabula)

123.

Datu nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (XML formātā) (katru gadu līdz 1.decembrim)

124.

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozares prioritāro rādītāju un prioritāro papildrādītāju iesniegšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 15.decembrim), aizpildot Eiropas Komisijas noteikto formu

125.

Apraksta sagatavošana par emisiju aprēķinu izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iesniegto inventarizāciju, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (katru gadu līdz 1.decembrim)

126.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozares sadaļas sagatavošana saskaņā ar inventarizācijas apkopotāja izveidotu saturu, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām, un nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam (saskaņā ar KN/KK plānu)

127.

Informācijas dokumentēšana un arhivēšana par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības nozari saistībā ar inventarizācijas gatavošanu, kā arī tās nosūtīšana inventarizācijas apkopotājam


128.

Starptautisko ekspertu rekomendāciju ievērošana par iesniegto inventari­zāciju. Ja tas nav iespējams, ikgadējā sanāksmē iepazīstināt visus klāt­esošos ar šo informāciju, kopīgi izvērtēt situāciju un dokumentēt turpmāko rīcību

129.

Komentāru sagatavošana par Eiropas Komisijas un konvencijas atsūtītajiem izvērtējumiem (visa gada laikā)

130.

Ekspertu pieejamības nodrošināšana laikā, kad notiek starptautiskās inventarizācijas pārbaudes

131.

Priekšlikumu sagatavošana inventarizācijas uzlabošanai, kurus iesniedz inventarizācijas apkopotājam līdz kārtējai sanāksmei

INVENTARIZĀCIJAS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

132.

Apraksta sagatavošana par siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes inventarizāciju (aprēķinu un ziņojuma sagatavošana) un nosūtīšana gala inventarizācijas apkopotājam katru gadu līdz 1.decembrim (ja ir nepieciešams, atjaunināt) saskaņā ar 4.pielikuma 14.punktu

Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas

133.

XML dokumentu izveidošana tikai pēc kvalitātes kontroles darbību veikšanas

134.

Inventarizācijas kvalitātes kontroles pārbaude saskaņā ar 4.pielikuma 2.3.apakšpunktu

135.

Veikto pārbaužu aprakstu iekļaušana Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā un izmantošana aprēķinos

136.

Informācijas dokumentēšana un arhivēšana saistībā ar inventarizācijas gatavošanu

2.2. Vispārējs KK/KN darbību ieviešanas grafiks

2.tabula

Nr.
p.k.

Rīcība

Mēnesis

05

06

07

08

09

10

11

12

01

02

03

04

Inventarizācijas sagatavošana

1.

Ikgadējā inventarizācijā iesaistīto ekspertu sanāksme, lai pārspriestu un izvērtētu problēmas, metodes, KN/KK plānu un nepieciešamās darbības

X

X











2.

Emisiju aprēķinu sagata­vošana (inventarizācija)


X

X

X

X

X

X

X





3.

Sākotnējā Nacionālā inventarizācijas ziņojuma sagatavošana Eiropas Komisijai







X

X

X




4.

Nacionālā inventarizācijas ziņojuma sagatavošana Eiropas Komisijai un konvencijai









X

X

X


5.

Sagatavotā Eiropas Komisijas un konvencijas Nacionālā inventarizācijas ziņojuma labošana, ja nepieciešams











X

X

6.

Visu inventarizācijā izmantoto materiālu dokumentēšana


X

X

X

X

X

X

X





7.

Visu inventarizācijas dokumentu arhivēšana pie inventarizācijas apkopotāja












X

8.

Kvalitātes kontrole (šo noteikumu 3.2.apakš­punktā minētās institūcijas)


X

X

X

X

X

X

X

X

X

X


9.

Konvencijas pārbaudes ziņojums






X

X






10.

Kvalitātes nodrošināšana (trešā neiesaistītā puse)









X

X

X


11.

Inventarizācijas (gala versijas) nosūtīšana kon­vencijas sekretariātam un Eiropas Vides aģentūrai












X

12.

Inventarizācijas labošana saskaņā ar konvencijas sekretariāta un Eiropas Komisijas izvērtējumiem/ ziņojumiem







X

X


X

X

X

Inventarizācija

13.

Datu vākšana




X

X

X

X

X





14.

Emisiju aprēķināšana




X

X

X

X

X

X

X



15.

Emisiju pārrēķināšana, ja atrastas kļūdas vai neprecizitātes







X

X

X

X

X


16.

Emisiju ievadīšana kopējā standartizētā ziņošanas formāta programmatūrā






X

X

X

X




17.

Emisiju ievadīšana kopējā standartizētā ziņošanas formāta programmatūrā, ja ir izmaiņas










X

X


18.

Galveno avotu analīze un ievadīšana kopējā standartizētā ziņošanas formāta programmatūrā









X




19.

Kopējā standartizētā ziņošanas formāta un XML formāta ģenerēšana (veidošana) inventari­zācijas nosūtīšanai









X


X,

ja mai­nās

X,

ja mai­nās

20.

Neprecizitāšu analīze






X

X

X

X

X



21.

Verifikācija

X

X

X

X

X

X



(X)

(X)

(X)


2.3. Plānotās kvalitātes kontroles darbības un procedūras

16. Plānotās kvalitātes kontroles darbības ietver kvalitātes pārbaudi saistībā ar aprēķiniem, datu apstrādi, informācijas un datu pabeigtību (pilnīgumu) un dokumentēšanu, kas ir lietota visām inventarizācijas kategorijām.

17. Kvalitātes kontroles darbības (3.tabula) ir jāievēro un jāizpilda gan inventarizācijas sagatavotājiem nozaru griezumā, gan inventarizācijas apkopotājam, lai inventarizācijas gatavošanā neiesaistītā trešā puse varētu pilnvērtīgi pārbaudīt to atbilstību, izmantojot 5.pielikuma veidlapas.

3.tabula

Vispārējās (Tier 1) un avotu (nozaru) kategoriju (Tier 2) inventarizācijas kvalitātes kontroles procedūras saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2000) 8.nodaļu un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes LPV (2003)

Nr.
p.k.

Kvalitātes kontroles darbība

Procedūras

1.

Pārbaudīt pieņēmumu un kritēriju, aktīvo datu, emisiju faktoru un citu parametru dokumentāciju

• Pārbaudīt aktīvo datu, emisiju faktoru un citu aprēķinu parametru aprakstus ar informāciju par avotu un piesaistes kategorijām un pārliecināties, ka tie ir atbilstoši pierakstīti un arhivēti

2.

Pārbaudīt pārrakstīšanās kļūdas, ievadot datus un atsauces

• Apstiprināt, ka bibliogrāfisko datu atsauces ir atbilstoši citētas iekšējos dokumentos

• Pārbaudīt ievades datu paraugu katrā kategorijā, vai nav ielaistas pārrakstīšanās kļūdas

3.

Pārbaudīt emisiju un piesaistes aprēķinu pareizību

• Reproducēt emisiju un piesaistes aprēķinu reprezentatīvo paraugu

• Lietot vienkāršu aproksimācijas metodi, kas dod līdzīgus rezultātus oriģinālam un sarežģītākiem aprēķiniem, lai pārbaudītu, vai, ievadot datus, nav pieļautas kļūdas aprēķinos

4.

Pārbaudīt parametru un mērvienību pierakstīšanas pareizību un pārveidošanas faktoru pareizu lietojumu

• Pārbaudīt mērvienībām atbilstošo apzīmējumu aprēķinu lapās

• Pārbaudīt vienotu mērvienību pareizu lietojumu no aprēķinu sākuma līdz beigām

• Pārbaudīt vienotu pārveidošanas faktoru pareizību

• Pārbaudīt vienotu pārejas un telpisko korekcijas faktoru pareizu lietojumu

5.

Pārbaudīt datubāzes failu integritāti

• Pārbaudīt iekļauto būtisko dokumentāciju

• Apliecināt, ka attiecīgie datu apstrādes soļi ir pareizi reprezentēti datubāzē

• Apliecināt, ka datu saistība ir pareizi attēlota datubāzē

• Pārliecināties, ka datu lauki ir atbilstoši apzīmēti un ka tiem ir pareizas konstrukcijas specifikācijas

• Pārliecināties, ka datubāzes un modeļa struktūras un darbības dokumentācija ir adekvāti arhivēta

6.

Pārbaudīt datu saskaņu starp kategorijām

• Identificēt parametrus (piemēram, aktīvos datus, konstantes), kas ir kopīgi vairākām avotu un piesaistes kategorijām, un apliecināt, ka ir saskaņa vērtībās, kas lietotas šo parametru emisiju aprēķiniem

7.

Pārbaudīt inventarizācijas datu virzības pareizību starp apstrādes soļiem

• Pārbaudīt, vai emisiju un piesaistes dati, gatavojot kopsavilkumus, ir pareizi apkopoti no zemākā ziņošanas līmeņa uz augstāku

• Pārbaudīt, vai emisiju un piesaistes dati ir pareizi pārrakstīti dažādos inventarizācijas starprezultātos (starpproduktos)

8.

Pārskatīt iekšējos dokumentus

• Detalizēti pārbaudīt iekšējo dokumentāciju, lai varētu reproducēt emisiju, piesaistes un neprecizitāšu aprēķinus

• Pārbaudīt inventarizācijas datu, papildu datu un inventarizācijas pierakstu arhivēšanu un uzglabāšanu

• Pārbaudīt citu inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto organizāciju (institūciju) jebkuru datu arhivēšanas integritāti

9.

Pārbaudīt emisiju un piesaistes neprecizitāšu aprēķinu pareizību

• Pārbaudīt ekspertu vērtējumu atbilstību iegūtajiem neprecizitāšu aprēķiniem

• Pārbaudīt emisiju un piesaistes skaitlisko lielumu (daudzuma) noteikšanas, pieņēmumu un ekspertu atzinumu pierakstu atbilstību. Pārbaudīt neprecizitāšu aprēķina pareizību un pilnīgumu

10.

Pārbaudīt laikrindas saskaņotību

• Pārbaudīt laikrindas ievades datu saskaņotību katrai kategorijai

• Pārbaudīt saskaņotību algoritmam/metodei, kas lietoti visai laikrindai

• Pārbaudīt metodoloģijas un datu izmaiņas, kas izraisījušas pārrēķinus

11.

Pārbaudīt pilnīgumu

• Apliecināt, ka aprēķini norādīti par visām avotu un piesaistes kategorijām un visiem gadiem, sākot no bāzes gada līdz gadam, par kuru tiek veikta inventarizācija

• Apliecināt, ka apakškategorijas ir izpildītas pilnībā

• Pārbaudīt kategorijas “Citi” norādi un atbilstību definīcijai

• Pārbaudīt dokumentāciju, zināmu datu iztrūkumu, kas veido nepilnīgus aprēķinus; novērtēt šādu aprēķinu ietekmes nozīmīgumu uz kopējo emisiju aprēķinu kvalitāti

• Pārbaudīt veikto pārrēķinu skaidrojumu, kā arī skaidrojuma ievadīšanu kopējā ziņošanas formāta programmatūrā katram pārrēķinam

12.

Pārbaudīt laikrindas

• Iespēju robežās galvenā avota kategorijas pašreizējās inventarizācijas rezultātus salīdzināt ar iepriekšējām. Ja ir konstatētas ievērojamas izmaiņas vai novirzes no prognozētās tendences, vēlreiz pārbaudīt aprēķinus un paskaidrot atšķirības. Ievērojamas atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, varētu norādīt uz iespējamām ievades vai aprēķinu kļūdām

• Iespēju robežās paskaidrot laikrindas krasas svārstības

• Pārbaudīt emisijas un piesaistes izsvērto faktoru vērtību (apkopotās emisijas izdala ar aktīvajiem datiem) visai laikrindai. Vai kādā no gadiem uzrādītas atkāpes no vienas vērtības, kuras nevarētu izskaidrot? Ja vērtība ir nemainīga, vai ir bijušas kādas izmaiņas emisijās vai piesaistē?

• Pievērst uzmanību neparastiem un neizskaidrojamiem gadījumiem, laikrindu aktīvajiem datiem vai citiem parametriem

13.

Pārbaudīt Nacionālo inventarizācijas ziņojumu

• Izskatīt Nacionālā inventarizācijas ziņojumā minēto prasību uzskaites izpildi/aprakstu katrā nozarē

14.

Pārbaudīt nozaru un avotu specifiskās KK/KN darbības (Tier 2)

• Salīdzināt vēsturiskos datus svarīgākajā nozares apakškategorijā

• Pārbaudīt ievadītos emisiju faktorus nozares laikrindām

• Ja emisijas faktors ir valstij specifisks, pārbaudīt, vai ir dokumentēta informācija par emisijas faktora izvēli

• Pārbaudīt vēsturiskās laikrindas

• Pārbaudīt, vai ir dokumentētas atsauces uz datu un informācijas avotiem

• Pārbaudīt datu pieejamību jeb pabeigtību

• Pārbaudīt metodoloģiju, kura lietota to datu iegūšanai, kuri nav pieejami katru gadu




18. Pārbaudes rezultātus šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto institūciju nozaru eksperti un gala inventarizācijas apkopotājs dokumentē (apraksta Nacionālajā inventarizācijas ziņojumā) atbilstoši 2000.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīniju 8.10.1.punktā minētajiem nosacījumiem. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto institūciju nozaru eksperti veic kvalitātes kontroles pārbaudi vismaz galvenajiem avotiem.

19. Kvalitātes kontroles prasības un procedūras (3.tabula) ievēro un dokumentē arī komersanti, ārējie konsultanti vai eksperti, kuri piedalās aprēķinu sagatavošanā.

2.4. Plānotās kvalitātes nodrošināšanas darbības

20. Vietējo (lokālo) visaptverošo pārbaužu veikšana. Eksperti sava sektora ietvaros katru gadu pirms inventarizācijas nosūtīšanas Eiropas Komisijai un konvencijas sekretariātam:

20.1. kvalitātes nodrošināšanas procedūras ievieš pēc kārtas katrā sektorā, sākot ar prioritāro sektoru un prioritārā sektora pamatavotu;

20.2. kvalitātes nodrošināšanas darbības aptver visu laikrindu kopš 1990.gada;

20.3. izsūta ziņojumu komentāriem un saskaņošanai ar attiecīgajām institūcijām.

21. Starptautisko ekspertu inventarizācijas pārbaužu rezultātu izmantošana inventarizācijas kvalitātes uzlabošanai.

22. Inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītās trešās puses pārbaužu veikšana.

2.5. Dokumentēšana un arhivēšana

23. Dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu inventarizācijas pēctecību, kā arī lai varētu sniegt šo informāciju inventarizācijas pārbaudītājiem. KK/KN procedūru arhivēšana nodrošina nepieciešamo uzlabojumu iestrādi turpmākajās inventarizācijās.

24. Lai sagatavotu inventarizāciju, katrs nozares eksperts katru gadu dokumentē un arhivē informāciju par savu nozari saskaņā ar 2000.gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīniju 8.10.1.punktā minētajiem nosacījumiem un iesniedz inventarizācijas apkopotājam elektroniski vai papīra formā.

25. Inventarizācijas apkopotājs apkopo no nozaru ekspertiem saņemto informāciju un uzkrāj to elektroniskajā datu nesējā (kompaktdiskā).

26. Dokumentē pietiekamu informāciju, lai varētu sniegt atsauces par visiem aktīvajiem datiem, emisiju faktoriem, neprecizitāšu aprēķiniem, ekspertu atzinumiem un KN/KK darbībām, reproducēt datus un izsekot to tapšanai un virzībai līdz pat datu avotam.

27. Katru gadu pēc inventarizācijas pabeigšanas atbilstošā dokumentācija kļūst par arhīva daļu. Papīra formā (Nacionālais inventarizācijas ziņojums) inventarizācija tiek uzglabāta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras arhīvā. Dokumentācija ietver:

27.1. Nacionālā inventarizācijas ziņojuma kopiju (papīra formā un elektroniski);

27.2. visu datu tabulu (kopējā standartizētā ziņošanas formātā) elektroniskas kopijas inventarizācijas apkopotāja datorā un elektroniskajā informācijas nesējā (kompaktdiskā);

27.3. paskaidrojumus par saikni starp datu tabulām un inventarizācijas dokumentiem katram avotam un visai inventarizācijai kopumā – aprakstus, kurus sagatavo šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto institūciju attiecīgie eksperti (apraksti var būt vienreiz sagatavoti un atjaunināti pēc nozares ekspertu iniciatīvas);

27.4. visu veikto pārbaužu veidlapu, ziņojumu un citu KN/KK darbību aprakstu kopijas.

2.6. Inventarizācijas uzlabošanas plāns

28. KN/KK darbību koordinators (vai inventarizācijas apkopotājs) pārbauda un dokumentē, vai kvalitātes mērķi ir sasniegti. Šo novērtējumu izmanto inventarizācijas uzlabošanas plānā, kuru izstrādā, pamatojoties uz starptautisko ekspertu un nozaru ekspertu sagatavoto novērtējumu, ieteikumiem vai komentāriem.

29. Inventarizācijas uzlabošanas plānu izstrādā, pamatojoties uz:

29.1. specifisku kvalitātes mērķu sasniegšanas novērtējumu;

29.2. iepriekšējo uzlabojumu plānu ieviešanas novērtējumu;

29.3. KN/KK darbību rezultātiem;

29.4. konvencijas pārbaužu rezultātiem.

30. Katru gadu līdz maija vidum visas šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētās institūcijas sagatavo nepieciešamās izmaiņas nākamā gada inventarizācijā un nosūta inventarizācijas apkopotājam.

31. Inventarizācijas uzlabošanas plāna sākotnējo variantu apspriež un izvērtē ikgadējā sanāksmē maijā vai jūnijā un līdz augustam sagatavo uzlabojumu plāna galīgo variantu.

Vides ministrs R.Vējonis
5.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157
Vispārējās inventarizācijas kvalitātes kontroles procedūru atbilstība Tier 1 Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Labas prakses vadlīnijām (2000)

(aizpilda inventarizācijas sagatavošanā neiesaistītā trešā puse)

02.JPG (28099 bytes)

Vides ministrs R.Vējonis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 157Pieņemts: 17.02.2009.Stājas spēkā: 25.02.2009.Zaudē spēku: 31.03.2012.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 30, 24.02.2009.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
188149
25.02.2009
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)