Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1112

Rīgā 2008.gada 22.decembrī (prot. Nr.94 62.§)
Noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu
Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 23.panta trešo un ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka šādus ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursa (turpmāk – konkurss) nosacījumus:

1.1. ieviešamās jaudas apjomu;

1.2. ieviešamās jaudas pieejamības nosacījumus;

1.3. jaudas ieviešanas termiņu;

1.4. ieviešamās jaudas apmaksas nosacījumus;

1.5. konkursa izsludināšanas termiņu;

1.6. pretendentiem izvirzāmās prasības;

1.7. pieteikumu izvērtēšanas kritērijus;

1.8. pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas termiņu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. atlases dokumenti – šo noteikumu 56.punktā minētie dokumenti, kas apliecina pretendenta atbilstību atlases kritērijiem;

2.2. bāzes jauda – neto elektriskā jauda, ko projekta elektrostacija nodrošina, darbojoties bāzes režīmā un kas ir precīzi prognozējama vismaz vienu diennakti uz priekšu;

2.3. bāzes režīms – projekta elektrostacijas darbības režīms, kurā tā strādā ne mazāk kā 6000 stundu pārskata periodā ar jaudu, kas atbilst uzstādītajai jaudai ar neto elektrisko jaudu, ne mazāku par 400 megavatiem;

2.4. bruto jaudas maksājums – jaudas maksājums, ko aprēķina pārvades sistēmas operators, piedāvātājam bruto jaudas maksājumam piemērojot ekspluatācijā nodošanas laika atskaitījumu, ja nav ievēroti projekta elektro­stacijas ekspluatācijā nodošanas termiņi;

2.5. cietais kurināmais – ogles, brūnogles, kūdra, biomasa un šo primāro energoresursu veidu maisījumi;

2.6. elektroenerģijas atskaites cena – vienas pārdotās elektroenerģijas vienības vidējā cena jaudas maksājuma ietvaros noteiktā elektroenerģijas tirdzniecības biržā, ņemot vērā elektroenerģijas tagadnes darījumu līgumu cenu un elektroenerģijas nākotnes darījumu līgumu cenu pārskata periodā, atskaites cenu pārvades sistēmas operators izmanto atbilstoši jaudas maksājuma līgumam, kas noslēgts ar investoru, lai noteiktu apstākļus, kuros tiek izbeigts jaudas maksājums;

2.7. elektroenerģijas salīdzināmā cena – vidējā elektroenerģijas cena, par kuru investors vai ar to saistītais elektroenerģijas tirgotājs pārdod projekta elektrostacijā saražoto elektroenerģiju un kuru pārvades sistēmas operators izmanto atbilstoši jaudas maksājuma līgumam, kas noslēgts ar konkursa uzvarētāju, lai noteiktu apstākļus, kuros tiek izbeigts jaudas maksājums;

2.8. energobloks – viena tehnoloģiskā vienība, kas projekta elektrostacijā nodrošina elektroenerģijas ražošanas jaudu;

2.9. indikatīvais piedāvājums – pretendenta dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši šo noteikumu IX nodaļā noteiktajām prasībām, un apliecinājums par indikatīvā piedāvājuma nodrošinājuma maksas samaksu;

2.10. investors – pretendents, kas šajos noteikumos paredzētajā kārtībā ir atzīts par konkursa uzvarētāju un kas slēdz šo noteikumu 1. un 2.pielikumā paredzētos līgumus;

2.11. izmaksājamais neto jaudas maksājums – jaudas maksājums, ko pārvades sistēmas operators faktiski izmaksā investoram un kas tiek aprēķināts, neto jaudas maksājumam piemērojot vidējās jaudas pieejamības koeficientu. Izmaksājamais neto jaudas maksājums neietver pievienotās vērtības nodokli vai jebkurus citus nodokļus un nodevas, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem varētu tikt piemēroti šādam maksājumam;

2.12. konkursa komisija – šajos noteikumos paredzētajā kārtībā izveidota komisija, kas atbilstoši šiem noteikumiem izvērtē pretendentu iesniegtos piedāvājumus konkursa uzvarētāja noteikšanai;

2.13. labākie pieejamie tehnoloģiskie paņēmieni (LPTP) – efektīvākie un modernākie pieejamie pasākumi un rīcības metodes, lai novērstu vai samazinātu vides piesārņojošo vielu emisijas saskaņā ar Eiropas Padomes 1996.gada 24.septembra Direktīvu 96/61/EC par integrētā piesārņojuma novēršanu un kontroli un likumu “Par piesārņojumu”;

2.14. neto elektriskā jauda – elektrostacijas uzstādītā elektriskā jauda, no kuras atskaita elektrostacijas pašpatēriņa jaudu;

2.15. neto jaudas maksājums – jaudas maksājums, ko pārvades sistēmas operators aprēķina, no bruto jaudas maksājuma atskaitot maksu par elektrostacijā izmantoto kurināmo (2.pielikums);

2.16. pārskata periods – periods, par kuru tiek aprēķināts izmaksājamais neto jaudas maksājums, šis periods sakrīt ar investora finanšu pārskata gadu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem gada pārskata sagatavošanas jomā;

2.17. piedāvātais bruto jaudas maksājums – jaudas maksājums, neietverot pievienotās vērtības nodokli vai jebkurus citus piemērojamos nodokļus un nodevas, ko pretendenti norādījuši savā saistošajā piedāvājumā (izteikts EUR/MW gadā);

2.18. pieejamā jauda – ražošanas elektriskā jauda, kas faktiski pieejama projekta elektrostacijā noteiktā laikposmā, ņemot vērā projekta elektrostacijas plānotus un neplānotus darbības pārtraukumus;

2.19. pieteicējs – juridiska persona, kas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz reģistrācijas pieteikumu dalībai konkursā;

2.20. pretendenta grupas uzņēmumi – uzņēmumi, kas ietilpst vienā konsolidācijas grupā ar pretendentu saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

2.21. pretendents – pieteicējs, kas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir reģistrējies dalībai konkursā;

2.22. projekta elektrostacija – spēkstacija, kas nodrošina vismaz elektroenerģijas ražošanas un regulēšanas jaudas atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām, bet papildus var nodrošināt arī siltumenerģijas un cita veida enerģijas ražošanu;

2.23. projekts – jaunu elektroenerģijas jaudu ieviešana un nodrošināšana, ko veic konkursā uzvarējušais pretendents atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

2.24. regazificēšana – process, kura rezultātā sašķidrinātā dabasgāze maina vielas agregātstāvokli no šķidra uz gāzveida;

2.25. regazificēta sašķidrinātā dabasgāze – dabasgāze, kas tikusi regazificēta;

2.26. regazifikācijas terminālis – tehnoloģisku iekārtu kopums (t.sk. sašķidrinātās dabasgāzes pieņemšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas iekārtas, kompresori, kondensatori, pulverizatori), kas nodrošina sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšanu un regazificēšanu;

2.27. regulators – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas izsludina un organizē konkursu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā;

2.28. saistošais piedāvājums – pretendenta sagatavotā indikatīvā piedāvājuma dokumenti kopā ar konkursa komisijas papildus pieprasīto informāciju, kas noformēta atbilstoši konkursa komisijas norādījumiem, un apliecinājums par saistošā piedāvājuma nodrošinājuma maksas samaksu;

2.29. tagadnes darījumu (SPOT) līgums – elektroenerģijas pirkšanas un pārdošanas līgums, ko slēdz elektroenerģijas pircējs un pārdevējs par noteikta elektroenerģijas daudzuma piegādi ne ilgāk kā divu dienu laikā par līguma noslēgšanas dienā noteikto cenu;

2.30. vidējās bāzes jaudas pieejamības koeficients – projekta elektrostacijas darbības rādītājs, kas aprēķināts, dalot kopējo projekta elektrostacijas saražoto elektroenerģiju pārskata periodā ar 6 000 stundām;

2.31. viena gada nākotnes darījumu (FUTURES) līgums – elektro­enerģijas pirkšanas un pārdošanas līgums, ko slēdz elektroenerģijas pircējs un pārdevējs par noteikta elektroenerģijas apjoma piegādi vienu kalendāra gadu ilgā laikposmā, kas sākas pēc līguma noslēgšanas, par līguma noslēgšanas dienā noteikto cenu.

3. Konkursa mērķis ir jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešana valsts energoapgādes drošuma paaugstināšanai.

4. Konkursa priekšmets ir ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksa, kas tiek noteikta kā fiksēts gada maksājums par katru elektrostacijā pieejamo megavatu, nepārsniedzot 400 megavatus.

5. Konkursa izsludināšanas termiņu nosaka Ministru kabinets ar atsevišķu lēmumu.

6. Konkursa uzvarētāja pienākumi un elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanas prasības noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.

7. Līgumu par ieviestās ražošanas jaudas apmaksu konkursa uzvarētājs slēdz ar Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru, ievērojot šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās prasības.

II. Ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apjoms un pieejamības nosacījumi

8. Konkursā uzvarējušais pretendents (investors) saņem jaudas maksājumu par jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanu, ja pretendents nodrošina šajā nodaļā noteikto prasību un nosacījumu izpildi.

9. Konkursa uzvarētājs Latvijas Republikas teritorijā ievieš un nodrošina jaunu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu.

10. Ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas neto elektriskā jauda nav mazāka par 400 megavatiem. Samaksa tiek veikta tikai par neto elektrisko jaudu, kas nepārsniedz 400 megavatus.

11. Elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošina energobloki, kuru neto elektriskā jauda nav mazāka par 200 megavatiem un nepārsniedz 400 megavatu un kuri ir uzstādīti vienā projekta elektrostacijā.

12. Konkursa uzvarētājs nodrošina, ka elektroenerģijas ražošanas jauda pilnā apjomā (t.i., 400 megavati) tiek nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā līdz 2015.gada 30.jūnijam.

13. Elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošina projekta elektrostacijas energobloki, kuros tiek izmantots kāds no šādiem energoresursiem:

13.1. par primāro energoresursu izmanto cieto kurināmo, un vismaz 10 % no kopējā izmantotā energoresursu apjoma (kas izteikts tonnās) ir biomasa;

13.2. par primāro energoresursu izmanto Latvijas Republikas teritorijā regazificētu sašķidrināto dabasgāzi.

14. Ja elektroenerģijas ražošanas jauda tiek nodrošināta, izmantojot re­gazificētu sašķidrināto dabasgāzi, konkursā uzvarējušais pretendents (investors) patstāvīgi un par saviem līdzekļiem Latvijas Republikas teritorijā izveido regazifikācijas termināli ar pietiekamu regazifikācijas jaudu, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu bāzes režīmā projekta elektrostacijā.

III. Reģistrācija dalībai konkursā

15. Lai pieteiktos dalībai konkursā, pieteicējs iesniedz regulatoram rakstisku reģistrācijas pieteikumu un apliecinājumu, ka ir samaksājis šajos noteikumos noteikto reģistrācijas maksu. Regulators saņemtos pieteikumus nodod konkursa komisijai.

16. Reģistrācijas pieteikums satur šādu informāciju:

16.1. pieteicēja nosaukums, juridiskā adrese, juridiskās personas reģistrācijas numurs, norādot valsti, kurā tā reģistrēta, kā arī personu vai personas, kam saskaņā ar pieteicēja statūtiem (vai tiem pielīdzināmu dokumentu) ir tiesības pārstāvēt pieteicēju un rīkoties tā vārdā;

16.2. pieteicēja kontaktinformācija, norādot precīzu adresi, tālruņa numurus, elektroniskā pasta adreses un kontaktpersonas, kurām konkursa norises gaitā tiks sūtīta informācija;

16.3. pieteikumā ietver lūgumu regulatoram sagatavot izsniegšanai Ekonomikas ministrijas sagatavotu dokumentu apkopojumu, kuri saistīti ar konkursa priekšmetu.

17. Reģistrācijas pieteikumu paraksta persona, kurai ir tiesības pārstāvēt pieteicēju un rīkoties tā vārdā.

18. Reģistrācijas pieteikumu pieteicēja pārstāvis iesniedz personiski vai nosūta pa pastu.

19. Regulatoram pēc reģistrācijas pieteikuma saņemšanas ir tiesības precizēt pieteicēja reģistrācijas pieteikumā norādīto informāciju, lai tā pilnībā atbilstu šo noteikumu 16.punktā noteiktajām prasībām.

20. Regulators saņemtos reģistrācijas pieteikumus reģistrē atsevišķā sarakstā. Šis saraksts ir konfidenciāls, un regulators nodrošina, lai tas netiktu publiskots vismaz līdz dienai, kad pieteicēji saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir iesnieguši konkursa komisijai atlases dokumentus un indikatīvo piedāvājumu.

21. Pieteicēji iesniedz reģistrācijas pieteikumus pēc konkursa izsludi­nāšanas, bet ne vēlāk kā līdz šajos noteikumos noteiktajam pretendentu atlases dokumentu un indikatīvā piedāvājuma dokumentu iesniegšanas termiņa beigām.

22. 10 darbdienu laikā pēc pieteicēja reģistrēšanas šo noteikumu 20.punktā minētajā sarakstā regulators rakstiski informē pieteicēju par tā reģistrāciju dalībai konkursā un pa pastu nosūta pieteikumā norādītajai pieteicēja kontaktpersonai dokumentu apkopojumu par konkursa priekšmetu. Minēto dokumentu nosūtīšana ir apliecinājums, ka pieteicējs ir izpildījis visas reģistrācijas prasības dalībai konkursā un ir uzskatāms par pilntiesīgu konkursa dalībnieku.

23. Visus šajos noteikumos paredzētos dokumentus regulatoram vai konkursa komisijai nosūta pa pastu uz šādu adresi: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Ūnijas iela 45, Rīga, LV-1039 (ar atzīmi “Jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu apmaksas konkurss”).

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1318)

IV. Maksājumi par piedalīšanos konkursā

24. Pretendenti konkursa norises gaitā veic šādus maksājumus:

24.1. maksa par reģistrāciju dalībai konkursā – EUR 5 000;

24.2. pretendenta indikatīvā piedāvājuma nodrošinājuma maksa – EUR 20 000;

24.3. pretendenta saistošā piedāvājuma nodrošinājuma maksa – EUR 100 000.

25. Pretendenti šajos noteikumos paredzētos maksājumus ieskaita Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī norādītajā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas norēķinu kontā bankā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus un norādot maksājuma mērķi ar atzīmi “Jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu apmaksas konkurss”. Pretendenta maksājumu uzskata par saņemtu tad, kad tas ir ieskaitīts norādītajā bankas kontā.

26. Pretendentiem, kas nav uzvarējuši konkursā, maksa par reģistrāciju dalībai konkursā un pretendenta indikatīvā un sais­tošā piedāvājuma nodrošinājuma maksa netiek atmaksāta. Visi konkursa laikā saņemtie naudas līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.

27. Pretendentu maksājumi par reģistrāciju dalībai konkursā un indikatīvā un saistošā piedāvājuma nodrošinājuma maksa tiek atmaksāta, ja Ministru kabinets šo noteikumu 93.punktā noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par konkursa izbeigšanu, nenosakot konkursa uzvarētāju.

28. Veicot šajos noteikumos paredzētos maksājumus, pretendents maksājuma dokumentos skaidri norāda pretendentu identificējošu informāciju, kā arī to, kurš no šajos noteikumos paredzētajiem maksājumiem tiek veikts.

29. Pretendenta piedāvājumu (gan indikatīvo piedāvājumu kopā ar pretendenta atlases dokumentiem, gan saistošo piedāvājumu), kas iesniegts bez apliecinājuma par šajā nodaļā norādīto maksājumu veikšanu, atzīst par konkursa prasībām neatbilstošu un neizskata, izslēdzot pretendentu no turpmākas dalības konkursā.

V. Konkursa norises termiņi

30. Konkursa komisija nodrošina, ka konkurss norit, ievērojot šo noteikumu 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38. un 39.punktā noteiktos konkursa kārtu norises termiņus.

31. Pieteicēju reģistrācija dalībai konkursā notiek sešu mēnešu laikā no dienas, kad regulators izsludinājis konkursu.

32. Pretendenti iesniedz konkursa komisijai atlases dokumentus un sagatavotos indikatīvos piedāvājumus sešu mēnešu laikā no dienas, kad regulators izsludinājis konkursu.

33. Konkursa komisija izskata un izvērtē pretendentu iesniegtos atlases dokumentus un indikatīvos piedāvājumus divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 32.punktā noteiktā atlases dokumentu un indikatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

34. Izvērtējot pretendentu iesniegtos indikatīvos piedāvājumus un ievērojot šo noteikumu 33.punktā noteikto termiņu, konkursa komisija pēc pretendentu pieprasījuma organizē tikšanās ar pretendentiem, dodot iespēju klātienē prezentēt konkursa indikatīvo piedāvājumu. Katram pretendentam ir tiesības vienu reizi prezentēt savu indikatīvo piedāvājumu. Prezentācijas norises laiku pretendents saskaņo ar konkursa komisiju, ievērojot šajos noteikumos noteiktos konkursa norises termiņus. Konkursa komisija nevērtē pretendenta indikatīvā piedāvājuma prezentāciju.

35. Pēc atlases dokumentu un indikatīvo piedāvājumu izvērtēšanas un pretendentu indikatīvo piedāvājumu prezentācijas konkursa komisija pieņem lēmumu un nosaka tos trīs pretendentus, kas tiks uzaicināti iesniegt konkursa komisijai sais­tošos piedāvājumus. Konkursa komisija informē pārējos pretendentus par attiecīgā pretendenta indikatīvā piedāvājuma novērtējuma rezultātiem.

36. Pretendenti sagatavo saistošo piedāvājumu un iesniedz konkursa komisijai mēneša laikā no dienas, kad konkursa komisija nosūtījusi uzaicinājumu iesniegt saistošo piedāvājumu atbilstoši šo noteikumu 35.punktam.

37. Konkursa komisija izvērtē pretendentu iesniegtos saistošos piedāvā­jumus divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 36.punktā noteiktā termiņa beigām.

38. Konkursa komisija nosaka, kurš sais­tošais piedāvājums ir saņēmis visaug­stāko novērtējumu, un rakstiski informē attiecīgo pretendentu, ka tas tiek virzīts apstiprināšanai par konkursa uzvarētāju šo noteikumu XV nodaļā noteiktajā kārtībā, kā arī informē pārējos divus pretendentus par viņu saistošajam piedāvājumam piešķirto novērtējumu, norādot, kurš no piedāvājumiem ir saņēmis visaugstāko novērtējumu.

39. Konkursa komisijai ir tiesības ierosināt grozīt šajos noteikumos noteiktos konkursa norises termiņus, ja konkursa norises gaitā atklājas, ka no konkursa komisijas neatkarīgu apstākļu dēļ minētos termiņus nav iespējams ievērot.

40. Konkursa komisija ir atbildīga, lai visi pretendenti tiktu informēti par konkursa norises termiņu izmaiņām piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās.

41. Ja konkursa norises termiņi tiek mainīti, konkursa komisijai ir tiesības pieprasīt un pretendentiem ir pienākums iesniegt atkārtotus apliecinājumus par pretendentu iesniegto konkursa piedāvājumu derīguma termiņu, lai tie atbilstu grozītajiem konkursa norises termiņiem.

VI. Konkursa pirmā kārta. Pretendentu atlases dokumenti un indikatīvais piedāvājums

42. Pretendenti iesniedz šajos noteikumos noteiktos atlases dokumentus un indikatīvos piedāvājumus sešu mēnešu laikā no dienas, kad regulators ir izsludinājis konkursu Ministru kabineta noteiktajā termiņā. Kopā ar indikatīvo piedāvājumu pretendents iesniedz konkursa komisijai apliecinājumu, ka ir samaksājis indikatīvā piedāvājuma nodrošinājuma maksu šo noteikumu 24.2.apakšpunktā noteiktajā apmērā.

43. Konkursa komisijai ir tiesības neizskatīt un nosūtīt atpakaļ to pretendentu atlases dokumentus un indikatīvo piedāvājumu, kas saņemti pēc šo noteikumu 42.punktā minētā termiņa beigām.

44. Konkursa komisija atlases dokumentus un indikatīvos piedāvājumus reģistrē atsevišķā sarakstā atbilstoši to saņemšanas secībai. Aploksnes ar dokumentiem atver atbilstoši sarakstā noteiktajai pretendentu secībai.

45. Konkursa komisija izskata un vērtē saņemtos dokumentus divos posmos:

45.1. pretendentu iesniegto atlases dokumentu atbilstība šo noteikumu XI nodaļā noteiktajām atlases prasībām;

45.2. to pretendentu indikatīvo piedāvājumu vērtēšana, kuri atbilst šajos noteikumos noteiktajām pretendentu atlases prasībām.

46. Vispirms konkursa komisija vērtē, vai konkursa piedāvājums sagatavots un noformēts atbilstoši šo noteikumu X nodaļā noteiktajām prasībām. Ja pretendenta iesniegtie dokumenti neatbilst minētajām prasībām, konkursa komisija var izslēgt pretendentu no turpmākās dalības konkursā, nosūtot par to pretendentam rakstisku paziņojumu.

47. Pēc dokumentu noformējuma pārbaudes konkursa komisija vērtē dokumentu atbilstību konkursa atlases prasībām. Ja pretendents neatbilst kādai no šo noteikumu X nodaļā noteiktajām pretendentu atlases prasībām, nav iesniedzis kādu no norādītajiem dokumentiem vai arī konkursa komisija konstatē, ka pretendents atlases dokumentos sniedzis nepatiesas ziņas, konkursa komisija neizskata pretendenta indikatīvo piedāvājumu un izslēdz pretendentu no turpmākās dalības konkursā, nosūtot par to pretendentam rakstisku paziņojumu.

48. Pēc atlases dokumentu pārbaudes konkursa komisija izskata to pretendentu indikatīvā piedāvājuma dokumentus, kuru atlases dokumenti atbilst šo noteikumu prasībām. To pretendentu indikatīvie piedāvājumi, kuru atlases dokumenti neatbilst šajos noteikumos noteiktajām pretendentu atlases prasībām, netiek izskatīti.

49. Konkursa komisija izvērtē atlases kārtu izturējušo pretendentu indikatīvos piedāvājumus šo noteikumu 33.punktā noteiktajā termiņā.

50. Konkursa komisija vērtē indikatīvos piedāvājumus saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļā noteiktajiem piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem un piecu darbdienu laikā pēc indikatīvo piedāvājumu novērtēšanas nosūta katram pretendentam lēmumu, kādu konkursa komisija ir pieņēmusi par attiecīgo pretendentu.

51. Konkursa komisija vienlaikus ar šo noteikumu 50.punktā minēto lēmumu nosūta uzaicinājumu iesniegt saistošo piedāvājumu tiem trim pretendentiem, kuri atbilst šajos noteikumos noteiktajām atlases prasībām un kuru indikatīvais piedāvājums saņēmis visaugstāko novērtējumu.

VII. Konkursa otrā kārta. Pretendentu saistošā piedāvājuma iesniegšana

52. Lai nodrošinātu pretendentu saistošo piedāvājumu salīdzināmību un veicinātu to izvērtēšanas objektivitāti, konkursa komisija uzaicinājumā pretendentiem iesniegt saistošo piedāvājumu var precizēt iesniedzamo informāciju vai pieprasīt iesniegt noteiktu informāciju vai aprēķinus.

53. Kopā ar saistošo piedāvājumu pretendents iesniedz konkursa komisijai apliecinājumu, ka ir samaksājis saistošā piedāvājuma nodrošinājuma maksu šo noteikumu 24.3.apakšpunktā noteiktajā apmērā.

54. Pretendenti sagatavo un iesniedz konkursa komisijai saistošo piedāvājumu mēneša laikā no dienas, kad konkursa komisija pieņēmusi lēmumu par pretendentu indikatīvo piedāvājumu novērtēšanas rezultātiem.

55. Pretendents, iesniedzot saistošo piedāvājumu, apliecina, ka viņa saistošais piedāvājums ir spēkā ne mazāk kā divus gadus pēc saistošā piedāvājuma atvēršanas dienas. Pretendenta iesniegtais saistošais piedāvājums ar īsāku derīguma termiņu tiek noraidīts kā konkursa noteikumiem neatbilstošs.

VIII. Pretendentu atlases dokumenti

56. Lai apliecinātu pretendenta atbilstību šo noteikumu XI nodaļā minētajiem pretendentu atlases kritērijiem, pretendents kopā ar pretendenta pieteikumu (3.pielikums) iesniedz šādus dokumentus:

56.1. (svītrots ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1318);

56.2. izziņu, ko izsniegusi kompetenta komersantu reģistrācijas iestāde Latvijā (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs) vai līdzvērtīga iestāde citā valstī, kurā tas reģistrēts, un kas satur šādu informāciju par pretendentu:

56.2.1. reģistrācijas valsts un datums, kad pretendents ir reģistrēts valstī, kas šobrīd ir Eiropas Savienības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts;

56.2.2. pretendenta amatpersonas, kurām ir tiesības rīkoties pretendenta vārdā;

56.2.3. apliecinājums, ka indikatīvā piedāvājuma iesniegšanas dienā un 10 gadus pirms šā piedāvājuma iesniegšanas datuma pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, pret to nav ierosināts maksātnespējas process, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nav uzsākta likvidācijas vai bankrota procedūra;

56.3. licences kopiju elektroenerģijas ražošanai vismaz pretendenta reģistrācijas valstī un vienā citā Eiropas Savienības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, kurā tas ražo elektroenerģiju:

56.3.1. vismaz vienā elektrostacijā, kurā par primāro energoresursu izmanto cieto kurināmo, ja pretendenta piedāvātais risinājums paredz nodrošināt elektroenerģijas ražošanas jaudas, izmantojot cieto kurināmo;

56.3.2. vismaz vienā elektrostacijā, kurā par primāro energoresursu izmanto dabasgāzi, ja pretendenta piedāvātais risinājums paredz nodrošināt elektroenerģijas ražošanas jaudas, izmantojot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu sašķidrināto dabasgāzi;

56.4. ja kādā no šo noteikumu 56.3.apakš­punktā minētajām valstīm licence elektroenerģijas ražošanai netiek izsniegta, apliecinājumu, ka pretendents ir tiesīgs ražot elektroenerģiju šajā valstī;

56.5. pretendenta vai tā grupas uzņēmumu pieredzes apliecinājumu (4.pielikums);

56.6. pretendenta revidētos finanšu pārskatus par pēdējiem trim gadiem. Ja pretendents ietilpst kādā konsolidācijas grupā saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai citiem Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtiem grāmatvedības standartiem, tas iesniedz revidētos grupas konsolidētos gada pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai citiem Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtiem grāmatvedības standartiem;

56.7. pretendenta attiecīgās amatpersonas parakstītu apliecinājumu par pretendenta finanšu stāvokli pēdējo triju gadu laikā (5.pielikums);

56.8. pretendenta apliecinājumu par kredītreitingiem, ko tam ir piešķīrusi starptautiski atzīta kredītreitingu aģentūra;

56.9. pretendenta parakstītu apliecinājumu par šajos noteikumos minētajām piedāvājuma minimālajām tehniskajām prasībām. Šajā apliecinājumā iekļautajai informācijai pilnībā jāsakrīt ar pretendenta indikatīvajā piedāvājumā iekļauto risinājumu, un tas jāsagatavo saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumā norādīto paraugu.

IX. Indikatīvais piedāvājums

57. Pretendentu indikatīvais piedāvājums sastāv no divām daļām – tehniskā piedāvājuma un finanšu piedāvājuma.

58. Pretendenti tehnisko piedāvājumu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu.

59. Pretendenti iesniedz plānoto projekta īstenošanas laika grafiku līdz pilnīgai projekta elektrostacijas nodošanai ekspluatācijā, iekļaujot visus būtiskākos projekta īstenošanas posmus, ieskaitot projektēšanu, līgumu slēgšanu ar iekārtu piegādātājiem, paredzamos iekārtu piegādes datumus un atsevišķu projekta elektrostacijas energobloku nodošanu ekspluatācijā, ja tāda ir paredzēta.

60. Pretendenti tehniskajā piedāvājumā norāda paredzamo projekta elektrostacijas kopējo jaudu, tās dalījumu energoblokos un paredzamo jaudu ieviešanas grafiku.

61. Tehniskajā piedāvājumā pretendents apraksta piedāvātā projekta elektrostacijas tehnoloģisko risinājumu, iekļaujot vismaz šādu informāciju un dokumentus:

61.1. projekta elektrostacijā izmantojamo tehnoloģiju raksturojumu, iekļaujot katras iekārtas paredzamo tehnoloģisko raksturlielumu uzskaitījumu, paredzamos piegādātājus, projekta elektrostacijas paredzamās kopējās būvniecības izmaksas;

61.2. elektrostacijā plānoto tehnoloģiju raksturojumu, kas mazina tās negatīvo ietekmi uz vidi, norādot galvenos ietekmes uz vidi samazināšanas raksturlielumus un tehnoloģijas, kuras projekta elektrostacijai varēs pievienot pēc tās nodošanas ekspluatācijā (piemēram, gaisu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanas tehnoloģijas, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas);

61.3. pretendenta un iekārtu piegādātāja parakstītus nodomu protokolus par projekta elektrostacijas tehniskajiem parametriem atbilstošu turbīnu, tvaika katlu un ģeneratoru piegādi, norādot vismaz paredzamo iekārtu piegādes termiņu, iekārtas cenas un piegādes un montāžas izmaksas, paredzamās iekārtas uzturēšanas un tehniskās apkalpes izmaksas, kā arī apliecinājumu par iekārtas atbilstību vismaz 400 megavatu elektroenerģijas bāzes jaudas ražošanai;

61.4. elektrostacijā izmantojamā energoresursa aprakstu, skaidri norādot tā sadalījumu, ja projekta elektrostacijā tiks izmantoti dažādi energoresursu veidi, paredzamos energoresursu piegādes ceļus un avotus, prognozējamās izmaksas. Ja iespējams, pievieno pretendenta un energoresursu piegādātāju parakstītu nodomu protokolu par energoresursu piegādi;

61.5. apliecinājumu, ka izmantotās tehnoloģijas atbilst visām Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām vides aizsardzības jomā (piemēram, trokšņa līmenis, gaisu piesārņojošo vielu emisija);

61.6. ja elektroenerģijas ražošanas jauda tiek nodrošināta, izmantojot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu dabasgāzi, pretendents norāda šo noteikumu 61.1., 61.2., 61.3. un 61.5.apakšpunktā minēto informāciju arī par regazifikācijas termināli.

62. Pretendents iesniedz finanšu piedāvājumu atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam.

63. Finanšu piedāvājuma ietvaros pretendents sagatavo biznesa plānu par projekta elektrostacijas darbību 10 gadu periodā, sākot no elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā. Biznesa plāns, ņemot vērā šo noteikumu 8. un 9.pielikumu, satur vismaz šādu informāciju:

63.1. projekta elektrostacijas pārvaldības modeļa apraksts;

63.2. projekta elektrostacijas saimnieciskā modeļa apraksts;

63.3. projekta elektrostacijas finansēšanas modeļa apraksts.

X. Prasības pretendentu iesniedzamajiem dokumentiem

64. Pretendenti savus piedāvājumus – atlases dokumentus, indikatīvo piedāvājumu un saistošo piedāvājumu – iesniedz konkursa komisijai aizlīmētā aploksnē. Uz aploksnes norāda:

64.1. konkursa komisijas adresi atbilstoši šajos noteikumos norādītajam;

64.2. pretendenta nosaukumu un adresi;

64.3. norādi “Jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu apmaksas konkurss”;

64.4. atkarībā no konkursa kārtas norāda, vai tas ir saistošais vai indikatīvais piedāvājums.

65. Papildus piedāvājuma oriģinālam (ar atzīmi “Oriģināls”) iesniedz divas tā kopijas (ar atzīmi “Kopija”). Ja starp dokumentiem, kas iesniegti kā piedāvājuma oriģināls, un dokumentiem, kas iesniegti kā kopijas, konstatē pretrunas, konkursa komisija ņem vērā tos dokumentus, kas marķēti ar atzīmi “Oriģināls”.

66. Atlases dokumentus un indikatīvo piedāvājumu iesniedz atsevišķās aploksnēs, uz aploksnes norādot atzīmi “Atlases dokumenti” un “Indikatīvais piedāvājums”.

67. Piedāvājuma dokumentu lapas numurē atbilstoši pievienotajam satura rādītājam. Visas piedāvājuma daļas cauršuj tā, lai dokumentus nebūtu iespējams atdalīt, tos nesabojājot.

68. Piedāvājumu sagatavo latviešu valodā, kvalifikāciju apliecinošos dokumentus (piemēram, sertifikātus, apliecības) var iesniegt arī citās valodās, pievienojot tulkojumu latviešu valodā. Ja tulkojums latviešu valodā nav pievienots, konkursa komisija var uzskatīt, ka attiecīgais dokuments nav iesniegts.

69. Ja pretendents iesniedz dokumentu kopijas, katru dokumenta kopiju apliecina Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

70. Piedāvājumā iekļautajiem dokumentiem jābūt skaidri salasāmiem un bez kļūdām, izņemot pretendenta pieļauto un konstatēto kļūdu labojumus, kas atrunāti un apliecināti ar piedāvājumu parakstījušās personas parakstu blakus veiktajam labojumam. Ja piedāvājumu parakstījušas vairākas personas, tad, lai atrunātu piedāvājuma dokumentos veiktos labojumus, tos paraksta visas personas, kas parakstījušas piedāvājumu.

71. Pieteikumu (3.pielikums) un piedāvājuma dokumentus paraksta pretendenta paraksttiesīgā persona vai cita tam attiecīgi pilnvarota persona. Ja dokumenti tiek parakstīti uz notariāli apliecinātas pilnvaras pamata, pilnvaras oriģinālam pievieno tulkojumu latviešu valodā.

72. Ja pretendenta iesniegtie dokumenti – pieteikums, atlases dokumenti, indikatīvais piedāvājums un saistošais piedāvājums – nav noformēti atbilstoši šo noteikumu prasībām, konkursa komisija var nevērtēt pretendenta iesniegto piedāvājumu.

73. Ja konkursa komisijai tiek iesniegti piedāvājuma dokumenti, kuros nav norādīta visa nepieciešamā informācija, konkursa komisija attiecīgo piedāvājumu var nevērtēt, par to rakstiski informējot pretendentu.

74. Konkursa komisijai iesniegtie dokumenti netiek atdoti atpakaļ pretendentiem.

75. Ja konkursa komisija, izskatot pretendenta dokumentus, konstatē, ka dokumenti satur nepatiesas ziņas, konkursa komisija var pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no turpmākas dalības konkursā.

XI. Pretendentu atlases prasības

76. Konkursa komisija izvērtē, vai iesniegtie pretendentu atlases dokumenti satur informāciju, kas apliecina, ka pretendents atbilst šādiem pretendentu atlases kritērijiem:

76.1. pēdējo 10 gadu laikā no piedāvājuma iesniegšanas dienas preten­dents ir reģistrēts valstī, kas šobrīd ir Eiropas Savienības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts;

76.2. pēdējo 10 gadu laikā no piedāvājuma iesniegšanas dienas pret pretendentu nav ierosināta maksātnespējas procedūra, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.

77. Izvērtējot pretendenta iepriekšējo pieredzi, konkursa komisija konstatē, vai pretendents atbilst šādiem kritērijiem:

77.1. pretendents vai tā grupas uzņēmumi pēdējo 15 gadu laikā no piedāvājuma iesniegšanas dienas ir ražojuši elektroenerģiju vismaz vienā elektrostacijā, kas atrodas Eiropas Savienības, Pasaules Tirdzniecības organi­zācijas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī un kurā tiek izmantots:

77.1.1. cietais kurināmais, ja pretendenta piedāvātais risinājums paredz par primāro energoresursu izmantot cieto kurināmo;

77.1.2. dabasgāze, ja pretendenta piedāvātais risinājums paredz par primāro energoresursu izmantot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu sašķidrināto dabasgāzi;

77.2. piedāvājuma iesniegšanas dienā pretendents vai tā grupas uzņēmumi ražo elektroenerģiju vismaz vienā elektrostacijā valstī, kurā tas ir reģistrēts, un vismaz vienā elektrostacijā kādā citā Eiropas Savienības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, kurā par primāro energoresursu tiek izmantots:

77.2.1. cietais kurināmais, ja pretendenta piedāvātais risinājums paredz par primāro energoresursu izmantot cieto kurināmo;

77.2.2. dabasgāze, ja pretendenta piedāvātais risinājums paredz par primāro energoresursu izmantot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu sašķidrināto dabasgāzi;

77.3. piedāvājuma iesniegšanas dienā pretendents vai tā grupas uzņēmumi ražo elektroenerģiju elektrostacijās, kuru uzstādītā kopējā elektriskā jauda nav mazāka par 1000 megavatiem un kurās par primāro energoresursu tiek izmantots:

77.3.1. cietais kurināmais, ja pretendenta piedāvātais risinājums paredz par primāro energoresursu izmantot cieto kurināmo;

77.3.2. dabasgāze, ja pretendenta piedāvātais risinājums paredz par primāro energoresursu izmantot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu sašķidrināto dabasgāzi;

77.4. piedāvājuma iesniegšanas dienā pretendents vai tā grupas uzņēmumi ražo elektroenerģiju ne mazāk kā 10 elektrostacijās Eiropas Savienības, Pasaules Tirdzniecības organizācijas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs un tajās uzstādītā kopējā elektriskā jauda nav mazāka par 5000 megavatiem.

78. Konkursa komisija izvērtē, vai pretendenta finanšu stāvoklis un finanšu rādītāji atbilst šādiem kritērijiem:

78.1. pretendenta vai tā grupas uzņēmumu gada apgrozījums pēdējos trijos gados no piedāvājuma iesniegšanas dienas nav bijis mazāks par 3,5 miljardiem eiro katrā gadā saskaņā ar revidētajiem grupas konsolidētajiem gada pārskatiem;

78.2. pretendenta vai tā grupas uzņēmumu peļņa pirms procentu, uzņē­mumu ienākuma nodokļa, nolietojuma, amortizācijas, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma pēdējos trijos gados no piedāvājuma iesniegšanas dienas nav bijuši mazāki par 1 miljardu eiro katrā gadā saskaņā ar revidētajiem grupas konsolidētajiem gada pārskatiem;

78.3. pretendenta vai tā grupas uzņēmumu tīrā peļņa pēdējos trijos gados no piedāvājuma iesniegšanas dienas nav bijusi mazāka par 500 miljoniem eiro katrā gadā saskaņā ar revidētajiem grupas konsolidētajiem gada pārskatiem;

78.4. pretendenta vai tā grupas uzņēmumu tīro ilgtermiņa saistību attiecība pret peļņu pirms procentu, uzņēmumu ienākuma nodokļa, nolietojuma, amortizācijas, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma pēdējos trīs gadus no piedāvājuma iesniegšanas dienas ir bijusi 4:1 vai mazāka katrā gadā saskaņā ar revidētajiem grupas konsolidētajiem gada pārskatiem;

78.5. pretendentam vai tā grupas uzņēmumiem indikatīvā pieteikuma iesniegšanas dienā ir piešķirts vismaz investīciju kategorijas starptautiskais ilgtermiņa kredītreitings, ko sniegusi starptautiski atzīta kredītreitingu aģentūra. Par investīciju kategorijas kredītreitingu šā konkursa ietvaros tiek uzskatīts šāds starptautiskais ilgtermiņa kredītreitings:

78.5.1. Standart&Poor’s Rating Services piešķirtais starptautiskais ilgtermiņa kredītreitings BBB- vai augstāks;

78.5.2. Moody’s Investor Services piešķirtais starptautiskais ilgtermiņa kredītreitings Baa3 vai augstāks;

78.5.3. Fitch Ratings piešķirtais starptautiskais ilgtermiņa kredītreitings BBB- vai augstāks.

79. Konkursa komisija izvērtē pretendenta projekta elektrostacijas minimālo tehnisko prasību apliecinājumu (6.pielikums), lai noteiktu, vai piedāvātais projekta elektrostacijas tehniskais risinājums atbilst šo noteikumu II nodaļā noteiktajām prasībām.

XII. Pretendentu piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji

80. Konkursa komisija izvērtē pretendenta piedāvāto tehnisko piedāvājumu pēc šādiem kritērijiem:

80.1. jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu (vismaz 400 megavatu apmērā) ieviešana – elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu (vismaz 400 mega­vatu apmērā) nodošana ekspluatācijā jānodrošina līdz 2015.gada 30.jūnijam. Visvairāk punktu iegūst pretendents, kurš elektroenerģijas ražošanas jaudas paredzējis nodot ekspluatācijā visagrāk;

80.2. pretendentu piedāvāto projekta elektrostacijas tehnoloģisko risinā­jumu atbilstība labākajiem pieejamiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem (LPTP) – visvairāk punktu iegūst pretendents, kura projekta elektrostacijas tehnoloģiskais risinājums ir visatbilstošākais labākajiem pieejamiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem.

81. Konkursa komisija izvērtē pretendenta finanšu piedāvājumu pēc piedāvātā bruto jaudas maksājuma – visvairāk punktu iegūst pretendents, kura piedāvātais bruto jaudas maksājums ir vismazākais.

82. Katram konkursa tehniskā piedāvājuma un finanšu piedāvājuma izvērtēšanas kritērijam piemēro punktu skaitu un punktu piešķiršanas metodi atbilstoši šo noteikumu 10.pielikumam.

XIII. Konkursa komisija

83. Pretendentu iesniegto konkursa piedāvājumu izvērtēšanai Ministru kabinets izveido konkursa komisiju.

84. Konkursa komisijas sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Konkursa komisijā iekļauj deviņus šādu valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjus:

84.1. regulators – trīs pārstāvji;

84.2. Ekonomikas ministrija – trīs pārstāvji;

84.3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – viens pārstāvis;

84.4. Finanšu ministrija – viens pārstāvis;

84.5. Valsts kanceleja – viens pārstāvis.

(Grozīts ar MK 19.11.2013. noteikumiem Nr.1318)

85. Konkursa komisijai pēc saviem ieskatiem ir tiesības piesaistīt pretendentu piedāvājumu izvērtēšanā neatkarīgus ekspertus. Ekspertu atzinumiem un viedokļiem ir rekomendējošs raksturs, un konkursa komisijai tie nav saistoši, izvērtējot pretendentu piedāvājumus.

86. Konkursa komisijai ir tiesības:

86.1. pieprasīt, lai pretendenti precizē iesniegto informāciju, ja tas nepieciešams pretendentu atlasei vai pretendentu piedāvājumu vērtēšanai un salīdzināšanai;

86.2. pieaicināt konkursa komisijas darbā speciālistus vai ekspertus ar padomdevēja tiesībām;

86.3. ierosināt konkursa izbeigšanu, neizvērtējot pretendentu iesniegtos konkursa dokumentus;

86.4. ierosināt lēmuma pieņemšanu par to, ka neviens no konkursa piedāvājumiem neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, un lemt par konkursa izbeigšanas ierosināšanu, nenosakot konkursa uzvarētāju;

86.5. pieņemt konkursa komisijas locekļiem saistošus lēmumus par konkursa komisijas darba organizēšanu.

87. Konkursa komisijas pienākumi:

87.1. izskatīt visu pretendentu iesniegtos atlases dokumentus un piedāvājuma dokumentus;

87.2. izvērtēt pretendentu iesniegtos dokumentus atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai kārtībai;

87.3. uzklausīt pretendentu indikatīvo piedāvājumu prezentācijas;

87.4. veikt citas darbības atbilstoši šo noteikumu prasībām un konkursa komisijas darbu regulējošiem dokumentiem.

88. Konkursa komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs. Priekš­sēdētāju ar balsu vairākumu ievēlē visi konkursa komisijas locekļi pirmajā konkursa komisijas sēdē.

89. Komisijas priekšsēdētājs:

89.1. organizē un vada konkursa komisijas darbu;

89.2. nosaka konkursa komisijas sēžu laiku un darba kārtību atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai konkursa norises kārtībai un termiņiem;

89.3. sasauc un vada konkursa komisijas sēdes;

89.4. nosaka konkursa komisijas locekļu pienākumus.

90. Konkursa komisijas sēdes protokolē. Konkursa komisijas sēdes protokolu paraksta tie konkursa komisijas locekļi, kas piedalījušies attiecīgajā sēdē. Pēc konkursa komisijas darba beigām regulators nodrošina konkursa komisijas sēžu protokolu uzglabāšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

91. Pēc pretendentu saistošo piedāvājumu izvērtēšanas regulators šajos noteikumos noteiktajā termiņā nosūta Ekonomikas ministrijai konkursa komisijas sēdes protokola norakstu, kurā tā ir pieņēmusi lēmumu par konkursa rezultātu, norādot katra pretendenta saņemto punktu skaitu un konkursā uzvarējušo pretendentu, vai konkursa izbeigšanu bez konkursā uzvarējušā pretendenta noteikšanas.

92. Ekonomikas ministrija ierosina Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par konkursa rezultātu, pamatojoties uz konkursa komisijas sēdes protokolā ietverto informāciju.

93. Konkursa komisijai jebkurā konkursa norises posmā pēc saviem ieskatiem ir tiesības ierosināt lēmuma pieņemšanu par šajos noteikumos paredzētā konkursa izbeigšanu. Pēc tam, kad konkursa komisija ir pieņēmusi lēmumu ierosināt konkursa izbeigšanu, tā iesniedz regulatoram attiecīgās konkursa komisijas sēdes protokola norakstu, kurā šāds lēmums tika pieņemts.

94. Ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par konkursa izbeigšanu, nenosakot konkursa uzvarētāju, konkursa komisija nosūta attiecīgus rakstiskus paziņojumus visiem pretendentiem, kas reģistrējušies dalībai konkursā un ar konkursa komisijas lēmumu nav izslēgti no dalības konkursā.

XIV. Pretendentu sazināšanās ar konkursa komisiju

95. Pretendenti var uzdot konkursa komisijai jautājumus par konkursa dokumentiem. Ja konkursa komisija no kāda pretendenta ir saņēmusi rakstisku pieprasījumu par konkursa dokumentiem, tā pēc pieprasījuma saņemšanas sagatavo rakstisku atbildi un kopā ar uzdoto jautājumu nosūta to elektroniski (ja pretendents norādījis elektroniskā pasta adresi) vai pa faksu (ja pretendents norādījis faksa numuru). Saņemto pieprasījumu un atbildi konkursa komisija, neidentificējot pretendentu, kas pieprasījis papildu informāciju vai skaidro­jumus, pa pastu nosūta visiem pretendentiem, kas reģistrējušies dalībai konkursā.

96. Konkursa komisija atbild uz pretendentu jautājumiem par saistošā piedāvājuma dokumentu saturu tādā pašā kārtībā, kā norādīts šo noteikumu 95.punktā, bet atbildes nosūta tikai tiem pretendentiem, ko konkursa komisija šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir uzaicinājusi iesniegt sais­tošos pie­dāvājumus.

97. Informācijas apmaiņa starp pretendentiem un konkursa komisiju var notikt gan latviešu, gan angļu valodā.

98. Pretendents līdz šajos noteikumos noteiktā attiecīgā piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām var rakstiski grozīt vai atsaukt savu piedāvājumu. Uz slēgtas aploksnes norāda šo noteikumu 16.1.apakš­punktā minēto infor­māciju, kā arī papildu norādi – “Grozījumi” vai “Atsaukums”. Ja pretendents atsauc savu piedāvājumu, tas konkursā nepiedalās, un konkursa komisija neizskata tā iesniegtos atlases dokumentus vai konkursa piedāvājuma dokumentus.

99. Pēc šajos noteikumos noteiktā pretendentu indikatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām nevienu pretendenta iesniegto atlases dokumentu vai indikatīvajā piedāvājumā iekļauto dokumentu labot nedrīkst, ja vien konkursa komisija nav pagarinājusi attiecīgo piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

100. Lai sagatavotu konkursa piedāvājumu, pretendenti par saviem līdzek­ļiem var piesaistīt profesionālus finanšu, tehniskos un juridiskos konsultantus. Ne regulators, ne konkursa komisija nesniedz nekādus finanšu, tehniska un juridiska rakstura ieteikumus saistībā ar pretendentu piedalīšanos konkursā. Pretendenti patstāvīgi sedz visus ar konkursa piedāvājuma sagatavošanu (atlases dokumentu, indikatīvā un saistošā piedāvājuma dokumentu sagatavošanu) un piedalīšanos konkursā saistītos izdevumus atbilstoši šiem noteikumiem.

101. Konkursa komisija neorganizē projekta elektrostacijas iespējamo būvniecības vietu apmeklējumus vai citus pasākumus, kas sniegtu pretendentiem papildu informāciju par konkursa priekšmetu, kā arī konkursa komisija nesniedz pretendentiem jebkādus skaidrojumus par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un piemērojamiem Eiropas Savienības saistošo dokumentu nosacījumiem un to piemērošanas praksi.

XV. Konkursa rezultātu noteikšana, līguma parakstīšana ar konkursā uzvarējušo pretendentu

102. Konkursa komisija šo noteikumu 92.punktā noteiktajā kārtībā virza apstiprināšanai par konkursa uzvarētāju to pretendentu, kas otrajā konkursa kārtā, t.i., konkursa komisijai izvērtējot pretendentu iesniegtos saistošos piedāvājumus, ir ieguvis vislielāko punktu skaitu.

103. Līgumu par jaudas maksājuma saņemšanas priekšnoteikumu izpildes uzraudzību (1.pielikums) paraksta mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par konkursa rezultātu.

104. Līgumu par jaudas maksājuma saņemšanas priekšnoteikumu izpildes uzraudzību (1.pielikums) valsts vārdā paraksta tā institūcija, ko Ministru kabinets noteicis ar atsevišķu lēmumu, kas pieņemts līdz šajos noteikumos paredzētā konkursa beigām.

105. Vienlaikus ar līgumu par jaudas maksājuma saņemšanas priekš­noteikumu izpildes uzraudzību konkursā uzvarējušais pretendents paraksta līgumu ar Latvijas pārvades sistēmas operatoru par jaudas maksājuma samaksas kārtību, kas atbilst šo noteikumu 2.pielikumā ietvertajām prasībām. Konkursa uzvarētājam un Latvijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības vienoties par pārējiem līgumā ietvertajiem jaudas maksājuma samaksas kārtības nosacījumiem.

XVI. Konkursa uzvarētāja atteikšanās slēgt līgumu, konkursa nākamā uzvarētāja noteikšana

106. Ja par konkursa uzvarētāju atzītais pretendents jebkādu iemeslu dēļ atsakās parakstīt līgumu par jaudas maksājuma saņemšanas priekšnoteikumu izpildes uzraudzību (1.pielikums), Ekonomikas ministrija virza apstiprināšanai par konkursa uzvarētāju to pretendentu, kura iesniegtais saistošais piedāvājums ir novērtēts kā nākamais labākais.

107. Ja arī tas pretendents, ko Ministru kabinets ir apstiprinājis par nākamo konkursa uzvarētāju atbilstoši šo noteikumu 106.punkta nosacījumiem, nav parakstījis līgumus šo noteikumu 103. un 105.punktā noteiktajā kārtībā un termiņos, Ekonomikas ministrija virza apstiprināšanai par konkursa uzvarētāju trešo no pretendentiem, kas iesniedzis konkursa komisijai sais­tošo piedāvājumu.

108. Konkursa uzvarētāju izvēlas tikai no tiem pretendentiem, kuri iesnieguši konkursa komisijai saistošos piedāvājumus un kuru saistošie piedāvājumi atbilst šo noteikumu prasībām.

109. Ja neviens no trim pretendentiem šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos nav parakstījis šo noteikumu 103. un 105.punktā minētos līgumus, uzskatāms, ka konkurss ir noslēdzies bez rezultāta.

XVII. Noslēguma jautājumi

110. Konkursa komisija informē pretendentus, ja konkursa norises gaitā no Eiropas Komisijas ir saņemts atzinums, ka šā konkursa priekšmets ir atzīstams par valsts atbalstu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.panta nozīmē un saņemts tiešs aizliegums sniegt šādu valsts atbalstu, vai arī saņemti tādi Latvijas Republikai saistoši Eiropas Komisijas norādījumi, kas ietekmē šo noteikumu 103. un 104.punktā minēto līgumu nosacījumus.

111. Ja Latvijas Republikas kompetentās iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņem skaidru un nepārprotamu aizliegumu īstenot šajos noteikumos paredzēto atbalsta mehānismu (realizēt konkursa priekšmetu – ieviešamās ražošanas jaudas apmaksu) pēc konkursa uzvarētāja noteikšanas, konkursa uzvarētājam ir tiesības neparakstīt šo noteikumu 103. un 105.punktā minētos līgumus.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112
Līguma projekts

par jaudas maksājuma saņemšanas priekšnoteikumu izpildes uzraudzību

 

Rīga, 20__.gada ___._________

 

Līgums noslēgts starp ___________________________________________________________,

ko pārstāv ____________________________________________, kas rīkojas, pamatojoties uz

________________________________________________________________________________

(turpmāk – pasūtītājs), no vienas puses, un ________________________________________,
  (konkursa uzvarētājs)

 

kas ir _______________________ reģistrēta sabiedrība ________________________________,
(reģistrācijas vieta)                           (nosaukums, reģistrācijas dati)

 

ko pārstāv ______________________________________________________________________
                                                                  (vārds, uzvārds, pārstāvības pamats)

(turpmāk – investors), no otras puses, ievērojot to, ka:

1) Latvijas Republikas elektroenerģijas sistēma ir no Eiropas elektro­sistēmām izolēta elektroenerģijas sistēma, jo tai, izņemot starpsavienojumus ar Lietuvas un Igaunijas elektroenerģijas sistēmām un 350 megavatu jaudas līdzstrāvas kabeli ar Somiju, kas nav iekļauts pārvades sistēmu operatoru infrastruktūrā, nav sinhronu savienojumu ar Eiropas elektroenerģijas sistēmām. Visiem elektroenerģijas tirgotājiem nav vienlīdz brīvas pieejas šā savienojuma izmantošanā tirdzniecības darījumiem, un Latvijas elektroenerģijas tirgus var darboties tikai kā Baltijas reģiona vai valsts mēroga tirgus;

2) Latvijas Pārvades sistēmas operatora akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” ikgadējā novērtējuma ziņojumā par 2007.gadu prognozēta negatīva kopējā Latvijas jaudas bilance, kas paredz kopējo jaudas iztrūkumu attiecīgi 2012.gadā 600 megavatu un 2015.gadā 550 megavatu, tādējādi Latvijas elektrostaciju jauda nav pietiekama, lai nosegtu jaudas pieprasījumu;

3) Latvijas elektroenerģijas tirgū darbību nav uzsākuši jauni elektro­enerģijas ražotāji, kas nodrošinātu nepieciešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas, kaut arī Latvijas Republika ir izpildījusi visas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prasības par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un ir radīti visi priekšnoteikumi jaunu ražotāju ienākšanai Latvijas elektroenerģijas tirgū, tai skaitā nav nekādu juridisku šķēršļu, kas kavētu ražošanas jaudu uzstādīšanu Elektroenerģijas tirgus likuma 22.panta kārtībā;

4) saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 23.panta nosacījumiem gadījumos, kad Latvijas Republikas teritorijā tiek konstatēta elektroenerģijas ražošanas jaudu nepietiekamība, kas apdraud valsts energoapgādes drošumu, Ekonomikas ministrija, vadoties pēc pārvades sistēmas operatora sniegtās informācijas un novērtējuma ziņojuma, ierosina izsludināt konkursu par jaunu ražošanas jaudu ieviešanu vai esošo iekārtu rekonstrukciju, lai palielinātu to jaudu. Lēmumu par konkursa izsludināšanu pieņem Ministru kabinets. Konkursa priekšmets ir ieviešamās elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu apmaksa;

5) šādu jaudu apmaksu kā vienu no elektroapgādes drošuma veicināšanas mehānismiem paredz arī 2003.gada 26.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK “Par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu”, kā arī 2006.gada 18.janvāra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/89/EK “Par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā”;

6) atbilstoši iepriekš minētajiem Latvijas Republikas un ES normatīvo aktu nosacījumiem, kā arī ievērojot pārvades sistēmas operatora akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” ziņojumos norādītos apstākļus, Ministru kabinets 2008.gada 22.decembrī pieņēma noteikumus Nr.1112 “Noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu” (turpmāk – noteikumi), kas noteica kārtību, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsludina un organizē jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu (turpmāk – konkurss);

7) noteikumi nosaka, ka, lai saņemtu samaksu par ieviesto elektro­enerģijas ražošanas jaudu, konkursa uzvarētājam jāizpilda noteiktas prasības attiecībā uz ieviešamo jaudu un tās avotu, tajā skaitā:

– konkursa uzvarētājam Latvijas Republikas teritorijā jāievieš jauna elektroenerģijas ražošanas bāzes jauda, t.i., elektriskā neto jauda vismaz 400 megavatu apmērā, ko nodrošina elektrostacija, darbojoties ne mazāk kā 6 000 stundu pārskata periodā;

– konkursa uzvarētājam kopumā no jauna jāievieš ne mazāk kā 400 megavati neto elektriskās jaudas. Samaksa tiek veikta tikai par neto elektrisko jaudu, kas nepārsniedz 400 megavatu;

– elektroenerģijas ražošanas jauda jānodrošina energoblokiem, kuru uzstādītā elektriskā jauda nav mazāka par 200 megavatiem un nepārsniedz 400 megavatu un kuri ir uzstādīti vienā konkursa uzvarētāja elektrostacijā;

– elektroenerģijas ražošanas jauda minētajā apjomā jānodod ekspluatācijā līdz 2015.gada 30.jūnijam;

– elektroenerģijas ražošanas jauda jānodrošina energoblokiem, kuros par energoresursu tiek izmantots cietais kurināmais un vismaz 10 % no kopējā izmantotā energoresursa apjoma (tonnās) ir biomasa vai Latvijas Republikas teritorijā regazificēta sašķidrinātā dabasgāze;

8) noteikumi nosaka, ka par ieviesto elektroenerģijas ražošanas jaudu tiks maksāts ne ilgāk kā 10 gadus, sākot no 2015.gada 30.jūnija;

9) noteikumi nosaka, ka investors atbilst pretendentu atlases prasībām un investora iesniegtais piedāvājums par konkursa priekšmetu saņēmis vislielāko punktu skaitu. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam (20__.gada ___._______, Nr.____) ir apstiprināti konkursa rezultāti un investors ir atzīts par konkursa uzvarētāju;

10) investors ir iesniedzis apliecinājumu (____.gada ___._________ noslēgtais nodomu protokols) par to, ka elektrostacijas būve notiks [adrese, zemesgabala kadastra numurs, platība u.c. informācija] (turpmāk – būvniecības vieta) un investors ar zemesgabala īpašnieku ir noslēdzis nodomu protokolu par zemesgabala nomas vai pirkuma līguma noslēgšanu;

11) Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā jaudas maksājuma (turpmāk – jaudas maksājums) ieviešana var tikt atzīta par valsts atbalstu Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 87.panta izpratnē, un Latvijas Republika Finanšu ministrijas personā ir uzsākusi šāda atbalsta piešķiršanas saskaņošanu ar Eiropas Komisiju. Tas var ietekmēt šā līguma spēkā esību un līguma nosacījumus;

12) Elektroenerģijas tirgus likuma 23.pants paredz, ka jaudas maksājumu konkursa uzvarētājam, t.i., investoram, maksā pārvades sistēmas operators, un šā līguma slēgšanas dienā licence pārvades pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikas teritorijā ir izsniegta akciju sabiedrībai “Augstsprieguma tīkls” (reģistrācijas Nr.40003575567, juridiskā adrese Dārzciema iela 86, Rīga, LV-1073, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsniegtā licence Nr.E12001), ar ko investors vienlaikus ar šā līguma slēgšanu paraksta līgumu par jaudas maksājuma aprēķināšanas un samaksas kārtību (turpmāk – jaudas maksājuma līgums).

Pasūtītājs un investors (turpmāk – līdzēji) ir vienojušies par šādu līgumu.

1. Līguma priekšmets

1.1. Līdzēji noslēdz šo līgumu, lai veicinātu Latvijas Republikas energo­apgādes drošumu, ieviešot jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu, samaksājot investoram Elektroenerģijas tirgus likuma 23.panta noteikumos paredzēto jaudas maksājumu atbilstoši noteikumos, šajā līgumā un investora un pārvades sistēmas operatora parakstītajā jaudas maksājuma līgumā noteiktajai kārtībai.

1.2. Investors apņemas ieviest jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas atbilst konkursa nosacījumos, šajā līgumā un investora un pārvades sistēmas operatora noslēgtajā līgumā noteiktajām prasībām, izbūvējot jaunu elektrostaciju Latvijas teritorijā.

1.3. Ar jaunas elektrostacijas izbūvi šajā līgumā tiek saprasta jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanai nepieciešamās elektrostacijas un ar to saistītās infrastruktūras izbūve, tajā skaitā pārvades tīklu izbūve, energo­resursu piegādes, pārstrādes un uzglabāšanas infrastruktūras izbūve (arī regazi­fikācijas termināļa izbūve, ja elektrostacijā izmantotais primārais energoresurss ir Latvijas Republikas teritorijā regazificēta dabasgāze) (turpmāk – elektrostacija).

1.4. Investors apņemas uzbūvēt elektrostaciju konkursa saistošā piedāvājuma ietvaros attiecīgajā būvniecības vietā šajā līgumā noteiktajos termiņos, kā arī nodot ekspluatācijā vismaz 400 megavatu elektroenerģijas ražošanas jaudu un nodrošināt elektrostacijas darbības uzsākšanu un darbību atbilstoši šā līguma un jaudas maksājuma līguma nosacījumiem.

1.5. Elektrostacijas tehniskā specifikācija (turpmāk – tehniskā specifi­kācija) ir pievienota šā līguma 1.pielikumā. Elektrostacijas būvniecības posmu uzskaitījums un darbu izpildes termiņu tabula (turpmāk – būvniecības posmu apraksts) pievienota 2.pielikumā.

1.6. Līdzēji, parakstot šo līgumu, apliecina, ka viņiem ir saprotams, ka šis līgums neparedz investoram nekādas garantijas vai cita veida apsolījumus, ka no investora tiks iepirkta elektrostacijas saražotā elektroenerģija vai jebkādā citā veidā nodrošināta vai veicināta investoram piederošās elektrostacijas saražotās elektroenerģijas pārdošana.

1.7. Lai izpildītu Elektroenerģijas tirgus likuma 23.panta nosacījumus par jaudas maksājuma samaksu, investors vienlaikus ar šo līgumu ir parakstījis jaudas maksājuma līgumu par jaudas maksājuma aprēķināšanas un samaksas kārtību ar pārvades sistēmas operatoru.

1.8. Jaudas maksājuma līgumā noteiktās investora tiesības saņemt jaudas maksājumu no pārvades sistēmas operatora ir pilnā mērā atkarīgas no investora šajā līgumā noteikto pienākumu izpildes, t.i., no elektrostacijas uzbūvēšanas būvniecības vietā un darbības uzsākšanas šajā līgumā paredzētajos termiņos, kā arī no elektrostacijas darbības atbilstoši šā līguma nosacījumiem, ievērojot jaudas maksājuma līgumā ietvertās prasības.

1.9. Līdzēji vienojas, ka investors uzbūvēs šā līguma nosacījumiem atbilstošu elektrostaciju un nodrošinās jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu (vismaz 400 megavatu apmērā) nodošanu ekspluatācijā līdz 2015.gada 30.jūnijam.

2. Investora rīcība elektrostacijas būvniecības gaitā

2.1. Investors apņemas patstāvīgi pēc saviem ieskatiem un par saviem līdzekļiem veikt visas nepieciešamās darbības, lai izpildītu šā līguma 1.daļā noteiktās prasības un nosacījumus un nodotu ekspluatācijā jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu vismaz 400 megavatu apmērā šā līguma 1.9.punktā noteiktajā termiņā.

2.2. Investors nodrošina pilnīgas tiesības lietot būvniecības vietu visā šā līguma darbības laikā atbilstoši līguma 3.daļā noteiktajām prasībām. Ja investors izmanto būvniecības vietu, pamatojoties uz nomas līgumu ar būvniecības vietas īpašnieku, investors pilda noslēgtā būvniecības vietas nomas līguma nosacījumus un nepieļauj apstākļus, kuru dēļ būvniecības vietas īpašniekam būtu tiesisks pamats izbeigt nomas tiesiskās attiecības ar investoru.

2.3. Investors šā līguma ietvaros nodrošina, ka elektrostacijas būvniecība, kā arī elektroenerģijas ražošanas jaudu (vismaz 400 megavatu apmērā) un visas elektrostacijas nodošana ekspluatācijā un darbība notiek atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, patstāvīgi nodrošinot finansējuma piesaisti elektrostacijas būvniecības projekta īstenošanai un darbības uzsākšanai.

2.4. Lai nodrošinātu šā līguma 2.3.punkta izpildi, investors veic vismaz šādas darbības:

2.4.1. saņem visas nepieciešamās licences un atļaujas elektrostacijas būvniecības darbu veikšanai un tās darbībai atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, nodrošina, lai saņemtās licences būtu spēkā visu šā līguma un jaudas maksājuma līguma darbības laiku;

2.4.2. par saviem līdzekļiem un patstāvīgi veic visas nepieciešamās pārbaudes un saņem atzinumus (arī ietekmes uz vidi novērtējumu), kas nepieciešami elektrostacijas būvniecībai un darbībai būvniecības vietā atbilstoši Latvijas Republikas likumiem;

2.4.3. patstāvīgi un par saviem līdzekļiem slēdz līgumus ar apakšuzņēmējiem par elektrostacijas projektēšanu, būvniecību un citiem nepieciešamajiem darbiem;

2.4.4. lai netiktu aizkavēta investora šajā līgumā noteikto pienākumu izpilde, nodrošina noslēgto līgumu izpildi no savas kā pasūtītāja puses, nepieļauj, ka apakšuzņēmēji izbeidz ar investoru noslēgtos līgumus investora saistību neizpildes dēļ.

2.5. Elektrostacijas būvniecības gaitā un pildot šā līguma nosacījumus, investors nepieļauj tādus apstākļus (arī no investora piesaistīto apakšuzņēmēju puses), kuru dēļ varētu tikt kavēti šā līguma 2.pielikumā noteiktie termiņi un elektrostacija neuzsāktu darbu šā līguma 1.9.punktā noteiktajā termiņā.

2.6. Investors apņemas pēc pasūtītāja pieprasījuma sniegt nepieciešamo informāciju par projekta īstenošanas gaitu papildus tai informācijai, kas jāsniedz šā līguma 5.daļā noteiktajā kārtībā.

3. Elektrostacijas būvniecības vieta

3.1. Investors nodrošina, ka elektrostacija tiek uzbūvēta un uzsāk darbību šajā līgumā noteiktajā kārtībā būvniecības vietā, ko investors izvēlējies konkursa norises gaitā.

3.2. Investors apņemas noslēgt nomas līgumu par zemesgabalu, kurā atrodas būvniecības vieta, vai arī noslēgt pirkuma līgumu ar zemesgabala īpašnieku un iesniegt to pasūtītājam divu kalendāra mēnešu laikā pēc šā līguma parakstīšanas dienas.

3.3. Ja investors slēdz nomas līgumu par tā zemesgabala nomu, kurā atrodas būvniecības vieta, līdzēji vienojas, ka nomas līgumā tiks ietverti šādi nosacījumi:

3.3.1. nomas termiņš nedrīkst būt īsāks par jaudas maksājuma līgumā noteikto termiņu, kurā sākotnēji paredzēts veikt jaudas maksājumu investoram;

3.3.2. nomas līgums paredz tiesības investoram veikt zemesgabala apbūvi, t.i., būvēt elektrostaciju.

3.4. Investors ir pilnībā atbildīgs par būvniecības projekta saskaņošanu ar zemesgabala īpašnieku (nomas gadījumā), kā arī par elektrostacijas būvniecībai nepieciešamo atļauju un saskaņojumu saņemšanu no vietējās pašvaldības, kuras teritorijā atrodas būvniecības vieta.

3.5. Pasūtītājs neuzņemas atbildību un tam nav pienākuma atlīdzināt investoram jebkādus izdevumus vai ciestos zaudējumus, ja vietējā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas būvniecības vieta, īstenojot savu kompetenci teritorijas plānošanas jomā, nedod atļauju elektrostacijas būvniecībai un (vai) darbībai, vai arī jebkurā citā elektrostacijas būvniecības projekta saskaņošanas stadijā netiek apstiprināts būvprojekts un (vai) netiek saņemta būvatļauja elektrostacijas būvniecībai.

3.6. Investoram ir tiesības vienpusēji atkāpties no šā līguma tālākas izpildes, ja vietējā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas būvniecības vieta, šā līguma darbības laikā maina teritorijas izmantošanas mērķi (atļauto izmantošanu), kā dēļ nav iespējams apstiprināt elektrostacijas būvprojektu un (vai) saņemt būvatļauju elektrostacijas būvniecībai, vai veikt citas ar elektrostacijas būvniecību saistītās darbības.

3.7. Investoram atbilstoši likumiem jānodrošina elektrostacijas darbībai nepieciešamā elektroenerģijas pārvades tīkla pieslēguma izbūve un citas nepieciešamās infrastruktūras izbūve, patstāvīgi nodrošinot finansējumu šāda pieslēguma un infrastruktūras izveidošanai un izbūvei.

3.8. Ja pēc šā līguma spēkā stāšanās tiek grozīti Latvijas Republikas normatīvie akti tā, ka tie ietekmē šajā līgumā paredzētos investora saistību izpildes termiņus, līdzēji vienojas, ka investoram netiek piemēroti šajā līgumā paredzētie līgumsodi par saistību neizpildi, taču tas neatbrīvo investoru no šajā līgumā noteikto saistību izpildes. Ja minētie grozījumi stājas spēkā šā līguma darbības laikā, investors ar pasūtītāju vienojas par attiecīgiem šā līguma nosacījumu grozījumiem.

4. Līguma darbības termiņš un tā izbeigšana pirms termiņa

4.1. Līgums stājas spēkā, kad to ir parakstījuši līdzēju pilnvarotie pārstāvji.

4.2. Līgums ir saistošs līdzējiem līdz jaudas maksājuma līguma darbības termiņa beigām, izņemot šā līguma 4.3.punktā paredzētos gadījumus.

4.3. Pasūtītājam ir tiesības izbeigt šo līgumu vienpusējā kārtībā šādos gadījumos:

4.3.1. sešu mēnešu laikā pēc šā līguma noslēgšanas investors nav noslēdzis nomas līgumu vai pirkuma līgumu ar tā zemesgabala īpašnieku, kurā atrodas būvniecības vieta, un (vai) noslēgtais nomas līgums neatbilst šā līguma 3.3.punkta nosacījumiem;

4.3.2. kalendāra gada laikā pēc šā līguma parakstīšanas nav veikti šā līguma 2.pielikumā norādītie pasākumi (t.i., likumā noteiktajā kārtībā nav saskaņots elektrostacijas būvprojekts, nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums, nav saņemta būvatļauja, nav uzsākti citi pasākumi, kas nepieciešami elektrostacijas būvniecībai), un tādēļ var uzskatīt, ka elektrostacija neuzsāks darbu šā līguma 1.9.punktā noteiktajā termiņā;

4.3.3. investors neiesniedz pasūtītājam informāciju par noslēgtajiem līgumiem, tai skaitā par finansējuma piesaisti un līgumiem ar apakšuzņēmējiem par elektrostacijas būvniecību, atbilstoši šā līguma 5.daļā noteiktajai kārtībai;

4.3.4. investors nesaņem būvatļauju vai jebkādas citas licences/atļaujas, kas nepieciešamas pirms būvniecības uzsākšanas vai elektrostacijas darbībai;

4.3.5. šā līguma 2.pielikumā norādītajā laikā pēc būvatļaujas saņemšanas investors neuzsāk elektrostacijas būvdarbus vai arī atsevišķu būvdarbu posmu izpilde kavējas vairāk nekā par sešiem mēnešiem;

4.3.6. uzbūvētā elektrostacija neatbilst šajā līgumā noteiktajām tehniskajām prasībām (1.pielikums);

4.3.7. investors ir vienpusēji atkāpies no jaudas maksājuma līguma;

4.3.8. konkursa gaitā investors sniedzis pilnīgi vai daļēji nepatiesu informāciju, tādējādi ietekmējot šajā līgumā un jaudas maksājuma līgumā noteikto investora saistību izpildi.

4.4. Investors ziņo pasūtītājam, ja investors paredz vai tam vajadzētu paredzēt kāda šā līguma 4.3.punktā minēta apstākļa iestāšanos vai arī šā līguma 2.pielikumā paredzētie termiņi tiek kavēti vairāk nekā par trim kalendāra mēnešiem. Atbilstoši šim līguma punktam sniegtajā paziņojumā investors informē par minēto apstākļu rašanās iemesliem, to ietekmi uz turpmāko elektrostacijas būvniecības procesu, kā arī par piedāvāto rīcību, lai samazinātu elektrostacijas būvniecības aizkavēšanos.

4.5. Ja pasūtītājs šā līguma darbības laikā konstatē, ka ir iestājušies kādi no šā līguma 4.3.punktā minētajiem apstākļiem un līdzēji nav vienojušies par būvniecības posmu aprakstā paredzēto termiņu izmaiņām, pasūtītājs nosūta investoram paziņojumu par konstatēto neatbilstību, uzaicinot investoru novērst pieļautos līguma nosacījumu pārkāpumus.

4.6. Ja 30 kalendāra dienu laikā pēc šā līguma 4.5.punktā minētā pasūtītāja paziņojuma nosūtīšanas, investors nav novērsis radušos līguma nosacījumu pārkāpumus vai līdzēji nav vienojušies par abām pusēm pieņemamu situācijas risinājumu, pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no šā līguma, par to rakstiski paziņojot investoram.

4.7. Investoram ir tiesības vienpusēji atkāpties no šā līguma tālākas izpildes tikai pēc elektrostacijas darbības uzsākšanas, ja ir izpildīti visi jaudas maksājuma līgumā paredzētie priekšnoteikumi jaudas maksājuma samaksai. Šis nosacījums neattiecas uz līguma 3.6.punktā paredzētajām investora tiesībām atkāpties no līguma.

4.8. Līdzēji vienojas, ka šā līguma izbeigšanas gadījumā spēku zaudē arī jaudas maksājuma līgums, ko investors noslēdzis vienlaikus ar šo līgumu.

5. Informācijas sniegšana

5.1. Investors iesniedz pasūtītājam ziņojumus par darbu izpildes gaitu atbilstoši šā līguma 2.pielikumā noteiktajam būvniecības posmu plānam.

5.2. Investors apņemas informēt pasūtītāju par līguma 2.pielikumā norādītā katra būvniecības darbu posma beigām mēneša laikā pēc termiņa, kas norādīts kā attiecīgā darba posma īstenošanas beigu termiņš.

5.3. Investors savos ziņojumos apliecina, ka attiecīgais projekta īstenoša­nas posms ir pabeigts, kā arī pievieno pārskatā norādīto faktu dokumentāru apliecinājumu (dokumentu kopiju veidā). Pasūtītājam ir tiesības pieprasīt papildu skaidrojumus par pārskatā norādītajiem apstākļiem un pieprasīt uzrādīt to dokumentu oriģinālus, kuru kopijas ir iesniegtas pasūtītājam.

6. Atbildība par līguma nosacījumu neizpildi

6.1. Pasūtītājs informē investoru par šā līguma turpmākajos punktos paredzētā līgumsoda piemērošanu, nosūtot investoram paziņojumu šajā līgumā noteiktajā kārtībā. Investoram atbilstoši šā līguma nosacījumiem piemērotie līgumsodi ir jāsamaksā pēc pasūtītāja pirmā pieprasījuma.

6.2. Investoram ir pienākums maksāt līgumsodu EUR 5 000 par katru nokavējuma dienu, ja investors kavē jebkurus šā līguma 2.pielikumā noteiktos darbu veikšanas termiņus.

6.3. Ja investors kavē šā līguma 1.9.punktā minēto termiņu, papildus 6.2.punktā minētajam līgumsodam tiek koriģēts jaudas maksājums jaudas maksājuma līgumā noteiktajā kārtībā.

6.4. Ja investors kavē jebkurus šajā līgumā minētos ziņojumu iesniegšanas termiņus pasūtītājam par elektrostacijas būvniecības posmiem, investoram tiek piemērots līgumsods EUR 5 000 par katru nokavējuma dienu.

6.5. Ja investors neparaksta šā līguma 7.4.punktā paredzētos līguma grozījumus, investoram tiek piemērots līgumsods EUR 5 000 par katru nokavējuma dienu, kad investors nav parakstījis pasūtītāja sagatavotos līguma grozījumus. Šis līgumsods tiek piemērots, sākot ar desmito darbdienu pēc attiecīgo līguma grozījumu nosūtīšanas investoram.

7. Jaudas maksājuma kā iespējamā valsts atbalsta saskaņošana ar Eiropas Komisiju

7.1. Investors ir informēts, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem šā līguma un jaudas maksājuma līguma nosacījumos paredzētais jaudas maksājums var tikt uzskatīts par valsts atbalstu (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.panta nozīmē) un ir uzsākta šā līguma un jaudas maksājuma līguma nosacījumu saskaņošana ar Eiropas Komisiju.

7.2. Pasūtītājs nekavējoties informē investoru, ja šā līguma darbības laikā likumos noteiktajā kārtībā no Eiropas Komisijas tiek saņemts skaidrs un nepārprotams aizliegums sniegt valsts atbalstu (izpildīt šā līguma un jaudas maksājuma līguma priekšmetu – jaudas maksājumu, ja jaudas maksājums tiek uzskatīts par valsts atbalstu) vai arī saņemti tādi Latvijas Republikai saistoši Eiropas Komisijas norādījumi, kas ietekmē šā līguma nosacījumus.

7.3. Ja ES kompetentās iestādes likumos noteiktajā kārtībā skaidri un nepārprotami aizliedz īstenot šajā līgumā paredzēto valsts atbalstu (izpildīt šā līguma un jaudas maksājuma līguma priekšmetu – jaudas maksājumu, ja jaudas maksājums tiek uzskatīts par valsts atbalstu), tad šis līgums un jaudas maksājuma līgums beidz pastāvēt tā, it kā tie nekad nebūtu tikuši noslēgti, līdzējiem nav nekādu savstarpēju saistību šajā sakarā, un tie apņemas neizvirzīt viens otram nekādas pretenzijas vai prasības par zaudējumu atlīdzību vai citu maksājumu veikšanu.

7.4. Ja ES kompetentās iestādes likumos noteiktajā kārtībā dod Latvijai tādus saistošos norādījumus un ieteikumus par šo līgumu un jaudas maksājuma līgumu, kas ietekmē minēto līgumu nosacījumus, līdzējiem ir pienākums vienoties par šā līguma grozījumiem, lai līguma nosacījumi atbilstu ES kompetento iestāžu prasībām.

8. Citas līdzēju saistības

8.1. Jaudas maksājuma aprēķināšanas, samaksas un maksājuma izbeigšanas nosacījumus regulē jaudas maksājuma līgums, ko investors noslēdz vienlaikus ar šo līgumu. Līdzēji vienojas, ka tad, ja jebkādu iemeslu dēļ tiek izbeigts jaudas maksājuma līgums, vienlaikus juridisko spēku zaudē arī šis līgums.

8.2. Ja šā līguma un jaudas maksājuma līguma darbības laikā spēku zaudē akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” izsniegtā pārvades sistēmas operatora licence Latvijas Republikas teritorijā un pārvades sistēmas operatora licenci saņem cits tiesību subjekts, šis līgums paliek spēkā.

8.3. Iestājoties šā līguma 8.2.punktā minētajiem apstākļiem, investors veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka līgums par jaudas maksājuma aprēķināšanas un samaksas kārtību tiek noslēgts ar to tiesību subjektu, kas ir ieguvis pārvades sistēmas operatora licenci Latvijas Republikas teritorijā.

8.4. Līdzēji vienojas, ka ar jauno pārvades sistēmas operatoru slēdzamā jaudas maksājuma aprēķināšanas un samaksas līguma nosacījumiem jābūt vienādiem ar tā jaudas maksājuma līguma nosacījumiem, kas noslēgts vienlaikus ar šo līgumu. Jebkurām izmaiņām un grozījumiem jaunajā jaudas maksājuma līgumā (t.i., atkāpēm no esošā jaudas maksājuma līguma nosacījumiem) nepieciešama pasūtītāja iepriekšējā rakstiska piekrišana.

8.5. Līdzēji vienojas, ka līgums ar jauno pārvades sistēmas operatoru par jaudas maksājuma aprēķināšanas un samaksas kārtību stājas spēkā tikai pēc pasūtītāja rakstiska apstiprinājuma saņemšanas.

9. Nepārvarama vara

9.1. Līdzēji nav atbildīgi par saistību izpildi, ja iestājas nepārvaramas varas apstākļi (piemēram, dabas stihijas, karš, jebkura rakstura karadarbība, teroristu uzbrukums), kurus līdzēji nevarēja ne paredzēt, ne novērst. Šādā gadījumā saistību izpildes termiņš tiek atlikts attiecīgi par termiņu, kurā darbosies šie apstākļi.

9.2. Līdzējs, kura darbību apgrūtina nepārvaramas varas apstākļi, nekavējoties informē par to otru līdzēju, pievienojot jebkādu informāciju, kas apliecina nepārvaramas varas apstākļus, un norādot uz šādu nepārvaramas varas apstākļu ietekmi uz šā līguma izpildi, kā arī jāpieliek visas pūles, lai mazinātu nepārvaramas varas sekas.

9.3. Ja rodas nepārvaramas varas apstākļi, kas ietekmē šā līguma izpildi vai tā izpildes termiņus, bet šis līgums tomēr var tikt izpildīts, līdzēji saskaņo turpmāko rīcību attiecībā uz līguma izpildi un termiņiem.

9.4. Investoram nav tiesību prasīt no līguma izrietošo saistību izpildes atvieglošanu saistībā ar normatīvo aktu izmaiņām, izņemot gadījumus, kad normatīvo aktu izmaiņas ir tādas, kas tieši ierobežo vai aizliedz investoram izpildīt šā līguma vai jaudas maksājuma līguma nosacījumus.

10. Līdzēju pārstāvji

10.1. Pasūtītāja pārstāvis līguma darbības laikā

____________________________________________
(institūcija, kas uzrauga līguma izpildi)

____________________________________________
(kontaktinformācija)

 

10.2. Investora pārstāvis līguma darbības laikā

____________________________________________
(vārds, uzvārds)

____________________________________________
(kontaktinformācija)

 

10.3. Līguma 10.1. un 10.2.punktā norādītajiem līdzēju pārstāvjiem bez papildu pilnvarojuma pieprasīšanas ir pienākums sadarboties, lai īstenotu šajā līgumā norādītās līdzēju tiesības un pienākumus.

10.4. Līgumā norādītie līdzēju pārstāvji ir uzskatāmi par personām, kurām ir tiesības pilnā mērā pārstāvēt attiecīgo līdzēju šā līguma ietvaros. Līdzējiem ir tiesības uzskatīt, ka jebkura šeit minēto pārstāvju darbība vai bezdarbība ir veikta, attiecīgi saskaņojot to ar attiecīgo līdzēju, un tādējādi pilnā mērā pauž līdzēja nostāju saistībā ar šā līguma izpildi. Līdzējiem nav papildus jāpārbauda šeit norādīto attiecīgo līdzēju pārstāvju pilnvaru apjoms.

10.5. Par pārstāvju maiņu līdzēji viens otram paziņo rakstiski, paziņojumā norādot datumu, ar kuru pilnvarojums stājas spēkā. Izmaiņu spēkā stāšanās datums nevar būt ātrāks par attiecīgā paziņojuma saņemšanas datumu.

11. Informācijas apmaiņa starp līdzējiem

11.1. Ja līdzēji nevienojas vai šajā līgumā nav paredzēts citādi, jebkura līdzēju savstarpēja sazināšanās šā līguma darbības laikā, tai skaitā ziņojumu, pārskatu un dažādu paziņojumu iesniegšana, notiek rakstiski, nosūtot pa pastu ierakstītā vēstulē vai iesniedzot personiski pušu pārstāvjiem pret parakstu par saņemšanu. Jebkurš dokuments tiek uzskatīts par saņemtu piektajā darbdienā pēc tā nosūtīšanas pa pastu, par ko liecina pasta zīmogs. Ja paziņojums tiek piegādāts līdzēja pārstāvim personīgi, uzskatāms, ka tas ir piegādāts attiecīgajam līdzējam, kad paziņojums ir izsniegts līdzēja pārstāvim pret parakstu.

11.2. Līdzēji izskata šā līguma izpildes gaitā iesniegtos dokumentus septiņu darbdienu laikā, ja vien līgumā nav paredzēts cits izskatīšanas termiņš, vai arī līdzēji, iesniedzot attiecīgos dokumentus, nevienojas par citu termiņu.

12. Strīdu izskatīšana

12.1. Jebkuri strīdi šā līguma sakarā tiek risināti un līguma nosacījumi tiek interpretēti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

12.2. Elektrostacijas projekta izstrādes, apstiprināšanas un būvniecības laikā strīdus, kas saistīti ar šajā līgumā noteikto pienākumu izpildi, investors ar trešajām personām (tai skaitā ar pašvaldību, piesaistītajiem apakšuzņēmējiem) risina patstāvīgi.

12.3. Strīdi starp līdzējiem tiek risināti pārrunu ceļā, protokolējot tikšanās gaitu. Līdzēju sarunu protokoli tiek pievienoti šim līgumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa. Līdzēju pārstāvju paraksti uz protokoliem veido līdzēju starpā noslēgto vienošanos par protokolā atspoguļotajiem lēmumiem.

12.4. Ja līdzēji nespēj vienoties tādos jautājumos, kas saistīti ar uzbūvētās elektrostacijas atbilstību šim līgumam pievienotajai elektrostacijas tehniskajai specifikācijai un normatīvo aktu prasībām, jautājuma izvērtēšanai tiek pieaicināts neatkarīgs eksperts vai ekspertu komisija. Ekspertīzes izdevumus sedz investors. Ja arī neatkarīgais eksperts vai ekspertu komisija atzīst, ka elektrostacija neatbilst šā līguma prasībām, pasūtītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no šā līguma.

13. Noslēguma jautājumi

13.1. Līgums un visi tā pielikumi, investora iesniegtie dokumenti, uz kuru pamata investors tika atzīts par konkursa uzvarētāju, kā arī investora un pārvades sistēmas operatora noslēgtais līgums (jaudas maksājuma līgums) veido investora obligāti izpildāmās saistības.

13.2. Investoram ir tiesības iesniegt šo līgumu paša izvēlētām kredītiestādēm, lai iegūtu šajā līgumā un līgumā ar pārvades sistēmas operatoru paredzēto investora saistību izpildei nepieciešamo finansējumu.

13.3. Ja kāds no līguma nosacījumiem zaudē spēku, tas nekādā veidā neietekmē pārējo līguma nosacījumu spēkā esību.

13.4. Visi līguma grozījumi, vienošanās par tā izbeigšanu vai jebkuras citas līdzēju vienošanās saistībā ar šo līgumu tiek noformētas rakstiski un pēc tam, kad tos paraksta līdzēju pilnvarotie pārstāvji, tiek pievienotas līgumam un kļūst par tā neatņemamu sastāvdaļu.

13.5. Līgumam ir šādi pielikumi, kuri ir tā neatņemama sastāvdaļa:

13.5.1.  1.pielikums – Elektrostacijas tehniskā specifikācija uz 1 lp.;

13.5.2.  2.pielikums – Elektrostacijas būvniecības posmu plāns uz 1 lp.

13.6. Līgums ir sastādīts divos eksemplāros latviešu valodā ar vienādu juridisku spēku. Katrs līdzējs ir saņēmis vienu līguma eksemplāru.

14. Pušu rekvizīti un paraksti

PASŪTĪTĀJS

INVESTORS

_______________________

____________________

_______________________

____________________

 

 

1.pielikums
Līgumam par jaudas maksājuma saņemšanas
priekšnoteikumu izpildes uzraudzību

Elektrostacijas tehniskā specifikācija

1. Elektrostacija atbilst šādiem parametriem:

1.1. elektrostacija atrodas Latvijas Republikas teritorijā;

1.2. elektrostacija ir gatava darboties bāzes režīmā, nodrošinot elektro­enerģijas ražošanas bāzes neto elektrisko jaudu, kas nav mazāka par 400 megavatiem;

1.3. elektrostacijas viena atsevišķa energobloka uzstādītā elektriskā jauda nav mazāka par 200 megavatiem un nav lielāka par 400 megavatiem;

1.4. elektrostacijā elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošina energobloki, kuros par primāro energoresursu tiek izmantots cietais kurināmais un vismaz 10 % no kopējā izmantotā energoresursa apjoma (tonnās) ir biomasa vai par primāro energoresursu tiek izmantota Latvijas Republikas teritorijā regazificēta sašķidrinātā dabasgāze;

1.5. elektrostacija atrodas būvniecības vietā, ko investors izvēlējies konkursa gaitā, un elektrostacija ir gatava izmantot primāro energoresursu (vai to maisījumu) atbilstoši investora konkursa piedāvājumā norādītajām proporcijām;

1.6. elektrostacija atbilst SPRK Tīkla kodeksa nosacījumiem (apstiprināts ar 2008.gada 16.janvāra lēmumu Nr.16) un citiem elektrostacijas drošas ekspluatācijas nosacījumiem.

2. Lietoto jēdzienu skaidrojums:

2.1. bāzes jauda – neto elektriskā jauda, ko elektrostacija nodrošina, darbojoties bāzes režīmā un kas ir precīzi prognozējama vismaz vienu diennakti uz priekšu;

2.2. bāzes režīms – elektrostacijas darbības režīms, kurā tā strādā ne mazāk kā 6000 stundu pārskata periodā ar jaudu, kas atbilst uzstādītajai jaudai ar neto elektrisko jaudu, ne mazāku par 400 megavatiem;

2.3. neto elektriskā jauda – elektrostacijas uzstādītā elektriskā jauda, no kuras atņemta elektrostacijas pašpatēriņa jauda;

2.4. energobloks – viena tehnoloģiskā vienība, kas projekta elektrostacijas ietvaros nodrošina elektroenerģijas ražošanas jaudu;

2.5. uzstādītā jauda (uzstādītā elektriskā jauda) – ražošanas elektriskā jauda, kādu spēj nodrošināt elektroenerģijas ražotāja elektrostacijā uzstādītās iekārtas un kas tiek izteikta megavatos;

2.6. elektrostacija – spēkstacija, kas nodrošina vismaz elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudas un regulēšanas jaudas, bet papildus var nodrošināt arī siltuma enerģijas un cita veida enerģijas ražošanu;

2.7. primārais energoresurss – elektrostacijā izmantotais kurināmais;

2.8. pārskata periods – periods, par kuru tiek veikta elektrostacijas uzstādītās jaudas pieejamības un izmantotā primārā energoresursa uzskaite un aprēķināts investoram izmaksājamais jaudas maksājums.


 

2.pielikums
Līgumam par jaudas maksājuma saņemšanas
priekšnoteikumu izpildes uzraudzību

Elektrostacijas galveno būvniecības posmu plāns*

Nr.p.k.

Elektrostacijas būvniecības posms

Izpildes termiņš

1.

Būvniecības vietas nomas vai pirkuma līguma parakstīšana ar zemesgabala īpašnieku

2 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas

2.

Pieteikumu iesniegšana nepieciešamo pieslēgumu tehnisko noteikumu saņemšanai un pārvades tīkla speciālā pieslēguma izbūvei

mēneša laikā pēc būvniecības vietas nomas līguma parakstīšanas

3.

Līgumu noslēgšana par finansējuma nodrošināšanu**

4 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas

4.

Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma pieteikšana kompetentajā iestādē

3 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas

5.

Būvniecības pieteikuma iesniegšana būvvaldē**

3 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas

6.

Projektēšanas līguma (skiču projekts un tehniskais projekts) noslēgšana*

3 mēnešu laikā no būvniecības pieteikuma iesniegšanas

7.

Līguma noslēgšana ar būvdarbu ģenerāluzņēmēju**

12 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas

8.

Līguma noslēgšana ar pārvades sistēmas operatoru par speciālā pieslēguma izbūvi

12 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas

9.

Līguma noslēgšana par būvuzraudzību un autoruzraudzību

12 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas

10.

Būvatļaujas pieprasījuma un citu nepieciešamo licenču pieteikumu iesniegšana**

18 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas

11.

Būvdarbu uzsākšana** (arī speciālā pieslēguma būvniecība)

ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā

12.

Būvdarbu posmi** (atsevišķu būvdarbu posmu izpildes/pabeigšanas termiņi atkarībā no projekta)

13.

Kurināmā piegādes līguma noslēgšana par cietā kurināmā piegādēm nepieciešamajā apjomā**

vismaz 6 mēnešus pirms nodošanas ekspluatācijā

14.

Iesnieguma iesniegšana, lai saņemtu A kategorijas piesārņojošās darbības veikšanas atļauju

vismaz 6 mēnešus pirms nodošanas ekspluatācijā

15.

400 megavatu elektroenerģijas ražošanas jaudas nodošana ekspluatācijā, darbības uzsākšana

Līguma 1.6.punktā noteiktais termiņš

Piezīmes.

1. * Ja elektroenerģijas ražošanas jauda tiek nodrošināta, izmantojot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu sašķidrināto dabasgāzi, attiecīgie termiņi attiecas arī uz regazifikācijas termināli.

2. ** Vismaz saistībā ar 400 megavatu neto elektriskās elektroenerģijas ražošanas jaudas ieviešanu.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112
Jaudas maksājuma līguma pamatnosacījumi

Pamatojoties uz konkursa rezultātiem par jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu apmaksu, investors ar pārvades sistēmas operatoru slēdz līgumu par jaudas maksājumu veikšanu. Minētais līgums satur vismaz šādus minimālos pamatnosacījumus.

I. Līguma priekšmets – jaudas maksājums

1. Līguma priekšmets ir jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu apmaksa. Pārvades sistēmas operators investoram maksā tikai par neto elektrisko jaudu, kas nepārsniedz 400 megavatu.

2. Līguma ietvaros tiek maksāts par jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu, kas ieviesta un nodrošināta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112 “Noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu” (turpmāk – noteikumi), līgumu par jaudas maksājuma saņemšanas priekšnosacījumu izpildes uzraudzību, investora saistošā piedāvājuma nosacījumiem un šajos pamatnosacījumos noteiktajām jaudas pieejamības, kvalitātes un primārā energoresursa prasībām.

3. Maksu par jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanu veido investora saistošajā piedāvājumā norādītais piedāvātais bruto jaudas maksājums, kas neietver pievienotās vērtības nodokli (PVN) vai jebkurus citus nodokļus un (vai) nodevas, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem varētu piemērot šim maksājumam.

4. Līgumā nosaka, ka investoram izmaksājamais neto jaudas maksājums var atšķirties no 3.punktā minētā maksājuma, ja ieviestās elektroenerģijas ražošanas jaudas ir par pamatu atskaitījumu un ieturējumu piemērošanai atbilstoši šo pamatnosacījumu IV daļai.

II. Samaksas kārtība

5. Par jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanu investoram katru kalendāra mēnesi maksā izmaksājamo neto jaudas maksājumu, kas noteikts saskaņā ar šo pamatnosacījumu IV daļu.

6. Saistības apmaksāt jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanu pārvades sistēmas operatoram rodas nākamajā dienā pēc tam, kad parakstīts akts par jaunas 400 megavatu elektroenerģijas ražošanas jaudas nodošanu ekspluatācijā.

7. Ja jauna elektroenerģijas ražošanas jauda tiek ieviesta, izmantojot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu sašķidrināto dabasgāzi, šo pamat­nosacījumu 6.punktā minētās saistības stājas spēkā tikai tad, ja Latvijas Republikas teritorijā ekspluatācijā ir nodots arī investora regazifikācijas terminālis ar pietiekamu jaudu, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu bāzes režīmā projekta elektrostacijā. Ja šāds terminālis nav nodots ekspluatācijā, saistības apmaksāt jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudas ieviešanu pārvades sistēmas operatoram rodas nākamajā dienā pēc tam, kad parakstīts akts par atbilstoša regazifikācijas termināļa nodošanu ekspluatācijā.

8. Saistības apmaksāt jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanu pārvades sistēmas operatoram izbeidzas līdz ar jaudas maksājuma līguma darbības termiņa beigām vai līguma laušanas gadījumā.

9. Visi maksājumi un maksājuma aprēķini jaudas maksājuma līguma ietvaros tiek veikti Eiropas Savienības valstu vienotajā valūtā.

III. Jaudas pieejamība, kvalitāte un primārais energoresurss

10. Jaudas maksājuma līguma ietvaros samaksa tiek veikta, ja ekspluatācijā tiek nodotas jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas ar neto elektrisko jaudu vismaz 400 megavatu apmērā.

11. Ja jauna elektroenerģijas ražošanas jauda tiek ieviesta, izmantojot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu sašķidrināto dabasgāzi, papildus šo pamatnosacījumu 10.punktā noteiktajam, samaksa tiek veikta tikai tad, ja Latvijas Republikas teritorijā ekspluatācijā ir nodots arī regazifikācijas terminālis ar pietiekamu jaudu, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu bāzes režīmā projekta elektrostacijā.

12. Par elektroenerģijas ražošanas jaudu pilnā apmērā tiek samaksāts tikai tad, ja investors ir nodrošinājis, ka pārskata periodā elektroenerģija ražota ar neto elektrisko jaudu vismaz 400 megavatu apmērā un:

12.1. elektroenerģijas ražošanas jauda ir bāzes jauda, t.i., jauda, kas nodrošinājusi elektroenerģijas ražošanu vismaz 6 000 stundu pārskata periodā ar jaudu vismaz 400 MW;

12.2. elektrostacijā apmaksājamo elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošina, izmantojot kādu no šādiem energoresursiem:

12.2.1. cieto kurināmo, un vismaz 10 % no kopējā izmantotā energoresursu apjoma (kas izteikts tonnās) ir biomasa;

12.2.2. tikai Latvijas Republikas teritorijā regazificētu sašķidrināto dabasgāzi.

13. Jaudas maksājuma līgumā noteikts, ka ieviestā elektroenerģijas ražošanas jauda nodrošina elektroenerģijas ražošanu, kas atbilst elektroenerģijas kvalitātes prasībām saskaņā ar Tīkla kodeksā (apstiprināts ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2008.gada 16.janvāra lēmumu Nr.16) vai jaunāka Tīkla kodeksa versijā noteiktajām kvalitātes prasībām, vai cita elektroenerģijas kvalitāti regulējoša normatīvā akta prasībām, kas ir spēkā Latvijas Republikā.

14. Ja netiek ievērotas prasības par jaudas pieejamību un primāro energoresursu izmantošanu, tiek samazināts ieviestās elektroenerģijas ražošanas jaudas maksājums vai pirms termiņa izbeigts jaudas maksājuma līgums.

15. Investora nodrošināto no jauna ieviesto elektroenerģijas ražošanas jaudu pieejamību, primāro energoresursu izmantošanu un citu prasību izpildi kontrolē pārvades sistēmas operators.

IV. Atskaitījumi un izmaksājamā neto jaudas maksājuma noteikšana

16. Investora piedāvātajam bruto jaudas maksājumam piemērojami atskaitījumi, ja no jauna ieviestā elektroenerģijas ražošanas jauda neatbilst konkursa ietvaros un investora saistošajā piedāvājumā definētajām jaudas pieejamības, primārā energoresursa izmantošanas un citām prasībām, kas noteiktas līgumā par jaudas maksājuma saņemšanas priekšnoteikumu izpildes uzraudzību.

17. Investora piedāvātajam jaudas maksājumam piemērojami šādi atskaitījumi:

17.1. ekspluatācijā nodošanas laika atskaitījums – atskaitījums tiek piemērots, ja investors elektroenerģijas ražošanas jaudu 400 megavatu apmērā ekspluatācijā nodod vēlāk, nekā norādīts saistošajā piedāvājumā. Šo atskaitījumu izmaksājamā neto jaudas maksājuma noteikšanai piemēro vienādā apmērā visos pārskata periodos, kuros investoram tiek izmaksāts jaudas maksājums;

17.2. atskaitījums par izmantoto kurināmo – atskaitījums tiek piemērots, ja investors nav nodrošinājis kādu no šādām elektroenerģijas ražošanai izmantotām energoresursu kombinācijām:

17.2.1. ja elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošina, izmantojot cieto kurināmo, vismaz 10 % no kopējā izmantotā energoresursu apjoma (kas izteikts tonnās) ir biomasa;

17.2.2. ja elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošina, izmantojot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu dabasgāzi, šāda veida energoresursa apjoms (kas izteikts kubikmetros) pārskata periodā nav mazāks par 90 %.

18. Ekspluatācijā nodošanas laika atskaitījums tiek aprēķināts vienu reizi jaudas maksājuma līguma darbības laikā, un tas tiek piemērots investora piedāvātajam bruto jaudas maksājumam. Piedāvātais bruto jaudas maksājums, kam piemērots šis atskaitījums jaudas maksājuma līguma ietvaros, tiek
saukts par bruto jaudas maksājumu.

19. Atskaitījums par izmantoto kurināmo tiek piemērots bruto jaudas maksājumam, un tas tiek aprēķināts un piemērots atsevišķi katram pārskata periodam. Bruto jaudas maksājums, kam piemērots atskaitījums par izmantoto kurināmo jaudas maksājuma līguma ietvaros, tiek saukts par neto jaudas maksājumu.

20. Investoram katru kalendāra mēnesi izmaksājamais neto jaudas maksājums tiek noteikts, neto jaudas maksājumam piemērojot vidējās jaudas pieejamības koeficientu, ko nosaka saskaņā ar investora elektrostacijā plānoto vidējo pieejamo jaudu nākamajā pārskata periodā un iegūto maksājumu sadalot 12 vienādās daļās.

21. Katra pārskata perioda sākumā izmaksājamais jaudas maksājums tiek palielināts vai samazināts par neto izmaksājamā jaudas maksājuma korekciju iepriekšējam pārskata periodam:

21.1. ja neto izmaksājamā jaudas maksājuma korekcija paredz izmaksājamā jaudas maksājuma palielinājumu, šāds palielinājums tiek piemērots maksājumam, kas izmaksājams par periodu, kurā aprēķināta neto izmaksājamā jaudas maksājuma korekcija;

21.2. ja neto izmaksājamā jaudas maksājuma korekcija paredz izmaksājamā jaudas maksājuma samazinājumu, to atskaita no maksājuma, kas izmaksājams par periodu, kurā aprēķināta neto izmaksājamā jaudas maksājuma korekcija.

22. Neto izmaksājamā jaudas maksājuma korekcija tiek aprēķināta kā starpība starp iepriekšējā pārskata periodā investoram faktiski aprēķināto neto jaudas maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz vidējās jaudas pieejamības koeficientu, kuru nosaka pēc pārskata periodā saražojamo elektroenerģijas apjomu prognozēm, un izmaksājamo neto jaudas maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz vidējās jaudas pieejamības koeficientu, kuru nosaka pēc investora elektrostacijas faktiskajiem elektroenerģijas ražošanas apjomiem iepriekšējā pārskata periodā.

23. Vidējās jaudas pieejamības koeficients raksturo tādu aprēķināto investora elektrostacijas elektroenerģijas ražošanas jaudu, ar kādu elektrostacija būtu strādājusi, ja pārskata periodā tās faktiski saražotās elektroenerģijas apjoms tiktu saražots 6 000 stundās.

24. Šajā daļā minētos atskaitījumus un jaudas maksājumus aprēķina pārvades sistēmas operators.

V. Pārskata periods

25. Pārskata periods jaudas maksājuma līguma izpratnē ir periods, par kuru tiek aprēķināts un samaksāts izmaksājamais neto jaudas maksājums, šis periods sakrīt ar investora finanšu pārskata gadu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem gada pārskata sagatavošanas jomā.

26. Jaudas maksājuma noteikšanai izmantojamais pirmais pārskata periods sākas ar nākamo dienu pēc elektrostacijas 400 megavatu elektriskās neto jaudas nodošanas ekspluatācijā, ko apliecina parakstīts elektrostacijas iekārtu (ar kopējo neto elektrisko jaudu vismaz 400 megavatu) ekspluatācijā nodošanas akts.

27. Jaudas maksājuma noteikšanai izmantojamais pirmais pārskata periods beidzas reizē ar nākamo elektroenerģijas ražotāja (investora) pārskata periodu, par kuru tiek sagatavots uzņēmuma gada pārskats saskaņā ar normatīvajiem aktiem gada pārskata sagatavošanas jomā.

28. Nākamais un visi turpmākie jaudas maksājuma noteikšanai izmantojamie pārskata periodi sakrīt ar investora finanšu pārskata gadu.

29. Ja pārskata periods ir īsāks vai garāks par 12 kalendāra mēnešiem, šajā līgumā izmantotās bāzes jaudas minimālo pieejamības stundu skaitu un citus jaudas pieejamības rādītājus maina tieši proporcionāli konkrētā pārskata perioda izmaiņām.

VI. Līguma darbības termiņš un līguma laušana

30. Jaudas maksājuma līgums ir spēkā un ir saistošs pusēm līdz 2025.gada 30.jūnijam, ja vien neiestājas citi šajā pamatnosacījumu daļā minētie apstākļi.

31. Pārvades sistēmas operatoram ir tiesības vienpusēji izbeigt jaudas maksājuma līgumu, ja:

31.1. ar investoru noslēgtajā līgumā par priekšnoteikumu izpildi jaudas maksājuma samaksai paredzētās elektrostacijas būvniecība aizkavējas tā, ka elektroenerģijas ražošanas jaudas vismaz 400 megavatu apmērā netiek nodotas ekspluatācijā ilgāk nekā 18 pilnus kalendāra mēnešus pēc investora saistošajā piedāvājumā norādītā elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu ekspluatācijā nodošanas datuma;

31.2. vidējās jaudas pieejamības koeficients vismaz vienā pārskata periodā ir bijis mazāks par 300 megavatiem;

31.3. divus pilnus pārskata periodus pēc kārtas vidējās jaudas pieejamības koeficients katrā pārskata periodā bijis mazāks par 400 megavatiem;

31.4. saskaņā ar pārvades sistēmas operatora uzskaites datiem par iepriekšējo pārskata periodu elektroenerģijas ražošanas jaudas vismaz 400 megavatu apmērā bijušas pieejamas mazāk nekā 4 000 stundu konkrētajā pārskata periodā;

31.5. saskaņā ar pārvades sistēmas operatora uzskaites datiem par iepriekšējiem pārskata periodiem elektroenerģijas ražošanas jaudas vismaz 400 megavatu apmērā bijušas pieejamas mazāk nekā 6 000 stundu katrā pārskata periodā vismaz divus pārskata periodus pēc kārtas;

31.6. vismaz vienā pārskata periodā faktiski izmantotajā kopējā energoresursa apjomā atkarībā no jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošināšanai izmantotās elektrostacijas veida:

31.6.1. biomasa veido mazāk nekā 5 % no kopējā pārskata periodā izmantotā energoresursa apjoma, kas izteikts tonnās;

31.6.2. Latvijas Republikas teritorijā regazificēta sašķidrinātā dabasgāze veido mazāk nekā 90 % no kopējā pārskata periodā izmantotā energoresursa apjoma, kas izteikts kubikmetros;

31.7. divus pārskata periodus pēc kārtas faktiski izmantotajā kopējā primārā energoresursa apjomā atkarībā no jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošināšanai izmantotās elektrostacijas veida:

31.7.1. biomasa veido mazāk nekā 10 % no kopējā pārskata periodā izmantotā energoresursa apjoma, kas izteikts tonnās;

31.7.2. Latvijas Republikas teritorijā regazificēta sašķidrinātā dabasgāze veido mazāk nekā 95 % no kopējā pārskata periodā izmantotā energoresursa apjoma, kas izteikts kubikmetros;

31.8. elektroenerģijas salīdzināmā cena, kas noteikta saskaņā ar šajos pamatprincipos noteiktajām prasībām, divus pārskata periodus pēc kārtas pārsniedz elektroenerģijas atskaites cenu;

31.9. pārvades sistēmas operators konstatē, ka investora sniegtā informācija, no kuras atkarīgi pārvades sistēmas operatora veiktie maksājumi investoram, ir nepatiesa.

32. Jaudas maksājuma līgums zaudē spēku, ja spēku zaudējis ar investoru noslēgtais līgums par priekšnoteikumu izpildi jaudas maksājuma samaksai.

VII. Elektroenerģijas salīdzināmā cena un atskaites cena

33. Elektroenerģijas salīdzināmā cena ir vidējā elektroenerģijas cena, par kuru investors vai ar to saistītais elektroenerģijas tirgotājs pārdod projekta elektrostacijā saražoto elektroenerģiju un kuru pārvades sistēmas operators atbilstoši ar konkursa uzvarētāju noslēgtā jaudas maksājuma līguma nosacījumiem izmanto, lai noteiktu apstākļus, kuros tiek izbeigta jaudas maksājuma samaksa.

34. Elektroenerģijas salīdzināmo cenu aprēķina pārvades sistēmas operators katra pārskata perioda sākumā, pamatojoties uz investora un ar to saistīta elektroenerģijas tirgotāja iesniegtajiem revidētajiem finanšu pārskatiem par iepriekšējo pārskata periodu.

35. Elektroenerģijas atskaites cena ir elektroenerģijas tirdzniecības cena, kas raksturo vidējo vienas pārdotās elektroenerģijas vienības cenu jaudas maksājuma līguma ietvaros noteiktā elektroenerģijas tirdzniecības biržā, ņemot vērā elektroenerģijas tagadnes darījumu līgumu cenu un elektroenerģijas nākotnes darījumu līgumu cenu pārskata periodā, ko pārvades sistēmas operators atbilstoši ar investoru noslēgtā jaudas maksājuma līguma nosacījumiem izmanto, lai noteiktu apstākļus, kuros tiek izbeigta jaudas maksājuma samaksa.

36. Par elektroenerģijas atskaites cenu jaudas samaksas līguma ietvaros nosaka zemāko no šādām vidējām svērtajām elektroenerģijas cenām pārskata periodā:

36.1 vidējā svērtā elektroenerģijas tagadnes darījuma (turpmāk – SPOT finanšu instrumenti) līguma cena;

36.2 vidējā svērtā elektroenerģijas viena gada nākotnes darījuma (turpmāk – FUTURES finanšu instrumenti) līguma cena.

VIII. Elektroenerģijas tirdzniecības birža

37. Jaudas maksājuma līguma ietvaros minētās elektroenerģijas atskaites cenas aprēķināšanai tiek izmantoti statistikas dati par tirdzniecības darījumiem ar elektroenerģiju, kas ražota bāzes režīmā elektroenerģijas tirdzniecības biržā.

38. Sākotnēji noslēdzot jaudas maksājuma līgumu, paredzams, ka atskaites cenas aprēķināšanai tiek izmantoti statistikas dati par elektroenerģijas tirdzniecību elektroenerģijas tirdzniecības biržā European Energy Exchange AG.

39. Ja jaudas maksājuma līguma laikā šo pamatnosacījumu 38.punktā minētā elektroenerģijas tirdzniecības birža beidz pastāvēt, pārvades sistēmas operators maina atskaites cenas noteikšanai izmantojamo biržu. Šādā gadījumā jaunajai elektroenerģijas tirdzniecības biržai ir jāatbilst šo pamatnosacījumu 40.punktā minētajām prasībām.

40. Elektroenerģijas tirdzniecības birža jaudas maksājuma līguma ietvaros ir tāda elektroenerģijas tirdzniecības birža, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

40.1. tā nodrošina elektroenerģijas tirdzniecību Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijā;

40.2. tās ietvaros pārdotās elektroenerģijas īpatsvars, kas ražota elektrostacijās, kurās par primāro energoresursu izmanto tādu energoresursu, ko izmanto elektro­stacijā, kurā tiek nodrošināta jauna elektroenerģijas ražošanas jauda, salīdzinājumā ar citām elektroenerģijas tirdzniecības biržām, kas nodrošina elektroenerģijas tirdzniecību Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijā, pārskata periodā ir vislielākais;

40.3. tās ietvaros pārdotās elektroenerģijas kopējais apgrozījums (izteikts megavatstundās) vismaz vienu pilnu pārskata periodu, kurā ir notikusi elektroenerģijas tirdzniecība ar SPOT un FUTURES finanšu instrumentiem, vismaz divas reizes pārsniedz investora elektrostacijas saražotās elektroenerģijas apjomu attiecīgajā pārskata periodā.

41. Izmantojamās elektroenerģijas tirdz­niecības biržas maiņu ierosina pārvades sistēmas operators 180 dienu laikā pēc tādu apstākļu iestāšanās, ar kuriem saskaņā birža var tikt mainīta, un ne vēlāk kā 30 dienas pirms pārskata perioda beigām, kurā šādi apstākļi iestājušies, nosūtot lēmumu veikt grozījumus jaudas samaksas līgumā.

42. Pārvades sistēmas operatora lēmums mainīt elektroenerģijas tirdzniecības biržu un veikt grozījumus jaudas maksājuma līgumā ir saistošs abām pusēm, kad to ir parakstījusi pārvades sistēmas operatora atbildīgā persona un lēmumu ir saņēmis investors. Šāds lēmums stājas spēkā ar nākamo pārskata periodu pēc tam, kad investors šādu lēmumu ir saņēmis.

IX. Saistītais elektroenerģijas tirgotājs

43. Jaudas maksājuma līguma ietvaros elektroenerģijas salīdzināmā cena tiek noteikta, izmantojot investora vai ar to saistīta elektroenerģijas tirgotāja (ja tāds ir) informāciju par pārskata periodu.

44. Par saistīto elektroenerģijas tirgotāju tiek uzskatīta tāda juridiska persona, kas atbilst šādiem kritērijiem:

44.1. tā ir iekļauta vienā konsolidācijas grupā ar investoru saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

44.2. investors pārskata periodā tai pārdod ne mazāk kā 20 % no pārskata periodā saražotās elektroenerģijas;

44.3. tā ir iekļauta vienā konsolidācijas grupā ar citiem elektroenerģijas tirgotājiem, un investors tiem kopā pārdod ne mazāk kā 20 % no pārskata periodā saražotās elektroenerģijas.

X. Pārbaudes

45. Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs jebkurā laikā veikt investora pārbaudes, lai pārliecinātos par investora sniegtās informācijas patiesumu un tā tiesībām saņemt maksu par ieviesto elektroenerģijas ražošanas jaudu.

46. Pārvades sistēmas operators par pārbaudi paziņo vismaz septiņas dienas iepriekš, nosūtot investoram ierakstītu vēstuli.

47. Investora pienākums ir nodrošināt visu pārvades sistēmas operatora pieprasīto informāciju, kas tam nepieciešama, lai pārliecinātos par investora tiesībām saņemt maksājumu par ieviesto elektroenerģijas ražošanas jaudu un maksājuma apmēru.

48. Ja pārvades sistēmas operators spēj noteikt konkrētu datumu, no kura investors sniedzis nepatiesu informāciju, pārvades sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt, lai investors atmaksā samaksāto jaudas maksājumu par laikposmu no datuma, kad konstatēta nepatiesas informācijas sniegšana, līdz pārbaudes pabeigšanas datumam.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112
Pretendenta pieteikums

Pretendenta nosaukums

_________________________________

Reģistrācijas numurs un datums

_________________________________

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs un datums

_________________________________

Juridiskā adrese

_________________________________

Faktiskā adrese (pasta adrese)

_________________________________

Bankas rekvizīti

_________________________________

Kontaktpersona:

vārds, uzvārds

_________________________________

amats

_________________________________

tālrunis, elektroniskā pasta adrese

_________________________________

pasta adrese

_________________________________

Piedāvājumu iesniegšanai, pārstāvniecībai konkursā un līguma noslēgšanai pilnvarotā persona:

vārds, uzvārds

_________________________________

amats

_________________________________

tālrunis, elektroniskā pasta adrese

_________________________________

pasta adrese

_________________________________

Apliecinām savu dalību ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursā.

Apstiprinām, ka esam iepazinušies ar Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112 “Noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu” un tā noteikumi ir skaidri un saprotami. Garantējam savu dalību konkursā un noteikumu prasību izpildi.

Piekrītam Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumu Nr.1112 “Noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu” 1. un 2.pielikumā ietvertajiem līgumu pamatnosacījumiem.

Apliecinām, ka visa šajā pieteikumā, atlases dokumentos un visos mūsu gatavotajos piedāvājumos sniegtā informācija ir patiesa.

_________________________________

_________________________________

(datums)

(paraksts un tā atšifrējums)

Z.v.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112
Pretendenta vai tā grupas uzņēmumu pieredzes apliecinājums
KN1112P4.JPG (99806 bytes)
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112
Apliecinājums par finanšu stāvokli

Pretendents ____________________________________________________________________

Apliecinām, ka mūsu finanšu stāvoklis pēdējo triju gadu laikā ir atbilstošs Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos Nr.1112 “Noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu” minētajiem nosacījumiem.

Tabulā atainotie finanšu rādītāji atbilst konkursa atlases dokumentiem pievienotajiem pretendenta konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem vai citiem Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērotiem grāmatvedības standartiem.

Nr.p.k.

Finanšu rādītāji

2006.gads

2007.gads

2008.gads

1.

Gada apgrozījums

2.

EBITDA*

3.

Tīrā peļņa

4.

NET DEBT/EBITDA**

5.

Starptautiskais ilgtermiņa kredītreitings

6.

Kredītreitinga piešķiršanas datums

7.

Kredītreitinga aģentūra

Piezīmes.

1. * Peļņa pirms procentu, uzņēmumu ienākuma nodokļa, nolietojuma, amortizācijas, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma.

2. ** Ilgtermiņa saistības pret peļņu pirms procentu, uzņēmumu ienākuma nodokļa, nolietojuma, amortizācijas, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma.

_________________________________

_________________________________

(datums)

(paraksts un tā atšifrējums)

Z.v.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112
Minimālo tehnisko prasību apliecinājums

Apliecinām, ka mūsu piedāvātais jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu avots atbilst šādiem parametriem:

1.

Projekta elektrostacijas atrašanās vieta (valsts, reģions, pilsētas rajons, adrese)

2.

Projekta elektrostacijā uzstādītā jauda (MW)

2.1.

kopējā uzstādītā jauda

2.2.

uzstādītā elektriskā jauda

2.3.

neto elektriskā jauda

3.

Projekta elektrostacijā kopējais uzstādīto energobloku skaits

4.

Energobloku jauda (MW)

4.1.

_____ energobloks*

4.1.1.

uzstādītā jauda

4.1.2.

uzstādītā elektriskā jauda

4.1.3.

neto elektriskā jauda

4.2.

...

5.

400 MW elektroenerģijas ražošanas jaudas ekspluatācijā nodošanas datums

5.1.

_____ energobloka ekspluatācijā nodošanas datums*

5.2.

...

6.

Izmantotais energoresurss un plānotais apjoms (tonnās gadā)**

6.1.

primārais energoresurss (norādīt veidu)***

6.2.

energoresurss (norādīt veidu)

6.3.

energoresurss (norādīt veidu)

Piezīmes.

1. * Aizpilda par katru projekta elektrostacijā uzstādāmo energobloku, attiecīgi norādot tā identifikāciju.

2. ** Aizpilda par katru projekta elektrostacijā izmantoto energoresursu, norādot energoresursa veidu.

3. *** Ja projekta elektrostacijā paredzēts par primāro energoresursu izmantot dabasgāzi, šim dokumentam pievieno šādu apliecinājumu:

 

Apliecinām, ka patstāvīgi un par saviem līdzekļiem nodrošināsim, ka ekspluatācijā tiek nodots regazifikācijas terminālis ar pietiekamu jaudu, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu bāzes režīmā projekta elektrostacijā

____________________________________________________________
(400 MW elektroenerģijas ražošanas jaudas ekspluatācijā nodošanas datums)

 

Paredzamais regazifikācijas termināļa ekspluatācijā nodošanas datums

_______________________________________________________________

 

_________________________________

_________________________________

(datums)

(paraksts un tā atšifrējums)

Z.v.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
7.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112
Tehniskais piedāvājums

Pretendents _________________________________________________________________

Piedāvājuma derīguma termiņš ___________________________________________________

Apliecinām, ka mūsu piedāvātā jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanas risinājuma tehniskie parametri ir šādi:

Piedāvājums

Piedāvātais apjoms

Mērvienība

Izmantotais energoresurss (norādot proporcijas, ja tiek izmantoti vairāki energoresursi)*:

primārais energoresurss (norādīt veidu)

apjoms gadā (%)

energoresurss (norādīt veidu)

apjoms gadā (%)

energoresurss (norādīt veidu)

apjoms gadā (%)

Plānotais 400 MW elektroenerģijas ražošanas jaudas ekspluatācijā nodošanas datums _________________________

Piezīme. * Norāda informāciju par visiem energoresursa veidiem, ko paredzēts faktiski izmantot projekta elektrostacijā.

 

Tehniskajam piedāvājumam pievienota šāda informācija:

1. Projekta īstenošanas laika grafiks līdz pilnīgai projekta elektrostacijas nodošanai ekspluatācijā, iekļaujot visus būtiskākos projekta īstenošanas posmus, ieskaitot projektēšanu, līgumu slēgšanu ar iekārtu piegādātājiem, paredzamos iekārtu piegādes datumus un atsevišķu projekta elektrostacijas energobloku nodošanu ekspluatācijā, ja tāda ir paredzēta.

2. Projekta elektrostacijas kopējā jauda, tās dalījums energoblokos un paredzamais jaudu ieviešanas grafiks.

3. Projekta elektrostacijas tehnoloģisko risinājumu apraksts, kas iekļauj vismaz šādu informāciju:

3.1. projekta elektrostacijā izmantojamo tehnoloģisko risinājumu un iekārtu raksturojums, t.sk. energoresursu piegādes, apstrādes un uzglabāšanas tehnoloģijas, paredzamie iekārtu piegādātāji, iekārtu ražošanas un uzstādīšanas izmaksas un nepieciešamais laiks. Pievieno pretendenta un iekārtu piegādātāja parakstītus nodomu protokolus par projekta elektrostacijas tehniskajiem parametriem atbilstošu turbīnu, tvaika katlu un ģeneratoru piegādi, norādot vismaz paredzamo iekārtu piegādes termiņu, iekārtas cenas un piegādes un montāžas izmaksas, paredzamās iekārtas uzturēšanas un tehniskās apkalpes izmaksas, kā arī apliecinājumu par iekārtas atbilstību vismaz 400 megavatu elektroenerģijas bāzes jaudas ražošanai;

3.2. projekta elektrostacijā plānoto tehnoloģiju raksturojums, kas mazina tās negatīvo ietekmi uz vidi, norādot galvenos ietekmes uz vidi samazināšanas raksturlielumus un tehnoloģijas, kuras projekta elektrostacijai varēs pievienot pēc tās nodošanas ekspluatācijā;

3.3. projekta elektrostacijā izmantojamā energoresursa apraksts, norādot tā sadalījumu, ja projekta elektrostacijā tiks izmantoti dažādi energoresursu veidi, paredzamos energoresursu piegādes ceļus un avotus, prognozējamās izmaksas. Ja iespējams, pievieno pretendenta un energoresursu piegādātāju parakstītu nodomu protokolu par energoresursu piegādi;

3.4. projekta elektrostacijā izmantoto informācijas sistēmu un tehnoloģiju apraksts, norādot būtiskākos projekta elektrostacijas vadības informācijas sistēmu risinājumus un datortehnoloģijas;

3.5. projekta elektrostacijā izmantoto un ar to saistīto tehnoloģisko risinājumu atbilstība labākajiem pieejamiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem (LPTP).

4. Projekta elektrostacijas atrašanās vieta, plānotais pieslēgums elektroenerģijas pārvades tīklam un citas projekta elektrostacijas darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras izbūve. Ja pretendents ir atzīts par konkursa uzvarētāju, tas pievieno pretendenta un zemes īpašnieka parakstītu nodomu protokolu par zemes nomu vai pārdošanas līgumu.

5. Projekta elektrostacijas ilgtermiņa attīstības vīzija un tās loma Baltijas energoapgādes sistēmā ilgtermiņā.

6. Apliecinājums, ka izmantotās tehnoloģijas atbilst visām Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām attiecībā uz vidi, norādot paredzamos projekta elektrostacijas izmešu daudzumus un trokšņu līmeni.

7. Projekta organizatoriskā shēma, paredzamās projektā iesaistītās puses un atbildības un funkciju sadalījums starp tām. Pievieno visu pušu parakstītu nodomu protokolu ar apliecinājumu dalībai projektā un savstarpējo funkciju sadalījumu.

8. Ja elektroenerģijas ražošanas jauda tiek nodrošināta, izmantojot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu dabasgāzi, tehniskajā piedāvājumā ietver šā pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minēto informāciju arī par regazifikācijas termināli.

_________________________________

_________________________________

(datums)

(paraksts un tā atšifrējums)

Z.v.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
8.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112
Finanšu piedāvājums

Pretendents _________________________________________________________________

Piedāvājuma derīguma termiņš ___________________________________________________

Apliecinām, ka mūsu piedāvātais bruto jaudas maksājums par jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanu, ņemot vērā konkursa noteikumus, ir ____________________ EUR/MW gadā.

Finanšu piedāvājumam pievienots biznesa plāns, kurā iekļauta šāda informācija:

1. Projekta elektrostacijas pārvaldības modeļa apraksts, kurā ietver vismaz šādu informāciju:

1.1. paredzamā projekta elektrostacijas operatora juridiskās formas apraksts, t.sk. paredzamā reģistrācijas valsts;

1.2. projekta elektrostacijas un tā operatora īpašuma formas apraksts, iekļaujot īpašnieku vārdus/nosaukumus, mītnes valsti, īpašuma daļas, īpašumtiesību formas;

1.3. projekta elektrostacijas un tā operatora organizatoriskās struktūras apraksts, definējot katras struktūrvienības galvenās funkcijas;

1.4. projekta elektrostacijas darbinieku skaits, to sadalījums struktūr­vienībās;

1.5. projekta elektrostacijas un operatora ilgtermiņa finanšu stratēģija, (piemēram, norādot kotēšanu biržā, projekta elektrostacijas un operatora pārdošanu/izpirkšanu).

2. Projekta elektrostacijas saimnieciskās darbības modeļa apraksts, kurā ietver vismaz šādu informāciju:

2.1. paredzamie projekta elektrostacijas nozīmīgākie piegādātāji, t.sk. nepieciešamo energoresursu piegādes ceļi, to galējās izmaksas katru gadu 10 gadu periodam pēc 400 MW elektroenerģijas ražošanas jaudas nodošanas ekspluatācijā;

2.2. projekta elektrostacijas izmeši un citi ražošanas pārpalikumi, plānotie pasākumi to ietekmes mazināšanai, projekta elektrostacijas CO2 emisijas kvotu pirkšanas izmaksas;

2.3. elektroenerģijas ražošanas un pārdošanas pieeja, piegādes stratēģijas apraksts, identificētie galvenie tirgus segmenti, sagatavotais elektroenerģijas ražošanas un pārdošanas plāns;

2.4. būtiskākie projekta elektrostacijas un tās operatora līgumi.

3. Projekta elektrostacijas finansēšanas modeļa apraksts, kurā ietver vismaz šādu informāciju:

3.1. elektrostacijas paredzamās kopējās būvniecības izmaksas, norādot atsevišķi pa pozīcijām visas būtiskākās projektēšanas, būvniecības, tehnoloģiju, pieslēguma elektroenerģijas sistēmai un visas elektrostacijas darbības izmaksas;

3.2. paredzamie projekta elektrostacijas finansējuma avoti, norādot finan­sējuma apjomu no katra avota, ilgumu un galvenos paredzamos nosacījumus. Pievieno garantijas vēstules no paredzētajiem finansējuma devējiem par finansējuma nodrošinājumu projekta īstenošanai nepieciešamajā apmērā un laikā;

3.3. paredzamā finansējuma izmantošana, norādot paredzamās kapitālizmaksas, apgrozāmo kapitālu;

3.4. paredzamie projekta elektrostacijas finanšu rādītāji (sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem), t.sk. peļņas vai zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats, ieskaitot brīvās naudas plūsmas, bilance, kapitālinvestīciju budžets, norādot visus būtiskākos pieņēmumus, kas izmantoti šo rādītāju aprēķināšanai. Finanšu rādītājus norāda visam investīciju veikšanas periodam un vismaz 10 gadu periodam pēc projekta elektrostacijas (ar 400 MW elektroenerģijas ražošanas jaudas) nodošanas ekspluatācijā. Peļņas vai zaudējumu aprēķinu sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumu Nr.1112 “Noteikumi par ieviešamās elektroenerģijas ražošanas jaudas apmaksas konkursu” 9.pielikumu;

3.5. piedāvātā bruto jaudas maksājuma aprēķins, iekļaujot visus galvenos izmaksu posteņus (t.sk. paredzamās CO2 emisijas kvotu izmaksas), kas ietverti piedāvātajā bruto jaudas maksājumā, un to prognozes projekta elektrostacijas darbības 10 gadu periodam pēc projekta elektrostacijas (ar 400 MW elektroenerģijas ražošanas jaudas) nodošanas ekspluatācijā.

4. Ja elektroenerģijas ražošanas jauda tiek nodrošināta, izmantojot Latvijas Republikas teritorijā regazificētu dabasgāzi, tehniskajā piedāvājumā ietver šā pielikuma 1., 2. un 3.punktā minēto informāciju arī par regazifikācijas termināli.‎

_________________________________

_________________________________

(datums)

(paraksts un tā atšifrējums)

Z.v.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
9.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Ekonomikas ministrs K.Gerhards
10.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1112
Tehniskā un finanšu piedāvājuma izvērtēšanas metodes un piemērojamo punktu skaits

1. Pretendentu iesniegtos tehniskos un finanšu piedāvājumus izvērtē, katrā konkursa kārtā pretendentam piešķiramo punktu aprēķināšanai piemērojot šādas metodes:

1.1. 1.metode – katra pretendenta piedāvājumam piešķiramais punktu skaits tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:

A – šā pielikuma 3.punktā noteiktais maksimālais punktu skaits attiecīgajam kritērijam;

x – kalendāra dienu skaits no jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu nodošanas ekspluatācijā līdz 2015.gada 30.jūnijam (ieskaitot ekspluatācijā nodošanas dienu un 2015.gada 30.jūniju);

z – pretendenta iegūtie punkti.

Ja aprēķinos tiek iegūts decimāldaļskaitlis, tas tiek noapaļots līdz divām zīmēm aiz komata;

1.2. 2.metode – katra pretendenta piedāvājumam piešķiramais punktu skaits tiek noteikts atbilstoši pretendenta tehniskajā piedāvājumā norādīto elektrostacijas tehnoloģiju atbilstībai labākajiem pieejamiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem (LPTP) katrā no šādām kategorijām:

Nr.p.k.

Kategorija

Piešķiramais punktu skaits

1.2.1.

Kurināmā un tā piedevu pārkraušanas un glabāšanas atbilstība LPTP

1 punkts

1.2.2.

Kurināmā pirmapstrādes atbilstība LPTP

1 punkts

1.2.3.

Kurināmā izmantošanas efektivitātes atbilstība LPTP

1 punkts

1.2.4.

Cieto daļiņu (putekļu) emisiju atbilstība LPTP

1 punkts

1.2.5.

Smago metālu emisiju atbilstība LPTP

1 punkts

1.2.6.

SO2 emisiju atbilstība LPTP

1 punkts

1.2.7.

NOX emisiju atbilstība LPTP

1 punkts

1.2.8.

CO emisiju atbilstība LPTP

1 punkts

1.2.9.

Ūdens piesārņojuma atbilstība LPTP

1 punkts

1.2.10.

Atkritumu un pārpalikumu (izdedžu un pelnu) atbilstība LPTP

1 punkts

Kopā

10 punkti

Ja projekta elektrostacijas tehnoloģijas atbilst labākajiem pieejamiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem (LPTP) atsevišķā kategorijā, par šādu atbilstību piešķir vienu punktu. Ja konstatēta pilnīga vai daļēja neatbilstība, pretendenta piedāvājumam attiecīgajā kategorijā punkti netiek piešķirti. Projekta elektrostacijas tehnisko piedāvājumu atbilstību labākajiem pieejamiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem (LPTP) novērtē, piemērojot labākās pieejamās tehnoloģijas aprakstu, kas pieejams dokumentā “Piesārņojuma integrētā novēršana un kontrole, atsauces dokuments par labākajām pieejamām metodēm lielajās sadedzināšanas iekārtās” (Integrated Pollution Prevention and Control, Reference Document on Best Available Techniques for Large Combustion Plants, July 2006) vai jaunākā atbilstošā dokumenta versijā, ja tāda sagatavota līdz saistošā piedāvājuma iesniegšanas termiņam;

1.3. 3.metode – katra pretendenta piedāvājumam piešķiramais punktu skaits tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:

A

(x – q)

= z, kur

(x – y)

A – šā pielikuma 3.punktā noteiktais maksimālais punktu skaits attiecīgajam kritērijam;

x – lielākais pretendentu piedāvātais bruto jaudas maksājums saistošajos piedāvājumos;

q – konkrētā pretendenta saistošajā piedāvājumā norādītais bruto jaudas maksājums;

y – mazākais pretendentu piedāvātais bruto jaudas maksājums saistošajos piedāvājumos;

z – pretendenta iegūtie punkti.

Ja aprēķinos tiek iegūts decimāldaļskaitlis, tas tiek noapaļots līdz divām zīmēm aiz komata.

2. Katru konkursa kritēriju izvērtē katrs konkursa komisijas loceklis, piešķirot punktu skaitu atbilstoši novērtējumam. Pretendenta piedāvājuma kopējais punktu skaits tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:

Z1, Z2, Z3, Zn – katra komisijas locekļa kopējais pretendenta piedāvājumam piešķirtais punktu skaits, kas iegūts, saskaitot komisijas locekļa piešķirto punktu skaitu katram konkursa piedāvājumu izvērtēšanas kritērijam;

n – komisijas locekļu skaits;

Z – pretendentam piešķirtais kopējais punktu skaits.

Ja aprēķinos tiek iegūts decimāldaļskaitlis, tas tiek noapaļots līdz divām zīmēm aiz komata.

3. Konkursa tehniskā piedāvājuma un finanšu piedāvājuma izvērtēšanas kritērijam piemēro punktu skaitu atbilstoši novērtēšanas metodei.

Kritērijs

Maksimāli piešķiramais punktu skaits

Novērtēšanas metode

Tehniskā piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji

1.

400 megavatu elektroenerģijas ražošanas jaudas nodošana ekspluatācijā

10 punkti

1.metode

2.

Projekta elektrostacijas tehniskā piedāvājuma atbilstība labākajiem pieejamiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem (LPTP)

10 punkti

2.metode

Tehniskais piedāvājums kopā

20 punkti

Finanšu piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji

1.

Piedāvātais bruto jaudas maksājums

80 punkti

3.metode

Finanšu piedāvājums kopā

80 punkti

KOPĀ:

100 punkti

4. Pretendentu piedāvājumi tiek kārtoti dilstošā secībā pēc tiem piešķirtā kopējā punktu skaita.

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1112Pieņemts: 22.12.2008.Stājas spēkā: 30.01.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 16 (4002), 29.01.2009.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
187073
{"selected":{"value":"23.11.2013","content":"<font class='s-1'>23.11.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"23.11.2013","iso_value":"2013\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"30.01.2009","iso_value":"2009\/01\/30","content":"<font class='s-1'>30.01.2009.-22.11.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
23.11.2013
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva