1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu Latvijas lauku attīstības programmas 2007.– 2013.gadam pasākuma “Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu” (turpmāk – pasākums) aktivitātei lauksaimniecības zemēs “Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekon­strukcija un renovācija” un aktivitātei meža zemēs “Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija” (turpmāk – aktivitātes).

2. Uz pasākuma aktivitātēm attiecas arī normatīvie akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai.

(Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1185)

3. Pasākuma mērķis ir uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaim­niecības attīstību, meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu.

4. Atbalsts tiek piešķirts meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai. Jaunu meliorācijas sistēmu būvniecībai atbalsts tiek piešķirts tikai tad, ja tā paredzēta lauksaimniecībā izmantojamā zemē.

(MK 18.01.2011. noteikumu Nr.45 redakcijā)

5. Aktivitāšu īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija.

6. Atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents) ir:

6.1. fiziska persona;

6.2. juridiska persona, kuras pamatkapitālā privātā kapitāla daļa ir vairāk nekā 50 %;

6.3. pašvaldība (arī pašvaldības kapitālsabiedrība);

6.4. valsts kapitālsabiedrība, ja saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu tiek īstenots kopprojekts ar vienu vai vairākiem šo noteikumu 6.1., 6.2. vai 6.3.apakšpunktā minētajiem pretendentiem. Minētais nosacījums neattiecas uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” – tā kopprojektā nepiedalās.

7. Vienā projektā var ietvert abas šo noteikumu 1.punktā minētās aktivitātes. Atbalsta pretendents projekta iesniegumā procentuāli nosaka ieguldāmo izmaksu sadali starp aktivitātēm.

(MK 18.01.2011. noteikumu Nr.45 redakcijā)

8. Pretendenta īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir zeme vai Meliorācijas kadastrā reģistrēta rekonstruējama vai renovējama meliorācijas sistēma.

9. Meliorācijas sistēmu renovāciju lauksaimniecības zemē un meža zemē atbalsta, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

9.1. meliorācijas sistēma ir vecāka par 25 gadiem;

9.2. projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas renovācijas darbos izrokamais grunts apjoms (kubikmetros) ir vismaz 30 % apmērā no renovējamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktā grunts apjoma (kubikmetros).

10. Projektu, kurā plānots veikt vairāku īpašnieku meliorācijas sistēmu būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju (turpmāk – kopprojekts), pamatojoties uz noslēgto līgumu starp kopprojekta dalībniekiem (šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minētie pretendenti) (turpmāk – kopprojekta līgums), iesniedz un atbalstu saņem viens no meliorācijas sistēmas īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.

11. (Svītrots ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.45)

12. Izmaksu sadali, norēķinu kārtību starp kopprojekta dalībniekiem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas, nosaka kopprojekta līgumā.

(MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1185 redakcijā)

13. Meliorācijas sistēmu būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju neatbalsta šādās teritorijās:

13.1. NATURA 2000 teritorijās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (izņemot gadījumu, ja meliorācijas sistēmu būvniecību, rekonstrukciju vai renovāciju paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns), mikroliegumos, mikroliegumu buferzonās, īpaši aizsargājamos biotopos, aizsargājamos meža biotopos, īpaši aizsargājamu sugu atradnēs un bioloģiski vērtīgos zālājos;

13.2. dabiskās ūdenstecēs, izņemot gadījumu, ja meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija saistīta ar upju dabiskā tecējuma vai tām piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanu.

14. (Svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1185)

15. Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumam piešķir noteiktu punktu skaitu atbilstoši šādiem projektu atlases kritērijiem:

15.1. rekonstruējamo vai renovējamo meliorācijas sistēmu garums privātajā īpašumā – par katru rekonstruējamo vai renovējamo pilnu kilometru – viens punkts;

15.2. rekonstruējamās vai renovējamās meliorācijas sistēmas garums – par katru rekonstruējamo vai renovējamo pilnu kilometru – viens punkts;

15.3. tiek īstenots kopprojekts – papildus 20 punktu;

15.4. tehniskais projekts iesniegts kopā ar projekta iesniegumu – papildus 20 punktu;

15.5. (svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1185).

16. Atbilstoši piešķirtajam punktu skaitam projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā. Ja projekti saskaņā ar atlases kritērijiem ieguvuši vienādu punktu skaitu, priekšrocības saņemt atbalstu ir pretendentam, kura projektam ir mazāks koeficients. Koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

K – koeficients, kurš raksturo publiskā finansējuma apmēru uz vienu būvējamās, rekonstruējamās vai renovējamās meliorācijas sistēmas kilometru (euro/km);

F – atbalsta apmērs euro;

G – projekta ietvaros būvējamās, rekonstruējamās vai renovējamās meliorācijas sistēmas garums kilometros.
(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.36)

16.¹ (Svītrots ar MK 18.12.2012. noteikumiem Nr.882)

17. Publiskā finansējuma apmērs ir:

17.1. līdz 75 % no attiecināmajām izmaksām, ja tiek veikta viena īpaš­nieka, koplietošanas vai pašvaldības meliorācijas sistēmas būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija;

17.2. 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja tiek veikta valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecība, rekon­strukcija vai renovācija.

18. Viens pretendents var iesniegt neierobežotu projektu skaitu.

19. Ja ieguldījumi tiek veikti pašvaldības vai viena īpašnieka meliorācijas sistēmā un projekts netiek īstenots kā kopprojekts, pretendenta visu projektu kopējā attiecināmo izmaksu summa pasākuma ietvaros programmēšanas periodā nepārsniedz EUR 100 000.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.36)

20. Ja tiek īstenots kopprojekts, attiecināmo izmaksu summa pasākuma ietvaros programmēšanas periodā vienam pretendentam nepārsniedz EUR 200 000.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.36)

21. Akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” attiecināmo izmaksu kopējā summa programmēšanas periodā netiek ierobežota, bet viena kopprojekta ietvaros attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz EUR 200 000.

(Grozīts ar MK 21.01.2014. noteikumiem Nr.36)

22. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" attiecināmo izmaksu summa vienā projektā nav ierobežota.

(MK 18.12.2012. noteikumu Nr.882 redakcijā)

23. Ja tiek īstenots kopprojekts, ieguldījums šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3.apakšpunktā minēto pretendentu jaunbūvējamās, rekonstruējamās vai renovējamās meliorācijas sistēmās ir vismaz 30 procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

(MK 18.01.2011. noteikumu Nr.45 redakcijā)

24. Pasākuma ietvaros ir noteiktas šādas attiecināmo izmaksu kategorijas:

24.1. būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas būvdarbu izmaksas, kā arī meliorācijas sistēmai piegulošas brauktuves klātnes veidošana, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu;

24.2. vispārējās izmaksas, tai skaitā uzmērīšanas darbi pirms iekļaušanas meliorācijas kadastrā, inženieru un konsultantu honorāri, juridiskie pakalpojumi, tehniski ekonomiskie pamatojumi, kas tieši saistīti ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un kas nepārsniedz 15 % no šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minē­tajām attiecināmajām izmaksām.

(Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1185)

24.¹ Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" attiecināmo izmaksu summu var precizēt pēc iepirkuma procedūras veikšanas, iesniedzot Lauku atbalsta dienestā attiecīgu pamatojumu grozījumu veikšanai projekta iesniegumā.

(MK 18.01.2011. noteikumu Nr.45 redakcijā)

25. Publiskā finansējuma apmēru aprēķina no šo noteikumu 1.pielikumā būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai noteiktajām maksimālajām attiecinā­majām izmaksām attiecīgajam būvju tipam. Polderu sūkņu stacijas būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai maksimālais izmaksu apmērs netiek noteikts.

26. Ja projektā paredzētās būvniecības, rekonstrukcijas vai renovācijas izmaksas attiecīgajam būves tipam pārsniedz noteikto attiecināmo izmaksu maksimālo apmēru, izmaksu starpību sedz pretendents.

27. Attiecināmas ir tikai tās būvprojekta tāmes pozīcijas, kas tiešā veidā saistītas ar pasākuma mērķa sasniegšanu.

28. Pasākuma ietvaros ir šādas neattiecināmās izmaksas:

28.1. bankas procentu maksājumi, maksa par finanšu transakcijām, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas svārstību radītie zaudējumi;

28.2. naudas sodi, līgumsodi un tiesāšanās izdevumi;

28.3. tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri palielina projekta izmaksas, bet nepievieno projektam attiecīgu vērtību, un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

28.4. izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav veikta atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

28.5. meliorācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas;

28.6. citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar Padomes 2005.gada 20.septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).

29. Lai pieteiktos atbalstam, pretendents personīgi vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus dokumentus:

29.1. projekta iesniegumu (2.pielikums) divos eksemplāros (ja projekta iesniegumu neiesniedz elektroniski). Lauku atbalsta dienests izdara atzīmi par projekta iesnieguma saņemšanu un vienu projekta iesnieguma eksemplāru atdod atbalsta pretendentam;

29.2. parakstītu atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai;

29.3. iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus saskaņā ar norma­tīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu. Būvniecības iepirkuma dokumentus (tai skaitā par būvniecības vispārējām izmaksām) iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas Lauku atbalsta dienestā par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

29.4. akceptētu tehnisko projektu vai tā kopiju (uzrādot oriģinālu) kopā ar projekta iesniegumu vai gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas Lauku atbalsta dienestā par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

29.5. būvatļaujas kopiju (uzrādot oriģinālu) kopā ar projekta iesniegumu vai gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas Lauku atbalsta dienestā par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

29.6. meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās pārbaudes atzinuma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja projekta iesniegumam nav pievienots tehniskais projekts. Atzinumā norāda šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minēto informāciju;

29.7. plānošanas un arhitektūras uzdevuma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja projekta iesniegumam nav pievienots tehniskais projekts;

29.8. ja projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, iesniedz Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu vai atzinuma kopiju par ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma ziņojumu, kā arī noslēguma vai novērtējuma ziņojuma kopiju;

29.9. projektiem, kuriem ir veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, bet ietekmes uz vidi novērtējuma vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma procedūra nav jāpiemēro, pievieno lēmuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma procedūras nepiemērošanu;

29.10. Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānam, ja meliorācijas sistēmu būvniecību, rekon­strukciju vai renovāciju veic īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

29.11. ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nekustamais īpašums nav pretendenta īpašumā, – tiesisko valdījumu apliecinošus dokumentus par zemi, uz kuras notiks projektā paredzētie darbi. Ja tiek īstenots kopprojekts, minētos dokumentus iesniedz par visu kopprojekta dalībnieku tiesiskajā valdījumā esošo zemi, uz kuras notiks projektā paredzētie darbi.

(MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1185 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.45)

30. Ja pretendents ir šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.4.apakšpunktā minētā persona (izņemot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”), Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē papildus šo noteikumu 29.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz šādus dokumentus:

30.1. izziņu no kredītiestādes vai krāj­aizdevumu sabiedrības par gatavību izskatīt kredīta piešķiršanu, ja projekta īstenošanai tiks ņemts kredīts. Izziņā norāda kredītdevēja un kredītņēmēja rekvizītus un kredīta summu. Ja projekta īstenošanā plānots ieguldīt privātos vai kādus citus naudas līdzekļus, atbalsta pretendents iesniedz dokumentus, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību;

30.2. (svītrots ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.45).

(MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1185 redakcijā)

31. Ja pretendents ir pašvaldības meliorācijas sistēmas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē papildus šo noteikumu 29.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz:

31.1. pašvaldības domes lēmuma kopiju par piedalīšanos projektā un visu ar projektu īstenošanu saistīto saistību uzņemšanos (norāda projekta kopējās izmaksas un priekšfinansēšanas avotus);

31.2. pārskata kopiju par dokumentu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā esošajiem pašvaldības aizņēmumiem, galvojumiem un ilgtermiņa saistībām. Pārskatā norāda arī aizņēmumu projekta īstenošanai, ja šāds aizņēmums tiek plānots.

(Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1185)

32. Ja pretendents ir valsts vai valsts nozīmes meliorācijas sistēmas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, šo noteikumu 29.punktā minētajiem dokumen­tiem pievieno apliecinājumu par īpašuma vai valdījuma tiesībām uz būvējamo, rekonstruējamo vai renovējamo meliorācijas sistēmu.

33. Ja tiek īstenots kopprojekts, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē papildus šo noteikumu 29., 30. un 31.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz notariāli apliecinātu līgumu, kas:

33.1. apliecina atbalsta pretendenta (kopprojekta dalībnieku pilnvarotās personas) tiesības pārstāvēt kopprojektā iesaistītās personas, iesniegt projekta iesniegumu, īstenot projektu un saņemt atbalstu;

33.2. nosaka, ka kopprojekta dalībnieki piecus gadus pēc pēdējā maksājuma atbalsta saņēmējam ievēros normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai ietvertos nosacījumus, kuri attiecas uz projektu tā uzraudzības laikā.

(Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1185)

34. Pēc kopprojekta īstenošanas atbalsta saņēmējs vienlaikus ar maksājuma pieprasījumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

34.1. kopprojekta attiecināmo izmaksu sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem (apliecina visi kopprojekta dalībnieki);

34.2. ar kopprojekta īstenošanu saistīto izmaksu apliecinošus dokumentus.

(Grozīts ar MK 18.01.2011. noteikumiem Nr.45)

35. Atbalsta saņēmējs kopā ar pēdējo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par projekta īstenošanas rezultātiem (3.pielikums) un pārskatu par atbalsta saņēmēja saimnieciskās darbības rādītājiem par iepriekšējo kalendāra gadu (4.pielikums).

(MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1185 redakcijā)

36. Sākot ar nākamo gadu pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējs katru gadu līdz 30.aprīlim piecu gadu periodā Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par atbalsta saņēmēja saimnieciskās darbības rādītājiem par iepriekšējo kalendāra gadu.

(MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1185 redakcijā)