1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbi­nātība” papildinājuma 1.5.prioritātes “Administratīvās kapacitātes stiprināšana” 1.5.1.pasākuma “Labāka regulējuma politika” 1.5.1.3.aktivitātes “Publisko varu realizējošo institūciju darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana” 1.5.1.3.1.apakš­aktivitāti “Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana” (turpmāk – apakšaktivitāte);

1.2. Eiropas Sociālā fonda projektu (turpmāk – projekts) iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Apakšaktivitātes mērķis ir nodrošināt vienotu, stratēģisku, efektīvu un atklātu pieeju publiskās pārvaldes procesu īstenošanā, ieviešot kvalitātes vadības sistēmas, īpaši atbalstot institūcijas, kuras nodrošina nodokļu administrēšanu un finanšu plānošanu, vadību un uzskaiti, sniedz pakalpojumus uzņēmējdarbības, nodarbinātības un sociālās politikas jomā valsts un reģionu līmenī.

3. Apakšaktivitātes mērķa grupa ir valsts tiešās pārvaldes iestādes, tiesas, institūcijas, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi, plānošanas reģioni un novadu pašvaldības un to iestādes.

4. Apakšaktivitātes mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 20.punktā minētās darbības un izpildot šo noteikumu 46.1.8.apakš­punktā noteiktos uzraudzības rādītājus.

5. Apakšaktivitāti īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Apakšaktivitātes īstenošanas laikā atklāta projektu iesniegumu atlase notiek vienu reizi.

(MK 25.08.2009. noteikumu Nr.962 redakcijā)

7. Apakšaktivitāti īsteno no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz 2015.gada 30.jūnijam.

8. Ar apakšaktivitātes īstenošanu sais­tītos atbildīgās iestādes pienākumus un tiesības īsteno Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departaments (turpmāk – atbildīgā iestāde).

9. Ar apakšaktivitātes īstenošanu saistītos sadarbības iestādes pienākumus un tiesības īsteno Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāts (turpmāk – sadarbības iestāde).

10. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pakļautībā.

11. Apakšaktivitātes ietvaros atbildīgā iestāde:

11.1. piedalās vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) projekta izstrādē;

11.2. veic apakšaktivitātes īstenošanas uzraudzību, nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 15.punktā noteiktais apakšaktivitātes īstenošanai pieejamais Eiropas Sociālā fonda finansējums, un piemēro n+2 un n+3 principu apakšaktivitātes līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;

11.3. sniedz vadošajai iestādei un šo noteikumu 71.punktā minētajai pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības komitejai priekšlikumus par apakšaktivitātes īstenošanas pilnveidošanu;

11.4. izmanto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu apakšaktivitātes īstenošanas uzraudzībai;

11.5. pieprasa no sadarbības iestādes un Eiropas Sociālā fonda finansē­juma saņēmēja (turpmāk – finansējuma saņēmējs) informāciju, kas nepiecie­šama apakšaktivitātes īstenošanas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

12. Apakšaktivitātes ietvaros sadarbības iestāde:

12.1. izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi šo noteikumu 27.punktā noteiktajā kārtībā;

12.2. izveido atklātas projektu iesniegumu atlases projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju;

12.3. izstrādā projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanas metodiku un projektu iesniegumu vērtēšanas metodiku;

12.4. sniedz projekta iesniedzējam informāciju projekta iesnieguma sagatavošanas laikā;

12.5. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

12.6. uzkrāj datus par projektu iesniegumiem un projektiem normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu noteiktajā kārtībā;

12.7. izstrādā vienošanās projektu un slēdz vienošanos ar finansējuma saņēmēju, kā arī sniedz finansējuma saņēmējam informāciju par vienošanās noteikumu izpildi;

12.8. izskata finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu un iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā;

12.9. sniedz budžeta veidošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto informāciju valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma sagatavošanai;

12.10. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes projektu īstenošanas vietās un piemēro n+3 un n+2 principu projektu līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;

12.11. pārbauda finansējuma saņēmēja iesniegtos maksājumu pieprasī­jumus, apstiprina attiecināmo izdevumu summas, sagatavo un iesniedz maksā­jumu iestādē maksājuma uzdevumus, sagatavo un nosūta pārbaudei vadošajai iestādei izdevumu deklarācijas;

12.12. apstiprina grozījumus projektā;

12.13. nodrošina informācijas sagatavošanu atbildīgajai iestādei par apakšaktivitātes īstenošanai pieejamā Eiropas Sociālā fonda finansējuma apguvi;

12.14. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti par projektu īstenošanu.

13. Projekta iesniedzējs var būt valsts tiešās pārvaldes iestāde, tiesa, institūcija, kam deleģēti valsts varas uzdevumi, plānošanas reģions, novada pašvaldība vai tās iestāde. Projekta iesniedzējs var būt tikai tāda pašvaldība, kas izveidojusies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā.

14. Projekta īstenošanā var iesaistīt sadarbības partneri – valsts tiešās pārvaldes iestādi, tiesu, institūciju, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi, plānošanas reģionu, novada pašvaldību vai tās iestādi.

15. Projektu finansē no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem. Apakšaktivitātes ietvaros Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 85 procenti no projekta kopējās attiecināmo izmaksu kopsummas, bet 15 procentu veido valsts budžeta finansējums. Kopējais apakšaktivitātē pieejamais finansējums ir 401 298 lati, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 341 103 lati un valsts budžeta finansējums 60 195 lati.

(MK 03.01.2012. noteikumu Nr.6 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.06.2012. noteikumiem Nr.393)

16. Apakšaktivitātei plānoto finansējuma apmēru sadala starp finansē­juma saņēmēju grupām – 50 procentu plānošanas reģioniem un novadu pašvaldībām un to iestādēm, 50 procentu valsts tiešās pārvaldes iestādēm, tiesām un institūcijām, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi. Ja izsludinātās atklātās projektu iesniegumu atlases ietvaros vienas finansējuma saņēmēju grupas iesniegtie un apstiprinātie projekti neapgūs paredzēto finansējumu, atlikušo finansējumu novirza otras finansējuma saņēmēju grupas projektu atbalstīšanai.

17. Minimālā kopējā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam šajā apakšaktivitātē ir 5 000 latu. Maksimālā kopējā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam šajā apakšaktivitātē ir 25 000 latu.

18. Projekta īstenošanas laiks ir trīs līdz 18 mēnešu.

19. Apakšaktivitātes ietvaros finansē projektus, kas paredz kvalitātes vadības sistēmas plānošanu, ieviešanu un pilnveidošanu.

20. Projekta ietvaros tiek atbalstītas šādas darbības:

20.1. projekta administrēšana;

20.2. kvalitātes vadības sistēmas vai tās elementu izveide, ieviešana un pilnveidošana;

20.3. ar kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu saistītu aptauju, pētījumu veikšana;

20.4. semināru organizēšana;

20.5. apmācības ar kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu saistītos jautājumos;

20.6. pieredzes apmaiņas pasākumi;

20.7. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

21. Viens projekta iesniedzējs apakšaktivitātes īstenošanas laikā izsludinātā atklātā projektu iesniegumu atlasē var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

(Grozīts ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.962)

22. Projekta attiecināmās izmaksas tiek sadalītas četrās izmaksu pozīcijās:

22.1. projekta administrēšanas izmaksas – to apmērs nepārsniedz piecus procentus no šo noteikumu 22.2. un 22.3.apakšpunktā minēto izmaksu kopsum­mas. Projekta administrēšanu organizē, pamatojoties uz uzņēmuma vai pakalpojuma līgumu;

22.2. materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma izmaksas. Tajās var paredzēt inventāru projekta specifisko aktivitāšu īstenošanai (vienas vienības vērtība nepārsniedz 150 latu, un tā kalpošanas ilgums ir mazāks par vienu gadu);

22.3. pārējās attiecināmās izmaksas:

22.3.1. konsultantu, ekspertu un speciālistu atalgojums;

22.3.2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citas sociālās garantijas, kuru izmaksa ir obligāta saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem;

22.3.3. mācību un metodisko materiālu izstrāde, tulkošana, iespiešana un izplatīšana;

22.3.4. semināru un mācību organizēšanas izmaksas;

22.3.5. transporta izmaksas – degviela, noma, pakalpojuma pirkšana, sabiedriskā transporta izmantošana;

22.3.6. komandējumu izmaksas Latvijas Republikā un ārvalstīs saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

22.3.7. kancelejas preču iegāde;

22.3.8. telpu, materiāltehnisko līdzekļu nomas izdevumi;

22.3.9. telpu, materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanas izdevumi;

22.3.10. informācijas un publicitātes izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;

22.4. neparedzētie izdevumi, kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no šo noteikumu 22.2. un 22.3.apakšpunktā minēto izmaksu kopsummas. Tie izlietojami šo noteikumu 22.2. un 22.3.apakšpunktā minēto izmaksu segšanai.

(Grozīts ar MK 03.08.2010. noteikumiem Nr.719)

23. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus projekta ietvaros var plānot kā attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs pievienotās vērtības nodokļa summu nevar atgūt kā priekšnodokli atbilstoši nodokļu jautājumus regulējo­šajiem normatīvajiem aktiem.

24. Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulas (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu 11.panta otrās daļas nosacījumiem par neattiecināmām uzskata šādas izmaksas:

24.1. visu veidu prēmijas, materiālā stimulēšana pēc ikgadējās novērtēša­nas un naudas balvas;

24.2. atvaļinājuma pabalsts darbiniekiem;

24.3. pabalsts darbinieka ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā (darbiniekiem);

24.4. cita materiālā stimulēšana, kas nav noteikta darba samaksu regla­mentējošajos normatīvajos aktos;

24.5. veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšana;

24.6. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma izstrādāšanu.

25. Projekta iesniegumā paredzētajām attiecināmajām izmaksām jābūt reālām, pamatotām, atbilstošām projekta specifikai, mērķim un šo noteikumu 22. un 23.punktam.

26. Projekta īstenošanas gaitā izmaksas uzskata par attiecināmām, ja tās:

26.1. radušās periodā, ko nosaka vienošanās ar finansējuma saņēmēju;

26.2. nepieciešamas projekta īstenošanai, ir paredzētas apstiprinātajā projekta iesniegumā un ir veiktas, ievērojot atbilstīgas finanšu vadības, ekono­miskuma un efektivitātes principus;

26.3. veiktas un iegrāmatotas finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un ir nodalītas no pārējām izmaksām;

26.4. iespējams identificēt un pārbaudīt un tās apliecina attiecīgi maksā­jumu pamatojoši dokumentu oriģināli.

27. Sadarbības iestāde pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi, ievietojot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un savā mājaslapā internetā (www.lsif.lv) šādu informāciju:

27.1. projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš;

27.2. projektu iesniegumu atlasē pieejamais finansējums;

27.3. mājaslapas adrese internetā, kur atrodamas šādas ziņas:

27.3.1. projekta iesnieguma iesniegšanas kārtība tā nosūtīšanai pa pastu, iesniegšanai personīgi vai elektroniska dokumenta formā;

27.3.2. projekta iesnieguma sagatavošanai izmantojamie materiāli (šie noteikumi un palīgmateriāli projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai).

28. Atklātu projektu iesniegumu atlasi sadarbības iestāde izsludina ne agrāk kā vienu mēnesi pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

(Grozīts ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.962)

29. (Svītrots ar MK 25.08.2009. noteikumiem Nr.962)

30. Projektu iesniegumus iesniedz sadarbības iestādē līdz sludinājumā norādītajam iesniegšanas termiņam, kas nav mazāks par vienu mēnesi no atlases izsludināšanas dienas. Projekta iesniegumu noraida, ja tas saņemts pēc norādītā iesniegšanas termiņa beigām.

31. Projekta iesniegums sastāv no aizpildītas projekta iesnieguma veidla­pas (1.pielikums) un tās pielikumiem:

31.1. projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīves gaitu apraksts (CV);

31.2. sadarbības partnerības apliecinājums (ja attiecināms);

31.3. pilnvarojumu apliecinoši dokumenti (ja attiecināms);

31.4. kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu apliecinošs akreditācijas vai sertifikācijas dokuments (ja attiecināms);

31.5. projekta iesniedzēja aptaujas lapa par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās.

32. Projekta iesniegumu aizpilda latviešu valodā datorrakstā.

33. Projekta iesniegumu sadarbības iestādē iesniedz vienā no šādiem veidiem:

33.1. papīra formā piecos eksemplāros (viens oriģināls un četras kopijas). Projekta iesniegumu sagatavo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu;

33.2. elektroniska dokumenta formā – sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu (izmanto XML datņu formātu).

34. Papīra formā iesniegtajam projekta iesnieguma oriģinālam pievieno projekta iesnieguma elektronisko versiju (elektroniskajā datu nesējā). Uz datu nesēja norāda šādu informāciju:

34.1. apakšaktivitātes numurs;

34.2. projekta iesniedzēja nosaukums;

34.3. projekta nosaukums.

35. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, visus dokumentus (oriģināls, četras kopijas un elektroniskā versija) ievieto slēgtā aploksnē. Uz aploksnes norāda:

35.1. vārdus “Ierobežotas pieejamības informācija”;

35.2. sadarbības iestādes nosaukumu un adresi;

35.3. projekta iesniedzēja nosaukumu un adresi;

35.4. apakšaktivitātes numuru un nosaukumu;

35.5. projekta nosaukumu.

36. Projekta iesniegumu iesniedz kopā ar projekta iesniedzēja pavad­vēstuli. Pavadvēstulē norāda projekta iesniedzēja nosaukumu, apakšaktivitātes numuru un nosaukumu, kā arī projekta nosaukumu. Projekta iesniegumu var iesniegt personīgi, elektroniska dokumenta formā vai nosūtot pa pastu.

37. Sadarbības iestāde reģistrē iesniegto projekta iesniegumu tā iesniegšanas dienā, piešķir tam reģistrācijas numuru un projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī izsniedz vai piecu darbdienu laikā nosūta pa pastu apliecinājumu par projekta iesnieguma saņemšanu.

38. Šo noteikumu 27.punktā minētajā sludinājumā norādītais projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigu datums ir pēdējā diena, kad sadarbības iestāde pieņem un reģistrē projektu iesniegumus:

38.1. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi vai nosūtot pa pastu, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms brīdis, kad tas tiek iesniegts un reģistrēts sadarbības iestādē;

38.2. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms brīdis, kad tas tiek reģistrēts sadarbības iestādes elektroniskā pasta informācijas sistēmā. Projekta iesniegu­mam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātam ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām;

38.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā vai nosūtot pa pastu, projekta iesniedzējs nodrošina savlaicīgu projekta iesnieguma nosūtīšanu, lai tas tiktu iesniegts sadarbības iestādē ne vēlāk kā šo noteikumu 27.punktā minētajā sludinājumā norādītajā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā;

38.4. ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda, ka projekta iesniegums ir nosūtīts pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, bet sadarbības iestādei jāpamato, ka projekta iesniegums nav saņemts vai saņemts pēc noteiktā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām.

39. Apakšaktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina sadarbības iestādes izveidota atklātas projektu iesniegumu atlases vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija). Komisija darbojas saskaņā ar sadar­bības iestādes izstrādātu un apstiprinātu nolikumu.

40. Komisijas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj atbildīgās iestādes, sadar­bības iestādes un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjus.

41. Komisijas sastāvā novērotāja statusā var iekļaut vadošās iestādes pārstāvi, Valsts kancelejas pārstāvi un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi.

42. Komisijas locekļa prombūtnē viņu aizstāj cits pilnvarots pārstāvis. Šādu pilnvarojumu noformē rakstiski komisijas nolikumā noteiktajā kārtībā.

43. Komisija apakšaktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanā var pieaicināt ekspertus.

44. Lai izvērtētu projekta iesnieguma tehnisko atbilstību, projekta iesnie­gumu vērtē atbilstoši šādiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem:

44.1. projekta iesniegums ir aizpildīts datorrakstā (ja attiecināms);

44.2. projekta iesniegums ir aizpildīts latviski;

44.3. projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts;

44.4. ir iesniegts šajos noteikumos noteiktais projekta iesnieguma eksemplāru skaits (viens oriģināls un četras atbilstoši apliecinātas kopijas) (ja attiecināms);

44.5. projekta iesnieguma oriģināls ir cauršūts (caurauklots) (ja attie­cināms);

44.6. projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai projekta iesnieguma veidlapai;

44.7. projekta iesniegumu ir parakstījusi projekta iesniedzēja institūcijas atbildīgā amatpersona vai pilnvarotā persona;

44.8. projekta iesniegumam ir pievienoti visi šajos noteikumos noteiktie pielikumi:

44.8.1. projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīves gaitu apraksts (CV);

44.8.2. sadarbības partnerības apliecinājums (ja attiecināms);

44.8.3. pilnvarojumu apliecinoši dokumenti (ja attiecināms);

44.8.4. kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu apliecinošs akreditācijas vai sertifikācijas dokuments (ja attiecināms);

44.9. projekta finanšu aprēķins ir veikts nacionālajā valūtā;

44.10. projekta attiecināmie izdevumi atbilst šajos noteikumos noteikta­jām attiecināmajām izmaksām;

44.11. pieprasītā attiecināmo izmaksu kopsumma nav mazāka par 5 000 latu un nepārsniedz 25 000 latu;

44.12. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nepārsniedz šo noteikumu 22.1. un 22.4.apakšpunktā noteiktos izmaksu ierobežojumus;

44.13. projekta īstenošanas termiņš nav mazāks par trim mēnešiem un nepārsniedz 18 mēnešus.

45. Lai noteiktu projekta iesniedzēja un projekta iesnieguma atbilstību apakšaktivitātē definētajiem nosacījumiem, projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem:

45.1. projekta iesniedzējs un sadarbības partneris vai partneri (ja attiecināms) ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, tiesa, institūcija, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi, plānošanas reģions, novada pašvaldība vai tās iestāde;

45.2. projekta iesniegums atbilst noteiktajam mērķim – nodrošināt vienotu, stratēģisku, efektīvu un caurspīdīgu pieeju publiskās pārvaldes procesu īstenošanā, ieviešot kvalitātes vadības sistēmas, īpaši atbalstot institūcijas, kuras nodrošina nodokļu administrēšanu un finanšu plānošanu, vadību un uzskaiti, sniedz pakalpojumus uzņēmējdarbības, nodarbinātības un sociālās politikas jomās kā valsts, tā reģionālā un vietējā līmenī.

46. Lai noteiktu projekta iesnieguma nozīmīgumu identificēto problēmu risināšanā un projekta iesniedzēja spēju to īstenot, kā arī lai noteiktu prioritāri atbalstāmos projektu iesniegumus, kas projekta iesniegumam ļautu gūt lielāku atbalstu, projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem:

46.1. projekta iesnieguma pamatojuma vērtēšanas kritēriji:

46.1.1. cik lielā mērā projekta īstenošana spēs risināt 1.darbības pro­grammā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” minētās problēmas, kas saistītas ar kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu publiskajā pārvaldē;

46.1.2. cik lielā mērā projekta īstenošana risinās 1.5.1.3.1.apakšaktivitātes “Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana” mērķa grupas vajadzības;

46.1.3. pakalpojumu saņēmēju skaits un pakalpojumu izmantošanas biežums;

46.1.4. projekta ieguldījums horizontālo prioritāšu īstenošanā:

46.1.4.1. vai projektā paredzēta tieša vai netieša pozitīva ietekme uz teritorijas līdzsvarotas attīstības horizontālo prioritāti;

46.1.4.2. vai projektā paredzēta tieša vai netieša pozitīva ietekme uz informācijas sabiedrības horizontālo prioritāti;

46.1.4.3. vai projektā paredzēta tieša vai netieša pozitīva ietekme uz vienādu iespēju horizontālo prioritāti;

46.1.5. cik loģiska ir projekta kopējā uzbūve (projekta sadaļu savstarpējā atbilstība un papildinātība);

46.1.6. projekta aktivitāšu izvērtējums (aktivitāšu formulējums, aktivitāšu nepieciešamība un atbilstība projekta mērķu un sagaidāmo rezultātu sasnieg­šanā, laika grafika novērtējums);

46.1.7. projekta ilgtspējas izvērtējums (projekta rezultātu finansiālā, institucionālā un politiskā ilgtspēja);

46.1.8. vai projekta iesniegumā plānotie iznākuma rādītāji vai rezultātu rādītāji sekmē šādu uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

46.1.8.1. iznākuma rādītājs: institūciju skaits, kas Eiropas Sociālā fonda ietvaros atbalstītas kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā, – 98 (bāzes vērtība 2004.gadā – 3, mērķis 2009.gadā – 48);

46.1.8.2. rezultāta rādītājs: to publiskās pārvaldes iestāžu skaita pieau­gums, kurās ieviesta kvalitātes vadības sistēma, – 25 procenti – 91 (bāzes vērtība 2006.gadā – 73, rādītājs 2009.gadā – 80);

46.1.9. vai projektā plānotie publicitātes un informācijas pasākumi nodrošina projekta publicitāti un atbilst projektā plānotajām aktivitātēm;

46.2. projekta īstenošanas kapacitātes vērtēšanas kritēriji:

46.2.1. projekta administrēšanā iesaistītā personāla pieredze projektu vadībā;

46.2.2. projekta iesniedzēja un projekta īstenošanā iesaistītā personāla tehniskā un profesionālā kapacitāte (projekta personāla pieredze un zināšanas 1.5.1.3.1.apakš­aktivitātes “Kvalitātes vadības sistēmas izveide un ieviešana” darbības jomā);

46.2.3. projekta īstenošanas materiāltehniskā nodrošinājuma plānojums;

46.2.4. projekta iesniegumā paredzētais projekta funkciju un pienākumu sadalījums ir atbilstošs (skaidri definēts funkciju un pienākumu sadalījums starp iesaistītajām institūcijām un projekta administrēšanā iesaistīto personālu, funkcijas un pienākumi ir sadalīti atbilstoši kompetencei un pieredzei);

46.2.5. projekta iesniegumā paredzētais projekta vadības un uzraudzības mehānisms ir atbilstošs (vadības, kontroles, uzraudzības un kvalitātes kontroles mehānismu izvērtējums);

46.2.6. projekta īstenošanā iesaistīto sadarbības partneru izvēle ir pamatota (norādīts plānotais sadarbības modelis; sadarbības partnera loma definēta atbilstoši tā kompetencei un pieredzei);

46.3. projekta iesnieguma budžeta vērtēšanas kritēriji:

46.3.1. projekta iesniegumā paredzētās izmaksas ir pamatotas un nepiecie­šamas projekta mērķu un rezultātu sasniegšanai un aktivitāšu īstenošanai;

46.3.2. projekta budžetā paredzētās izmaksas ir atbilstošas vidējām tirgus cenām;

46.3.3. projekta izmaksas ir samērojamas ar sagaidāmajiem projekta rezultātiem;

46.4. specifiskie kvalitātes kritēriji:

46.4.1. projekta iesniedzējs ir publiskās pārvaldes institūcija, kas sniedz pakalpojumus šādās jomās: nodokļu administrēšana un finanšu plānošana, vadība un uzskaite, attīstības plānošana, kā arī sniedz pakalpojumus uzņēmēj­darbības, nodarbinātības un sociālās politikas jomās nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī;

46.4.2. projektā kvalitātes vadības sistēmas ieviešana ir skatīta kontekstā ar citiem vadības procesiem;

46.4.3. projekta īstenošanā ir skaidri redzama institūcijas darbinieku iesaiste;

46.4.4. pašvaldība vai pašvaldības iestāde atrodas ārpus Rīgas (piemēro, ja projekta iesniedzējs ir plānošanas reģions, novada pašvaldība un tās iestādes).

47. Projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 44. un 45.punktā minē­tajiem kritērijam vērtē ar “Jā” un “Nē” (“Jā” – atbilst, “Nē” – neatbilst).

48. Atbilstību kvalitātes kritērijiem, kuru kopīgā vērtējuma īpatsvars ir 80 procentu no kvalitātes kritērijos maksimālā iespējamā punktu skaita, vērtē šādi:

48.1. projekta iesnieguma atbilstību katram šo noteikumu 46.1., 46.2. un 46.3.apakš­punktā minētajam kritērijam vērtē ar punktu skaitu no 1 līdz 5 saskaņā ar šādu vērtējumu: 1 – ļoti vāji, 2 – vāji, 3 – apmierinoši vai neitrāli, 4 – labi, 5 – ļoti labi (izņemot šo noteikumu 46.1.4.apakšpunktā minētos kritērijus);

48.2. saskaņā ar šo noteikumu 46.1.1. un 46.1.2.apakšpunktu iegūtos punktus reizina ar koeficientu 2;

48.3. projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 46.1.4.1. un 46.1.4.3.apakšpunktā minē­tajiem kritērijiem vērtē ar 0, 3 un 5 punktiem saskaņā ar šādu vērtējumu: 0 – projekts šo jomu neskar, 3 – projektam ir netieša pozitīva ietekme, 5 – projektam ir tieša pozitīva ietekme;

48.4. projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 46.1.3.apakšpunktā minētajam kritērijam vērtē ar 0, 3 un 5 punktiem saskaņā ar šādu vērtējumu: 0 – projektā nav paredzētas aktivitātes informācijas sabiedrības attīstībai, 3 – projektā ir paredzētas aktivitātes vai apakšaktivitātes mērķa grupas apmācības par informācijas komunikāciju tehnoloģiju iespējām, 5 – projektā paredzēts attīstīt vai pilnveidot informācijas sistēmas vai uzlabot elektronisko pakalpo­jumu kvalitāti vai pieejamību;

48.5. ja projekta īstenošanā netiek iesaistīti sadarbības partneri, atbilstību šo noteikumu 46.2.6.apakšpunktā minētajam kritērijam vērtē ar 3 punktiem.

49. Atbilstību kvalitātes kritērijiem, kuru kopīgā vērtējuma īpatsvars ir 20 procentu no kvalitātes kritērijos maksimālā iespējamā punktu skaita, vērtē šādi:

49.1. projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 46.4.apakšpunktā minētajiem kritērijiem vērtē ar 0 un 1 punktu saskaņā ar šādu vērtējumu: 0 – nosacījums nav izpildīts, 1 – nosacījums ir izpildīts;

49.2. saskaņā ar šo noteikumu 46.4.1. un 46.4.2.apakšpunktu iegūtos punktus reizina ar koeficientu 7, ja projekta iesniedzējs ir plānošanas reģions, novada pašvaldība vai tās iestāde, ar koeficientu 9, ja projekta iesniedzējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, tiesa vai institūcija, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi;

49.3. saskaņā ar šo noteikumu 46.4.3.apakš­punktu iegūtos punktus reizina ar koeficientu 6, ja projekta iesniedzējs ir plānošanas reģions, novada pašvaldība vai tās iestāde, ar koeficientu 8, ja projekta iesniedzējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, tiesa vai institūcija, kam deleģēti atsevišķi valsts varas uzdevumi;

49.4. saskaņā ar šo noteikumu 46.4.4.apakš­punktu iegūtos punktus reizina ar koeficientu 6, ja projekta iesniedzējs ir plānošanas reģions, novada pašvaldība vai tās iestāde.

50. Projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu:

50.1. projekta iesnieguma pamatojuma vērtēšanas kritērijiem (46.1.apakš­punkts), ja kopējais punktu skaits nav mazāks par 39 punktiem;

50.2. projekta īstenošanas kapacitātes vērtēšanas kritērijiem (46.2.apakš­punkts), ja kopējais punktu skaits nav mazāks par 18 punktiem;

50.3. projekta iesnieguma budžeta vērtēšanas kritērijiem (46.3.apakš­punkts), ja kopējais punktu skaits nav mazāks par 10 punktiem.

51. Ja tiek konstatēta projekta iesnieguma neatbilstība vismaz vienam šo noteikumu 44. un 45.punktā minētajam kritērijam vai neatbilstība šo noteikumu 50.1., 50.2. vai 50.3.apakšpunktam, komisija pārtrauc projekta iesnieguma vērtēšanu un iesaka projekta iesniegumu noraidīt.

52. Pēc projekta iesnieguma kvalitātes kritēriju vērtēšanas projekta iesnie­gumam piešķir noteiktu kopējo punktu skaitu.

53. Atbilstoši piešķirtajam punktu skaitam projektu iesniegumus sarindo dilstošā secībā pēc iegūtā punktu skaita, norādot projekta iesniegumā pieprasīto finansējumu. Ņemot vērā atlases ietvaros pieejamo finansējumu, komisija pieņem lēmumu par potenciāli atbalstāmo projektu iesniegumu sarakstu, priekšroku dodot projektu iesniegumiem ar lielāku punktu skaitu. Ja vairāki projektu iesniegumi saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroka tiek dota tiem projektu iesniegumiem, kas saņēmuši augstāku vērtējumu par šo noteikumu 46.1.1., 46.1.2. un 46.4.apakšpunktā minēto kritēriju.

54. Komisija projekta iesniegumu virza apstiprināšanai vai apstiprināšanai ar nosacījumu, ja nav konstatēts neviens no šo noteikumu 51.punktā minētajiem gadījumiem.

55. Komisija projekta iesniegumu virza apstiprināšanai ar nosacījumu, ja nepieciešami precizējumi saskaņā ar vismaz vienu no šo noteikumu 46.1.6. un 46.3.apakšpunktā minēto kritēriju atbilstoši šo noteikumu 59.punktam.

56. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par:

56.1. projekta iesnieguma apstiprināšanu finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, ja komisija ir ieteikusi projekta iesniegumu apstiprināt vai apstiprināt ar nosacījumu un izsludinātā atklātā projektu iesniegumu atlasē pieejamais finansējuma apmērs saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu ir pietiekams;

56.2. projekta iesnieguma noraidīšanu finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, ja komisija ir ieteikusi projekta iesniegumu noraidīt vai izsludinātā atklātā projektu iesniegumu atlasē pieejamais finansējuma apmērs saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu ir nepietiekams.

57. Sadarbības iestāde piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē projekta iesniedzēju.

58. Sadarbības iestāde lēmumam par projekta iesnieguma apstiprināšanu pievieno informāciju par nosacījumiem, ar kuriem saskaņā tiks slēgta vieno­šanās.

59. Sadarbības iestāde lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu norāda projekta iesniegumā veicamos precizējumus, kas var ietvert:

59.1. projekta aktivitāšu plānojuma precizēšanu atbilstoši šo noteikumu 46.1.6.apakš­punktā minētā kritērija vērtējumā izteiktajiem norādījumiem (laika grafika izmaiņas, nepārsniedzot plānoto projekta īstenošanas laiku, aktivitāšu sadalīšana vai izslēgšana);

59.2. projekta budžeta precizēšanu atbilstoši šo noteikumu 46.3.apakš­punktā minētā kritērija vērtējumā izteiktajiem norādījumiem (samazināšana vai izslēgšana, aritmētiskas atbilstības nodrošināšana), ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 22.1. un 22.4.apakšpunktā minētos ierobežojumus;

59.3. citas tiesiski pamatotas darbības, lai nodrošinātu projekta iesnie­guma tehnisko atbilstību.

60. Projekta iesniedzējs lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi nodrošina sadarbības iestādes noteik­tajā termiņā (kas nepārsniedz 30 darbdienas). Informāciju par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi iesniedz sadarbības iestādē.

61. Sadarbības iestāde 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 60.punktā minēto informāciju, sagatavo atzinumu par tās atbilstību lēmumā ietvertajam nosacījumam un:

61.1. ja atzinums ir pozitīvs, divu darbdienu laikā rakstiski informē projekta iesniedzēju par nosacījumiem, ar kādiem tiks slēgta vienošanās;

61.2. ja atzinums ir negatīvs, jo projekta iesniedzējs nav nodrošinājis lēmumā ietverto nosacījumu izpildi vai nav to nodrošinājis šo noteikumu 60.punktā minētajā termiņā, projekta iesniegumu noraida. Ja šis lēmums tiek apstrīdēts, atzinuma tiesiskumu izvērtē vienlaikus ar pieņemtā lēmuma tiesis­kuma izvērtējumu.

62. Ja projekta iesniegums tiek noraidīts, sadarbības iestāde rīkojas šo noteikumu 57. un 63.punktā minētajā kārtībā.

63. Lēmumā par projekta iesnieguma noraidīšanu sadarbības iestāde iekļauj informāciju par projekta iesnieguma noraidīšanas iemesliem un projekta iesniedzējam izsniedz četras projekta iesnieguma kopijas, ja projekta iesniegums iesniegts papīra formā.

64. Šo noteikumu 44., 45. un 46.punktā minētie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un šajos noteikumos noteiktā projektu iesniegumu vērtēšanas sistēma apkopota projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju kopumā (2.pielikums), kas apstiprināts Uzraudzības komitejā.

65. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu sadarbības iestāde ar finansējuma saņēmēju noslēdz vienošanos, kur atrunāti līgumslēdzēju pušu pienākumi un tiesības, kā arī kārtība un nosacījumi (tai skaitā finansēšanas nosacījumi un maksāšanas kārtība), kas jāievēro, lai nodrošinātu projekta īstenošanu.

66. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam un sadarbības iestādei sniedz pārskatu par īstenošanas progresu un finanšu izlietojumu saskaņā ar vienošanos.

67. Finansējuma saņēmējs projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanu uzsāk tikai pēc tam, kad noslēgta vienošanās.

68. Projekta īstenošanai ir atvērts atsevišķs konts Valsts kasē, no kura tiek veikti un saņemti visi ar projekta īstenošanu sais­tītie maksājumi.

69. Grozījumus projektā veic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu.

70. Finansējuma saņēmējs nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās aktuālās informācijas ievietošanu mājaslapā internetā (ja tāda ir) ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

71. Apakšaktivitātes uzraudzības funkcijas veic pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības komiteja (turpmāk – pasākuma uzraudzības komiteja).

72. Pasākuma uzraudzības komitejai ir šādi uzdevumi:

72.1. izskatīt atbildīgās iestādes, sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja sniegto informāciju par apakšaktivitātes īstenošanu;

72.2. izskatīt atbildīgās iestādes priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas dokumentos un lemt par to virzību izskatīšanai Uzraudzības komitejā;

72.3. sniegt priekšlikumus par pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības procesa pilnveidošanu.

73. Pasākuma uzraudzības komitejai ir šādas tiesības:

73.1. pieprasīt un saņemt no atbildīgās iestādes, sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja informāciju, kas saistīta ar apakšaktivitātes īstenošanu;

73.2. pasākuma uzraudzības komitejas sēdēs ar padomdevēja tiesībām pieaicināt nozaru speciālistus un ekspertus.

74. Pasākuma uzraudzības komiteju vada Valsts kancelejas direktors. Sekretariāta funkcijas veic atbildīgā iestāde.

75. Pasākuma uzraudzības komiteja darbojas saskaņā ar nolikumu. Nolikumu atklātā balsošanā apstiprina ar balsu vairākumu, piedaloties vismaz divām trešdaļām pasākuma uzraudzības komitejas balsstiesīgo locekļu.

76. Pasākuma uzraudzības komitejas sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī.

77. Pasākuma uzraudzības komitejas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj to ministriju un pašvaldību pārstāvjus, kuras iesaistītas labāka regulējuma politikas plānošanā un īstenošanā, kā arī Valsts kancelejas, atbildīgās iestādes un sociālo partneru pārstāvjus.

78. Pasākumu uzraudzības komitejas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties vadošās iestādes, sadarbības iestādes, sertifikācijas iestādes un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas iesaistīti labāka regulējuma politikas plānošanā un īstenošanā.

79. Pasākumu uzraudzības komitejas personālsastāvu, pamatojoties uz iestāžu un organizāciju pilnvarojumiem, apstiprina Ministru prezidents.