Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Kioto protokola elastīgie mehānismi - Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola (turpmāk - Kioto protokols) 6.pantā noteiktie kopīgi īstenojamie projekti, 12.pantā noteiktais tīras attīstības mehānisms un 17.pantā noteiktā starptautiskā emisiju tirdzniecība;

2) noteiktais daudzums - kopējais siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms, kas Latvijas Republikai saskaņā ar Kioto protokolu noteikts pirmajam saistību periodam no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim vai tiks noteikts turpmākajiem saistību periodiem;

3) siltumnīcefekta gāzu emisijas vienība - vienība, kas ir identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda vai noteiktam daudzumam citas siltumnīcefekta gāzes, kurš izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Siltumnīc­efekta gāzu emisijas vienības piešķir saskaņā ar Kioto protokola 6., 12. un 17.pantu un likuma "Par piesārņojumu" V1 nodaļu. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības ir noteiktā daudzuma vienības, emisijas samazināšanas vienības, sertificētas emisijas samazināšanas vienības, piesaistes vienības un emisijas kvotas;

4) noteiktā daudzuma vienība - Kioto protokola dalībvalstij piešķirta siltumnīc­efekta gāzu emisijas vienība, kas noteikta atbilstoši Kioto protokolā šai dalībvalstij noteiktajām siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas vai ierobežošanas saistībām;

5) emisijas samazināšanas vienība - vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 6.pantu un kas ir identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda vai noteiktam daudzumam citas siltumnīcefekta gāzes, kurš izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu;

6) sertificētas emisijas samazināšanas vienība - vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 12.pantu un kas ir identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda vai noteiktam daudzumam citas siltumnīcefekta gāzes, kurš izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu;

7) piesaistes vienība - vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 6.pantu par darbībām, kuras ir saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un kas ir identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda;

8) klimata pārmaiņu finanšu instruments - līdzekļi, kas iegūti, pārdodot valstij piederošās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības Kioto protokola 17.pantā noteiktajā kārtībā, un kas tiek novirzīti klimata pārmaiņu novēršanai saskaņā ar šajā likumā noteiktajiem principiem un prioritātēm.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt Kioto protokolā Latvijas Republikai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildi, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka:

1) pamatprincipus Latvijas Republikas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos un ar šo dalību saistīto institūciju kompetenci;

2) valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu plānošanas, izmantošanas un administrēšanas kārtību.

II nodaļa
Starptautiskā emisijas vienību tirdzniecība

4.pants. Noteiktā daudzuma īpašumtiesības

Noteiktais daudzums ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

5.pants. Dalība starptautiskajā emisijas vienību tirdzniecībā

(1) Latvijas Republika var pārdot tās noteiktā daudzuma vienības, kuras nav vai potenciāli netiks izmantotas, lai segtu Latvijas Republikas emitēto siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību apjomu.

(2) Saņemot citas valsts piedāvājumu vai pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par dalību starptautiskajā emisijas vienību tirdzniecībā un par rīcību ar valstij piederošajām siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija risina pārrunas saistībā ar līguma par emisijas vienību tirdzniecību noslēgšanu un sagatavo līguma projektu. Līguma projektā obligāti iekļaujami noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību veidu, skaitu, cenu un maksāšanas kārtību.

(4) Ministru kabinets apstiprina līguma projektu par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību.

(5) Līgumu par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību paraksta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

6.pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs

(1) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā atver kontus valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību uzkrāšanai.

(2) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojuma pārskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pircējam saskaņā ar noslēgto līgumu par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību pārdotās valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības.

(3) Kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālā sistēma, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procedūras un darbības, kā arī ziņošanas kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Kioto protokola prasībām nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.01.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

III nodaļa
Klimata pārmaiņu finanšu instruments

7.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta plānošana

(1) Līdzekļi, kas iegūti, pārdodot valstij piederošās siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības, tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā valsts budžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.

(2) Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam finansējumu klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu īstenošanai paredz atbilstoši iepriekšējos gados iegūto un šim mērķim neizlietoto finanšu līdzekļu apmēram.

8.pants. Starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības rezultātā iegūto līdzekļu izlietojums

(1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus izlieto tādu projektu finansēšanai zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs:

1) kuriem ir būtiska ietekme uz valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju vai to pie­sais­ti un kuri veicina siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu vai ierobežošanu ar šādiem pasākumiem:

a) energoefektivitātes paaugstināšana,

b) atjaunojamo energoresursu, īpaši biomasas, izmantošanas palielināšana,

c) tādu vides tehnoloģiju izstrāde un izmantošana, kuras veicina energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu,

d) klimata pārmaiņu samazināšanas politikas izstrāde un ieviešana, lai nodrošinātu Kioto protokolā ietverto saistību izpildi un Latvijas Republikas darbības atbilstību Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošanas nosacījumiem,

e) izglītojoši pasākumi un zinātniski pētījumi, kas veido sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņām,

f) tādu pasākumu izstrāde un ieviešana, kuri veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām;

2) kuri ievērojami uzlabo vides kvalitāti, tai skaitā samazina pārrobežu gaisa piesārņojumu, ūdens piesārņojumu un cilvēku veselībai bīstamu piesārņojumu, palielina oglekļa dioksīda savākšanu un uzglabāšanas iespējas.

(2) Valsts kase nodrošina klimata pārmaiņu finanšu instrumenta maksājumu izpildi atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību un likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.

9.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadības un īstenošanas principi

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadība un īstenošana notiek, ņemot vērā Eiropas Savienības vadlīnijas valsts atbalstam un starptautiskos labas prakses principus vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā, to skaitā:

1) caurredzamība;

2) izsekojamība;

3) vides aizsardzības efektivitāte;

4) ekonomiskā efektivitāte;

5) finansiālā piesardzība.

10.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadība un īstenošana

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir klimata pārmaiņu finanšu instrumenta budžeta programmas izpildītāja un veic šādas funkcijas:

1) sagatavo klimata pārmaiņu finanšu instrumenta kārtējā gada finanšu un darba plānu;

2) izvērtē projektu iesniegumus un apstiprina projektus, kuri saņem finansējumu no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, kā arī piešķir finansējumu konkrētam projektam;

3) (izslēgts ar 28.01.2010. likumu);

4) sagatavo un iesniedz Valsts kasei maksājuma uzdevumus;

5) apkopo informāciju par tiem projektiem, kuri saņem finansējumu no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta;

6) sagatavo un līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību iepriekšējā gadā, tai skaitā par finanšu izlietojumu un par vides kvalitātes uzlabojumu, kas panākts, attiecīgos projektus īstenojot.

(11) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (turpmāk — Vides investīciju fonds):

1) organizē projektu iesniegumu konkursus, veic projektu iesniegumu analīzi un sagatavo priekšlikumus projektu iesniegumu vērtēšanas komisijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par klimata pārmaiņu finanšu instrumentu un projektu vērtēšanas kritērijiem, kā arī sagatavo priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par projektu apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu;

2) uzrauga projektu īstenošanu un līgumu par projektu īstenošanu izpildi;

3) pārbauda projektu īstenotāju iesniegtos pārskatus par projektu īstenošanas progresu un projektu rezultātu monitoringu un iesniedz apkopoto informāciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

(12) Izpildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Vides investīciju fonds atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcionālā pakļautībā.

(13) Ja projektam piešķirts finansējums no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, projekta īstenotājs slēdz trīspusēju līgumu par projekta īstenošanu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Vides investīciju fondu.

(2) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas un ziņojumu pārbaudes izdevumus sedz no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas projektu iesniegumu konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību;

2) klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.01.2010. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10.1 pants. Lēmumi par projektu apstiprināšanu vai noraidīšanu

(1) Ja projekta iesniedzējs ir privātpersona, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmums par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu ir administratīvais akts.

(2) Ja projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmums par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu ir pārvaldes lēmums.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lēmumu par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10.2 pants. Lēmumu pārsūdzēšana

Šā likuma 10.1 pantā minētos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir šā likuma 10.1 panta pirmajā daļā minētā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11.pants. Vides kvalitātes uzlabojumu un finanšu izlietojuma pārbaude klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros

(1) Ja projekts saņēmis finansējumu no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, projekta īstenotājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanu sniedz Vides investīciju fondam pārskatus par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par piešķirtā finansējuma izlietojumu un projekta rezultātu monitoringu, arī par panākto vides kvalitātes uzlabojumu.

(2) Informācija par projektu īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ir publiski pieejama.

(3) (Izslēgta ar 28.01.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 03.03.2010.)

12.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvā padome

(1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes (turpmāk - konsultatīvā padome) darbības mērķis ir sekmēt klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma caurredzamību un atbilstību šā likuma mērķiem un prasībām, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadības un īstenošanas uzraudzībā.

(2) Lai uzlabotu klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ieviešanas efektivitāti, konsultatīvā padome izskata tā kārtējā gada finanšu un darba plānu un sniedz priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

(3) Konsultatīvā padome pēc savas vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas izskata arī citus jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadību vai īstenošanu.

(4) Konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(5) Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iecelts pārstāvis. Konsultatīvajā padomē iekļauj:

1) pa vienam pārstāvim no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas;

2) divus pārstāvjus, kurus rotācijas kārtībā uz vienu gadu deleģē biedrības un nodibinājumi, kas darbojas šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajās nozarēs;

3) divus Vides konsultatīvās padomes deleģētus tādu biedrību vai nodibinājumu pārstāvjus, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir vides aizsardzība.

(6) Konsultatīvās padomes sēdēs var piedalīties arī līguma par emisijas vienību tirdzniecību puses deleģēti pārstāvji atbilstoši līguma nosacījumiem.

(7) Konsultatīvās padomes locekļi par dalību konsultatīvās padomes darbā atalgojumu nesaņem.

(8) Konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Konsultatīvās padomes darbu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

IV nodaļa
Kioto protokola projektu mehānismi

13.pants. Kioto protokola projektu mehānismu īstenošana

(1) Kioto protokola projektu mehānismi ir Kioto protokola 6.pantā noteiktie kopīgi īstenojamie projekti un Kioto protokola 12.pantā noteiktais tīras attīstības mehānisms. Kioto protokola projektu mehānismu īstenošana ir darbības, kas saistītas ar minēto projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, projektu ieviešanu un uzraudzību.

(2) Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu ārvalstīs iesniegto Kioto protokola projektu mehānismu apstiprināšanu nodrošina atbilstoši Latvijas Republikas un citu valstu noslēgtajiem saprašanās memorandiem par kopīgu Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu.

14.pants. Ministru kabineta kompetence Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanā

Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā īsteno Kioto protokola projektu mehānismus;

2) kārtību, kādā atbilstoši Kioto protokolam piešķir emisijas samazināšanas vienības, sertificētas emisijas samazināšanas vienības, piesaistes vienības un noteiktā daudzuma vienības;

3) kārtību, kādā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā izmanto emisijas samazināšanas vienības un sertificētas emisijas samazināšanas vienības.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.maijam izdod šā likuma 10.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā un 14.pantā minētos noteikumus.

2. Šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 8.novembrī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2007.gada 29.novembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 08.11.2007.Stājas spēkā: 01.01.2011.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 192 (3768), 29.11.2007., "Ziņotājs", 1, 10.01.2008.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
167091
{"selected":{"value":"01.01.2011","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2011","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"03.03.2010","content":"<font class='s-1'>03.03.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.12.2007","content":"<font class='s-1'>13.12.2007.-02.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2011
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)