Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Maksātnespējas likums
A sadaļa
Vispārīgie noteikumi
I nodaļa
Likuma mērķis un lietotie termini

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt maksātne­spējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums attiecas uz komersantu, juridisko personu (izņemot mantojuma masu) vai fizisko personu (turpmāk - maksātnespējas subjekti), kura nespēj izpildīt savas saistības un kurai ir maksātnespējas pazīmes.

(2) Pret valsti vai pašvaldību, vai citu publisko tiesību juridisko personu nevar ierosināt maksātnespējas lietu.

(3) Kredītiestāžu maksātnespējas procesu regulē atsevišķs likums.

(4) Uz to finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksātnespējas procesu, kuru darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, attiecināmi šā likuma noteikumi, ciktāl finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajās speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.

(5) Uz finanšu nodrošinājuma līguma subjektu maksātnespējas procesu attiecināmi šā likuma noteikumi, ievērojot Finanšu nodrošinājuma likumā minētos izņēmumus un papildu noteikumus.

3.pants. Maksātnespēja

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts maksātnespējas subjekta stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā.

4.pants. Tiesiskās aizsardzības process

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā.

(2) Ierobežota maksātspēja ir stāvoklis, kad komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.

(3) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

5.pants. Maksātnespējas process

(1) Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai:

1) atjaunotu maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju;

2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru.

(2) Maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

6.pants. Nodrošinātais kreditors

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

7.pants. Nenodrošinātais kreditors

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

8.pants. Maksātnespējas procesa administrators

(1) Maksātnespējas procesa administrators (turpmāk - administrators) ir fiziskā persona, kura saskaņā ar šo likumu ir ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu un kurai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās administratora tiesības un pienākumi ir arī likvidatoram Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk - Padomes regula Nr. 1346/2000) izpratnē.

9.pants. Likuma normu piemērošanas īpatnības0

Fiziskajām personām un personālsabiedrībām piemēro uz juridiskajām personām attiecināmos noteikumus, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

10.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas

Tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un maksātnespējas procesa izmaksas ir administratora atlīdzība un izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

11.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veicošās institūcijas

Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību veic tiesa un valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija).

12.pants. Maksātnespējas reģistrs

(1) Lai nodrošinātu maksātnespējas lietu publiskumu, ar likumu pilnvarotā iestāde kārto maksātnespējas reģistru, kurā iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams, un tā ierakstiem ir publiska ticamība.

(2) Maksātnespējas reģistrā ieraksta ziņas par administratoru, tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

II nodaļa
Administrators

13.pants. Administratoram izvirzītās prasības

(1) Par administratoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona:

1) kura sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) kura saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu;

3) kurai ir vismaz triju gadu darba pieredze specialitātē;

4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kura sekmīgi nokārtojusi administratoru eksāmenu;

6) kura ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu (turpmāk - sertifikāts).

(2) Par administratoru nevar būt persona:

1) kura neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) kura atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz personu nereabilitējoša pamata;

3) kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) kura ir bijusi komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai.

14.pants. Administratoru apmācība

(1) Administratoru apmācība ir obligāts administratoru eksāmena kārtošanas priekšnosacījums.

(2) Personai, kura ir noklausījusies pilnu administratoru mācību programmu, tiek izsniegts attiecīgs apliecinājums, kas ir derīgs divus gadus.

(3) Ministru kabinets nosaka administratoru apmācības un apliecinājuma izsniegšanas kārtību, kā arī apstiprina mācību programmu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt administratoru apmācības veikšanu un apliecinājuma izsniegšanu.

15.pants. Administratoru eksāmens un atestācija

(1) Administratoram izsniedz sertifikātu, ja ir sekmīgi nokārtots administratoru eksāmens.

(2) Pretendentam atsaka administratoru eksāmena kārtošanu, ja viņš neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likuma 13.panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajiem gadījumiem.

(3) Administratora pienākums ir regulāri pilnveidot kvalifikāciju. Administratora darbību un kvalifikāciju pārbauda reizi divos gados, veicot atestāciju.

(4) Ministru kabinets nosaka administratoru eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt administratora eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas un atestācijas veikšanu.

16.pants. Sertifikāts

(1) Sertifikāts ir dokuments, kas apliecina administratora kvalifikāciju un dod viņam tiesības pildīt administratora pienākumus tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā.

(2) Sertifikātu izsniedz personai, kura atbilst šā likuma 13.panta prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu izsniegt un atjaunot sertifikātu.

(4) Persona nevar pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja tai šā likuma 17.panta pirmās daļas 1., 5. vai 7.punktā minētajos gadījumos ir izbeigta sertifikāta darbība. Ja personai izbeigta sertifikāta darbība šā likuma 17.panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 6.punktā minētajos gadījumos vai anulēts sertifikāts šā likuma 17.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, persona var pretendēt uz sertifikāta atjaunošanu, ja ir pagājuši pieci gadi pēc dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu vai tā anulēšanu.

17.pants. Sertifikāta darbības izbeigšana un tā anulēšana

(1) Lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem šādos gadījumos:

1) administrators ir notiesāts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) administrators ar tiesas spriedumu atzīts par rīcībnespējīgu;

3) administrators iesniedzis iesniegumu par administratora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;

4) administratoram pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

5) administrators ir komercsabiedrības pārvaldes institūcijas loceklis vai prokūrists komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedis šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai;

6) administrators nav atestēts noteiktajā kārtībā;

7) administratora nāves gadījumā.

(2) Lēmumu par sertifikāta anulēšanu pieņem, ja administrators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu.

(3) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga ierosināt jautājumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu, ja administrators vismaz divas reizes divu gadu laikā nav pildījis Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu vai ja tiesa administratoru sertifikāta darbības laikā trīs reizes atcēlusi no administratora pienākuma pildīšanas vairākos tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesos sakarā ar konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

(4) Ministru kabinets nosaka sertifikāta darbības izbeigšanas un tā anulēšanas kārtību. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt uzdevumu izbeigt sertifikāta darbību un sertifikātu anulēt.

18.pants. Administratora darbības publicitāte

(1) Ar likumu pilnvarotā iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā par administratoru šādas ziņas:

1) administratora vārds, uzvārds;

2) sertifikāta numurs;

3) sertifikāta izdošanas datums;

4) administratora prakses vietas adrese;

5) administratora tālruņa numurs;

6) sertifikāta darbības izbeigšanas vai tā anulēšanas datums;

7) ieraksta izdarīšanas datums.

(2) Maksātnespējas administrācija nodrošina šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minēto ziņu pieejamību ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

III nodaļa
Administratora iecelšana un atcelšana

19.pants. Administratora iecelšana

(1) Administratora amata kandidātu konkrētam tiesiskās aizsardzības procesam un maksātnespējas procesam izvēlas un tiesai iesaka Maksātnespējas administrācija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvēlas un iesaka administratora amata kandidātu.

(2) Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā pēc dienas, kad saņemts tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu noraksts, nosūta tiesai priekšlikumu par administratora amata kandidātu. Maksātnespējas administrācija neiesaka administratora amata kandidātu, ja tās rīcībā attiecībā uz šo kandidātu ir pierādījumi par šā likuma 20.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajiem ierobežojumiem. Maksātnespējas administrācijas priekšlikumam ir ieteikuma raksturs, un tas nav apstrīdams vai pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Priekšlikumu par administratora amata kandidātu tiesiskās aizsardzības procesam vai maksātnespējas procesam Maksātnespējas administrācija nosūta Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja šo kandidātu iesaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam, kura uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(4) Administratoru ieceļ tiesa nekavējoties pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas vai maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas.

(5) Tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai.

(6) Ja tiesa ieteikto administratora amata kandidātu neieceļ, Maksātnespējas administrācija piecu dienu laikā tiesai iesaka citu kandidātu.

(7) Maksātnespējas procesā, kas pasludināts vienlaikus ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administratora pienākumus turpina pildīt administrators, kurš iecelts tiesiskās aizsardzības procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

20.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai

(1) Administratora pienākumus konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā administrators nevar pildīt šādos gadījumos:

1) administrators ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā, kas saistīts ar viņa rīcību konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

2) administrators saskaņā ar šo likumu atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret maksātnespējas subjektu;

3) administrators saskaņā ar šo likumu atrodas interešu konflikta situācijā attiecībā pret maksātnespējas subjektu vai kreditoru;

4) administratoram ar maksātnespējas subjektu pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības;

5) maksātnespējas subjektam ir prasījuma tiesības pret administratoru vai administratoram ir prasījuma tiesības pret maksātnespējas subjektu, ja administrators vai maksātnespējas subjekts nav noteikti atteicies no tām;

6) administrators ir personiski ieinteresēts maksātnespējas lietā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja uz administratoru attiecas kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, viņš nekavējoties informē par to tiesu un Maksātnespējas administrāciju.

21.pants. Ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai interešu konflikta situācijā

(1) Administrators atrodas interešu konflikta situācijā, ja viņš konkrētajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātne­spējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš pats, viņa tuvinieki vai darījumu partneri ir vai varētu būt personiski vai mantiski ieinteresēti, vai ja pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības attiecībā pret komercsabiedrību, kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir viņš pats vai viņa tuvinieks.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu piemērošanai par administratora tuvinieku uzskatāma persona, kura sastāv ar administratoru laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

22.pants. Administratora atcelšana

(1) Administratoru atceļ tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma.

(2) Administratoru atceļ, ja:

1) viņš neatbilst šā likuma 13.panta pirmās daļas prasībām vai uz viņu attiecināms kāds no šā likuma 13.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

2) viņš neievēro maksātnespēju reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

3) viņš nepilda tiesas nolēmumu;

4) viņš nepilda Maksātnespējas administrācijas uzlikto tiesisko pienākumu;

5) viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;

6) viņš objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt administratora pienākumus;

7) viņa sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts.

(3) Administratoru var atcelt tiesa, ja kreditoru sapulce izteikusi viņam neuzticību.

(4) Administratoru atceļ no administratora pienākumu pildīšanas tikai tajā tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kurā konstatēti pārkāpumi.

(5) Ja sertifikāta darbība izbeigta vai sertifikāts anulēts, Maksātnespējas administrācija iesniedz tiesai pieteikumu par administratora atcelšanu no visiem tiesiskās aizsardzības procesiem vai maksātne­spējas procesiem, kuros viņš iecelts.

23.pants. Administratora atkāpšanās no amata

(1) Administratoram ir tiesības jebkurā brīdī atkāpties no amata, iesniedzot tiesai pamatotu pieteikumu par atkāpšanos, kuram pievienots viņa darbības pārskats, kā arī dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta projekts, un vienlaikus informējot par to Maksātnespējas administrāciju.

(2) Administrators atkāpjas no amata, ja attiecībā uz viņu pastāv šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Atkāpjoties no amata, administratoram jāievēro šā likuma 24.panta noteikumi par administratoru maiņu.

24.pants. Administratoru maiņa

(1) Ja administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā ieceļ citu administratoru.

(2) Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no amata, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par 30 dienām, sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

(3) Līdz jauna administratora iecelšanai iepriekšējais administrators turpina pildīt savus pienākumus. Pēc jaunā administratora iecelšanas iepriekšējais administrators ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā par maksātnespējas subjekta dokumentu un mantas nodošanu jaunajam administratoram saskaņā ar dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu.

(4) Ja dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas akta un darbības pārskata sastādīšana objektīvi nav iespējama (piemēram, iepriekšējā administratora nāves gadījumā), jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, sastāda ziņojumu par faktisko stāvokli un iepazīstina ar to kreditoru sapulci.

(5) Jaunais administrators, uzsākot pienākumu pildīšanu, noformē nodrošinājumu apstiprinošu dokumentu šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā un apmērā.

25.pants. Administratora pienākumu izbeigšanās

Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts no amata;

2) ja administrators atkāpjas no amata;

3) ja tiek izbeigts tiesiskās aizsardzības process, izņemot šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto gadījumu, vai maksātnespējas process;

4) administratora nāves gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

IV nodaļa
Administratora darbības vispārīgie noteikumi

26.pants. Administratora vispārīgie pienākumi

(1) Pēc sertifikāta saņemšanas administrators:

1) reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;

2) deklarē Valsts ieņēmumu dienestā vienu prakses vietu un paziņo par to Maksātnespējas administrācijai.

(2) Administrators nodrošina efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi.

(3) Administrators tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā:

1) sniedz informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoru sapulcei, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

2) triju dienu laikā paziņo Maksātne­spējas administrācijai par prakses vietas, vārda, uzvārda maiņu;

3) sadarbojas ar pilnvarotām personām un institūcijām, kurām saskaņā ar citu valstu normatīvajiem aktiem ir tiesības īstenot savas pilnvaras tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā;

4) pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma sniedz savas darbības pārskatu, dokumentus un ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

5) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pēc tās pieprasījuma sniedz šai komisijai informāciju vai pārskatu par minētā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi;

6) izskata sūdzības par konkrētā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa norisi un divu nedēļu laikā sniedz atbildi sūdzību iesniedzējiem;

7) sniedz tiesībaizsardzības institūcijām ziņojumus un materiālus par tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai.

27.pants. Administratora vispārīgās tiesības

Administratoram tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no maksātne­spējas subjekta tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju;

2) pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm bez maksas to rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā nepieciešamo informāciju par maksātnespējas subjektu;

3) pieprasīt no citām kompetentām personām un institūcijām to rīcībā esošo informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) iepazīties ar maksātnespējas subjekta finansiālo stāvokli un visiem dokumentiem, kā arī pieprasīt un saņemt visus dokumentus.

28.pants. Administratora atbildība

(1) Administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vainas dēļ nodarīti valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām.

(2) Administrators neatbild par maksātnespējas subjekta un iepriekšējo administratoru rīcību un darījumiem, kas slēgti, pirms viņš sācis pildīt administratora pienākumus.

29.pants. Prasību celšana pret administratoru

(1) Prasības pret administratoru var celt tiesā ne vēlāk kā gada laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(2) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus valstij, maksātne­spējas subjektam, kreditoriem vai citām personām un tas ir konstatēts ar tiesas spriedumu krimināllietā, uz prasībām, kas celtas pret administratoru, attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

30.pants. Administratora nodrošinājums

(1) Administratoram ir šajā likumā paredzētais nodrošinājums tiem gadījumiem, kad viņš ar savu rīcību nodara zaudējumu valstij, maksātnespējas subjektam, kreditoriem vai citām personām. Administratora nodrošinājums ir viņa darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(2) Administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību, kā arī minimālo apdrošinājuma summu nosaka Ministru kabinets.

B sadaļa
Tiesiskās aizsardzības process
V nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa vispārīgie noteikumi

31.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa subjekti

(1) Tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams komercsabiedrībām un likumā noteiktajiem speciālajiem subjektiem (turpmāk - komercsabiedrība).

(2) Tiesiskās aizsardzības process neattiecas uz šādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem: apdrošinātāju, apdrošināšanas brokeru sabiedrību, biržu, brokeru sabiedrību, depozitāriju, ieguldījumu sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību, kredīt­iestādi un privāto pensiju fondu.

32.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas priekšnosacījumi

(1) Komercsabiedrībai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, ja komercsabiedrībai ir ierobežota maksātspēja un ja tā ne mazāk kā trīs gadus ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā un ir iesniegti normatīvajos aktos paredzētie gada pārskati par pēdējiem trim pārskata gadiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietu nevar ierosināt, ja:

1) pret komercsabiedrību ir iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums vai komercsabiedrība pati ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu;

2) komercsabiedrības dalībniekam, kuram ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), biedram vai viņu tuviniekiem (personām, kuras sastāv ar komercsabiedrības dalībnieku vai biedru laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei) ir kreditora prasījums pret komercsabiedrību un šāda kreditora prasījuma vai tā daļas izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesā;

3) kapitālsabiedrībai, kurā komercsabiedrībai ir izšķiroša ietekme (Koncernu likuma izpratnē), pasludināts maksātne­spējas process un tas nav izbeigts;

4) ir uzsākta komercsabiedrības likvidācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) komercsabiedrībai pēdējo piecu gadu laikā ir īstenots un izbeigts tiesiskās aizsardzības process.

(3) Ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, tās pienākums ir informēt šo komisiju par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā piecas dienas pirms tā iesniegšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

33.pants. Tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes

(1) Tiesiskās aizsardzības procesā ir piemērojamas šādas metodes:

1) maksājumu saistību izpildes atlikšana, tai skaitā tādu saistību izpildes atlikšana, kuru izpildes termiņš iestājas tiesiskās aizsardzības procesa laikā, un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku, proporcionāli apmierinot visus kreditoru prasījumus, kuru izpildes termiņš iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

2) ieskaits ar nosacījumu, ka komercsabiedrības prasījuma tiesības pret kreditoru ir radušās ne agrāk kā trīs mēnešus pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu;

3) pamatparāda, līgumsoda vai procentu proporcionāla dzēšana vai samazināšana;

4) kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām, lai panāktu kreditoru prasījumu izpildes termiņa pagarināšanu vai kreditoru prasījumu apmierināšanu;

5) komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

(2) Nodrošinātā kreditora pamatparāda vai procentu samazināšana vai dzēšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgais nodrošinātais kreditors.

(3) Nodokļu prasījumiem nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšana ir iespējama, ja tam piekrīt attiecīgā nodokļa administrācija (kreditors).

(4) Tiesiskās aizsardzības procesā piemēro vienu vai vairākas metodes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

VI nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana

34.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu tiesā iesniedz komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) komercsabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus komercsabiedrības norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;

6) visu to neizpildīto saistību kopējo summu, kurām iestājies izpildes termiņš;

7) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

71) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestājas pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa beigām;

72) tās komercsabiedrības ieķīlātās mantas sarakstu, kura ir nepieciešama tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

8) visu komercsabiedrības aktīvu kopējo summu;

9) maksātspējas atjaunošanai nepieciešamo termiņu.

(3) Pieteikumam komercsabiedrība pievieno:

1) pēdējo gada pārskatu un revidenta ziņojumu par to (ja tāds ir);

2) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms pieteikuma iesniegšanas;

3) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma 37.panta pirmajai un otrajai daļai;

4) rakstveida apliecinājumu, ka attiecībā uz komercsabiedrību pastāv visi šajā likumā noteiktie priekšnosacījumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai;

5) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

6) citus pierādījumus pieteikumā minēto apstākļu apstiprināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

35.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas publicitāte

Ar likumu pilnvarotā iestāde maksātnespējas reģistrā ieraksta par tiesiskās aizsardzības procesa lietu šādas ziņas:

1) komercsabiedrības firma vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta nosaukums;

2) komercsabiedrības vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta reģistrācijas numurs;

3) komercsabiedrības vai cita likumā noteiktā speciālā subjekta juridiskā adrese;

4) datums, kad lieta ierosināta tiesā, un tiesas nosaukums;

5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs;

6) datums, kad pasludināts tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, un tiesas nosaukums;

7) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās metodes;

8) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš;

9) datums, kad tiesa apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, un tiesas nosaukums;

10) tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas datums;

11) ieraksta izdarīšanas datums.

36.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no komercsabiedrības nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildīšanu;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās komercsabiedrības mantas pārdošanu, izņemot šā likuma 40.panta trešajā daļā minēto gadījumu;

3) aizliegums nenodrošinātajam kreditoram iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu;

4) aizliegums veikt komercsabiedrības likvidāciju;

5) līgumsoda pieauguma apturēšana;

6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot gadījumus, kad Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme pārsniedz likumisko procentu apmēru, jo tad piemērojama Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme;

7) nokavējuma naudas (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods) pieauguma apturēšana;

8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana ir pamats tiesvedības apturēšanai lietās pret komercsabiedrību, ja tiesvedība uzsākta par to saistību izpildi, kuras komercsabiedrība pilnībā iekļāvusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

37.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi nodrošina komercsabiedrība.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norāda:

1) visas komercsabiedrības saistības;

2) tās komercsabiedrības saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

3) to komercsabiedrības saistību izpildes grafiku attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā;

4) tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas (tai skaitā mantas uzturēšanai un saglabāšanai nepieciešamos izdevumus un to segšanas kārtību, kā arī kārtējo nodevu un nodokļu maksājumus un to segšanas kārtību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām);

5) tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes;

6) komercsabiedrības pamatdarbības veidus, ja pamatdarbība ir saistīta ar aizdevumu vai kredītu izsniegšanu;

7) tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu;

8) to darījumu veidus, kurus komercsabiedrība drīkst veikt, nesaskaņojot ar administratoru, un šo darījumu apmērus.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt komercsabiedrības ieķīlātās mantas vai tās daļas atsavināšanu, ja nav saņemta attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišana.

(4) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir aizliegts paredzēt nodokļa pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājumu vai dzēšanu, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanu, ja nav saņemta attiecīgās nodokļu administrācijas (kreditora) rakstveida piekrišana.

(5) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā var paredzēt priekšrocības atbilstoši piešķirto līdzekļu apmēram personām, kuras piešķir līdzekļus plāna īstenošanai. Ja tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts un vienlaikus tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kuri izriet no plāna īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

38.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošana

(1) Komercsabiedrība nosūta visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, uzaicinot viņus dot piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un norādot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņu.

(2) Ja uzaicinātais kreditors norādītajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka attiecīgais kreditors nav devis piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

(3) Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai ir jāsaņem piekrišana no nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas.

(4) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(5) Komercsabiedrības dalībnieks nav tiesīgs īstenot kreditora tiesības attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu.

(6) Komercsabiedrība, nosūtot saskaņošanai visiem nenodrošinātajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, vienlaikus to nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai par plāna īstenošanas iespējamību. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu komercsabiedrība nosūta apstiprināšanai tiesā.

(7) Administrators un nodrošinātais kreditors atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz tiesā ne vēlāk kā piecu dienu laikā pirms attiecīgās tiesas sēdes.

(8) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns tiek saskaņots, kreditoriem uz tā izdarot saskaņojuma atzīmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

VII nodaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana

39.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas priekšnosacījumi

(1) Attiecībā uz komercsabiedrību tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) tiesa, izvērtējot komercsabiedrības, administratora un nodrošinātā kreditora viedokli par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas iespējamību, ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pasludinājusi spriedumu par komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(2) Ja nodrošinātais kreditors var pierādīt, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā nodrošinājuma vērtība var tikt samazināta un pastāv risks neatgūt prasījumu pilnā apmērā, viņš var lūgt tiesu, pasludinot spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus noteikt papildu nodrošinājumu neatgūtā prasījuma vai nodrošinājuma vērtības samazinājuma kompensēšanai.

40.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir obligāts, un tas ir saistošs arī kreditoriem, kuri nav devuši piekrišanu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir spēkā no brīža, kad to apstiprinājusi tiesa.

(2) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(3) Nodrošinātais kreditors var prasīt komercsabiedrības ieķīlātās mantas pārdošanu, ja šā likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā minētais aizliegums ietekmē viņa intereses un ieķīlātās mantas pārdošana būtiski neietekmē komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(4) Lēmumu atļaut komercsabiedrības ieķīlātās mantas pārdošanu pieņem tiesa, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

41.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšana

(1) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, pieteikumam pievienojot ar kreditoriem saskaņotus šā plāna grozījumus un administratora atzinumu, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumi sekmēs komercsabiedrības maksātspējas drīzāku atjaunošanu.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus saskaņo ar komercsabiedrības kreditoriem šā likuma 38.pantā paredzētajā kārtībā.

(3) Tiesa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus neapstiprina, ja, izdarot šos grozījumus, ir pārkāpti šā likuma noteikumi.

42.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

43.pants. Komercsabiedrības rīcības ierobežojumi un pienākumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa laikā komercsabiedrībai ir aizliegts:

1) slēgt jebkādus darījumus vai veikt darbības, kas var pasliktināt komercsabiedrības finansiālo stāvokli vai kaitēt kreditoru kopuma interesēm;

2) izsniegt aizdevumus vai kredītus, izņemot gadījumus, kad aizdevumu vai kredītu izsniegšana ir komercsabiedrības pamatdarbība un tas ierakstīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

3) dot galvojumus, dāvināt vai ziedot;

4) atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

5) sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu;

6) pildīt maksājumu saistības, kas nav ietvertas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

(2) Komercsabiedrība, rakstveidā saskaņojot ar administratoru un neizdarot grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, var veikt to maksājumu izpildi (rēķinu apmaksu), kuri nav ietverti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un kuri tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā kopā nepārsniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasījumu summas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī.

(3) Komercsabiedrībai tiesiskās aizsardzības procesā ir pienākums:

1) pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

2) ne retāk kā reizi mēnesī rakstveidā ziņot administratoram par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ne retāk kā reizi mēnesī iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pārskatu par tiesiskās aizsardzības procesa norisi, ja komercsabiedrība ir finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks, kura darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4) pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt viņam visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt komercsabiedrības saimniecisko darbību un dokumentus;

5) nekavējoties ziņot administratoram par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ komercsabiedrība nespēs pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

6) paziņot administratoram par savas juridiskās adreses maiņu;

7) rakstveidā saskaņot ar administratoru jebkādas izmaiņas komercreģistrā ierakstāmajās ziņās;

8) visu peļņu novirzīt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai;

9) ziņot administratoram par katru būtisku notikumu komercsabiedrības darbībā;

10) segt tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas.

44.pants. Administratora darbības tiesiskās aizsardzības procesa laikā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic komercsabiedrības darbības uzraudzību atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa mērķim, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam un normatīvo aktu prasībām.

(2) Līdz tiesas spriedumam par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu administrators:

1) pieprasa no komercsabiedrības ziņas, kas nepieciešamas tās aktīvu un saistību izvērtēšanai;

2) sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(3) Administrators pēc tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu:

1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu, tiesas sprieduma par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;

2) piecu dienu laikā pēc tam, kad pasludināts spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tiesā apstiprinātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, tiesā apstiprinātus tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus;

4) uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

5) pieprasa un saņem no komercsabiedrības visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa norisi;

6) šajā likumā minētajos gadījumos nekavējoties iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, pievienojot tam nepieciešamās ziņas.

45.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana

(1) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz administratora vai komercsabiedrības pieteikumu.

(2) Tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) (izslēgts ar 11.06.2009. likumu);

2) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījusi vairāk nekā puse nenodrošināto kreditoru;

3) pret komercsabiedrību Latvijā tiek uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Administrators iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja:

1) īstenojot tiesiskās aizsardzības procesu, komercsabiedrība nav veikusi šajā likumā noteiktās darbības vai ir sniegusi nepatiesas ziņas;

2) komercsabiedrība nepilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu;

3) komercsabiedrība pārkāpj šajā likumā noteiktos rīcības ierobežojumus.

(4) Komercsabiedrība iesniedz tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ja tā ir izpildījusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

(41) Komercsabiedrība iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, ja tā nespēj nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības (50.panta 6.punkts).

(5) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(6) Komercsabiedrība pieteikumam par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pievieno administratora rakstveida atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(7) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(8) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, administrators attiecīgajam publiskajam reģistram nosūta tiesas lēmuma norakstu un pieteikumu par ieraksta izdarīšanu vai maksātnespējas atzīmes dzēšanu tajā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

46.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas sekas

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildes ir pamats tiesiskās aizsardzības procesā noteikto komercsabiedrības rīcības ierobežojumu atcelšanai un tiesiskās aizsardzības procesā piemērotās metodes izmantošanas izbeigšanai.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījusi vairāk nekā puse nenodrošināto kreditoru un tiesiskās aizsardzības process tiek izbeigts, tad šā likuma 36.pantā minētie aizliegumi tiek atcelti un apturētā līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summa par neizpildītajām saistībām tiek aprēķināta pilnā apmērā. Šādā gadījumā tiek atjaunota arī pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas apturētā tiesvedība un sprieduma izpildes lietvedība.

(3) Ja, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, apturētā tiesvedība un sprieduma izpildes lietvedība netiek atjaunota un šā likuma 36.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā minētie aizliegumi netiek atcelti, kā arī netiek atcelta līgumsoda, procentu un nokavējuma naudas summas par neizpildītajām saistībām pieauguma apturēšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

VII1 nodaļa
Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

(Nodaļa 11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

46.1 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process

(1) Komercsabiedrībai ir tiesības vienlaikus iesniegt pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu un lūgt tiesu pasludināt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) komercsabiedrība ir izstrādājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši šā likuma 33. un 37.panta noteikumiem;

2) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojuši kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas;

3) komercsabiedrība ir vienojusies ar administratoru un kreditoriem par administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā;

4) komercsabiedrība ir saņēmusi administratora atzinumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna īstenošanas iespējamību.

(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma normas, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 32.panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.

(4) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 33.pantā minētās metodes, kurām ir nepieciešama attiecīgās nodokļu administrācijas piekrišana.

(5) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā nepiemēro šā likuma 33.panta otrās daļas noteikumus par nepieciešamību saņemt nodrošinātā kreditora piekrišanu procentu samazinājumam.

(6) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šā likuma 33.panta otrās daļas noteikumus par nepieciešamību saņemt nodrošinātā kreditora piekrišanu pamatparāda samazināšanai, ja nodrošinātā kreditora pamatparāda samazinājums pārsniedz desmit procentus.

46.2 pants. Administrators ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā ieceļ tiesa pēc komercsabiedrības ieteikuma.

(2) Komercsabiedrības un tās kreditoru vienošanās par administratora izvēli (46.1 panta pirmās daļas 3.punkts) ir uzskatāma par panāktu, ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir saskaņojis šā likuma 46.1 panta pirmās daļas 2.punktā minētais minimālais kreditoru skaits.

46.3 pants. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

(1) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam ir jānodrošina, ka plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums no tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanas brīdī komercsabiedrībai pasludinātu maksātnespējas procesu un uzsāktu bankrota procedūru.

(2) Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā papildus šā likuma 37.panta otrajā daļā noteiktajām ziņām norāda:

1) administratoru ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā;

2) pamatojumu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstībai šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Šā likuma 36.pantā minētās sekas iestājas pēc tam, kad tiesa ir apstiprinājusi ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

VIII nodaļa
Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesa īpatnības

47.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja tiesiskās aizsardzības process

(1) Ja persona veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk šajā un XXIII nodaļā - lauksaimniecības produktu ražotājs), tās tiesiskās aizsardzības procesu īsteno šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju tiesiskās aizsardzības procesā saprot tādu fizisko vai juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstādes.

(3) Ar lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi šajā likumā saprot to, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.

48.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana lauksaimniecības produktu ražotājam

(1) Ja lauksaimniecības produktu ražotājam tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas nolēmumu šā procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par sešiem mēnešiem ilgāku, nekā noteikts šā likuma 42.pantā, lai pēc attiecīgā lauksaimniecības darbu perioda beigām lauksaimniecības produktu ražotājs varētu realizēt saražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju un gūt ienākumus no šīs produkcijas.

(2) Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā lauksaimniecības produktu ražotāja finansiālais stāvoklis pasliktinās dabas katastrofas, epizootijas vai citu lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi ietekmējošu ārkārtas apstākļu dēļ, tiesiskās aizsardzības procesu var pagarināt vēl par gadu ar nosacījumu, ka šā likuma 41.pantā paredzētajā kārtībā tiek attiecīgi grozīts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

C sadaļa
Juridiskās personas maksātnespējas process
IX nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

49.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekti

Juridiskās personas maksātnespējas procesu piemēro attiecībā uz juridisko personu, personālsabiedrību, individuālo komersantu, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un likumā noteiktiem speciāliem subjektiem (turpmāk šajā sadaļā un XXX nodaļā - parādnieks).

50.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes

Maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir kāda no šādām maksātnespējas procesa pazīmēm:

1) piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;

2) parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500 latus un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un ja kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma izsniegšanas vai nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu;

3) parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka darba samaksas izmaksas diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena;

4) parādnieks nespēj nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un viņa parādsaistības pārsniedz aktīvus;

5) saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā;

6) parādnieks nespēj nokārtot saistības, kas paredzētas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā;

7) ir iestājies kāds no šā likuma 45.panta trešajā daļā minētajiem gadījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

51.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Ar likumu pilnvarotā iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu:

1) parādnieka firma (nosaukums);

2) parādnieka reģistrācijas numurs;

3) parādnieka juridiskā adrese;

4) datums, kad lieta ierosināta tiesā, un tiesas nosaukums;

5) lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs;

6) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese un tālruņa numurs;

7) datums, kad pasludināts tiesas spriedums lietā, un tiesas nosaukums;

8) kreditoru pieteikšanās termiņš;

9) kreditoru sapulces norises vietas adrese, datums un laiks;

10) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, datums, kad pieņemts tiesas lēmums, kurā apstiprināts konkrētais risinājums, un tiesas nosaukums;

11) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

12) parādnieka mantas izsoles datums, laiks, vietas adrese, izsolāmās mantas veids (kustamā manta vai nekustamais īpašums);

13) datums, kad pieņemts tiesas lēmums par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, tiesas nosaukums un pamatojums;

14) ieraksta izdarīšanas datums.

X nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšana un tās ierosināšanas sekas

52.pants. Personas, kuras var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesā var iesniegt:

1) kreditors vai kreditori;

2) parādnieks;

3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona;

4) administrators tiesiskās aizsardzības procesā.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt šajā likumā noteiktās personas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši šā likuma 2.panta ceturtajai daļai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku reglamentējošajās speciālajās tiesību normās ir noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

53.pants. Kreditora iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 1., 2. un 3.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(2) Kreditors maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu.

(3) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 1.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma pamatojumu un apmēru, kā arī tiesu izpildītāja izsniegtu dokumentu par neiespējamību izpildīt tiesas nolēmumu.

(4) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 2.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, kreditors vai kreditori, kuru galvenā prasījuma apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz 1500 latus, pieteikumam pievieno pierādījumus par prasījuma apmēru, brīdinājuma kopiju, dokumentus par brīdinājuma izsniegšanu vai nosūtīšanu (kvīti par dokumenta nosūtīšanu ar sūtījuma satura apliecinājumu), kā arī pieteikumā apliecina, ka parādnieks nav cēlis iebildumus.

(5) Maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei var iesniegt darbinieks, kuram ir vai ir bijušas darba tiesiskās attiecības ar parādnieku. Maksātnespējas procesa pieteikumā darbinieks norāda, par kādu laikposmu nav izmaksāta darba samaksa un kaitējuma atlīdzība, un tam pievieno darba devēja izsniegtu izziņu par darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, bet, ja darba devējs minēto izziņu nav izsniedzis, šo faktu norāda pieteikumā.

(6) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, kreditors pievieno dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(7) Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku, kreditors šajā pieteikumā norāda pamatojumu un pievieno apliecinošus dokumentus, ja tādi ir viņa rīcībā, minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai.

(8) Ja tiek iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu, kreditors nosūta šā pieteikuma kopiju minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

54.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pārvaldes institūcija vai personālsabiedrības biedri, kuriem ir pārstāvības tiesības, vai īpaši pilnvarota persona.

(2) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) visus parādnieka norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteikumi.

(3) Parādniekam ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no šā likuma 50.panta 3., 4., 5. un 6.punktā minētajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Šī pazīme norādāma maksātnespējas procesa pieteikumā.

(4) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pārvaldes institūciju locekļu, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tie ir identificējami un sasniedzami;

2) kreditoru sarakstu, norādot kreditora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu;

3) likumā noteiktajā kārtībā apstiprināto parādnieka pēdējo gada pārskatu;

4) parādnieka bilanci un bilances pielikumus (tajā skaitā parādnieka debitoru sarakstu, norādot nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, adresi, parāda summu, samaksas termiņu un saistību rašanās pamatu). Parādnieka bilance un bilances pielikumi sastādāmi ne agrāk kā mēnesi pirms maksātnespējas procesa pieteikuma;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu;

6) pierādījumus pieteikumā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei;

7) pierādījumu tam, ka par maksātne­spējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem;

8) pierādījumus par pārstāvības tiesībām;

9) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

10) apliecinājumu tam, ka maksātne­spējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteikumi.

(5) Ja maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteikumi, parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam papildus šā panta ceturtajā daļā norādītajiem dokumentiem pievieno apliecinājumu, kurā norāda:

1) pamatojumu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai un apliecinošus dokumentus, ja parādnieks iesniedz pieteikumu šādas procedūras uzsākšanai;

2) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka galveno interešu centrs, ja parādnieks iesniedz pieteikumu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai;

3) informāciju par vietu, kur atrodas parādnieka uzņēmums Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē, ja parādniekam šāds uzņēmums pieder.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

55.pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikums likvidācijas procesā

(1) Parādnieka vārdā maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz likvidators atbilstoši šā likuma 50.panta 5.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei.

(2) Uz likvidatora maksātnespējas procesa pieteikumu attiecināmi šā likuma 54.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

56.pants. Padomes regulā minētās personas iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, lai pret parādnieku ierosinātu šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(2) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

4) tās tiesas nosaukumu, kura pret parādnieku uzsākusi Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tiesas nolēmuma pieņemšanas un spēkā stāšanās datumu;

5) pamatojumu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanai pret parādnieku;

6) informāciju par to, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk - dalībvalsts) pret parādnieku ir uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta "a" punktā minētā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku;

2) pienācīgi apliecinātu tiesas nolēmuma vai cita apliecinājuma norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu tā tulkojumu valsts valodā par likvidatora iecelšanu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā;

3) dokumentus, kas apliecina, ka konkrētajā vietā Latvijā atrodas parādniekam piederošs uzņēmums Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē;

4) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

56.1 pants. Administratora maksātnespējas pieteikums tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Administrators, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu atbilstoši šā likuma 50.panta 7.punktā minētajai pazīmei, pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) parādnieka firmu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

4) parādnieka pārstāvi vai pārstāvjus maksātnespējas procesa lietā.

(2) Pieteikumam pievieno dokumentus, kuri pamato pieteikumā minētos faktus.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

57.pants. Ierobežojumi maksātne­spējas procesa pieteikuma iesniegšanai

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors.

(2) Ja prasījums nav nodrošināts pil­nībā, nodrošinātais kreditors maksātne­spējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā.

(3) Nenodrošinātais kreditors nedrīkst iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.

58.pants. Aizliegums grozīt maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmetu un atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

(1) Maksātnespējas procesa lietās nav pieļaujama maksātnespējas procesa pieteikuma priekšmeta grozīšana.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs nav tiesīgs šo pieteikumu atsaukt.

59.pants. Parādnieka un kreditora rīcības ierobežojumi maksātnespējas procesā

(1) Parādniekam pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas ir aizliegts veikt darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

(2) Līdz ar maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt jebkādas individuālas darbības, ar kurām tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem.

(3) Mantiskās tiesības, kas radušās kreditoram vai trešajai personai šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto darbību rezultātā, atzīstamas par spēkā neesošām.

60.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1) Pēc iecelšanas un līdz maksātne­spējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā, iesniedz šo lēmumu tiesā un nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem;

2) apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību;

3) sagatavo un iesniedz tiesā savu pārskatu par parādnieka stāvokli.

(2) Administrators pārskatā par parādnieka stāvokli sniedz šādas ziņas:

1) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apmērs;

2) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

3) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, ir izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

4) tās parādnieka mantas saraksts, kura atrodas citā dalībvalstī, un to nodrošināto un nenodrošināto kreditoru saraksts, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, kā arī atzinums par to, vai pret parādnieku uzsākama Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) parādnieka valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas saraksts;

6) parādnieka debitoru un kreditoru saraksti pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespējas procesa pazīmju esamību, to atbilstību maksātnespējas procesa pieteikumam, kā arī par to, vai parādnieka aktīvi sedz viņa parādsaistības;

8) citas ziņas, kas attiecināmas uz parādnieku un ir nepieciešamas maksātne­spējas procesa lietas izskatīšanai tiesā.

(3) Ja administratora pārskatā norādāmās ziņas nav iegūtas, administrators to atspoguļo pārskatā, minot attiecīgos objektīvos iemeslus.

(4) Pēc iecelšanas un līdz maksātne­spējas procesa lietas izskatīšanai tiesā administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst viņa pienākumu izpildes nodrošināšanai.

(5) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja, pamatojoties uz šā likuma 50.panta 6. vai 7.punktā minēto pazīmi, tiek pasludināts maksātnespējas process.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

XI nodaļa
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

61.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas:

1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar visu savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;

2) parādnieka pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta, un parādnieka pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pieaugums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods; nodokļu prasījumiem tiek apturēta tās nokavējuma naudas aprēķināšana, kas tiek noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu).

(2) Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts maksātnespējas process, ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret parādnieku, un spriedumu izpildes lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no parādnieka nepiedzīto summu piedziņu. Izsludinātās parādnieka mantas izsoles tiek atceltas, bet, ja izsole ir notikusi, iegūtie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti administratora norādītajā parādnieka kontā kredītiestādē.

(3) Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

62.pants. Administratora pilnvaras pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai par tās izbeigšanu.

(2) Administratoram pēc maksātne­spējas procesa pasludināšanas ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības un pienākumi.

(3) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un tajā iesaistītais likvidators darbojas Latvijā, neuzsākot šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru, tās 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators nodrošina iesniegšanai attiecīgajām maksātnespējas procesā kompetentajām personām un institūcijām pienācīgi apliecinātu nolēmuma par maksātnespējas procesa pasludināšanu un likvidatora iecelšanu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā.

63.pants. Administratora darbības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators veic šādas darbības:

1) saistību izpildes nodrošināšanai nekavējoties iesniedz attiecīgajiem publiskajiem reģistriem pieteikumu par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu, tiesas sprieduma par maksātnespējas procesa pasludināšanu norakstu un tiesas lēmuma par administratora iecelšanu norakstu;

11) nekavējoties pieņem lēmumu par parādnieka pārstāvja vai pārstāvju noteikšanu maksātnespējas procesa lietā un iesniedz šo lēmumu tiesā, kā arī nosūta parādnieka pārstāvim vai pārstāvjiem, ja, pamatojoties uz šā likuma 50.panta 6.punktā minēto pazīmi, pēc komercsabiedrības maksātnespējas procesa pieteikuma tiek pasludināts maksātnespējas process;

2) nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastāda parādnieka bilanci;

3) sastāda tās parādnieka mantas sarakstu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi;

4) pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus;

5) nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

6) sniedz kreditoru sapulcei atzinumu par maksātnespējas procesa cēloņiem;

7) sniedz kreditoru sapulcei savas darbības pārskatu;

8) sniedz kreditoru sapulcei priekšlikumu par iespējamiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem;

9) ja finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darbības uzraudzību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vismaz reizi gadā rakstveidā informē zināmos kreditorus par maksātnespējas procesa norisi, nosūtot individuālu paziņojumu tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir ārvalstīs, kā arī paziņojumu Maksātnespējas administrācijai;

10) iesniedz tiesai pieteikumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un nodošanu administratoram;

11) atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai.

(2) Administratora pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā vērsties Maksātnespējas administrācijā ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.

(3) Administrators Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Maksātnespējas administrācijai ziņas un dokumentus par maksātnespējas procesa norisi.

(4) Administratoram ir pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības saistībām.

(5) Administratoram ir pienākums pieprasīt, lai parādnieka dalībnieki izpilda savas saistības attiecībā uz parādnieka pamatkapitālu vai citu mantu, un iesniegt tiesā prasības par šādu saistību izpildi.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 22.panta 2.punktā minētā persona, veicot Latvijā darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu, informē attiecīgos publiskos reģistrus par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku. Informācijai pievieno pienācīgi apliecinātu nolēmuma par maksātnespējas procedūras uzsākšanu pret parādnieku un Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu šā nolēmuma tulkojumu valsts valodā.

(7) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un parādniekam Latvijā pieder uzņēmums šīs regulas 2.panta "h" punkta izpratnē, Padomes regulas Nr. 1346/2000 21.panta 2.punktā minētā persona piecu dienu laikā no dienas, kad šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators uzsācis darbības, kas saistītas ar parādnieka uzņēmuma mantas atgūšanu un atsavināšanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesu, kurā norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un nolēmuma pieņemšanas dienu;

3) Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) faktu, ka pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai.

(8) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, šīs regulas 21.panta 1.punktā minētajai personai, veicot darbības, kas saistītas ar parādnieka mantas atgūšanu un atsavināšanu Latvijā, ir tiesības iesniegt ar likumu pilnvarotajai iestādei pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā, norādot šā panta septītajā daļā minēto informāciju.

(9) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators piecu dienu laikā pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas nosūta kreditoriem, kuru dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, paziņojumu par parādnieka maksātnespēju un kreditoru prasījumu iesniegšanu saskaņā ar minētajā regulā noteikto kārtību, kurā papildus norāda:

1) parādnieka firmu un reģistrācijas numuru;

2) tiesas nosaukumu un sprieduma pasludināšanas dienu;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un tālruņa numuru;

4) uzsāktās maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu;

5) dalībvalsti, kuras normatīvie akti piemērojami maksātnespējas procedūru sākšanai, izpildei un izbeigšanai;

6) ka kreditora pieteikumā iekļaujama informācija par to, vai prasījums ir nodrošināts ar lietu tiesībām.

(10) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators sadarbojas ar šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistīto likvidatoru, pēc likvidatora pieprasījuma sniedz maksātnespējas procesa administrēšanai nepieciešamo informāciju, arī informāciju par parādnieka mantu, kas atrodas Latvijā, par plānotajām vai veicamajām darbībām mantas atgūšanai un atsavināšanai, par iesniegtajiem kreditoru prasījumiem, atzītajiem un neatzītajiem kreditoru prasījumiem un sūdzībām sakarā ar prasījumiem, par kreditoru grupēšanu, apmierinātajiem kreditoru prasījumiem, kreditoru sapulcēm, par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras norisi, risinājumiem un pasākumiem, mantas sadali un naudas pārpalikumu.

(11) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators seko līdzi šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktās maksātnespējas procedūras norisei un, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no minētās regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora, informē likvidatoru par citām pret parādnieku uzsāktajām šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajām maksātnespējas procedūrām un šo procedūru norises būtiskajiem aspektiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

64.pants. Administratora tiesības pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas

Administratoram pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas papildus šajā likumā noteiktajām vispārīgajām administratora tiesībām ir šādas tiesības:

1) atsavināt parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) likvidēt parādnieka filiāles vai pārstāvniecības;

3) nodot tiesai izskatīšanai jebkuru parādnieka prasījumu;

4) pārstāvēt parādnieku;

5) apdrošināt parādnieka darījumus un parādnieka īpašumā esošo mantu;

6) bez īpaša pilnvarojuma sastādīt un parakstīt parādnieka vārdā jebkuru dokumentu;

7) iecelt amatpersonas parādnieka pārvaldes darba veikšanai un noteikt to kompetenci, pieņemt darbā un atlaist no darba darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas;

8) segt maksātnespējas procesa izmaksas;

9) iznomāt (izīrēt) jebkuru parādnieka mantu, kā arī nomāt (īrēt) jebkuru mantu, ja tas ir kreditoru kopuma interesēs;

10) atteikties no jebkura prasījuma vai slēgt jebkuru izlīgumu parādnieka vārdā attiecībā uz parādnieka prasījumiem pret trešajām personām, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas klātesošo balsstiesīgo kreditoru;

11) iesniegt pieteikumu par jebkuras tās trešās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, kurai ir parādsaistības pret parādnieku, un pārstāvēt parādnieka prasījumus, ja uz šā pieteikuma pamata tiek ierosināta lieta;

12) mainīt parādnieka reģistrēto juridisko adresi;

13) pieprasīt, lai kreditors iesniedz noteiktā kārtībā apliecinātu sava prasījuma un to pamatojošo dokumentu tulkojumu valsts valodā;

14) pieaicināt speciālistus, lai nodrošinātu efektīvu un likumīgu maksātnespējas procesu, un ar kreditoru sapulces piekrišanu segt ar to saistītās izmaksas no parādnieka vai citiem maksātnespējas procesa līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

XII nodaļa
Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

65.pants. Parādnieka pārstāvis

(1) Administrators nosaka parādnieka pārstāvi, kura piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, atbilstoši šādai secībai:

1) izpildinstitūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt parādnieku atsevišķi;

2) citi izpildinstitūcijas locekļi;

3) pārraudzības institūcijas vadītājs;

4) citi pārraudzības institūcijas locekļi;

5) dalībnieks (akcionārs), kuram ir lielākais balsu skaits.

(2) Par parādnieka pārstāvi personālsabiedrībās nosakāms tas biedrs, kuram ir pārstāvības tiesības, bet, ja tāda nav, tad biedrs, kuram ir lietvedības tiesības.

(3) Administrators var noteikt par parādnieka pārstāvi citu personu, ja tā var sniegt šajā likumā noteiktās ziņas par parādnieku un viņa darbību un šā panta pir­majā un otrajā daļā noteiktās personas objektīvu iemeslu dēļ nespēj sniegt minētās ziņas.

(4) Ja parādnieka pārstāvis objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt savus pienākumus, par parādnieka pārstāvi nosakāma cita šajā pantā minētā persona.

(5) Lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu administrators nekavējoties nosūta tiesai.

(6) Administrators var nepieņemt lēmumu par parādnieka pārstāvja noteikšanu, ja parādnieka pārstāvis ir miris un nav iespējams noteikt citu parādnieka pārstāvi.

66.pants. Parādnieka pārstāvja tiesības

Parādnieka pārstāvim ir šādas tiesības:

1) iepazīties ar pieteiktajiem kreditoru prasījumiem un izteikt administratoram iebildumus par tiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par parādnieka mantas pārdošanu;

3) piedalīties kreditoru sapulcē un iepazīties ar tās protokolu;

4) pieprasīt, lai administrators sasauc kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) izstrādāt izlīguma projektu vai sanācijas plānu;

6) šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces vai administratora lēmumu vai celt prasību tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

67.pants. Parādnieka pārstāvja pienākumi

(1) Parādnieka pārstāvja pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm, par kurām viņam ir paziņots, kā arī sniegt savā rīcībā esošās ziņas par parādnieku.

(2) Parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visus parādnieka organizatoriskos, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes, personāla un grāmatvedības dokumentus, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu detalizētu sarakstu.

(3) Ja parādnieka pārstāvis maksātnespējas procesa laikā maina dzīvesvietu, viņa pienākums ir nekavējoties paziņot administratoram un tiesai jaunās dzīvesvietas adresi.

68.pants. Ziņu sniegšanas kārtība

(1) Parādnieka pārstāvim ir pienākums sniegt tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par parādnieku nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

(2) Ja parādnieka pārstāvja rīcībā nav pieprasīto ziņu, viņam nekavējoties par to jāinformē administrators vai tiesa, norādot iemeslus, kāpēc šādu ziņu viņa rīcībā nav.

(3) Parādnieka pārstāvis iesniedz pieprasītās ziņas vai attiecīgu paziņojumu par to, ka viņš nevar rakstveidā sniegt pieprasītās ziņas, apliecinot to ar parakstu.

(4) Ja tiesa vai administrators ar ierakstītu pasta sūtījumu uz parādnieka pārstāvja deklarēto dzīvesvietas adresi ir nosūtījis pieprasījumu sniegt ziņas, uzskatāms, ka parādnieka pārstāvis šo pieprasījumu ir saņēmis septītajā dienā pēc nosūtīšanas un tā saturs viņam ir zināms.

69.pants. Ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku

(1) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku atzīstamas šādas personas:

1) parādnieka dalībnieki vai personālsabiedrības biedri, pārvaldes institūciju locekļi;

2) prokūrists un komercpilnvarnieks;

3) persona, kura sastāv ar parādnieka dibinātāju, dalībnieku vai personālsabiedrības biedru, pārvaldes institūciju locekļiem laulībā, radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

(2) Par ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku šajā pantā minētās personas ir atzīstamas, ja tās šajā statusā bijušas pēdējo piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas.

XIII nodaļa
Kreditoru prasījumi

70.pants. Kreditoru prasījumu pieteikšana

(1) Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tiesa var noteikt garāku kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(2) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījuma iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par gadu no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu. Pēc šā termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

(3) Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījuma iesniegšanas termiņu, bet iesniedzis to gada laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības.

(4) Kreditori savā pieteikumā norāda prasījuma pamatojumu, veidu, apmēru un rašanās laiku, atsevišķi minot galvenā prasījuma apmēru un blakusprasījumu apmēru, un pieteikumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu prasījumu pamatojošu dokumentu norakstus.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, parādnieka kreditors, kura dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, iesniedz kreditora prasījumu. Prasījumā norāda minētās regulas 41. un 42.pantā noteiktās ziņas. Kreditora prasījumu ārvalsts valūtā administrators pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(6) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un administrators šīs procedūras kreditoru interesēs iesniedz kreditoru prasījumus citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktā maksātnespējas procedūrā, viņš pirms prasījumu iesniegšanas nosūta katram kreditoram paziņojumu ar lūgumu piekrist kreditora prasījuma iesniegšanai citā procedūrā. Ja kreditors triju nedēļu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas nav sniedzis administratoram rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš noraidījis piedāvājumu iesniegt viņa prasījumu citā procedūrā. Ja administrators kreditoru nav informējis, kreditoram ir tiesības atsaukt viņa interesēs iesniegto prasījumu, iesniedzot administratoram atsaukumu. Administrators atsauc kreditora prasījumu divu nedēļu laikā pēc atsaukuma saņemšanas.

(7) Maksātnespējas administrācija īsteno prasījuma tiesības attiecībā uz Maksātnespējas administrācijas piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanu, kas izmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem darbinieku prasījumu apmierināšanai. Īstenojot prasījuma tiesības darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto naudas līdzekļu apmērā, uz Maksātnespējas administrāciju netiek attiecināti šā likuma noteikumi par kreditoru prasījuma pieteikšanas termiņu un kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu.

(8) Maksātnespējas administrācijas prasījums atmaksāt darbinieku prasījumu apmierināšanai tās piešķirtos naudas līdzekļus tiek ierakstīts kreditoru prasījumu reģistrā, kad Maksātnespējas administrācija izmaksājusi darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtās summas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

71.pants. Kreditoru prasījumu reģistrs

(1) Administrators kārto kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Kreditoru prasījumu reģistrā administrators ieraksta šādas ziņas:

1) tā kreditora firma vai vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs vai personas kods, kurš pieteicis kreditora prasījumu;

2) atzīme par kreditora prasījuma atzīšanu vai neatzīšanu;

3) kreditora prasījuma pamats;

4) kreditora prasījuma rašanās laiks;

5) kreditora prasījuma veids;

6) kreditora prasījuma apmērs (galvenā prasījuma un blakusprasījuma apmērs);

7) kreditora balsu skaits kreditoru sapulcē.

72.pants. Tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru

(1) Jebkurai personai, kura ir iesniegusi kreditora prasījumu, Maksātnespējas administrācijai un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru prasījumu reģistru.

(2) Katram kreditoram, kurš pieteicis kreditora prasījumu, un parādnieka pārstāvim septiņas dienas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās tiesības var izmantot pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, bet šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators - tikai tad, ja viņš kreditoru interesēs iesniedzis kreditoru prasījumus.

73.pants. Kreditoru prasījumu pārbaude

(1) Administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(2) Ja kreditora prasījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, administrators nekavējoties nosūta kreditoram lūgumu piecu dienu laikā, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām novērst konstatētos trūkumus. Ja kreditors novērš trūkumus noteiktajā termiņā, uzskatāms, ka kreditora prasījums iesniegts noteiktajā termiņā. Ja kreditors nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu piecu dienu laikā no trūkumu novēršanai dotā termiņa beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

74.pants. Administratora lēmums par kreditoru prasījumiem

(1) Pēc kreditoru prasījumu pārbaudes administrators pieņem pamatotu lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu. Administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru.

(2) Kreditora prasījumu, kas nodibināts ar tiesas nolēmumu, administrators var neatzīt vai atzīt daļēji tikai tad, ja ir pierādījumi par to, ka pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās parādnieks saistību izpildījis pil­nībā vai daļēji.

(3) Šķīrējtiesas nolēmums juridisko seku ziņā pielīdzināms tiesas nolēmumam, ja tam pievienots tiesas izdots izpildraksts.

(4) Ja administrators nav atzinis kreditora prasījumu, attiecīgais prasījums pēc pārsūdzības termiņa beigšanās tiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra. Kreditora prasījums netiek izslēgts no kreditoru prasījumu reģistra, ja administratora lēmums ir pārsūdzēts. Līdz brīdim, kad tiesa ir izskatījusi sūdzību, attiecīgā kreditora prasījumu iekļauj kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir.

(5) Ja kreditors neceļ tiesā prasību tiesas noteiktajā termiņā, attiecīgais kreditora prasījums ir izslēdzams no kreditoru prasījumu reģistra.

(6) Ja tiesas noteiktajā termiņā kreditors ceļ prasību tiesā, viņa prasījums ir iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram balsstiesības nepiešķir. Balsstiesības viņam piešķiramas, ja ir stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atzīta attiecīgā prasība.

(7) Administratora lēmums par kreditora prasījuma neatzīšanu vai prasījuma daļēju atzīšanu triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūtāms attiecīgajam kreditoram pa pastu, un sūtījums noformējams ierakstīta pasta sūtījuma veidā. Uzskatāms, ka adresāts attiecīgo lēmumu ir saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja rodas šaubas, administratoram jāpierāda, kad sūtījums nodots pastā.

(8) Lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem piecu dienu laikā pēc šā prasījuma saņemšanas. Ja prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, lēmumu par attiecīgā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu administrators pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc kreditora prasījuma saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

75.pants. Kreditoru prasījumu grupēšana

(1) Administrators sadala pieteiktos kreditoru prasījumus šādās divās grupās:

1) nodrošināto kreditoru prasījumi;

2) nenodrošināto kreditoru prasījumi.

(2) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

76.pants. Sūdzības par kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu

(1) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par sava prasījuma neatzīšanu divu nedēļu laikā no šā lēmuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par viņa prasījuma neatzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(2) Kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā trīs nedēļas pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām, parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(4) Sūdzības sakarā ar kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu var iesniegt tiesā, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(5) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var lūgt tiesu atjaunot sūdzības iesniegšanas procesuālo termiņu, ja administratora vainas dēļ nav bijis iespējams iesniegt sūdzību šajā likumā noteiktajā termiņā.

XIV nodaļa
Kreditoru sapulce

77.pants. Kreditoru sapulces procedūra

(1) Kreditoru sapulce ir organizēta kreditoru kopīgas darbības forma, tajā kreditori pieņem lēmumus. Kreditoru sapulcē var būt klāt Maksātnespējas administrācijas pārstāvji.

(2) Kreditoru sapulci vada administrators.

(3) Kreditors var piedalīties kreditoru sapulcē personiski vai ar pārstāvja starp­niecību. Kreditora pārstāvim ir pienākums uzrādīt kreditoru sapulces vadītājam pārstāvību apliecinošu dokumentu.

(4) Ja kreditoru sapulcē piedalās pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, viņš kreditoru sapulces vadītājam uzrāda tiesas nolēmuma norakstu par minētās regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora iecelšanu vai cita apliecinājuma pienācīgi apliecinātu norakstu un noteiktā kārtībā apliecinātu nolēmuma vai apliecinājuma tulkojumu valsts valodā.

(5) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Šī persona pārstāv kreditoru pilnā viņa prasījuma apmērā.

(6) Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par simt kreditoriem, kreditoru sapulcē piedalās tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk par vienu procentu no visu kreditoru prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona var pārstāvēt vairākus kreditorus.

(7) Administrators sniedz kreditoriem, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, nepieciešamās ziņas, kā arī atbalstu, lai šādi kreditori apvienotos un pilnvarotu kopīgu pārstāvi balsot viņu vārdā.

(8) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto kreditoru prasījumu apmēra, ja par kreditoru sapulces sasaukšanu ir izdarīts ieraksts maksātnespējas reģistrā. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Parādnieka pārstāvju nepiedalīšanās nav šķērslis kreditoru sapulces norisei.

(81) Balsstiesīgi kreditori ir tiesīgi balsot tikai “par” vai “pret”.

(9) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus tikai tajos jautājumos, kuri norādīti pieteikumā kā attiecīgās kreditoru sapulces darba kārtības jautājumi, izņemot jautājumu par kreditoru sapulces sasaukšanu. Kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka administrators pēc savas iniciatīvas, kā arī ņemot vērā pieprasījumā par kreditoru sapulces sasaukšanu iekļautos jautājumus.

(10) Kreditoru sapulces gaitu protokolē. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs. Kreditoru sapulces protokolu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no kreditoru sapulces sasaukšanas dienas paraksta kreditoru sapulces vadītājs un no klātesošo kreditoru vidus ievēlēts kreditoru sapulces pārstāvis, kā arī jebkurš kreditors, kas piedalījies kreditoru sapulcē un izteicis vēlmi parakstīt kreditoru sapulces protokolu.

(11) Kreditoriem un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru sapulces protokolu. Administrators pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas piecu dienu laikā izsniedz attiecīgi apliecinātu kreditoru sapulces protokolu.

(12) Parakstīto protokolu administrators piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā. Noslēguma kreditoru sapulces protokolu un pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu iesniedz arī tiesā.

(13) Kreditoru sapulci var pārtraukt vienu reizi uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību. Administrators iesniedz pieteikumu par kreditoru sapulces pārtraukšanu un tās atsākšanas laiku, norises vietas adresi un darba kārtību, kā arī attiecīgās kreditoru sapulces protokolu ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

78.pants. Kreditoru balsu skaita noteikšana kreditoru sapulcēs

(1) Katra kreditora balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka administrators.

(2) Balsis kreditoru sapulcē tiek piešķirtas nenodrošinātajam kreditoram, kura prasījums ir pieteikts šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā un kura prasījumu ir atzinis administrators. Ja administrators ir pieņēmis lēmumu daļēji atzīt kreditora prasījumu, balsis kreditoram piešķir atbilstoši atzītajai galvenā prasījuma summai.

(3) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, mazāko balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu uzskatot par vienu balsi; pārējo balsstiesīgo kreditoru balsu skaitu nosaka, dalot katra balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu ar mazāko balsstiesīgā kreditora galvenā prasījuma summu.

(4) Ja ir mainījies kreditoru prasījumu apjoms, katrā kreditoru sapulcē kreditoru balsu skaits aprēķināms no jauna.

(5) Balsis kreditoram piešķiramas atbilstoši galvenā prasījuma summai.

(6) Ja pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators pieteicis kreditoru prasījumus pret parādnieku Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procedūrā, tad šīs regulas 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators iegūst kreditora tiesības pieteikto kreditoru prasījumu apmērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

79.pants. Kreditoru sapulces kompetence

Kreditoru sapulces kompetencē ietilpst:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana;

2) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma pasākumu - sanācijas plāna vai izlīguma - apstiprināšana;

3) sanācijas vai bankrota procedūras grozīšana;

4) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma atcelšana;

5) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana;

6) parādu segšanas kārtības noteikšana;

7) neieķīlātās mantas izsoles noteikumu apstiprināšana;

8) neuzticības izteikšana administratoram;

9) parādnieka ārkārtas bilances un gada pārskatu apstiprināšana;

10) administratora atlīdzības noteikšana;

11) administratora nodrošinājuma noteikšana un grozīšana;

12) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana;

13) speciālistu pieaicināšana un viņu atlīdzības noteikšana;

14) cesijas līguma noteikumu apstiprināšana;

15) pienākuma noteikšana administratoram pirms atsevišķu darījumu noslēgšanas saņemt kreditoru sapulces piekrišanu;

16) administratora darbības pārskatu pieprasīšana un izskatīšana;

17) maksātnespējas procesa finansēšanas avota noteikšana;

18) lēmuma par administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības segšanu pieņemšana.

80.pants. Pirmās kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc ne agrāk kā mēneša laikā un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām.

(2) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedz pieteikumu par pirmās kreditoru sapulces laiku, norises vietas adresi un darba kārtību ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(3) Paziņojumā par kreditoru sapulci administrators norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējo summu. Ja kreditoru prasījumu reģistrā ir reģistrēti vairāk par simt kreditoriem, paziņojumā par kreditoru sapulci administrators uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu atzīto prasījumu summas, apvienoties un pilnvarot vienu pārstāvi.

(4) Paziņojumā var norādīt arī citas ziņas, kurām ir nozīme kreditoru sapulces norisē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

81.pants. Pirmajā kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšana;

2) administratora atlīdzības un nodrošinājuma noteikšana;

3) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu;

4) maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana;

5) parādnieka bilances apstiprināšana (63.panta pirmās daļas 2.punkts);

6) speciālistu pieaicināšana un viņu atlīdzības noteikšana;

7) administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības noteikšana;

8) iespējamā maksātnespējas procesa beigu termiņa noteikšana.

(2) Administrators ir tiesīgs pirmās kreditoru sapulces darba kārtībā iekļaut arī citus jautājumus.

(3) Ja pirmajā kreditoru sapulcē tiek konstatēts, ka parādniekam nav mantas vai nav iespējams to atgūt, kā arī nav iespējams noslēgt izlīgumu vai piemērot sanāciju, šajā kreditoru sapulcē var pieņemt lēmumu gan par bankrota procedūras uzsākšanu, gan par bankrota procedūras pabeigšanu.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, pirmā kreditoru sapulce lemj par iespēju atcelt bankrota procedūru un piemērot citu maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

82.pants. Kārtējo kreditoru sapulču sasaukšana

(1) Kārtējo kreditoru sapulci sasauc ne retāk kā reizi gadā, lai izlemtu jautājumus, kas ir kreditoru sapulces kompetencē, izņemot gadījumu, ja tiesā apstiprināts izlīgums.

(2) Administrators ir tiesīgs sasaukt kārtējās kreditoru sapulces pēc savas ini­ciatīvas, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā kreditoru sapulces datuma iesniedzot pieteikumu par kārtējo kreditoru sapulci ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(3) Pieteikumā par kārtējo kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, norises vietas adresi un darba kārtību.

(4) Ja nav pamata sasaukt noslēguma kreditoru sapulci, administrators ne vēlāk kā mēnesi pirms noteiktā maksātnespējas procesa beigu termiņa sasauc kārtējo kreditoru sapulci, lai izlemtu jautājumu par maksātnespējas procesā turpmāk veicamajām darbībām.

(5) Administrators sasauc kārtējo kreditoru sapulci mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas, ja to pieprasa:

1) kreditors vai kreditoru grupa, kas pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daļu no parādnieka kopējās atzītās prasījumu summas;

2) parādnieka pārstāvis;

3) Maksātnespējas administrācija;

4) citā dalībvalstī pret parādnieku uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā pieprasījumā iekļauj pieprasītāju sarakstu, viņu prasījumu apjomu, sapulces darba kārtību un tās sasaukšanas iemeslus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

83.pants. Noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana

(1) Noslēguma kreditoru sapulci sa­sauc ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kreditoru sapulces noteiktā sanācijas termiņa beigām.

(2) Ja kreditoru sapulces noteiktais maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums ir bankrots, noslēguma kreditoru sapulci sasauc ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes. Ja bankrota procedūras pasākumu izpilde nav iespējama, noslēguma kreditoru sapulci sasauc mēneša laikā no dienas, kad tika konstatēta attiecīgo pasākumu izpildes neiespējamība.

(3) Administrators ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās noslēguma kreditoru sapulces iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei attiecīgu pieteikumu ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

(4) Pieteikumā par noslēguma kreditoru sapulci norāda parādnieka firmu, reģistrācijas numuru, kreditoru sapulces laiku, norises vietas adresi un darba kārtību.

(5) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā. Ja saistībā ar kreditoru prasījumu pilnīgu apmierināšanu attiecīgu kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu nav iespējams pieņemt, lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu pieņem administrators.

(6) Apstiprinot kreditoru sapulces vai administratora lēmumu par sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu, tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

84.pants. Noslēguma kreditoru sapulcē izskatāmie jautājumi

(1) Noslēguma kreditoru sapulces darba kārtībā obligāti iekļaujami un kreditoru sapulcē izskatāmi šādi jautājumi:

1) maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma izpildes apstiprināšana, izņemot šā likuma 81.panta trešajā daļā minēto gadījumu;

2) iepazīšanās ar administratora darbības pārskatu.

(2) Noslēguma kreditoru sapulce ir tiesīga izskatīt arī citus jautājumus, izņemot jautājumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanu.

(3) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra un kreditoru sapulce pieņem lēmumu par uzsāktās procedūras atcelšanu un cita maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma piemērošanu, pirms minētā lēmuma apstiprināšanas saņemama šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstveida piekrišana.

85.pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem

(1) Kreditoru sapulces lēmumu var pārsūdzēt tiesā, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(2) Kreditors vai parādnieka pārstāvis var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu, ja tas ir prettiesisks vai pretrunā ar kreditoru kopuma interesēm. Sūdzību var iesniegt triju nedēļu laikā pēc kreditoru sapulces.

(3) Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu.

XV nodaļa
Parādnieka manta un tās pārvaldīšana

86.pants. Parādnieka mantas jēdziens

(1) Parādnieka manta šā likuma izpratnē ir:

1) parādnieka nekustamais īpašums, kustamā manta, tajā skaitā naudas līdzekļi;

2) saskaņā ar šā likuma 87.pantu atgūtā manta;

3) augļi, kas iegūti no parādnieka mantas maksātnespējas procesa laikā;

4) maksātnespējas procesa laikā cita tiesiski iegūtā manta;

5) manta, kas atrodas tikai Latvijā, ja pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra.

(2) Parādnieka mantas sarakstā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, nav iekļaujama manta, uz kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar vērst piedziņu.

87.pants. Atgūtā manta

(1) Atgūtā manta šā likuma izpratnē ir naudas līdzekļi, kā arī cita manta, kas:

1) iekļāvusies parādnieka mantā maksātnespējas procesa laikā, pamatojoties uz prasījuma tiesībām pret trešajām personām;

2) atgūta, atzīstot darījumus par spēkā neesošiem;

3) atgūta, atprasot segtos parādus (95.pants).

(2) Atgūtajai mantai pielīdzināmi:

1) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par nodarītajiem zaudējumiem;

2) naudas līdzekļi un manta, kas iegūta no personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem, pamatojoties uz viņu pienākumu atbildēt par personālsabiedrības saistībām;

3) naudas līdzekļi, kas iegūti no parādnieka kapitāla daļu turētājiem un citu pārvaldes institūciju locekļiem kriminālsodāma bankrota gadījumā un citos likumā paredzētajos gadījumos;

4) naudas līdzekļi, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā, izņemot naudas līdzekļus, kas iegūti par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas atsavināšanas rezultātā.

88.pants. Trešajām personām piederošā manta

(1) Parādnieka mantā, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, neietilpst parādnieka valdījumā vai turējumā esošā trešajām personām piederošā manta.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām. Trešajām personām ir pienākums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar tām piederošās mantas uzturēšanu, ja šīs personas pēc administratora uzaicinājuma nepārņem savu mantu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta maksātnespējas procesa laikā, šīs mantas vērtību atlīdzina persona, kuras vainas dēļ trešajām personām piederošā manta ir atsavināta.

(4) Šis pants piemērojams arī attiecībā uz finanšu līdzekļiem vai finanšu instrumentiem, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei.

89.pants. Nodrošinātā kreditora tiesības prasīt mantas nošķiršanu

Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt mantas nošķiršanu no kopējās parādnieka mantas, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi.

90.pants. Parādnieka mantas pārvaldīšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas parādnieka mantas pārvaldīšanas tiesības iegūst administrators.

(2) Administrators pārvalda parādnieka mantu, veic pasākumus tās atgūšanai un rīkojas ar šo mantu šajā likumā noteikto pilnvaru ietvaros.

(3) Administrators pārvalda mantu kā krietns un rūpīgs saimnieks.

(4) Naudas līdzekļi, kurus administrators saņem, pārvaldot parādnieka mantu, noguldāmi kredītiestādē parādnieka kontā.

91.pants. Administratora pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti

Administratoram ir pienākums organizēt grāmatvedības uzskaiti visā maksātnespējas procesa laikā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

XVI nodaļa
Darījumu apstrīdēšana

92.pants. Darījumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Administratoram ir pienākums izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu neatkarīgi no šā darījuma veida, ja tas noslēgts:

1) pēc maksātnespējas procesa iestāšanās dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi neatkarīgi no tā, vai persona, ar kuru vai kurai par labu darījums noslēgts, ir vai nav zinājusi par zaudējumu nodarīšanu kreditoriem;

2) piecu gadu laikā pirms maksātne­spējas procesa iestāšanās dienas un tādējādi parādniekam ir nodarīti zaudējumi, turklāt persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, zināja vai tai bija jāzina par šādu zaudējumu nodarīšanu.

(2) Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, ir noslēgts ar ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu, ja tās nepierāda pretējo.

(3) Ja darījums, ar kuru nodarīti zaudējumi parādniekam, noslēgts pēc maksātnespējas procesa iestāšanās dienas vai mēneša laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas, tas atzīstams par spēkā neesošu.

(4) Nodrošinātais kreditors var prasīt, lai administratora noslēgtais darījums tiek atzīts par spēkā neesošu, ja šis darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora intereses.

93.pants. Bezatlīdzības darījumu apstrīdēšana

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par parādnieka mantas dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz biedrībām, nodibinājumiem un līdzīgām organizācijām, kuras veic ziedojumus vai cita veida dāvinājumus savas parastās darbības ietvaros, ja šāds darījums būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada laikā pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas dienas slēgtajiem darījumiem.

(3) Darījumam, kurš noslēgts sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas vai pēc tās un kurā pušu savstarpējo saistību nevienlīdzība norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums, piemērojami noteikumi par bezatlīdzības darījumu.

(4) Ziedojumu var apstrīdēt un atprasīt, ja tas bijis prettiesisks vai nav izmantots paredzētajiem mērķiem.

94.pants. Ķīlas līgumu atzīšana par spēkā neesošiem

(1) Ķīlas līgums atzīstams par spēkā neesošu, ja ķīlas tiesība nodibināta pēc tam, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi.

95.pants. Parādu segšanai samaksāto summu atdošana

(1) Naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas procesa iestāšanās dienas, kā arī pēc maksātne­spējas procesa iestāšanās dienas (izņemot naudas summas, ko samaksājis administrators maksātnespējas procesa laikā), ir atmaksājamas, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) maksājums izdarīts pirms saistību izpildes termiņa iestāšanās, ja nav pildītas citas maksājuma saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un ir iespējams atjaunot šā panta trešajā daļā minētās pušu saistības un tiesības;

2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa.

(2) Šā panta noteikumi attiecas arī uz tiesu izpildītāju piedzītajiem parādiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildīšanai nepieciešamie izdevumi.

(3) Ja parādu segšanai samaksātās summas tiek atdotas šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, atjaunojas pušu saistības (tajā skaitā saistību pastiprinājumi) un tām atbilstošās tiesības, kas bija spēkā līdz parādu segšanai.

96.pants. Darījumu apstrīdēšanas vai atcelšanas prasības pret tiesību un saistību pārņēmējiem

(1) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību par darījuma apstrīdēšanu vai atcelšanu arī pret darījuma dalībnieku mantiniekiem.

(2) Administratoram ir pienākums celt tiesā prasību pret citiem tiesību un saistību pārņēmējiem, ja:

1) tiesību pārņēmējs tiesību pārņemšanas brīdī bija ieinteresētā persona attiecībā pret parādnieku;

2) tiesības iegūtas bezatlīdzības ceļā.

XVII nodaļa
Līgumu izpilde un izbeigšana

97.pants. Administratora izvēles tiesības

(1) Ja parādnieka noslēgtais līgums maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, administrators ir tiesīgs pieprasīt izpildi no otra līgumslēdzēja vai arī vienpusēji atkāpties no līguma. Administratoram ir tiesības izpildīt līgumu, ja tas nesamazina parādnieka aktīvus.

(2) Ja administrators vienpusēji atkāpjas no līguma izpildes, otram līgumslēdzējam ir tiesības pieteikt savu kreditora prasījumu.

(3) To līgumu izpildes turpināšana, kuri nav izbeigti likumā paredzētajos gadījumos, kā arī to līgumu izpilde, kurus maksātnespējas procesa laikā administrators parādnieka vārdā noslēdzis ar trešajām personām, tiek finansēta no parādnieka līdzekļiem.

(4) Ja parādnieks ir apdrošinātājs, administrators, novērtējot apdrošinājuma ņēmēju intereses, izvērtē noslēgto apdrošināšanas līgumu nodošanas, izbeigšanas vai turpināšanas nepieciešamību un veic visas tiesiskās darbības, lai nodotu, izbeigtu vai turpinātu noslēgtos apdrošināšanas līgumus.

98.pants. Pilnvarojuma līguma, prokūras un parastās komercpilnvaras izbeigšana

(1) Parādnieka dots uzdevums pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) attiecībā uz savu mantu, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi, zaudē spēku no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

(2) Ja uzdevuma izpilde ir saistīta ar zaudējuma risku, pilnvarnieks (arī prokūrists un komercpilnvarnieks) var to izpildīt līdz dienai, kad administrators pārņem parādnieka mantu. Attiecībā uz izdevumiem, kas pilnvarniekam (arī prokūristam un komercpilnvarniekam) bijuši sakarā ar uzdevuma izpildi, viņš var pieteikt savu kreditora prasījumu administratoram.

99.pants. Ar ķīlu nodrošināta prasījuma izpildīšana

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt savam prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc tam, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu (izlīgumu, sanāciju vai bankrotu), ja nav stājušies spēkā šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(2) Par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas izsole notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli veic administrators.

(4) No naudas, kas saņemta, pārdodot ieķīlāto mantu, vispirms sedzami izsoles izdevumi, tajā skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums. Administratora atlīdzību pēc fiksētas takses par izsoles rīkošanu nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto kreditoru prasījumus un izsoles izdevumus, no šīs summas atlikušie naudas līdzekļi ieskaitāmi parādnieka mantā, ar kuru apmierināmi citu kreditoru prasījumi.

(6) Ja, pārdodot ieķīlāto parādnieka mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus, attiecīgie kreditori pēc administratora lēmuma pieņemšanas prasījumu nesegtajā daļā iegūst nenodrošinātā kreditora statusu. Administratora lēmumā atsevišķi norāda nesegtā galvenā prasījuma un nesegto blakusprasījumu apmēru. Ja nodrošinātais kreditors savus prasījumus administratoram pieteicis šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā termiņā, nodrošinātajam kreditoram prasījuma nesegtajā daļā piešķiramas balsstiesības šā likuma 78.pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto lēmumu administrators pieņem un nosūta kreditoram piecu dienu laikā no dienas, kad kreditoram pārskaitīti pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi, kā arī informē par to kreditorus nākamajā kreditoru sapulcē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

100.pants. Darba līguma izbeigšana

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir tiesības uzteikt darba līgumu ar parādnieka darbinieku. Šajā gadījumā par darba līguma uzteikuma tiesisko pamatu uzskatāmi Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9. un 10.punkta noteikumi. Ja darbinieks noslēdzis darba koplīgumu, administratoram ir tiesības nepiemērot tā normas par darba līguma uzteikumu.

(2) Ja darba līgums tiek izbeigts, atlaistais darbinieks iegūst kreditora statusu attiecībā uz maksājumiem, kas viņam pienākas saskaņā ar Darba likumu.

(3) Maksātnespējas procesā nepiemēro Darba likuma normas par kolektīvo atlaišanu.

101.pants. Ieskaita ierobežojumi

Maksātnespējas procesā ieskaits nav pieļaujams, izņemot šajā likumā un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošās speciālajās tiesību normās noteiktos gadījumus.

102.pants. Prasījumu cedēšana

Ar kreditoru sapulces piekrišanu administrators var cedēt parādnieka prasījumus pret trešajām personām, ja parāda piedziņa varētu būt apgrūtināta vai ilgstoša. Cesijas līgums slēdzams pēc tam, kad šā līguma noteikumi ir apstiprināti kreditoru sapulcē.

XVIII nodaļa
Izlīgums

103.pants. Izlīguma jēdziens

Izlīgums ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā kreditoru un parādnieka vienošanās par saistību izpildi šajā likumā paredzētajos gadījumos un paredzētajā kārtībā.

104.pants. Izlīguma pieļaujamība

(1) Izlīgums pieļaujams visās maksātnespējas procesa stadijās līdz parādnieka mantas izsoles sākumam.

(2) Izlīguma iespēju obligāti izskata pirmajā kreditoru sapulcē.

(3) Kārtējās kreditoru sapulcēs jautājums par izlīguma iespēju izskatāms, ja tas ir ietverts kreditoru sapulces darba kārtībā. Administratora pienākums ir iekļaut jautājumu par izlīguma iespēju kreditoru sapulces darba kārtībā, ja parādnieks, kreditors vai pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pirms kreditoru sapulces ir lūdzis iekļaut šo jautājumu kreditoru sapulces darba kārtībā.

(4) Administrators kreditoru sapulcei sniedz atzinumu par izlīguma iespēju.

105.pants. Izlīguma seku izskaidrošana

Pirms balsojuma par izlīguma iespēju administratora pienākums ir izskaidrot kreditoru sapulcei izlīguma sekas.

106.pants. Balsojums par izlīguma iespēju

(1) Izlīguma iespēja ir pieņemta, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem kreditoriem pēc prasījumu summas.

(2) Ja kreditoru sapulce noraida izlīguma iespēju, tā lemj par sanācijas piemērošanu.

107.pants. Izlīgumam piemērojamās metodes

(1) Izlīgumam piemērojamās metodes ir:

1) prasījumu summas samazināšana;

2) atteikšanās no līgumsoda, procentiem vai nokavējuma naudas, kā arī to samazināšana;

3) saistību izpildes termiņa atlikšana;

4) ieskaits.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā izlīguma noteikumi attiecībā uz nodrošinātajiem kreditoriem pieļaujami tikai ar viņu rakstveida piekrišanu.

(3) Izlīgumam piemēro vienu vai vairākas šā panta pirmajā daļā minētās metodes.

108.pants. Izlīguma projekts

(1) Izlīgumam piemērojamās metodes, katra kreditora prasījuma segšanas apmēru un termiņu nosaka kreditoru sapulce. Izlīguma projektā var paredzēt tikai proporcionālu visu kreditoru prasījumu segšanu.

(11) Izlīguma projektā var paredzēt priekšrocības atbilstoši piešķirto līdzekļu apmēram personām, kuras piešķir līdzekļus izlīguma izpildei. Ja izlīgums netiek izpildīts un tiek uzsākta bankrota procedūra, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kuri izriet no izlīguma izpildei piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses.

(2) Izlīguma projektu, pamatojoties uz kreditoru sapulces lēmumu un kreditoru sapulcē pieņemtajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā parādnieka pārstāvis vai administrators.

(3) Izlīguma projekta izstrādes termiņš nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no dienas, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu atbalstīt izlīguma iespēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

109.pants. Izlīguma noslēgšana

(1) Kreditoru sapulce izskata iesniegto izlīguma projektu un lemj par izlīguma noslēgšanu.

(2) Izlīgums ir noslēgts, ja, par to balsojot, nodotas vismaz:

1) trīs ceturtdaļas klātesošo kreditoru balsu, ja projektā paredzēts segt mazāk par pusi no prasījumu kopsummas;

2) divas trešdaļas klātesošo kreditoru balsu, ja projektā paredzēts segt pusi vai vairāk par pusi no prasījumu kopsummas.

(3) Izlīgums slēdzams rakstveidā.

(4) Noslēgto izlīgumu paraksta parādnieka pārstāvis un vismaz viens kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, noslēgto izlīgumu rakstveidā apstiprina šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators. Ja Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators neapstiprina noslēgto izlīgumu, viņš tiesu informē par to, kādā veidā noslēgtais izlīgums kaitē minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā procedūrā iesaistīto kreditoru finansiālajām interesēm.

(6) Ja pret parādnieku uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, kopā ar izlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis un apstiprinājis šīs regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, tiesā iesniedzams arī kreditoru sapulces lēmuma par izlīguma noslēgšanu noraksts.

(7) Ja izlīgums netiek noslēgts, kreditoru sapulce lemj par sanācijas piemērošanu.

110.pants. Izlīguma apstiprināšana

(1) Noslēgto izlīgumu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(2) Noslēgto izlīgumu neapstiprina, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā noslēgts izlīgums, un tādējādi ir skartas kreditoru intereses;

2) noslēdzot izlīgumu, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.

(3) Administrators šajā likumā paredzētajā kārtībā sasauc kreditoru sapulci maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanai, ja izlīgums nav apstiprināts.

(4) Administrators piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par izlīguma apstiprināšanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus Maksātnespējas reģistrā, apstiprināto izlīgumu.

111.pants. Kreditoru tiesību ierobežojumi izlīguma gadījumā

(1) Izlīgums ir obligāts arī tiem kreditoriem, kuri balsojuši pret izlīgumu vai nav piedalījušies balsošanā.

(2) Kreditoru sapulce nevar lemt par sanācijas piemērošanu, kamēr ir spēkā izlīgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

112.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtība izlīguma gadījumā

(1) Izlīguma gadījumā maksātnespējas procesa izmaksas un Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātne­spējas procesa izmaksu segšanai iekļaujami izlīgumā un sedzami pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(2) Izlīguma gadījumā darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami izlīgumā un sedzami pilnā apmērā pēc tam, kad segtas maksātnespējas procesa izmaksas un atmaksāti Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

113.pants. Izlīguma noslēgšanas sekas

(1) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota parādnieka pārvaldes institūciju darbība. Administrators uzrauga parādnieka pārvaldes institūciju darbību un izlīguma noteikumu ievērošanu.

(2) Kad izlīgums ir apstiprināts tiesā un izpildīts, kreditori nevar celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana nav paredzēta izlīgumā.

(3) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā administrators septiņu dienu laikā nodod parādniekam valdījumā visu viņa mantu.

(4) Ja parādnieka izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš ir beidzies, administrators divu nedēļu laikā sasauc dalībnieku sapulci jaunas izpildinstitūcijas apstiprināšanai.

(5) Pēc izlīguma izpildīšanas administrators iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Pieteikumam viņš pievieno pierādījumus, kas apstiprina tajā minētos faktus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

113.1 pants. Izlīguma atcelšana

(1) Administrators, kreditors vai kreditoru grupa var lūgt tiesu atcelt izlīgumu, ja:

1) to noslēdzot, ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) tā noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldība;

3) parādnieks nepilda tā noteikumos paredzētās saistības.

(2) Lēmumu par izlīguma atcelšanu pieņem tiesa.

(3) Ja tiesa atceļ izlīgumu, administrators pārņem parādnieka mantas pārvaldīšanu un šā likuma 82.pantā paredzētajā kārtībā sasauc kreditoru sapulci cita maksātnespējas stāvokļa risinājuma noteikšanai.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

113.2 pants. Izlīguma apturēšana

Izlīgums tiek pilnībā vai daļēji apturēts, ja saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 33.panta 1.punktā norādītās personas pieteikumu tiesa apturējusi pret parādnieku Latvijā uzsākto šīs regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru saskaņā ar minētās regulas 33.pantu.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

XIX nodaļa
Sanācija

114.pants. Sanācijas jēdziens

(1) Sanācija ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir novērst parādnieka iespējamo bankrotu un atjaunot viņa maksātspēju.

(2) Sanācijā ir atļautas visas izlīguma metodes. Par sanāciju nav atzīstami pasākumi, kas veicami, izmantojot tikai šajā likumā noteiktās izlīgumam piemērojamās metodes.

115.pants. Sanācijas pieļaujamība

(1) Sanācijas iespēju obligāti izskata kreditoru sapulcē, ja pastāv šādi priekšnosacījumi:

1) izlīguma iespēja ir noraidīta;

2) izlīgums nav noslēgts vai noslēgtais izlīgums nav apstiprināts;

3) izlīgums ir atcelts.

(2) Kreditoru sapulce var lemt par sanācijas iespēju līdz bankrota procedūras pabeigšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

116.pants. Sanācijas iespējas izskatīšana

(1) Priekšlikumu par sanāciju var iesniegt izskatīšanai kreditoru sapulcē administrators, pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, kreditors vai kreditoru grupa, vai trešā persona.

(2) Kārtējā kreditoru sapulcē jautājums par sanācijas iespēju izskatāms, ja tas ir ietverts kreditoru sapulces darba kārtībā. Administratora pienākums ir iekļaut jautājumu par sanācijas iespēju kreditoru sapulces darba kārtībā, ja parādnieks, kreditors vai pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators, kā arī trešā persona ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms kreditoru sapulces lūdz iekļaut šo jautājumu kreditoru sapulces darba kārtībā.

(3) Administrators kreditoru sapulcei sniedz atzinumu par sanācijas iespēju.

(4) Kreditoru sapulce var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atbalstīt sanācijas iespēju;

2) noraidīt sanācijas iespēju.

(5) Lēmums par sanācijas iespējas atbalstīšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo kreditoru.

(6) Ja tiek pieņemts lēmums par sanācijas iespējas noraidīšanu, šā panta pir­majā daļā minētās personas ir tiesīgas atkārtoti iesniegt izskatīšanai kreditoru sapulcē citu priekšlikumu par sanāciju. Ja atkārtoti tiek pieņemts lēmums par sanācijas iespējas noraidīšanu, kreditoru sapulce pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu - bankrotu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

117.pants. Lēmuma par sanācijas iespēju atbalstīšanas sekas

Ja tiek pieņemts lēmums par sanācijas iespējas atbalstīšanu, nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kura kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz sanācijas plāna noraidīšanai, bet, ja sanācijas plāns tiek pieņemts, - līdz sanācijas beigām vai tās atcelšanai, ja šī manta ir iekļauta sanācijas plānā.

118.pants. Sanācijas plāna izstrādāšana

(1) Pieņemot lēmumu par sanācijas iespējas atbalstīšanu, kreditoru sapulce uzdod personai vai personu grupai izstrādāt sanācijas plānu un nosaka sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu.

(2) Sanācijas plānu var izstrādāt administrators, kreditors vai kreditoru grupa, parādnieka pārstāvis, pret parādnieku citā dalībvalstī uzsāktajā Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators vai trešā persona.

(3) Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no dienas, kad kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu atbalstīt priekšlikumu par sanācijas iespēju.

(4) Ja nepieciešams, kreditoru sapulce var pagarināt sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu par vienu mēnesi.

(5) Sanācijas plāna izstrādāšanu finansē persona, kura iesniegusi priekšlikumu par sanāciju. Ja priekšlikumu par sanāciju iesniedzis administrators, kreditoru sapulce lemj par sanācijas plāna izstrādāšanas finansēšanu.

119.pants. Sanācijas plāna saturs

(1) Sanācijas plānā tiek iekļautas šādas ziņas:

1) konkrēti tiesiskie pasākumi, kas tiks veikti parādnieka maksātspējas atjaunošanai, un to izpildes termiņi;

2) sanācijas plāna īstenošanai nepieciešamie līdzekļi;

3) tās parādnieka ieķīlātās mantas saraksts, kura ir nepieciešama sanācijas plāna īstenošanai un uz kuru attiecināmi ierobežojumi, saskaņā ar kuriem nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kas kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz sanācijas beigām vai tās atcelšanai, bet, ja sanācijas plāns nav atbalstīts, - līdz tā noraidīšanai;

4) atlīdzība nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežošanu sanācijas laikā un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi, kā arī šo atlīdzības veidu izmaksas kārtība;

5) maksātnespējas procesa izmaksu segšanas termiņš un apmērs;

6) termiņi un kārtība, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasījumu apmierināšanai;

7) sanācijas plāna īstenošanas termiņš.

(2) Sanācijas plānā var paredzēt tikai proporcionālu visu kreditoru prasījumu segšanu.

(3) Sanācijas plānā var paredzēt maksātnespējas atzīmes dzēšanu, ja šī atzīme ir šķērslis sanācijas plānā paredzēto pasākumu īstenošanai.

(4) Sanācijas plānā var paredzēt priekšrocības atbilstoši piešķirto līdzekļu apmēram personām, kuras piešķir līdzekļus sanācijas plāna īstenošanai. Ja sanācijas plāns netiek izpildīts un tiek uzsākta bankrota procedūra, iegūtās priekšrocības paliek spēkā un prasījumi pret parādnieku, kuri izriet no plāna īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem, uzskatāmi par maksātnespējas procesa izdevumiem. Piešķirtās priekšrocības nedrīkst aizskart nodrošināto kreditoru intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

120.pants. Sanācijas plāna īstenošanas termiņš

(1) Sanācijas plāna īstenošanas termiņu nosaka kreditoru sapulce.

(2) Sanācijas plāna īstenošanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par pieciem gadiem no dienas, kad sanācijas plāns pieņemts kreditoru sapulcē. Kreditoru sapulce ir tiesīga grozīt sanācijas plānu un pagarināt tā īstenošanas termiņu par diviem gadiem.

121.pants. Sanācijas plāna izskatīšana kreditoru sapulcē

(1) Kreditoru sapulce sanācijas plāna izskatīšanai sasaucama ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tam, kad beidzies kreditoru sapulces noteiktais sanācijas plāna izstrādāšanas termiņš.

(2) Lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu vai noraidīšanu kreditoru sapulce pieņem balsojot un ievērojot šā likuma 78.pantā noteikto balsu piešķiršanas kārtību.

(3) Sanācijas plāns ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo kreditoru.

(4) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu kreditoru sapulcē var pieņemt, ja ir saņemta minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora rakstveida piekrišana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

122.pants. Nodrošināto kreditoru interešu aizsardzība sanācijas laikā

(1) Nodrošinātajam kreditoram ir tiesības pēc sanācijas plāna apstiprināšanas pieprasīt tiesā un saņemt atlīdzību par viņa tiesību ierobežojumu, kas radies sakarā ar tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu, un sava prasījuma segšanas maksājumus.

(2) Atlīdzība nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu tiek noteikta no attiecīgā nodrošinātā prasījuma vai tā nodrošinātās daļas sešu procentu apmērā gadā vai Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes apmērā sanācijas plāna apstiprināšanas dienā atkarībā no tā, kura no šīm likmēm ir lielāka.

(3) Izdevumi, kas rodas, ja ieķīlātā un sanācijas plānā iekļautā manta sanācijas laikā iet bojā vai samazinās tās vērtība, ir maksātnespējas procesa izdevumi nodrošinātā kreditora prasījuma ieķīlātās mantas vērtībā vai tās samazinājuma apmērā.

(4) Izstrādājot sanācijas plānu, paredz, ka nodrošinātā kreditora prasījums, kura nodrošināšanai kalpojošā manta ir iekļauta sanācijas plānā, tiek pilnīgi segts sanācijas plāna īstenošanas laikā vai arī atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp parādnieku un nodrošināto kreditoru (piemēram, aizdevuma, kredīta līgums), ja tajā paredzētais galīgais atmaksas termiņš pārsniedz šā likuma 120.pantā noteikto sanācijas plāna īstenošanas termiņu un nodrošinātais kreditors atbilstoši līguma noteikumiem nav noteicis citu samaksas termiņu. Nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi ir vienādi visos prasījuma segšanas mēnešos.

(5) Atlīdzība nodrošinātajam kreditoram par viņa tiesību ierobežojumu attiecībā uz ieķīlāto un sanācijas plānā iekļauto mantu un nodrošinātā kreditora prasījuma segšanas maksājumi tiek izmaksāti saskaņā ar sanācijas plānā iekļautajiem noteikumiem, bet ne retāk kā reizi mēnesī, un atlīdzības izmaksas kārtību ir iespējams mainīt tikai ar nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišanu.

123.pants. Sanācijas plāna apstiprināšana

(1) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu un pieņemto sanācijas plānu administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu un pieņemto sanācijas plānu tiesa neapstiprina, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā pieņemts sanācijas plāns;

2) pieņemot sanācijas plānu, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.

(3) Lai nodrošinātu sanācijas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu, tiesas apstiprinātais kreditoru sapulces lēmums par sanācijas plāna pieņemšanu var būt par pamatu maksātnespējas atzīmes dzēšanai.

(4) Administrators piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna pieņemšanu un sanācijas plāna apstiprināšanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, apstiprināto kreditoru sapulces lēmumu un sanācijas plānu.

124.pants. Sanācijas plāna grozīšana

(1) Kreditoru sapulce ir tiesīga lemt par grozījumiem sanācijas plānā. Kreditoru sapulce lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu pieņem šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu un sanācijas plāna jauno redakciju administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(3) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas plāna grozīšanu un sanācijas plāna jauno redakciju tiesa neapstiprina, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā grozīts sanācijas plāns;

2) grozot sanācijas plānu, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.

(4) Administrators piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna grozīšanu un sanācijas plāna jaunās redakcijas apstiprināšanu, iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, apstiprināto kreditoru sapulces lēmumu un sanācijas plāna jauno redakciju.

125.pants. Sanācijas apturēšana

Sanācija tiek pilnībā vai daļēji apturēta, ja saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 33.panta 1.punktā norādītās personas pieteikumu tiesa apturējusi pret parādnieku Latvijā uzsākto minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru saskaņā ar šīs regulas 33.pantu. Šajā gadījumā nodrošinātie kreditori turpina saņemt atlīdzību par viņu tiesību ierobežojumu sanācijas laikā līdz brīdim, kad tiek mainīts maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums.

126.pants. Sanācijas atcelšana

(1) Kreditoru sapulce var atcelt sanāciju, ja:

1) tā netiek īstenota saskaņā ar sanācijas plānu;

2) tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms.

(2) Jautājumu par sanācijas atcelšanu kreditoru sapulcē var ierosināt:

1) kreditors vai kreditoru grupa, ja viņu prasījumi netiek apmierināti saskaņā ar sanācijas plānu;

2) administrators, ja sanācijas plāna izpildē iesaistītās personas nepilda sanācijas noteikumus vai tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms;

3) nodrošinātais kreditors, kura tiesības sanācijas laikā ir ierobežotas, ja viņam netiek laikus izmaksāta sanācijas plānā noteiktā atlīdzība.

(3) Kreditora vai kreditoru grupas pieteikums ar ierosinājumu atcelt sanāciju adresējams administratoram, kurš sasauc kreditoru sapulci viena mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(4) Sanācijas atcelšanas gadījumā kreditoru sapulce, pieņemot lēmumu par sanācijas atcelšanu, vienlaikus lemj par cita maksātnespējas procesa stāvokļa risinājuma noteikšanu.

(5) Lēmumu par sanācijas atcelšanu kreditoru sapulce pieņem šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(6) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas atcelšanu administrators nekavējoties iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(7) Tiesa neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas atcelšanu, ja:

1) pieļauti pārkāpumi tās kreditoru sapulces izziņošanā vai norisē, kurā atcelta sanācija;

2) atceļot sanāciju, ir pārkāpti citi šā likuma noteikumi.

(8) Kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas atcelšanu administrators piecu dienu laikā iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

127.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtība sanācijas gadījumā

(1) Sanācijas gadījumā maksātnespējas procesa izmaksas un Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai iekļaujami sanācijas plānā un sedzami pilnā apmērā pirms kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(2) Sanācijas gadījumā darbinieku prasījumi, kas segti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, iekļaujami sanācijas plānā un sedzami pilnā apmērā pēc tam, kad segtas maksātnespējas procesa izmaksas un atmaksāti Maksātnespējas administrācijas piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

128.pants. Sanācijas pabeigšana

(1) Lēmumu par sanācijas pabeigšanu pieņem kreditoru sapulce, bet gadījumos, kad visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai uz kreditoru sapulci nav ieradies neviens kreditors, šādu lēmumu pieņem administrators.

(2) Lēmumu par sanācijas pabeigšanu pieņem ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad beidzies sanācijas plānā noteiktais šā plāna īstenošanas termiņš.

(3) Pēc sanācijas plāna īstenošanas administrators sagatavo pārskatu par sanācijas gaitu un rezultātiem un iesniedz to izskatīšanai kreditoru sapulcē un tiesā.

(4) Kreditoru sapulce šajā nodaļā noteiktajā kārtībā balso par sanācijas plāna īstenošanu un pieņem lēmumu par sanācijas pabeigšanu. Ja kreditoru sapulce neapstiprina sanācijas plāna īstenošanu un sanācijas pabeigšanu, tā lemj par izlīguma iespēju vai bankrota procedūras uzsākšanu.

(5) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu vispirms rakstveidā apstiprina minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators. Ja Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītais likvidators neapstiprina kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas pabeigšanu, viņš tiesu informē par to, kādā veidā kreditoru sapulces lēmums kaitē minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras kreditoru finansiālajām interesēm.

(6) Lēmumu par sanācijas pabeigšanu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā, pievienojot tam pārskatu par sanācijas gaitu un rezultātiem.

(7) Administrators savā pārskatā par sanācijas gaitu un rezultātiem sniedz šādu informāciju:

1) sanācijas plāna izpilde pa posmiem un termiņiem;

2) apmierināto kreditoru saraksts un viņiem samaksātās summas;

3) neapmierināto kreditoru saraksts;

4) parādnieka norēķinu kontos un kasē esošo naudas līdzekļu apjoms;

5) parādnieka pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un citas mantas saraksts un bilances vērtība;

6) parādnieka mantas saraksts, arī finanšu līdzekļi vai finanšu instrumenti, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finansiālo saistību izpildei;

7) administratora atzinums par parādnieka maksātnespēju;

8) citas uz parādnieku attiecināmās un maksātspējas atjaunošanas izskatīšanai tiesā nepieciešamās ziņas.

(8) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, administrators savam pārskatam par sanācijas gaitu un rezultātiem pievieno šā panta piektajā daļā norādīto minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā likvidatora apstiprinājumu lēmumam par sanācijas pabeigšanu.

(9) Tiesa, apstiprinot lēmumu par sanācijas pabeigšanu, vienlaicīgi izbeidz maksātnespējas procesu.

129.pants. Sanācijas pabeigšanas sekas

(1) Pēc sanācijas pabeigšanas apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota parādnieka maksātspēja un viņa pārvaldes institūciju darbība.

(2) Pēc tam, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, kreditori nevar celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana netika paredzēta sanācijas plānā.

(3) Pēc parādnieka maksātspējas atjaunošanas tiesā administrators piecu dienu laikā nodod parādniekam valdījumā visu viņa mantu.

(4) Ja parādnieka izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš ir beidzies, administrators divu nedēļu laikā sasauc dalībnieku sapulci jaunas izpildinstitūcijas apstiprināšanai.

(5) Administratora pilnvaras izbeidzas, kad publiskajā reģistrā tiek atjaunotas vai apstiprinātas parādnieka izpildinstitūcijas paraksta tiesības.

XX nodaļa
Bankrots

130.pants. Bankrota jēdziens

Bankrots ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus un likvidēt parādnieku.

131.pants. Bankrota procedūras uzsākšana

Administrators uzsāk bankrota procedūru, ja:

1) pirmajā kreditoru sapulcē nav pieņemta izlīguma iespēja un nav atbalstīta sanācijas iespēja;

2) sanācijas plāns nav pieņemts;

3) sanācijas plāns nav apstiprināts;

4) ir iestājušies Padomes regulas Nr. 1346/2000 27.pantā noteiktie apstākļi.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

132.pants. Lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu apstiprināšana

(Izslēgts ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

133.pants. Parādnieka mantas pārdošana

(1) Parādnieka mantas pārdošana notiek atklātās izsolēs, ja likums nenosaka citu konkrētās mantas atsavināšanas kārtību.

(2) Kreditoru sapulce lemj, vai parādnieka manta pārdodama kā lietu kopība vai kā atsevišķa manta.

(3) Kreditoru sapulce nosaka termiņu, kādā administrators uzsāk ar mantas pārdošanu saistītās darbības.

(4) Ar kreditoru sapulces piekrišanu administrators atsevišķos gadījumos var izmantot citus parādnieka kustamās mantas atsavināšanas veidus. Kreditoru sapulce attiecīgo lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu.

134.pants. Izsolē iekļaujamā manta

Izsolē tiek iekļauta šā likuma 86.pantā norādītā parādnieka manta, izņemot naudas līdzekļus.

135.pants. Parādnieka mantas izsole

(1) Parādnieka mantas izsole un īpašuma tiesību nostiprināšana uz ieguvēja vārda notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar parādnieka mantas izsoli un īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda veic administrators.

(3) Kustamās mantas izsoli administrators izziņo vismaz mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumā norāda pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu, pārdošanas vietas adresi un pārdošanas laiku, kā arī administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietu un kontakt­informāciju. Vienlaicīgi administrators iesniedz pieteikumu par izsoles norisi, datumu, laiku, norises vietu, izsolāmās mantas veidu (kustamā manta vai nekustamais īpašums) ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

(4) Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā nekustamā īpašuma izsoli administrators izziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, pieteikumu par izsoles ierakstīšanu maksātnespējas reģistrā, kā arī vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek paziņojumu pie pārdodamā nekustamā īpašuma.

(5) Ja parādnieka manta nekalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (nav ieķīlāta), uz šādas neieķīlātās parādnieka mantas izsoli nav attiecināmi Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumi.

(6) Ja izsolē tiek pārdota par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta, tad gadījumos, kad saskaņā ar Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumiem izsole uzskatāma par nenotikušu un nodrošinātais kreditors vēlas mantu paturēt sev, šā kreditora pienākums ir segt visus izsoles izdevumus, tajā skaitā par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas vērtēšanas izmaksas, administratora atlīdzību un citus ar izsoles rīkošanu saistītos izdevumus.

(7) Jebkuri naudas līdzekļi, kas saistīti ar izsoli, ieskaitāmi parādnieka kontā.

136.pants. Izsoles procedūra un izsoles akta apstiprināšana

(1) Ja kustamās mantas pirmā izsole nav notikusi, turpmākajās izsolēs izsolīšana var notikt ar lejupejošu soli. Kustamās mantas pārdošanai izsolē ar lejupejošu soli nepieciešama kreditoru sapulces piekrišana. Kreditoru sapulce attiecīgo lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu.

(2) Ja nekustamā īpašuma pirmā izsole nav notikusi, administrators vienu mēnesi pēc sludinājuma publicēšanas dienas rīko otro izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pir­majā izsolē.

(3) Ja nekustamā īpašuma otrā izsole nav notikusi, administrators vienu mēnesi pēc sludinājuma publicēšanas dienas rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(4) Ja nekustamā īpašuma trešā izsole nav notikusi, turpmākajās izsolēs solīšana var notikt ar lejupejošu soli. Nekustamā īpašuma pārdošanai izsolē ar lejupejošu soli nepieciešama kreditoru sapulces piekrišana. Kreditoru sapulce attiecīgo lēmumu pieņem ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu.

(5) Pēc tam, kad nosolītājs par nekustamo īpašumu vai tā daļu ir samaksājis solīto cenu, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par nekustamā īpašuma vai tā daļas izsoles akta apstiprināšanu un uz šo nekustamo īpašumu vai tā daļu attiecinātās maksātnespējas procesa atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.

137.pants. Maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu segšanas kārtība bankrota gadījumā

(1) Administrators sastāda maksātne­spējas procesa izmaksu sarakstu un nosaka kreditoru prasījumu segšanas kārtību, un to izskatīšanai sasauc kreditoru sapulci. Kreditoru sapulce lemj par maksātnespējas procesa izmaksām un kreditoru prasījumu segšanas kārtību.

(2) No parādnieka naudas līdzekļiem, arī līdzekļiem, kas iegūti parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā vai no citiem maksātnespējas procesa finansēšanas avotiem (kreditoru, citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), izņemot līdzekļus, kas iegūti šā likuma 99.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos, vispirms pilnībā tiek atmaksāti Maksātnespējas administrācijas piešķirtie naudas līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteikto Maksātnespējas administrācijas piešķirto naudas līdzekļu atmaksāšanas tiek segtas pārējās maksātnespējas procesa izmaksas.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteikto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas pilnībā tiek apmierināti tie darbinieku prasījumi, kuru apmierināšanu darba devēja maksātnespējas procesa gadījumā regulē likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Ja minētie prasījumi ir apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, prasījuma tiesības iegūst Maksātnespējas administrācija, kurai pilnībā tiek atmaksāti tās piešķirtie līdzekļi darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(5) Nodokļu administrācijas (kreditora) nodokļu prasījumi, kas iesniegti šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā, tiek apmierināti pamatparāda apmērā pēc maksātnespējas procesa izmaksu un šā panta ceturtajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas.

(6) Pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minēto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to pārējo nenodrošināto kreditoru prasījumu pamatparāda apmērā (bez procentiem) apmierināšanai, kuri iesniegti šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņā. Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daļā un nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daļā saskaņā ar šā likuma 99.panta sesto daļu, ja nodrošinātā kreditora prasījums iesniegts šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētajā termiņā.

(7) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta sestajā daļā minētos kreditoru prasījumus, attiecīgie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(8) Pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minēto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un šā panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti to nenodrošināto kreditoru prasījumu pamatparāda apmērā (bez procentiem) apmierināšanai, kuri iesniegti pēc šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa, bet ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā ierakstītas ziņas par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Šajā kārtā tiek apmierināti arī nodrošināto kreditoru prasījumi to nenodrošinātajā daļā un nodrošināto kreditoru prasījumi to nesegtajā daļā saskaņā ar šā likuma 99.panta sesto daļu, ja nodrošinātā kreditora prasījums iesniegts pēc šā likuma 70.panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām.

(9) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta astotajā daļā noteiktos kreditoru prasījumus, attiecīgi prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram.

(10) No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram).

(11) Parādnieka naudas līdzekļi, kas paliek pāri pēc šajā pantā norādīto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti parādnieka kapitāla daļu turētājiem proporcionāli katra ieguldījuma lielumam, parādniekam (fiziskajai personai), mantiniekam (attiecībā uz mantojumu) vai personām, kurām piekrīt biedrības vai nodibinājuma manta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtiem.

(12) Ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra, attiecīgos naudas līdzekļus, kas paliek pāri pēc šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto maksātnespējas procesa izmaksu segšanas un ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā un desmitajā daļā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas, administrators nodod minētās regulas 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

138.pants. Bankrota procedūras pabeigšana

Lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu pieņem noslēguma kreditoru sapulce ne vēlāk kā mēnesi pēc bankrota procedūras pasākumu izpildes. Lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo balsstiesīgo kreditoru.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

XXI nodaļa
Maksātnespējas procesa izbeigšana

139.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšana

(1) Maksātnespējas process tiek izbeigts, ja ir noraidīts maksātnespējas procesa pieteikums vai izbeigta maksātnespējas procesa lieta.

(2) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) izpildīts izlīgums;

3) pabeigta sanācija;

4) sanācijas ietvaros veiktās reorganizācijas rezultātā parādnieks beidz pastāvēt;

5) pabeigta bankrota procedūra.

(3) Pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu pievieno pierādījumus, kas apliecina šā panta otrajā daļā minētos apstākļus, kā arī attiecīgās kreditoru sapulces lēmumu vai pierādījumus, ka kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

(4) Pieteikumam par maksātnespējas procesa lietas izbeigšanu, ja pabeigta bankrota procedūra, papildus šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem, pievieno savas darbības pārskatu un apliecinājumu par naudas līdzekļu pārpalikuma samaksu Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītajam likvidatoram, ja tiesa pret parādnieku uzsākusi minētās regulas 3.panta 2.punktā noteikto maksātnespējas procedūru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

140.pants. Maksātnespējas procesa izbeigšanas sekas

(1) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka maksātspējas atjaunošanos, administratora pilnvaras attiecīgajā maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas parādnieka tiesības pārvaldīt savu mantu, kā arī atjaunojas parādnieka pārvaldes institūciju darbība. Šajā gadījumā tiek piemērota šā likuma 129.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktā kārtība.

(2) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar to, ka nav konstatētas parādnieka maksātnespējas procesa pazīmes, administrators nosūta tiesas nolēmumu attiecīgajiem publiskajiem reģistriem ar saistību izpildes nodrošināšanu saistīto ierakstu izdarīšanai vai atzīmju dzēšanai.

(3) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administrators vienas dienas laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas iznīcina parādnieka zīmogu un tukšās parādnieka veidlapas un sastāda zīmoga un parādnieka veidlapu iznīcināšanas aktu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iznīcina neizmantotās stingrās uzskaites kvīšu veidlapas.

(4) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administrators septiņu dienu laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas nodod glabāšanā valsts arhīvam šādus parādnieka dokumentus:

1) parādnieka maksātspējas laikā slēgtos sadarbības līgumus;

2) parādnieka rīkojumus par personālsastāvu (par personu pieņemšanu darbā, pārcelšanu citā darbā, atbrīvošanu no darba);

3) parādnieka personālsastāva rīkojumu reģistrācijas žurnālu (reģistru);

4) parādnieka atbrīvoto darbinieku darba līgumus (ja tie neatrodas attiecīgajās personas lietās) un darba grāmatiņas (ja tās neatrodas pie attiecīgajiem darbiniekiem);

5) parādnieka dokumentus par sociālā nodokļa maksājumiem līdz 1997.gada 1.janvārim;

6) darbā notikušu nelaimes gadījumu izmeklēšanas aktus vai atzinumus un izmeklēšanas materiālus.

(5) Piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemta valsts arhīva izziņa par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā, administrators minēto izziņu iesniedz Uzņēmumu reģistram, kas lemj par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra.

(6) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar parādnieka izslēgšanu no attiecīgā publiskā reģistra.

XXII nodaļa
Parādnieka reorganizācija sanācijas ietvaros

141.pants. Parādnieka reorganizācija

Parādnieka reorganizācija sanācijas ietvaros ir iespējama tad, ja to paredz maksātnespējas reģistrā reģistrētais sanācijas plāns.

142.pants. Reorganizācijas procesa tiesiskais regulējums

Parādnieka reorganizācija notiek saskaņā ar parādnieka darbību regulējošo likumu prasībām, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs sadaļas noteikumiem par parādnieka reorganizāciju sanācijas ietvaros.

143.pants. Lēmumu pieņemšana reorganizācijas procesā

(1) Lēmumus, kurus saskaņā ar parādnieka darbību regulējošā likuma prasībām reorganizācijas procesā pieņem parādnieka dalībnieku (akcionāru, biedru) sapulce, sanācijas ietvaros pieņem kreditoru sapulce, ja sanācijas plānā nav noteikts, ka šos lēmumus pieņem parādnieka dalībnieku (akcionāru, biedru) sapulce.

(2) Lēmumus, kurus saskaņā ar parādnieka darbību regulējošā likuma prasībām reorganizācijas procesā pieņem parādnieka uzraudzības institūcija un izpildinstitūcija, sanācijas ietvaros pieņem administrators.

(3) Reorganizācijas procesā trešo personu mantu (akcijas, kapitāla daļas) var atsavināt tikai ar šo personu piekrišanu.

144.pants. Reorganizācijas īpatnības sanācijas ietvaros

(1) Parādnieka reorganizācijas līgumā vai lēmumā par reorganizāciju:

1) nevar noteikt atliekošos nosacījumus, kuru neiestāšanās rezultātā reorganizācijā iesaistītā juridiskā persona drīkst vienpusēji atkāpties no līguma vai lēmuma;

2) paredz reorganizācijas sekas attiecībā uz parādnieka darbiniekiem.

(2) Reorganizācijas procesā parādniekam nav jāveic viņa darbību regulējošajā likumā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.

(3) Administrators, kreditors, parādnieka dalībnieks (akcionārs, biedrs) var iesniegt tiesā pieteikumu ar lūgumu atzīt par spēkā neesošu kreditoru sapulces lēmumu par reorganizāciju, ja lēmums pieņemts, pārkāpjot šo likumu, vai neatbilst apstiprinātajam sanācijas plānam.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzēto pieteikumu administrators, kreditors vai parādnieka dalībnieks (akcionārs, biedrs) iesniedz tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta.

145.pants. Parādnieka darbības izbeigšana

(1) Parādnieks beidz pastāvēt, ja saskaņā ar reorganizācijas plānu apvienošanas ceļā viņš nodod visu savu mantu:

1) citai juridiskajai personai (pievienošana);

2) kopā ar esošu juridisko personu jaundibināmai juridiskajai personai (saplūšana).

(2) Parādnieks beidz pastāvēt, ja saskaņā ar reorganizācijas plānu sadalīšanas ceļā visa viņa manta un saistības tiek nodotas divām vai vairākām jaundibināmām vai esošām juridiskajām personām (sašķelšana).

(3) Ja reorganizācija ir stājusies spēkā un parādnieks reorganizācijas procesā beidz pastāvēt, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par sanācijas pabeigšanu un parādnieka maksātnespējas procesa izbeigšanu.

XXIII nodaļa
Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas procesa īpatnības

146.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas process un mantas pārdošanas uzsākšana

(1) Lauksaimniecības produktu ražotāja maksātnespējas procesu īsteno saskaņā ar juridiskās personas maksātnespējas procesa nosacījumiem, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ar lauksaimniecības produktu ražotāju maksātnespējas procesā saprot tādu fizisko vai juridisko personu, no kuras gada ienākumiem vairāk nekā 50 procentus maksātnespējas procesa ierosināšanas dienā veido ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstādes.

(3) Bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā, lemjot par lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanu, ievēro lauksaimnieciskās ražošanas sezonālo raksturu un atkarību no dabas un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī iespēju apmierināt kreditoru prasījumus no ienākumiem, kurus lauksaimniecības produktu ražotājs var gūt pēc attiecīgā lauksaimnieciskās darbības perioda beigām.

(4) Lai gūtu ienākumus no ražotās vai pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas, lauksaimniecības produktu ražotāja bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana tiek sākta ne agrāk kā pēc attiecīgā lauksaimnieciskās darbības perioda beigām, ievērojot to laiku, kas nepieciešams, lai realizētu ražoto vai pārstrādāto lauksaimniecības produkciju. Šis termiņš nevar būt ilgāks par gadu. Ar kreditoru sapulces piekrišanu to var pagarināt par sešiem mēnešiem.

147.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošana

(1) Bankrota procedūras ietvaros pārdodot lauksaimniecības produktu ražotāja mantu, vispirms pārdošanai piedāvā visu šo mantu kā lietu kopību.

(2) Pirmtiesības pirkt lauksaimniecības produktu ražotāja mantu kā lietu kopību par tās novērtējuma cenu ir personai, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu vai pārstrādi un kuras īpašumā ir zemesgabals, kas robežojas ar parādniekam piederošo zemesgabalu.

(3) Ja pārdodamo lietu kopību vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

(4) Ja mēneša laikā no piedāvājuma izteikšanas dienas pirkt pārdodamo lietu kopību nepiesakās persona, kas atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, lietu kopību pārdod šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā bankrota procedūras ietvaros.

148.pants. Lauksaimniecības produktu ražotāja mantas pārdošanas nosacījumi

(1) Ja šā likuma 147.pantā paredzētajā kārtībā netiek pārdota lauksaimniecības produktu ražotāja manta kā lietu kopība, šā lauksaimniecības produktu ražotāja mantu bankrota procedūras ietvaros var pārdot šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā.

(2) Pārdodot lauksaimniecības produktu ražotājam piederošo nekustamo īpašumu, kas tiek izmantots lauksaimniecības produktu ražošanā vai pārstrādē, pirmtiesības pirkt šo īpašumu par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto novērtējuma cenu ir lauksaimniecības produktu ražotājam no nekustamā īpašuma atrašanās vietas administratīvās teritorijas.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu vēlas iegādāties vairākas personas, kuras atbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem, starp tām tiek rīkota izsole ar augšupejošu soli.

D sadaļa
Fiziskās personas maksātnespējas process
XXIV nodaļa
Fiziskās personas maksātnespējas procesa vispārīgie noteikumi

149.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis un pamatnosacījumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir, ievērojot kreditoru intereses, sniegt šai personai iespēju atjaunot maksātspēju vai tikt atbrīvotai no savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā norādītajām parādsaistībām.

(2) Fiziskās personas maksātspējas atjaunošana un atbrīvošana no parādsaistībām notiek, sedzot kreditoru prasījumus šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteiktajā apjomā un kārtībā no attiecīgās fiziskās personas mantas, kā arī no citu personu mantas, kas piešķirta šīs personas parādsaistību dzēšanai.

(3) Visa fiziskās personas manta novirzāma maksātnespējas procesa izmaksu un kreditoru prasījumu apmierināšanai.

(4) Individuālajam komersantam netiek piemēroti šīs sadaļas noteikumi.

(5) Fiziskās personas maksātnespējas procesā nepiemēro šā likuma XIII, XIV un XVI nodaļu.

150.pants. Fiziskās personas tiesību un pienākumu īstenošana

Fiziskā persona savas tiesības un pienākumus maksātnespējas procesā īsteno patstāvīgi, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad sakarā ar šīs personas rīcībspējas ierobežojumu tās tiesības un pienākumus īsteno aizbildnis vai aizgādnis.

151.pants. Fiziskās personas maksātnespējas pazīmes

Fiziskajai personai var piemērot maksātnespējas procesu, ja ir kāda no šādām maksātnespējas pazīmēm:

1) šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 latus;

2) sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 latus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

152.pants. Fiziskās personas maksātne­spējas procesa piemērošanas ierobežojumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi ir:

1) apstāklis, ka maksātnespējas cēlonis ir šīs personas nodoms vai rupja neuzmanība pēdējo triju gadu laikā pirms maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas dienas;

2) maksātnespējas procesa izmaksu finansējuma nepietiekamība;

3) apstāklis, ka šī persona ir uztura ņēmējs.

(2) Fiziskajai personai, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viens no maksātne­spējas procesa piemērošanas ierobežojumiem, maksātnespējas procesu nepiemēro vai pārtrauc.

(3) Fiziskajai personai maksātnespējas procesu nevar piemērot, ja tai pēdējo piecu gadu laikā šāds process jau ir piemērots, izņemot šā likuma 179.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētos gadījumus.

153.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas publicitāte

Ar likumu pilnvarota iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā šādas ziņas par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu:

1) fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods;

2) fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta;

3) datums, kad fiziskās personas maksātnespējas procesa lieta ierosināta tiesā, un tiesas nosaukums;

4) fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā ieceltā administratora vārds, uzvārds, personas kods, sertifikāta numurs;

5) datums, kad pasludināts tiesas spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā un apstiprināts fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, un tiesas nosaukums;

6) fiziskās personas bankrota procedūras īstenošanas termiņš;

7) datums, kad pieņemts tiesas lēmums, ar kuru apstiprināti fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumi, un tiesas nosaukums;

8) datums, kad pieņemts administratora lēmums par izlīguma iespēju;

9) maksātnespējas procedūras veids (saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1. vai 2.punktu);

10) fiziskās personas mantas izsoles datums, laiks, norises vietas adrese, izsolāmās mantas veids (kustamā manta vai nekustamais īpašums);

11) datums, kad pieņemts tiesas lēmums par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, tiesas nosaukums un pamatojums (bankrota procedūras pabeigšana vai izlīguma apstiprināšana tiesā un fiziskās personas maksātspējas atjaunošana);

12) ieraksta izdarīšanas datums.

XXV nodaļa
Fiziskās personas maksātnespējas procesa ierosināšana, pasludināšana un sekas

154.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums

(1) Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt:

1) pati fiziskā persona, ja pastāv šā likuma 151.pantā norādītā maksātnespējas pazīme;

2) Padomes regulas Nr. 1346/2000 29.panta "a" punktā norādītā persona.

(2) Maksātnespējas procesa pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā iesniegts pieteikums;

2) fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu;

3) visus fiziskās personas norēķinu kontus kredītiestādēs;

4) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu;

5) apstākļus, kuru dēļ fiziskā persona nav spējīga saistības izpildīt;

6) visu termiņā neizpildīto saistību kopējo summu;

7) visu to saistību kopējo summu, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā;

8) visas fiziskās personas mantas kopējo summu;

9) nepieciešamo maksātspējas atjaunošanas termiņu;

10) vai maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteikumi.

(3) Fiziskā persona maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) dokumentus, kas apstiprina maksātnespējas pazīmi;

2) savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma prasībām;

3) ziņas un pierādījumus par visiem saviem kontiem kredītiestādē un naudas līdzekļu atlikumiem tajos;

4) ziņas par saviem skaidras naudas līdzekļiem, ja to summa pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu;

5) ziņas un pierādījumus par uztura līgumiem un laulības līgumiem, kurus tā noslēgusi;

6) ziņas par saviem ienākumiem 12 mēnešu periodā pirms pieteikuma iesniegšanas;

7) savā apgādībā esošo personu un tām nepieciešamo ikmēneša izdevumu sarakstu;

8) ziņas par kapitāla daļām, akcijām un citiem vērtspapīriem, kas tai pieder;

9) pierādījumus, ka tās rīcībā būs pietiekami naudas līdzekļi vai manta, lai pilnā apmērā segtu nepieciešamās šā likuma 184.panta pirmās daļas 2.punktā un 185.pantā noteiktās maksātnespējas procesa izmaksas;

10) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

11) apliecinājumu tam, ka maksātne­spējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteikumi.

155.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns

(1) Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā tiek iekļautas šādas ziņas:

1) visu kreditoru saraksts, kurā ietvertas šādas ziņas: firma, reģistrācijas numurs (juridiskajām personām), vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajām personām), adrese, saistības priekšmets, izpildes termiņš un saistības rašanās pamats;

2) debitoru saraksts, kurā ietvertas šādas ziņas: firma, reģistrācijas numurs (juridiskajām personām), vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajām personām), adrese, saistības priekšmets, izpildes termiņš un saistības rašanās pamats;

3) bankrota procedūras norises termiņš;

4) šīs personas maksātnespējas procesa plānotās izmaksas;

5) šīs personas naudas līdzekļu summa un paredzamie ikmēneša ienākumi;

6) tās šai personai piederošās mantas saraksts, uz kuru maksātnespējas procesā vēršami kreditoru prasījumi un no kuras sedzami maksātnespējas procesa izdevumi, šīs mantas pārdošanas termiņš un paredzamie tās pārdošanas rezultātā iegūstamie naudas līdzekļi;

7) šai personai un tās apgādībā esošajām personām izmaksājamā ikmēneša naudas summa;

8) kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība un katram kreditoram ik mēnesi izmaksājamā naudas summa.

(2) Ja ar fizisko personu kopā dzīvo tās apgādībā esošās personas, mājokļa, tajā skaitā par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) mājokļa pārdošanu izsolē, ir iespējams atlikt līdz vienam gadam no šīs personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, lai sameklētu lētāku mājokli. Šāda iespēja paredzama fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā.

156.pants. Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas sekas

(1) Tiesas lēmumam par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu ir šādas sekas:

1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana lietās par piespriesto, bet no fiziskās personas nepiedzīto summu piedziņu un lietās par saistību piespiedu izpildi;

2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt fiziskās personas ieķīlātās mantas pārdošanu;

3) aizliegums fiziskajai personai pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas uzņemties jaunas parādsaistības, kuras nav norādītas tās mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā.

(2) Ja netiek pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, minētie kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet šā panta pirmajā daļā apturētās darbības - atjaunotas.

157.pants. Administratora darbības līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai

(1) Līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai administrators:

1) pieprasa no fiziskās personas ziņas, kas nepieciešamas, lai veiktu šīs personas mantas un saistību izvērtēšanu, kā arī citu informāciju maksātnespējas procesa ietvaros;

2) apzina fiziskās personas mantu, pārbaudot šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā ietvertās ziņas;

3) mēneša laikā no lietas ierosināšanas dienas sagatavo un sniedz tiesai atzinumu par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

4) pieprasa un saņem no fiziskās personas, kā arī no valsts iestādēm un kredīt­iestādēm nepieciešamās ziņas par fiziskās personas finansiālo stabilitāti vai mantisko stāvokli.

(2) Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā fiziskās personas maksātne­spējas procesa ietvaros administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst administratora pienākumu izpildes nodrošināšanai.

158.pants. Maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas

(1) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas sākas bankrota procedūra.

(2) Pēc fiziskās personas maksātne­spējas procesa pasludināšanas nodrošinātajam kreditoram ir tiesības prasīt savam prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) fiziskās personas mantas pārdošanu izsolē Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēts aizdevuma (kredīta) lietošanas procentu pieaugums, likumisko procentu pie­augums, līgumsoda pieaugums (tajā skaitā procentos izteikta līgumsoda pieaugums), nokavējuma naudas pieaugums (arī tad, ja tā noteikta kā līgumsods), nodokļu prasījumiem tiek apturēta nokavējuma naudas aprēķināšana, kas noteikta kā procentu maksājums par nodokļu, nodevu un soda naudas samaksas termiņa nokavējumu.

(4) Spriedumu izpildes lietvedība tiek apturēta lietās par piespriesto, bet no fiziskās personas nepiedzīto summu piedziņu, kā arī lietās par saistību piespiedu izpildi.

(5) Šā panta trešajā daļā minētos kreditoru prasījumus atjauno un aprēķina pilnā apmērā un šā panta ceturtajā daļā minētās apturētās darbības atjauno, ja maksātne­spējas process tiek izbeigts un fiziskā persona netiek atbrīvota no atlikušajām parādsaistībām.

(6) Fiziskās personas saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

(7) Pēc fiziskās personas maksātne­spējas procesa pasludināšanas parādsaistībām, kas netika uzrādītas šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, piemērojamas Civillikuma un Civilprocesa likuma vispārējās normas.

159.pants. Administratora darbības pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

(1) Lai nodrošinātu fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi, administrators veic šīs personas darbības uzraudzību atbilstoši tās maksātnespējas procesa mērķim, mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānam un likuma prasībām.

(2) Pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir šādi pienākumi:

1) mēnesi pirms izsoles iesniegt pieteikumu par izsoles norisi, datumu, laiku, norises vietas adresi, izsolāmās mantas veidu (kustamā manta vai nekustamais īpašums) ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā;

2) piecu dienu laikā no fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas iesniegt ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

3) piecu dienu laikā no dienas, kad pieņemts tiesas lēmums par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumu apstiprināšanu, iesniegt ar likumu pilnvarotajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, apstiprinātos šā plāna grozījumus;

4) ne retāk kā reizi sešos mēnešos rakstveidā paziņot katram kreditoram un Maksātnespējas administrācijai par fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildes gaitu;

5) apzināt fiziskās personas mantu, tajā skaitā finanšu līdzekļus vai finanšu instrumentus, kas, pamatojoties uz finanšu nodrošinājuma līgumu, izmantoti par nodrošinājumu finanšu saistību izpildei;

6) piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu un mainīt to, ja pastāv šajā sadaļā noteiktie apstākļi;

7) šajā sadaļā minētajos gadījumos iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu;

8) pārdot fiziskās personas mantu izsolē, kā arī sniegt šai personai informāciju par to šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā;

9) saņemot fiziskās personas rakstveida iesniegumu un šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumu projektu, sniegt fiziskajai personai atzinumu par minētā plāna grozījumiem 10 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

10) pildīt citus šajā likumā paredzētos administratora pienākumus.

(3) Fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros administratoram ir šajā likumā noteiktās administratora vispārīgās tiesības tiktāl, ciktāl tās atbilst administratora pienākumu izpildes nodrošināšanai.

XXVI nodaļa
Fiziskā persona maksātnespējas procesā

160.pants. Fiziskās personas rīcības ierobežojumi

(1) Maksātnespējas procesa laikā fiziskajai personai bez administratora piekrišanas ir aizliegts atsavināt, ieķīlāt, dāvināt vai kādā citā veidā apgrūtināt savu mantu. Izņēmums ir fiziskās personas mantas sastāvā ietilpstošas atsevišķas lietas, kuru vērtība nepārsniedz vienu minimālo mēneš­algu.

(2) Fiziskajai personai maksātnespējas procesa laikā ir aizliegts veikt darbības vai slēgt darījumus, kas var pasliktināt tās mantisko stāvokli vai kaitēt kreditoru interesēm.

161.pants. Fiziskās personas pienākumi

Fiziskajai personai ir pienākums:

1) piecu dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas informēt par to katru kreditoru, nosūtot paziņojumu un savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu ierakstītā sūtījumā vai izsniedzot tos pret parakstu;

2) pildīt savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna noteikumus;

3) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas atvērt kontu kredītiestādē un iesniegt administratoram dokumentu, kas apliecina minēto darbību izpildi;

4) ne vēlāk kā mēneša laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas slēgt savus kontus kredītiestādēs, pārskaitot tajos esošos naudas līdzekļus uz šā panta 3.punktā minēto kontu kredītiestādē, un iesniegt administratoram dokumentus, kas apliecina minēto darbību izpildi;

5) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas iemaksāt šā panta 3.punktā minētajā kontā kredītiestādē savus skaidrās naudas līdzekļus;

6) reizi mēnesī rakstveidā informēt administratoru par stāvokli šā panta 3.punktā minētajā kontā kredītiestādē un savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildi, pievienojot to apliecinošus dokumentus;

7) iesniegt tiesā prasību pret trešajām personām par maksājumu saistību izpildi;

8) sniegt administratora pieprasīto informāciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas dienas;

9) nekavējoties ziņot administratoram par visiem apstākļiem, kuru dēļ tā nespēs pildīt savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

10) dzīvesvietas maiņas gadījumā ne vēlāk kā piecu dienu laikā paziņot administratoram jaunās dzīvesvietas adresi;

11) informēt savu darba devēju par šā panta 3.punktā minētā konta atvēršanu kredītiestādē un dot norādījumu darba devējam par darba samaksas ieskaitīšanu šajā kontā.

162.pants. Fiziskās personas tiesības

Fiziskajai personai maksātnespējas procesā ir šādas tiesības:

1) izstrādāt un iesniegt tiesā savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumus saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem;

2) pieprasīt un saņemt ziņas par savas mantas pārdošanu;

3) lietot savu mantu, kā arī atsavināt to saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem;

4) iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem.

163.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna īstenošanas kārtība

(1) No fiziskās personas līdzekļiem, kā arī no līdzekļiem, kas iegūti šīs personas mantas pārdošanas rezultātā, izņemot līdzekļus, kas iegūti šā panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā, vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi un pēc tam šā likuma XXXI nodaļā noteiktās maksātnespējas procesa izmaksas.

(2) Pēc maksātnespējas procesa izmaksu segšanas tiek nodrošināta samaksa fiziskajai personai un tās apgādībā esošajām personām attiecīgās fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteiktās naudas summas apmērā, kas uz katru cilvēku nav mazāka par minimālo mēnešalgu.

(3) Kreditoru prasījumi tiek apvienoti vienā grupā bez prioritātēm. Pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto maksājumu veikšanas ne retāk kā reizi mēnesī proporcionāli katra kreditora prasījuma summai tiek apmierināti kreditoru prasījumi, ievērojot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.

(4) Kreditoru prasījumu apmierināšanu uzsāk ne vēlāk kā divus mēnešus pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas.

(5) No naudas, kas saņemta, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo (ieķīlāto) fiziskās personas mantu, vispirms sedzami izsoles izdevumi, tajā skaitā ieķīlātās mantas vērtēšanas izmaksas un šā likuma 175.panta ceturtajā daļā noteiktā administratora atlīdzība, un pēc tam apmierināms nodrošinātā kreditora prasījums.

(6) Ja, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo (ieķīlāto) fiziskās personas mantu, saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto kreditoru prasījumus un izsoles izdevumus, no šīs summas atlikušie naudas līdzekļi ieskaitāmi fiziskās personas līdzekļos, kas izlietojami šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja, pārdodot par nodrošinājumu kalpojošo (ieķīlāto) fiziskās personas mantu, saņemta naudas summa, kas nesedz nodrošināto kreditoru prasījumus un izsoles izdevumus, nodrošināto kreditoru prasījumi nesegtajā daļā apmierināmi no citiem fiziskās personas līdzekļiem atbilstoši šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

164.pants. Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšana

(1) Fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu var grozīt, ja:

1) ir iestājušies apstākļi, kas sekmēs fiziskās personas maksātspējas drīzāku atjaunošanu vai parādsaistību pilnīgāku izpildi;

2) no fiziskās personas neatkarīgu iemeslu dēļ ir iestājušies apstākļi, kas apgrūtina šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpildi, bet būtiski neietekmē kreditoru intereses.

(2) Fiziskā persona iesniedz tiesā motivētu pieteikumu par savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozīšanu, pievienojot tam administratora atzinumu par šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un to ietekmi uz turpmāko fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi.

(3) Fiziskā persona ne vēlāk kā piecu dienu laikā no dienas, kad tiesa apstiprinājusi tās mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumus, nosūta jauno plānu administratoram un katram kreditoram.

XXVII nodaļa
Aizbildnis, aizgādnis un ieinteresētā persona fiziskās personas maksātnespējas procesā

165.pants. Aizbildņa vai aizgādņa pārstāvības vispārīgie noteikumi

(1) Fiziskās personas aizbildnis vai aizgādnis īsteno šīs personas tiesības un pienākumus saskaņā ar Civillikuma prasībām.

(2) Aizbildnim vai aizgādnim nav tiesību atteikties no savu pienākumu veikšanas, pamatojoties tikai uz to, ka pret viņa pārstāvamo ierosināta maksātnespējas procesa lieta.

166.pants. Aizbildņa vai aizgādņa atbildības ierobežojumi

(1) Aizbildnis vai aizgādnis maksātne­spējas procesā nav atbildīgs ar savu mantu attiecībā pret trešajām personām, tajā skaitā kreditoriem.

(2) Par zaudējumiem, kas aizbildņa vai aizgādņa rīcības rezultātā nodarīti viņa pārstāvamajam, aizbildnis vai aizgādnis ir atbildīgs pārstāvamajam Civillikumā noteiktajā kārtībā.

167.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesā ieinteresētās personas

(1) Par ieinteresēto personu attiecībā pret fizisko personu atzīstams:

1) fiziskās personas laulātais;

2) persona, kura sastāv ar fizisko personu radniecībā līdz otrajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei;

3) fiziskās personas aizbildnis vai aizgādnis.

(2) Par ieinteresēto personu attiecībā pret fizisko personu atzīstama arī tā persona, kura ir bijusi ieinteresētā persona saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem pēdējo piecu gadu laikā līdz maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai.

XXVIII nodaļa
Fiziskās personas maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumi un maksātnespējas procesa izbeigšana

168.pants. Fiziskajai personai piemērojamie maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumi

Fiziskās personas maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumi ir:

1) izlīgums;

2) bankrota procedūra.

169.pants. Izlīguma pieļaujamība

(1) Izlīgums pieļaujams jebkurā bankrota procedūras stadijā.

(2) Administrators pieņem lēmumu par izlīguma iespēju piecu dienu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas, ja pastāv šādu apstākļu kopums:

1) izlīgumu rakstveidā piedāvā fiziskā persona vai kreditori, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no kopējās nesegto kreditoru prasījumu summas;

2) izlīguma priekšlikumā ir norādīta izlīgumam piemērojamā metode, kā arī paredzēts, kādā apmērā apmierināmi katra kreditora prasījumi un sedzamas fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

(3) Lēmumu par izlīguma iespēju administrators ne vēlāk kā triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas nosūta fiziskajai personai, kreditoriem un ar likumu pilnvarotajai iestādei ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

170.pants. Izlīgumam piemērojamās metodes

(1) Izlīgumam ir piemērojamas šādas metodes:

1) prasījumu summas samazināšana;

2) atteikšanās no līgumsoda, procentiem vai nokavējuma naudas, kā arī to samazināšana;

3) saistību izpildes termiņa atlikšana.

(2) Izlīgumam piemēro vienu vai vairākas šā panta pirmajā daļā minētās metodes.

171.pants. Izlīguma projekts

(1) Izlīguma projektu, pamatojoties uz priekšlikumā piedāvātajiem izlīguma noteikumiem, izstrādā fiziskā persona vai kreditori divu nedēļu laikā no dienas, kad pieņemts administratora lēmums par izlīguma iespēju, un saskaņo to ar administratoru.

(2) Administrators nepieņem izlīguma projektu, ja tajā:

1) nav paredzēta izlīguma noslēgšana starp visiem kreditoriem;

2) nav paredzēta maksātnespējas procesa izmaksu segšana pilnā apmērā;

3) nav iekļauts izlīguma seku izskaidrojums.

172.pants. Izlīguma noslēgšana un apstiprināšana

(1) Izlīgumu noslēdz rakstveidā fiziskā persona, no vienas puses, un visi kreditori, no otras puses.

(2) Noslēgto izlīgumu administrators iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(3) Administrators piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts tiesas lēmums par izlīguma apstiprināšanu un fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, apstiprināto izlīgumu iesniedz ar likumu pilnvarotajai iestādei ieraksta izdarīšanai maksātnespējas reģistrā.

173.pants. Izlīguma noslēgšanas sekas

(1) Kad izlīgums ir apstiprināts tiesā un izpildīts, to noslēgušie kreditori nevar celt prasības par to parādu summām un segšanas termiņiem, kuri nav paredzēti izlīgumā.

(2) Līdz izlīguma apstiprināšanai tiesā attiecībā uz fizisko personu turpinās bankrota procedūra.

(3) Pēc izlīguma apstiprināšanas tiesā tiek atjaunota fiziskās personas maksātspēja.

174.pants. Bankrota procedūras vispārīgie nosacījumi

(1) Bankrota procedūra ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus un nodrošināt fiziskajai personai iespēju tikt atbrīvotai no parādsaistībām, ievērojot šīs sadaļas noteikumus.

(2) Bankrota procedūra noris piecus gadus, ja tiesa nav noteikusi īsāku termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

175.pants. Fiziskās personas mantas izsole

(1) Fiziskās personas mantas izsole un īpašuma tiesību nostiprināšana uz ieguvēja vārda notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja attiecībā uz konkrēto mantu šis likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību.

(2) Ja fiziskās personas manta nekalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (nav ieķīlāta), uz šādas neieķīlātās mantas izsoli nav attiecināmi Civilprocesa likuma 615. un 616.panta noteikumi.

(3) Civilprocesa likumā noteiktās tiesu izpildītāja darbības saistībā ar fiziskās personas mantas, tajā skaitā par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas, izsoli veic administrators.

(4) Administratora atlīdzību par izsoles rīkošanu mantai, kas kalpo par nodrošinājumu kreditora prasījuma apmierināšanai (ir ieķīlāta), pēc fiksētas takses nosaka Ministru kabinets.

176.pants. Fiziskās personas mantas izsoles procedūra un izsoles akta apstiprināšana

(1) Pārdodot fiziskās personas mantu, izsolē netiek iekļauta tā šīs personas manta, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu.

(2) Administrators pārdod fiziskās personas mantu, ņemot vērā šīs personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā noteikto termiņu.

(3) Pirmajā izsolē solīšana notiek ar augšupejošu soli. Izsole var notikt, ja ir ieradies vismaz viens pircējs, kas sola vairāk par izsoles sākumcenu.

(4) Ja nekustamā īpašuma pirmā izsole nav notikusi, administrators mēnesi pēc sludinājuma publicēšanas dienas rīko otro izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(5) Ja nekustamā īpašuma otrā izsole nav notikusi, administrators mēnesi pēc sludinājuma publicēšanas dienas rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(6) Ja nekustamā īpašuma trešā izsole nav notikusi, turpmākajās izsolēs solīšana var notikt ar lejupejošu soli.

(7) Pēc tam, kad nosolītājs par nekustamo īpašumu vai tā daļu ir samaksājis solīto cenu, administrators iesniedz tiesā pieteikumu par nekustamā īpašuma vai tā daļas izsoles akta apstiprināšanu un uz šo nekustamo īpašumu vai tā daļu attiecinātās maksātnespējas procesa atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā.

177.pants. Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām

(1) Ja fiziskā persona ir izpildījusi savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu un šajā sadaļā noteiktos pienākumus, kā arī bankrota procedūras laikā pilnībā segusi visas maksātnespējas procesa izmaksas, šīs personas atlikušās parādsaistības (izņemot uzturlīdzekļu maksājumus), kas tika norādītas tās mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā, pilnā apmērā tiek dzēstas un kreditori zaudē prasījuma tiesības pret fizisko personu.

(2) Pēc fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanas netiek dzēsti šīs procedūras ietvaros nenomaksātie nodokļu parādi, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas.

178.pants. Bankrota procedūras pabeigšana

(1) Administrators vai - šajā sadaļā paredzētajos gadījumos - fiziskā persona iesniedz tiesā pamatotu pieteikumu par fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanu.

(2) Pieteikumam par bankrota procedūras pabeigšanu pievienojams pārskats, kurā atspoguļota fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna izpilde, kā arī citi dokumenti, kas apliecina pieteikumā norādītos apstākļus.

179.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas kārtība

(1) Maksātnespējas process tiek izbeigts šādos gadījumos:

1) fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tiek noraidīts;

2) fiziskā persona ir nokārtojusi visas parādsaistības;

3) noslēgts izlīgums;

4) fiziskā persona ir mirusi.

(2) Maksātnespējas procesu izbeidz un fizisko personu atbrīvo no savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā atlikušajām parādsaistībām, ja bankrota procedūra ir pabeigta.

(3) Maksātnespējas procesu izbeidz un fizisko personu neatbrīvo no atlikušajām parādsaistībām šādos gadījumos:

1) fiziskā persona maksātnespējas procesa gaitā ir sniegusi nepatiesas ziņas tiesai, administratoram vai kreditoram;

2) fiziskā persona nepilda šajā sadaļā noteiktos pienākumus;

3) fiziskā persona nepilda savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānu;

4) fiziskajai personai maksātnespējas procesa gaitā konstatēti maksātnespējas procesa ierobežojumi;

5) fiziskā persona nav nokārtojusi kārtējās parādsaistības.

(4) Administrators iesniedz tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu šajā pantā paredzētajos gadījumos.

(5) Ja maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojums konstatēts maksātnespējas procesa gaitā vai nepietiek līdzekļu šā procesa izmaksu segšanai, pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu ir tiesīga iesniegt pati fiziskā persona.

E sadaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa izmaksas
XXIX nodaļa
Izmaksas tiesiskās aizsardzības procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai

180.pants. Administratora atlīdzība tiesiskās aizsardzības procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu tiesiskās aizsardzības procesā administrators saņem atlīdzību šādos gadījumos un apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz tiesiskās aizsardzības procesa lietas izskatīšanai tiesā - vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, - ikmēneša atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no komercsabiedrības līdzekļiem un tās segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

181.pants. Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumi

(1) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumus sedz no komercsabiedrības līdzekļiem.

(2) Tiesiskās aizsardzības procesa izdevumu apmēru un segšanas kārtību paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā.

XXX nodaļa
Izmaksas juridiskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai

182.pants. Administratora atlīdzība juridiskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no parādnieka līdzekļiem, izņemot šajā pantā minētos gadījumus.

(2) Par atlīdzības apmēru administrators rakstveidā vienojas ar kreditoru sapulci. Ja vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc šajā pantā noteiktās takses.

(3) Administratora proporcionālā atlīdzības takse tiek noteikta šādā apmērā:

1) 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu;

2) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 3000 latu, - 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10 000 latu;

3) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 10 000 latu, - 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10 000 latu, plus pieci procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 10 000 latu, bet nav lielāka par 100 000 latu;

4) ja naudas līdzekļi no atgūtās mantas pārsniedz 100 000 latu, - 15 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas nepārsniedz pirmos atgūtos 3000 latu, un 10 procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 3000 latu, bet nav lielāka par 10 000 latu, plus pieci procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 10 000 latu, bet nav lielāka par 100 000 latu, plus trīs procenti no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 100 000 latu, bet nav lielāka par 1 000 000 latu, plus viens procents no naudas līdzekļiem no atgūtās mantas, kas pārsniedz 1 000 000 latu.

(4) Administrators saņem atlīdzību pēc fiksētās takses šādos gadījumos un apmērā:

1) no iecelšanas dienas līdz maksātne­spējas lietas izskatīšanai tiesā - vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja parādnieka aktīvi nesedz administrācijas izmaksas, - vienreizēju atlīdzību piecu minimālo mēnešalgu apmērā;

3) pirmajā kreditoru sapulcē noslēgtā izlīguma gadījumā - vienreizēju atlīdzību 30 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) sanācijas gadījumā - mēnešalgu 15 minimālo mēnešalgu apmērā.

(5) Aprēķinot administratora atlīdzību pēc proporcionālās takses, aprēķināto proporcionālo atlīdzību samazina par summu, kas aprēķināta pēc fiksētās takses.

(6) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību, kreditoru sapulce var lemt par administratora atlīdzības segšanu no klātesošo kreditoru līdzekļiem. Šādu kreditoru sapulces lēmumu pieņem vienbalsīgi.

(7) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību un kreditoru sapulce to ir atteikusies segt no kreditoru līdzekļiem, atlīdzību var segt no citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, minētajām personām par to rakstveidā vienojoties ar administratoru, ja šo vienošanos ir apstiprinājusi kreditoru sapulce.

(8) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt administratora atlīdzību, kreditori to ir atteikušies segt no kreditoru līdzekļiem un nav panākta vienošanās par tās segšanu no citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, par administratora atlīdzības segšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā lemj Maksātnespējas administrācija Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, noteiktajā kārtībā un apmērā to valsts budžeta un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti šim mērķim.

(9) Šā panta noteikumi par administratora atlīdzību nav attiecināmi uz šā likuma 99.panta ceturtajā daļā noteikto administratora atlīdzību.

183.pants. Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumi ir kreditoru sapulcē vai tiesā apstiprināti izdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu norisi.

(2) Juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) atlīdzību pieaicinātajiem speciālistiem atbilstoši viņu sniegto pakalpojumu būtībai, apjomam un vērtībai pakalpojumu sniegšanas laikā, bet ne lielāku kā atlīdzību par analoģiskiem pakalpojumiem līdzīgās sfērās;

2) izdevumus parādnieka mantas uzturēšanai maksātnespējas procesā;

3) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai, izdevumus par notāra un pasta pakalpojumiem;

4) izdevumus, kas saistīti ar lietu nodošanu arhīvā;

5) komandējumu izdevumus, kuri tiek aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par izdevumiem, kas saistīti ar komandējumiem un darba braucieniem;

6) izdevumus, kas saistīti ar sanācijas plāna izstrādi un īstenošanu, kā arī izlīguma noslēgšanu;

7) izdevumus to līgumu izpildes turpināšanai, kuri nav izbeigti likumā noteiktajos gadījumos, kā arī to līgumu izpildei, kurus maksātnespējas procesā administrators noslēdzis ar trešajām personām;

8) izdevumus, kas saistīti ar parādnieka likvidāciju, ieskaitot videi bīstamo atkritumu izvešanu, pārstrādi un apglabāšanu;

9) kārtējo nodokļu un nodevu maksājumus par laikposmu no dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

10) izdevumus, kas saistīti ar trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai šīm personām;

11) izdevumus, kas noteikti šā likuma 122.panta trešajā daļā;

12) izdevumus, kas pamatoti un saistīti ar konkrētā maksātnespējas procesa nodrošināšanu.

(3) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus, kreditoru sapulce var lemt par maksātnespējas procesa izdevumu segšanu no klātesošo kreditoru līdzekļiem. Šādu kreditoru sapulces lēmumu pieņem vienbalsīgi.

(4) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus un kreditoru sapulce tos ir atteikusies segt no kreditoru līdzekļiem, šos izdevumus var segt no citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, minētajām personām par to rakstveidā vienojoties ar administratoru, ja šo vienošanos ir apstiprinājusi kreditoru sapulce.

(5) Ja no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt maksātnespējas procesa izdevumus, kreditori tos ir atteikušies segt no kreditoru līdzekļiem un nav panākta vienošanās par to segšanu no citu fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, par juridiskās personas maksātnespējas procesa izdevumu segšanu lemj Maksātnespējas administrācija Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, noteiktajā kārtībā un apmērā to valsts budžeta un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti šim mērķim.

(6) Šā panta otrās daļas 6. un 11.punktā noteiktie izdevumi netiek segti no Maksātnespējas administrācijas līdzekļiem.

XXXI nodaļa
Izmaksas fiziskās personas maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas norises nodrošināšanai

184.pants. Administratora atlīdzība fiziskās personas maksātnespējas procesā

(1) Par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību šādos gadījumos un apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā - vienreizēju atlīdzību triju minimālo mēnešalgu apmērā;

2) no dienas, kad pasludināts tiesas spriedums par maksātnespējas procesu, līdz maksātnespējas procesa izbeigšanai šādos gadījumos un apmērā:

a) bankrota gadījumā - ikmēneša atlīdzību vienas minimālās mēnešalgas apmērā;

b) izlīguma gadījumā - vienreizēju atlīdzību astoņu minimālo mēnešalgu apmērā un atlīdzību piecu procentu apmērā no izlīguma kopējās summas.

(2) Fiziskās personas maksātnespējas procesa gadījumā administratora atlīdzību sedz no fiziskās personas līdzekļiem.

(3) Šā panta noteikumi par administratora atlīdzību nav attiecināmi uz šā likuma 175.panta ceturtajā daļā noteikto administratora atlīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

185.pants. Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumi

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumos iekļauj:

1) izdevumus par kārtējo nodokļu un nodevu maksājumiem par laika posmu no dienas, kad pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

2) izdevumus sludinājumu ievietošanai, izsoļu organizēšanai, norēķinu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

3) izdevumus par pasta pakalpojumiem;

4) izdevumus, kas saistīti ar fiziskās personas nekustamā īpašuma vērtēšanu;

5) izdevumus par notāra pakalpojumiem;

6) izdevumus, kas saistīti ar fiziskās personas mantas apsekošanu un darījumu pārbaudi, kā arī mantas un darījumu apdrošināšanu.

(2) Maksātnespējas procesa izdevumi tiek segti no fiziskās personas līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

F sadaļa
Tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzība
XXXII nodaļa
Maksātnespējas administrācija tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā

186.pants. Maksātnespējas administrācijas kompetence

(1) Maksātnespējas administrācija ir valsts aģentūra, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

(2) Maksātnespējas administrācijas kompetences īstenošanai izmanto šādus finanšu līdzekļus:

1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļu;

2) dotāciju no valsts budžeta ieņēmumiem;

3) ieņēmumus no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

4) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus.

187.pants. Maksātnespējas administrācijas tiesības tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzībā

(1) Lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzību, Maksātnespējas administrācija kontrolē administratora darbību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātne­spējas procesā, kā arī izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora rīcību un lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta.

(2) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzības nodrošināšanai:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt jebkuru tās funkciju izpildei nepieciešamo ar tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu saistīto informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām institūcijām un personām nepieciešamās ziņas un dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

3) pieprasīt un saņemt no administratora nepieciešamās ziņas un attiecīgos dokumentus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

4) pieprasīt, lai administrators uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt dokumentu norakstus administratora rīcības likumības pārbaudei;

5) pieprasīt un saņemt administratora darbības pārskatus;

6) pieprasīt un saņemt administratora paskaidrojumus par viņa rīcību tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā;

7) uzaicināt administratoru ierasties Maksātnespējas administrācijā, lai sniegtu paskaidrojumus par tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi;

8) uzlikt administratoram tiesisku pienākumu;

9) iesniegt tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas;

10) ierosināt jautājumu par administratora sertifikāta darbības izbeigšanu vai anulēšanu šajā likumā minētajos gadījumos.

XXXIII nodaļa
Maksātnespējas administrācijas lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

188.pants. Maksātnespējas administrācijas lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumus par:

1) maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

2) maksātnespējas procesa izmaksu segšanu;

3) administratora rīcību tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā, kā arī par tiesiskā pienākuma uzlikšanu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā;

4) apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem jautājumos par sertifikāta izsniegšanu, atjaunošanu, sertifikāta darbības izbeigšanu vai anulēšanu, kā arī administratora atestāciju.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētos Maksātnespējas administrācijas lēmumus var apstrīdēt augstākā iestādē. Augstākas iestādes lēmumu par attiecīgo Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(3) Administratīvos aktus, kuri attiecas uz administratora sertifikāta izsniegšanu, atjaunošanu, sertifikāta darbības izbeigšanu, anulēšanu vai administratora atestāciju un kurus saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto kārtību pieņēmusi Maksātnespējas administrācijas funkcionālajā pakļautībā esoša pilnvarota persona, kurai deleģēti šā likuma 14.panta trešajā daļā, 15.panta ceturtajā daļā, 16.panta trešajā daļā un 17.panta ceturtajā daļā minētie uzdevumi, var apstrīdēt Maksātnespējas administrācijā, kas, izskatot apstrīdēto administratīvo aktu un pieņemot par to šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto lēmumu, vērtē administratīvā akta tiesiskumu, nevis tā lietderību. Šā panta pirmās daļas 4.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos lēmumus apstrīd un pārsūdz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(5) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto Maksātnespējas administrācijas lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā neaptur Maksātnespējas administrācijas lēmuma darbību.

189.pants. Sūdzības par administratora rīcību iesniegšana un izskatīšana Maksātnespējas administrācijā

(1) Kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var iesniegt Maksātnespējas administrācijai sūdzību par administratora rīcību.

(2) Kreditors, komercsabiedrība (tiesiskās aizsardzības procesā), fiziskā persona (šīs personas maksātnespējas procesā), parādnieka pārstāvis (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, sūdzību iesniedz triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēta rīcība, ar kuru aizskartas kreditora, fiziskās personas, parādnieka pārstāvja vai trešās personas tiesības, bet ne vēlāk kā gada laikā no sūdzībā minētā fakta rašanās dienas.

(3) Administratora lēmums, kuru apstiprinājusi kreditoru sapulce vai tiesa, pārsūdzams nevis Maksātnespējas administrācijā, bet gan tiesā.

(4) Maksātnespējas administrācija neizskata sūdzības par administratora lēmumiem, kuru pamatā ir strīds par tiesībām.

(5) Maksātnespējas administrācija, izskatot sūdzības par administratora rīcību, ir tiesīga pieprasīt no pusēm tai nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(6) Sūdzības par administratora rīcību Maksātnespējas administrācija izskata mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

(7) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta sestajā daļā minēto termiņu nav iespējams ievērot, Maksātnespējas administrācija var termiņu pagarināt, bet ne ilgāk par trim mēnešiem no sūdzības saņemšanas dienas, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

190.pants. Sūdzība par Maksātnespējas administrācijas lēmumu

Administrators vai sūdzības iesniedzējs, kas nepiekrīt Maksātnespējas administrācijas pieņemtajam lēmumam par administratora rīcību, mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas var vērsties ar sūdzību tiesā, kurā ierosināta attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa lieta.

Pārejas noteikumi

1. Maksātnespējas procesos, kas uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, tiek piemērotas likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" normas.

2. Maksātnespējas administrācija, lemjot par maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanu maksātnespējas procesos, kuri uzsākti atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, piemēro Ministru kabineta 2006.gada 14.marta noteikumus Nr.201 “Maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtība”, izņemot noteikumus par administratora atlīdzības apmēru (neskaitot papildu atlīdzību par katru darbinieku, kura prasījums apmierināts no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem), kas nosakāms saskaņā ar šo likumu.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

2.1 Maksātnespējas procesos, kuri uzsākti atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, administrators nav tiesīgs saņemt atlīdzību no Maksātnespējas administrācijai šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem, ja:

1) administrators divu mēnešu laikā pēc parādnieka izslēgšanas no attiecīgā publiskā reģistra nav iesniedzis Maksātnespējas administrācijai pieprasījumu savas atlīdzības segšanai;

2) parādnieks šajos procesos izslēgts no attiecīgā publiskā reģistra līdz 2009.gada 2.jūlijam un administrators līdz 2009.gada 30.novembrim nav iesniedzis Maksātnespējas administrācijai pieprasījumu savas atlīdzības segšanai;

3) administrators ar tiesas lēmumu atcelts no administratora pienākumu pildīšanas likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 28.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā paredzētajā gadījumā vai ja administratora sertifikāts anulēts, jo administrators, lai saņemtu sertifikātu sniedzis nepatiesas ziņas.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

3. Sertifikāti, kas izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstami par spēkā esošiem tajos norādītajā termiņā. Pēc šā termiņa beigām personai, kurai ir augstākā juridiskā izglītība vai augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ir tiesības uz administratora atestāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Līdz šā likuma 14.panta trešajā daļā, 15.panta ceturtajā daļā, 16.panta trešajā daļā un 17.panta ceturtajā daļā minētā līguma spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim Maksātnespējas administrācija veic administratoru apmācību, eksamināciju, atestāciju, izsniedz un atjauno sertifikātu, kā arī izbeidz tā darbību un to anulē. Veicot administratoru apmācību, eksamināciju, atestāciju, izsniedzot un atjaunojot sertifikātu, kā arī izbeidzot tā darbību un to anulējot, Maksātnespējas administrācija piemēro Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumus Nr.910 "Administratora apmācības, sertifikācijas un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtība", Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumus Nr.1047 "Noteikumi par valsts nodevas apmēru par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu, kā arī tās samaksas kārtību" un Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumus Nr.241 "Noteikumi par valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Līdz šā likuma 14.panta trešajā daļā, 15.panta ceturtajā daļā, 16.panta trešajā daļā un 17.panta ceturtajā daļā minētā līguma spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu par sertifikāta izsniegšanu, atjaunošanu, darbības izbeigšanu vai anulēšanu, kā arī lēmumu par administratora atestāciju var apstrīdēt augstākā institūcijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

6. Šā likuma darbības nodrošināšanai Ministru kabinets iesniedz Saeimai likumprojektu, kas nosaka iestādi, kura kārto maksātnespējas reģistru.

7. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 2., 7., 23.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 2., 12.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 12., 24.nr., 2006, 13.nr.; 2007, 3.nr.).

8. Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana ir uzsākta līdz 2009.gada 30.jūnijam un nav izbeigta, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa pagarināšanai piemēro šā likuma noteikumus par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

9. Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir pasludināts līdz 2009.gada 30.jūnijam un nav izbeigts, fiziskajai personai ir pienākums 30 dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas iesniegt savas mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumus apstiprināšanai tiesā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 1.novembrī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2007.gada 22.novembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 01.11.2007.Stājas spēkā: 01.01.2008.Zaudē spēku: 01.11.2010.Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 188 (3764), 22.11.2007., "Ziņotājs", 24, 27.12.2007.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tiesību aktu skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
166663
{"selected":{"value":"01.07.2009","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2009","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2009
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)