Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.447

Rīgā 2007.gada 26.jūnijā (prot. Nr.37 54.§)
Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Rāznas nacionālā parka (turpmāk - nacionālais parks) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. nacionālā parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas kārtību;

1.3. nacionālajā parkā esošo dabas pieminekļu - aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu un aizsargājamo koku - aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Nacionālā parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3. Nacionālā parka robežas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm. Informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 1.pielikumā.

4. Nacionālā parka ārējo robežu un funkcionālo zonu robežu shēma un robežu apraksts noteikts Rāznas nacionālā parka likumā.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā nacionālajā parkā

4.1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju vai saskaņojot noteikumos minētās darbības, izmanto dabas aizsardzības plānā minēto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nacionālā parka teritorijā. Darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama.

(MK 23.11.2010. noteikumu Nr.1065 redakcijā)

5. (Svītrots ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718)

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par nacionālā parka teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

(MK 23.11.2010. noteikumu Nr.1065 redakcijā)

7. Būvniecība nacionālā parka teritorijā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

8. Rāznas, Zosnas, Salāja, Olovecas ezerā, Ežezerā un Bižas ezerā, kas atrodas Rundēnu pagastā, aizliegts pārvietoties ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju, izņemot:

8.1. pārvietošanos, kas saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu (izņēmums – rūpnieciskā zveja un amatierzveja – makšķerēšana), uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

8.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

8.2.1. pārvietošanos zinātniskās izpētes nolūkos un zvejai īpašos nolūkos;

8.2.2. ūdenstilpes nomnieka, licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – organizētāja pārvietošanos ezera un zivju resursu apsaimniekošanas un uzraudzības pasākumu veikšanai, vienlaikus izmantojot ne vairāk kā divus kuģošanas līdzekļus;

8.2.3. rūpnieciskās zvejas tiesību īstenošanai, uz noteiktajiem zivju tīklu metriem izmantojot vienu kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju, kura jauda nepārsniedz 7,46 kW (10 ZS). Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar vietējām pašvaldībām katru gadu līdz 30. decembrim nosaka, uz cik zivju tīklu metriem izmantojams viens kuģošanas līdzeklis nākamajā kalendāra gadā;

8.2.4. tūrisma pakalpojumu sniedzēja organizētu pārvietošanos pa Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiski saskaņotu maršrutu, izmantojot vienu kuģošanas līdzekli, ja minētajam tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir attiecīgajam ezeram pieguloša nekustamā īpašuma lietošanas tiesības. Pārvietošanās nav atļauta ar ūdens motocikliem. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja ir derīga trīs kalendāra gadus no tās izsniegšanas dienas;

8.2.5. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanai.

(MK 23.11.2010. noteikumu Nr.1065 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718)

8.1 Dabas aizsardzības pārvalde šo noteikumu 8.2.3. un 8.2.4. apakšpunktā minēto kuģošanas līdzekļu izmantošanai vienā kalendāra gadā kopā izsniedz ne vairāk kā 21 rakstisku atļauju Rāznas ezerā, ne vairāk kā septiņas rakstiskas atļaujas Ežezerā, ne vairāk kā piecas rakstiskas atļaujas Zosnas, Salāja, Olovecas ezerā un Bižas ezerā, kas atrodas Rundēnu pagastā. Ja izsniegts norādītais rakstisko atļauju skaits, Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības izsniegt papildu atļaujas, ņemot vērā jaunāko pieejamo informāciju par ezera ekoloģisko stāvokli un vietējo pašvaldību viedokli.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.718 redakcijā)

9. Ledus periodā Rāznas, Zosnas, Salāja, Olovecas ezerā, Ežezerā un Bižas ezerā, kas atrodas Rundēnu pagastā, aizliegts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem, izņemot:

9.1. pārvietošanos, kas saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu (izņēmums – rūpnieciskā zveja un amatierzveja – makšķerēšana), uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

9.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

9.2.1. zinātniskās izpētes nolūkos un zvejai īpašos nolūkos;

9.2.2. ūdenstilpes nomnieka, licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – organizētāja pārvietošanos ezera un zivju resursu apsaimniekošanas pasākumu un uzraudzības veikšanai, vienlaikus izmantojot ne vairāk kā divus mehāniskos transportlīdzekļus vai mopēdus;

9.2.3. rūpnieciskās zvejas tiesību īstenošanai, uz noteiktajiem zivju tīklu metriem izmantojot vienu mehānisko transportlīdzekli vai mopēdu. Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar vietējām pašvaldībām katru gadu līdz 30. decembrim nosaka, uz cik zivju tīklu metriem izmantojams viens mehāniskais transportlīdzeklis vai mopēds nākamajā kalendāra gadā;

9.2.4. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanai;

9.2.5. tūrisma pakalpojumu sniedzēja organizētu pārvietošanos, izmantojot vienu mehānisko transportlīdzekli, ja minētajam tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir attiecīgajam ezeram pieguloša nekustamā īpašuma lietošanas tiesības. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja ir derīga trīs kalendāra gadus no tās izsniegšanas dienas.

(MK 23.11.2010. noteikumu Nr.1065 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718)

9.1 Rāznas ezera daļā – Zosnas, Dukstigala un Čornajas līcī (3.pielikums) aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem laikposmā no 1.marta līdz 31.maijam.

(MK 23.11.2010. noteikumu Nr.1065 redakcijā)

9.2 Dabas aizsardzības pārvalde šo noteikumu 9.2.3. un 9.2.5. apakšpunktā minēto mehānisko transportlīdzekļu vai mopēdu izmantošanai vienā kalendāra gadā kopā izsniedz ne vairāk kā 21 rakstisku atļauju Rāznas ezerā, ne vairāk kā septiņas rakstiskas atļaujas Ežezerā, ne vairāk kā piecas rakstiskas atļaujas Zosnas, Salāja, Olovecas ezerā un Bižas ezerā, kas atrodas Rundēnu pagastā. Ja izsniegts norādītais rakstisko atļauju skaits, Dabas aizsardzības pārvaldei ir tiesības izsniegt papildu atļaujas, ņemot vērā jaunāko pieejamo informāciju par ezera ekoloģisko stāvokli un vietējo pašvaldību viedokli.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.718 redakcijā)

10. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts jebkādā veidā būtiski pārveidot nacionālā parka teritorijā esošo dabisko virszemes ūdensobjektu (ezeru, upju un strautu) grunts reljefu, veidot mākslīgas salas, kā arī būvēt un izvietot peldošas konstrukcijas (izņemot laivu piestātnes un citas būves, kas paredzētas teritorijas plānojumā).

(Grozīts ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065)

11. Nacionālā parka teritorijā esošo dabisko virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās aizliegts pārveidot dabisko zemes reljefu, izņemot gadījumus, ja attiecīgās darbības paredzētas pašvaldības teritorijas plānojumā.

12. 10 metrus platā joslā ap Rāznas ezeru aizliegts izvietot un būvēt jebkādas ēkas un būves (tajā skaitā uz vecajiem pamatiem), izņemot hidrotehniskās būves, ūdens transportlīdzekļu piestātnes un uzpildes vietas, krastu nostiprināšanas būves un peldvietas, kas paredzētas teritorijas plānojumā.

13. Aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, kuras rezultātā mainās esošā Rāznas ezera krasta līnija.

14. Aizliegts būvēt un izvietot dabisko virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar filtrāciju gruntī, kā arī novadīt vidē neattīrītus ražošanas un sadzīves notekūdeņus un notekūdeņu dūņas.

15. Aizliegts atstāt neiekonservētus (neietamponētus) ūdensapgādes urbumus.

16. Nacionālā parka teritorijā aizliegts ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās.

17. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

17.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

17.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus.

(Grozīts ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065)

III. Dabas lieguma zona

18. Dabas lieguma zonā aizliegts:

18.1. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

18.2. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

18.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju. Ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zemes lietošanas kategoriju drīkst mainīt:

18.3.1. biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai;

18.3.2. šo noteikumu 18.27.2.apakšpunktā noteikto darbību veikšanai;

18.3.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (taku, telšu un atpūtas vietu, stāvlaukumu, tualešu, skatu torņu, apmeklētāju un informācijas centru) būvniecībai un ierīkošanai;

18.3.4. (svītrots ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718);

18.4. (svītrots ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065);

18.5. nosusināt purvus;

18.6. dedzināt sausās zāles un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Šis aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

18.7. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

18.8. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:

18.8.1. priežu un ozolu audzēm - 60 gadu;

18.8.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadu;

18.8.3. apšu audzēm - 30 gadu;

18.9. no 15. aprīļa līdz 31. jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

18.10. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

18.11. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm (izņemot svaigos vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz 5 kubikmetrus uz hektāru un koku atstāšana mežaudzē var veicināt kaitēkļu masveida savairošanos, attiecīgo darbu veikšanu māju pagalmos, kā arī bīstamo koku novākšanu);

18.12. (svītrots ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065);

18.13. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

18.14. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām, izņemot pagalmus;

18.15. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām (izņemot pagalmus, kā arī ciršanas atlieku sadedzināšanu saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

18.16. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības (ārpus telpām);

18.17. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdošanas un iepirkšanas punktus;

18.18. bojāt vai iznīcināt zemsedzi, kā arī izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu vākšanai;

18.19. uzstādīt vēja elektrostacijas;

18.20. (svītrots ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718);

18.21. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

18.22. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

18.23. sadalīt zemes vienības, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas ir mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi tiek atdalīta zemes vienība infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai vai no esošās zemes vienības nepieciešams atdalīt viensētu;

18.24. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

18.25. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos;

18.26. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

18.27. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

18.27.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus ārpus tiem paredzētām un speciāli ierīkotām vietām;

18.27.2. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

18.27.3. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus (piemēram, takas, skatu torņus, maršrutus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

18.27.4. veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākumus;

18.27.5. atjaunot mežu stādot vai sējot un ieaudzēt mežu;

18.27.6. (svītrots ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718);

18.27.7. veikt zinātniskos pētījumus;

18.27.8. ierīkot jaunas un paplašināt esošās kuģošanas līdzekļu piestātnes;

18.27.9. (svītrots ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065);

18.27.10. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

18.28. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus.

(Grozīts ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065; MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718)

IV. Dabas parka zona

19. Dabas parka zonā aizliegts:

19.1. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

19.2. nosusināt purvus;

19.3. dedzināt sausās zāles un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Šis aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

19.4. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;

19.5. cirst kokus kailcirtē, kuras platība ir lielāka par hektāru;

19.6. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

19.7. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām (izņemot pagalmus, kā arī ciršanas atlieku sadedzināšanu saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

19.8. bojāt vai iznīcināt zemsedzi, kā arī izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu vākšanai;

19.9. uzstādīt vēja elektrostacijas;

19.10. (svītrots ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718);

19.11. sadalīt zemes vienības, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, bet pārējā teritorijā – nav mazāka par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi tiek atdalīta zemes vienība infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai vai no esošās zemes vienības nepieciešams atdalīt viensētu;

19.12. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves dabiskajos virszemes ūdensobjektos, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

19.13. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

19.13.1. priežu un ozolu audzēm - 60 gadu;

19.13.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadu;

19.13.3. apšu audzēm - 30 gadu;

19.14. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

19.14.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus ārpus tam paredzētām vai speciāli ierīkotām vietām, ja šajos pasākumos piedalās vairāk nekā 100 cilvēku;

19.14.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

19.14.3. veikt ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

19.14.4. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

19.14.5. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos;

19.14.6. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības (ārpus telpām);

19.14.7. (svītrots ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065);

19.15. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus.

(Grozīts ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065; MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718)

V. Neitrālā zona

20. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes un attiecīgās vietējās pašvaldības rakstiskas atļaujas aizliegts:

20.1. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

20.2. uzstādīt vēja elektrostacijas. Vēja elektrostaciju uzstādīšana pieļaujama personiskajām vajadzībām – ne vairāk par vienu elektrostaciju vienā nekustamajā īpašumā, un tās augstākais punkts nedrīkst pārsniegt 15 metru augstumu.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.718 redakcijā)

VI. Dabas pieminekļi

21. Nacionālajā parkā ir šādi dabas pieminekļi:

21.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru), un 10 metru platu joslu ap tiem;

21.2. aizsargājamie koki - vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem izmēriem).

(Grozīts ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718)

22. Dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

22.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kura bojā vai varētu bojāt vai iznīcināt dabas pieminekli vai mazināt tā dabisko estētisko nozīmi;

22.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

22.3. ierīkot atpūtas vietas, nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām (izņemot pagalmus);

22.4. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

22.4.1. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai;

22.4.2. veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;

22.4.3. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus.

(Grozīts ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065; MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718)

23. Papildus šo noteikumu 22.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:

23.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot;

23.2. cirst kokus kailcirtē;

23.3. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

23.3.1. tīrīt dabas pieminekļus;

23.3.2. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

23.3.3. (svītrots ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718).

(Grozīts ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065; MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718)

23.1 Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu koku ciršanai galvenajā cirtē izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.718 redakcijā)

24. Ja ģeoloģiskais vai ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir valsts aizsardzībā, jo tam piešķirts kultūras pieminekļa statuss, šo noteikumu 23.3.apakšpunktā minēto darbību veikšanai papildus nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja.

25. Papildus šo noteikumu 22.punktā noteiktajām prasībām 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem aizliegts:

25.1. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

25.2. apkraut aizsargājamos kokus;

25.3. mainīt vides apstākļus - ūdens un barošanās režīmu;

25.4. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

25.5. (svītrots ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.718).

(Grozīts ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065)

25.1 Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metrus platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.718 redakcijā)

26. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065)

26.1 Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.718 redakcijā)

VII. Noslēguma jautājumi

27. (Svītrots ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065)

28. Noteikumi piemērojami ar 2007.gada 1.jūliju.

29. 2014. gadā ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju rūpnieciskās zvejas tiesību īstenošanai atļauts izmantot vienu kuģošanas līdzekli ar iekšdedzes dzinēju, kura jauda nepārsniedz 7,46 kW:

29.1. Rāznas, Salāja, Olovecas ezerā un Ežezerā, ja zvejas licencē noteiktais rūpnieciskās zvejas limits ir vismaz 200 metru zivju tīklu;

29.2. Zosnas un Bižas ezerā, kas atrodas Rundēnu pagastā, ja zvejas licencē noteiktais rūpnieciskās zvejas limits ir 75 metri zivju tīklu.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.718 redakcijā)

30. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskās atļaujas kuģošanas līdzekļu izmantošanai, kas izsniegtas līdz 2014. gada 30. novembrim, ir derīgas līdz 2014. gada 31. decembrim.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.718 redakcijā)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.447
Speciālā informatīvā zīme nacionālā parka apzīmēšanai un tās lietošanas kārtība

(Pielikums grozīts ar MK 23.11.2010. noteikumiem Nr.1065)

1. Speciālā informatīvā zīme nacionālā parka apzīmēšanai (turpmāk - zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

14.JPG (4360 bytes)

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma - baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums - tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars - baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Speciālo informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar vietējām pašvaldībām.

Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.447

(Pielikums MK 23.11.2010. noteikumu Nr.1065 redakcijā)

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki

(pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.p.k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

I. Vietējās sugas

1. Āra bērzs (kārpainais) bērzs Betula pendula (Betula verrucosa)

3,0

33

2. Baltalksnis Alnus incana

1,6

25

3. Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea

1,9

22

4. Eiropas segliņš Euonymus europaeus

1,0

6

5. Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens

1,5

32

6. Melnalksnis Alnus glutinosa

2,5

30

7. Meža bumbiere Pyrus pyraster

1,5

13

8. Meža ābele Malus sylvestris

1,5

14

9. Parastā apse Populus tremula

3,5

35

10. Parastā egle Picea abies

3,0

37

11. Parastā goba Ulmus glabra

4,0

28

12. Parastā ieva Padus avium

1,7

22

13. Parastā (ogu) īve Taxus baccata

0,6

8

14. Parastā kļava Acer platanoides

3,5

27

15. Parastā liepa Tilia cordata

3,5

33

16. Parastais osis Fraxinus excelsior

3,5

34

17. Parastais ozols Quercus robur

4,0

32

18. Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia

1,5

21

19. Parastā priede Pinus sylvestris

2,5

38

20. Parastais skābardis Carpinus betulus

1,5

20

21. Parastā vīksna Ulmus laevis

4,0

30

22. Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba)

3,0

32

23. Šķetra Salix pentandra

1,6

22

24. Trauslais vītols Salix fragilis

4,0 

– 

25. Parastais kadiķis Juniperus communis

0,8

11

II. Citzemju sugas

26. Baltais vītols Salix alba

4,5

20

27. Baltā robīnija Robinia pseudoacacia

1,9

20

28. Balzama baltegle Abies balsamea

1,5

24

29. Eiropas baltegle Abies alba

2,7

32

30. Eiropas ciedrupriede Pinus cembra

1,6

22

31. Eiropas lapegle Larix decidua

3,2

39

32. Holandes liepa Tilia x europaea

2,8

26

33. Kalnu kļava Acer pseudoplatanus

2,2

20

34. Lēdebūra lapegle Larix ledebourii

3,0

34

35. Krimas liepa Tilia x euchlora

1,9

20

36. Lauku kļava Acer campestre

1,5

18

37. Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica

1,6

18

38. Melnā priede Pinus nigra

1,9

23

39. Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii

2,4

30

40. Papele Populus spp.

5,0

35

41. Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum

3,0

23

42. Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica

3,8

30

43. Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica

2,0

23

44. Platlapu liepa Tilia platyphyllos

3,1

27

45. Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea

2,8

20

46. Rietumu tūja Thuja occidentalis

1,5

16

47. Saldais ķirsis Cerasus avium

1,6

12

48. Sarkanais ozols Quercus rubra

1,9

27

49. Sarkstošais vītols Salix x rubens

3,1

25

50. Sibīrijas baltegle Abies sibirica

1,8

30

51. Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica

1,9

22

52. Sudraba kļava Acer saccharinum

3,2

26

53. Veimuta priede Pinus stropus

2,7

36

54. Vienkrāsas baltegle Abies concolor

1,7

32

3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.447
Rāznas ezera daļas, kur aizliegta makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem laikposmā no 1.marta līdz 31.maijam

(Pielikums MK 23.11.2010. noteikumu Nr.1065 redakcijā)

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 447Pieņemts: 26.06.2007.Stājas spēkā: 30.06.2007.Piemērojams ar: 01.07.2007. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 104 (3680), 29.06.2007.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
159647
{"selected":{"value":"28.11.2014","content":"<font class='s-1'>28.11.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"28.11.2014","iso_value":"2014\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"27.11.2010","iso_value":"2010\/11\/27","content":"<font class='s-1'>27.11.2010.-27.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.06.2007","iso_value":"2007\/06\/30","content":"<font class='s-1'>30.06.2007.-26.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
28.11.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)