Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.295

Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr.26 27.§)
Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas (turpmāk - zvejnieks) drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju (turpmāk - zveja) Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tostarp mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 176)

2. Šie noteikumi attiecas uz ūdeņiem, kuri atrodas sauszemes pusē no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta līnijas, tai skaitā upju ietekās jūrā - kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kura savieno upju pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, un ostās - kas atrodas sauszemes pusē aiz līnijas, kura savieno ostu pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus.

3. Zvejnieks drīkst zvejot iekšējos ūdeņos, ja:

3.1. tam ir noslēgts zvejas tiesību nomas līgums;

3.2. attiecīgajā pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas ūdeņi, tas ir saņēmis šādus dokumentus:

3.2.1. zvejas atļauju (licenci), kurā norādīts zvejas rīku veids, to skaita limits (tīkliem – tīklu garuma metru limits) un atsevišķu zivju sugu, tostarp vēžu un trīsuļodu kāpuru, nozvejas apjoma limits (turpmāk – zvejas limits), ja attiecīgajos ūdeņos tāds ir noteikts;

3.2.2. zvejas žurnālu papīra formā, ja zvejnieks nereģistrē zvejas datus atbilstoši šo noteikumu 33.1 punktam;

3.2.3. speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, ja zvejnieks nodarbojas ar komerciālo zveju.

(MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 199 redakcijā)

4. Zvejniekam nav jānoformē zvejas tiesību nomas līgums un ir nepieciešama tikai zvejas atļauja (licence), ja zveja notiek ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij un ar zveju nodarbojas attiecīgās ūdenstilpes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kā arī ja zveja ūdenstilpē notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto rūpniecisko zveju.

5. Privātajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij, ar zveju drīkst nodarboties zvejas tiesību īpašnieks vai ar viņa pilnvarojumu vai nomas līgumu - citi zvejnieki, ievērojot ūdenstilpēs noteiktos zvejas limitus, šos noteikumus un normatīvos aktus par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos.

6. Zvejas limits ūdenstilpēs noteikts normatīvajos aktos par zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

7. Zveja īpaši aizsargājamā dabas teritorijā notiek saskaņā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un šiem noteikumiem.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.480 redakcijā)

8. Nomātā ūdenstilpē un ūdenstilpē, kurā tiek ieviesta licencētā rūpnieciskā zveja, pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu var noteikt zvejas kārtību atbilstoši normatīvajiem aktiem par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu, kā arī licencēto rūpniecisko zveju.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.480 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1505; MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.506)

9. Zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos ir atļauta, pamatojoties uz Zvejniecības likumā noteiktajā kārtībā saskaņotām zivsaimniecības programmām vai projektiem.

(MK 26.05.2009. noteikumu Nr.480 redakcijā)

II. Zvejas rīki un to izmantošana

10. Zvejā ir atļauti šādi zvejas rīki:

10.1. tīkls - pasīvs zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurš piesiets pie (uzsēdināts uz) virvēm. Tīkla linuma acs izmērs ir:

10.1.1. zivju tīklam - ne mazāks kā 30 mm;

10.1.2. zivju tīklam specializētajā repšu zvejā - ne mazāks kā 20 mm;

10.1.3. zivju tīklam specializētajā jūras salaku zvejā - ne mazāks kā 12 mm;

10.1.4. nēģu tīklam specializētajā nēģu zvejā - no 8 līdz 14 mm;

10.2. murds - pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas izgatavots no linuma, kurā auklas diametrs nav tievāks par 1 mm (tai skaitā murda sētā un spārnos (ejās)), un kas sastāv no viena vai diviem krātiņiem ar āmjiem, izņemot zušu murdu ar sētu, kurā var būt ne vairāk kā astoņi āmji, ja šāda murda sētas garums ir lielāks par 30 m. Murda krātiņiem var būt pievienota sēta un (vai) spārni (ejas). Linuma acs minimālais izmērs jebkurā murda konstrukcijas daļā, izņemot āmi, ir:

10.2.1. zivju murdam - 30 mm;

10.2.2. zivju murdam specializētajā jūras salaku un vīķu zvejā un zušu murdam - 12 mm;

10.2.3. nēģu murdam, kura horizontālais murda atvērums nedrīkst būt lielāks par 4 m, - 8 mm;

10.2.4. stagaru murdam un ezera salaku murdam - 6 mm;

10.3. nēģu tacis - upes gultnē stacionāri vienā rindā nostiprināti nēģu murdi;

10.4. zušķērājs - stacionārs krātiņveida zvejas rīks no ezera lejup migrē­jošo zušu zvejai, arī zušu murds, ja ar to tiek aizšķērsots vairāk par pusi no upes platuma;

10.5. zivju vads - aktīvs zvejas rīks, kas sastāv no virvēm, linuma spār­niem un āmja;

10.6. trīsuļodu kāpuru rāmis (siets) - uz karkasa (rāmja) vai pie karkasa (rāmja) nostiprinātu auklu rinda vai siets;

10.7. vēžu murds - pasīvs krātiņveida zvejas rīks, kas sastāv no viena vai vairākiem iedzirkņiem bez sētas un spārniem (ejām).

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 176)

11. Zveja tiek uzskatīta par specializētu, ja zvejo kādas noteiktas sugas zivis ar attiecīgajai sugai paredzēto šo noteikumu 10.punktā minēto zvejas rīku un attiecīgais zvejas rīks ir norādīts zvejas atļaujā (licencē) (izņemot šo noteikumu 10.1.1., 10.2.1. un 10.5.apakšpunktā norādītos zvejas rīkus nespecializētajā zvejā). Katram specializētās zvejas veidam nosaka atsevišķus zvejas limitus atbilstoši šo noteikumu 6.punktam, kā arī limitē āmju skaitu zušu murdiem, kuru sētas garums ir lielāks par 30 m.

12. Zvejas rīka linuma acs izmēru nosaka, izmērot attālumu starp grīstē saņemtiem vienpadsmit vienas rindas linuma mezgliem un dalot iegūto skaitli ar desmit.

13. Nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) aizliegts izmantot zivju tīklus.

14. Zvejā aizliegts izmantot šādus zvejas rīkus:

14.1. murdus, kuru sētas garums vai spārnu atvērums ir lielāks par 30 m (izņemot murdu limitu, kas noteikts zušu un ezera salaku specializētajai zvejai, un murdu limitu zvejai Buļļupē, Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, Daugavas ūdenskrātuvēs un Liepājas ezerā, – saskaņā ar minētajiem limitiem murda sētas garums var būt lielāks par 30 m, bet nedrīkst pārsniegt 100 m un murda spārnu atvērums nav lielāks par 30 m);

14.2. tīklus, kuru garums ir mazāks par 15 m, ja zvejo privātajos ūdeņos, un tīklus, kuru garums ir mazāks par 30 m, ja zvejo publiskajos ūdeņos;

14.3. ja tiek zvejots pašpatēriņam:

14.3.1. vairāk nekā vienu zivju murdu, kura sētas garums vai spārnu atvērums nav lielāks par 30 m, ja zvejo privātajos un publiskajos ūdeņos, vai arī vairāk nekā divus 15 m garus tīklus, ja zvejo privātajos ūdeņos;

14.3.2. savstarpēji kopā savienotus (sasietus) divu vai vairāku pašpatēriņa zvejā izmantotus tīklus vai zivju murdus;

14.3.3. jebkuru citu šo noteikumu 10.punktā minēto zvejas rīku;

14.3.4. tīklu vai murdu vairākās ūdens­tilpēs viena zvejas tiesību nomas perioda laikā, kā arī aizliegts slēgt zvejas tiesību nomas līgumu vienlaikus ar vairākām pašvaldībām par zveju ūdenstilpē, kas atrodas vairāk nekā vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

14.4. zivju vadu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošajās ūdenstilpēs, izņemot zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar Zvejniecības likuma 12. pantu.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 480; MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 176)

15. (Svītrots ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.480.)

III. Zivju minimālais garums un piezvejas apjoms

16. Lomā atļauts paturēt, bet aizliegts pārdot šo noteikumu 23.punktā noteikto piezveju, kā arī atļauts paturēt minēto sugu zivis un vēžus, ja to minimālais garums atbilst šādiem izmēriem:

16.1. lasis (Salmo salar) - 60 cm;

16.2. sams (Silurus glanis) - 60 cm;

16.3. līdaka (Esox lucius) - 50 cm;

16.4. taimiņš (Salmo trutta) - 50 cm;

16.5. zandarts (Stizostedion lucioperca) - 45 cm;

16.6. zutis (Anguilla anguilla) - 50 cm;

16.7. ālants (Leuciscus idus) - 30 cm;

16.8. līnis (Tinca tinca) - 25 cm;

16.9. salate (meža vimba) (Aspius aspius) - 45 cm;

16.10. sapals (Leuciscus cephalus) - 30 cm;

16.11. sīga (Coregonus lavaretus) - 30 cm;

16.12. vēdzele (Lota lota) - 35 cm;

16.13. vimba (Vimba vimba) - 30 cm;

16.14. repsis (Coregonus albula) - 16 cm;

16.15. platspīļu vēzis (Astacus astacus) - 10 cm;

16.16. šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) - 10 cm.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 176)

17. Visu sugu zivīm garumu nosaka, mērot zivi no purna gala līdz astes spuras galam. Ja mēra apstrādātas (sālītas, žāvētas, kūpinātas vai kaltētas) zivis, noteikto garumu samazina par četriem procentiem, bet zivīm ar atdalītām astēm un galvām noteikto garumu samazina par 25 %. Ja atdalīta tikai galva, noteikto garumu samazina par 15 %, ja atdalīta tikai aste, - par 10 %.

18. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa gala (ass izaugums priekšpusē starp acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

19. Visu sugu zivis un vēžus, kas ir mazāki par šo noteikumu 16.punktā noteikto garumu, sauc par mazizmēra zivīm un maz­izmēra vēžiem.

20. Par piezveju tiek uzskatītas to sugu zivis konkrētajā lomā, kuru zveja ir aizliegta attiecīgajā laikā, vietā vai ar attiecīgo zvejas rīku, kā arī mazizmēra zivis un maz­izmēra vēži.

21. Aizliegta līdaku, sīgu un repšu piezveja šo noteikumu 28.punktā noteiktajā papildu aizlieguma laikā, bet strauta foreļu, alatu, kā arī vēžu piezveja aizliegta visu gadu. Lašu un taimiņu piezveja aizliegta visu gadu, izņemot šo noteikumu 28.1.apakšpunktā minēto nozveju.

22. Specializētajā zvejā laikposmā no 1.marta līdz 15.jūnijam zvejā ar tīkliem un no 16.aprīļa līdz 31.maijam zvejā ar murdiem šo noteikumu 16.punktā minēto zivju sugu piezveja ir aizliegta, bet pārējo zivju sugu piezveja nepārsniedz 10 % no kopējā loma svara. Pārējā laikā citu zivju sugu piezveja nav limitēta, ievērojot šo noteikumu 21. un 23.punktā minētos piezvejas ierobežojumus.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.480; MK 20.10.2009. noteikumiem Nr.1205)

23. Pieļaujamā mazizmēra zivju piezveja, izņemot šo noteikumu 21. un 22.punktā minētos piezvejas ierobežojumus, katrā zvejas rīka pacelšanas reizē katrai šo noteikumu 16.punktā minētajai zivju sugai nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgās sugas zivju kopējā skaita nozvejā.

24. Ja nozvejā ir pārsniegts šo noteikumu 21., 22. un 23. punktā minētais piezvejas apjoms vai šo noteikumu 26.14. apakšpunktā minētais zivju skaits vai nozvejas apjoms katrā zvejas rīka pārbaudes reizē, piezvejas zivis un zivis, kuras nav atļauts paturēt saskaņā ar šo noteikumu 26.14. apakšpunkta nosacījumiem, nekavējoties jāatlaiž atpakaļ ūdenī.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

25. Ja ir pārsniegta noteiktā piezveja, zvejniekam zveja attiecīgajā vietā jāpārtrauc vai zvejas rīki jāaizstāj ar citiem zvejas rīkiem, vai jāmaina zvejas vieta.

IV. Ar zveju saistītie aizliegumi

26. Personām aizliegts:

26.1. izmantot zvejas rīkus bez marķējuma vai ar tādu marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 34.punktā minētajām prasībām;

26.2. pārbaudīt, izņemt un transportēt tiem nepiederošus jebkurus zivju un vēžu ieguves rīkus;

26.3. iegūt jebkādas sugas zivis, vēžus un nēģus, izmantojot elektrisko strāvu (izņemot zivju, vēžu un nēģu ieguvi ar līdzstrāvas vai līdzstrāvas impulsa elektrozvejas aparātu to uzskaites veikšanai zinātniskos nolūkos), duramos rīkus, sprāgstvielas, šaujamieročus un ķīmiskās vielas;

26.4. atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

26.4.1. ar jebkuriem zvejas rīkiem, ja personai nav klāt derīgas zvejas atļaujas (licences) zvejas rīku lietošanai zvejas atļaujā (licencē) norādītajā ūdenstilpē vai ja to lietošana attiecīgajā laikā ir aizliegta;

26.4.2. ar jebkuras sugas zivīm, vēžiem, trīsuļodu kāpuriem un nēģiem, kuru ieguve attiecīgajā ūdenstilpē un laikā aizliegta vai kuru ieguves apjoms pārsniedz personai noteikto atsevišķu zivju sugu limitu vai šo noteikumu 26.14. apakšpunktā minēto zivju skaitu vai nozvejas apjomu, vai šajos noteikumos atļauto piezvejas apjomu. Par šo noteikumu 26.4.1. apakšpunktā un šajā apakšpunktā minēto nosacījumu pārkāpumu netiek uzskatīti gadījumi, kad pēc zvejai atļautā laika beigām zvejas rīki zvejas atļaujā (licencē) norādītajā ūdenstilpē palikuši neizņemti nepārvaramu ārkārtēju apstākļu dēļ, ko nevar iepriekš paredzēt un novērst (stihiskas dabas parādības, avārijas, nepiemēroti hidroloģiskie apstākļi – vižņi, ledus šķelšanās un iešana, krasas ūdenslīmeņa svārstības hidroelektrostaciju darbības vai plūdu ietekmē);

26.5. pēc zvejas transportēt lomu no izkraušanas vai pārkraušanas vietas vai pārdot nozvejotās zivis, ja tās nav šķirotas un nosvērtas, kā arī nav izdarīts attiecīgs ieraksts zvejas žurnālā;

26.6. reģistrēt zvejas žurnālā vienas sugas zivis ar citas sugas zivju nosaukumu, nenorādīt zivju nosaukumu vai izdarīt ierakstu "pārējās zivis" vai "sīkzivis";

26.7. patvaļīgi pārvietot nozvejotās zivis no vienas ūdenstilpes otrā;

26.8. izvietojot zvejas rīkus, patvaļīgi veidot akmeņu krāvumus, aizsprostus un veikt citas darbības, kas izmaina ūdenstilpes dabisko hidroloģisko režīmu;

26.9. izmantot zvejā tīklus:

26.9.1. Feimaņu, Lielajā Ludzas, Liepājas un Papes ezerā - visu gadu;

26.9.2. pārējos publiskajos ezeros, kas nav minēti šo noteikumu 26.9.1. un 29.4.apakšpunktā, - no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās no pulksten 24.00 naktī no piektdienas uz sestdienu (vai no pulksten 24.00 naktī no attiecīgās darbdienas vai svētdienas uz svētku dienu) līdz pulksten 24.00 naktī no svētdienas uz pirmdienu (vai līdz pulksten 24.00 naktī no pēdējās svētku dienas uz nākamo darbdienu). Šis nosacījums neattiecas uz šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem publiskajiem ezeriem (ezeru daļām);

26.10. izmantot zvejā zušu murdus ezeru iztekās diennakts gaišajā laikā;

26.11. uzsākt zveju zinātniskajai izpētei un citos īpašos nolūkos, ja par to iepriekš nav informēts Valsts vides dienests;

26.12. izmantot zvejā kuģošanas līdzekļus, kas nav reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Latvijas kuģu reģistrā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību un nav ierakstīti zvejas licencē;

26.13. slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus vai lomu;

26.14. pašpatēriņa zvejā publiskos ūdeņos katrā zvejas rīka pārbaudes reizē nozvejā paturēt zivju daudzumu vai apjomu, kas pārsniedz:

26.14.1. līdakām, līņiem, sapaliem, vēdzelēm, vimbām un zandartiem – piecus no katras sugas;

26.14.2. ālantiem, salatēm (meža vimbām), samiem, sīgām un zušiem – trīs no katras sugas;

26.14.3. taimiņiem un lašiem, kas noķerti Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, – vienu no katras sugas;

26.14.4. asariem – piecus kilogramus;

26.14.5. salakām – 10 kilogramus;

26.14.6. pārējo sugu zivīm – bez skaita un svara ierobežojuma.

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr. 506; MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 176)

V. Zvejas aizlieguma laiki un vietas

27. Aizliegts zvejot un iegūt jebkādas sugas zivis visās ūdenstilpēs, izņemot zveju zinātniskai izpētei un citos īpašos nolūkos:

27.1. ar zivju tīkliem – no 1.marta līdz 15.jūnijam;

27.2. ar zivju murdiem – no 16.aprīļa līdz 31.maijam.

(Grozīts ar MK 20.10.2009. noteikumiem Nr.1205)

28. Papildus šo noteikumu 27.punktā noteiktajam aizliegumam aizliegts zvejot un iegūt minēto sugu zivis, vēžus un nēģus šādos laikos:

28.1. lašus un taimiņus - visu gadu, izņemot lašu un taimiņu nozveju, kas iegūta nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES;

28.2. strauta foreles un alatas - visu gadu;

28.3. līdakas – no 1.marta līdz 30.aprīlim;

28.4. nēģus:

28.4.1. Daugavā - no 1.maija līdz 31.jūlijam;

28.4.2. Braslā, Gaujā, Irbē, Lielupē, Sakā, Salacā, Svētupē, Užavā un Ventā - no 1.februāra līdz 31.jūlijam;

28.4.3. pārējās upēs, kurās atļauta nēģu zveja, - no 1.februāra līdz 31.oktobrim;

28.5. sīgas un repšus - no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

28.6. vimbas Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES - no 1.oktobra līdz 15.novembrim;

28.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, bet vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu.

(Grozīts ar MK 20.10.2009. noteikumiem Nr.1205)

29. Visu gadu aizliegts zvejot (izņemot specializēto zušu, nēģu, stagaru un ezera salaku zveju) šādās vietās:

29.1. visās upēs un kanālos, izņemot Buļļupi un Daugavu (arī tās ūdens­krātuves), kur zveja atļauta, ievērojot šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minētos ierobežojumus;

29.2. Daugavā:

29.2.1. no ietekas jūrā 1000 m augšup pret straumi;

29.2.2. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2.3. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

29.2.4. no Rīgas HES aizsprosta 700 m lejup pa straumi;

29.3. Lubāna ezerā 100 m uz visām pusēm no Aiviekstes slūžām;

29.4. Alūksnes, Āraišu, Babītes, Balvu, Cirmas, Dagdas, Juglas, Kaunatas, Lielauces, Lielajā Nabas, Lilastes, Mazajā Ludzas, Mazajā Nabas, Rēzeknes, Salas, Slokas, Viesītes, Viļakas, Virtukšņas un Zosnas ezerā, Dūņezerā, Dzirnezerā, Ķīšezerā, Lielajā Baltezerā, Lielezerā un Mazajā Baltezerā.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.480)

30. Papildus šo noteikumu 29.punktā minētajām vietām aizliegts zvejot šādās vietās un laikos:

30.1. Lubāna ezerā - no 15.marta līdz 15.aprīlim;

30.2. Lubāna ezerā Ziemeļu dambim piegulošajā daļā no Rēzeknes upes ietekas līdz dambja pagriezienam 1400 m gar krastu un 600 m no krasta ezerā - no 1.oktobra līdz 15.martam;

30.3. ar tīkliem visos publiskajos ezeros no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās, izņemot šo noteikumu 3.pielikumā minētos publiskos ezerus (ezeru daļas) un gadījumus, ja saskaņā ar Zvejniecības likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju zinātniskai izpētei un zveju citos īpašos nolūkos.

31. Zvejas rīkus (izņemot specializēto zušu zveju ar zušķērāju) aizliegts izvietot:

31.1. aizšķērsojot ūdenstilpē starp jebkuriem sauszemes punktiem vairāk par pusi no brīvās ūdens platības, kura nav blīvi aizaugusi ar meldriem, niedrēm vai citiem ūdensaugiem, izņemot specializēto zveju ar nēģu taci. Ar nēģu taci drīkst aizšķērsot ne vairāk kā divas trešdaļas no brīvās ūdens platības, bet pēc nēģu zvejai atļautā laika beigām ūdenstilpē jānodrošina ūdens dabiskā caurplūde un no tača jāizņem nēģu murdi un citi elementi, kas aiztur ūdens plūsmu;

31.2. tuvāk par 100 m no jebkura ūdenstilpes pretējā krastā izvietotā zvejas rīka vistālāk ūdenstilpē izvirzītā punkta;

31.3. tuvāk par 100 m no otra jebkurā virzienā upē izvietotā zvejas rīka, izņemot specializēto nēģu un zušu zveju, bet pārējās ūdenstilpēs - murdu tuvāk par 30 m jebkurā virzienā no cita zvejnieka izvietotā jebkura veida zvejas rīka un tīklu tuvāk par 50 m publiskajās ūdenstilpēs vai 15 m privātajās ūdenstilpēs jebkurā virzienā no cita zvejnieka izvietotā jebkura veida zvejas rīka;

31.4. tuvāk par 50 m uz visām pusēm no upju un kanālu ietekām un iztekām.

32. Aizliegta jebkuru zvejas rīku izvietošana apzīmētos kuģošanas ceļos.

VI. Zvejnieka pienākumi

33. Nodarbojoties ar zveju, zvejniekam ir šādi pienākumi:

33.1. zvejā turēt klāt zvejas atļauju (licenci), personu apliecinošu dokumentu, bet komerczvejā papildus arī darba devēja izsniegtu apliecību;

33.2. saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā minētajām prasībām marķēt zvejas rīkus un apzīmēt to atrašanās vietu;

33.3. pēc loma pacelšanas nekavējoties šķirot zivis un atlaist ūdenī tās zivis, kuras pārsniedz atsevišķām zivju sugām noteiktā limita apjomu vai šo noteikumu 26.14. apakšpunktā noteikto zivju skaitu vai nozvejas apjomu, vai šo noteikumu 21., 22. un 23. punktā noteikto piezvejas apjomu;

33.4. pēc atgriešanās krastā pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas reģistrēt zvejas datus Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) vai pašvaldības izsniegtajā iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā (1. pielikums) papīra formā;

33.5. līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam iesniegt Valsts vides dienestā iepriekšējā mēneša zvejas žurnālu arī tad, ja attiecīgajā mēnesī zveja nav notikusi vai nav nozvejas;

33.6. saudzīgi izturēties pret dabu, nepieļaut ar zveju, zivju apstrādi un zivju transportēšanu saistītas darbības, kas izraisa vides piesārņošanu, atstāt sakoptu zvejas vietu ūdenstilpē un zivju izkraušanas un svēršanas vietu krastā;

33.7. sniegt iespēju zinātniskās pētniecības iestādēm uz līgumu pamata veikt zivju bioloģiskās analīzes;

33.8. nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zīmītes, kuras bija piestiprinātas iezīmētajām zivīm;

33.9. netraucēt Valsts vides dienesta pilnvarotām amatpersonām pārbaudīt zvejas vietu, nozvejotās un apstrādātās zivis, zvejas rīkus, ar zveju saistīto informāciju un sniegt pārbaudes veikšanai nepieciešamo palīdzību;

33.10. (svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 199);

33.11. nekavējoties informēt attiecīgo pašvaldību un Valsts vides dienestu par šo noteikumu 26.4.2. apakšpunktā minētajiem nepārvaramiem ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ, sākoties zvejas aizlieguma periodam, attiecīgie zvejas rīki netika izņemti;

33.12. iesniegt Centrālajā statistikas pārvaldē ar zveju un zvejniecības komercdarbību saistīto informāciju atbilstoši Valsts statistikas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām pārskata formām un iesniegšanas termiņiem;

33.13. ziņot kontroles institūcijām par novērotajiem zivju un vēžu ieguves pārkāpumiem, kā arī par masveida zivju bojāejas gadījumiem.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 480; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1505; MK 06.08.2013. noteikumiem Nr. 506; MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 176; MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 199)

33.1 Zvejas žurnālu šo noteikumu 33.5. apakšpunktā minētajā termiņā neiesniedz, ja zvejnieks zvejas datus reģistrē informācijas sistēmā, ievērojot šādus nosacījumus:

33.1 1. lietotāja tiesību saņemšanai zvejnieks elektroniski piesakās informācijas sistēmā. Lietotāja tiesības Zemkopības ministrija piešķir uz nenoteiktu laiku, nosūtot lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli uz iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adresi;

33.1 2. ja zvejas datus tehnisku iemeslu dēļ nevar ievadīt informācijas sistēmā, zvejnieks par to paziņo Valsts vides dienestam un līdz sistēmas darbības atjaunošanai zvejas datus reģistrē piekrastes zvejas žurnālā (papīra formā) (1. pielikums);

33.1 3. 24 stundu laikā pēc informācijas sistēmas darbības atjaunošanas vai pirms nākamā zvejas reisa, ja to uzsāk agrāk par 24 stundām, informācijas sistēmā ievada šo noteikumu 33.1 2. apakšpunktā minētajā kārtībā reģistrētos zvejas datus.

(MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 199 redakcijā)

VII. Zvejas rīku marķēšana un atrašanās vietu apzīmēšana

34. Zvejas rīku marķēšanā un atrašanās vietu apzīmēšanā ievēro šādus nosacījumus:

34.1. zvejas rīka marķēšanas zīmi izgatavo no gaiša putuplasta, baltmetāla vai cita ūdensizturīga materiāla, un tās izmērs nedrīkst būt mazāks par 3 x 6 cm;

34.2. uz marķēšanas zīmes norāda informācijas sistēmas automātiski piešķirtu pastāvīgu zvejas atļaujas (licences) numuru;

34.3. zvejas rīkus, kuri saskaņā ar līgumu tiek izmantoti zinātniskajai izpētei, papildus marķē ar attiecīgās pētniecības iestādes zīmi;

34.4. burtu un ciparu lielumam un uzrakstu nodiluma pakāpei jābūt tādai, lai uzraksti un apzīmējumi ir skaidri salasāmi;

34.5. marķēšanas zīmes piestiprina:

34.5.1. tīklam - abos galos pie augšējās auklas ne tālāk par vienu metru no tīkla linuma galiem;

34.5.2. murdam bez spārniem - lielākā loka (loku) vidū;

34.5.3. murdam ar spārniem - katra spārna galā augšmalā ne tālāk par vienu metru no gala;

34.5.4. zivju vadam un trīsuļodu kāpuru rāmim (sietam) - jebkurā redzamā vietā;

34.6. zvejas rīku atrašanās vietas apzīmē ar zīmēm, kas redzamas virs ūdens, šādā veidā:

34.6.1. tīkla abos galos un murda abos vistālāk izvērstajos punktos pievieno nostiprinātas vai peldošas vertikālas stoderes (kārtis) ar vienādas krāsas (izņemot baltu) karodziņiem, kuru visas malas ir ne īsākas par 20 cm. Stoderēm virs ūdens virsmas vai ledus papildus piestiprina arī zvejas rīka marķējuma zīmi;

34.6.2. tīklus, kuru garums pārsniedz 50 m, un murdus, kuru sētas garums pārsniedz 50 m, papildus pēc katriem 50 m apzīmē ar papildu stoderēm;

34.7. kuģojamās upēs zvejas rīkus upes labajā krastā papildus marķē ar stoderi ar sarkanu karodziņu, bet kreisajā krastā - ar stoderi ar zaļu karodziņu.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 176; MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 199)

VIII. Zivju resursu pārvaldes un zvejas kontroles institūciju tiesības un pienākumi

35. Valsts vides dienesta pilnvarotām amatpersonām atbilstoši to kompetencei:

35.1. ir šādas tiesības:

35.1.1. (svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 199);

35.1.2. uzturēties zvejas laivās un uz citiem peldošajiem līdzekļiem un pārbaudīt nozvejotās un apstrādātās zivis, gatavo zivju produkciju, zvejas rīkus, zvejas vietas un ar zveju saistītos dokumentus, kā arī izrakstīt no minētajiem dokumentiem nepieciešamo informāciju;

35.1.3. pieprasīt no zvejniekiem informāciju par zveju, kā arī pārbaudīt zvejas žurnālu aizpildīšanas pareizību;

35.1.4. iznīcināt nelikumīgi izmantotos (arī nemarķētos) zvejas rīkus, kā arī aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus;

35.1.5. apturēt vai anulēt izsniegto zvejas atļauju (licenci), ja notiek šo noteikumu pārkāpumu izmeklēšana vai ir izdarīti šo noteikumu 38.2.3., 38.2.4. un 38.3.apakš­punktā minētie pārkāpumi, vai ir saņemts attiecīgās pašvaldības paziņojums par zvejnieka – rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieka – saistību neizpildi vai informācija par šo noteikumu 33.12.apakšpunktā minētā pienākuma nepildīšanu;

35.2. ir šādi pienākumi:

35.2.1. reģistrēt no zvejnieka saņemtos zvejas žurnālus un līdz katra nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniegt tos institūtā;

35.2.2. ja zvejas atļauja (licence) tiek apturēta vai anulēta, informēt par to attiecīgo pašvaldību;

35.2.3. iesniegt Zemkopības ministrijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem papildpasākumiem zvejas regulēšanai ūdenstilpēs;

35.2.4. (svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 199).

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr. 480; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1505; MK 06.08.2013. noteikumiem Nr. 506)

36. Pašvaldības pilnvarotajām personām:

36.1. ir šādas tiesības:

36.1.1. atbilstoši rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā paredzētajiem nosacījumiem un zvejas limitiem izsniegt zvejas atļauju (licenci) (4. pielikums) un pagarināt tās derīguma termiņu, kā arī izsniegt zvejas žurnālu papīra formā;

36.1.2. atteikt zvejas licences (atļaujas) izsniegšanu vai anulēt izsniegto zvejas atļauju (licenci), ja tiek konstatēta zvejnieka – rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieka – saistību vai šo noteikumu 33.12. apakšpunktā minētā pienākuma nepildīšana;

36.1.3. iesniegt Zemkopības ministrijā priekšlikumus par šo noteikumu 27., 28. un 29. punktā minēto zvejas aizlieguma termiņu maiņu hidrometeoroloģisko apstākļu dēļ. Ja pašvaldība konkrētajos ūdeņos ir noteikusi līdaku un zandartu atļautā loma skaita samazinājumu saskaņā ar makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības regulējošiem noteikumiem, tā var iesniegt Zemkopības ministrijā priekšlikumu par šo zivju skaita samazinājumu lomā arī pašpatēriņa zvejā;

36.2. ir šādi pienākumi:

36.2.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem par zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos slēgt zvejas tiesību nomas līgumus ar zvejniekiem un sadalīt zvejas limitus ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, kā arī pārzināt privāto zvejas tiesību izmantošanu pārējos ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai;

36.2.2. ievadīt informācijas sistēmā noslēgto zvejas tiesību nomas līgumu un šo līgumu protokolu datus, kā arī atzīmēt to, vai zvejnieki zvejo komerciālā nolūkā vai pašpatēriņam;

36.2.3. ievadīt informācijas sistēmā datus par izsniegtajām zvejas atļaujām (licencēm), to derīguma termiņu pagarināšanu, apturēšanu vai anulēšanu, kā arī atzīmi par papildu atļaujām zvejai ar tīkliem šo noteikumu 3. pielikumā minētajos publiskajos ezeros (ezeru daļās) no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās un citu šo noteikumu zvejas atļaujā (licencē) norādīto informāciju (4. pielikums).

(MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 199 redakcijā)

37. (Svītrots ar MK 07.04.2020. noteikumiem Nr. 199)

IX. Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu

38. Ja, pārkāpjot šos noteikumus, zivju resursiem nodarīts zaudējums, vides aizsardzības valsts institūcijas (amatpersonas) nosaka zaudējuma apmēru par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un bezmugurkaulniekus iekšējos ūdeņos. Ja zaudējums netiek atlīdzināts brīvprātīgi, attiecīgo summu piedzen tiesas ceļā, paredzot arī iespēju ar tiesas lēmumu noteikt, ka zaudējuma nodarītājam ir pienākums sakopt vidi. Nosakot zaudējuma apmēru, ņem vērā šādus nosacījumus:

38.1. piemēro šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās takses, izņemot šo noteikumu 38.2. un 38.3. apakšpunktā minētos gadījumus;

38.2. piemēro šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās takses trīskāršā apmērā par šādiem pārkāpumiem:

38.2.1. zveja bez zvejas atļaujas (licences);

38.2.2. (svītrots ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.480);

38.2.3. neatļautu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana, kā arī tādu zvejas rīku un zvejas veidu izmantošana, kas nav norādīti zvejas atļaujā (licencē);

38.2.4. pieļaujamās mazizmēra zivju piezvejas pārsniegšana (šo noteikumu 23.punkts);

38.3. piemēro šo noteikumu 6.pielikumā noteiktās takses pieckāršā apmērā par attiecīgas zivju sugas zveju aizliegtā laikā un vietā (šo noteikumu V nodaļa).

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.480)

39. Neņemot vērā piemēroto administratīvo sodu vai kriminālsodu, Valsts vides dienesta pilnvarotās amatpersonas ir tiesīgas anulēt izsniegto zvejas atļauju (licenci). Zvejas noteikumu pārkāpumi var būt par iemeslu atteikumam piešķirt zvejas limitus nākamajā gadā vai zvejas tiesību nomas līguma laušanai. Zvejas tiesību nomas līgums obligāti laužams vismaz uz diviem gadiem ar zvejnieku, kurš kalendāra gada laikā ir atkārtoti izdarījis kādu no šo noteikumu 38.2. un 38.3. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem vai nodevis tālāk citām juridiskajām vai fiziskajām personām iznomātās zvejas tiesības. Ja persona ir nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, ar tiesas lēmumu tai var noteikt pienākumu sakopt vidi, lai kompensētu zaudējumus.

(Grozīts ar MK 26.05.2009. noteikumiem Nr.480)

40. Pēc Zvejniecības likuma 18. pantā minēto zivju resursu aizsardzības un uzraudzības iestāžu un pilnvaroto personu pieprasījuma zvejas rīkus un peldošos līdzekļus, kas lietoti nelikumīgai zivju iegūšanai, kā arī nozvejotās zivis līdz to pārdošanas vai uzglabāšanas vietai transportē šo noteikumu pārkāpējs.

(MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 199 redakcijā)

X. Noslēguma jautājumi

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumus Nr.3 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 3.nr.; 2003, 183.nr.; 2004, 175., 210.nr.).

42. Šo noteikumu 1. un 4.pielikums stājas spēkā ar 2007.gada 21.jūniju.

43. Šo noteikumu 2. un 5.pielikums ir spēkā līdz 2007.gada 20.jūnijam.

44. Šo noteikumu 34.2. apakšpunktā noteiktā prasība par Valsts vides dienesta piešķirto pastāvīgo identifikācijas numuru stājas spēkā ar 2017. gada 1. janvāri.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

45. Ja pašvaldība zvejniekam pašpatēriņa zvejai publiskajos ūdeņos 2016. gadā ir iedalījusi nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām saskaņā ar 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos", pēc 26.14. apakšpunkta spēkā stāšanās pašpatēriņa zvejā 2016. gadā neizmantotais nozvejas apjoma limita atlikums atsevišķām zivju sugām tiek iedalīts zvejniekiem komerciālajā zvejā, bet pašpatēriņa zvejai tiek piemēroti šajos noteikumos paredzētie ierobežojumi par nozvejā paturamo zivju daudzumu vai apjomu publiskos ūdeņos katrā zvejas rīka pārbaudes reizē.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 176 redakcijā)

46. Valsts vides dienesta izsniegtās zvejas atļaujas (licences) ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām.

(MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 199 redakcijā)

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr. 295

(Pielikums MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 199 redakcijā)

Iekšējo ūdeņu zvejas žurnāls Nr. _________

. gada    
  (mēnesis)
Zvejas vieta  
(ūdenstilpe vai tās daļa)
 
(pašvaldības administratīvā teritorija)
Licences īpašnieks  
(juridiskās personas nosaukums vai individuālā komersanta vai zvejnieka vārds, uzvārds)

Licences Nr. ____________________________________

Žurnālu izsniedza  
  (pašvaldība)
 
     
(amats) (vārds, uzvārds) (paraksts)

_____________. gada ____._____________________________________________

Prasības žurnāla aizpildīšanai:

1. Zvejnieks papīra formā aizpildīto žurnālu nodod Valsts vides dienestam līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam. (Žurnāls nav jānodod, ja zvejas dati tiek reģistrēti informācijas sistēmā.)

2. Žurnālā norāda datumus, kad zvejas rīks ievietots ūdenī, pārbaudīts zvejā un izņemts no ūdens.

3. Zvejas rīka ievietošanas datumu ieraksta žurnālā pirms zvejas uzsākšanas.

4. Pretī datumam norāda dienu skaitu, kad zvejas rīks ir atradies ūdenī (par vienu zvejas dienu uzskatāms laiks līdz 24 stundām), bet vadu zvejā norāda vada vilkšanas reižu skaitu dienā.

5. Katrā zvejas rīku pārbaudes un izņemšanas reizē norāda zivju nozveju (kilogramos) atsevišķi pa zivju sugām. Lašu un taimiņu nozveju norāda atbilstoši zivju skaitam un svaram (kilogramos), izmantojot šķērssvītru (gab./kg).

6. Zvejas rīku raksturojumā norāda:

6.1. tīklu kopgarumu metros, kā arī minimālo un maksimālo linuma acu izmēru;

6.2. murdu skaitu, sētas garumu un linuma acs minimālo izmēru, izņemot āmi;

6.3. vada atvērumu un linuma acu izmēru, izņemot āmi.

Datums Zvejas rīka raksturojums Nozveja atsevišķi pa sugām (kg) Kopā (kg)
                     
                           
                           
                           
 
Licences īpašnieks  
  (paraksts)
 
Inspektora piezīmes
 
 
 
 
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.295

(Pielikums zaudējis spēku ar 20.06.2007., sk. 43.punktu)

3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.295
Publiskie ezeri (ezera daļas), kuros no ledus brīvajā zvejas sezonā sestdienās, svētdienās un svētku dienās atļauta zveja ar tīkliem

(Pielikums grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 176)

Nr.p.k.

Publiskais ezers (ezera daļa)

Pašvaldība (pašvaldības), kuras administratīvajā teritorijā atrodas ezers (ezera daļa)

1.

Durbes ezers

Dunalkas, Tadaiķu pagasts, Durbes pilsēta ar lauku teritoriju

2.

Lubāna ezers

Nagļu, Gaigalavas, Ošupes, Barkavas pagasts

3.

Rāznas (Rēznas) ezers

Kaunatas, Čornajas, Mākoņkalna pagasts

4.

Rustēga (Unguru) ezers

Raiskuma pagasts

5.

Rušona (Cīruļu) ezers

Kastuļinas, Rušonas, Feimaņu pagasts

6.

Sīvera ezers

Aulejas, Skaistas pagasts

7.

(Svītrots ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 176)

Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr. 295

(Pielikums MK 07.04.2020. noteikumu Nr. 199 redakcijā)

Ģerboņa vieta

________________________________________________________________________
(pašvaldības nosaukums, adrese)

Zvejas atļauja (licence) zvejai iekšējos ūdeņos

1. Licences Nr.    
 
2. Zvejas veids  
  (pašpatēriņa vai komerciālā zveja)
 
3. Izdota  
  (komerciālajai zvejai – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs vai individuālā komersanta vārds, uzvārds, reģistrācijas numurs un speciālās atļaujas (licences) numurs komercdarbībai zvejniecībā; pašpatēriņa zvejai – fiziskās personas (zvejnieka) vārds, uzvārds, personas kods)
pamatojoties uz  
  (rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma numurs, datums vai norāde par privātajām zvejas tiesībām)
 
4. Licence derīga no . gada   līdz . gada  
 
zvejai   , kas atrodas
  (ūdenstilpe vai tās daļa)  
 
 
(pašvaldības administratīvā teritorija)
 
5. Zvejā atļauts izmantot zvejas rīkus  
  (nosaukums, skaits)
 
ar šādu marķējumu  
  (marķējuma norāde)
 
6. Zivju suga un nozvejas apjoms (ja noteikts limits)  
  (zivju suga, kg)
 
7. Zvejā izmantojamais kuģošanas līdzeklis  
  (reģistrācijas numurs)
 
8. Licenci saņēmu  
  (juridiskajai personai, individuālajam komersantam – atbildīgās personas vārds, uzvārds, pašpatēriņa zvejniekam – vārda iniciāļi, uzvārds, adrese)
 
  . gada      
        (licences saņēmēja paraksts)
 
9. Licences izsniedzējs  
  (pilnvarotās personas amats, vārds, uzvārds)
 
  . gada      
        (pilnvarotās personas paraksts)
5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.295

(Pielikums zaudējis spēku ar 20.06.2007., sk. 43.punktu)

6.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 2.maija noteikumiem Nr.295
Takses piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, kādu fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, nelikumīgi iegūstot zivis un bezmugurkaulniekus iekšējos ūdeņos

(Pielikums MK 06.08.2013. noteikumu Nr.506 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014, sk. grozījumu 2.punktu)

Nr.
p.k.

Zivju vai ūdens bezmugurkaulnieku suga

Zaudējuma atlīdzība (euro)

Mērvienība

1.

Alata, lasis, sams, sīga, strauta forele, taimiņš

143

1 gab.

2.

Zivju ikri

143

100 g

3.

Zutis

143

1 gab.

4.

Repsis, salate, zandarts

36

1 gab.

5.

Ālants, līdaka, vimba

29

1 gab.

6.

Trīsuļodu kāpuri, sānpeldes

29

100 g

7.

Karpa, līnis, nēģis, platspīļu vēzis, šaurspīļu vēzis, sapals, vēdzele

8

1 gab.

8.

Citu sugu zivis

2

1 kg

Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 295Pieņemts: 02.05.2007.Stājas spēkā: 06.05.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 72, 05.05.2007.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
156708
{"selected":{"value":"01.07.2020","content":"<font class='s-1'>01.07.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2020","iso_value":"2020\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"25.03.2016","iso_value":"2016\/03\/25","content":"<font class='s-1'>25.03.2016.-30.06.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-24.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.08.2013","iso_value":"2013\/08\/10","content":"<font class='s-1'>10.08.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-09.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.10.2009","iso_value":"2009\/10\/24","content":"<font class='s-1'>24.10.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.2009","iso_value":"2009\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.2009.-23.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.06.2007","iso_value":"2007\/06\/20","content":"<font class='s-1'>20.06.2007.-02.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.05.2007","iso_value":"2007\/05\/06","content":"<font class='s-1'>06.05.2007.-19.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2020
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)