1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem;

1.2. kārtību, kādā doktorantūru finansē no valsts budžeta līdzekļiem, tai skaitā pamatprincipus valsts finansētu doktorantūras studiju vietu piešķiršanai valsts augstskolām un doktorantūras finansējuma piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 754 redakcijā)

2. Noteikumi attiecas uz visām augstskolām un koledžām, kurām piešķir finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, neatkarīgi no to dibinātāja.

3. Noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām.

4. Finansējuma apmēru, ko augstskolai vai koledžai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem, veido valsts pamatbudžetā izglītībai un zinātnei paredzētais finansējums un līdzekļi, kas paredzēti noteikta mērķa īstenošanai.

(MK 27.10.2020. noteikumu Nr. 656 redakcijā)

4.¹ Zinātnes bāzes finansējumu augstskolām piešķir saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanu.

(MK 20.02.2024. noteikumu Nr. 109 redakcijā)

5. Noteikta mērķa īstenošanai (piemēram, būvniecībai, remontdarbiem) augstskolai vai koledžai var piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

6. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai valsts augstskolām un koledžām, kurās netiek īstenotas attiecīgas doktora studiju programmas, var piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem doktora studiju programmu vietu finansēšanai citās augstskolās, kurās tiek īstenotas attiecīgās doktora studiju programmas. Augstskolas un koledžas organizē uzņemšanu minētajās studiju vietās konkursa kārtībā.

7. Augstskolu un koledžu finansējumu no valsts pamatbudžeta veido studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs studiju bāzes finansējums, kas sastāv no līdzekļiem komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai (tai skaitā datu sniegšanai Studējošo un absolventu reģistram), inventāra un iekārtu iegādei un personāla algām, kā arī finansējums zinātniskajai darbībai.

(MK 28.07.2015. noteikumu Nr. 443 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.09.2017. noteikumiem Nr. 524)

8. Studiju bāzes finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem piešķir:

8.1. pilna laika studijām;

8.2. nepilna laika studijām tematiskās grupas "Izglītība" studiju programmās un Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē speciālistu sagatavošanai konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" studiju programmās;

8.3. nepilna laika studijām studējošiem Latvijas pilsoņiem, kas atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem un kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un pabeiguši to, pēc dienesta termiņa beigām.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 6 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.03.2021. noteikumiem Nr. 210; MK 13.07.2023. noteikumiem Nr. 411; MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109; MK 19.11.2024. noteikumiem Nr. 715)

9. Studiju bāzes finansējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz attiecīgajai augstskolai vai koledžai valsts noteikto studiju vietu skaitu, studiju vietas bāzes izmaksām un izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficientiem.

(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.443)

10. Izglītības un zinātnes ministrs ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. decembrim nosaka studiju vietu skaita sadalījumu pa augstskolām un koledžām, izglītības tematiskajām jomām un studiju līmeņiem nākamajam saimnieciskajam gadam. No valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu doktora studiju programmās augstskolā nosaka, ņemot vērā augstskolas sniegumu pētniecībā attiecīgajā zinātnes nozarē pēc aktuālā zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultātiem, kā arī augstskolas sagatavoto doktorantu skaitu iepriekšējos trijos mācību gados.

(MK 03.12.2024. noteikumu Nr. 754 redakcijā)

11. Izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficienti ir rādītāji, kas nosaka studiju vietas izmaksu apmēru attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā attiecībā pret studiju vietas bāzes izmaksām.

12. Izglītības tematisko jomu studiju izmaksu koeficienti bakalaura un profesionālajām studiju programmām noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

13. Studiju izmaksu koeficientu vērtības maģistra studiju programmām ir pusotras reizes, bet doktora studiju programmām - trīs reizes lielākas nekā šo noteikumu 1.pielikumā attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai noteiktās studiju izmaksu koeficientu vērtības.

14. Studiju bāzes finansējuma apmēru, ko augstskolai vai koledžai piešķir no valsts budžeta līdzekļiem bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmu īstenošanai, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Fs - studiju finansējuma apmērs;

Tb - studiju vietas bāzes izmaksas;

ki - attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients (1.pielikums);

ni - augstskolai vai koledžai noteiktais studiju vietu skaits bakalaura un profesionālajās studiju programmās attiecīgajā izglītības tematiskajā jomā;

mi - studiju vietu skaits attiecīgās izglītības tematiskās jomas maģistra studiju programmās;

Sb - studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas bakalaura, profesionālajās un maģistra studiju programmās (2.pielikums).

(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.443)

15. Studiju vietas bāzes izmaksas un studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

15.¹ Aprēķinot studiju bāzes finansējumu Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Universitātei speciālistu sagatavošanai konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" studiju programmās, studiju vietas sociālā nodrošinājuma izmaksas aprēķina par šo noteikumu 20. punktā minētajiem studējošajiem.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 411 redakcijā)

16. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu aprēķina studiju vietas bāzes izmaksas nākamajam saimnieciskajam gadam un līdz kārtējā gada 1. novembrim aprēķinus saskaņo ar Finanšu ministriju un tām ministrijām, kuru padotībā ir augstskolas un koledžas, kā arī Iekšlietu ministriju.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 411 redakcijā)

17. Zinātniskajai darbībai paredzēto augstskolas vai koledžas finansējumu no valsts pamatbudžeta veido:

17.1. (svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109);

17.2. līdzekļi doktorantūras īstenošanai, kuru apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
 

Fd – finansējums doktora studiju programmām;

Tb – studiju vietas bāzes izmaksas;

ki – attiecīgās izglītības tematiskās jomas studiju izmaksu koeficients (1. pielikums);

Dk – kopējais no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits doktorantūras programmās augstskolā;

Ds – doktorantu skaits augstskolā, ar kuriem nav noslēgts darba līgums saskaņā ar Augstskolu likuma 47.¹ pantu;

Da – doktorantu skaits augstskolā, ar kuriem noslēgts darba līgums saskaņā ar Augstskolu likuma 47.¹ pantu;

Sds – doktoranta, ar kuru nav noslēgts darba līgums saskaņā ar Augstskolu likuma 47.¹ pantu, sociālā nodrošinājuma izmaksas uz vienu studiju vietu gadā  (2. pielikums);

Sda –  doktoranta, ar kuru  noslēgts darba līgums saskaņā ar Augstskolu likuma 47.¹ pantu, atlīdzības izmaksas uz vienu studiju vietu gadā (2. pielikums);

17.3. (svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109);

17.4. snieguma finansējums par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un absolventu sagatavošanā augstskolām un koledžām, kura apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu: 

 

Fzda – finansējums apakšprogrammā 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" attiecīgajā kalendāra gadā;

Pz – augstākās izglītības institūcijā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē (pilna darba laika ekvivalents – nodarbinātā kopējā nostrādāto stundu skaita (tai skaitā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma) attiecība pret kopējo darba stundu skaitu attiecīgajā finansēšanas periodā);

∑Pz – pētniecībā (vadošais pētnieks, pētnieks un zinātniskais asistents) iepriekšējā gadā nodarbināto maģistrantu, doktorantu, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušo jauno zinātnieku kopskaits augstākās izglītības institūcijās pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē;

Dz – iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu skaits augstākās izglītības institūcijā;

∑Dz – iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu kopskaits augstākās izglītības institūcijās;

Sz – augstākās izglītības institūcijas īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual sniegtajai definīcijai (turpmāk – Frascati Manual));

∑Sz – augstākās izglītības institūciju īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu (atbilstoši Frascati Manual) konkursos iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums;

Lz – augstākās izglītības institūcijas īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām un to uzņēmumiem)) ietvaros (atbilstoši Frascati Manual) iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

∑Lz – augstākās izglītības institūciju īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām un to uzņēmumiem)) ietvaros (atbilstoši Frascati Manual) iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums un kopējie ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

Mz – atbilstoši  Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijas (NACE) kodiem 59, 74.10, 90.01, 90.02 un 90.03 augstākās izglītības institūcijas īstenoto radošo un māksliniecisko projektu (tai skaitā radošo un māksliniecisko līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem)) ietvaros iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

∑Mz – atbilstoši NACE kodiem 59, 74.10, 90.01, 90.02 un 90.03 augstākās izglītības institūciju īstenoto radošo un māksliniecisko projektu (tai skaitā radošo un māksliniecisko līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem)) ietvaros iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums un kopējie ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

As – atbilstoši absolventu monitoringa datiem par pēdējiem diviem pieejamiem absolvēšanas gadiem Latvijā nodarbināto augstākās izglītības iestādes absolventu skaits jaunākajā pieejamā taksācijas gadā, kas svērts, studējošo skaitu katrā tematiskajā jomā augstākās izglītības iestādē reizinot ar attiecīgās jomas minimālo koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Attiecīgās jomas absolventu skaits tiek reizināts arī ar darba tirgus pieprasījuma koeficientu (DTPK), ko nosaka atbilstoši formulai DTPK = Di / ∑Di * 2 + 1, kur Di – prognozētais darbaspēka iztrūkums konkrētajā augstākās izglītības jomā saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu, ∑Di – kopējais prognozētais darbaspēka iztrūkums visās augstākās izglītības jomās saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu;

∑As – atbilstoši absolventu monitoringa datiem par pēdējiem diviem pieejamiem absolvēšanas gadiem kopējais Latvijā nodarbināto augstākās izglītības iestāžu absolventu skaits jaunākajā pieejamā taksācijas gadā, kas svērts, studējošo skaitu katrā tematiskajā jomā augstākās izglītības iestādēs reizinot ar attiecīgās jomas minimālo koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un DTPK;

Ks – atbilstoši absolventu monitoringa datiem par pēdējiem diviem pieejamiem absolvēšanas gadiem to augstākās izglītības iestādes absolventu skaits jaunākajā pieejamā taksācijas gadā, kuri ir nodarbināti kvalificētajos amatos (Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas ISCO līmeņos 0–3);

∑Ks – atbilstoši absolventu monitoringa datiem par pēdējiem diviem pieejamiem absolvēšanas gadiem kopējais to augstākās izglītības iestāžu absolventu skaits jaunākajā pieejamā taksācijas gadā, kuri ir nodarbināti kvalificētajos amatos (Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas ISCO līmeņos 0–3).

Ministrija, izmantojot šajā apakšpunktā minēto formulu, aprēķina un sadala finansējuma apjomu šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros;

17.5. finansējums profesūras (profesoru kopums augstskolās) prognozējamās karjeras sistēmas (turpmāk – profesūras tenūra) nodrošināšanai zinātnes universitātē, kura apmērs gadā tiek aprēķināts, ņemot vērā šādus pamatprincipus:

17.5.1. 50 procentus no pieejamā finansējuma piešķir proporcionāli universitātes zinātniskās darbības bāzes finansējuma apmēram iepriekšējā gadā no kopējā zinātņu universitāšu bāzes finansējuma;

17.5.2. 50 procentus no pieejamā finansējuma piešķir proporcionāli zinātnes doktora grāda ieguvēju skaitam universitātē iepriekšējos trijos gados pret zinātnes doktora grāda ieguvēju kopskaitu zinātņu universitātēs iepriekšējos trijos gados saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem.

(MK 29.01.2008. noteikumu Nr. 46 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 443; MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 117; MK 27.10.2020. noteikumiem Nr. 656; MK 24.10.2023. noteikumiem Nr. 611; MK 23.04.2024. noteikumiem Nr. 245; MK 03.12.2024. noteikumiem Nr. 754; MK 17.12.2024. noteikumiem Nr. 869)

17.¹ (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

18. (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

18.¹ Informāciju, kura nepieciešama šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minētā snieguma finansējuma aprēķināšanai nākamajam finansēšanas periodam, nosaka saskaņā ar augstskolu sniegto informāciju zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanai līdz kārtējā gada 1. aprīlim. Informāciju par augstākās izglītības institūciju īstenoto radošo un māksliniecisko projektu finansējuma apmēru augstākās izglītības institūcija iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā līdz kārtējā gada 1. aprīlim saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma I nodaļu. Informāciju par koledžas pētniecības projektu finansējuma apmēru koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā līdz kārtējā gada 1. aprīlim saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma II nodaļu. Informāciju, kura nepieciešama doktora grādu ieguvušo personu skaita noteikšanai, Izglītības un zinātnes ministrija nosaka atbilstoši augstskolas iesniegtajai informācijai Valsts izglītības informācijas sistēmā. Minēto informāciju pārbauda zvērināts revidents, ko Izglītības un zinātnes ministrija izraudzījusies, izmantojot publisko iepirkumu.

(MK 27.10.2020. noteikumu Nr. 656 redakcijā)

18.² (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

19. (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

19.¹ (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

19.² (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

19.³ (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

19.⁴ (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

20. Valsts policija (par speciālistu sagatavošanu konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" pirmā cikla augstākās izglītības programmā "Pirmstiesas izmeklēšana", kas studē pilna laika studiju vietās un kas nav tiesībaizsardzības iestādēs nodarbinātie), Izglītības un zinātnes ministrija un citas ministrijas, kuru padotībā ir augstskolas un koledžas, slēdz ar valsts augstskolām un koledžām līgumus par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību saskaņā ar šo noteikumu 14. un 17. punktu.

(MK 20.02.2024. noteikumu Nr. 109 redakcijā)

20.¹ Zinātnes universitāte slēdz līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju par finansējuma piešķiršanu profesūras tenūras nodrošināšanai. Zinātnes universitāte pirms līguma slēgšanas par finansējuma piešķiršanu profesūras tenūras nodrošināšanai sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā šādus dokumentus:

20.¹1. par dalību profesūras tenūrā ar savu līdzfinansējumu, kas ir vismaz 30 procentu apmērā no šo noteikumu 17.5. apakšpunktā minētajā kārtībā zinātnes universitātei aprēķinātā gada finansējuma apmēra;

20.¹2. zinātnes universitātes satversmē noteiktajā kārtībā apstiprinātu profesūras tenūras nolikumu, kas paredz profesūras tenūras pretendentiem prasības attiecībā uz starptautiski atzītiem zinātnes panākumiem.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

20.² Finansējumu, kas paredzēts profesūras tenūras nodrošināšanai, drīkst izmantot šādām izmaksu pozīcijām:

20.²1. tiešās attiecināmās izmaksas:

20.²1.1. tenūras profesora un pētniecībā iesaistīto to tenūras profesora zinātniskās grupas locekļu atlīdzība (mēnešalga), kuri strādā, pamatojoties uz noslēgto darba līgumu, kā arī ar to saistītās izmaksas, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, proporcionāli nostrādātajam laikam izmaksātā atvaļinājuma nauda un atvaļinājuma pabalsts, ar darbnespēju saistītie izdevumi saskaņā ar zinātnes universitātes  atalgojuma politiku un atlīdzības likmēm;

20.²1.2. vietējo un ārvalstu komandējumu un darba (dienesta) braucienu izdevumi tenūras profesora zinātniskās grupas locekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi (piemēram, dalība konferencēs, tai skaitā dalības maksa, dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa (transporta) izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar apdrošināšanas polises iegādi komandējuma laikam);

20.²1.3. no ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču iegādes izmaksas;

20.²1.4. profesūras tenūras īstenošanai nepieciešamā inventāra, pamatlīdzekļu, instrumentu un materiālu (piemēram, fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki un to uzturēšana, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti, aukstuma aģenti, siltumnesēji, nesējgāzes, eļļas, enerģētiskie materiāli un elektroenerģija, ciktāl to izmanto pētniecībai) iegādes un piegādes izmaksas, kas uzskaitītas saskaņā ar grāmatvedības organizāciju reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

20.²1.5. ārējo pakalpojumu izmaksas (tai skaitā darbs saskaņā ar uzņēmuma līgumiem), pētniecības pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas, tehnoloģiju tiesību aizsardzības izmaksas, tulkošanas, kā arī citu pakalpojumu izmaksas, kas nepieciešami profesūras tenūras  īstenošanai;

20.²1.6. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas (tai skaitā zinātnisko pētījumu publicēšanas izmaksas);

20.²2. netieši attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar profesūras tenūras īstenošanu, bet atbalsta un nodrošina apstākļus atbalstāmo darbību un profesūras tenūras īstenošanai, un tās ir profesūras tenūras īstenošanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas, kas paredzētas zinātnes universitātes darbības nodrošināšanai, ne vairāk kā 20 procentu apmērā no zinātnes universitātei profesūras tenūras nodrošināšanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma kārtējam gadam, proti:

20.²2.1. komunālie maksājumi, tai skaitā samaksa par elektroenerģiju, telpu īri, nomu, ūdensapgādi un kanalizāciju, apkuri (siltumenerģiju) un gāzi, atkritumu izvešanu;

20.²2.2. sakaru pakalpojumu izmaksas (pasta pakalpojumi, interneta izmaksas, telekomunikāciju izdevumi, informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas, piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);

20.²2.3. biroja uzturēšanas izdevumi (kancelejas preces, biroja piederumi, datorpreces, kopēšanas pakalpojumi, biroja aprīkojuma īre vai iegāde);

20.²2.4. koplietošanas iekārtu uzturēšanas un apkopes izmaksas;

20.²2.5. telpu, tai skaitā koplietošanas, uzturēšanas izdevumi;

20.²2.6. saimniecības materiālu izmaksas;

20.²2.7. transporta izdevumi;

20.²2.8. zinātni apkalpojošā un zinātnes tehniskā personāla atlīdzība, kas nepārsniedz universitātes atlīdzības likmes saskaņā ar universitātes noteikto darba samaksas politiku, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

20.²2.9. citas netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav iekļautas tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir pamatoti nepieciešamas profesūras tenūras nodrošināšanai.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

20.³ Līgumā par finansējuma piešķiršanu profesūras tenūras nodrošināšanai norāda:

20.³1. zinātnes universitātes saistības profesūras tenūras nodrošinājumā;

20.³2. Izglītības un zinātnes ministrijas saistības zinātnes universitātes atbalstam profesūras tenūras nodrošinājumā;

20.³3. finansējuma izmantošanas un kontroles kārtību;

20.³4. pārskatu iesniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību;

20.³5. strīdu un domstarpību risināšanas kārtību.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 245 redakcijā)

21. Ministrijas un citas valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibinātām augstskolām un koledžām par noteiktu speciālistu sagatavošanu, ja:

21.1. attiecīgajās augstskolās un koledžās īsteno augstākas kvalitātes studiju programmas;

21.2. valsts dibinātajās augstskolās un koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;

21.3. netiek sagatavots pietiekams skaits valstij nepieciešamo speciālistu.

22. Līgumu par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu slēdz uz laiku, kas atbilst konkrētas studiju programmas ilgumam un kurā tiek nodrošināta nepieciešamā skaita speciālistu sagatavošana.

23. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, ko puses slēdz uz vienu saimniecisko gadu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc kārtējā gada likuma par valsts budžetu izsludināšanas.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 411 redakcijā)

24. Līgumā par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu norāda:

24.1. augstskolas vai koledžas saistības studiju nodrošinājumā;

24.2. ministrijas vai Valsts policijas saistības augstskolas un koledžas atbalstam;

24.3. finanšu izmantošanas un kontroles kārtību;

24.4. pārskatu iesniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību;

24.5. strīdu un domstarpību risināšanas kārtību.

(MK 20.02.2024. noteikumu Nr. 109 redakcijā)

25. Vienošanās protokolā attiecīgi norāda:

25.1. no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pa izglītības tematiskajām jomām, studiju līmeņiem un studiju programmām;

25.2. finansējuma apmēru, atsevišķi norādot šo noteikumu 25.1.apakš­punktā minēto studiju vietu sociālā nodrošinājuma izmaksu apmēru;

25.3. sagatavojamo speciālistu skaitu;

25.4. studiju vietas bāzes izmaksas;

25.5. (svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109);

25.6. (svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109).

(Grozīts ar MK 29.01.2008. noteikumiem Nr.46; MK 29.05.2009. noteikumiem Nr.492)

25.¹ (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

25.² (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

26. Slēdzot vienošanās protokolu ar augstskolām un koledžām, kurās īsteno vairāk par 30 studiju programmām, studiju vietu skaita sadalījumu pa studiju programmām atsevišķās tematiskajās jomās var nenorādīt.

27. Pāreja no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām notiek pakāpeniski desmit gadu laikā, katru gadu palielinot studiju izmaksu koeficienta vērtību par vienu desmito daļu.

28. Studiju izmaksu koeficientu vērtības studiju vietas izmaksu aprēķinos nepilna laika studijās ir trīs ceturtdaļas no šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās attiecīgās izglītības tematiskās jomas koeficienta vērtības.

29. Augstskolas un koledžas finansē attiecīgajam gadam paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

29.¹ Latvijas Universitātei piešķiramā finansējuma apmēru no Latvijas Policijas akadēmijas pārņemto no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu finansēšanai nosaka saskaņā ar šiem noteikumiem.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1469 redakcijā)

29.² Ja, ņemot vērā uzņemšanas rezultātus attiecīgajā saimnieciskajā gadā, faktiskais studiju vietu skaits ir mazāks, puses savstarpēji vienojas par grozījumiem vienošanās protokolā.

(MK 13.07.2023. noteikumu Nr. 411 redakcijā)

30. Studenti, kas ir imatrikulēti no valsts budžeta finansētajās studiju vietās nepilna laika studijās līdz 2001.gada 1.septembrim, turpina studijas šajās vietās līdz attiecīgās studiju programmas pabeigšanai, bet ne ilgāk par studiju programmā paredzēto laiku.

30.¹ Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas imatrikulētas no valsts budžeta līdzekļiem finansētajās studiju vietās nepilna laika studijās Latvijas Policijas akadēmijā līdz 2009.gada 31.decembrim, turpina studijas Latvijas Universitātē līdz attiecīgās studiju programmas pabeigšanai, bet ne ilgāk par studiju programmā paredzēto laiku.

(MK 15.12.2009. noteikumu Nr.1469 redakcijā)

31. Līgumi ar augstskolām par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu un noteikta skaita speciālistu sagatavošanu, kas noslēgti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.334 "Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", ir spēkā līdz līgumu darbības beigām.

31.¹ Informāciju par 2014. gadā augstākās izglītības institūciju īstenoto radošo un māksliniecisko projektu finansējuma apmēru, koledžu pētniecības projektu finansējuma apmēru, kā arī pēc pašvaldību pasūtījuma īstenoto pētniecības un attīstības projektu finansējuma apmēru iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā līdz 2015. gada 15. septembrim saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.

(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.443 redakcijā)

31.² (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

31.³ (Svītrots ar MK 20.02.2024. noteikumiem Nr. 109)

32. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumus Nr.334 "Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 114.nr.; 2004, 4.nr.).

33. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.