1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir regulēt kārtību, kādā sniedzami pakalpojumi, ko paredz valsts sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk — bezdarba apdrošināšana), noteikt personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus, un šo personu pienākumus un atbildību.

2.pants. Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi

Saskaņā ar šo likumu tiek sniegti šādi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi:

1) bezdarbnieka pabalsts;

2) apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā (turpmāk — apbedīšanas pabalsts);

3) (zaudējis spēku ar 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus).

3.pants. Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem

(1) Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu (turpmāk arī — bezdarbnieks), ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem, bet tiesības uz apbedīšanas pabalstu — šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajām personām.

(3) Pēc bezdarbnieka statusa piešķiršanas personai tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir vienu reizi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

4.pants. Līdzekļi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu un nodarbinātības pasākumu finansēšanai

(1) Šā likuma 2.pantā noteiktos bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus finansē no valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta (turpmāk — nodarbinātības speciālais budžets).

(2) Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļus, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra, izmanto arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu finansēšanai un ar šo pasākumu nodrošināšanu saistītajām administrēšanas izmaksām, kā arī stipendijām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un stipendijām neformālās izglītības ieguves laikā.

(3) (Izslēgta ar 15.12.2011. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002., 07.06.2006., 19.02.2009., 15.12.2011. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

5.pants. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

(1) Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk — iemaksas bezdarba gadījumam) ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

(2) Ja par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus un ja tās ir veiktas vai bija jāveic arī par periodu pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 16 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas, ja ir ievēroti pārējie šā panta pirmajā daļā minētie bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumi.

(3) Bezdarbniekam, par kuru pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas, vai bija jāveic mazāk nekā 12 mēnešus, ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja attiecīgajā periodā viņš ir piederējis pie vienas no šādām personu kategorijām:

1) pēc invaliditātes ir atguvis darbspējas;

2) ir kopis bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajai personai bezdarbnieka pabalstu piešķir, ja tā bezdarbnieka statusa iegūšanai reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā viena mēneša laikā no dienas, kad atguvusi darbspējas, vai no dienas, kad personas kopjamais bērns ar invaliditāti ir sasniedzis 18 gadu vecumu vai miris, nesasniedzot 18 gadu vecumu.

(5) (Izslēgta ar 08.11.2007. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002., 01.12.2005., 08.11.2007., 16.06.2009., 18.06.2015. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

6.pants. Apdrošināšanas stāžs, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

(1) Apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, veido:

1) periodi, par kuriem veiktas iemaksas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

2) līdz 1991.gada 1.janvārim uzkrātie darba un darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punktu;

3) no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim uzkrātie darba periodi, par kuriem veikti vai bija jāveic sociālā nodokļa maksājumi, vai darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 2.punktu;

4) periodi, par kuriem laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim veikti vai bija jāveic sociālā nodokļa maksājumi saskaņā ar likumu "Par sociālo nodokli".

(2) Apdrošināšanas stāžu nosaka:

1) šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajai personai — līdz bezdarbnieka statusa iegūšanas dienai;

2) šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajai personai — līdz pabalsta pieprasīšanas dienai;

3) (izslēgts ar 08.11.2007. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. un 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

7.pants. Bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšana

(1) Bezdarbniekam, kurš vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8.pantu, ir bijis darba ņēmējs, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk arī — apdrošināšanas iemaksu alga):

1) ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) — 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

2) ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) — 55 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

3) ar apdrošināšanas stāžu no divdesmit līdz divdesmit deviņiem gadiem (ieskaitot) — 60 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

4) ar apdrošināšanas stāžu virs trīsdesmit gadiem — 65 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

(2) Bezdarbniekam, par kuru visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8. pantu, iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5. panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem pabalstu nosaka 60 procentu apmērā no tādas kopējās summas, kura atbilst divkāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā bija noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.

(3) Bezdarbniekam, par kuru vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8.pantu, iemaksas bezdarba gadījumam ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.

(4) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(5) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu)

(6) Bezdarbniekam, kurš visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8. pantu, nav bijis darba ņēmējs un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka:

1) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja iemaksas veiktas no slimības pabalsta;

2) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinot par 12 mēnešu periodu pirms šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā perioda no apdrošināšanas iemaksu algas par pēdējiem mēnešiem, kuros iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam, ja iemaksas veiktas par maternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta saņēmējiem. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.

(7) Bezdarbniekam, kurš visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8.pantu, nav bijis darba ņēmējs, bet iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas gan no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, gan no valsts pamatbudžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka tāpat kā gadījumā, ja iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas tikai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta saskaņā ar šā panta sestās daļas 1. vai 2.punktu.

(8) Bezdarbniekam, kurš maternitātes vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā zaudējis darba ņēmēja statusu un kurš šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā nav bijis darba ņēmējs un saņēmis maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka, to aprēķinot no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 24.10.2002., 08.11.2007., 11.12.2008., 15.11.2012., 19.09.2013., 18.06.2015., 24.04.2020. un 24.11.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)

9.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums

(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir astoņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas.

(2) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā šajā periodā iepriekš piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu dienās.

(3) Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksā šādā apmērā:

1) pirmos divus mēnešus — pilnā apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;

2) trešajā un ceturtajā mēnesī — 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;

3) piektajā un sestajā mēnesī — 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;

4) septītajā un astotajā mēnesī — 45 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

(15.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

10.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšana un izbeigšana

(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks:

1) noslēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu vai noslēdz darba līgumu dalībai citos Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

2) iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot);

3) saņem slimības vai maternitātes pabalstu saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

(2) Laiku, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksa apturēta, neieskaita šā likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā minētajā periodā.

(3) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeidz, ja:

1) persona zaudē bezdarbnieka statusu;

2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, konstatē, ka persona nepamatoti saņem bezdarbnieka pabalstu, jo pabalsta saņemšanas laikā šai personai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss;

3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra informāciju, konstatē, ka pabalsta saņēmējs ir miris;

4) persona atsakās no bezdarbnieka pabalsta;

5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka pabalsta saņēmējs nodarbināts citā valstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002., 01.12.2005., 08.11.2007., 11.12.2008., 16.06.2009., 01.12.2009. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

(Zaudējusi spēku ar 01.01.2002. Sk. pārejas noteikumus.)

12.pants. Apbedīšanas pabalsts

(1) Bezdarbnieka nāves gadījumā tiesības uz apbedīšanas pabalstu ir bezdarbnieka ģimenes locekļiem vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, ja mirušais bezdarbnieks ir bijis bezdarbnieka pabalsta saņēmējs vai arī par viņu pēdējo 36 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam bija veiktas ne mazāk kā 12 mēnešus.

(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst trīskāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds bezdarbnieka nāves dienā bija noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.

(3) Ja bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar šā likuma un citu likumu normām, piešķir un izmaksā apmērā lielāko pabalstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 24.11.2020. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2021.)

12.¹ pants. Pabalstu pieprasīšana

Bezdarbnieka pabalstu un apbedīšanas pabalstu pieprasa likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

13.¹ pants. Pabalstu izmaksa

Bezdarbnieka pabalstu un apbedīšanas pabalstu pārskaita izmaksai uz pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, var pārskaitīt uz pabalsta saņēmēja kontu attiecīgajā līgumvalstī vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, ja to paredz iepriekš minētie līgumi vai regula.

(12.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

14.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa par pagājušo laiku

(Izslēgts ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

15.pants. Sakarā ar bezdarbnieka nāvi nesaņemtā bezdarbnieka pabalsta izmaksa

Piešķirtās bezdarbnieka pabalsta summas, kuras nav izmaksātas, bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt viņa laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja pieprasījums iesniegts sešu mēnešu laikā no bezdarbnieka nāves dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2015. Grozījums pantā par skaitļa "12" aizstāšanu ar vārdu "sešu" stājas spēkā 01.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 17.punktu)

17.pants. Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģen­tūras amatpersonas lēmumu par bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu persona var apstrīdēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(2) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)

1. Šā likuma 4.panta otrā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

2. Līdz 2001.gada 31.decembrim no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem tiek finansēti arī šādi likumā "Par nodarbinātību" noteiktie bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumi:

1) darba meklētāju klubu darbība;

2) profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi;

3) profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās pasākumi.

3. Šā likuma 2.panta 3.apakšpunkts, III nodaļa un 17.panta otrā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1997, 3., 13.nr.).

5. Personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bezdarba periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā pabalsta piešķiršanas dienā.

6. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2002.)

7. Grozījumi šā likuma 4.panta otrajā daļā attiecībā uz nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izmantošanu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām stipendijām neformālās izglītības ieguves laikā stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(07.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2006.)

8. Grozījumi šā likuma 7.panta ceturtajā daļā, 8.panta sestā daļa un 16.¹ pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

9. Bezdarbniekam, kuram 2008.gada 1.janvārī apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un par kuru Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2007.gada 31.decembrim.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

10. Šā likuma 8.panta piektajā daļā paredzētais kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ierobežojums, kas noteikts saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālo apmēru, netiek piemērots apdrošināšanas iemaksu algai, kura gūta laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

11. Grozījumi šā likuma 7.panta trešajā daļā, 7.panta sestā daļa, grozījumi 9.panta trešajā daļā un grozījumi 16.pantā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.)

12. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim:

1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz 19 gadiem (ieskaitot) kopējais bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši;

2) bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) izmaksā šādā apmērā:

a) pirmos divus mēnešus — pilnā apmērā,

b) nākamos divus mēnešus — 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,

c) turpmākos divus mēnešus — 45 lati mēnesī personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts līdz 2010.gada 31.decembrim, vai 45 lati mēnesī, bet ne vairāk kā 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts pēc 2011.gada 1.janvāra,

d) pēdējos trīs mēnešus — 45 lati mēnesī personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts līdz 2010.gada 31.decembrim, vai 45 lati mēnesī, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts pēc 2011.gada 1.janvāra;

3) bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) izmaksā šādā apmērā:

a) pirmos divus mēnešus — pilnā apmērā,

b) nākamos divus mēnešus — 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,

c) turpmākos divus mēnešus — 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,

d) pēdējos trīs mēnešus — 45 lati mēnesī personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts līdz 2010.gada 31.decembrim, vai 45 lati mēnesī, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts pēc 2011.gada 1.janvāra.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

13. Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz 19 gadiem (ieskaitot), kuram bezdarbnieka pabalsts piešķirts līdz 2009.gada 30.jūnijam un tā izmaksa turpinās pēc 2009.gada 1.jūlija, bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu pagarina līdz deviņiem mēnešiem, ņemot vērā 12 mēnešu periodā pirms 2009.gada 1.jūlija piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu, un atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbnieka pabalstu izmaksā saskaņā ar šo pārejas noteikumu 12.punkta 2. un 3.apakšpunktā noteikto.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

14. Grozījumi šā likuma 8.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā attiecībā uz vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda izmaiņām no sešiem uz 12 mēnešiem stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

15. Līdz 2014.gada 31.decembrim saskaņā ar šo likumu piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēru ierobežo atbilstoši likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam” noteiktajam.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2011.)

16. Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz 19 gadiem (ieskaitot), kuram bezdarbnieka pabalsts piešķirts līdz 2012.gada 31.decembrim un tā izmaksa turpinās pēc 2013.gada 1.janvāra, bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu pagarina līdz deviņiem mēnešiem, ņemot vērā 12 mēnešu periodā pirms 2013.gada 1.janvāra piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu, un atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbnieka pabalstu izmaksā saskaņā ar šā likuma 9.panta grozījumiem, kas stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

17. Grozījums šā likuma 13.panta otrajā daļā un 15.pantā attiecībā uz iespēju sešu mēnešu laikā pieprasīt un saņemt apbedīšanas pabalstu un neizmaksāto bezdarbnieka pabalstu bezdarbnieka nāves gadījumā stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2015.)

18. Personai, kura bezdarbnieka statusu ieguvusi līdz 2017.gada 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu nosaka saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim.

(08.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

19. Grozījumi šā likuma 8.pantā par trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un piektās, sestās, septītās, astotās un devītās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

(23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

20. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. decembrim izdod šā likuma 8.panta trešajā daļā minētos noteikumus par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumiem un kārtību.

(23.11.2016. likuma redakcijā ar ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

21. Personai, kura bezdarbnieka statusu ieguvusi līdz 2019. gada 31. decembrim, bezdarbnieka pabalstu piešķir, aprēķina un izmaksā saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim. Tas ir attiecināms arī uz šā likuma 9. panta otrajā daļā minēto personu, kura bezdarbnieka statusu pirmreizēji ieguvusi līdz 2019. gada 31. decembrim.

(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

22. Līdz 2021. gada 31. decembrim bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur (šā likuma 10. panta pirmās daļas 2. punkts), ja bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" uz laiku līdz 120 dienām.

(16.04.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

23. Persona, kurai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzas 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kura saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļiem turpina būt bezdarbnieka statusā, var pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kuru piešķir no nākamās dienas pēc tam, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, ja periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzas līdz 2020. gada 8. novembrim, bet, ja bezdarbnieka palīdzības pabalsts piešķirts 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, pabalsta izmaksas laiks nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Personām, kurām bezdarbnieka palīdzības pabalsts piešķirts līdz 2020. gada 8. novembrim, bet piešķirtā pabalsta izmaksas periods ir turpinājies no 2020. gada 9. novembra, bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas laiku pagarina par diviem mēnešiem, pamatojoties uz personas iesniegumu, kas iesniegts līdz 2021. gada 30. jūnijam. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs ir 180 euro mēnesī. Par minētajām personām netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

(25.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2021.)

24. Bezdarbnieka palīdzības pabalsti piešķirami un izmaksājami laikā no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 30. jūnijam. Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona zaudē bezdarbnieka statusu vai tai ir piešķirta apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", valsts pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izdienas pensija vai ikmēneša atlīdzība bezdarbniekam par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu.

(24.04.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

25. Līdz 2021. gada 30. jūnijam personai, kurai bezdarbnieka statuss piešķirts 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kura par bezdarbnieku kļuvusi pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata (šā likuma 13. panta pirmās daļas 2. punkts), bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

(24.04.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

26. Grozījums par šā likuma 7. panta sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un šā panta astotā daļa stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā un attiecas uz bezdarbniekiem, kuri bezdarbnieka statusu ieguvuši, sākot ar 2020. gada 1. jūliju.

(24.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.04.2020.)

27. Bezdarbniekam, kuram bezdarbnieka pabalsta apmērs noteikts saskaņā ar šā likuma 7. panta otro daļu un bezdarbnieka pabalsts pieprasīts līdz 2020. gada 31. decembrim, bet bezdarba periods, par kuru izmaksājams bezdarbnieka pabalsts, nepārtraukti turpinās arī pēc 2021. gada 1. janvāra, pabalstu par bezdarba periodu no 2021. gada 1. janvāra izmaksā apmērā, kāds atbilstoši normatīvajiem aktiem bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim, un ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. maijam veic pabalsta apmēra pārrēķinu, izmaksājot starpību, kāda valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra paaugstināšanas dēļ izveidojusies periodā no 2021. gada 1. janvāra.

(24.11.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)