Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.780

Rīgā 2006.gada 19.septembrī (prot. Nr.48 12.§)
Noteikumi par papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu
Izdoti saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta trešo un astoto daļu

1. Noteikumi nosaka veidlapas paraugu papildu deklarācijai par ienāku­miem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka apliekamā ienākuma lielumu, kā arī kārtību un termiņu, kādā Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama informācija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu.

2. Valsts ieņēmumu dienests, nosakot apliekamo ienākumu, veic iedzīvo­tāju ienākuma nodokļa maksātāja ienākuma netiešo aprēķinu (turpmāk— ienākuma aprēķins), pārbaudot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk— nodoklis) aprēķināšanas un samaksas pareizību.

3. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja ienākuma aprēķinu var veikt par iepriekšējiem trim taksācijas gadiem hronoloģiskā secībā.

4. Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja taksācijas gadā deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā un ja minēto izdevumu avots nav Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja ienākumi attiecīgajā taksācijas gadā, pirmstaksācijas gadā un pirms pirmstaksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests sagatavo Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu un kopā ar papildu deklarāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu (turpmāk — papildu deklarācija) par taksācijas gadu (pielikums) nosūta iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam aizpildīšanai. Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt papildu deklarācijas par pirmstaksācijas gadu un pirms pirmstaksācijas gadu.

5. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs papildu deklarācijai pievieno dokumentus, kas apliecina ienākumu izcelsmi, to struktūru un īpatnības, kā arī citu informāciju, kuru tas uzskata par nepieciešamu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam pirms ienākuma aprēķina.

6. Papildu deklarācija sastāv no kopsavilkuma un pielikumiem, kurus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs aizpilda atbilstoši faktiskajai informācijai un ziņām par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem, ņemot vērā katram pielikumam pievienotās piezīmes.

7. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam ir pienākums ar parakstu apliecināt papildu deklarācijas aizpildīšanas pareizību un pilnību. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja parakstu apliecināta papildu deklarācija par pārbaudāmo taksācijas periodu ir pamats turpmākajam ienākuma aprēķinam.

8. Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs papildu deklarācijai nav pievienojis papildu dokumentus vai informāciju par ienākumiem vai izdevumu īpatnībām, ienākuma aprēķinam izmanto Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju un Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datus.

9. Ja papildu deklarācijas veidlapu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātā­jam nosūta pa pastu (ierakstītā pasta sūtījumā), uzskata, ka iedzīvotāju ienāku­ma nodokļa maksātājs to ir saņēmis septītajā dienā pēc sūtījuma nodošanas pastā. Papildu deklarācijas iesniegšanas termiņā neieskaita laikposmu, kurā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs objektīvu un dokumentāri apstiprinātu apstākļu dēļ (piemēram, atrašanās slimnīcā, uzturēšanās ārvalstīs) nevar iesniegt pieprasīto papildu deklarāciju likumā noteiktajā termiņā.

10. Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs bez attaisnojoša iemesla neiesniedz aizpildītu papildu deklarāciju, uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienes­ta rīcībā esošā informācija atbilst papildu deklarācijā iekļaujamai informācijai.

11. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, iesniedzot papildu deklarā­ciju Valsts ieņēmumu dienestā, apliecina:

11.1. ka visi iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja taksācijas gada ienākumi ir atspoguļoti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja Valsts ieņēmu­mu dienestam iesniegtajā papildu deklarācijā un tai pievienotajos dokumentos;

11.2. ka visi īpašumi, naudas uzkrājumi, saistības pret trešajām personām un trešo personu saistības pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju uz taksācijas gada sākumu un beigām ir atspoguļotas papildu deklarācijā;

11.3. papildu deklarācijā norādītās informācijas pilnīgumu un patiesumu;

11.4. ka iesniedzis visus dokumentus un informāciju, kas apliecina deklarācijā norādītās ziņas.

12. Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīto ienākuma aprēķinam nepiecie­šamo informāciju Latvijas Republikas reģistru iestādes un pārējie informācijas turētāji bez maksas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā 30dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

13. Informācijas turētājs var vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu par informācijas iesniegšanas termiņa pagarinājumu, ja attaisnojošu iemeslu dēļ tas nevar nodrošināt informācijas iesniegšanu šo noteikumu 14.punktā noteiktajā termiņā, bet informācijas iesniegšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 90dienas no informācijas pieprasījuma saņemšanas.

14. Ja ir konstatēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir bijis ārvalstīs vairāk par 90 dienām taksācijas gadā vai guvis ienākumus ārvalstīs, Valsts ieņēmumu dienests noslēgto divpusējo līgumu ietvaros pieprasa informāciju no attiecīgās valsts nodokļu administrācijas par konkrētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja ārvalstīs gūtajiem ienākumiem vai veiktajiem (veicamajiem) darījumiem.

15. Ja saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja ienāku­miem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādīto ienākumu apjomu un papildu deklarācijā uzrādīto informāciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja ienākumu apjoms ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu. Ja revīzijā (auditā) tiek apstiprināts minētais fakts, Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja īpašuma vērtības pieau­gumam un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja darbību (arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības), izmantojot vienu no šo noteikumu 16.punktā minētajām metodēm vai šo metožu kombināciju un pamatojot konkrētās metodes vai metožu kombinācijas piemērošanu.

16. Valsts ieņēmumu dienests nodokļu revīzijas (audita) ietvaros, aprēķinot ienākumu, izmanto šādas metodes:

16.1. kapitāla pieauguma metode — iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu aprēķina kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam piederošā īpašuma un kapitāla tīrās vērtības izmaiņu, personīgā patēriņa izdevumu un deklarēto ienākumu starpību;

16.2. banku kontu kustības metode — iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu aprēķina, pamatojoties uz kredītiestāžu sniegto informāciju par naudas līdzekļu kustību iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja kontos kredītiestādēs;

16.3. izdevumu metode — iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja aplie­kamo ienākumu aprēķina kā kopējo izdevumu īpašumu iegādei, saimnieciskās darbības, kā arī personas dzīvesveida nodrošināšanai un maksātāja deklarēto ienākumu starpību;

16.4.pieskaitījuma metode — iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju par saimnieciskās darbības rādītājiem indivi­duāliem uzņēmumiem (saimnieciskās darbības veicējiem) nozarē vai līdzīgos saimniekošanas apstākļos, ņemot vērā saimnieciskās darbības sezonālo raksturu un citu specifiku;

16.5. naudas plūsmas metode;

16.6. iepriekš minēto metožu kombi­nācijas.

17. Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, izvēlas vienu no šo noteikumu 16.punktā minētajām aprēķina metodēm, kas nodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja iepriek­šējos taksācijas periodos gūtā ienākuma aprēķinu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministra vietā — tieslietu ministrs G.Grīnvalds
Finanšu ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.septembra noteikumiem Nr.780
Finanšu ministra vietā — tieslietu ministrs G.Grīnvalds
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 780Pieņemts: 19.09.2006.Stājas spēkā: 27.09.2006.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 153 (3521), 26.09.2006.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
144286
27.09.2006
87
0
Saite uz tiesību aktu Atsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)