Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā

(Likuma nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nepārtraukta uzturēšanās — likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (personas slimība, nepārvaramas varas iestāšanās u.tml.). Eiropas Savienības zilās kartes turētājam prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir saimnieciskās darbības veikšana darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā vai brīvprātīgā dienesta pildīšana, vai studēšana savā izcelsmes valstī un prombūtne no Eiropas Savienības nav bijusi ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 18 mēnešus;

2) pietiekams iztikas nodrošinājums — regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija. Ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram;

21) starptautiskā aizsardzība — bēgļa vai alternatīvais statuss;

3) trešās valsts pilsonis — persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis;

4) izcelsmes valsts — personas valstspiederības valsts (valstis) vai agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

2.pants. (1) Likuma mērķis ir sekmēt personu brīvu kustību Eiropas Savienības teritorijā.

(2) Likums nosaka Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas kārtību Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

3.pants. (1) Trešās valsts pilsonis ir tiesīgs pieprasīt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā (turpmāk — statuss), ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un savā apgādībā esošos ģimenes locekļus;

2) viņš ir apguvis valsts valodu;

3) viņš ir nepārtraukti un likumīgi uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, kā Latvijas nepilsonis vai ar uzturēšanās atļauju vai pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas uzturējies Latvijas Republikā kā Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai Eiropas Savienības zilās kartes turētāja ģimenes loceklis.

(2) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita:

1) akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku Latvijas Republikā, bet ne vairāk kā pusi no tā;

2) laiku, kuru trešās valsts pilsonis kā Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī tieši pirms Eiropas Savienības zilās kartes iegūšanas Latvijas Republikā;

3) laiku, kuru Latvijas nepilsonis uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja tas nav bijis ilgāks par pieciem gadiem;

4) pusi laika, ko aprēķina no dienas, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, uz kuru pamatojoties piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā, līdz dienai, kad izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, vai visu iepriekš minēto laiku, ja tas pārsniedz 18 mēnešus. Šo periodu neieskaita nepārtrauktas uzturēšanās laikā, ja starptautiskā aizsardzība ir atcelta vai izbeigta.

(3) Nepārtrauktas uzturēšanās laikā neieskaita laiku, kad trešās valsts pilsonis uzturējies Latvijas Republikā ar vīzu vai bez vīzas atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos, uzturēšanās atļauju saņēmis īslaicīgi (piemēram, kā aukle, sezonas darba ņēmējs, darbinieks, ko amatā iecēlis pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu starptautisko pakalpojumu sniegšanu, vai kā starptautisko pakalpojumu sniedzējs) vai uzturējies Latvijas Republikā saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām, 1969.gada Konvenciju par īpašajām misijām vai 1975.gada Vīnes konvenciju par valstu pārstāvniecību sakarā ar to saistību ar starptautiskām vispārēja rakstura organizācijām, kā arī laiku, kad trešās valsts pilsonis atradies brīvības atņemšanas iestādē.

(4) Statusa iegūšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī to personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un to personu iegūto valsts valodas prasmi apliecinošo dokumentu atzīšanas kārtību, kuras iepriekš kārtojušas nepieciešamā apjoma valsts valodas prasmes pārbaudi, nosaka Ministru kabinets.

(5) Par valsts valodas prasmes pārbaudi trešās valsts pilsonis maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

4.pants. (1) Trešās valsts pilsonis, kas vēlas iegūt statusu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk — Pārvalde) vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā personīgi uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1) iesniegumu;

2) (izslēgts ar 08.07.2011. likumu);

3) dokumentus, kas apliecina šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto nosacījumu izpildi;

4) dokumentus, kas apliecina, ka viņam ir nodrošināta dzīvesvieta Latvijas Republikā (noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums u.tml.). Šādus dokumentus neiesniedz, ja trešās valsts pilsonim Latvijas Republikā ir deklarēta dzīvesvieta.

5) maksājuma dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

(2) Par statusa pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu persona maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(3) Trešās valsts pilsonis, kas uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, statusu pieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām. Ja līdz trešās valsts pilsoņa likumīgās uzturēšanās termiņa beigām Latvijas Republikā ir atlikušas mazāk nekā 90 dienas, Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut iesniegt dokumentus statusa pieprasīšanai, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem un ir pamatots ar attiecīgiem dokumentiem. Šādos gadījumos lēmumu pieņem 45 dienu vai 10 darbdienu laikā atkarībā no tā, cik ilgi trešās valsts pilsonis ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

5.pants. (1) Lēmumu par statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt, lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem Pārvaldes amatpersona, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(2) Pārvaldes amatpersonas lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības apstrīdēt Pārvaldes priekšniekam.

(3) Pārvaldes priekšnieka lēmumu trešās valsts pilsonis var pārsūdzēt tiesā.

(4) Lēmumu par atteikumu piešķirt statusu saskaņā ar šā likuma 8.panta 4.punktu un lēmumu par statusa zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu saskaņā ar šā likuma 12.panta 6.punktu pieņem iekšlietu ministrs.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto iekšlietu ministra lēmumu trešās valsts pilsonim ir tiesības pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Trešās valsts pilsoņa pieteikums tiesā izskatāms tādā kārtībā, kādā saskaņā ar Imigrācijas likumu tiek izskatīts pieteikums par iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma darbību. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.

6.pants. Lēmumu par statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem 90 dienu laikā no dokumentu iesniegšanas dienas. Ja statusu pieprasa Latvijas nepilsonis, lēmumu pieņem 30 dienu laikā.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

7.pants. (1) Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, Pārvalde izsniedz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, kas derīga piecus gadus, un informē personu par tās tiesībām un pienākumiem.

(2) Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujā izdara atzīmi "pastāvīgais iedzīvotājs — ES". Ja statusu saņem Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, viņa uzturēšanās atļaujā papildus izdara atzīmi "bijušais Eiropas Savienības zilās kartes turētājs". Ja statusu saņem vai ir saņēmis trešās valsts pilsonis, kuram piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, atļaujā papildus izdara atzīmi "starptautiskā aizsardzība", piezīmē norādot dalībvalsti, kas piešķīrusi starptautisko aizsardzību, un starptautiskās aizsardzības piešķiršanas datumu.

(3) Pārvalde precizē Latvijas Republikā izsniegto Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, iekļaujot šā panta otrajā daļā minēto piezīmi, ja saņemta citas Eiropas Savienības dalībvalsts sniegtā informācija par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu vai personai starptautiskā aizsardzība piešķirta Latvijas Republikā.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

8.pants. Statusa piešķiršanu atsaka, ja trešās valsts pilsonis:

1) nav ievērojis kādu no šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus un Pārvalde attiecīgo informāciju nevar iegūt pati;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums;

5) ir saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uz akreditētas izglītības iestādes audzēkņa vai pilna laika studenta mācību laiku;

6) ir pieprasījis patvērumu Latvijas Republikā un attiecībā uz iesniegumu vēl nav pieņemts galīgais lēmums;

7) ir pieprasījis pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā vai viņam ir piešķirta pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

9.pants. Trešās valsts pilsonim, kuram piešķirts statuss, ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, kā arī citos Latvijas Republikas likumos noteiktās Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka tiesības.

10.pants. Trešās valsts pilsonis statusu zaudē un viņam izsniegtā uzturēšanās atļauja tiek anulēta, ja:

1) viņš ir ieguvis Latvijas pilsonību;

2) viņš atsakās no statusa;

3) viņam statusu atņem.

11.pants. Trešās valsts pilsonis var atteikties no statusa, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību;

2) izceļo uz pastāvīgu dzīvi citā valstī vai ir saņēmis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

12.pants. (1) Trešās valsts pilsonim statusu atņem, ja viņš:

1) ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonību un nav atteicies no statusa;

2) ir saņēmis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī un nav atteicies no statusa;

3) sniedzis nepatiesas ziņas;

4) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Eiropas Savienības teritorijas 12 mēnešus vai 24 mēnešus, ja trešās valsts pilsonis pirms statusa saņemšanas ir bijis Eiropas Savienības zilās kartes turētājs vai viņa ģimenes loceklis un prombūtne saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā vai brīvprātīgā dienesta pildīšanu;

5) bez pārtraukuma uzturējies ārpus Latvijas Republikas sešus gadus;

6) apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un par to saņemts kompetentas drošības iestādes atzinums;

7) ir saņēmis statusu kā persona, kurai piešķirta starptautiskā aizsardzība Latvijas Republikā, un starptautiskā aizsardzība viņam ir atņemta vai viņš to ir zaudējis.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos statusu neatņem, ja prombūtne bijusi no trešās valsts pilsoņa neatkarīgu iemeslu dēļ vai saistībā ar izglītības iegūšanu.

(3) Paredzamu prombūtni trešās valsts pilsonis pirms izceļošanas piesaka Pārvaldē, iesniedzot iesniegumu un dokumentus, kas apliecina prombūtnes nepieciešamību (ilgstošas ārstēšanās nepieciešamība, nosūtīšana komandējumā, iestāšanās izglītības iestādē u.tml.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

13.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu šā likuma 11.panta 2.punktā un 12.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos, ir tiesīgs statusu pieprasīt atkārtoti, ja ir uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju divus gadus tieši pirms statusa pieprasījuma iesniegšanas.

14.pants. (1) Ja trešās valsts pilsonim pēc statusa atņemšanas un uzturēšanās atļaujas anulēšanas nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, viņam 30 dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par statusa atņemšanu, Latvijas Republika jāatstāj.

(2) Ja trešās valsts pilsonis šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nav izceļojis no Latvijas Republikas, lēmumu par viņa izraidīšanu pieņem un izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(21) Ja lēmums par izraidīšanu pieņemts par trešās valsts pilsoni, kuram citā dalībvalstī piešķirta starptautiskā aizsardzība, viņu izraida uz minēto dalībvalsti, izņemot gadījumu, kad viņš apdraud Latvijas Republikas valsts drošību vai pēc tam, kad attiecībā uz viņu stājies spēkā notiesājošs spriedums par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, rada draudus sabiedrībai un saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām viņu ir iespējams izraidīt uz citu valsti.

(3) Ja trešās valsts pilsonim statusu atņem un uzturēšanās atļauju anulē saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktu un šī persona nav Latvijas nepilsonis, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Piespiedu izraidīšanu veic Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Trešās valsts pilsonim Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā var noteikt ieceļošanas aizliegumu.

(5) Ja lēmums par statusa piešķiršanu, zaudēšanu un uzturēšanās atļaujas anulēšanu vai izraidīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur attiecīgā lēmuma darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

15.pants. Trešās valsts pilsonis, kas ieguvis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu citā valstī, var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

16.pants. Trešās valsts pilsonis, kas zaudējis statusu, Latvijas Republikā var uzturēties likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" noteiktajā kārtībā vai ieceļot un uzturēties Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

17.pants. (1) Pārvalde veic informācijas apmaiņu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm:

1) informē par uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā izsniegšanu vai anulēšanu trešās valsts pilsonim, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

2) informē par statusa piešķiršanu trešās valsts pilsonim, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

3) konsultējas par tāda trešās valsts pilsoņa izraidīšanu, kuram cita Eiropas Savienības dalībvalsts piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu;

4) nosūta citai Eiropas Savienības dalībvalstij pieprasījumu, kurā lūdz precizēt šīs dalībvalsts izsniegto Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju, iekļaujot tajā šā likuma 7.panta otrajā daļā minēto piezīmi, ja pēc tam, kad šī dalībvalsts trešās valsts pilsonim piešķīrusi Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, Latvijas Republikā viņam piešķirta starptautiskā aizsardzība.

(2) Saņemot no citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju par šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, Pārvalde nosūta atbildi mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

Pārejas noteikums

Dokumentus, kuri Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izskata saskaņā ar šo likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji;

2) Padomes 2009.gada 25.maija direktīvas 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 11.maija direktīvas 2011/51/ES, ar ko groza Padomes direktīvu 2003/109/EK, iekļaujot tās darbības jomā starptautiskās aizsardzības saņēmējus (Dokuments attiecas uz EEZ).

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 22.jūnijā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2006.gada 7.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 22.06.2006.Stājas spēkā: 21.07.2006.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 107 (3475), 07.07.2006., "Ziņotājs", 15, 10.08.2006.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību aktu skaidrojumi
139372
{"selected":{"value":"18.07.2013","content":"<font class='s-1'>18.07.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"18.07.2013","content":"<font class='s-1'>18.07.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"11.08.2011","content":"<font class='s-1'>11.08.2011.-17.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.07.2006","content":"<font class='s-1'>21.07.2006.-10.08.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
18.07.2013
84
1
Saite uz tiesību aktu Atsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)