1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nostiprināt tiesnešu neatkarību, garantējot likumā paredzētās viņu tiesības uz atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas, un noteikt kārtību, kādā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta tiesnešu izdienas pensija (turpmāk — izdienas pensija).

2.pants. Tiesības uz izdienas pensiju

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir:

1) personai, kurai izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir 20 gadi, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti tiesneša amatā vai tiesneša, kas amatā apstiprināts bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ģenerālprokurora un tiesībsarga amatā, un kura ir sasniegusi likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, ja tā ir atbrīvota no tiesneša vai tiesībsarga amata pēc pašas vēlēšanās vai no tiesneša amata sakarā ar amata pildīšanai likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu;

2) personai, kura neatkarīgi no vecuma atbrīvota no tiesneša vai tiesībsarga amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijas atzinumam un kuras izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu nav mazāks par 20 gadiem, no kuriem pēdējie trīs gadi nostrādāti tiesneša amatā vai tiesneša, kas amatā apstiprināts bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ģenerālprokurora un tiesībsarga amatā;

3) personai, kurai neatkarīgi no vecuma izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu tiesneša, Satversmes tiesas tiesneša un starptautiskas tiesas tiesneša amatā ir 30 gadi.

(2) Tiesības uz izdienas pensiju pēc likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas ir arī personai, kura Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādājusi visu likumā noteikto pilnvaru termiņu un kuras kopējais izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir vismaz 20 gadi.

(3) Tiesību uz izdienas pensiju nav tiesnesim, kurš atcelts no tiesneša amata, vai tiesībsargam, kura pilnvaras izbeigtas, jo viņš notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā, kā arī tad, ja tiesībsargs no amata atbrīvots, jo pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesībsarga statusu, vai bez attaisnojoša iemesla nav pildījis savus pienākumus.

(3¹) Tiesību uz izdienas pensiju nav personai, kura ar kompetentas institūcijas nolēmumu atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad tā atradās tiesneša amatā.

(4) Tiesību uz izdienas pensiju nav tiesnesim, kurš saņem citas valsts pensiju.

(5) Tiesnesim, kuram vienlaikus ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, piešķir tikai vienu pensiju pēc viņa izvēles.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2008., 02.04.2009., 09.09.2010. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

3.pants. Izdienas stāža aprēķināšana

Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

1) tiesneša, Satversmes tiesas tiesneša un starptautiskas tiesas tiesneša amatā nostrādāto laiku;

2) prokurora amatā nostrādāto laiku;

3) laiku, kas nostrādāts prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994.gada 1.oktobrim;

4) laiku, kas nostrādāts Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta izmeklētāju amatos, kādi bija noteikti Iekšlietu ministrijas iestādēs līdz 1995.gada 1.jūlijam;

5) advokāta profesijā nostrādāto laiku;

6) akreditētas augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā nostrādāto laiku;

7) Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša (Valsts arbitrāžas arbitra) amatā nostrādāto laiku;

8) tiesībsarga amatā faktiski nostrādāto laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2008. un 25.11.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)

4.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

(1) Tiesnesim piešķir izdienas pensiju 65 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un par katru izdienas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, to palielina par diviem procentiem no šā likuma 5.pantā minētās darba samaksas.

(2) Tiesnesim, kurš neatkarīgi no vecuma atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisijas atzinumam, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 5.pantu, un par katru izdienas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, to palielina par diviem procentiem no šā likuma 5.pantā minētās darba samaksas.

(3) Maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no šā likuma 5.pantā minētās darba samaksas.

(4) Minimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.

(5) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas piešķirti Labklājības ministrijai.

(6) Persona, kurai izdienas pensija šajā likumā noteiktajos gadījumos piešķirta pirms tā vecuma sasniegšanas, kurš dod tiesības uz vecuma pensiju, vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensiju samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).

(7) Ja izdienas pensiju piešķir personai, kurai jau ir piešķirta vecuma pensija, aprēķināto izdienas pensiju samazina par personai piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Grozījumi sestajā un septītajā daļā stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

5.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

(1) Izdienas pensiju aprēķina no tiesneša vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no tiesneša amata, izņemot šā panta 2., 3., 4. un 5.daļā noteikto.

(2) Tiesnesim, kurš atbrīvots no amata laikā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējo gadu pirms atbrīvošanas no amata.

(3) Tiesnesim, kurš atbrīvots no amata laikā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem diviem gadiem pirms atbrīvošanas no amata.

(4) Tiesnesim, kurš atbrīvots no amata laikā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no amata.

(5) Tiesnesim, kurš atbrīvots no amata laikā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem četriem gadiem pirms atbrīvošanas no amata.

(6) Darba samaksā ietilpst amatalga, piemaksa par kvalifikācijas klasi un prēmijas.

6.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma.

7.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

Izdienas pensijas pārskata likumā “Par valsts pensijām” noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

9.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja:

1) izdienas pensijas saņēmējs tiek iecelts tiesneša amatā;

2) izdienas pensijas saņēmējs uzsāk dienestu (darbu) amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju;

3) izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto apstākļu iestāšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10.pants. Izdienas pensijas izmaksāšana par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko izdienas pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir un izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

11.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu pārmaksātās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātās summas ir dzēstas.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgu bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra, bet, izdarot ieturējumus uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam, parādniekam saglabā darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda daļu piedzen likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

12.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona 12 mēnešu laikā no izdienas pensijas saņēmēja nāves dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

13.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, piešķirto izdienas pensiju izmaksā kārtībā, kāda saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikta valsts pensiju izmaksai.

(09.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

1. Ja persona 2007.gada 31.decembrī vienlaikus ir gan izdienas pensijas, gan bezdarbnieka pabalsta saņēmēja, tad šai personai ar 2008.gada 1.februāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.

2. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

3. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

4. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

5. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

6. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

7. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

9. Personām, kuras laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam saskaņā ar šā likuma noteikumiem piešķirto izdienas pensiju saņēma ierobežotā 90 procentu vai 30 procentu apmērā no piešķirtās izdienas pensijas, ieturēto (nesaņemto) izdienas pensijas daļu Tiesu administrācija izmaksā 2010.gada jūlijā, vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

10. Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam viņam pienākošos (nesaņemto) izdienas pensijas daļu ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

11. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro atmaksājamai izdienas pensijas daļai par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim, ir 23 procenti.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

12. Ja personas algas nodokļa grāmatiņā, kas iesniegta Tiesu administrācijai, ir ieraksts par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, šie atvieglojumi ņemami vērā, aprēķinot nodokli atmaksājamai izdienas pensijas daļai.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

13. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kuras brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu, Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju iesniedz pēc atmaksājamās izdienas pensijas daļas saņemšanas.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

14. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kurām saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim, precizētu gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2010.gada 1.augustam un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 16.augustam iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs — līdz 16.augustam, 16.septembrim un 16.oktobrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

15. Grozījumi šā likuma 4. panta sestajā un septītajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Izmaksājot izdienas pensiju saskaņā ar šā likuma 4. panta sesto un septīto daļu, mūža pensijas mēneša apmērs, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts), netiek ņemts vērā, ja personai vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta līdz 2022. gada 31. decembrim.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

16. Grozījumi šā likuma 3. panta 1., 5. un 6. punktā par izdienas stāža aprēķināšanu attiecas uz personām, kuras tiesneša vai tiesībsarga amatu atstājušas pēc 2022. gada 1. janvāra.

(25.11.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022.)