Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Bāriņtiesu likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt bāriņtiesas izveidošanas principus un kārtību, bāriņtiesas kompetenci un darbības principus, kā arī bāriņtiesas lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2.pants. Bāriņtiesas izveidošana un darbība

(1) Bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.

(2) Novados, kuros nav teritoriālā iedalījuma vienību, bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šā likuma 61.pantā norādītos uzdevumus, ja šajos novados nav notāra. Novados, kuros ir teritoriālā iedalījuma vienības, bāriņtiesa minētos uzdevumus veic tajās novada teritoriālā iedalījuma vienībās, kurās nav notāra.

(3) Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija, izņemot šā panta piektajā daļā minētos gadījumus.

(4) Nosakot bāriņtiesu skaitu, kā arī katras attiecīgās bāriņtiesas sastāvu, pašvaldības dome nodrošina, lai visiem attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotājiem bāriņtiesa būtu pēc iespējas ērti pieejama. Bāriņtiesas darbība nodrošināma visos novada pagastos un novada pilsētās.

(5) Vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas vai vairākas pašvaldības — kopīgu bāriņtiesu. Šādos gadījumos nosakāma katras bāriņtiesas darbības teritorija.

(6) Informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(7) Bāriņtiesas nosaukumu veido, attiecīgās bāriņtiesas darbības administratīvās teritorijas nosaukumam pievienojot vārdu “bāriņtiesa”.

(8) Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas nosaukumā iekļauj arī tās apdzīvotās vietas nosaukumu, kurā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

(21.05.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

3.pants. Bāriņtiesas finansēšana un darba tiesiskās attiecības

(1) Finanšu līdzekļus bāriņtiesas darbībai piešķir attiecīgās pašvaldības dome.

(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāju, kā arī bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli, kuri saņem pašvaldības domes mēnešalgu, neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot tās normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka civiltiesisko atbildību un tās termiņus, ciktāl likumā nav noteikts citādi. Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(3) Bāriņtiesas darbības noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. un 03.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

4.pants. Bāriņtiesas darbības principi

(1) Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem.

(2) Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un bāriņtiesas darbinieki, pildot amata pienākumus, ievēro bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas. Bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai attiecīgā bāriņtiesa, saskaņojot tās ar pašvaldības domi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

5.pants. Bāriņtiesu darbības uzraudzība un metodiskā palīdzība

(1) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija uzrauga bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā un sniedz tām metodisko palīdzību.

(2) Tieslietu ministrija sniedz bāriņtiesām metodisko palīdzību šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē.

(3) (Izslēgta ar 10.12.2009. likumu)

(4) Bāriņtiesa ne retāk kā reizi gadā sniedz attiecīgās pašvaldības domei pārskata ziņojumu par savu darbību. Pārskata ziņojums ir publicējams pašvaldības mājaslapā.

(5) Pašvaldības domei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no bāriņtiesas pārskatu par tās darbību.

(6) Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu, izglītojošu un psiholoģisku atbalstu bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem, lai pilnveidotu viņu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009., 10.12.2009., 29.11.2012. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. Sestā daļa stājas spēkā 01.04.2016. Sk. Pārejas noteikumu 17.punktu)

6.pants. Bāriņtiesas zīmogi un to lietošana

(1) Bāriņtiesai ir šādi zīmogi:

1) ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu;

2) ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu.

(11) Bāriņtiesai var būt vairāki šā panta pirmajā daļā minētie zīmogi.

(2) Zīmogu ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu lieto, izdarot apliecinājumus.

(3) Ja bāriņtiesa neizdara apliecinājumu, tā lieto zīmogu ar mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

II nodaļa
Bāriņtiesas sastāvs

7.pants. Bāriņtiesas sastāvs

(1) Bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un vismaz trīs bāriņtiesas locekļi.

(2) Bāriņtiesā ievēlējamo bāriņtiesas locekļu skaitu nosaka attiecīgās pašvaldības dome atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaitam, lai pilnvērtīgi nodrošinātu bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību.

(3) Bāriņtiesas sastāvā var būt bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks.

(21.05.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

8.pants. Bāriņtiesas darbinieki

(1) Bāriņtiesas lietvedību kārto sekretārs vai pašvaldības domes norīkots darbinieks.

(2) Bāriņtiesa atbilstoši darba apjomam ir tiesīga pieņemt darbā citus darbiniekus bāriņtiesas darba nodrošināšanai.

III nodaļa
Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļu ievēlēšana amatā, atbrīvošana, atstādināšana un atcelšana no amata

9.pants. Ievēlēšanas termiņš un pretendentu konkurss

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un ne mazāk kā trīs bāriņtiesas locekļus ievēlē attiecīgā pašvaldības dome uz pieciem gadiem.

(2) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatu attiecīgā pašvaldība var izsludināt atklātu pretendentu konkursu.

(3) Pašvaldības dome ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa pilnvaru termiņa beigām ievēlē bāriņtiesas sastāvā personu, kura līdz šajā likumā noteikto pienākumu pildīšanas uzsākšanai apgūst šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto mācību programmu.

(4) Organizējot bāriņtiesas priekšsēdētāja amata vēlēšanas, attiecīgās pašvaldības dome izprasa no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumu par bāriņtiesas darbību pēdējo triju gadu periodā.

(5) Ievēlot bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, pašvaldības domes pienākums ir pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par personas atbilstību šā likuma 11.panta 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētajām prasībām. Pašvaldības domes pienākums ir minētās ziņas par bāriņtiesas priekšsēdētāju atkārtoti pārbaudīt ne retāk kā reizi gadā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

10.pants. Prasības pretendentiem

(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var ievēlēt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis;

2) kura sasniegusi 30 gadu vecumu;

3) kurām ir otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša profesionālā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība;

4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Par bāriņtiesas locekli var ievēlēt personu:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis;

2) kura sasniegusi 30 gadu vecumu;

3) kurai ir pirmā līmeņa (koledžas) vai otrā līmeņa augstākā akadēmiskā izglītība pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas vai tiesību zinātnē vai zinātnes nozarei atbilstoša otrā līmeņa profesionālā augstākā (pedagoga, psihologa, jurista, sociālā darbinieka, ārsta) izglītība;

4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī;

5) kurai ir nevainojama reputācija.

(3) Ja persona par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli tiek ievēlēta pirmo reizi, tā sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas apgūst šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto mācību programmu. Ja mācību programmas apgūšanas izdevumus attiecīgajai amatpersonai pilnībā vai daļēji ir segusi dome, tad amatpersona, kura tiek atbrīvota no amata atbilstoši šā likuma 12.panta pirmajai daļai vai atcelta no amata atbilstoši šā likuma 14.pantam agrāk nekā četru gadu laikā pēc mācību programmas apgūšanas, atmaksā domei tās segtos mācību programmas apgūšanas izdevumus proporcionāli nostrādātajam laikam.

(4) Bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja bāriņtiesas sastāvā ievēlētās personas nav apguvušas šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto mācību programmu, tad līdz brīdim, kad bāriņtiesas priekšsēdētājs un vismaz trīs bāriņtiesas locekļi to ir apguvuši, pienākumus turpina pildīt iepriekšējais bāriņtiesas sastāvs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. Pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas 3.punkta jaunā redakcija, kas nosaka paaugstinātas kvalifikācijas prasības un darba stāžu attiecīgajā specialitātē bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietnieku un bāriņtiesu locekļu ievēlēšanai, stājas spēkā 01.01.2021. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2021. Sk. Pārejas noteikumu 11.,12., 13. un 14. punktu)

11.pants. Personas, kuras nevar ievēlēt bāriņtiesas sastāvā

Par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli nevar ievēlēt personu:

1) kurai pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības;

2) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības, soda vai soda izciešanas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) kura saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet kriminālprocess ir izbeigts sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

5) kura ir notiesātais, apsūdzētais vai aizdomās turamais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

6) kura pārkāpusi bērna tiesību aizsardzību reglamentējošos normatīvos aktus;

7) kura atrodas aizgādnībā;

8) kura atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

12.pants. Atbrīvošana no amata

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata:

1) pēc viņa vēlēšanās;

2) sakarā ar šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanos, ja viņš netiek ievēlēts atkārtoti;

3) ja pašvaldība pieņem lēmumu par bāriņtiesas likvidēšanu;

4) sakarā ar amata likvidēšanu.

(2) Bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata sakarā ar bāriņtiesas locekļu skaita samazināšanu.

(3) Ja bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku atbrīvo no amata saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktu vai bāriņtiesas locekli atbrīvo no amata saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktu vai otro daļu, attiecīgā persona par atbrīvošanu rakstveidā brīdināma vismaz vienu mēnesi iepriekš.

(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

13.pants. Atstādināšana no amata

(1) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi, attiecīgās pašvaldības dome viņu var atstādināt no amata līdz lietas apstākļu noskaidrošanai.

(2) Ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis ir aizdomās turētā vai apsūdzētā statusā, procesa virzītājs viņam var aizliegt pildīt amata pienākumus.

(3) Attiecīgās pašvaldības domei ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona, pildot savus pienākumus, kaitē trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm vai, ja to pieprasa Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

(4) Attiecīgās pašvaldības domei ir pienākums atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata, ja attiecīgā amatpersona neapgūst šā likuma 10.panta trešajā daļā minēto mācību programmu vai ir saņēmusi neapmierinošu vērtējumu par šīs programmas apgūšanu. Attiecīgo amatpersonu atstādina uz laiku, līdz tā apgūst minēto mācību programmu, bet atstādināšanas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(5) Uz bāriņtiesas priekšsēdētāja atstādināšanas laiku bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai arī attiecīgās pašvaldības dome no bāriņtiesas locekļu vidus norīko citu personu par bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.

(6) Par atstādināšanas laiku amatpersonai neizmaksā darba samaksu.

(7) Lēmumu par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa atstādināšanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

14.pants. Atcelšana no amata

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli atceļ no amata, ja:

1) viņš nepilda savus pienākumus vai, pildot tos, rīkojies prettiesiski vai nolaidīgi;

2) ir konstatēts kāds no šā likuma 11.pantā minētajiem apstākļiem;

3) ja sešu mēnešu laikā pēc atstādināšanas saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu attiecīgā amatpersona nav apguvusi šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto mācību programmu.

(2) Lēmumu par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa atcelšanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

15.pants. Amatu savienošanas ierobežojumi

Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas loceklis papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem vienlaikus nedrīkst pildīt arī tās pašvaldības, domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai deputāta, sociālā dienesta vadītāja vai sociālā darba speciālista pienākumus, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. Sk. Pārejas noteikumu 15.punktu)

IV nodaļa
Bāriņtiesas kompetence

16.pants. Bāriņtiesas tiesības

Bāriņtiesai ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus;

2) pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas — mantojuma atstājēja — kontu atlikumiem, lai sastādītu mantu sarakstu (mantojuma inventāra sarakstu), kā arī ziņas par mantojuma masu, bērna vai aizgādnībā esošās personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna vai aizgādnībā esošās personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas;

3) veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu izlemšanai;

4) uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai aizgādnībā esošās personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību;

5) iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai aizgādnībā esošās personas interesēs, izņemot pieteikumus par rīcībspējas ierobežošanu un pārskatīšanu un pagaidu aizgādnības nodibināšanu, kā arī prasības pieteikumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu;

6) veikt pārrunas ar bērnu un aizgādnībā esošo personu bez citu personu klātbūtnes;

7) lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem;

8) pārbaudīt bērna vai aizgādnībā esošās personas dzīves apstākļus;

9) fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012., 08.05.2014. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. 9.punkts stājas spēkā 01.01.2016. Sk. Pārejas noteikumu 16.punktu)

17.pants. Bāriņtiesas vispārīgie pienākumi

Bāriņtiesa:

1) aizstāv bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības;

2) izskata iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību;

3) piedalās lietas izskatīšanā tiesā un sniedz atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu;

31) sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par personas rīcībspējas ierobežošanu, pagaidu aizgādnības nodibināšanu un rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu (piemēram, dokumentus par personas viedokli attiecībā uz rīcībspējas ierobežošanu, par dzīves apstākļu pārbaudi, par citu personu viedokli, par ziņām no sociālā dienesta, ārstējošā ārsta, ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, par kredītiestādē veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem);

4) sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm, Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem, lai nodrošinātu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizstāvību;

5) informē pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība;

6) neizpauž informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai aizgādnībā esošajai personai;

7) sniedz palīdzību bērnam vai aizgādnībā esošajai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā;

71) uzklausa aizgādnībā esošo personu ikvienā jautājumā, kas skar šīs personas intereses;

8) Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāv bērnu vai aizgādnībā esošo personu kriminālprocesā;

9) informē vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par iespējamo apdraudējumu bērnam un par personas sodāmības faktu šā likuma 44.1 pantā noteiktajos gadījumos, kā arī informē pašvaldības sociālo dienestu par vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai viesģimenēm, kuras ir informētas šā likuma 44.1 pantā noteiktajā kārtībā;

10) pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības;

11) izvērtē, vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, kā arī informē tiesu izpildītāju par izvērtējuma rezultātiem vai pieņemtajiem lēmumiem, ja saņemts no tiesu izpildītāja akts par to, ka lietā, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesu izpildītāja noteiktajā laikā un vietā bērns nav sastapts, vai arī saņemts akts par nolēmuma nepildīšanu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009., 04.08.2011., 01.07.2011., 29.11.2012., 08.05.2014. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

18.pants. Bērna personisko interešu aizstāvība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām:

1) lemj par atļaujas došanu stāties laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ja šādu atļauju nav devis neviens no vecākiem vai aizbildnis;

2) lemj par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

3) nosūta konsultācijas saņemšanai pie ģimenes ārsta, psihologa vai cita speciālista:

a) bērnu, ja bērna vecāki vai aizbildnis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai,

b) personu, ar kuru bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus, vai personu, ar kuru bērns dzīvo nedalītā saimniecībā;

31) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē;

4) lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu;

5) lemj par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, izmaksu pārtraukšanu personai, kura faktiski bērnu neaudzina, un izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu;

6) veic citus normatīvajos aktos noteiktos bērna personisko interešu aizsardzības pasākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

19.pants. Domstarpību izšķiršana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, ja vecāki par to nevar vienoties.

(2) Bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu.

(3) Bāriņtiesa izšķir bērna un vecāku domstarpības.

(4) Bāriņtiesa izšķir bērna un aizbildņa domstarpības, kā arī aizbildņa un bērna vecāku domstarpības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

19.1 pants. Pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību

(1) Ja bērna vecāks vai aizbildnis objektīvu iemeslu dēļ nav iesniedzis bērna interesēs tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, bāriņtiesa bērna interesēs iesniedz šo pieteikumu tiesai, ja:

1) pret bērnu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla vai psiholoģiska vardarbība, vai vardarbīga kontrole;

2) saņemtas ziņas par iespējamu pret bērnu vērstu fizisko, seksuālo vai psiholoģisko vardarbību vai vardarbīgu kontroli;

3) pret personu, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar bērnu, ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība;

4) saņemtas ziņas par iespējamu fizisko, seksuālo, psiholoģisko vai ekonomisko vardarbību pret personu, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar bērnu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu iesniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā konstatēts kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem vai kuras darbības teritorijā bērns dzīvo.

(3) Ja tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteiktajā termiņā prasība nav celta vai pantā minētā tiešā vai netiešā vardarbība nav novērsta citā veidā, bāriņtiesa var izvērtēt bērna vecāka vai aizbildņa rīcības atbilstību bērna interesēm.

(13.02.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

20.pants. Piekrišana paternitātes atzīšanai

Ja bērns ir nepilngadīgs un viņam nav nodibināta aizbildnība, bāriņtiesa lemj par piekrišanu paternitātes atzīšanai, ja:

1) bērna māte mirusi;

2) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

3) bērna mātes atrašanās vieta nav zināma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

21.pants. Bērna mantisko interešu aizsardzība

Bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna vārdā viņam piekritušo mantojumu;

2) lemj par bērnam piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par mantojuma sadalīšanu, bērna mantas (ja tās vērtība nepārsniedz 14 000 euro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par bērnam piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 euro) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu bērnam;

6) ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp bērnu un vecākiem;

7) lemj par mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas tiesību atņemšanu, ja pārdzīvojušais laulātais bērnam piekritušo mantojumu pārvalda vai lieto nekārtīgi;

8) lemj par vecāka atstādināšanu no bērna mantas pārvaldības, ja vecāks pārvalda bērna mantu neatbilstoši bērna interesēm;

9) veic citus bērna mantisko tiesību aizsardzības pasākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2006. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

22.pants. Bērna aizgādības tiesību pārtraukšana, atņemšana un atjaunošana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;

2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;

5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

(11) Bāriņtiesa, ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, veic riska novērtēšanu (vecāka līdzatkarība, problēmas neatzīšana u.tml.), informē vecāku par sekām un uzdod viņam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Ja vecāks šajā termiņā kavējas novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus un bērna palikšana ģimenē var radīt draudus bērna dzīvībai un veselībai, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes.

(2) Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, rakstveidā informē viņu:

1) par pienākumu sadarboties ar savas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām un personām, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē;

2) par pienākumu maksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu;

3) par tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja vecāks atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem šīs palīdzības saņemšanas nosacījumiem.

(3) Ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu, ņemot vērā bērna intereses.

(4) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, ja:

1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;

2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.

(5) Sagatavojot lietu par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, bāriņtiesa:

1) noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika pārtrauktas bērna aizgādības tiesības;

2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aizgādībā;

3) pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā;

4) pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu.

(08.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

23.pants. Vienpersoniska lēmuma pieņemšana

(1) Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī tad, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem;

2) bērna izņemšanu no aizbildņa ģimenes un aizbildņa atstādināšanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna izņemšanu no audžuģimenes.

(11) Ja nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā (Civilprocesa likuma 74.3 nodaļa) bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai un ja bērnu nav iespējams nekavējoties nogādāt uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna šķiršanu no ģimenes un nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos un aizliegumu bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, vai bērna tuviem radiniekiem izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem;

2) atteikumu paziņot bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, vai bērna tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegumu šīm personām satikties ar bērnu, kamēr tas uzturas krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ja šīs personas var apdraudēt nolēmuma turpmāku piespiedu izpildi un bērna sagatavošanu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.

(12) Ja bērns vai viņa likumiskais pārstāvis nepiekrīt bērna, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ vai kurš cietis no vardarbības, obligātai ārstēšanai vai sociālajai rehabilitācijai vai nepamatoti vēlas to pārtraukt, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai, vienpersoniski pieņem lēmumu par bērna obligāto ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas saņemšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nogādā bērnu audžuģimenē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, slimnīcā vai citos drošos apstākļos. Šā panta 1.1 daļas 1.punktā minētajā gadījumā bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nogādā bērnu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos un tiesības izņemt bērnu no minētajām vietām ir tikai bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kā arī personai, kura pieprasa bērna atgriešanos, vai tās pārstāvim, klātesot bāriņtiesas pārstāvim vai tiesu izpildītājam.

(21) Bāriņtiesa pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas par bērna šķiršanu no ģimenes primāri izvērtē iespējas novērst dzīvības un veselības apdraudējumu bērnam, paliekot ģimenē, un, ja to nav iespējams novērst ar līdzekļiem (pagaidu aizsardzība pret vardarbību, bērna nodošana citas personas, ar kuru bērnam ir emocionāla saikne, īslaicīgā aprūpē drošos apstākļos u.tml.), kuri mazāk ierobežo bērna tiesības uzaugt ģimenē, tā lemj par bērna šķiršanu no ģimenes.

(3) Vienpersonisku lēmumu pieņem mutvārdos un 24 stundu laikā noformē rakstveidā, kā arī par to paziņo bērna vecākiem, aizbildnim vai audžuģimenei.

(4) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi vai kuras darbības teritorijā atrodas bērns, ja vienpersonisku lēmumu pieņem saskaņā ar šā panta 1.1 daļu. Par lēmumu nekavējoties informē bērna vecāku dzīvesvietas bāriņtiesu, kā arī bāriņtiesu, kura lēmusi par attiecīgo aizbildnības vai audžuģimenes lietu vai kuras pārraudzībā ir šī lieta, izņemot šā panta 1.1 daļā minētos gadījumus.

(5) Vienpersonisku lēmumu izpilda nekavējoties. Pieteikuma iesniegšana tiesā par šāda lēmuma atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur tā darbību.

(6) Ja tiek konstatēti šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi un attiecīgajā brīdī nav informācijas par bērna vecākiem, aizbildni vai audžuģimeni, bāriņtiesa rīkojas saskaņā ar šā panta otro daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011., 08.05.2014. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

24.pants. Vienpersoniska lēmuma darbības ilgums

(1) Bāriņtiesa ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc vienpersoniska lēmuma pieņemšanas sasauc sēdi, lai lemtu par:

1) pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu bērna vecākiem;

2) bērna atgriešanos aizbildņa ģimenē vai aizbildņa atcelšanu, vai atlaišanu no pienākumu pildīšanas;

3) bērna atgriešanos audžuģimenē vai uzturēšanās izbeigšanu tajā;

4) bērna obligāto ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu.

(2) Ja nav iespējams bērna vecākiem atjaunot pārtrauktās aizgādības tiesības, kā arī nav iespējama bērna atgriešanās aizbildņa ģimenē vai audžuģimenē, bāriņtiesa lemj par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam citā ģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

(3) Ja vienpersonisks lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 23.panta 1.1 daļu, tas ir spēkā līdz brīdim, kad bērnu nogādā atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bet ne ilgāk kā 15 dienas. Ja šajā laikā bērns nav nogādāts atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bērnu atdod bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, un par to informē tiesu izpildītāju. Ja bērna interesēs ir nepieciešams turpināt viņa sagatavošanu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai ja bērna veselības vai psiholoģiskā stāvokļa vai citu ar bērnu saistītu iemeslu dēļ bērns nav nogādāts valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesa sasauc sēdi, lai lemtu par nepieciešamību pagarināt šā likuma 23.panta 1.1 daļas 1. vai 2.punktā minētā lēmuma darbības ilgumu, bet ne vairāk kā par 15 dienām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.08.2011. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

25.pants. Audžuģimene

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) ģimenes vai personas piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai;

2) audžuģimenes statusa piešķiršanu;

3) bērna ievietošanu audžuģimenē vai uzturēšanās izbeigšanu tajā.

(2) Bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm.

(21) Bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa izbeigšanu, ja audžuģimene pati ir izteikusi tādu vēlēšanos vai ir mainījušies tiesiskie apstākļi, kas bijuši par pamatu audžuģimenes statusa piešķiršanai un ietekmē audžuģimenes spēju turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus.

(3) Audžuģimenes statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību, bērna un audžuģimenes savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības, audžuģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei vai izbeidz viņa uzturēšanos tajā, nosaka Ministru kabinets.

(4) Audžuģimenei ir tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā bāriņtiesas lēmumus, kas skar audžuģimenē ievietotā bērna intereses un tiesības. Bāriņtiesas lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā ieinteresētā persona var izmantot Administratīvā procesa likumā noteiktos tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

26.pants. Aizbildnības nodibināšana un aizbildņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja:

1) bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem;

2) bērna vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības;

3) (izslēgts ar 29.11.2012. likumu);

4) bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;

5) bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu;

6) abi bērna vecāki ir nepilngadīgi;

7) radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;

8) radušies citi neatliekami gadījumi (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).

(2) Īpaši grūtos un sarežģītos aizbildnības gadījumos bāriņtiesa var iecelt vairākus aizbildņus, bet ne vairāk par trim.

(3) Pagaidu aizbildni bāriņtiesa ieceļ, ja:

1) aizbildnis ir kavēts uzņemties aizbildnību;

2) aizbildnis ir atstādināts no aizbildņa pienākumu pildīšanas.

(4) Bāriņtiesa lemj par cita aizbildņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus, ko aizbildnis pieļāvis aizbildnības pārvaldībā;

2) iepriekšējais aizbildnis atcelts vai atlaists no aizbildņa pienākumu pildīšanas;

3) aizbildnis ir miris;

4) aizbildnis nolēmis adoptēt savu aizbilstamo.

(5) Bāriņtiesa ieceļ aizbilstamajam sevišķu aizbildni, ja bērna un aizbildņa intereses saduras.

(6) Bāriņtiesa ar testamentu ieceltajam aizbildnim iekārto bērna aizbildnības lietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

27.pants. Aizbildnības vai aizgādnības nodibināšana ārvalstniekam

(1) Ja bāriņtiesa konstatē, ka tās darbības teritorijā dzīvo vai uzturas bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, vai aizgādnībā esošā persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bāriņtiesa nekavējoties informē kompetento aizbildnības vai aizgādnības iestādi valstī, kuras pilsonis ir bērns vai aizgādnībā esošā persona, vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi un lūdz izvērtēt nepieciešamību nodibināt aizbildnību vai aizgādnību un iecelt aizbildni vai aizgādni.

(2) Bāriņtiesa lemj par ārvalsts aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu, ja ārvalsts kompetentā aizbildnības vai aizgādnības iestāde ir iecēlusi aizbildni vai aizgādni un lūgusi pārņemt aizbildnības vai aizgādnības lietu.

(3) Par aizbildnības vai aizgādnības lietas pārņemšanu bāriņtiesa informē bērna vai aizgādnībā esošās personas pilsonības valsts vai iepriekšējās mītnes zemes aizbildnības vai aizgādnības iestādi.

(4) Ja bāriņtiesa aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai draudus bērna dzīvībai vai veselībai, tā lemj par aizbildņa atstādināšanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas un pagaidu aizbildņa iecelšanu vai bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un nekavējoties par to informē ārvalsts aizbildnības iestādi.

(5) Ja bāriņtiesa konstatē trūkumus, nepilnības, ļaunprātīgu rīcību vai rīcību, kas kaitē rīcībspējīgas personas interesēm, tā lemj par aizgādņa atstādināšanu no aizgādņa pienākumu pildīšanas un pagaidu aizgādņa iecelšanu un nekavējoties par to informē ārvalsts aizgādnības iestādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

28.pants. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

(1) Bāriņtiesa lemj par atlīdzības izmaksu konkrētai personai par aizbildņa pienākumu pildīšanu un pabalsta izmaksu par bērna uzturēšanu, ja bērnam iecelti līdz­aizbildņi.

(2) Izvērtējusi aizbildņu pienākumus, bāriņtiesa nosaka konkrētu atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu katram līdz­aizbildnim, ievērojot to, lai līdzaizbildņu kopā saņemtā summa nepārsniedz atlīdzību, kas normatīvajos aktos par valsts sociālo pabalstu aizbildņiem paredzēta vienam aizbildnim par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

29.pants. Personas atbilstība aizbildņa pienākumu pildīšanai

(1) Bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par aizbildni;

2) ģimenes locekļu savstarpējās attiecības;

3) nodarbinātību;

4) dzīves apstākļus;

5) spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

(2) Izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatrs un narkologs.

(3) Ja persona vēlas ņemt aizbildnībā bērnu un bāriņtiesai nav zināms bez vecāku gādības palicis bērns, kuram būtu nepieciešams nodibināt aizbildnību un iecelt aizbildni, bāriņtiesa lemj tikai par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.

(4) Ja persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, nedzīvo tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura lemj par aizbildnības nodibināšanu, bāriņtiesa pieprasa no attiecīgās personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par to, vai attiecīgajai personai ir aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības.

30.pants. Aizbildņa apliecība

(Izslēgts ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

31.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizbildnības uzraudzībā

(1) Bāriņtiesa pastāvīgi uzrauga aizbildņu rīcību bērna personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā:

1) pieprasot, lai aizbildnis pieņem bērna mantu pēc saraksta un vienu saraksta eksemplāru iesniedz bāriņtiesai;

2) uzraugot, vai aizbildnis gādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu;

3) uzraugot, lai aizbildnis nerīkojas ar bērnam piederošo mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja saskaņā ar likumu tā ir nepieciešama;

4) pārbaudot, vai aizbildnis pārvalda aizbilstamā mantu atbilstoši bērna interesēm un normatīvo aktu prasībām;

5) noskaidrojot, vai aizbildnis normatīvajos aktos par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā ir informējis pašvaldību par nepieciešamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas nodrošināt viņam dzīvojamo telpu;

6) katru gadu pārbaudot aizbilstamā dzīves apstākļus aizbildņa ģimenē.

(2) Bāriņtiesa pieprasa, lai aizbildnis, kas atlaists vai atcelts no aizbildnības pirms tās izbeigšanās, sniedz galanorēķinu.

(3) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizbildnībai beidzoties, saņem un pārbauda aizbildņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

32.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja konstatēti pārkāpumi aizbildņa rīcībā

(1) Ja konstatētas kļūdas aizbildņa iesniegtajā norēķinā vai bērna interesēm neizdevīga aizbildņa darbība, bāriņtiesa:

1) dod aizbildnim attiecīgus norādījumus;

2) lemj par aizbildņa atstādināšanu;

3) lemj par aizbildņa atcelšanu.

(2) Ja aizbildņa rīcība radījusi aizbilstamajam zaudējumus, par kuriem aizbildnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību.

(3) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitējusi aizbilstamā interesēm, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.

33.pants. Aizbildņa atlaišana no aizbildņa pienākumu pildīšanas

(1) Bāriņtiesa lemj par aizbildņa atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas Civillikumā paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja ir izbeigušies šā likuma 26.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie aizbildnības nodibināšanas iemesli.

(2) Atlaižot aizbildni no aizbildņa pienākumu pildīšanas, ja aizbilstamais ir sasniedzis pilngadību, bāriņtiesa pieprasa, lai aizbildnis:

1) iesniedz bāriņtiesai aizbilstamajam sniegto norēķinu;

2) sniedz galanorēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību;

3) nodod aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta.

(3) Pēc tam kad bāriņtiesai iesniegts aizbildņa lūgums par viņa atlaišanu, kā arī saņemts bijušā aizbilstamā paraksts par to, ka visu viņam pienākošos mantu viņš ir saņēmis un ka bijušajam aizbilstamajam pret aizbildni nav pretenziju, bāriņtiesa atlaiž aizbildni.

(4) Bāriņtiesa sešus mēnešus pirms bērna pilngadības sasniegšanas informē aizbilstamo un pašvaldības sociālo dienestu par sociālo garantiju saņemšanu.

(5) Pārējos gadījumos, atlaižot aizbildni no aizbildņa pienākumu pildīšanas, bāriņtiesa pieprasa, lai aizbildnis:

1) iesniedz bāriņtiesai aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim sniegto norēķinu;

2) sniedz galanorēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību;

3) nodod aizbilstamā vecākiem, adoptētājam vai jaunieceltajam aizbildnim aizbildņa pārvaldībā esošo bērna mantu pēc saraksta.

(6) Aizbildni atlaiž un, ja nepieciešams, ieceļ citu aizbildni tā bāriņtiesa, kas aizbildni iecēlusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

34.pants. Adopcija

(1) Bāriņtiesa lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

11) piekrišanu bērna adopcijai Civillikumā noteiktajos gadījumos;

2) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos;

3) to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē vai pienācīgu aprūpi;

4) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

5) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

6) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

(2) Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta. Citi adopcijas dalībnieki piekrišanu bērna adopcijai izsaka personiski savas dzīvesvietas bāriņtiesā vai iesniedz publiski pie notāra vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.

(21) Bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par piekrišanu bērna adopcijai noskaidro adoptējamā, otra vecāka, aizbildņa, nepilngadīgā vecāka un viņa likumiskā pārstāvja viedokli.

(22) Bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu noskaidro adoptējamā un brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu viedokli. Viedokli noskaidro, ja personām pastāv ciešas savstarpējās attiecības vai šīs personas ir dzīvojušas nedalītā saimniecībā.

(3) Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

35.pants. Bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā

(1) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt pie aizbildņa vai audžuģimenē vai ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē konkrētam bērnam nav piemērota. Bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē.

(2) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna aizbildņa pienākumus pilda šīs institūcijas vadītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

36.pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna tiesību un interešu ievērošanas uzraudzība

(1) Bāriņtiesa katru gadu:

1) pārbauda ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietota bērna aprūpi;

2) ja bērna mantas pārvaldībai nav iecelts sevišķais aizbildnis, pieprasa no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(2) Bāriņtiesa lemj par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja:

1) bērna vecākiem ir atjaunotas aizgādības tiesības;

2) bērnam ir nodibināta aizbildnība;

3) bērns tiek nodots audžuģimenei;

4) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par bērna adopcijas apstiprināšanu.

(3) Lemjot par bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bāriņtiesa no institūcijas vadītāja pieprasa norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(4) Ja bērna aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā izbeidzas tādēļ, ka bērns sasniedzis pilngadību, bāriņtiesa nelemj par bāreņa un bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpes izbeigšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bet pieprasa no šīs institūcijas galanorēķinu par bērna mantas pārvaldību.

(5) Bāriņtiesa noskaidro, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs normatīvajos aktos par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteiktajā kārtībā ir informējis pašvaldību par nepieciešamību pēc bērna pilngadības sasniegšanas nodrošināt viņam dzīvojamo telpu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 29.11.2012. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

37.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

Bāriņtiesa lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi slimības dēļ nevar bērnu aprūpēt.

38.pants. Apliecība sociālo garantiju saņemšanai

(1) Bāriņtiesa bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam izsniedz apliecību sociālo garantiju saņemšanai.

(2) Apliecības paraugu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

39.pants. Bāriņtiesas pienākumi bērna ārpusģimenes aprūpes laikā

(1) Pēc tam kad ir pieņemts lēmums par bērna ārpusģimenes aprūpi, bāriņtiesa nekavējoties par to informē bērna vecāku dzīvesvietas sociālo dienestu un lūdz sniegt nepieciešamo palīdzību bērna vecākiem.

(2) Bāriņtiesa seko, lai aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija veicinātu bērna un vecāka saskarsmi.

(3) Bāriņtiesa lemj par aizliegumu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.

(4) Pēc tam kad bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns ieguvis vispārējo pamatizglītību, bāriņtiesa sadarbībā ar aizbildni, audžuģimeni vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju izvērtē bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna tālākās izglītības iespējas.

40.pants. Aizgādņa iecelšana

(1) Bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni:

1) personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;

11) personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību;

2) personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;

3) promesošas vai pazudušas personas mantai;

4) (izslēgts ar 08.05.2014. likumu);

5) testamenta izpildīšanai.

(11) Bāriņtiesa saskaņā ar notāra taisīto notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam ieceļ aizgādni mantojumam.

(2) Bāriņtiesa aizgādņus izvēlas saskaņā ar Civillikuma 355. un 661.pantu un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības. Bāriņtiesa noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli par ieceļamo aizgādni.

(21) Ieceļot personai aizgādni, bāriņtiesa saskaņā ar tiesas nolēmumu savā lēmumā norāda, kādā apjomā aizgādnis rīkojas kopā ar aizgādnībā esošo personu un kādā patstāvīgi šīs personas vietā, kā arī lēmuma darbības termiņu, ja tāds ir noteikts tiesas nolēmumā.

(3) Bāriņtiesa lēmuma norakstu par aizgādņa iecelšanu nosūta tiesai, kura nodibinājusi aizgādnību.

(4) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja aizgādnis ir:

1) kavēts uzņemties aizgādnību;

2) atstādināts;

3) personīgi ieinteresēts rīkoties aizgādnībā esošās personas vietā vai kopā ar šo personu.

(41) Pagaidu aizgādni bāriņtiesa ieceļ, ja to nosaka tiesas lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu. Šādos gadījumos bāriņtiesa nekavējoties ieceļ aizgādni.

(5) Bāriņtiesa lemj par cita aizgādņa iecelšanu, ja:

1) konstatē pārkāpumus aizgādņa rīcībā;

2) aizgādnis ir atcelts no aizgādņa pienākumu pildīšanas;

3) aizgādnis ir miris.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

41.pants. Bāriņtiesas pienākumi aizgādnības uzraudzībā

(1) Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē un Civillikumā paredzētajos gadījumos, ievērojot tiesas spriedumā noteikto, atļauj aizgādnim kārtot darījumus.

(2) Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas mantiskās intereses, Civillikumā paredzētajos gadījumos, ievērojot tiesas spriedumā noteikto:

1) lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt aizgādnībā esošajai personai piekritušo mantojumu;

2) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;

3) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 14 000 euro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;

4) lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 euro) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;

5) lemj par īpašuma iegūšanu aizgādnībā esošajai personai;

6) seko, lai aizgādnis nerīkojas ar aizgādnībā esošajai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama;

7) pārbauda, vai aizgādnis noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli un gribu un pārvalda mantu atbilstoši šīs personas interesēm un normatīvo aktu prasībām.

(3) Bāriņtiesa pieprasa, lai aizgādnis, kas atstādināts, atlaists vai atcelts no aizgādnības pirms tās izbeigšanās, sniedz norēķinu.

(4) Bāriņtiesa katru gadu līdz 1.februārim, kā arī aizgādni atlaižot vai atstādinot, saņem un pārbauda aizgādņa iesniegto norēķinu. Bāriņtiesas priekšsēdētājs apstiprina norēķinu.

(5) Bāriņtiesa var uzlikt aizgādnim par pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par aizgādnības pārvaldību.

(6) Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas intereses:

1) lemj par tās laulības līguma slēgšanu saskaņā ar Civillikuma 114.pantu;

2) uzrauga, lai aizgādnis Civilprocesa likuma 270.2 panta otrās daļas noteiktajā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu personai ar rīcībspējas ierobežojumu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu;

3) informē prokuratūru, ja aizgādņa kavēšanās dēļ ir nepieciešama rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana aizgādnībā esošās personas interesēs;

4) izšķir domstarpības starp aizgādnībā esošo personu un tās aizgādni un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu. Ja aizgādnībā esošā persona vai tās aizgādnis uzskata pieņemto lēmumu par nepareizu, prasību tiesā var celt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

42.pants. Bāriņtiesas pienākumi, ja konstatēti pārkāpumi aizgādņa rīcībā

(1) Ja konstatētas kļūdas aizgādņa iesniegtajā norēķinā vai aizgādnības pārvaldības interesēm neizdevīga aizgādņa darbība, bāriņtiesa:

1) dod aizgādnim attiecīgus norādījumus;

2) lemj par aizgādņa atstādināšanu;

3) lemj par aizgādņa atcelšanu.

(2) Ja aizgādnis atstādināts vai atcelts no aizgādnības, bāriņtiesa ieceļ citu aizgādni.

(3) Ja aizgādņa rīcība radījusi zaudējumus, par kuriem aizgādnis ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību.

(4) Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizgādņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.

43.pants. Aizgādņa atbrīvošana no pienākumu pildīšanas

(1) Bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, ja:

1) tiesa aizgādnībā esošajai personai atcēlusi rīcībspējas ierobežojumu un izbeigusi aizgādnību garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galanorēķinu un nodevis attiecīgajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

11) tiesa aizgādnībā esošajai personai izbeigusi pagaidu aizgādnību garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ vai beidzies tiesas nolēmuma darbības termiņš par pagaidu aizgādnības nodibināšanu, aizgādnis iesniedzis bāriņtiesai galanorēķinu un nodevis attiecīgajai personai mantu, kas atradusies viņa pārvaldībā;

2) ir zuduši apstākļi, kas bija par pamatu rīcībspējas ierobežojumam un aizgādnības nodibināšanai personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, tiesa atcēlusi rīcībspējas ierobežojumu un izbeigusi aizgādnību;

3) tiesa izbeigusi aizgādnību promesošas vai pazudušas personas mantai;

4) ir stājies likumīgā spēkā tiesas nolēmums vai notārs izdevis apliecību par mantojuma pieprasītāja tiesībām un aizgādnis pret parakstu nodevis mantojumu kopā ar galanorēķinu tiesas vai notāra apstiprinātajiem mantiniekiem un iesniedzis galanorēķinu bāriņtiesai.

(2) Ja mantinieki bez svarīga iemesla neparakstās par mantas saņemšanu, bet bāriņtiesa nav konstatējusi aizgādņa ļaunprātīgu darbību, bāriņtiesa lemj par aizgādņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

44.pants. Pieteikums personas atzīšanai par rīcībspējīgu

(Izslēgts ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

44.1 pants. Vecāka, aizbildņa, audžuģimenes vai viesģimenes informēšana par iespējamo apdraudējumu bērnam un personas sodāmības faktu

(1) Bāriņtiesa nekavējoties informē bērna vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par tās personas sodāmības faktu, ar kuru tai ir nedalīta saimniecība, ja persona atgriežas no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas par Krimināllikuma 159., 160., 161., 162., 162.1, 164., 165. un 166.pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, kurā cietušais ir bijis nepilngadīgs.

(2) Bāriņtiesa, pamatojoties uz iegūtajām ziņām par bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību, nekavējoties uzaicina bērna vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni ierasties bāriņtiesā vai apmeklē to personīgi un informē bērna vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par iespējamo apdraudējumu bērnam un par personas, kas rada šādu apdraudējumu, sodāmības faktu, kā arī sniedz informāciju par ieteicamo rīcību un atbalsta pakalpojumu saņemšanas iespējām.

(3) Par vecāka, aizbildņa, audžuģimenes vai viesģimenes informēšanu sastāda sarunas protokolu. Vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai viesģimene tiek brīdināta par atbildību saistībā ar šajā pantā minētās informācijas izpaušanu trešajām personām.

(4) Personai, par kuras sodāmības faktu informē vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni, par to ziņas nesniedz.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

44.2 pants. Bāriņtiesas darbības bērna interešu nodrošināšanai nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes procesā

(1) Nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, labprātīgas izpildes procesā vai tiesu izpildītāja norādītajā termiņā saskaņā ar Civilprocesa likuma 620.11 pantu personām, uz kurām attiecas nolēmums, ir tiesības lūgt bāriņtiesas palīdzību, lai sagatavotu bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta.

(2) Nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā bāriņtiesa veic Civilprocesa likuma 74.3 nodaļā noteiktos pienākumus un pēc sava ieskata pieaicina psihologu nolēmuma piespiedu izpildē. Nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā personai, kura pieprasa bērna atgriešanos, ir tiesības lūgt bāriņtiesas palīdzību, lai sagatavotu bērnu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.

(3) Ja nolēmuma piespiedu izpildē nepiedalās persona, kura pieprasa bērna atgriešanos, bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai.

(4) Bāriņtiesa pēc tam, kad bērnu nodod tās pārstāvim turpmāku darbību veikšanai, sadarbībā ar Tieslietu ministriju un personu, kura pieprasa bērna atgriešanos, nekavējoties nodrošina bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta. Ja to nav iespējams veikt nekavējoties, bāriņtiesa pieņem šā likuma 23.panta 1.1 daļā minētos lēmumus, kuru darbības laikā veic šā likuma 23.pantā minētās darbības un sadarbībā ar Tieslietu ministriju un personu, kura pieprasa bērna atgriešanos, kamēr nav beidzies maksimālais šā likuma 23.panta 1.1 daļā minēto lēmumu darbības ilgums, pēc iespējas ātrāk nodrošina bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.

(5) Ja kopš lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, (Civilprocesa likuma 644.20 pants) ir pagājis vairāk nekā gads, bāriņtiesa pēc bērna vecāka vai citas personas, kas prettiesiski bērnu pārvietojusi vai aizturējusi, lūguma norīko psihologu atzinuma sniegšanai, lai noskaidrotu bērna viedokli par viņa nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta.

(04.08.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

44.3 pants. Prokuratūras informēšana par aizgādnības nodibināšanu

Bāriņtiesa informē prokuratūru par aizgādnības nodibināšanu personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, ja tas nepieciešams šīs personas interešu aizsargāšanai. Bāriņtiesa informē prokuratūru par aizgādnības nodibināšanu personām, kuras izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

V nodaļa
Bāriņtiesas darba organizācija

45.pants. Bāriņtiesas darba vadība

Bāriņtiesas darbu vada bāriņtiesas priekšsēdētājs. Bāriņtiesas priekšsēdē­tāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis.

46.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumi

Bāriņtiesas priekšsēdētājs:

1) vada, organizē un kontrolē bāriņtiesas darbu un pārstāv bāriņtiesu;

2) nosaka bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka, bāriņtiesas locekļu un darbinieku pienākumus;

3) norīko bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekļus par bāriņtiesas sēžu priekšsēdētājiem, kā arī sadala citus pienākumus bāriņtiesas darbiniekiem;

4) organizē bāriņtiesas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu;

5) organizē bāriņtiesas darbu apmeklētāju pieņemšanā un iesniegumu izskatīšanā;

6) nodrošina datu sniegšanu valsts statistikas pārskata sagatavošanai par bāriņtiesas darbu;

7) šā likuma 12.panta pirmajā daļā, 13. un 14.pantā noteiktajos gadījumos nodod bāriņtiesas lietas jaunieceltajam bāriņtiesas priekšsēdētājam vai domes pilnvarotai amatpersonai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

47.pants. Bāriņtiesas priekšsēdētāja uzdevumi

Bāriņtiesas priekšsēdētājs:

1) pārvalda bāriņtiesas finanšu, personāla un citus resursus;

2) pieņem darbā un atlaiž no darba šā likuma 8.pantā minētos darbiniekus;

3) pilnvaro bāriņtiesas locekļus un citus darbiniekus pārstāvībai administratīvajās iestādēs un tiesā;

4) piedalās lietu izskatīšanā bāriņtiesas sēdēs;

5) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras;

6) ne retāk kā reizi gadā atkārtoti pārbauda šā likuma 11.pantā minētās ziņas par bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

48.pants. Lietu izskatīšana

(1) Bāriņtiesa lietas izskata un lēmumus pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē. Bāriņtiesas sēdes tiek fiksētas protokolā. Bāriņtiesas sēdēs ir tiesības izmantot skaņu ierakstu.

(2) Bāriņtiesas sēdi vada bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas priekšsēdētāja norīkots bāriņtiesas loceklis. Bāriņtiesas sēdē piedalās sēdes vadītājs un vismaz divi bāriņtiesas locekļi.

(3) Pašvaldības dome nodrošina juridisko atbalstu lēmuma sagatavošanā, kā arī šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē, ja bāriņtiesas sastāvā nav ievēlēta persona, kurai ir augstākā izglītība tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015. Grozījums pirmajā daļā un trešā daļa stājas spēkā 01.01.2016. Sk. Pārejas noteikumu 16.punktu)

49.pants. Lēmumu stāšanās spēkā un pārsūdzēšana

(1) Bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un izpildāmi nekavējoties. Bāriņtiesas lēmumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot šā likuma 51.pantā minētos lēmumus.

(2) Bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

(3) Par administratīviem aktiem nav uzskatāmi un nav pārsūdzami tiesā lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šā likuma 22.panta ceturto daļu, 29.panta ceturto daļu, 50., 51. un 52.pantu, kā arī lēmumi, ar kuriem tiek izšķirtas aizgādnībā esošas personas un aizgādņa domstarpības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

49.1 pants. Lēmuma, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes, izņemot vienpersonisku bāriņtiesas lēmumu, izpildes nodrošināšana

(1) Lēmuma izpildi, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes, nodrošina bērna dzīvesvietā.

(2) Bāriņtiesa vienojas ar lēmuma rezolutīvajā daļā norādīto personu par veidu, kādā labprātīgi izpildāms lēmums, ievērojot bērna labākās intereses.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētā vienošanās netiek panākta, bāriņtiesas pārstāvis sadarbībā ar psihologu veic pārrunas ar lēmuma rezolutīvajā daļā norādīto personu par labprātīgu lēmuma izpildi, ievērojot bērna labākās intereses, un informē šo personu, ka tiks veikta lēmuma piespiedu izpilde, ja tas netiks izpildīts labprātīgi.

(4) Bāriņtiesa paziņo policijai pēc bērna dzīvesvietas par vietu un laiku, kad notiks šajā pantā minētā lēmuma piespiedu izpilde, un pieaicina tās pārstāvjus piedalīties šā lēmuma piespiedu izpildē.

(5) Lēmuma rezolutīvajā daļā norādītā persona par lēmuma piespiedu izpildes laiku netiek informēta.

(6) Šajā pantā minētā lēmuma piespiedu izpildē bērna dzīvesvietā piedalās psihologs, bāriņtiesas un policijas pārstāvji. Bāriņtiesas loceklis sadarbībā ar psihologu veic pārrunas ar lēmuma rezolutīvajā daļā norādīto personu un citām personām, kas atrodas bērna dzīvesvietā, aicinot tās izpildīt lēmumu labprātīgi.

(7) Policijas pārstāvji lēmuma, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes, piespiedu izpildē nodrošina sabiedrisko kārtību un bāriņtiesas rīkojumu ievērošanu.

(8) Ja bāriņtiesas pārstāvis netiek ielaists bērna dzīvesvietā, par kuru ir ziņas, ka tajā atrodas bērns, telpas tiek atvērtas piespiedu kārtā, klātesot policijas pārstāvim.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

50.pants. Pēc tiesas pieprasījuma pieņemtie lēmumi

Bāriņtiesa pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumus, kas nepieciešami šādos gadījumos:

1) lai noteiktu kārtību, kādā izmantojamas saskarsmes tiesības un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu;

2) viena vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanai;

3) aizgādības tiesību atņemšanai un atjaunošanai;

4) paternitātes atzīšanai vai apstrīdēšanai;

5) citos Civilprocesa likumā paredzētajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

50.1 pants. Pēc tiesas pieprasījuma sniegtās ziņas un citi pierādījumi

Lai tiesa līdz sprieduma taisīšanai varētu pieņemt pagaidu lēmumu par bērna dzīvesvietu, bērna aprūpes kārtību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību un aizliegumu izvest bērnu no valsts, bāriņtiesa pēc tiesas pieprasījuma sniedz savā rīcībā esošās ziņas un citus pierādījumus par:

1) personas dzīves apstākļiem;

2) bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

3) bērna saskarsmi ar vecākiem un citām personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

4) bērna veselības aprūpi un izglītību;

5) personas sadarbību ar sociālo dienestu;

6) personām, kas dzīvo vai ir zināms, ka dzīvos ar bērnu vienā mājsaimniecībā;

7) personas vardarbību pret bērnu vai bērna vecāku.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

51.pants. Tiesā apstiprināmie lēmumi

Bāriņtiesa iesniedz tiesā apstiprināšanai lēmumus par:

1) pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;

2) atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), ja tā pārsniedz 426 euro;

3) mājas kārtībā izdarītu mantojuma dalīšanu, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz 14 000 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

52.pants. Tiesā izšķiramās lietas

Bāriņtiesa, pieņēmusi lēmumu par bērnam vai aizgādnībā esošajai personai piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 euro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām, iesniedz lietu izšķiršanai tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

53.pants. Bāriņtiesu sadarbība

(1) Bāriņtiesas sadarbojas, lai veiktu savus uzdevumus.

(11) Ja bāriņtiesai nav iespējams nodrošināt pietiekamu personu skaitu, kas var nodrošināt lemtspējīgu bāriņtiesas sastāvu, tad bāriņtiesa šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē sadarbojas ar citu bāriņtiesu.

(2) Bāriņtiesa var lūgt citai bāriņtiesai sniegt atzinumu jautājumā, kas ir atzinuma sniedzējas bāriņtiesas kompetencē.

(3) Ja persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu, nekavējoties nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju pārcēlusies dzīvot attiecīgā persona, lietas materiālu kopijas par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu.

(4) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, bāriņtiesa pēc lēmuma pieņemšanas par prasības sniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai informē otra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesu par prasības celšanu tiesā.

(5) Ja ģimene, kurā netiek nodrošināti apstākļi bērna pilnvērtīgai augšanai un attīstībai, maina dzīvesvietu, bāriņtiesa par šādu ģimeni informē attiecīgās administratīvās teritorijas bāriņtiesu.

(6) Ja aizbildnis vai aizgādnis dzīvo citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, bāriņtiesa, kura nodibinājusi aizbildnību vai iecēlusi aizgādni, nosūta aizbildņa vai aizgādņa dzīvesvietas bāriņtiesai aizbildnības vai aizgādnības lietas materiālu kopijas aizbildnības vai aizgādnības pārraudzībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

VI nodaļa
Lietu piekritība

53.1 pants. Bērna nodošana citas personas aprūpē

(1) Lēmumu par vecāku aprūpē esoša bērna nodošanu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, pieņem vecāku deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Par citas personas aprūpē nodoto bērnu vecāku deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna aprūpes uzraudzību un tiesību un interešu ievērošanas pārbaudi.

(3) Lēmumu par aizbildņa vai audžuģimenē esoša bērna nodošanu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem pieņem tā bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(4) Vecāku deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa lemj par iespēju vecākiem nodot bērnu citas personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem.

(5) Par citas personas aprūpē ārvalstī nodoto bērnu vecāku deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa informē attiecīgās valsts kompetento institūciju, kas nodrošina regulāru attiecīgās personas aprūpē nodotā bērna aprūpes uzraudzību un tiesību un interešu ievērošanas pārbaudi, kā arī informācijas sniegšanu bāriņtiesai.

(6) Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošanu uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

54.pants. Ārpusģimenes aprūpe

(1) Lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.

(3) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.

(4) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tās pašvaldības bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.

(5) Ja bērna vecāki nav zināmi vai bērns ir atradenis, lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērns ir atrasts.

(6) Bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par:

1) aizliegumu bērnam satikties ar vecākiem vai tuviem radiniekiem;

2) bērna uzturēšanos pie vecākiem vai citā ģimenē;

3) bērna uzturēšanos citā ģimenē ārvalstī;

4) atļauju rīkoties ar bērna mantu;

5) (izslēgts ar 21.12.2006. likumu);

6) (izslēgts ar 21.12.2006. likumu);

7) brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu adopcijas gadījumā;

8) bērna adopciju uz ārvalstīm;

9) (izslēgts ar 21.12.2006. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

55.pants. Piekritība bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas un atjaunošanas jautājumos

(1) Lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu vecākiem pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecākiem nav deklarētas dzīvesvietas, lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bērna vecāki faktiski dzīvo.

(3) Ja lietas par aizgādības tiesību pārtraukšanu izskatīšanas gaitā mainās personas deklarētā dzīvesvieta, lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu pieņem tā bāriņtiesa, kura lietu uzsākusi.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

56.pants. Prasības iesniegšana tiesā aizgādības tiesību atņemšanai

Lēmumu par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai bērna vecākiem bāriņtiesa pieņem atbilstoši šā likuma 55.pantā noteiktajai lietu piekritībai.

57.pants. Adopcija

(1) Ja bērnu adoptē Latvijas pilsonis, nepilsonis vai ārzemnieks, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta adoptētāja dzīvesvieta, lemj par:

1) personas atzīšanu par adoptētāju;

2) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

3) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

4) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

(2) Ja bērnu adoptē ārzemnieks, kam nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojoša persona, bāriņtiesa, kura pieņēma lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, lemj par:

1) bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai;

2) pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;

3) adopcijas atbilstību bērna interesēm.

(3) Ja adoptē otra laulātā bērnu, lēmumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā attiecīgais vecāks dzīvo kopā ar bērnu.

(21.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

58.pants. Atzinuma, ziņu un citu pierādījumu sniegšana tiesai

(1) Atzinumu tiesai šā likuma 50.pantā minētajos gadījumos, kā arī ziņas un citus pierādījumus tiesai šā likuma 50.1 pantā minētajos gadījumos sniedz bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku dzīvesvieta.

(2) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, atzinumu tiesai par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību un atsevišķas aizgādības noteikšanu vai šā likuma 50.1 pantā minētās ziņas un citus pierādījumus sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo.

(3) Atzinumu tiesai par kārtību, kādā īstenojamas bērna saskarsmes tiesības ar brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, vai arī šā likuma 50.1 pantā minētās ziņas un citus pierādījumus, ja tie nepieciešami saistībā ar šajā daļā minētajām tiesībām, sniedz tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā dzīvo bērns un vecāki. Minētā bāriņtiesa pieprasa lietas izskatīšanai nepieciešamās ziņas un citus pierādījumus no tās bāriņtiesas, kuras darbības teritorijā ir tās personas dzīvesvieta, kura vērsusies tiesā ar attiecīgu prasību.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

59.pants. Mantisko interešu aizsardzība

(1) Lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna vai citas personas ar rīcībspējas ierobežojumu mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku vai personas ar rīcībspējas ierobežojumu dzīvesvieta.

(2) Ja bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas.

(3) Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

59.1 pants. Nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpilde

Šā likuma 44.2 pantā minētos pienākumus veic bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas bērns.

(04.08.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

59.2 pants. Aizgādņa iecelšana mantojumam

Lēmumu par aizgādņa iecelšanu mantojumam atbilstoši šā likuma 40.panta 1.1 daļai pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā atrodas mantojamā manta vai tās galvenā daļa.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

59.3 pants. Atbalsts bērna audzināšanai

(1) Lēmumu par šā likuma 18.panta 4.punktā minēto izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu, pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tās personas dzīvesvieta, kura faktiski audzina bērnu.

(2) Lēmumu par šā likuma 18.panta 5.punktā minēto izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu, pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo, vai kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

59.4 pants. Saskarsmes tiesību īstenošana bāriņtiesas pārstāvja klātbūtnē

Ja saskaņā ar tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no saskarsmes tiesībām, minētās tiesības īstenojamas bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē, saskarsmes tiesības īstenojamas tās bāriņtiesas pārstāvja klātbūtnē vai tās bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē, kuras darbības teritorijā īstenojamas saskarsmes tiesības.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

VII nodaļa
Apliecinājuma izdarīšana un citu uzdevumu pildīšana

60.pants. Par apliecinājuma izdarīšanu atbildīgās amatpersonas

(1) Apliecinājumu izdara un citus šajā nodaļā minētos uzdevumus pilda bāriņtiesas priekšsēdētājs.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu var uzdot bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem izdarīt apliecinājumus un pildīt citus šā likuma 61.pantā minētos uzdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

61.pants. Bāriņtiesas uzdevumi

(1) Bāriņtiesa savā darbības teritorijā šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajos gadījumos veic šādus uzdevumus:

1) apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā savu dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 8537 euro;

2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

3) ieraksta testamentu grāmatā to iedzīvotāju testamentus, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, pieņem glabāšanā šo iedzīvotāju privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas);

4) apliecina to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņem šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus;

5) apliecina uz dokumentiem to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

6) apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu;

7) pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja to deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

8) apliecina parakstus uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants), ja viens no lūdzējiem ir deklarējis savu dzīvesvietu attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

9) sagatavo dokumentu projektus.

(2) Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam apliecinājumam.

(3) Visi apliecinājumi un citas darbības ierakstāmas attiecīgajā bāriņtiesas reģistrā. Novada pagastos un novada pilsētās bāriņtiesa izveido atsevišķus apliecinājumu un citu darbību reģistrus, to nosaukumā norādot bāriņtiesas nosaukumu un attiecīgā novada pagasta vai attiecīgās novada pilsētas nosaukumu. Reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009., 23.05.2013. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

62.pants. Personas, kuru darījumus apliecina bāriņtiesa

(1) Bāriņtiesa apliecina darījumu, ja tai ir noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un rīcībspējīgi.

(2) Ja bāriņtiesai nav pazīstama persona, kurai izdarāms apliecinājums vai kura identificējama cita iemesla dēļ, bāriņtiesa noskaidro šīs personas identitāti pēc personas pases. Apliecinājumā norāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

63.pants. Darījuma akta projekta sagatavošana

Darījuma dalībnieki iesniedz bāriņtiesai sagatavotu darījuma akta projektu vai vēršas bāriņtiesā ar lūgumu sagatavot darījuma akta projektu pēc viņu vārdiem.

64.pants. Darījuma apliecināšana

(1) Pirms darījuma apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis darījuma akta projektu nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki piekrīt tā noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta darījuma akta projektu vai atzīst to par pašrocīgi parakstītu.

(2) Uz darījuma akta projekta izdara apliecinājuma uzrakstu, kurā norāda:

1) apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu;

2) bāriņtiesas nosaukumu;

3) numuru, ar kādu darījuma akts ierakstīts reģistrā;

4) katra darījuma dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, kā arī šo personu dzimšanas laiku un vietu vai izdara atzīmi, ka darījuma dalībnieki ir personiski pazīstami;

5) ka darījuma dalībnieki ir rīcībspējīgi.

(3) Apliecinājuma uzrakstu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis. Zem uzraksta uzspiež bāriņtiesas zīmogu.

(4) Apliecinātā darījuma akta viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā. Darījuma aktu ieraksta reģistrā.

(5) Bāriņtiesa, kuras rīcībā ir darījuma akts, kas satur rīkojumu nāves gadījumam, izsniedz tā izrakstu pēc pieprasījuma tam zvērinātam notāram, kurš ved attiecīgo mantojuma lietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013. Piektā daļa stājas spēkā 01.05.2014. Sk. Pārejas noteikumu 9.punktu)

65.pants. Testamenta apliecināšana

Taisot testamentu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde ir apstiprinoša, testators paraksta testamentu un tiek izdarīts apliecinājums.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

66.pants. Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta izsniegšana

(1) Bāriņtiesa testatoram izsniedz testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu.

(2) Pēc testatora nāves testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu bāriņtiesa izsniedz ar testamentu ieceltajam mantiniekam, testamenta izpildītājam, zvērinātam notāram vai tiesai pēc to lūguma.

(3) Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta apliecinājumā norāda bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu testaments ierakstīts reģistrā. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis paraksta apliecinājumu un uzspiež zīmogu.

(4) Par testamenta izraksta izsniegšanu izdara atzīmi testamentu grāmatā.

(5) Testamentu grāmata sastāv no testamentu oriģināliem, kas sakopoti sējumā reģistra numuru secībā. Novada pagastos un novada pilsētās bāriņtiesa ved atsevišķas testamentu grāmatas, to nosaukumā norādot bāriņtiesas nosaukumu un attiecīgā novada pagasta vai attiecīgās novada pilsētas nosaukumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

67.pants. Testamenta pieņemšana glabāšanā

(1) Bāriņtiesa pieņem glabāšanā privātus testamentus un ieraksta testamentu grāmatā aktu par testamenta pieņemšanu glabāšanā.

(2) Pieņemot testamentu glabāšanā, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārliecinās par testatora identitāti un rīcībspēju.

(3) Bāriņtiesai glabāšanā nodotam privātam testamentam ir publiska testamenta spēks, ja ir ievēroti Civillikuma 439.panta noteikumi.

68.pants. Testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšana

(1) Testamentu grāmatā ierakstītu aktu var atsaukt testators personīgi.

(2) Ja saņemts lūgums par testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pēc testatora identitātes un rīcībspējas pārbaudes sagatavo testamenta atsaukšanas aktu. Testamenta atsaukšanas aktu paraksta testators.

(3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas uz testamenta oriģināla izdara atzīmi par tā atsaukšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

69.pants. Glabāšanā nodota testamenta atsaukšana

(1) Bāriņtiesai glabāšanā nodotu testamentu var atsaukt testators personīgi vai viņa ar īpašu pilnvaru pilnvarots pilnvarnieks.

(2) Ja saņemts lūgums par glabāšanā nodota testamenta atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis sagatavo testamenta atsaukšanas aktu.

(3) Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas tā apliecinātu kopiju ievieto glabājamā testamenta vietā.

69.1 pants. Ziņu iesniegšana publisko testamentu reģistrā

Bāriņtiesa saskaņā ar publisko testamentu reģistra darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem iesniedz publisko testamentu reģistrā ziņas par testamentu apliecināšanu un pieņemšanu glabāšanā, šādu testamentu atsaukšanu, grozīšanu un papildināšanu, kā arī par tādu darījumu apliecināšanu, grozīšanu un atcelšanu, kuri satur rīkojumus nāves gadījumam.

(23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2013. Pants stājas spēkā 01.05.2014. Sk. Pārejas noteikumu 8. un 9.punktu)

70.pants. Pilnvaras apliecināšana un atsaukšana

(1) Pirms pilnvaras apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda pilnvarotāja identitāti un rīcībspēju.

(2) Apliecinājumu uz pilnvaras izdara šā likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā un ieraksta reģistrā.

(3) Apliecinātās pilnvaras viens eksemplārs glabājas bāriņtiesas lietā.

(4) Ja saņemts iesniegums par pilnvaras atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda iesniedzēja identitāti, rīcībspēju, izdara ierakstu reģistrā un publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Par pilnvarojuma atsaukšanu paziņo pilnvarniekam, ja viņa deklarētā dzīvesvieta ir zināma.

(6) Izdevumus par pilnvaras atsaukšanas paziņojuma publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" sedz pilnvarotājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. un 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

71.pants. Paraksta īstuma apliecināšana

Pirms paraksta īstuma apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda parakstītāja identitāti, kā arī izdara ierakstu reģistrā. Apliecinot paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma, Zemesgrāmatu likumā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa pārbauda arī parakstītāja rīcībspēju un izdara par to atzīmi apliecinājuma uzrakstā.

72.pants. Dokumenta noraksta vai kopijas apliecināšana

(1) Lai apliecinātu dokumenta norakstu vai kopiju, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis to salīdzina ar uzrādīto dokumentu.

(2) Apliecinājuma uzrakstā norāda dokumenta uzrādītāju, apliecināšanas gadu, mēnesi, dienu, bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu apliecinājums ierakstīts reģistrā, kā arī norāda, kādi uzrādītajā dokumentā ir labojumi, svītrojumi un citas īpatnības.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nepārbauda uzrādītā dokumenta izdošanas likumību, bet pārbauda tikai apliecināmā noraksta vai kopijas atbilstību uzrādītajam dokumentam un to atzīmē apliecinājumā.

(4) Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim aizliegts apliecināt tāda dokumenta norakstu vai kopiju, kura saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

(5) Par apliecinājumu izdara ierakstu reģistrā.

73.pants. Paziņojumu izsniegšana

(1) Lūgumu par paziņojuma izsniegšanu iesniedz rakstveidā, un to ieraksta reģistrā. Paziņojuma noraksts glabājas bāriņtiesas lietās.

(2) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda iesniedzēja identitāti un raksta apliecinājumu uz iesniegtā lūguma.

(3) Adresātam izsniedz iesniegtā paziņojuma apliecinātu norakstu vai apliecinātu kopiju. Paziņojumu izsniedz adresātam personiski vai nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē (jāsaņem pasta apliecinājums par vēstules izsniegšanu).

(4) Par paziņojuma izsniegšanu bāriņtiesa izsniedz apliecību. Apliecībā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, paziņojuma saturu un laiku, kad paziņojums izsniegts.

(5) Par apliecības izsniegšanu izdara ierakstu reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

74.pants. Darījuma apliecināšana, ja persona neprot vai nevar rakstīt

Ja persona neprot vai nevar rakstīt, divu liecinieku klātbūtnē parakstās cita persona, kurai šī persona to uztic, un par to izdara atzīmi apliecinājuma uzrakstā.

75.pants. Apliecinājuma izdarīšana iedzīvotāja dzīvesvietā vai citā vietā

Taisīt testamentu, kā arī izdarīt apliecinājumu bāriņtiesa var attiecīgās pašvaldības iedzīvotāja dzīvesvietā vai citā vietā, ja iedzīvotājs slimības vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties bāriņtiesā.

76.pants. Atteikšanās pildīt amata pienākumus

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis nedrīkst atteikties pildīt šajā nodaļā paredzētās darbības, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(2) Par atteikšanos pildīt amata pienākumus bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis triju dienu laikā izsniedz rakstveida atteikumu. Atteikumā norāda tā pamatojumu un pārsūdzības kārtību.

(3) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis atsakās no apliecinājuma izdarīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībā, kura acīmredzami kalpo prettiesiskam vai netikumīgam mērķim.

77.pants. Ierobežojums izdarīt apliecinājumu

Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim aizliegts izdarīt apliecinājumu savās paša lietās, sava laulātā (arī bijušā), savu un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu — līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai sava paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.

78.pants. Uzticēto ziņu neizpaušana

(1) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un sekretārs nedrīkst izpaust trešajām personām viņiem uzticētās ziņas, kuras tiem kļuvušas zināmas, pildot amata pienākumus.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad minētās personas atstājušas savu amatu.

(3) Visas uzticētās lietas, aktus un dokumentus bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un sekretārs glabā slepenībā.

(4) Šā panta pirmās daļas noteikumu izņēmumus pieļauj attiecībā uz:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām to amata pienākumu pildīšanas laikā;

2) citām personām, ja saņemta apliecinājuma dalībnieka piekrišana.

79.pants. Valsts nodevas

(1) Valsts nodevas par bāriņtiesas pakalpojumiem ieskaita pašvaldības budžetā. Bāriņtiesa iekasē šādas valsts nodevas:

1) par darījuma akta projekta sagatavošanu — 11,38 euro;

2) par darījuma apliecināšanu — 7,11 euro;

3) par testamenta sastādīšanu vai atsaukšanu — 18,50 euro;

4) par testamenta pieņemšanu glabāšanā — 34,15 euro;

5) par pilnvaras sagatavošanu — 4,27 euro;

6) par pilnvaras apliecināšanu — 2,85 euro;

7) par paraksta apliecināšanu — 2,85 euro;

8) par apliecinājumu un citu darbību reģistra izraksta sastādīšanu un izsniegšanu — 1,42 euro (par katru lappusi);

9) par noraksta vai izraksta sastādīšanu — 1,42 euro (par katru lappusi);

10) par noraksta, izraksta vai kopijas apliecināšanu — 0,43 euro (par katru lappusi);

11) par paziņojuma izsniegšanu — 4,27 euro;

12) par apliecības izsniegšanu par izsniegto paziņojumu — 4,27 euro;

13) par nostiprinājuma lūguma sastādīšanu — 7,11 euro;

14) par paraksta apliecināšanu uz nostiprinājuma lūguma — 4,27 euro;

15) par mantojuma saraksta sastādīšanu — 48,38 euro;

16) par cita veida dokumentu sastādīšanu — 4,27 euro (par katru lappusi).

(2) Pašvaldības domei ir tiesības piemērot valsts nodevu atvieglojumus.

(3) Par šā panta pirmās daļas 15.punktā paredzētā mantojuma saraksta sastādīšanu, ja mantojums tiek pieņemts nepilngadīgā vārdā, piemērojams valsts nodevas atvieglojums ne mazāk kā 50 procentu apmērā no nodevas apmēra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

80.pants. Bāriņtiesas faktiskās rīcības un lēmumu pārsūdzēšana

(1) Ja ieinteresētā persona uzskata bāriņtiesas rīcību apliecinājumu izdarīšanā un citu šajā nodaļā minēto darbību veikšanā par nepamatotu, tā var mēneša laikā iesniegt attiecīgu pieteikumu tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Bāriņtiesas atteikumu izdarīt apliecinājumu vai pildīt citas šajā nodaļā noteiktās darbības ieinteresētā persona mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VIII nodaļa
Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzība

81.pants. Mantojuma saraksts

Bāriņtiesa sniedz palīdzību mantiniekam, ja mantinieks grib izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu) un tiesa vai notārs mantojuma saraksta sastādīšanu uzdevis bāriņtiesai (Civillikuma 709.pants).

82.pants. Mantojuma saraksta sastādīšanā pieaicināmās personas

Mantojuma saraksta sastādīšanā bāriņtiesa pieaicina mantinieku, kurš lūdzis sastādīt sarakstu, un citus mantiniekus, ja tādi ir zināmi, kā arī divus lieciniekus.

83.pants. Mantojuma saraksta sastādīšana

(1) Sastādot mantojuma sarakstu, rakstāms akts. Aktā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu, personas, kas piedalās mantojuma saraksta sastādīšanā, katras lietas nosaukumu un pazīmes, kā arī vērtību.

(2) Ja mantinieki nepiekrīt mantas novērtējumam, bāriņtiesa ir tiesīga pieaicināt ekspertu. Ar eksperta pakalpojumiem saistītos izdevumus sedz mantinieki.

(3) Aktā ieraksta to personu paziņojumus, kuras piedalās saraksta sastādīšanā, ja šādi paziņojumi ir izteikti.

(4) Aktu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis un personas, kas piedalījušās saraksta sastādīšanā. Aktu apzīmogo ar bāriņtiesas zīmogu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

84.pants. Maksa par ceļa izdevumiem un citiem faktiskajiem izdevumiem

(1) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par ceļa izdevumiem, kas saistīti ar mantojuma saraksta sastādīšanu, testamenta sastādīšanu vai apliecinājuma izdarīšanu ārpus bāriņtiesas telpām.

(2) Bāriņtiesa ir tiesīga iekasēt maksu par pasta un citiem faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar apliecinājumu izdarīšanu un citu funkciju veikšanu.

85.pants. Mantojuma apsardzība

Ja nomirst mantojuma atstājējs un klāt nav mirušā mantinieku, bāriņtiesa nodrošina mantojuma apsardzību, negaidot notāra lēmumu (notariālo aktu) par aizgādnības nodibināšanu mantojuma masai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

86.pants. Mantojuma apsardzības līdzekļi

Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas:

1) aizzīmogošana;

2) aprakstīšana un novērtēšana;

3) nodošana glabāšanā.

87.pants. Mantas aprakstīšana

Mantas aprakstīšanu bāriņtiesa veic šā likuma 83.pantā noteiktajā kārtībā.

88.pants. Aizzīmogošana

(1) Ja uzreiz pēc attiecīgās informācijas saņemšanas aprakstīt mantu nav iespējams, bāriņtiesa liecinieku klātbūtnē izdara aizzīmogošanu, aizzīmogojot lietu glabātavas, iesaiņojumus, kurās lietas sasaiņotas, vai gadījumā, ja mantojamā manta ir nekustamais īpašums, aizzīmogojot pašu īpašumu. Visas ar aizzīmogošanu saistītās darbības ieraksta aktā, kuru sastāda atbilstoši šā likuma 83.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai.

(2) Aizzīmogošanu veic arī tad, ja pirmajā dienā neizdodas aprakstīšanu pabeigt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

89.pants. Mantojuma aizgādnis

(1) Pēc mantas aprakstīšanas bāriņtiesa mantu pret parakstu nodod glabāšanā aizgādnim.

(2) Aizgādnis saņem atlīdzību no mantiniekiem vai no mantas bāriņtiesas noteiktajā apmērā.

90.pants. Mantas aprakstīšanas akts

Mantas aprakstīšanas akts glabājas bāriņtiesā. Akta norakstu izsniedz aizgādnim, kā arī nosūta notāram, kuram piekrīt mantojuma lieta, lai izsludinātu mantojuma atklāšanos.

IX nodaļa
Darba samaksa un pabalsti

(Nodaļa izslēgta ar 03.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3., 23.nr.; 2001, 13.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 17.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 9.nr.; 2006, 1.nr.).

2. Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kuram šā likuma spēkā stāšanās dienā nav tā 10.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās izglītības, ir tiesības turpināt pienākumu pildīšanu līdz ievēlēšanas termiņa beigām.

3. Šā likuma 15.pantā minētais amatu savienošanas ierobežojums neattiecas uz tiem bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem vai bāriņtiesu locekļiem, kuri ir ievēlēti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

4. Līdz 2007.gada 31.janvārim bāriņtiesas var lietot esošos zīmogus.

5. Līdz 2007.gada 31.janvārim pagasttiesas pārdēvē par bāriņtiesām. Līdz 2007.gada 31.janvārim pagasttiesām, kuras nav pārdēvētas par bāriņtiesām, ir saistoši šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumi, kas attiecināmi uz bāriņtiesām.

6. Saskaņā ar šo likumu paredzēto atlīdzību (amatalgu, pabalstus u.c.) bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

7. Līdz vienas vai vairāku bāriņtiesu izveidošanai novadā, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.septembrim darbību turpina pagastu un pilsētu bāriņtiesas atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai.

(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

8. Šā likuma 69.1 pants attiecas uz tiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kuri taisīti pēc 2014.gada 30.aprīļa.

(23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

9. Šā likuma 64.panta piektā daļa un 69.1 pants stājas spēkā 2014.gada 1.maijā.

(23.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2013.)

10. Lietās, kurās bāriņtiesa līdz 2012.gada 31.decembrim ir pieņēmusi lēmumu par bērna aprūpes tiesību atņemšanu vecākam, no 2013.gada 1.janvāra līdz laikam, kamēr bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību atjaunošanu vai prasības celšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu, uzskatāms, ka vecākam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2014.)

11. Šā likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkta un otrās daļas 2.punkta grozījumus nepiemēro tiem bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem un bāriņtiesu locekļiem, kuri ir ievēlēti bāriņtiesu sastāvā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

12. Grozījumi šā likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 3.punktā, kas nosaka paaugstinātas kvalifikācijas prasības un darba stāžu attiecīgajā specialitātē bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietnieku un bāriņtiesu locekļu ievēlēšanai, stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2021.)

13. Bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim, kurš neatbilst šā likuma grozījumu 10.panta pirmās daļas 4.punktā un otrās daļas 4.punktā minētajai prasībai, ir tiesības turpināt amata pienākumu pildīšanu gadu pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

14. Šā likuma 10.panta piektā daļa nav attiecināma uz tiem bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem un bāriņtiesu locekļiem, kuri ir uzsākuši šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto mācību programmas apguvi līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

15. Tie bāriņtiesu priekšsēdētāji, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietnieki vai bāriņtiesu locekļi, kuri ir ievēlēti bāriņtiesu sastāvā līdz šā likuma 15.panta grozījumos noteikto amatu savienošanas ierobežojumu spēkā stāšanās dienai un pilda amatus, kuri nav savienojami ar šā likuma 15.pantā noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem, mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pārtrauc attiecīgā amata pienākumu pildīšanu. Bāriņtiesu priekšsēdētāji, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietnieki vai bāriņtiesu locekļi nav tiesīgi šajā laikposmā skatīt lietas, kas rada pamatotas šaubas par viņu objektivitāti saistībā ar ieņemamajiem amatiem, uz kuriem attiecas šā likuma 15.panta grozījumos noteiktie ierobežojumi. Ja pastāv minētie apstākļi, bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem vai bāriņtiesu locekļiem ir pienākums sevi atstatīt no attiecīgās lietas skatīšanas.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

16. Grozījums par šā likuma 16. un 48.panta papildināšanu stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

17. Šā likuma 5.panta sestā daļa stājas spēkā 2016.gada 1.aprīlī.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2015.)

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 22.jūnijā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2006.gada 7.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 22.06.2006.Stājas spēkā: 01.01.2007. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Mantojuma tiesības, Bērnu un ģimenes tiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 107 (3475), 07.07.2006., "Ziņotājs", 15, 10.08.2006.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
139369
{"selected":{"value":"01.04.2016","content":"<font class='s-1'>01.04.2016.-31.12.2020.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2021","iso_value":"2021\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2021.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.04.2016","iso_value":"2016\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2016.-31.12.2020.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-31.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.12.2015","iso_value":"2015\/12\/03","content":"<font class='s-1'>03.12.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2014","iso_value":"2014\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2014.-02.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2014","iso_value":"2014\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2014.-30.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.03.2014","iso_value":"2014\/03\/31","content":"<font class='s-1'>31.03.2014.-30.04.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-30.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2013","iso_value":"2013\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-31.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2011","iso_value":"2011\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-30.09.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.04.2016
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)