Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.495

Rīgā 2006.gada 20.jūnijā (prot. Nr.33 15.§)
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 12.pantu un pārejas noteikumu 9.punkta 11.apakšpunktu

1. Noteikumi nosaka atsevišķu likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk - likums) normu piemērošanu ar nodokli apliekamā un neapliekamā objekta un nodokļa maksātāju noteikšanai, nodokļa aprēķināšanai, uzskaitei, maksāšanai un nodokļa atvieglojumu piemērošanai.

(Grozīts ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

2. Piemērojot likuma 1.panta pirmo daļu, nodokļa objektu iedalījumu ēkās un inženierbūvēs nosaka atbilstoši normatīvajos aktos apstiprinātai būvju klasifikācijai.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā)

3. Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 1.punktu, ar nodokli neapliek nekustamo īpašumu, kuru izmanto medicīnas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši Ārstniecības likuma 1.panta 3.punktam un Veterinārmedicīnas likuma 1.panta 8.punktam. Analoģiski nosaka ar nodokli neapliekamās ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto veselības aprūpei saskaņā ar likuma 1.panta otrās daļas 16.punktu.

4. Likuma 1.panta otrās daļas 2.punktā noteikto atbrīvojumu piemēro, pamatojoties uz 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 23.pantu, 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem 32.pantu, 1946.gada 13.februāra Konvencijas par Apvienoto Nāciju privilēģijām un imunitātēm 7.pantu un 1949.gada 2.septembra Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm 7.pantu.

5. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

5.1 Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 3.1 punktu, atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa nav attiecināms uz inženierbūvēs esošām telpu grupām.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā)

6. Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 3.punktu:

6.1. par zemi zem koplietošanas dzelzceļa sliežu ceļiem uzskatāma zeme zem objektiem, kas minēti Dzelzceļa likuma 4.panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6. un 8.punktā, kā arī 3. un 7.punktā, izņemot zemi zem stacijām proporcionāli stacijas platības iznomātajai daļai un dzelzceļa zemes nodalījuma joslā esošajām iznomātajām ēkām vai to daļām (telpu grupām);

6.2. par zemi zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem un ie­lām uzskatāma zeme zem valsts un pašvaldību šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem un ielām (atbilstoši Ceļu satiksmes likumā lietotajam terminam "ceļš"), kuras ir tiesības lietot visiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.887 redakcijā)

7. Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 3.punktu, par publiskiem ūdeņiem uzskatāma Civillikuma 1102.pantā minētā jūras piekrastes josla un Civillikuma pielikumā minētie ezeri un upes.

7.1 Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 3.3 punktu, par vietējiem cauruļvadiem un kabeļiem uzskatāmi tie, kuri atzarojas no maģistrālajiem cauruļvadiem un līnijām (kabeļiem) vai atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā)

7.2 Pie vietējas nozīmes ūdens piegādes cauruļvadiem pieskaitāmi ūdens ieguves urbumi un grodu akas, ūdenstorņi, ūdensapgādes cauruļvadi, siltumapgādes cauruļvadi un ūdens gradētavas.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā)

7.3 Pie vietējas nozīmes notekūdeņu cauruļvadiem pieskaitāmi kanalizācijas tīklu cauruļvadi, notekūdeņu kolektori un notekūdeņu attīrīšanas būves.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā)

7.4 Pie vietējas nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļiem pieskaitāmi vietējie virszemes vai apakšzemes elektrokabeļi un sakaru kabeļi, sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadi, kā arī vietējie televīzijas kabeļi un ar tiem saistītās koplietošanas antenas.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā)

8. Likuma 1.panta otrās daļas 4.punkts piemērojams tikai to reliģisko organizāciju nekustamajam īpašumam, kuras ir reģistrētas atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.

9. Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 4.punktu, par labdarībai un sociālajai aprūpei izmantotu nekustamo īpašumu uzskatāms nekustamais īpašums, kuru izmanto bezmaksas ēdināšanai, naktspatversmēm, kā arī citu veidu bezmaksas palīdzības sniegšanai.

10. Likuma 1.panta otrās daļas 5.punktā minētais saimnieciskās darbības aizliegums atsevišķu kategoriju zemei ir noteikts likumā "Par īpaši aizsargāja­mām dabas teritorijām" un citos likumos par valsts noteiktajām īpaši aizsargāja­mām dabas teritorijām.

11. (Svītrots ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.887)

12. Likuma 1.panta otrās daļas 6.punkta nosacījumi piemērojami tiem kultūras pieminekļiem, kuri ir iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kas apstiprināts likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktajā kārtībā. Par nekustamā īpašuma izmantošanu kultūras vajadzībām uz­skatāma tā izmantošana saskaņā ar likuma 1.panta otrās daļas 20.punktu.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.887 redakcijā)

13. (Svītrots ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

14. (Svītrots ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.887.)

15. Piemērojot likuma 1. panta otrās daļas 11. punktu, ar nodokli neapliek arī šādu nekustamo īpašumu (zemes vienību vai tās daļu, būvi vai tās daļu (telpu grupu) un dzīvokļa īpašumu), kas nav ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda un nav nodots lietošanā, piemēram, patapināts, izīrēts vai iznomāts:

15.1. nekustamo īpašumu, kas piekrīt valstij uz zvērināta notāra akta par mantojuma lietas izbeigšanu vai tiesas nolēmuma pamata kā bezmantinieka manta;

15.2. nekustamo īpašumu, kas piekrīt valstij uz tiesas nolēmuma pamata kā bezīpašnieka vai konfiscēta lieta;

15.3. nekustamo īpašumu, kas saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu ir nodots valsts institūcijas valdījumā;

15.4. nekustamo īpašumu, kas piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra bez likvidācijas veikšanas.

(MK 09.06.2014. noteikumu Nr.295 redakcijā)

16. Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 12.punktu, par ēkām, kuras izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā, uzskatāmas saimniecības un noliktavu ēkas (piemēram, govju, cūku un aitu kūtis, staļļi, apjumtie laidari, putnu kūtis, klētis, angāri, skābbarības torņi, nojumes kažokzvēru sprostu izvietošanai, kūtsmēslu un vircas krātuves, kautuves), kā arī lauksaimniecībā izmantojamās palīgēkas (piemēram, pagrabi, siltumnīcas, lopbarības tvertnes, tehnikas novietnes, graudu kaltes). Šis punkts neattiecas uz ēkām vai to daļām (telpu grupām), kuras izmanto lauksaimniecības produkcijas pārstrādei.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

17. (Svītrots no 01.01.2015. ar MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.295, sk. grozījumu 2.punktu)

17.1 Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 15.punktu, no budžeta finan­sējamās iestādes nosakāmas atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību lietotajam terminam "budžeta iestāde".

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.887 redakcijā)

18. Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 16.punktu, par izglītības vajadzībām izmantotām ēkām vai to daļām uzskatāmas ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās un augstākās izglītības iestādes izglītības funkciju nodrošināšanai.

19. (Svītrots ar MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.295)

20. Piemērojot likuma 1.panta trešo daļu, ar nodokli ir apliekama nekustamā īpašuma daļa proporcionāli nekustamā īpašuma platībai, kas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā vai ir iznomāta.

21. Piemērojot likuma 2.panta pirmo daļu, gadījumos, kad nekustamajam īpašumam vienlaikus ir gan īpašnieks, gan tiesiskais valdītājs, ja likumā nav noteikts, ka primārais nodokļa maksātājs ir lietotājs, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir īpašnieks. Ja zemesgabalu sadala un sadalīšanu reģistrē tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nekustamā īpašuma nodokli par atdalītajiem zemesgabaliem maksā persona, uz kuras vārda nesadalītais zemesgabals ir reģistrēts zemesgrāmatā.

(Grozīts ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146; MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.295)

22. Piemērojot likuma 2.panta trešo daļu:

22.1. šīs daļas 1.punktā minētie nekustamā īpašuma tiesiskie valdītāji, kuru zemesgabali atrodas lauku apvidū, līdz zemes reformas pabeigšanai nodokli sāk maksāt atbilstoši likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 2.panta ceturtās daļas nosacījumiem;

22.2. šīs daļas 3.punkts attiecas uz personām, kuras nekustamā īpašuma valdījumu ieguvušas, pamatojoties uz mantojuma tiesību, kā arī dāvinājuma vai atsavinājuma līgumu, tai skaitā tādu pirkuma līgumu, kas noslēgts, privatizējot dzīvokļa, mākslinieku darbnīcas vai nedzīvojamās telpas valstij, pašvaldībai vai dzīvokļu celtniecības kooperatīvam piederošā daudzdzīvokļu mājā.

(Grozīts ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

23. (Svītrots ar MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.295)

23.1 Piemērojot likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktu, 1.7 un 1.8 daļu:

23.1 1. par dzīvojamām mājām (telpu grupām) uzskata ēkas (telpu grupas), kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids atbilst normatīvajos aktos par būvju klasifikāciju noteiktajai būvju klasifikācijas nodaļai "Dzīvojamās mājas";

23.1 2. ja nekustamā īpašuma sastāvā ir vairāki nekustamā īpašuma nodokļa objekti, nekustamā īpašuma nodokļa likme tiek noteikta atsevišķi katram nekustamā īpašuma nodokļa objektam;

23.1 3. dzīvokļa īpašuma sastāvā esošu ēkas daļu (atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašumā esošās mājas daļas domājamo daļu) uzskata par atsevišķu nodokļa objektu;

23.1 4. dzīvokļu īpašumos nesadalītām mājām vai ēkām (to daļām), kurām ir veikta būves kadastrālā uzmērīšana, kuras rezultātā būvei ir noteikta viena vai vairākas telpu grupas, nekustamā īpašuma nodokļa likmi nosaka atsevišķi katrai telpu grupai;

23.1 5. dzīvokļu īpašumos nesadalītām mājām vai ēkām (to daļām), kurām nav veikta būves kadastrālā uzmērīšana, nekustamā īpašuma nodokļa likmi nosaka, ņemot vērā katram kopīpašniekam piederošo ēkas domājamo daļu kadastrālo vērtību;

23.1 6. dzīvokļu īpašumos nesadalītām mājām vai ēkām (to daļām), kurās ir veikta būves kadastrālā uzmērīšana, koplietošanas telpu grupas platībai piemēro attiecīgās likmes vai neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli proporcionāli telpu platībai, kas:

23.1 6.1. paredzēta vai tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai vai atbilst komersanta īpašumā esošām domājamām daļām un nav izīrēta dzīvošanai;

23.1 6.2. atbilst komersanta tiesiskajā valdījumā esošām domājamām daļām, ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā;

23.1 6.3. nav paredzēta un netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai vai atbilst komersanta īpašumā esošām domājamām daļām un ir izīrēta dzīvošanai;

23.1 6.4. nav apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli saskaņā ar likuma 1. panta otro daļu;

23.1 7. likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto likmi piemēro arī daudzdzīvokļu mājās esošajām mākslinieku darbnīcām, kuras likuma izpratnē pēc funkcionālās izmantošanas tiek pielīdzinātas dzīvošanai izmantotām telpu grupām.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146; MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.295)

23.2 Piemērojot likuma 3.panta 3.1 daļu:

23.2 1. minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums piemērojams neatkarīgi no tā, vai nodokli aprēķina par pilnu vai nepilnu taksācijas gadu;

23.2 2. ja par taksācijas gadu kopējā aprēķinātā nodokļa summa pēc atvieglojumu piemērošanas ir mazāka par septiņiem euro, trūcīgām un maznodrošinātām personām pašvaldība aprēķina nodokli, nepiemērojot minimālo nodokļa maksājumu - septiņi euro;

23.2 3. starpību starp likumā noteiktajā kārtībā aprēķināto nodokļa summu un minimālo nodokļa maksājumu - septiņi euro - uzskaita un ņem vērā, aprēķinot taksācijas gadā nodokli par citiem nodokļa objektiem un sadala proporcionāli aprēķinātajām nekustamā īpašuma nodokļa summām par visiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja nekustamā īpašuma nodokļa objektiem.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā, kas grozīta ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1065)

24. Piemērojot likuma 3.pantu, lai nodrošinātu aprēķinātā nodokļa uzskaiti, pašvaldība taksācijas gada sākumā katram nodokļa maksātājam atver personīgo kontu.

24.1 Lai samaksātu nekustamā īpašuma nodokli par valstij piederošajiem vai piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem, pēc nodokļa maksātāja vai tā pilnvarotās personas rakstiska lūguma, kurā norādīti visi pilnvarotās personas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošie nekustamie īpašumi, pašvaldība atver nodokļa maksātāja pilnvarotās personas personīgo kontu, kurā uzskaita veiktos nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgās pilnvarotās personas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Nekustamā īpašuma nodokļa un tā samaksai veikto maksājumu uzskaiti nodokļa maksātāja pilnvarotās personas personīgajā kontā uzsāk ar nākamo mēnesi pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas pašvaldības nodokļu administrācijā. Pilnvarotās personas personīgā konta stāvokli uz tā atvēršanas dienu nosaka atbilstoši nodokļa maksātāja personīgā konta stāvoklim šajā dienā par attiecīgajiem nekustamajiem īpašumiem.

(MK 07.04.2009. noteikumu Nr.301 redakcijā)

25. Personīgajā kontā tiek uzskaitīta nodokļa parāda vai pārmaksas summa par pirmstaksācijas periodu pēc stāvokļa uz taksācijas gada 1.janvāri, aprēķinātā nodokļa summa par kārtējo taksācijas gadu, papildus aprēķinātā, samazinātā un faktiski samaksātā nodokļa summa, kā arī aprēķinātā un samaksātā nokavējuma nauda, pamatparāda palielinājuma nauda un soda nauda.

26. Pašvaldībai nav pienākums nosūtīt nodokļa maksātājam salīdzinā­šanas aktu par nodokļa parādiem (parādu summas ar debitoriem salīdzināšanas paziņojums) par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

27. Ierakstus personīgajos kontos izdara, pamatojoties uz nodokļa maksā­šanas paziņojumiem vai maksātāju uzskaites reģistrā fiksētām nodokļa summām un samaksas termiņiem, nodokļa summu grozījumiem un dokumentiem par nodokļa samaksu (kases ieņēmumu orderis vai citi maksājumu apliecinoši doku­menti) vai pārmaksāto summu atmaksu maksātājam (kases izdevumu orderis vai citi maksājumu apliecinoši dokumenti).

28. Ierakstus personīgajos kontos izdara hronoloģiskā secībā. Nav pieļaujami nepaskaidroti labojumi.

29. Pašvaldība pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas uzskaita nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju reģistrā. Ierakstus reģistrā par katru nekustamo īpašumu, tā īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju izdara, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegtajām ziņām par nekustamo īpašumu - platību, kadastrālo vērtību un citiem nodokļa aprēķināšanai nepieciešamajiem kadastra datiem. Katram nodokļa maksātājam uzskaites reģistrā piešķir savu kārtas numuru. Uzskaites reģistrā fiksē nekustamā īpašuma nodokļa paziņojuma nosūtīšanas vai izsniegšanas datumu.

30. Pēc uzskaites datu maiņas vai pēc to precizēšanas izdara grozījumus maksātāju reģistrā. Tajā ieraksta arī nodokļa maksātājus, kuriem nodokļa maksāšanas pienākums radies taksācijas gada laikā, tas ir, pēc 1.janvāra, un izdara atzīmes par tiem maksātājiem, kuru maksāšanas pienākums beidzies taksācijas gada laikā.

31. Ja vienam nekustamā īpašuma objektam uz kopīpašuma tiesību pamata ir vairāki īpašnieki vai valdītāji, uzskaites reģistrā ieraksta uzskaites datus un aprēķinātā nodokļa summas par katru kopīpašnieku (kopvaldītāju) atsevišķi.

31.1 (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

32. Likuma 5.panta otrajā daļā noteiktais nodokļa atvieglojums piemērojams, ja politiski represētā persona likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" noteiktajā kārtībā ir saņēmusi politiski represētās personas apliecību.

33. Politiski represētā persona, kurai saskaņā ar likuma 5.panta otrās daļas nosacījumiem ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu, iesniedz pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, šādus dokumentus:

33.1. politiski represētās personas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

33.2. iesniegumu par nodokļa atvieglojuma piemērošanu ar apliecinā­jumu, ka zeme vai tās daļa un individuālā dzīvojamā māja vai tās daļa (telpu grupa) netiek izmantota vai dzīvokļa īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā;

33.3. (svītrots ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.887).

(Grozīts ar MK 18.12.2007. noteikumiem Nr.887; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645; MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

34. Nodokļa maksātājam ir pienākums mēneša laikā rakstiski informēt pašvaldību par saimnieciskās darbības uzsākšanu nekustamajā īpašumā, par kuru piešķirts nodokļa atvieglojums saskaņā ar šā likuma 5.panta otro daļu.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

34.1 Ja nodokļa maksātājs ir pārkāpis šo noteikumu 34.punktu, pašvaldība aprēķina nekustamā īpašuma nodokli nepamatoti piešķirto atvieglojumu apmērā, papildus aprēķinātajam nodoklim nosakot samaksas termiņus saskaņā ar likuma 6.panta trešo daļu tajā taksācijas gadā, par kuru veikts nekustamā īpašuma nodokļa papildu aprēķins.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā)

35. Nodokļa atvieglojums piemērojams ar nākamo mēnesi pēc šo noteikumu 33.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

(MK 28.02.2012. noteikumu Nr.146 redakcijā)

36. Piemērojot likuma 6.panta pirmo daļu, pašvaldība nosūta nodokļa maksāšanas paziņojumu, kurā iekļauj šādu informāciju:

36.1. nodokļa maksātājs un nodokļa saņēmējs;

36.2. atsauces uz likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pantiem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem, ar kuriem saskaņā nodoklis aprēķināts;

36.3. nodokļa objekti un nodokļa aprēķins;

36.4. nodokļa samaksas termiņš un pašvaldības konta rekvizīti;

36.5. nodokļa maksātāja atbildība;

36.6. nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma apstrīdēšanas kārtība;

36.7. atbildīgās amatpersonas rekvizīti.

37. Pašvaldība nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu var nosūtīt par katru nekustamā īpašuma objektu atsevišķi.

38. Nekustamā īpašuma nodokli maksā saskaņā ar nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu.

(MK 28.02.2012. noteikumu Nr.146 redakcijā)

39. Piemērojot likuma 6.panta pirmo daļu, ja pilnvarnieks ir nodokļa maksātājs par automašīnu vai laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības nekustamo īpašumu, kas ir atsevišķu sabiedrības biedriem piederošu nekustamo īpašumu kopums, pašvaldība nosūta pilnvarniekam kopējo nodokļa maksāšanas paziņojumu, kurā norāda aprēķināto nodokļa summu arī par katra kooperatīvās sabiedrības biedra nekustamo īpašumu. Ja garāžu boksu aizņemtā zeme nav sadalīta starp garāžu īpašniekiem, nodokļa maksāšanas paziņojumā norāda tikai kopējo nodokļa summu par zemi.

40. (Svītrots ar MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.295)

41. (Svītrots ar MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.295)

42. Piemērojot likuma 6.panta trešo daļu:

42.1. ja nodokli maksā par vairākiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas vienas pašvaldības teritorijā, samaksātā nodokļa summa tiek sadalīta proporcionāli pa atsevišķiem objektiem;

42.2. ja nodokli maksā reizi gadā avansā, tas jāsamaksā līdz noteiktajam taksācijas gada pirmā maksājuma termiņam;

42.3. ja nekustamā īpašuma nodokli maksā par valstij piederošajiem vai piekritīgajiem nekustamajiem īpašumiem, nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja pilnvarotās personas veiktos maksājumus, ja pilnvarotajai personai ir izveidots atsevišķs personīgais konts, uzskaita un sadala proporcionāli pa visiem nodokļa maksātāja pilnvarotās personas personīgajā kontā uzskaitītajiem nekustamajiem īpašumiem.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.301)

43. (Svītrots ar MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.295)

44. Piemērojot likuma 7.panta otrās daļas 2. un 3.punktu:

44.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, piesakoties pašvaldībā kā nodokļa maksātājs, uzrāda īpašuma vai valdījuma tiesības apstiprinošus dokumentus un rakstiski sniedz šādu informāciju par nekustamo īpašumu:

44.1.1. kadastra numurs;

44.1.2. nekustamā īpašuma sastāvā esošo kadastra objektu (zemes vienības, ēkas, inženierbūves, telpu grupas) kadastra apzīmējumi;

44.2. valsts nekustamā īpašuma lietotājs vai nomnieks, piesakoties pašvaldībā kā nodokļa maksātājs, uzrāda lietošanas vai nomas tiesības apstiprinošus dokumentus un rakstiski sniedz šādu informāciju:

44.2.1. ja lietošanā vai nomā nodots nekustamais īpašums:

44.2.1.1. nekustamā īpašuma kadastra numuru;

44.2.1.2. nekustamā īpašuma sastāvā esošo kadastra objektu (zemes vienī­bas, ēkas, inženierbūves, telpu grupas vai zemes vienības daļas) kadastra apzīmējumus;

44.2.2. ja lietošanā vai nomā nodots kadastra objekts (zemes vienība, zemes vienības daļa, ēka, inženierbūve, telpu grupa) - kadastra objekta kadastra apzīmējumu.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645; MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

44.1 (Svītrots ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

44.2 (Svītrots ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

44.3 (Svītrots ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

45. Piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, Valsts ieņēmumu dienests izlases kārtībā pārbauda pašvaldību veikto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas, iekasēšanas un uzskaites atbilstību likuma normām.

46. Pēc šo noteikumu 45.punktā minētās pārbaudes Valsts ieņēmumu dienests sastāda aktu divos eksemplāros. Vienu akta eksemplāru Valsts ieņēmumu dienests izsniedz pašvaldībai. Ja:

46.1. republikas pilsētas vai novada dome ir pieņēmusi nelikumīgu lēmumu, kas nav saistīts ar konkrētu nodokļa maksātāju, pārbaudes veicējs informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kurš likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā aptur nelikumīgos republikas pilsētas vai novada domes saistošos noteikumus vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību;

46.2. konstatēti likuma pārkāpumi attiecībā uz nodokļa aprēķināšanu konkrētam nodokļa maksātājam, pārbaudes veicējs uzdod pašvaldībai novērst attiecīgos pārkāpu­mus, kā arī rakstiski informē par to attiecīgo nodokļa maksātāju.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.301; MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.295)

46.1 (Svītrots ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

47. Likuma pārejas noteikumu 3. punkta izpratnē par zemes lietotāju uzskata personu, kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas laikā zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī personu, kura faktiski izmanto (lieto) zemi bez dokumentu noformēšanas par zemes lietošanas tiesībām.

(MK 09.06.2014. noteikumu Nr.295 redakcijā)

47.1 Par ēkas lietotāju likuma pārejas noteikumu 3.1 punkta izpratnē uzskatāma persona, kura faktiski izmanto ēku (tās daļu) bez dokumentu noformēšanas.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā)

48. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

49. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

50. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

51. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

52. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

53. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

54. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

55. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

56. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

57. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

58. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

59. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

60. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1645)

60.1 Piemērojot likuma pārejas noteikumu 22.punktu:

60.1 1. nekustamā īpašuma lietošanas mērķis uzskatāms par nemainītu, ja Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" noteiktajā kārtībā pašvaldība nav mainījusi nekustamā īpašuma lietošanas mērķi vai lietošanas mērķis mainīts, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, uz administratīvo aktu (iestādes lēmumu), kurš atceļ iepriekš pieņemto prettiesisko lēmumu, vai uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pantu;

60.1 2. ja, pamatojoties uz likuma 1.panta otrās daļas 13.punktā paredzēto nosacījumu, nekustamā īpašuma nodoklis par rekonstruētu ēku iepriekšējam taksācijas gadam nav aprēķināts, nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu piemēro, ņemot vērā nodokļa summu, kāda būtu aprēķināta, ja uz šo ēku netiktu attiecināts minētais likuma nosacījums. Citos gadījumos, kad nekustamā īpašuma nodoklis, pamatojoties uz likuma 1.panta otrās daļas nosacījumiem, par konkrētu nekustamā īpašuma objektu iepriekšējam taksācijas gadam nav aprēķināts, nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu nepiemēro;

60.1 3. nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu piemēro, ja:

60.1 3.1. zemes vienībai nav mainīta tās kopējā platība un kopējās izmaiņas, kas radušās pēc zemes vienības lietošanas mērķu maiņas, nepārsniedz 10 procentus no zemes vienības kopējās platības;

60.1 3.2. zemes vienību ar vienu lietošanas mērķi sadala vairākās zemes vienībās un atdalītajām zemes vienībām nosaka tādu pašu lietošanas mērķi, kāds bija zemes vienībai pirms tās sadalīšanas.

(MK 18.12.2007. noteikumu Nr.887 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.301)

60.2 Inženierbūvēm, kā arī tām ēkām, kas atbilstoši normatīvajos aktos apstiprinātai būvju klasifikācijai un normatīvajos aktos noteiktai būvju tipu pārejas tabulai ar 2010.gada 1.martu no inženierbūvēm pārklasificējas par ēkām, nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadā aprēķina pēc būves kadastrālās vērtības uz 2010.gada 1.martu, bet, ja būve reģistrēta pēc 2010.gada 1.marta - pēc būves kadastrālās vērtības tās reģistrācijas dienā.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā)

61. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumus Nr.131 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 125./126.nr.; 2001, 68.nr.; 2002, 111.nr.; 2003, 183.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.495
Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma paraugs

(Pielikums svītrots ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.146)

2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.495

(Pielikums MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1645 redakcijā)

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 495Pieņemts: 20.06.2006.Stājas spēkā: 28.06.2006. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 98 (3466), 27.06.2006.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
138366
{"selected":{"value":"01.01.2015","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"17.06.2014","iso_value":"2014\/06\/17","content":"<font class='s-1'>17.06.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-16.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.03.2012","iso_value":"2012\/03\/08","content":"<font class='s-1'>08.03.2012.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-07.03.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.04.2009","iso_value":"2009\/04\/16","content":"<font class='s-1'>16.04.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-15.04.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.06.2006","iso_value":"2006\/06\/28","content":"<font class='s-1'>28.06.2006.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2015
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)