1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) hidroelektrostacija — būves un iekārtas, ar kuru palīdzību ūdens hidraulisko enerģiju pārveido elektroenerģijā;

2) hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves — hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamo būvju komplekss, tai skaitā aizsprosti, dambji, hidroelektrostacijas ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, sūkņu stacijas, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, aizsargdambji, krastu nostiprinājumi, atbalsta sienas un citas būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens;

3) hidrotehnisko būvju valdītājs — īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas būvē, lieto vai uztur hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves un ar savu darbību vai bezdarbību var ietekmēt to stāvokli;

4) trešā persona — hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, hidrotehniskās būves īpašnieku un apdrošinātāju. Apdrošinātā darbinieks un persona, kas uz cita līguma pamata sniedz pakalpojumu hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nodrošināšanai, tiek uzskatīta par trešo personu, ja tai nodarītie zaudējumi nav saistāmi ar darba tiesiskajām attiecībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2006.)

2. pants. Likums nosaka hidroelektrostaciju (turpmāk — HES) hidrotehnisko būvju valdītāju darbības tiesiskos pamatus, kā arī organizatoriskos pasākumus, kas veicami, lai panāktu esošo, atjaunojamo un jaunbūvējamo HES hidrotehnisko būvju drošumu, un institūciju, kura kontrolē HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas, drošuma deklarācijas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas esību, kā arī institūciju, kura ir tiesīga pieņemt lēmumu par HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas apturēšanu, ja tiek konstatēti to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.

(16.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

3.pants. (1) Ir šādas HES hidrotehnisko būvju drošuma klases:

1) A klase — būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi;

2) B klase — būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, bet tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi;

3) C klase — būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, bet zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi ir nenozīmīgs.

(2) HES hidrotehnisko būvju paredzēto drošuma klasi norāda projektēšanas uzdevumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004., 12.06.2009., 21.02.2013. un 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

6.pants. Drošuma programmas izpildi A klases HES hidrotehniskajām būvēm uzsāk vienlaikus ar būvdarbiem, B un C klases HES hidrotehniskajām būvēm — pēc to pieņemšanas ekspluatācijā.

10.pants. Ja HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērojumi, kontroles mērījumi un pārbaudes liecina, ka šo būvju turpmāka ekspluatācija var izraisīt to sagraušanu, HES valdītājam ir tiesības, ievērojot drošuma programmu, pieņemt lēmumu par ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanu un pienākums nekavējoties par to ziņot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam un šā dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem apdraudētajos rajonos, kā arī lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem.

11. pants. Ja kādā no HES hidrotehniskajām būvēm konstatētas novirzes no hidrobūves drošuma kritērijiem, kas var radīt katastrofas draudus, HES valdītājs nekavējoties par to ziņo lejpus esošai pašvaldībai, lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

(16.09.2021. likumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

12.pants.

(Izslēgts ar 21.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2013.)

13. pants. (1) Būvniecības valsts kontroles birojs var pieņemt lēmumu par A klases HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas apturēšanu, bet pašvaldības administratīvā komisija — par B klases HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas apturēšanu, ja tiek konstatēta šo būvju ekspluatācija bez valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas.

(2) Būvniecības valsts kontroles birojs var pieņemt lēmumu par A klases HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas apturēšanu, bet pašvaldības administratīvā komisija — par B un C klases HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas apturēšanu, ja tiek konstatēta šo būvju ekspluatācija bez izstrādātas drošuma programmas vai bez iesniegtas HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(16.09.2021. likumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

1. Likuma 4.panta prasība apdrošināt civiltiesisko atbildību stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. (Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

3. (Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

4. HES hidrotehnisko būvju valdītājs, kurš HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju un tajā iekļauto pārskatu par drošuma programmas izpildi iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai 2012.gadā, nākamo drošuma deklarāciju iesniedz Ekonomikas ministrijai ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.jūnijam.

(21.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.03.2013.)

5. Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. novembrim izdod šā likuma 5. un 9. pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumi Nr. 70 "Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(16.09.2021. likumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)