Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts kompensāciju cietušajiem
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo (turpmāk — cietušais), tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu (turpmāk — kaitējums).

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

2.pants. Likuma darbība

(1) Likums reglamentē kārtību, kādā Juridiskās palīdzības administrācija izmaksā valsts kompensāciju cietušajam, un valsts kompensācijas apmēru.

(2) Valsts kompensācijas pieprasīšana un izmaksāšana, pamatojoties uz šo likumu, neierobežo cietušā tiesības pieprasīt kompensāciju saskaņā ar Kriminālprocesa likumu un Civilprocesa likumu.

(21) Šā likuma noteikumi par noziedzīga nodarījuma izdarītāju attiecināmi uz personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto, aizdomās turēto, apsūdzēto, uz personu, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, un notiesāto.

(3) Cietušajam nav tiesību saņemt valsts kompensāciju, ja noziedzīgs nodarījums bijis vērsts pret satiksmes drošību un cietušajam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

3.pants. Tiesības uz valsts kompensāciju

(1) Tiesības uz valsts kompensāciju ir cietušajam.

(2) Cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu nav saucams pie kriminālatbildības.

(3) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušais miris un nav pieprasījis valsts kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav saņēmis, valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā.

(4) Tiesības uz valsts kompensāciju ir, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā:

1) iestājusies personas nāve;

2) cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi;

3) aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība;

4) cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris;

5) cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

3.1 pants. Pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju

Pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju ir:

1) cietušajam, ja viņš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju;

2) noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kurš atzīts par vainīgu, pamatojoties uz notiesājošu spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ.

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

4.pants. Juridiskās palīdzības administrācijas uzdevumi

(1) Juridiskās palīdzības administrācija:

1) izmaksā valsts kompensāciju atbilstoši šim likumam;

2) izveido un uztur valsts kompensācijas reģistru;

3) nodrošina izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no cietušā, kurš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju;

4) nodrošina cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja;

5) atbilstoši šim likumam sadarbojas ar Eiropas Komisiju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

6) pieprasa no procesa virzītāja vai zvērināta tiesu izpildītāja informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par valsts kompensāciju.

(2) Līdzekļus, kas piedzīti šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos, iemaksā valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

5.pants. Valsts kompensācijas līdzekļi

Valsts kompensācija, kas paredzēta šā likuma 4.pantā minēto uzdevumu izpildei, tiek izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti Juridiskās palīdzības administrācijai.

6.pants. Valsts kompensācijas reģistrs

(1) Ziņu iekļaušanu valsts kompensācijas reģistrā, to apstrādi, izmantošanu un valsts kompensācijas reģistra uzturēšanu nodrošina Juridiskās palīdzības administrācija. Juridiskās palīdzības administrācija ir valsts kompensācijas reģistra pārzine un turētāja.

(2) Valsts kompensācijas reģistrā iekļauj ziņas par valsts kompensācijas izmaksāšanu cietušajiem, par atteikumiem to izmaksāt, kā arī ziņas par regresa prasībām.

(3) Ministru kabinets nosaka valsts kompensācijas reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā tiek nodrošināta piekļuve šai informācijai.

II nodaļa
Valsts kompensācijas pieprasīšanas un izmaksāšanas kārtība un nosacījumi

7.pants. Valsts kompensācijas maksimālais apmērs

(1) Vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo.

(2) Kompensācija tiek izmaksāta:

1) 100 procentu apmērā, ja iestājusies personas nāve;

2) 70 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā izvarošana vai seksuāla vardarbība, vai aizskarta nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris;

3) 50 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, izņemot šīs daļas 2.punktā minētos gadījumus, vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

(3) Personai, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 120., 121., 122., 127., 128. vai 129.panta, valsts kompensācija tiek izmaksāta 50 procentu apmērā no šā panta otrajā daļā noteiktā valsts kompensācijas apmēra.

(4) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(5) (Izslēgta ar 15.11.2012. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009., 15.11.2012. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014.)

7.1 pants. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēra noteikšana

(1) Ja cietušais ir saņēmis kompensāciju par nodarīto kaitējumu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa vietā no citas personas, valsts kompensācijas apmēru samazina atbilstoši jau saņemtajai kompensācijai.

(2) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā vienlaikus iestājušās šā likuma 7.panta otrās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās sekas, izmaksā vienu valsts kompensāciju atbilstoši noziedzīga nodarījuma smagākajām sekām. Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam vienlaikus iestājušās šā likuma 7.panta otrās daļas 2. vai 3.punktā minētās vairākas viena un tā paša smaguma sekas, izmaksā vienu valsts kompensāciju šā likuma 7.panta noteiktajā apmērā atbilstoši attiecīgajām noziedzīga nodarījuma sekām.

(3) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies vairāku personu nāve, cietušajam izmaksā valsts kompensāciju atbilstoši to personu skaitam, kuru nāve, sakarā ar ko persona atzīta par cietušo, ir iestājusies noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(4) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve un kriminālprocesā par cietušajiem atzītas vairākas personas, šīm personām izmaksā valsts kompensāciju, sadalot to proporcionāli cietušo skaitam.

(5) Ja pēc valsts kompensācijas izmaksāšanas sakarā ar noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos personas nāvi procesa virzītājs tajā pašā kriminālprocesā par cietušo atzīst citu personu, valsts kompensāciju tai izmaksā tādā pašā apmērā, kādā tā tika izmaksāta cietušajam vai cietušajiem.

(6) Ja valsts kompensācija par noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos personas nāvi izmaksāta vairākiem cietušajiem un šajā likumā noteiktajos gadījumos Juridiskās palīdzības administrācija ir pieņēmusi lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu no cietušā, piedzenamo valsts kompensācijas daļu izmaksā citam cietušajam vai proporcionāli citiem cietušajiem tajā pašā kriminālprocesā. Šīs daļas pirmajā teikumā minētais nosacījums nav piemērojams, ja Juridiskās palīdzības administrācija ir pieņēmusi lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu no cietušā sakarā ar to, ka cietušais ir saņēmis kompensāciju par nodarīto kaitējumu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa vietā no citas personas.

(7) Ja persona atzīta par cietušo kriminālprocesā un tajā pašā kriminālprocesā atzīta par cietušo arī sakarā ar noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos citas personas nāvi, cietušajam izmaksā valsts kompensāciju gan par sekām, kas viņam iestājušās noziedzīga nodarījuma rezultātā, gan kompensāciju sakarā ar noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos citas personas nāvi.

(8) Ja valsts kompensācija izmaksāta un galīgajā nolēmumā konstatēts, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam ir iestājušās smagākas sekas, viņam izmaksā starpību starp izmaksāto un izmaksājamo valsts kompensāciju.

(9) Ja cietušais miris un nav pieprasījis valsts kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav saņēmis, personai, kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā, izmaksā valsts kompensāciju tādā apmērā, kādā tā būtu izmaksājama cietušajam, kas ir miris.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

8.pants. Valsts kompensācijas pieprasījums un tam pievienojamie dokumenti

(1) Lai saņemtu valsts kompensāciju, cietušais iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai valsts kompensācijas pieprasījumu — aizpildītu valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapu, kuras paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Ja valsts kompensācijas pieprasīšanas brīdī kriminālprocesā nav pieņemts galīgais nolēmums, cietušais valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapai pievieno procesa virzītāja izziņu, kurā norādīts:

1) noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks un vieta;

2) noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija, izziņas izsniegšanas brīdī konstatētā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vainas forma, kriminālprocesa uzsākšanas datums un krimināllietas numurs;

3) informācija par personu, kura kriminālprocesā atzīta par cietušo (vārds, uzvārds, personas kods, kriminālprocesā norādītā personas dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija, kā arī datums, kad persona atzīta par cietušo);

4) informācija par personu, kura kriminālprocesā atzīta par cietušā pārstāvi (vārds, uzvārds, personas kods, kriminālprocesā norādītā personas dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija, kā arī datums, kad persona atzīta par pārstāvi), ja cietušais tiesības īsteno ar pārstāvja starpniecību;

5) noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītā kaitējuma raksturs (iestājusies personas nāve, miesas bojājumu smagums, tikumības vai dzimumneaizskaramības aizskārums, cilvēku tirdzniecības norādošo pazīmju esība vai konstatēts cilvēka imūndeficīta vīruss, B vai C hepatīts);

6) eksperta atzinuma sniegšanas datums, atzinuma numurs un ekspertīzes izdarītājs;

7) informācija par noziedzīga nodarījuma izdarītāju kriminālprocesā, ja šādas informācijas izpaušana netraucē patiesības noskaidrošanu lietā;

8) to personu skaits, kuras atzītas par cietušajiem tajā pašā kriminālprocesā sakarā ar iestājušos personas nāvi, un informācija par šīm personām (vārds, uzvārds, personas kods, kriminālprocesā norādītā personas dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija, kā arī datums, kad persona atzīta par cietušo).

(3) Ja kriminālprocess ir pabeigts vai stājies spēkā procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu personu nereabilitējošu apstākļu dēļ, cietušais valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapai pievieno spēkā stājušos galīgo procesa virzītāja nolēmumu. Ja tiesas spriedumā vai procesa virzītāja galīgajā nolēmumā cietušajam kriminālprocesuālajā vai civilprocesuālajā kārtībā noteiktais atlīdzinājums par noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu nav izpildīts vai izpildīts nepilnīgi, procesa virzītāja galīgajam nolēmumam pievieno izpildu dokumenta kopiju.

(4) Cietušais Juridiskās palīdzības administrācijā var bez maksas saņemt valsts kompensācijas pieprasījuma veidlapu, kā arī informāciju par veidlapas aizpildīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

9.pants. Valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņš

Valsts kompensācijas pieprasījumu Juridiskās palīdzības administrācijai iesniedz gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

10.pants. Kārtība, kādā izskata valsts kompensācijas pieprasījumus

(1) Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, tā septiņu dienu laikā pēc valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas informē par to cietušo.

(3) Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešama papildu informācija, šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu aptur līdz visas Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasītās informācijas saņemšanai.

(4) Ja Juridiskās palīdzības administrācija 15 dienu laikā nesaņem pieprasīto informāciju, tā var lemt par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju. Lēmums par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju šajā gadījumā nav šķērslis, lai cietušais atkārtoti vērstos Juridiskās palīdzības administrācijā ar valsts kompensācijas pieprasījumu, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(5) Ja konstatē, ka valsts kompensācija pieprasīta par to pašu noziedzīgu nodarījumu, uz kura pamata valsts kompensācija jau izmaksāta, Juridiskās palīdzības administrācija valsts kompensācijas pieprasījumu neizskata un atdod atpakaļ personai, kura to iesniegusi.

(6) Atkārtots valsts kompensācijas pieprasījums par to pašu noziedzīgu nodarījumu ir pieļaujams, ja notikušas izmaiņas iepriekš iesniegtajā informācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

11.pants. Valsts kompensācijas izmaksāšana

(1) Valsts kompensāciju izmaksā par cietušo atzītajai personai vienā maksājumā.

(2) Valsts kompensāciju izmaksā mē­neša laikā pēc dienas, kad pieņemts lēmums par valsts kompensācijas izmaksāšanu.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija valsts kompensācijas summu ieskaita valsts kompensācijas pieprasījumā norādītajā bankas kontā. Ja bankas konts nav norādīts, valsts kompensāciju ieskaita pasta norēķinu sistēmas norēķinu kontā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

12.pants. Atteikums izmaksāt valsts kompensāciju

Valsts kompensācija netiek izmaksāta, ja:

1) tā pieprasīta nepamatoti;

2) ir nokavēts šajā likumā noteiktais tās pieprasījuma iesniegšanas termiņš, izņemot gadījumus, kad termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ (piemēram, personas slimība);

3) konstatēts, ka cietušais, to pieprasot, apzināti sniedzis nepatiesas ziņas;

4) cietušais ir saņēmis no noziedzīga nodarījuma izdarītāja atlīdzību, kuras apmērs pārsniedz šajā likumā paredzēto valsts kompensācijas apmēru vai ir vienāds ar to.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

13.pants. Izmaiņas sniegtajās ziņās

Ja notikušas izmaiņas valsts kompensācijas pieprasījumā minētajās ziņās, cietušajam ir pienākums paziņot par to Juridiskās palīdzības administrācijai septiņu dienu laikā pēc tam, kad viņš uzzinājis par izmaiņām.

14.pants. Lēmuma par valsts kompensāciju paziņošana

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju paziņo rakstveidā, nosūtot to uz valsts kompensācijas pieprasījumā norādīto adresi vai nododot adresātam vai viņa pārstāvim personiski.

(2) Lēmuma par valsts kompensāciju norakstu, kā arī maksājuma uzdevuma kopiju nosūta:

1) procesa virzītājam, ja kriminālprocesā nav pieņemts galīgais nolēmums;

2) iestādei, kura pieņēmusi galīgo nolēmumu, ja kriminālprocess ir pabeigts;

3) iestādei, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja kriminālprocess ir izbeigts.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

15.pants. Kārtība, kādā var apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par valsts kompensāciju

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijai. Juridiskās palīdzības administrācija pārsūta iesniegumu Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto apstrīdēšanas iesniegumu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

16.pants. Regresa tiesības

(Izslēgts ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

III nodaļa
Sadarbība ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm

17.pants. Sadarbība, izmaksājot kompensāciju par kaitējumu, kas radies Latvijas teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā

(1) Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvīgi dzīvojošas personas pieprasījumu izmaksāt kompensāciju par kaitējumu, kas radies Latvijas teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieprasījumu iesniedz latviešu vai angļu valodā. Dokumentiem, kuri iesniedzami Juridiskās palīdzības administrācijai, nav jābūt legalizētiem, un tiem nav piemērojama līdzvērtīga formalitāte.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz cietušajam, bet, ja pieprasījums saņemts no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes, — arī tai šādu informāciju:

1) valsts kompensācijas pieprasījuma saņemšanas apstiprinājumu vai atteikumu pieņemt valsts kompensācijas pieprasījumu;

2) lēmuma pieņemšanas termiņu;

3) informāciju par prasības izskatīšanai papildus nepieciešamajiem dokumentiem vai citu informāciju, ja nav iesniegti visi dokumenti;

4) tās Juridiskās palīdzības administrācijas amatpersonas kontaktinformāciju, kura atbild par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz valsts kompensācijas izmaksāšanu.

(4) Lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt kompensāciju Juridiskās palīdzības administrācija nosūta cietušajam, kurš pastāvīgi dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja pieprasījums saņemts no tās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. un 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

18.pants. Sadarbība, izmaksājot kompensāciju par kaitējumu, kas radies citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā

(1) Cietušajam, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā un kuram radies kaitējums citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir tiesības tieši vai ar Juridiskās palīdzības administrācijas starpniecību iesniegt valsts kompensācijas pieprasījumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(2) Valsts kompensācijas pieprasījumu iesniedz valodā, kuru attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi kā sev pieņemamu.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija sniedz cietušajam informāciju par citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu noteiktajiem valsts kompensācijas izmaksāšanas nosacījumiem, kārtību un papildu prasībām.

(4) Juridiskās palīdzības administrācija septiņu dienu laikā noformē valsts kompensācijas pieprasījumu atbilstoši konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts noteiktajam kompensācijas pieprasījumam un kopā ar citiem nepieciešamajiem dokumentiem nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(5) Juridiskās palīdzības administrācija pēc tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma, kura izskata valsts kompensācijas pieprasījumu, nodrošina kriminālprocesā iesaistīto personu uzklausīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

IV nodaļa
Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa

(Nodaļa 11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

19.pants. Juridiskās palīdzības administrācijas tiesības, nodrošinot izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu

Juridiskās palīdzības administrācijai, nodrošinot izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu, ir šādas tiesības:

1) pieprasīt no cietušā, viņa pārstāvja, noziedzīga nodarījuma izdarītāja, citām valsts un pašvaldību iestādēm izmaksātās valsts kompensācijas piedziņai nepieciešamo informāciju;

2) bez īpaša tiesas nolēmuma stāties cietušā (piedzinēja) vietā, lai atgūtu izmaksāto valsts kompensācijas summu;

3) uzlikt par pienākumu cietušajam atmaksāt valsts budžetā saņemto valsts kompensāciju, ja viņš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju;

4) uzlikt par pienākumu noziedzīga nodarījuma izdarītājam atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju;

5) sadalīt atmaksājamo valsts kompensācijas summu daļās, ja no cietušā vai noziedzīga nodarījuma izdarītāja saņemts motivēts rakstveida iesniegums. Ja atmaksājamā valsts kompensācijas summa tiek sadalīta daļās, visa summa atmaksājama gada laikā no dienas, kad stājies spēkā Juridiskās palīdzības administrācijas lēmums par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu;

6) pieprasīt informāciju no zvērināta tiesu izpildītāja par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas procesu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

20.pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa no cietušā, kurš saņēmis valsts kompensāciju

(1) Ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir konstatēts, ka cietušais apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu valsts kompensāciju, Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu un paziņo to cietušajam.

(2) Cietušajam ir pienākums šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu izpildīt 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Ja cietušais neizpilda šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu noteiktajā termiņā, Juridiskās palīdzības administrācija sagatavo brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi un paziņo to cietušajam.

(4) Ja cietušais šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu labprātīgi neizpilda 10 dienu laikā pēc tam, kad saņēmis brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi, Juridiskās palīdzības administrācija sagatavo un iesniedz izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu.

(5) Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu izpildes termiņš ir 10 gadi. Iestājoties minētajam termiņam, izpildu lietvedība, pamatojoties uz Civilprocesa likumu, tiek izbeigta.

21.pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņa no noziedzīga nodarījuma izdarītāja

(1) Ja cietušais valsts kompensāciju saņēmis kriminālprocesā, kurā nav pieņemts galīgais nolēmums, pieteikuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu valsts interesēs uzturēšanu spēkā un apmierināšanu nodrošina Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja cietušais valsts kompensāciju pieprasījis pabeigtā kriminālprocesā un tiesa apmierinājusi cietušā kompensācijas pieteikumu, Juridiskās palīdzības administrācija ar lēmumu par valsts kompensāciju stājas cietušā (piedzinēja) vietā izmaksātās valsts kompensācijas summas apmērā. Minēto lēmumu nosūta cietušajam vai viņa pārstāvim un zvērinātam tiesu izpildītājam.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija nosūta paziņojumu noziedzīga nodarījuma izdarītājam, kā arī tiesai, kas taisījusi notiesājošu spriedumu, informējot, ka Juridiskās palīdzības administrācija stājas cietušā (piedzinēja) vietā izmaksātās valsts kompensācijas summas apmērā.

(4) Ja kriminālprocess ir pabeigts un tā ietvaros nav saņemts cietušā kompensācijas pieteikums, cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas summas piedziņu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja nodrošina šā likuma 20.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja kriminālprocess ir izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ un cietušais saņēmis valsts kompensāciju, izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja nodrošina šā likuma 20.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

22.pants. Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu piespiedu izpilde

(1) Lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu piespiedu izpildi veic zvērināts tiesu izpildītājs.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs 30 dienu laikā pēc Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasījuma saņemšanas sniedz tai rakstveida informāciju par lēmuma piespiedu izpildes gaitu un rezultātiem.

(3) Zvērināts tiesu izpildītājs ieskaita attiecīgajā valsts budžeta kontā naudas līdzekļus, kas piedzīti uz izpildrīkojuma vai izpildraksta pamata, un informē par to Juridiskās palīdzības administrāciju.

23.pants. Kārtība, kādā var apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu

(1) Lēmumu par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Juridiskās palīdzības administrācijai. Juridiskās palīdzības administrācija pārsūta iesniegumu Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrijas lēmumu, kas pieņemts, izskatot šā panta pirmajā daļā minēto apstrīdēšanas iesniegumu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

24.pants. Izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas neuzsākšana vai izbeigšana

Juridiskās palīdzības administrācija izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas administratīvo lietu neuzsāk, kā arī uzsākto administratīvo lietu izbeidz, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) iestājies lēmuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu izpildes noilgums;

2) iestājies kāds no apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību vai nepieļauj kriminālprocesu, izņemot gadījumus, kad kriminālprocess izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ;

3) fiziskā persona mirusi un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu;

4) notecējis Civilprocesa likumā noteiktais termiņš attiecībā uz izpildu dokumentu iesniegšanu piespiedu izpildei.

Pārejas noteikumi

1. Tiesības vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā ar valsts kompensācijas pieprasījumu ir tām personām, kuras atzītas par cietušajiem noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti pēc 2005.gada 30.jūnija. Personas, kuras atzītas par cietušajiem noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti pēc 2005.gada 30.jūnija, līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgas iesniegt valsts kompensācijas pieprasījumu līdz 2006. gada 31.decembrim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

2. Tiesības vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā ar valsts kompensācijas pieprasījumu, ja noziedzīgs nodarījums bijis vērsts pret personas veselību un cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, ir tām personām, kuras šāda noziedzīga nodarījuma rezultātā atzītas par cietušajiem pēc 2007.gada 1.jūlija.

3. Šā likuma 7.panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētais nosacījums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz 2013.gada 31.decembrim vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs tiek noteikts četru minimālo mēneša darba algu apmērā, un šā likuma 7.panta otrajā daļā noteiktās izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs tiek aprēķināts, par pamatu ņemot četras minimālās mēneša darba algas.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

4. Valsts kompensācijas pieprasījumus, kurus Juridiskās palīdzības administrācija saņēmusi līdz 2009.gada 1.augustam, tā izskata un valsts kompensāciju piešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2009.gada 1.augustam.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2009.)

5. Valsts kompensācijas pieprasījumus, kurus Juridiskās palīdzības administrācija saņēmusi līdz 2012.gada 31.decembrim, tā izskata un valsts kompensāciju piešķir atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 5.aprīļa direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 18.maijā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2006.gada 6.jūnijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 18.05.2006.Stājas spēkā: 20.06.2006. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  KrimināltiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 87 (3455), 06.06.2006., "Ziņotājs", 13, 13.07.2006.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
136683
{"selected":{"value":"03.07.2014","content":"<font class='s-1'>03.07.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"03.07.2014","iso_value":"2014\/07\/03","content":"<font class='s-1'>03.07.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-02.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2009","iso_value":"2009\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-31.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.06.2006","iso_value":"2006\/06\/20","content":"<font class='s-1'>20.06.2006.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
03.07.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)