Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.150

Rīgā 2006.gada 21.februārī (prot. Nr.11 10.§)
Darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu ieguvē
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 8., 9. un 18.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības darbos, kas saistīti ar derīgo izrakteņu ģeoloģisko meklēšanu, izpēti, ieguvi un sagatavošanu pārdoša­nai (turpmāk — derīgo izrakteņu ieguve), izņemot derīgo izrakteņu turpmāko apstrādi.

2. Šo noteikumu prasības attiecas uz derīgo izrakteņu (likuma "Par zemes dzīlēm" izpratnē) ieguvi virszemē, zem zemes virsmas un pazemē, kā arī derīgo izrakteņu ieguvi, izmantojot urbuma metodi.

3. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

4. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

II. Darba devēja pienākumi

5. Darba devējs nodrošina:

5.1. tādu darba vietu plānojumu, konstrukciju, aprīkojumu, komplektāciju, izmantošanu un uzturēšanu, lai nodarbinātie varētu veikt darba pienākumus, neapdraudot savu vai citu nodarbināto drošību un veselību;

5.2. darba vietas izmantošanu tikai tāda darba devēja norīkota nodarbinātā uzraudzībā, kuram ir nepieciešamās zināšanas un prasmes jomā, kas saistīta ar darba aizsardzības nodrošināšanu konkrētajā darba vietā (turpmāk — norīkotais atbildīgais nodarbinātais);

5.3. lai darbus, kuros ir paaugstināts risks (piemēram, spridzināšanas darbi), veiktu atbilstoši apmācīti nodarbinātie saskaņā ar darba aizsardzības instrukcijām;

5.4. iespēju nodarbinātajiem saņemt atbilstošu pirmo palīdzību;

5.5. nodarbināto regulāru praktisko apmācību un instruēšanu darba aizsar­dzības jautājumos saskaņā ar Darba aizsardzības likumā noteiktajām prasībām;

5.6. nodarbinātos un viņu uzticības personas ar saprotamu informāciju, kā arī viņu regulāru informēšanu saskaņā ar Darba aizsardzības likumā noteiktajām prasībām par visiem darba vietā veiktajiem un veicamajiem darba aizsardzības pasākumiem, kā arī par:

5.6.1. riska novērtēšanas rezultātiem un preventīvajiem pasākumiem;

5.6.2. kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

5.7. nodarbināto veselības uzraudzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.

6. Darba devējs nodrošina, lai tiktu izstrādāts un atbilstoši izmaiņām darba procesā aktualizēts darba aizsardzības plāns (turpmāk — plāns), ņemot vērā Darba aizsardzības likumā noteiktos darba aizsardzības vispārīgos principus un darba devēja pienākumus. Plānā īpaši norāda:

6.1. darba vides riska novērtēšanas rezultātus;

6.2. darba aizsardzības pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu nodarbi­nāto drošību un veselības aizsardzību;

6.3. apliecinājumu, ka darba vietas un iekārtu konstrukcija, izmantošana un apkope ir droša;

6.4. darba organizācijas, vadības un uzraudzības, kā arī darba aizsardzības organizēšanas kārtību;

6.5. iespējamos ugunsgrēka izcelšanās avotus un atbilstošus ugunsgrēka atklāšanas, kontroles un dzēšanas pasākumus.

7. Plānu sagatavo pirms darba uzsākšanas, un to pārskata, ja mainās darba organizācija, tehnoloģija, darba aprīkojums, darba vieta tiek paplašināta vai pārveidota vai ir noticis nelaimes gadījums darbā, pēc kura ir mainīts darba aprīkojums un veikti pasākumi, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

8. Ja vienā derīgo izrakteņu ieguves vietā atrodas vairāku darba devēju pārziņā esošas darba vietas, darba devēji sadarbojas, sagatavojot plānus un pasā­kumus, kas veicami, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzī­bu.

9. Ja vienā darba vietā vienlaikus strādā vairāku darba devēju nodarbi­nātie:

9.1. katrs darba devējs atbild par viņa kompetencē esošajiem jautājumiem;

9.2. darba devējs, kurš ir atbildīgs par darba vietu, saskaņo un koordinē visus ar darba aizsardzību saistītos pasākumus un savā plānā norāda saskaņo­šanas mērķi, pasākumus un kārtību, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai tā uzņēmumā no cita uzņēmuma iesaistīto nodarbināto darba devējs pirms šādas iesaistīšanas saņemtu informāciju par darba vides risku;

9.3. darba aizsardzības pasākumu saskaņošana nemazina katra darba devēja atbildību šajā jomā.

10. Aizsardzībai pret ugunsgrēka, sprādziena un veselībai kaitīga darba vides gaisa rašanās risku darba devējs, ņemot vērā darba specifiku, apjomu un iespējamo nodarbināto skaitu, nodrošina:

10.1. nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu, atklātu un novērstu ugunsgrēku un sprādzienu rašanos un izplatīšanos, kā arī novērstu sprādzienbīstama vai veselībai kaitīga darba vides gaisa rašanos;

10.2. evakuācijas un glābšanas pasākumus, lai nodarbinātajiem būtu iespējams droši un ātri atstāt darba vietas;

10.3. brīvus evakuācijas ceļus un izejas;

10.4. atbilstošu pirmās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības, sprādziendrošības un evakuācijas aprīkojumu pietiekamā daudzumā;

10.5. pietiekamu skaitu īpaši sagatavotu nodarbināto ar nepieciešamo aprīkojumu, kuri ugunsgrēka vai citu briesmu gadījumā spētu sniegt palīdzību un rīkoties saskaņā ar plānu;

10.6. piemērotas brīdinājuma un citas informācijas sistēmas, lai, ja nepie­ciešams, varētu informēt nodarbinātos par veicamajiem drošības pasākumiem un evakuācijas iespējām, kā arī uzsākt palīdzības, evakuācijas un glābšanas darbus.

11. Darba devējs nodrošina nepieciešamos pasākumus nodarbināto drošī­bai un veselības aizsardzībai avārijas situācijās, arī attiecīgo avārijas un glāb­šanas dienestu informēšanu.

12. Nelaimes gadījumus darbā izmeklē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā.

III. Vispārīgās darba aizsardzības prasības darba vietās

13. Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro darbos, kas saistīti ar derīgo izrakteņu ieguvi, ņemot vērā darba vietas īpatnības, darbības veidu, apstākļus un darba vides risku.

14. Darba vietas projektē, konstruē, aprīko, izmanto, pārrauga un uztur tā, lai tās izturētu paredzamo dabas spēku ietekmi un atbilstu to izmantošanas veidam.

15. Darba vietas iekārto un izmanto atbilstoši šādām prasībām:

15.1.darba vietas iekārto tā, lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzību pret kaitīgu darba vides ietekmi. Darba vietas uztur kārtībā, jebkuras bīstamas vielas un nogulsnes aizvāc vai kontrolē, lai neapdraudētu nodarbināto drošību un veselību;

15.2. darba vietas plāno un iekārto (aprīko) saskaņā ar ergonomikas principiem;

15.3. bīstamās zonas, kurās pastāv nopietnas un tiešas briesmas, norobežo un norāda ar brīdinājuma zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;

15.4. izolētas darba vietas nodrošina ar piemērotiem sakaru līdzekļiem.

16. Lai darba maiņas laikā nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību katrā darba vietā, darba devējs:

16.1. nodrošina, lai norīkotais atbildīgais nodarbinātais veiktu uzraudzību darba vietā visu laiku, kamēr tajā atrodas nodarbinātie;

16.2. nosaka uzraudzības kārtību.

17. Darba devējs var personīgi uzņemties šo noteikumu 16.punktā minēto uzraudzību un atbildību par darba vietu, ja viņam ir atbilstošas zināšanas un prasmes.

18. Katrā darba vietā darbus veic pietiekams skaits nodarbināto, kas ir apmācīti attiecīgā darba veikšanai un kam ir darba specifikai un apjomam atbilstošas zināšanas un pieredze.

19. Nodarbinātos nodrošina ar rakstiskām instrukcijām un citiem reglamentējošiem dokumentiem katrai darba vietai, kā arī veic nodarbināto apmācību un instruktāžu atbilstoši normatīvajos aktos par apmācību darba aizsardzības jautājumos noteiktajām prasībām. Instrukcijās papildus norāda drošu avārijas iekārtu lietošanu un rīcību avārijas situācijās.

20. Katrā darba vietā, veicot jebkuru darbu, lieto drošas darba metodes saskaņā ar izstrādātajām instrukcijām.

21. Saskaņā ar plānu izstrādā un dokumentē darba kārtību bīstamu darbu veikšanai un tādu vienkāršu darbu veikšanai, kas kopā ar citām darbībām var radīt nopietnas un tiešas briesmas. Darba atļauju šādu darbu veikšanai pirms darba sākšanas izsniedz norīkotais atbildīgais nodarbinātais. Darba atļaujā norāda darba veikšanas noteikumus, kā arī pirms darba, darba laikā un pēc darba veicamos drošības pasākumus.

22. Lietojot mehānisko un elektrisko aprīkojumu un instrumentus (turpmāk — darba aprīkojums), ievēro šādas prasības:

22.1. darba aprīkojumu uzstāda, sagatavo darbam un darbina, kā arī veic tā apkopi, ievērojot darba aizsardzības prasības un attiecīgos normatīvos aktus;

22.2. zonā, kurā ir vai var rasties sprādzienbīstama vide, ir vai var rasties tvaiki vai ātri iztvaikojošs šķidrums, lieto darba aprīkojumu, kas ir piemērots izmantošanai attiecīgajā zonā;

22.3. ja nepieciešams, darba aprīkojumu papildina ar piemērotiem aizsarglīdzekļiem un atbilstošām (bezatteices) drošības sistēmām;

22.4. darba aprīkojumu uzstāda un aizsargā tā, lai tiktu novērsts risks nodarbināto drošībai un veselībai;

22.5. darba aprīkojums, arī mehāniskās ierīces un instrumenti, elektroierī­ces un instrumenti ir pietiekami izturīgi, atbilstoša izmēra un jaudas, bez defektiem un atbilst to lietošanas mērķim.

23. Darba aprīkojuma tehniskās uzturēšanas prasības ir šādas:

23.1. darba aprīkojumu regulāri pārbauda, veic tā apkopi un kontrolē saskaņā ar darba devēja apstiprinātu shēmu, ņemot vērā ražotāja instrukcijas un normatīvo aktu prasības par darba aprīkojumu;

23.2. jebkuru darba aprīkojuma daļu pārbauda, apkopj un kontrolē atbilstoši apmācīts nodarbinātais.

24. Drošības līdzekļus tehniski uztur lietošanas gatavībā un darba kārtībā un, veicot apkopi, ņem vērā drošības līdzekļu darbības principus.

25. Urbšanas darbu laikā lieto piemērotas kontroles ierīces, lai izsargātos no neparedzētas izplūdes, ņemot vērā urbšanas un apkalpošanas darbu apstākļus.

26. Projektējot, būvējot, aprīkojot un izmantojot vai apkopjot darba vietas, veic pasākumus, lai neizceltos un neizplatītos ugunsgrēks. Ja tomēr ugunsgrēks izceļas, nodrošina tā ātru un efektīvu dzēšanu.

27. Vispārīgie drošības pasākumi aizsardzībai pret veselībai kaitīga darba vides gaisa ietekmi, sprādziena un ugunsgrēka risku ir šādi:

27.1. novērtē bīstamo, uzliesmojošo un sprādzienbīstamo vielu klātbūtni darba vides gaisā un mēra šādu vielu koncentrāciju;

27.2. ja tas nepieciešams saskaņā ar plānu, noteiktās vietās izvieto automātiskus un pastāvīgus gāzes koncentrācijas mērītājus, automātiskās trauksmes signāla ierīces un ierīces, kuras nodrošina automātisku elektrības padeves atslēgšanu no elektroinstalācijām un iekšdedzes dzinējiem;

27.3. ja veic automātiskus mērījumus, to rezultātus reģistrē un glabā saskaņā ar plānu;

27.4. vietās, kuras ir pakļautas ugunsgrēka vai sprādziena riskam, aizliedz smēķēt, un to norāda ar atbilstošām drošības zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;

27.5. aizliedz izmantot atklātu liesmu un veikt darbus, kas varētu izraisīt uzliesmošanas risku, izņemot gadījumus, ja ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, lai novērstu aizdegšanos vai sprādzienu.

28. Šo noteikumu 27.4. un 27.5.apakš­punktā minētās prasības neattiecas uz darbiem ar gāzi pildītās raktuvēs un raktuvēs, kas satur sprādzienbīstamus putekļus. Šādās raktuvēs ievēro šo noteikumu 88. un 89.punktā minētās prasības.

29. Drošības pasākumi aizsardzībai pret veselībai kaitīga darba vides gaisa ietekmi ir šādi:

29.1. ja darba vides gaisā uzkrājas vai varētu uzkrāties bīstamas vielas, veic pasākumus, lai:

29.1.1. novērstu bīstamu vielu izdalīšanos;

29.1.2. nodrošinātu bīstamo vielu savākšanu izdalīšanās vietā vai pārvietošanu;

29.1.3. nodrošinātu bīstamu vielu drošu uzkrāšanu vai izkliedēšanu tā, lai neapdraudētu nodarbinātos;

29.2. vietā, kur iespējama veselībai kaitīga darba vides gaisa ietekme, novieto elpināšanas un reanimācijas iekārtas. Ņemot vērā to nodarbināto skaitu, kuri varētu tikt pakļauti bīstamo vielu ietekmei, norīko nodarbinātos, kas ir apmācīti rīkoties ar minētajām iekārtām. Iekārtas uzglabā un uztur darba kārtībā atbilstoši noteiktajām prasībām;

29.3. ja darba vides gaisā ir vai var rasties sērūdeņradis vai citas toksiskas gāzes, atsevišķā plāna nodaļā norāda nepieciešamos aizsardzības līdzekļus un nosaka veicamos preventīvos pasākumus.

30. Drošības pasākumi aizsardzībai pret sprādziena risku ir šādi:

30.1. veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu sprādzienbīstamas vides veidošanos un bīstamu vielu koncentrācijas paaugstināšanos;

30.2. vietās, kur pastāv sprādziena risks, veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu sprādzienbīstamu vielu un produktu maisījuma ar gaisu uzliesmošanu un nesprāgušo lādiņu eksploziju;

30.3. izstrādā plānu sprādziena novēršanai, kurā detalizēti norādītas nepieciešamās iekārtas un veicamie pasākumi;

30.4. sprāgstvielas un ierīces, kas var izraisīt sprādzienu, uzglabā, transportē un izmanto tikai šajos darbos apmācīti un darba devēja norīkoti nodarbinātie. Minētos darbus organizē un veic, nepakļaujot riskam nodarbinātos.

31. Prasības ugunsgrēka izziņošanas, ugunsdzēsības automātiskajām sistēmām un ugunsdzēšanas līdzekļiem ir šādas:

31.1. ņemot vērā darba vietas specifiku, telpu izmērus un izmantošanas mērķi, tajās esošās iekārtas, lietojamo materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī maksimāli iespējamo klātesošo personu skaitu, darba vietas nodrošina ar piemērotām ugunsgrēka dzēšanas iekārtām pietiekamā daudzumā un, ja nepieciešams, ar ugunsgrēka signalizācijas ierīcēm un trauksmes sistēmām;

31.2. ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, ugunsgrēka signalizācijas ierīces un trauksmes sistēmas regulāri pārbauda un uztur darba kārtībā;

31.3. ugunsdzēsības ierīces (kas nav automātiskas) ir viegli pieejamas un vienkārši lietojamas, kā arī pasargātas no iespējamiem bojājumiem;

31.4. ugunsdzēšanas līdzekļi ir ērti pieejami un vienkārši lietojami, un to atrašanās vietas ir norādītas ar zīmēm, kuras izvieto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;

31.5. ir izstrādāts un darba vietā pieejams plāns aizsardzībai pret ugunsgrēku, kurā detalizēti norādīti drošības pasākumi, kas saskaņā ar šiem noteikumiem veicami, lai aizsargātos pret ugunsgrēku, to atklātu, ātri un efektīvi dzēstu, nepieļaujot ugunsgrēka izplatīšanos.

32. Prasības ceļiem un ejām uzņēmuma teritorijā (turpmāk — satiksmes ceļi) ir šādas:

32.1. satiksmes ceļi nodrošina nodarbinātajiem iespēju avārijas situācijā droši piekļūt darba vietām un ātri izkļūt no tām;

32.2. gājējiem un transportlīdzekļiem ir nodrošināta viegla, droša un pie­mērota piekļūšana satiksmes ceļiem, kāpnēm, arī nostiprinātām un piesliena­mām kāpnēm, iekraušanas un izkraušanas platformām un rampām tā, lai neradītu risku nodarbinātajiem, kuri strādā satiksmes ceļu tuvumā;

32.3. gājēju un satiksmes ceļu daudzums un izmēri atbilst lietotāju skaitam un veicamajām darbībām;

32.4. ja satiksmes ceļu izmanto trans­portlīdzekļi un gājēji, ir ierīkota pietiekami plata drošības josla;

32.5. satiksmes ceļi ir pietiekamā un drošā attālumā no durvīm, vārtiem, caurbrauktuvēm, gājēju celiņiem, gaiteņiem un kāpņu laukumiem;

32.6. satiksmes ceļus skaidri norāda, tos regulāri uzrauga un kopj;

32.7. ja darba vietās iebrauc transport­līdzekļi, nosaka un ievēro attiecīgu satiksmes regulējumu.

33. Prasības evakuācijas ceļiem un izejām ir šādas:

33.1.evakuācijas ceļi un izejas ir brīvas un nodrošina pēc iespējas drošāku un ātrāku (pa īsāko ceļu) nodarbināto evakuāciju no visām darba vietām uz drošu zonu, pulcēšanās vai evakuācijas vietu;

33.2. evakuācijas ceļu un izeju skaitu, izvietojumu un izmērus nosaka, ņemot vērā darba vietu izmantošanas mērķi, tajās esošās iekārtas un to izmērus, kā arī maksimāli iespējamo klātesošo personu skaitu;

33.3. evakuācijas ceļus un izejas norāda atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;

33.4. evakuācijas ceļus un izejas, kurām nepieciešams apgaismojums, nodrošina ar pietiekamas intensitātes avārijas apgaismojumu, ja darba apgaismo­jums tiek bojāts;

33.5. evakuācijas durvis nodarbināto uzturēšanās laikā nedrīkst būt aizslēgtas vai aizvērtas tā, ka tās nevar viegli un nekavējoties atvērt. Šīm durvīm jāveras uz ārpusi vai, ja tas nav iespējams, jābūt bīdāmām.

34. Prasības bīstamajām zonām ir šādas:

34.1.bīstamās zonas skaidri norāda ar drošības zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;

34.2. ja darba vietās ir bīstamās zonas, kurās iespējama nodarbināto vai priekšmetu krišana, šādas zonas pēc iespējas aprīko tā, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu;

34.3. veic nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu nodarbinātos un citas personas, kurām atļauts atrasties bīstamajā zonā.

35. Darba vietām ārpus telpām ir šādas prasības:

35.1. darba vietas, satiksmes ceļus un citas platības vai iekārtas ārpus telpām, ko darba gaitā nodarbinātie izmanto vai kurās atrodas, iekārto tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties;

35.2. ja nepieciešams, darba vietas ārpus telpām nodrošina ar mākslīgo apgaismojumu;

35.3. nodarbinātos aizsargā pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstāk­ļiem un krītošiem objektiem;

35.4. nodarbinātos nodrošina ar piemērotiem aizsardzības līdzekļiem pret slīdēšanu un krišanu;

35.5. nodarbinātajiem ir iespējams ātri atstāt darba vietu avārijas, uguns­grēka vai citā veselībai un dzīvībai bīstamā situācijā, kā arī ir nodrošināta ātra palīdzības sniegšana;

35.6. nodarbinātos aizsargā pret kaitīgu darba vides ietekmi (piemēram, gāzēm, tvaikiem, putekļiem, troksni, vibrāciju).

36. Evakuācijas un glābšanas līdzekļus novieto īpašās vietās, tie ir viegli pieejami, uzturēti darba kārtībā un norādīti ar drošības zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā. Nodarbinātie ir apmācīti rīcībai avārijas situācijās, kā arī evakuācijas un glābšanas līdzekļu lietošanā.

37. Drošības pasākumu mācības regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, notiek visās darba vietās, kur parasti atrodas nodarbinātie. Mācību mērķis ir sniegt zināšanas un pārbaudīt to nodarbināto prasmes un iemaņas, kuriem ir uzticēti specifiski pienākumi avārijas situācijās, īpaši, kas saistīti ar glābšanas aprīkojuma lietošanu, izsniegšanu vai darbināšanu. Ja nepieciešams, arī citiem nodarbinātajiem iemāca pareizi lietot, izsniegt vai darbināt attiecīgo aprīkojumu.

38. Pirmās palīdzības nodrošinājums ir šāds:

38.1. pirmās palīdzības iekārtas un līdzekļi ir pieejami visās darba vietās atbilstoši darba apstākļiem, un tos norāda ar drošības zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;

38.2. ņemot vērā darbības veidu, darba apjomu un darba vides risku, iekārto vienu vai vairākas pirmās palīdzības telpas, kas apgādātas ar pirmās palīdzības iekārtām un līdzekļiem un kur ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm;

38.3. pirmās palīdzības telpās labi redzamās vietās novieto instrukcijas par pirmo palīdzību nelaimes gadījumos;

38.4. pirmās palīdzības telpas norāda ar drošības zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;

38.5. visās darba vietās, kur darba apstākļu dēļ tas nepieciešams, ir pieejamas pirmās palīdzības aptieciņas, un to atrašanās vietas norāda ar drošības zīmēm;

38.6. pietiekams nodarbināto skaits ir apmācīts pirmās palīdzības snieg­šanā.

39. Prasības darba vietu apgaismojumam ir šādas:

39.1.darba vietas nodrošina ar dabisko apgaismojumu un aprīko ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai;

39.2. apgaismes ķermeņus darba telpās un ejās izvieto tā, lai nodarbinātie netiktu pakļauti nelaimes gadījumu un arodslimību riskam, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu;

39.3. darba vietas, kur apgaismojuma pēkšņa sabojāšanās vai izslēgšanās var kaitēt nodarbināto drošībai un veselībai, nodrošina ar pietiekamu avārijas apgaismojumu;

39.4. ja nepieciešams, nodarbinātos nodrošina ar individuāliem apgaismes ķermeņiem;

39.5. apgaismes ķermeņus izvieto tā, lai nodrošinātu apgaismojumu darba telpās, evakuācijas ceļos, iekraušanas zonās un bīstamajās zonās tad, kad tur atrodas nodarbinātie.

40. Šo noteikumu 39.punktā minētās prasības neattiecas uz derīgo izrak­teņu ieguvi pazemē. Šādos darbos ievēro šo noteikumu 94. un 95.punktā minētās prasības darba vietu apgaismojumam.

41. Prasības slēgtu darba vietu ventilācijai un mikroklimatam ir šādas:

41.1. darba vietās nodrošina pietiekamu svaiga gaisa pievadi, ņemot vērā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

41.2. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas uztur kārtībā, regulāri tīra un pārbauda to darbības efektivitāti;

41.3. iekārto ventilācijas kontroles sistēmu, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā;

41.4. mehānisko ventilācijas sistēmu un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nodrošina nepieciešamo mikroklimatu;

41.5. to vielu koncentrācija, kuras, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, var izraisīt nelaimes gadījumu, arodslimību vai citus veselības traucējumus (kaitīgā viela), nedrīkst pārsniegt kaitīgo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtību;

41.6. ventilācijas sistēma ir saslēgta ar ugunsdzēsības signalizācijas vai ugunsgrēka dzēšanas iekārtu, lai ugunsgrēka laikā ventilācija tiktu pārtraukta un netiktu pieļauta uguns izplatīšanās uz citām telpām;

41.7. darba telpās nodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošu gaisa temperatūru;

41.8. gaisatemperatūra atpūtas telpās, dežūrpersonāla telpās, ģērbtuvēs, tualetēs, dušās, ēdamtelpās un pirmās palīdzības telpās ir piemērota šo vietu izmantošanas mērķim.

42. Prasības telpu grīdai, sienām, griestiem un jumtam ir šādas:

42.1.telpu grīdas ir stabilas un nostiprinātas, tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kas var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību;

42.2. darba vietās ir pietiekama siltum­izolācija, ņemot vērā veicamā darba raksturu un nodarbināto fizisko slodzi;

42.3. grīdas, sienas un griesti telpās ir ērti tīrāmi un kopjami atbilstoši higiēnas prasībām;

42.4. caurspīdīgas vai caurredzamas sienas, īpaši vienlaidu stikla šķērs­sienas, darba telpās un satiksmes ceļu tuvumā ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai pasargātu nodarbinātos no uzgrūšanās sienām vai, sienai sagrūstot, no savainojumiem;

42.5. ir novērsta darbu veikšana vai nodarbināto nokļūšana uz jumtiem, kas gatavoti no nepietiekami izturīgiem materiāliem vai citādi var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību (piemēram, nav nožogoti), ja vien netiek izmantots aprīkojums, kas ļauj darbu veikt droši.

43. Prasības logiem un virsgaismas logiem ir šādas:

43.1. logi, virsgaismas logi un stikla šķērssienas nepieļauj saules staru pārmērīgu iedarbību uz darba vietu, ņemot vērā darba un darba vietas īpatnības;

43.2. nodarbinātajiem ir iespēja droši atvērt, aizvērt, noregulēt un nostiprināt logus, virsgaismas logus un vēdināšanas lūkas;

43.3. atvērti logi, virsgaismas logi un vēdināšanas lūkas nerada risku nodarbinātajiem;

43.4. logi un virsgaismas logi ir projektēti kopā ar aprīkojumu to tīrīšanai vai ir apgādāti ar ierīcēm, kas ļauj tos tīrīt, nepakļaujot riskam nodarbinātos, kuri veic šo darbu vai atrodas logu tuvumā.

44. Prasības durvīm un vārtiem ir šādas:

44.1. durvju un vārtu izvietojums, skaits un izmēri, kā arī lietotie materiāli noteikti, ņemot vērā telpu īpatnības, izmantojumu un darba raksturu;

44.2. caurredzamās durvis ir marķētas labi redzamā augstumā;

44.3. virpuļdurvis un vārtiņi ir caurspīdīgi vai ar caurredzamiem elementiem;

44.4. ja caurredzamās vai caurspīdīgās daļas durvīs un vārtos nav no izturīga materiāla vai citādā veidā var radīt risku gūt savainojumus vai traumas, tās ir aizsargātas pret izsišanu;

44.5. bīdāmās durvis ir apgādātas ar drošības ierīci, kas novērš to izslīdē­šanu no vadnēm un apgāšanos;

44.6. durvis un vārti, kas veras uz augšu, ir apgādāti ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;

44.7. durvis, kas veras uz evakuācijas ceļiem un izejām, ir apzīmētas ar drošības zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasī­bām drošības zīmju lietošanā, un tās jebkurā laikā bez palīdzības ir atveramas no iekšpuses;

44.8. ja nevar nodrošināt gājēju drošu plūsmu caur transportlīdzekļu vārtiem, šo vārtu tuvumā ir ierīkotas durvis gājējiem;

44.9. durvis gājējiem ir apzīmētas ar drošības zīmēm un nav aizsprostotas;

44.10. mehānisko durvju un vārtu darbība neapdraud nodarbinātos, un durvis un vārti ir aprīkoti ar viegli pamanāmām un aizsniedzamām avārijas atslēgšanas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt ar rokām, ja enerģijas piegādes trūkuma dēļ durvis un vārti neatveras automātiski;

44.11. transportlīdzekļu vārti no iekšpuses ir apzīmēti ar signālkrāsojumu;

44.12. ja kādas teritorijas norobežošanai izmanto ķēdes vai līdzīgas ierīces, tās ir redzamas un norādītas ar aizlieguma vai brīdinājuma zīmēm.

45. Prasības darba telpu izmēriem un tilpumam, lai nodrošinātu nodarbi­nāto kustības brīvību darba vietās, ir šādas:

45.1. darba telpas ir pietiekami plašas un augstas, un tajās ir pietiekami daudz gaisa, lai nodarbinātie varētu veikt darbu, neapdraudot savu drošību un veselību;

45.2. darba telpu neizmantotā daļa ir tik liela, lai ļautu nodarbinātajiem pietiekamu kustības brīvību un nodrošinātu viņiem drošu darba veikšanu.

46. Prasības atpūtas telpām ir šādas (šajā punktā minētās prasības var nepiemērot birojos vai citās līdzīgās darba vietās, kur nodarbinātajiem ir iespēja līdzvērtīgi atpūsties savās darba telpās darba pārtraukumos):

46.1. atbilstoši darba specifikai un nodarbināto skaitam atpūtas telpas ir ērtas un pieejamas;

46.2. atpūtas telpas ir pietiekami plašas, un tajās ir pietiekams skaits galdu un krēslu ar atzveltnēm;

46.3. ja darba specifikas dēļ atpūtas telpas nav iespējams izveidot, bet nodarbinātajiem darbā ir nepieciešami bieži un regulāri pārtraukumi, iekārto citas telpas, kurās nodarbinātie var uzturēties pārtraukumu laikā;

46.4. nesmēķētāji ir aizsargāti no smēķēšanas radītā diskomforta.

47. Prasības ģērbtuvēm un slēdzamajiem skapīšiem ir šādas:

47.1. ja darba procesā paredzēta speciāla darba apģērba valkāšana un veselības vai pieklājības apsvērumu dēļ nevar pieprasīt, lai nodarbinātie pārģērbtos citā vietā, ierīko ģērbtuves;

47.2. ģērbtuves ir viegli pieejamas, pietiekami plašas, aprīkotas ar sēdek­ļiem un aizslēdzamiem skapīšiem;

47.3. ja darba apstākļi saistīti ar kaitīgu vielu, mitruma, netīrumu un citu līdzīgu faktoru iedarbību, ir nodrošināta personīgā apģērba un darba apģērba glabāšana atsevišķos skapīšos;

47.4. ir iespēja izžāvēt slapjo darba apģērbu;

47.5. vīriešiem un sievietēm ir atsevišķas ģērbtuves vai, ja tas nav iespējams, nodrošina ģērbtuves lietošanu atsevišķi sievietēm un vīriešiem;

47.6. ja ģērbtuves saskaņā ar šo noteikumu 47.1.apakšpunktu nav nepie­ciešamas, katram nodarbinātajam nodrošina vietu, kur glabāt personīgo apģērbu un mantas.

48. Prasības dušas telpām, izlietnēm un tualetēm ir šādas:

48.1. ja tas nepieciešams veicamā darba rakstura dēļ vai nodarbināto veselības aizsardzībai, ir ierīkotas dušas telpas. Ja iespējams, dušas telpas ierīko atsevišķi vīriešiem un sievietēm vai, ja tas nav iespējams, nodrošina to lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

48.2. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai nodarbinātie atbilstoši higiēnas prasībām varētu mazgāties, netraucējot cits citam;

48.3. dušās ir karstā un aukstā ūdens padeve;

48.4. ja dušas telpas, pamatojoties uz šo noteikumu 48.1.apakšpunktu, nav ierīkotas, darba telpu un ģērbtuvju tuvumā ierīko izlietnes ar tekošu karsto un auksto ūdeni;

48.5. izlietnes šo noteikumu 48.4.apakš­punktā minētajos gadījumos, ja nepieciešams, norobežo vai nodrošina to lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

48.6. ja dušas telpas vai izlietnes ierīkotas atsevišķi no ģērbtuvēm, ir nodrošināta ērta nokļūšana no vienām telpām citās telpās;

48.7. tualešu un izlietņu skaits ir pietiekams, ņemot vērā nodarbināto skaitu, un tās ir nodrošinātas ar personīgās higiēnas līdzekļiem (tualetes papīru, ziepēm, dvieli vai cita veida roku nosusināšanas ierīcēm);

48.8. tualetes un izlietnes ierīko tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām. Ja derīgos izrakteņus iegūst pazemē, tualetes, izlietnes un dušas telpas var atrasties virszemē;

48.9. vīriešiem un sievietēm ir atsevišķas tualetes vai ir nodrošināta tualetes lietošana atsevišķi vīriešiem un sievietēm.

49. Ja tiek nodarbinātas grūtnieces vai sievietes, kas baro bērnu ar krūti, viņām nodrošina iespēju atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos.

50. Ja tiek nodarbināti invalīdi, darba vietas iekārto atbilstoši viņu vaja­dzībām, īpaši aprīkojot durvis, gājēju ceļus, kāpnes, dušas, izlietnes un tualetes.

51. Derīgo izrakteņu ieguves laikā izveidotās iežu atbērtnes un citus materiālu vai vielu uzkrājumus uztur tā, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselību.

IV. Darba aizsardzības papildu prasības derīgo izrakteņu ieguvei sauszemē, izmantojot urbuma metodi

52. Saskaņā ar plānu nodrošina iespēju avārijas situācijā noteiktu aprīkojumu vadīt ar tālvadības ierīcēm. Šādā aprīkojumā ir sistēmas, kas norobežo neparedzētu izplūdi no urbumiem (piemēram, naftas, gāzes izplūdi), mašīnām un cauruļvadiem, kā arī nodrošina izplūdes pārtraukšanu.

53. Prasības saziņas līdzekļiem parastos apstākļos un avārijas situācijā ir šādas:

53.1. ja tas nepieciešams saskaņā ar plānu, katru darba vietu, kurā atrodas nodarbinātie, nodrošina ar:

53.1.1. akustisku un optisku sistēmu, kas pārraida brīdinājumu par briesmām visiem attiecīgajā darba vietā nodarbinātajiem;

53.1.2. akustisku sistēmu, kas nodrošina skaidru dzirdamību visur, kur bieži atrodas nodarbinātie;

53.2. trauksmes izziņošanas aprīkojums atrodas tam piemērotās vietās;

53.3. darba vietās, kur nav iespējams nodrošināt uzraudzību, nodarbinātos nodrošina ar īpašām sazināšanās ierīcēm.

54. Darba devējs saskaņā ar plānu nosaka drošas sapulcēšanās vietas un sastāda to nodarbināto sarakstu, kas pulcējas šajās vietās.

55. Ja evakuācijas ceļi ir sarežģīti un ir vai var rasties elpošanai nepiemērots gaiss, darba vietu apgādā ar autonomiem glābšanas aparātiem tūlītējai lietošanai.

56. Dzīvojamām un atpūtas telpām ir vismaz divas atsevišķas evakuācijas izejas, kas atrodas iespējami tālu viena no otras un pa kurām var nokļūt drošā zonā, pulcēšanās vai evakuācijas vietā.

V. Darba aizsardzības papildu prasības derīgo izrakteņu ieguvei jūrā, izmantojot urbuma metodi

57. Papildus šo noteikumu 6.punktā minētajām prasībām darba devējs norāda plānā, kādi pasākumi veicami, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību paras­tos apstākļos un avārijas situācijā.

58. Plānā norāda:

58.1. ar darba vietu saistītos riska faktorus (avotus), arī jebkādas blakusdarbības, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumus ar nopietnām sekām nodarbi­nāto veselībai un drošībai;

58.2. šo noteikumu 58.1.apakšpunktā minēto riska faktoru (avotu) radītā riska novērtējumu;

58.3. ka ir veikti nepieciešamie drošības pasākumi, lai novērstu šo noteikumu 58.1.apakš­punktā minēto riska faktoru (avotu) radīto nelaimes gadījumu un avāriju iespējamību, ierobežotu riska izplatīšanos un avārijas situācijā nodrošinātu efektīvu un kontrolējamu nodarbināto evakuāciju;

58.4. ka uzraudzības sistēma parastos apstākļos un avārijas situācijā atbilst Darba aizsardzības likumā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

58.5. meteoroloģisko apstākļu parametrus, kuriem pastāvot nav pieļau­jama darbu veikšana jūrā.

59. Plānojot un īstenojot darbības, uz kurām attiecas šī nodaļa, darba devējs ievēro plānā noteikto kārtību un metodes.

60. Ugunsdrošības prasības ir šādas:

60.1. veic drošības pasākumus saskaņā ar plānu, lai izsargātos no ugunsgrēka izcelšanās un izplatīšanās, to laikus pamanītu un dzēstu;

60.2. ierīko ugunsdrošas sienas (kur tas ir nepieciešams), lai atdalītu ugunsbīstamās zonas;

60.3. saskaņā ar plānā norādītajiem riskiem visas darba vietas apgādā ar attiecīgām ugunsgrēka noteikšanas un aizsardzības sistēmām, ugunsdzēsības sistēmām un trauksmes sistēmu, piemēram:

60.3.1. ugunsgrēka atklāšanas sistēmām;

60.3.2. ugunsgrēka trauksmes sistēmām;

60.3.3. ugunsdzēsības ūdens maģistrālēm;

60.3.4. ugunsdzēsības hidrantiem un šļūtenēm;

60.3.5. ūdens izšļākšanas sistēmām un ūdens dozimetriem;

60.3.6. automātiskajām izsmidzināšanas sistēmām;

60.3.7. gāzu dzēšanas sistēmām;

60.3.8. putu sistēmām;

60.3.9. pārnēsājamiem ugunsdzēsības aparātiem;

60.3.10. ugunsdzēsēju aprīkojumu;

60.4. trauksmes sistēmas norobežo vai citādi aizsargā, lai avārijas laikā tās darbotos. Ja nepieciešams, šādas sistēmas dublē.

61. Saskaņā ar plānu izveido tālvadības sistēmu avārijas situācijām:

61.1. sistēmā ietver kontroles punktus piemērotās vietās, kurus var izmantot avārijas situācijā, ja nepieciešams, iekļaujot kontroles punktus drošās sapulcēšanās vietās un evakuācijas punktos;

61.2. sistēmā ietver aprīkojumu ventilācijai, uzliesmojošu iekārtu avārijas izslēgšanai, uzliesmojošu šķidrumu un gāzes izplūdes novēršanai, aizsardzībai pret ugunsgrēku un urbumu kontrolei.

62. Prasības saziņas līdzekļiem parastos apstākļos un avārijas situācijā ir šādas:

62.1. ja tas paredzēts plānā, katru darba vietu, kurā atrodas nodarbinātie, nodrošina ar:

62.1.1. akustisku un optisku sistēmu, kas pārraida brīdinājumu par briesmām visiem attiecīgajā darba vietā nodarbinātajiem;

62.1.2. akustisku sistēmu, kas nodrošina skaidru dzirdamību visur, kur bieži atrodas nodarbinātie;

62.1.3. sistēmu, kas uztur sakarus ar krastu un glābšanas dienestiem;

62.2. nodrošina, lai šo noteikumu 62.1.apakšpunktā minētās sistēmas darbotos avārijas situācijā;

62.3. akustisko sistēmu, ja nepieciešams, papildina ar komunikāciju sistēmu, kas nav atkarīga no iespējamā elektroenerģijas padeves pārtraukuma;

62.4. trauksmes izziņošanas aprīkojums atrodas tam piemērotās vietās;

62.5. darba vietās, kur nav iespējams nodrošināt uzraudzību, nodarbinātos nodrošina ar īpašām sazināšanās ierīcēm.

63. Prasības drošām sapulcēšanās vietām un nodarbināto sarakstiem ir šādas:

63.1. darba devējs veic atbilstošus pasākumus, lai pasargātu evakuācijas vietas un drošas sapulcēšanās vietas no karstuma, dūmiem un sprādzienu riska, kā arī nodrošina, lai evakuācijas ceļi uz evakuācijas un drošas sapulcēšanās vietām un no tām būtu lietojami;

63.2. šo noteikumu 63.1.apakšpunktā minētie pasākumi nodrošina nodar­binātajiem pietiekami ilgu aizsardzību, lai, ja nepieciešams, varētu organizēt un veikt drošu evakuāciju un glābšanu;

63.3. saskaņā ar plānu vismaz vienā no šo noteikumu 63.1.apakšpunktā minētajām vietām nodrošina iespēju ar tālvadības ierīcēm kontrolēt šo noteikumu 61.2.apakš­punktā minēto aprīkojumu un sazināties ar krastu un glābšanas dienestiem;

63.4. drošās sapulcēšanās vietās un evakuācijas vietās ir viegli nokļūt no dzīvojamām telpām un darba vietām;

63.5. katrā drošā sapulcēšanās vietā atrodas saraksts, kurā norāda nodarbinātos, kas briesmu gadījumā sapulcēsies attiecīgajā vietā. Sarakstu pastāvīgi aktualizē;

63.6. piemērotās vietās darba vietā izliek to nodarbināto sarakstu, kuriem avārijas situācijā ir īpaši pienākumi. Viņu vārdus norāda šo noteikumu 19.punktā minētajās rakstiskajās instrukcijās.

64. Nodarbināto drošai evakuācijai un glābšanai veic šādus pasākumus:

64.1. papildus vispārējai apmācībai nodarbinātos apmāca rīkoties avārijas situācijās atbilstoši darba vietas specifikai. Apmācību katrai konkrētai darba vietai nosaka plānā;

64.2. nodarbinātos apmāca izdzīvošanai avārijas situācijās, ņemot vērā plānā noteiktos kritērijus;

64.3. katru darba vietu pietiekamā daudzumā apgādā ar piemērotiem evakuācijas līdzekļiem avārijas situācijām un līdzekļiem tiešai bēgšanai uz jūru un tālāk uz krastu;

64.4. dzīvojamām un atpūtas telpām ir vismaz divas atsevišķas evakuācijas izejas, kas atrodas iespējami tālu viena no otras un pa kurām var nokļūt drošā zonā, pulcēšanās vai evakuācijas vietā;

64.5. saskaņā ar plānu nosaka glābšanas darbu kārtību jūrā un situācijās, kad nepieciešama darba vietas evakuācija. Tajā paredz rezerves kuģu un helikopteru izmantošanu un norāda kritērijus, kas saistīti ar rezerves kuģu un helikopteru ietilpību un ierašanās laiku;

64.6. plānā norāda iespējami īsāko laiku, kāds nepieciešams, lai ierastos uz katru platformu;

64.7. rezerves kuģi ir konstruēti un aprīkoti atbilstoši evakuācijas un glābšanas prasībām;

64.8. katra glābšanas laiva, glābšanas plosts, glābšanas riņķis un glābšanas veste atbilst šādām minimālajām prasībām:

64.8.1. tie ir piemēroti un aprīkoti tā, lai nodrošinātu cilvēka dzīvības uzturēšanu līdz evakuācijas beigām;

64.8.2. to skaits atbilst nodarbināto skaitam;

64.8.3. tie atbilst konkrētajai darba vietai;

64.8.4. tie ir izgatavoti no piemērotiem materiāliem, ņemot vērā to dzīvības glābšanas funkciju un apstākļus, kādos tos var izmantot un uzglabāt lietošanas gatavībā;

64.8.5. lietošanas laikā tie ir skaidri saredzami (atbilstošā krāsā) un aprīkoti ar ierīcēm, ko lietotājs var izmantot glābēju uzmanības piesaistīšanai;

64.9. dzīvības glābšanas ierīces ir gatavas tūlītējai lietošanai.

65. Praktiskās drošības mācības veic šādā kārtībā:

65.1. visās darba vietās, kurās parasti ir nodarbinātie, regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, organizē to nodarbināto drošības mācības, kuru pienākums ir lietot, vadīt vai darbināt avārijas iekārtas, un pārbauda, kā viņi šos pienākumus veic, ņemot vērā plānā minētos kritērijus;

65.2. mācībās izmantoto glābšanas aprīkojumu pārbauda, notīra un, ja nepieciešams, no jauna uzpilda vai apmaina. Pārnēsājamo aprīkojumu, kas izmantots mācībās, nogādā vietā, kur to parasti uzglabā;

65.3. pārbauda, vai glābšanas laivas ir lietošanas kārtībā.

66. Ņemot vērā platformas lielumu un darbības veidu, ierīko vienu vai vairākus pirmās palīdzības punktus ar pietiekamu skaitu apmācītu nodarbināto, kas var sniegt pirmo palīdzību un, ja nepieciešams, arī ārstēt medicīnas darbinieka vadībā.

67. Dzīvojamās telpas projektē un ierīko, ievērojot šādas prasības:

67.1. ja atbilstoši darba raksturam, apjomam un ilgumam nepieciešams, darba devējs nodrošina nodarbinātos ar dzīvojamo platību, kas atbilst šādām prasībām:

67.1.1. saskaņā ar plānu ir aizsargāta pret sprādziena risku, dūmu un gāzes ieplūšanu, ugunsgrēka izcelšanos un izplatīšanos;

67.1.2. ir aprīkota ar atbilstošu ventilāciju, apkuri un apgaismojumu;

67.1.3. katrā stāvā ir nodrošināta ar vismaz divām atsevišķām izejām uz evakuācijas ceļiem;

67.1.4. ir aizsargāta pret citu zonu troksni, smakām un izgarojumiem, kas var būt kaitīgi veselībai, un pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem;

67.1.5. ir nodalīta no visām darba vietām un izvietota tālu no bīstamajām zonām;

67.2. dzīvojamās telpās ir piemērotas gultas vai kojas atbilstoši nodarbi­nāto skaitam;

67.3. jebkurā telpā, kas paredzēta gulēšanai, ir vieta, kur tās iemītniekiem glabāt savu apģērbu;

67.4. vīriešiem un sievietēm ir atsevišķas guļamtelpas;

67.5. dzīvojamās telpās ir pietiekams skaits dušu un izlietņu ar karstu un aukstu tekošu ūdeni;

67.6. vīriešiem un sievietēm ir atsevišķas dušas telpas vai nodrošina dušas telpu lietošanu atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

67.7. dušas telpas ir pietiekami plašas, lai nodarbinātie atbilstoši higiēnas prasībām varētu mazgāties, netraucējot cits citam;

67.8. dzīvojamās telpās ir pietiekams tualešu un izlietņu skaits;

67.9. vīriešiem un sievietēm ir atsevišķas tualetes vai ir nodrošināta tualetes lietošana atsevišķi vīriešiem un sievietēm;

67.10. dzīvojamās telpas un to aprīkojums atbilst higiēnas prasībām.

68. Izmantojot helikopteru, ievēro šādas prasības:

68.1. darba vietās ir pietiekami lieli helikoptera klāji, kas izvietoti tā, lai nodrošinātu iespēju to izmantot visgrūtākajos apstākļos, kādos helikopters var darboties;

68.2. helikoptera klājs ir projektēts un uzbūvēts atbilstoši paredzamajam darbam;

68.3. ir aprīkojums, kas nepieciešams helikoptera avārijas gadījumā, un to glabā tiešā helikoptera nolaišanās laukuma tuvumā;

68.4. platformās, kur nodarbinātie dzīvo uz vietas, helikoptera manevru laikā uz helikoptera klāja ir pietiekams skaits nodarbināto, kas ir apmācīti, kā rīkoties avārijas gadījumā.

69. Drošības un stabilitātes prasības platformu izvietošanai jūrā ir šādas:

69.1. kamēr platformas atrodas jūrā, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību derīgo izrakteņu ieguvē, izmantojot urbuma metodi;

69.2. sagatavošanas darbības platformu izvietošanai veic tā, lai nodroši­nātu to stabilitāti un drošību;

69.3. šo noteikumu 69.1.apakšpunktā minētos pasākumus veic tādā kārtībā un ar tādu aprīkojumu, lai parastos apstākļos un avārijas situācijās samazinātu nodarbināto risku derīgo izrakteņu ieguvē, izmantojot urbuma metodi.

VI. Darba aizsardzības papildu prasības derīgo izrakteņu ieguvei virszemē

70. Darba devējs nodrošina, lai plānā tiktu ierakstīti visi pasākumi, kas veikti nodarbināto drošības un veselības nodrošināšanai parastos apstākļos un avārijas situācijās.

71. Plānu, ja nepieciešams, atjauno, un tas ir pieejams, veicot pārbaudi darba vietā.

72. Darbus veic saskaņā ar plānu un organizē, ņemot vērā norādes plānā par iespējamo iežu nobrukumu un noslīdēšanu.

73. Pirms darbu veikšanas pārliecinās, vai derīgo izrakteņu ieguves vietas raksturs un iegūšanas virsmas augstums un slīpums atbilst iežu īpašībām, stabilitātei, darba metodēm un lietojamā darba aprīkojuma raksturojumam.

74. Pārvadāšanas ceļi ir pietiekami stabili, konstruēti, ierīkoti un uzturēti tā, lai iekārtas un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties. Ceļu nogāzes ir noturīgas un bez pārkarēm.

75. Pirms darba uzsākšanas vai to atsākot pārbauda, vai pamats ir blīvs, vai nedraud grunts vai akmeņu nobrukumi vai noslīdējumi no virsmām, kas atrodas virs darba zonas vai pārvadāšanas ceļiem. Ja nepieciešams, virsmas nolīdzina.

76. Karjera virsmu un atbērtņu krautnes izmanto tā, lai tās nekļūtu nestabilas.

VII. Darba aizsardzības papildu prasības derīgo izrakteņu ieguvei pazemē

77. Attiecībā uz derīgo izrakteņu ieguvi pazemē ievēro šo noteikumu 70., 71. un 72.punktā minētās prasības.

78. Darba devējs nodrošina šahtu plānu izstrādi mērogā, kāds rada skaidru priekšstatu par satiksmes ceļiem, derīgo izrakteņu ieguves zonām, kā arī citām raksturīgākajām vietām, kas var ietekmēt darba procesu un nodarbināto veselību un drošību.

79. Šahtu plāni ir brīvi pieejami darba vietā, tos regulāri atjauno un glabā tik ilgi, cik tas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ.

80. No visām šahtām ir divas vai vairākas atsevišķas izejas uz virszemi. Izejas ir drošas un brīvi pieejamas pazemē nodarbinātajiem.

81. Ja, izmantojot šahtas izeju, nepieciešama paaugstināta fiziskā piepūle, izejas aprīko ar pieejamām mehāniskām cilvēku pacelšanas vai pārvietošanas ierīcēm. Šīs ierīces ierīko un izmanto saskaņā ar rakstiskām instrukcijām.

82. Šahtas, kurās veic pazemes darbus, ierīko, izmanto, aprīko un uztur tā, lai nodarbinātie varētu tajās strādāt un pārvietoties ar minimālu risku viņu drošībai un veselībai.

83. Satiksmes ceļus apzīmē ar virziena norādēm, lai nodarbinātie var viegli atrast ceļu (orientēties) šahtā.

84. Transportlīdzekļus aprīko, izmanto un uztur tā, lai nodrošinātu to vadītāju, lietotāju un citu tuvumā esošo personu drošību un veselības aizsardzību.

85. Pēc rakšanas darbu pabeigšanas nekavējoties nodrošina balstus, izņemot gadījumus, ja pamats ir pietiekami stabils un nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai. Balstus ierīko atbilstoši plānam un rakstiskām instrukcijām.

86. Nodarbinātajiem pieejamās šahtās regulāri pārbauda pamata stabilitāti un atbilstoši uztur balstus.

87. Prasības šahtu ventilācijai ir šādas:

87.1. atbilstošu ventilāciju nodrošina visās šahtas daļās, kurās var piekļūt nodarbinātie;

87.2. nepārtrauktu ventilāciju nodrošina ar atbilstošu drošības rezervi, lai:

87.2.1. uzturētu veselībai nekaitīgu darba vides gaisu;

87.2.2. kontrolētu sprādzienbīstamas vides un putekļu radīto risku;

87.2.3. darbu veikšanas laikā nodrošinātu atbilstošus apstākļus, ņemot vērā izmantotās darba metodes un nodarbināto fizisko slodzi;

87.3. ja šo noteikumu 87.2.apakšpunktā minētās prasības nevar nodrošināt, izmantojot dabisko ventilāciju, ierīko mehānisko ventilācijas sistēmu, kas darbojas stabili un nepārtraukti;

87.4. ierīko ventilācijas kontroles sistēmu, kas darbojas nepārtraukti un automātiski uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā;

87.5. ventilācijas sistēmas darbības rādītājus regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārbauda un pārbaužu rezultātus dokumentē;

87.6. izstrādā ventilācijas sistēmas plānu, kas satur būtiskāko informāciju par ventilācijas sistēmu. Ventilācijas plānu regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un, ja nepieciešams, atjauno. Ventilācijas plānu glabā pieejamā darba vietā.

88. Prasības ar gāzi pildītām raktuvēm (šahtas, kurās raktuvju gāze izplūst tādā daudzumā, kas var radīt sprādzienbīstamu vidi) ir šādas:

88.1. galveno ventilāciju nodrošina ar mehānisko ventilācijas sistēmu;

88.2. darbus veic, ņemot vērā gāzes izplūdes un nodrošinot pasākumus, kas līdz minimumam samazina gāzes radīto risku nodarbināto drošībai un veselībai;

88.3. papildu ventilāciju ierobežo, izmantojot to tikai attīstības un glābšanas darbos un vietās, kur ir tieša piekļuve galvenās ventilācijas plūsmai;

88.4. ražošanas šahtās atļauts izmantot papildu ventilācijas sistēmas tikai tad, ja ir veikti atbilstoši papildu pasākumi nodarbināto drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai;

88.5. papildus šo noteikumu 87.5.apakš­punktā minētajiem mērījumiem pārbauda arī raktuvju gāzes;

88.6. ja tas nepieciešams saskaņā ar plānu, pastāvīgi kontrolē raktuvju gāzes līmeni gaisa ceļos starp ražotnēm, kā arī mehanizēto šahtu visdziļāko galu sākumposmos, izmantojot mehāniskos ieguves vai pazemes uztveres līdzekļus;

88.7. izmanto tikai īpaši ar gāzi pildītām raktuvēm domātās sprāgstvielas un ierīces;

88.8. raktuvēs ir aizliegta smēķēšana, kā arī tabakas un citu priekšmetu klātbūtne, kuri var izraisīt aizdegšanos;

88.9. griešana ar liesmu, metināšana un citas līdzīgas darbības atļautas tikai izņēmuma gadījumos un veicot pasākumus, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību.

89. Prasības raktuvēm, kas satur sprādzienbīstamus putekļus, ir šādas:

89.1. raktuves ir uzskatāmas par sprādzienbīstamām, izņemot gadījumus, ja plānā ir norāde par to, ka nevienā no izmantotajiem slāņiem nav putekļu, kuri var izraisīt sprādzienu;

89.2. izmanto tikai sprāgstvielas un ierīces, kas īpaši paredzētas raktuvēm, kas satur sprādzienbīstamus putekļus;

89.3. raktuvēs ir aizliegta smēķēšana, kā arī tabakas un citu priekšmetu klātbūtne, kuri var izraisīt aizdegšanos;

89.4. griešana ar liesmu, metināšana un citas līdzīgas darbības ir atļautas tikai izņēmuma gadījumos un veicot pasākumus, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību;

89.5.veic nepieciešamos pasākumus, lai pārvietotu, neitralizētu vai savāktu sprādzienbīstamos putekļus, samazinātu to uzkrājumus;

89.6. uzstādot sprādzienu barjeru sistēmu, samazina sprādzienbīstamu putekļu un raktuvju gāzu izplatīšanos, ja tās var izraisīt vai veicināt sprādzienu. Šādu sprādzienu barjeru sistēmu izvietojumu norāda dokumentā, kuru periodiski atjauno un glabā darba vietā.

90. Zonām, kurās var rasties gāzu uzliesmojumi, iežu nobrukums vai ūdens pieplūdums, izstrādā un īsteno tādu darbības plānu, lai pēc iespējas nodro­šinātu darbu drošu veikšanu un nodarbināto drošību un veselības aizsardzību.

91. Veic pasākumus, lai noteiktu šo noteikumu 90.punktā minētās zonas, nodrošinātu nodarbināto aizsardzību šahtās, kurās ir pieeja šīm zonām vai kuras šķērso tās, kā arī nodrošinātu riska kontroli.

92. Prasības aizsardzībai pret aizdegšanos, uzliesmošanu un sakaršanu ir šādas:

92.1. veic pasākumus, lai novērstu pēk­šņu uzliesmošanu un, ja tā radusies, laikus to atklātu;

92.2. uzliesmojošas vielas šahtās atrodas tikai nepieciešamajā daudzumā;

92.3. ja nepieciešams izmantot hidrauliskos šķidrumus (šķidrumi hidrosta­tiskās un hidrokinētiskās mehāniskās enerģijas pārvietošanai), lai izvairītos no uguns rašanās un izplatīšanās riska, pēc iespējas izmanto grūti uzliesmojošus šķidrumus;

92.4. hidrauliskie šķidrumi atbilst specifikācijām un kontroles nosacīju­miem attiecībā uz uguns pretestību un higiēnas prasībām;

92.5. ja tiek izmantoti hidrauliskie šķidrumi, kas neatbilst šo noteikumu 92.4.apakš­punktā minētajām prasībām, veic papildu drošības pasākumus, lai izvairītos no uguns rašanās un izplatīšanās riska.

93. Ja nepieciešams, nodarbinātos nodrošina ar individuālajiem elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļiem, lai nodarbinātie varētu droši evakuēties. Šie līdzekļi ir pastāvīgi un viegli pieejami darba vietā, tos regulāri pārbauda un uztur lietošanas kārtībā. Nodarbinātie ir apmācīti minēto aizsardzības līdzekļu lietošanā.

94. Darba vietas aprīko ar nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai atbilstošu mākslīgo apgaismojumu. Nodarbinātos nodrošina ar individuālajiem apgaismes ķermeņiem.

95. Apgaismes ķermeņus izvieto tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska, kas saistīts ar apgaismojumu.

96. Pastāvīgi ir pieejama informācija par to, kuri nodarbinātie atrodas pazemē.

97. Darba devējs izveido glābšanas vienības, kas ātri un efektīvi veic attiecīgas darbības avārijas situācijās.

98. Lai varētu darboties jebkurā pazemes derīgo izrakteņu ieguves vietā, glābšanas vienībā norīko nodarbinātos, kas ir apmācīti glābšanas darbos, un tā ir nodrošināta ar atbilstošām glābšanas ierīcēm.

VIII. Noslēguma jautājums

99. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumus Nr.253 "Darba aizsardzības prasības derīgo izrakteņu izpētē un ieguvē" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 96.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1992.gada 3.novembra Direktīvas 92/91/EEK par minimā­lajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu;

2) Padomes 1992.gada 3.decembra Direktīvas 92/104/EEK par minimā­lajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darbiniekiem, kuri strādā virszemes un apakšzemes minerālu ieguves rūpniecības nozarēs.

Ministru prezidenta vietā — veselības ministrs G.Bērziņš

Labklājības ministre D.Staķe
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 150Pieņemts: 21.02.2006.Stājas spēkā: 25.02.2006. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 33 (3401), 24.02.2006.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tulkojums
128920
25.02.2006
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)