Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Dabas resursu nodokļa likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsaimniekotājs — dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus;

2) apsaimniekošanas sistēma — pasākumu komplekss, kuru īstenojot tiek organizēta, vadīta un veikta attiecīgo atkritumu savākšana un pārstrāde vai reģenerācija vai arī izvešana pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus;

3) dabas resursi — dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdeņi, bioloģiskā daudzveidība;

4) dabas resursu ieguve— dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides, arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšana;

5) dabas resursu lietošana — dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē;

6) limits — atļaujā vai licencē noteiktais maksimālais pieļaujamais dabas resursu ieguves, lietošanas vai emitējamā piesārņojuma (arī apglabājamo atkritumu) daudzums, kas izteikts attiecīgās daudzuma mērvienībās;

7) saimnieciskā darbība — dabas resursu realizācija, preču ražošana, darbu izpilde, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība, ko veic par atlīdzību;

8) videi kaitīgas preces — preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību;

9) bioplastmasa - bioloģiski noārdāma plastmasa (biopolimērs), kuras sastāvdaļas pilnībā vai gandrīz pilnībā iegūtas no atjaunojamām izejvielām;

10) oksi-sadalāmā plastmasa — plast­masa (polimērs), kura iegūta no neatjaunojamām izejvielām un skābekļa un gaismas ietekmē sadalās sīkās sastāvdaļās, bet nav bioloģiski sadalāma (kompostējama).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 14.11.2008., 12.06.2009. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

2.pants. Dabas resursu nodokļa mērķis

Dabas resursu nodokļa (turpmāk — nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

3.pants. Nodokļa maksātāji

(1) Nodokļa maksātājs ir persona, kura:

1) ir saņēmusi vai tai saskaņā ar vides aizsardzības vai zemes dzīļu izmantošanas normatīvajiem aktiem bija pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu un kura Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā:

a) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus,

b) realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnieciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm,

c) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes,

d) emitē vidē ar nodokli apliekamas piesārņojošas vielas vai apglabā atkritumus,

e) emitē vidē siltumnīcefekta gāzes no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas, kurā tiek veikta viena vai vairākas likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (arī tādas piesārņojošas darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus);

f) lieto ūdens resursus elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā, kuras hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem;

11) emitē atmosfērā siltumnīcefekta gāzes, veicot likuma "Par piesārņojumu" 1.1 pielikumā noteiktās aviācijas darbības;

2) pirmā Latvijas Republikas teritorijā:

a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu) vai ogles, koksu un lignītu (brūnogles), uguņošanas ierīces, kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu,

b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot,

c) sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja,

d) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto ogles, koksu un lignītu (brūnogles), izņemot ogles, koksu un lignītu (brūnogles), kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, un uguņošanas ierīces;

3) Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem, metāla folijas, koksnes vai citām dabiskām šķiedrām (turpmāk — vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi);

4) savā darbībā lieto radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams uzglabāt vai apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;

5) pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(2) Persona, kura veic videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā piegādes darījumu muitas noliktavā vai brīvajā zonā, maksā nodokli, ja tā videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā izlaiž brīvam apgrozījumam un realizē Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Ja persona, kura ražo preces, nodod tās citai personai iepakošanai, nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā realizē šīs preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā.

(4) Ja persona, kura ražo un realizē preces Latvijas Republikas teritorijā vai ieved preces iepakojumā no citām valstīm, izmanto atkārtoti lietojamu iepakojumu, ko nomā no citas personas, nodokļa maksātājs ir persona, kura iznomā šo iepakojumu preču iepakošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008.,12.06.2009., 20.12.2010. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

4.pants. Ar nodokli apliekamie objekti un nodokļa likmes

(1) Ar nodokli apliek:

1) dabas resursus atbilstoši šā likuma 1. un 2.pielikumam, kā arī parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai;

2) zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes;

3) atkritumu apglabāšanu un piesārņojošu vielu emisiju vidē atbilstoši šā likuma 14.1 pantam un 3., 4. un 5.pielikumam;

4) emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā atbilstoši šā likuma 17.pantam;

5) videi kaitīgas preces atbilstoši šā likuma 6.pielikumam;

6) preču un izstrādājumu iepakojumu (turpmāk arī — iepakojums) un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus atbilstoši šā likuma 24.pantam un 7.pielikumam. Ar nodokli apliek arī to iepakojumu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;

7) radioaktīvās vielas atbilstoši šā likuma 8.pielikumam;

8) transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa;

9) ogles, koksu un lignītu (brūnogles) atbilstoši šā likuma 9.pielikumam;

10) uguņošanas ierīces.

(2) Nodokļa likmes par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes; par C kategorijas piesārņojošu darbību nozarēs, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu; par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai; par iepakojumu gadījumos, kad tā materiāla veidu un svaru nav iespējams pamatot ar uzskaites dokumentiem; par transportlīdzekļiem un uguņošanas ierīcēm ir noteiktas šā likuma 14., 15., 20., 24., 24.1 un 26.pantā. Pārējos gadījumos nodokļa likmes, kā arī to spēkā esības periodi ir noteikti šā likuma pielikumos.

(3) Ministru kabinets saskaņā ar šā likuma pielikumos minēto nodokļa likmju iedalījumu nosaka:

1) dabas resursu, piesārņojošu vielu, atkritumu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;

2) videi kaitīgu preču klasifikāciju, tehniskos raksturojumus un atbilstību nodokļa likmju grupām.

(4) Ministru kabinets nosaka preču un izstrādājumu iepakojumu, ko neapliek ar nodokli.

(5) Plastmasas maisiņiem, ko pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 24.pantā. Šajā daļā minētajiem plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas vai oksi-sadalāmās plastmasas, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikumā. Ja preces tiek realizētas plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, šiem plastmasas maisiņiem piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikumā.

(6) (Izslēgta ar 20.12.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.11.2007., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

II nodaļa. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas

5.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par dabas resursu lietošanu

Nodokli nemaksā par:

1) fona piesārņojumu, ja nodokļa maksātājs attiecīgo piesārņojuma līmeni ir pierādījis ar monitoringa datiem, kurš veikts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) ūdeņu lietošanu (caurplūdi) hidrotehniskajos un zivsaimniecības objektos, arī hidroelektrostacijās, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem, ūdenskrātuvēs, zivju audzētavās un dīķsaimniecībās;

3) termālo un tehnisko ūdeņu izmantošanu, kas pēc izmantošanas iesūknēti atpakaļ ūdeņu ieguves horizontā, nemainot ūdeņu ķīmisko sastāvu (izņemot atsāļošanu);

4) balasta smilšu novietošanu vietējās pašvaldības noteiktajās vietās;

5) piesārņojuma ievadīšanu augsnes vai grunts filtrācijas slānī (absorbentā), ja attīrīšanas iekārtas projektā tā paredzēta kā piesārņojuma attīrīšanas metode;

6) avārijas noplūdes dēļ nelikumīgi vidē nonākušā tā piesārņojuma apjomu, kuru atbildīgā persona savākusi vai neitralizējusi saskaņā ar Valsts vides dienesta noteiktajiem termiņiem un prasībām;

7) gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanas procesā atsūknētajiem ūdeņiem, ja to atsūknēšana saistīta ar derīgo izrakteņu ieguvi;

8) ražošanas vajadzībām izlietotajiem ūdeņiem, ja tie pēc attīrīšanas izmantoti atkārtoti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

6.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par radioaktīvo vielu izmantošanu

(1) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā valsts iestādes, kuras atbilstoši savām funkcijām nodrošina:

1) radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli;

2) metroloģiju;

3) gatavību radiācijas avārijām;

4) radiometrisko kontroli uz valsts robežas;

5) kriminālprocesuālo darbību veikšanu.

(2) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā ārstniecības iestādes, kurām šīs vielas nepieciešamas onkoloģisko, kardioloģisko un kardioķirurģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā, mātes un bērna veselības aprūpes nodrošināšanā, nieru transplantācijā un ar HIV inficēto pacientu aprūpes nodrošināšanā atbilstoši valsts programmām, kā arī tad, ja radioaktīvās vielas tiek izmantotas citu slimību ārstēšanā un diagnostikā.

(3) Nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu nemaksā radioaktīvo atkritumu apglabāšanas un pārvaldības komercsabiedrības.

(4) Persona, kura izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja pirkuma līgumā ir ietvertas garantijas izlietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij.

(5) Persona, kura izmanto radioaktīvās vielas, nemaksā nodokli, ja šīs radioaktīvās vielas izmanto demonstrēšanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos pasākumos un tās ievestas Latvijā uz laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas.

7.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem, kurus pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijas Republikā

(1) Nodokli par transportlīdzekļiem nemaksā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, vai lietotu transportlīdzekļu tirgotājs, ja tas nodrošina normatīvajos aktos par nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu noteikto prasību ievērošanu, kā arī izpilda vienu no šādām prasībām:

1) ir izveidojis un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par šīs sistēmas piemērošanu (turpmāk — nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līgums);

2) ir noslēdzis ar apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir noslēdzis ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līgumu).

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, lietotu transportlīdzekļu tirgotājs, kas pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē lietotu transportlīdzekli, vai apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un piemērošanu vai piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis, vai lietotu transportlīdzekļu tirgotājs, kas pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē lietotu transportlīdzekli, sniedz pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi (ja tas nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem) un pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

3) nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus;

4) prasības nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī apsaimniekotājam, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem;

5) kārtību, kādā apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par transportlīdzekļiem, iesniedz auditētu pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam, pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un Ceļu satiksmes drošības direkciju un sniedz tiem nepieciešamās ziņas.

(31) Ja apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas.

(4) Nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmajā daļā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(5) Nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmajā daļā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 2.punktā minēto pārskatu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētā lēmuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 2.punktā minēto pārskatu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību.

(7) Kārtību, kādā tiek slēgts un izbeigts šā panta pirmajā daļā minētais līgums, tai skaitā kārtību, kādā notiek vienpusēja atkāpšanās no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minis­trijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 2.punktā minēto pārskatu, nosaka Ministru kabinets.

(8) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs, kas tika atbrīvots no nodokļa samaksas, trīs mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par nolietotu transportlīdzekļu savākšanu un pārstrādi par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts.

(9) Persona, kas pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrē transportlīdzekli, nodokli par transportlīdzekli nemaksā, ja tā ir iegādājusies apliecinājuma zīmi no apsaimniekotāja, kurš ir izveidojis un piemēro nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas līgumu. Apliecinājuma zīme pamato personas veikto maksājumu apsaimniekotājam par to, ka apsaimniekotājs pieņems attiecīgo transportlīdzekli, kad tas būs nolietots, un veiks tā atbilstošu apsaimniekošanu.

(10) Ministru kabinets nosaka:

1) prasības apsaimniekotājam, kas pārdod apliecinājuma zīmi, apliecinājuma zīmes formu un tajā iekļaujamo informāciju, kā arī kārtību, kādā informācija par pārdotajām apliecinājuma zīmēm tiek norādīta transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā;

2) kārtību, kādā apsaimniekotājs, kas pārdod apliecinājuma zīmes, iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei pārskatu par pārdotajām apliecinājuma zīmēm, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011. Devītā daļa attiecībā uz personas atbrīvojumu no nodokļa samaksas stājas spēkā 01.04.2011. Sk. Pārejas noteikumu 21.punktu)

8.pants. Atbrīvojums no nodokļa par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

(1) Nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līgums);

2) ir noslēdzis ar iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir reģistrēts Vides pārraudzības valsts birojā un noslēdzis ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līgumu).

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

3) prasības izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī prasības iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem;

4) kārtību, kādā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaim­niekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

5) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu, un nemaksā nodokli, iesniedz pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

6) dokumentus, ar kuriem apliecina, ka iepakojums, kurš bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem, pēc iepakoto vielu izlietošanas attīrīts līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, un šo dokumentu iesniegšanas kārtību;

7) iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam, pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un sniedz tam nepieciešamās ziņas.

(4) Nodokļa maksātājs, kurš realizē gan vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, gan pirmais realizē preces iepakojumā vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādātas preces iepakojumā, lai saņemtu nodokļa atbrīvojumu, nodrošina gan izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas, gan vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošanu un piemērošanu.

(5) Vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem piemēro tādas pašas pārstrādes un reģenerācijas normas (pa gadiem) kā iepakojumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepakojuma apsaimniekošanu. Izlietoto iepakojumu un vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus var apsaimniekot, piemērojot vienotu apsaimniekošanas sistēmu.

(6) Ja apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norādot, kuriem izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku materiālu veidiem piemēro atbrīvojumu un uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts.

(7) Atbrīvojumu no nodokļa samaksas iepakojumam, kurš bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem maisījumiem, piemēro šādos gadījumos:

1) ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas attīra līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, un to var dokumentāri pierādīt, un iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar šā panta prasībām;

2) ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas nav iespējams attīrīt līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, šo iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un to var dokumentāri pierādīt.

(8) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(9) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(10) Šā panta astotajā un devītajā daļā minētā lēmuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību.

(11) Kārtību, kādā tiek slēgts un izbeigts šā panta pirmajā daļā minētais līgums, tai skaitā kārtību, kādā notiek vienpusēja atkāpšanās no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu, nosaka Ministru kabinets.

(12) Nodokļa maksātājs, kurš ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā panta pirmajai daļai, no saviem līdzekļiem sedz izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas izmaksas, ieskaitot šo atkritumu dalītās vākšanas, šķirošanas un pārstrādes vai reģenerācijas izmaksas.

(13) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, triju mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas:

1) nodokļa maksātājs, kas izveidojis un piemērojis izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu un tika atbrīvots no nodokļa samaksas, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts;

2) apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksāja nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, auditētu pārskatu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

9.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm nodokļa maksātājs nemaksā, ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi, kā arī izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

1) ir izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēdzis ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu (turpmāk — videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgums);

2) ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos nolietotu videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir noslēdzis ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu).

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

2) kārtību, kādā nodokļa maksātājs iesniedz normatīvajos aktos noteiktai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja izveidotās videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

3) prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveidei un piemērošanai, kā arī prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājiem, kuru līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm;

4) kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

5) kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, un nemaksā nodokli, iesniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, aprēķināto nodokli, pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

6) videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros;

7) videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līguma būtiskos noteikumus.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde kontrolē videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības programmas izpildi, kā arī līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam, pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņēmusi lēmumu par atbrīvošanu no nodokļa, rakstveidā informē par to Valsts ieņēmumu dienestu un sniedz tam nepieciešamās ziņas.

(4) Ja apsaimniekošanas līgumu ar normatīvajos aktos noteiktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi noslēdz apsaimniekotājs, tas rakstveidā informē savus līgumpartnerus par noslēgto līgumu un piemērojamo atbrīvojumu no nodokļa samaksas, norādot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tā lēmuma datumu un numuru, kurš pieņemts par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu, kā arī norādot, kuriem videi kaitīgo preču veidiem piemērojams atbrīvojums un uz kādu laikposmu atbrīvojums piešķirts.

(5) Persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtas, nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas tiks nosūtītas atpakaļ piegādātājvalstij.

(6) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(7) Nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz šajā pantā noteikto nodokļa atbrīvojumu, ja šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētais līgums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiek izbeigts sakarā ar to, ka nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas pārtrauc piemērot, sākot ar līguma izbeigšanas dienai sekojošā nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo dienu.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētā lēmuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību.

(9) Kārtību, kādā tiek slēgts un izbeigts šā panta pirmajā daļā minētais līgums, tai skaitā kārtību, kādā notiek vienpusēja atkāpšanās no līguma gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda līgumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, un gadījumos, kad nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minēto pārskatu, nosaka Ministru kabinets.

(10) Nodokļa maksātājs, kurš nemaksā nodokli atbilstoši šā panta pirmajai daļai, sedz videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, ieskaitot šo atkritumu dalītās vākšanas, šķirošanas un pārstrādes vai reģenerācijas izmaksas.

(11) Izbeidzot šajā pantā noteikto apsaimniekošanas līgumu, triju mēnešu laikā pēc līguma izbeigšanas dienas:

1) nodokļa maksātājs, kas izveidojis un piemērojis videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksāja nodokli, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts;

2) apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksāja nodokli par videi kaitīgām precēm, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajai iestādei, ar kuru bija noslēgts apsaimniekošanas līgums, auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli par periodu no kalendārā gada sākuma līdz brīdim, kad atbrīvojums no nodokļa samaksas tika pārtraukts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par oglekļa dioksīda emisiju

(1) Nodokli par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nemaksā stacionāras tehnoloģiskās iekārtas operatori un gaisa kuģu operatori, kuri ir iekļauti Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un izpilda likuma "Par piesārņojumu" prasības par emisijas kvotu nodošanu.

(2) Nodokli nemaksā par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajās stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās (arī tādās, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11.pants. Atbrīvojums no nodokļa samaksas par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu

Nodokli par ozona slāni noārdošas vielas izmantošanu nemaksā komersants, kas atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām ozona slāni noārdošu vielu izmanto citu ķīmisku vielu ražošanai, ja ķīmiskajā pārveides procesā ozona slāni noārdoša viela pilnībā maina savu ķīmisko sastāvu.

III nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par dabas resursu ieguvi un lietošanu

12.pants. Dabas resursu ieguves un lietošanas limitēšana

(1) Lai iegūtu vai lietotu dabas resursus, nodokļa maksātājam jāsaņem vides aizsardzības un zemes dzīļu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktā atļauja, licence vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums.

(2) Lai izmantotu saimnieciskajā darbībā dabas resursus, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā, kā arī lai izmantotu saimnieciskajā darbībā iegūtos derīgos izrakteņus, par kuriem nav samaksāts nodoklis, nepieciešams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt dabas resursu lietošanas atļauju.

(3) Nodoklis par dabas resursiem, kuri iegūti pazemes un virszemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā un tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā, jāmaksā neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu ir vai nav jāsaņem dabas resursu lietošanas atļauja. Ja dabas resursi tiek izmantoti nevis saimnieciskajā darbībā, bet personiskām vajadzībām sava zemes īpašuma robežās, nodoklis par dabas resursiem nav jāmaksā. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu dabas resursu lietošanas atļauja nav nepieciešama, nodokli par saimnieciskajā darbībā izmantotajiem dabas resursiem aprēķina kā par dabas resursu ieguvi limita ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

13.pants. Vispārīgās prasības nodokļa aprēķināšanai par dabas resursu ieguvi un lietošanu

(1) Nodokli aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm par katru iegūto vai izmantoto dabas resursu vai vidē emitētā piesārņojuma vienību. Nodokli maksā par faktisko dabas resursu ieguves apjomu, kā arī par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes vai siltumnīcefekta gāzu apjomu un vides piesārņojuma veidu un apjomu.

(2) Faktiski iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu vai emitētā piesārņojuma apjomu nodokļa maksātājs pierāda atbilstoši normatīvajos aktos, attiecīgajā atļaujā vai licencē noteiktajām metodēm, akreditētu laboratoriju veiktajām analīzēm vai standartizētiem aprēķiniem.

(3) Nodokļa maksātājs nodrošina iegūto un izmantoto dabas resursu un piesārņojuma apjoma uzskaiti.

(4) Nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu limitos noteiktajos apjomos aprēķina saskaņā ar šā likuma pielikumos noteiktajām likmēm.

(5) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā dabas resursus ieguvis vai lietojis mazāk par noteikto limitu, bet nevar pierādīt faktisko apjomu, nodokli maksā par limitam atbilstošu dabas resursu ieguves vai piesārņojuma veidu un apjomu.

(6) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā nav ieguvis dabas resursus, to norāda uzskaites dokumentos un taksācijas perioda beigās par to informē reģionālo vides pārvaldi. Šajā gadījumā nodoklis par attiecīgo taksācijas periodu nav jāmaksā.

14.pants. Nodokļa aprēķināšana par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes vai siltumnīcefekta gāzu apjomu

Par kārtējā taksācijas periodā ģeoloģiskajās struktūrās iesūknēto dabasgāzes vai siltumnīcefekta gāzu apjomu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme:

1) 0,0143 euro par 100 kubikmetru dabasgāzes iesūknēšanu;

2) 0,0143 euro par 100 kubikmetru metāna iesūknēšanu;

3) 0,07 euro par 100 kubikmetru oglekļa dioksīda iesūknēšanu;

4) 0,14 euro par 100 kubikmetru pārējo siltumnīcefekta gāzu iesūknēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

14.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par daļiņu PM10 emisiju gaisā, veicot beramkravu pārkraušanu atvērtos termināļos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās

Persona, kas veic beramkravu pārkraušanu atvērtos termināļos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās, nodokli par daļiņu PM10 emisiju gaisā aprēķina atbilstoši limitā noteiktajam apjomam, piemērojot šā likuma 4.pielikumā noteikto nodokļa likmi divdesmitkāršā apmērā.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

15.pants. Nodokļa aprēķināšana par vides piesārņošanu, veicot C kategorijas piesārņojošas darbības

(1) Par piesārņojuma veidu un apjomu C kategorijas piesārņojošai darbībai nodokli aprēķina un maksā atbilstoši nodokļa maksātāja deklarētajam piesārņojuma veidam un apjomam. Nodokļa maksātājs nodrošina savas darbības radītā piesārņojuma veida un apjoma uzskaiti.

(2) Vidē emitētā piesārņojuma apjomu nosaka, pamatojoties uz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajiem nozaru nosacījumiem un metodikām vai izmantojot aprēķinus.

(3) Ja iekārtu operatori veic C kategorijas piesārņojošas darbības nozarēs, attiecībā uz kurām normatīvajos aktos nav noteiktu nosacījumu un nav arī iespējams aprēķināt piesārņojošo vielu apjomu, nodokļa apmērs ir 71,14 euro gadā. Ja nodokļa maksātājs iekārtā veic vairākas C kategorijas piesārņojošas darbības, bet ir saņēmis vienu C kategorijas piesārņojošas darbības apliecināju­mu, tad nodokli 71,14 euro apmērā maksā par visām iekārtā veiktajām C kategorijas piesārņojošām darbībām. Ja nodokļa maksātājs ir saņēmis vairākus C kategorijas piesārņojošu darbību apliecinājumus, tad par katru darbību, kurai izsniegts apliecinājums, maksā 71,14 euro. Ja persona C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājumu saņēmusi un saimniecisko darbību uzsākusi laikā, kas nesakrīt ar nodokļa taksācijas perioda pirmo mēnesi, nodokli aprēķina kā vienu divpadsmito daļu no gada nodokļa likmes (71,14 euro) par katru taksācijas perioda mēnesi pēc apliecinājuma saņemšanas.

(4) Ja persona, kas saņēmusi C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu un maksā nodokli šā panta trešajā daļā noteiktajā apmērā, piesārņojošo darbību vai saimniecisko darbību izbeigusi pirms taksācijas perioda beigām, nodokli aprēķina kā vienu divpadsmito daļu no gada nodokļa likmes (71,14 euro) par katru taksācijas perioda mēnesi līdz darbības izbeigšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 12.06.2009., 20.12.2010. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

16.pants. Nodokļa aprēķināšana par oglekļa dioksīda (CO2) emisiju

(1) Šā likuma 4.pielikumā noteiktajai oglekļa dioksīda (CO2) emisijai nenosaka limitu, un nodokli par visu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēķina, piemērojot šā likuma 4.pielikumā noteiktās likmes. Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjomu no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas aprēķina, ņemot vērā kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu un saražotās produkcijas veidu un ķīmisko sastāvu, izmantotā kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu apjomu, saražotās produkcijas apjomu, zemākā sadegšanas siltuma faktoru un oksidācijas faktoru vai pārvēršanas faktoru.

(2) Oglekļa dioksīda (CO2) emisijas apjoma aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

17.pants. Nodokļa aprēķināšana par emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu stacionāras tehnoloģiskās iekārtas operatoriem un gaisa kuģu operatoriem

(1) Stacionāras tehnoloģiskās iekārtas operatori un gaisa kuģu operatori, kuri ir iekļauti Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā, maksā dabas resursu nodokli par emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” nodoto emisijas kvotu skaitā. Nodokļa likme ir 100 euro par katru emitēto tonnu oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalenta, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā.

(2) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" 14 dienu laikā pēc likumā "Par piesārņojumu" noteiktā emisijas kvotu nodošanas termiņa beigām informē Valsts vides dienestu par stacionāras tehnoloģiskās iekārtas operatoru vai gaisa kuģa operatoru, kas paredzētajā termiņā nav nodevis emisijas kvotas vai nav nodevis tās noteiktajā apjomā, kā arī norāda nenodoto kvotu skaitu. Valsts vides dienests 14 dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par stacionāras tehnoloģiskās iekārtas operatora vai gaisa kuģa operatora pienākumu maksāt nodokli un informē nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļa maksātājam aprēķināto nodokļa summu.

(3) Nodokļa maksātājs pēc šā panta otrajā daļā minētā nodokļa aprēķina saņemšanas līdz attiecīgā gada 15.septembrim iemaksā nodokli Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā. Pēc samaksas termiņa beigām Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības norādīto summu piedzīt bezstrīda kārtībā.

(4) (Izslēgta ar 19.09.2013. likumu)

(20.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

18.pants. Nodokļa aprēķināšana par augsni

Nodokli par augsni aprēķina un maksā, ja augsne ir realizēta, piemērojot šā likuma 1.pielikumā noteikto nodokļa likmi.

19.pants. Nodokļa aprēķināšana par ūdeņu ieguvi

Nodokli par virszemes un pazemes ūdeņu ieguvi maksā, ja ūdeņu ieguve pārsniedz 10 kubikmetrus diennaktī. Ja nodokļa maksātājam attiecīgajā atļaujā ūdeņu ieguves limits noteikts mazāks par 10 kubikmetriem diennaktī, nodokli saskaņā ar šā likuma 21.pantu maksā tikai par to ūdeņu apjomu, kas iegūts virs limita, atbilstoši šā likuma 2.pielikumā noteiktajai nodokļa likmei. Pazemes ūdeņiem, ko izmanto par dzērienu sastāvdaļu vai par pārtikas produktu sastāvdaļu ražošanas procesā, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 2.pielikumā pazemes ūdeņiem, arī saldūdeņiem un avotu ūdeņiem, ko izmanto ūdens­apgādē. Nodokli par tālāk realizējamo pazemes ūdeņu, saldūdeņu, minerālūdeņu un avotu ūdeņu ieguvi maksā par taksācijas periodā faktisko iegūto apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

19.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā, kuras hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem

Nodokļa likme par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā, kuras hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem, ir 0,00853 euro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina hidrotehniskajai būvei caurplūdušo ūdeni, pamatojoties uz saražotās elektroenerģijas daudzumu un hidromezgla darbības lietderības koeficientu.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

20.pants. Nodokļa aprēķināšana par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai

Par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu tālākai saimnieciskai izmantošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojama nodokļa likme 0,04 euro par vienu kilogramu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

21.pants. Nodokļa aprēķināšana par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu

(1) Par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē emitēto piesārņojumu virs limitos noteiktā apjoma nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā.

(2) Ja persona, kura iegūst vai izmanto dabas resursus vai veic piesārņojošas darbības, nav saņēmusi nepieciešamo atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu, nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā.

(3) Ja vide piesārņota vai dabas resursi iegūti bez nepieciešamās atļaujas vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma saņemšanas, pieņem, ka faktiski emitētais vai iegūtais daudzums ir tāds, kādu aprēķinātajā iekārtas izmantošanas laikposmā emitē vai iegūst līdzvērtīgas jaudas un darbības profila iekārtā, ja vien nodokļa maksātājs nevar pierādīt faktisko apjomu.

22.pants. Nodokļa aprēķināšana par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ vai noteiktā laika periodā sakarā ar iekārtai netipisku darbību

(1) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē nepārvaramas varas dēļ, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limita robežās emitēto piesārņojumu, ievērojot nosacījumu, ka nodokļa maksātājs par šādu piesārņošanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā ir rakstveidā informējis Valsts vides dienestu un veicis ar Valsts vides dienestu saskaņotus pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu.

(2) Ja nodokļa maksātājs par nepārvaramas varas iestāšanos nav informējis Valsts vides dienestu un nav veicis pasākumus, lai novērstu turpmāku piesārņošanu, faktiski emitēto piesārņojumu ieskaita nodokļa maksātājam noteiktajā limitā. Nodokli par vides piesārņošanu limita robežās maksā atbilstoši šā likuma pielikumos noteiktajai likmei, bet par piesārņojumu, kas emitēts vidē virs limita, maksā nodokli desmitkāršā apmērā.

(3) Nodokli par piesārņojumu, kas emitēts vidē noteiktā laika periodā sakarā ar iekārtai netipisku darbību, tajā skaitā ar jaunas iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšanu vai testēšanu pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto, kā arī iekārtas vai tās daļas darbības testēšanu saskaņā ar tehniskās ekspluatācijas dokumentācijā norādīto, aprēķina par visu piesārņojuma apjomu kā par limita robežās emitēto piesārņojumu, ja operators nodrošina vides aizsardzības iestāžu izvirzīto nosacījumu ievērošanu laikā, kad iekārtas darbība notiek netipiskos apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

IV nodaļa. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm, par iepakojumu, par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm), par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par radioaktīvajām vielām, par transportlīdzekļiem un par uguņošanas ierīcēm

(Nodaļas nosaukums 06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

23.pants. Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm

(1) Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm pa preču veidiem saskaņā ar šā likuma 6.pielikumu.

(2) Nodokli par videi kaitīgu preču realizāciju Latvijā vai par videi kaitīgu preču izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai aprēķina euro par katru preces fizisko vienību vai svara vienību.

(3) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 19.12.2006. likumu.)

(5) Videi kaitīgu preču svaru vai skaitu pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina videi kaitīgu preču uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) videi kaitīgu preču svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;

2) videi kaitīgu preču svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo videi kaitīgu preču svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

3) kārtību, kādā nosaka personu, kura drīkst veikt videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu auditu;

4) videi kaitīgu preču atkritumu apsaim­niekošanas sistēmu auditēšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

23.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)

(1) Nodokli par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm) aprēķina atbilstoši šā likuma 9.pielikumā minētajām likmēm par katru akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) svara vienību atkarībā no to siltumspējas.

(2) Akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) svaru un siltumspēju pamato ar uzskaites dokumentiem. Lai pamatotu nodokļa aprēķinus, nodokļa maksātājs nodrošina akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) uzskaiti atbilstoši to siltumspējai.

(3) Ja uzskaites dokumentos akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) siltumspēja ir norādīta noteiktā intervālā, nodokļa aprēķināšanai izmanto intervāla augstāko robežu.

(4) Akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, piemēro 0 procentu nodokļa likmi.

(5) Realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, ievērojot šā panta ceturto daļu, nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi. Ja akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) šajā pantā minētā persona (energoapgādes komersants) izmanto citiem mērķiem, nevis elektroenerģijas ražošanai vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, tā maksā nodokli atbilstoši šā likuma 9.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

24.pants. Nodokļa aprēķināšana par iepakojumu un par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

(1) Nodokli par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā minētajām likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai katru galda trauku vai piederumu materiāla veida svara vienību.

(2) Iepakojuma materiāla veidu un svaru un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru pamato ar uzskaites dokumentiem. Nodokļa maksātājs nodrošina iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu uzskaiti, lai pamatotu nodokļa aprēķinus.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju;

2) institūciju, kura izsniedz atzinumu par iepakojuma materiāla un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo iepakojuma materiāla vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

3) iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

4) pieļaujamās novirzes no iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu svara normas, ja svars tiek pamatots ar uzskaites dokumentiem;

5) vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

6) kārtību, kādā nosaka personu, kura drīkst veikt izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu auditu;

7) izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību;

8) no bioplastmasas un oksi-sadalāmās plastmasas izgatavota iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu marķēšanas kārtību un uz šā iepakojuma un šiem galda traukiem un piederumiem norādāmo informāciju (marķējumu) par materiālu veidu.

(4) Nodokļa maksātājs, kurš maksā nodokli par iepakojumu un kuram atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem nav jāveic izlietotā iepakojuma pārstrāde un reģenerācija, nodokli aprēķina atbilstoši šā likuma 7.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm par katru iepakojuma materiāla veida svara vienību vai, ja nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem, — 120 euro gadā.

(5) Plastmasas maisiņiem šā likuma 4.panta piektajā daļā minētajā gadījumā piemēro nodokļa likmi:

1) maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus (1000 maisiņu svars nepārsniedz 3 kilogramus), — 3,70 euro par vienu kilogramu;

2) maisiņiem, kuru viena maisiņa svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem (1000 maisiņu svars pārsniedz 3 kilogramus), — 1,14 euro par vienu kilogramu.

(6) Iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, uz kuriem nav norādīta normatīvajos aktos noteiktā informācija (marķējums), piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikuma 2.punktā iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no plastmasas (polimēru) izej­materiāliem.

(7) Šā likuma 7.pielikumā noteiktās nodokļa likmes iepakojumam no kompozītmateriāliem (laminātiem) piemēro atbilstoši materiālam, kas svara ziņā ir pārākumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007., 14.11.2008., 19.09.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

24.1 pants. Nodokļa aprēķināšana par uguņošanas ierīcēm

Nodokļa maksātājs aprēķina un maksā nodokli par Latvijas Republikā ievestām uguņošanas ierīcēm, piemērojot nodokļa likmi 5 procenti no paredzētā šo ierīču ievešanas apjoma kopsummas, kas uzrādīta Latvijas Republikas Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas izsniegtajā ievešanas licencē.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

25.pants. Nodokļa aprēķināšana par radioaktīvajām vielām

Nodokli par radioaktīvajām vielām, pamatojoties uz piegādātāja apstiprinātu dokumentu par radioaktīvo vielu sastāvu un kopējo radioaktivitāti, aprēķina atbilstoši šā likuma 8.pielikumā minētajām likmēm par katru radioaktīvo atkritumu kubikmetru, kas radies pēc šo vielu izmantošanas, kā arī ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) nodokli par radioaktīvo vielu izmantošanu aprēķina proporcionāli to radioaktīvo atkritumu radioaktivitātei, kuri radīsies pēc radioaktīvo vielu izmantošanas, saskaņā ar attiecīgo nodokļa likmi, bet nodoklis nav mazāks par 0,001 no likmes 1., 2., 3., 4., 5. un 6.radionuklīdu grupai un 0,2 no likmes 7.radionuklīdu grupai;

2) ja vienlaikus tiek izmantots vaļējs un slēgts radioaktīvā starojuma avots, nodokli aprēķina katram radioaktīvā starojuma avotam atsevišķi, ņemot vērā šā panta 1.punktā minētos nosacījumus.

26.pants. Nodokļa aprēķināšana par transportlīdzekļiem

(1) Nodokļa likme par vienu transportlīdzekli ir 40 euro.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) prasības personai, kura ir tiesīga veikt nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu auditu;

2) nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību.

(20.12.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

V nodaļa. Nodokļa maksāšana, pārskati par aprēķināto nodokli,
nodokļa maksājumu sadale un pašvaldību vides aizsardzības
speciālo budžetu līdzekļu izmantošana

27.pants. Kārtība, kādā tiek maksāts nodoklis un iesniegti pārskati par aprēķināto dabas resursu nodokli

(1) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā uzskaita iegūto vai izmantoto dabas resursu veidu un apjomu, vides piesārņojumu un videi kaitīgas preces, iepakojumu, vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, radioaktīvās vielas un uguņošanas ierīces;

2) nodokļa aprēķināšanas un samaksas kārtību;

3) pārskata formu par aprēķināto dabas resursu nodokli un tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.

(2) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk — pārskats) par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20.janvārim.

(3) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 20.janvārim aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo gadu Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā:

1) par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņojumu neatkarīgi no aprēķinātās nodokļa summas;

2) aprēķināto nodokli, ja nodokļa summa atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 142,29 euro gadā par visiem nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamajiem objektiem kopā.

(5) Nodokli par transportlīdzekli nodokļu maksātājs iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā pirms transportlīdzekļa pirmās pastāvīgās reģistrācijas Latvijā. Ja transportlīdzekli sešu mēnešu laikā pēc reģistrācijas noņem no uzskaites izvešanai no Latvijas, samaksāto nodokli atmaksā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts nodokļa maksātāja attiecīgs iesniegums. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksājams nodoklis un atmaksājams samaksātais nodoklis par transportlīdzekli.

(6) Ja nodoklis ir atmaksāts (vai to paredzēts atmaksāt) saskaņā ar šā panta piekto daļu, taču transportlīdzeklis netiek izvests no Latvijas vai tiek izvests, bet pēc tam atkal ievests Latvijā un reģistrēts Latvijā atkārtoti, nodoklis maksājams saskaņā ar šo pantu.

(7) Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20.datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20.janvārim. Nodokļa maksātājs, kurš ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši šā likuma 8. vai 9.pantam, pārskatu attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei nesniedz par periodu, kurā ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas. Par šo periodu nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vai tās pakļautībā esošajai iestādei normatīvajos aktos par kārtību, kādā piemēro atbrīvojumus no nodokļa samaksas par iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem un videi kaitīgām precēm, noteiktu pārskatu par aprēķināto nodokli.

(8) Personas, kuras maksā nodokli par transportlīdzekļa pirmo pastāvīgo reģistrāciju Latvijā, pārskatu neiesniedz. Ceļu satiksmes drošības direkcija līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 5.datumam elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par iepriekšējā ceturksnī pirmo reizi Latvijā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaim­niekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.

(9) Ja videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā pirmā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs, ārvalsts personas vietā nodokli var samaksāt un pārskatu iesniegt ārvalsts personas pastāvīgā pārstāvniecība, preču saņēmējs vai cita persona Latvijā, ar kuru noslēgts rakstveida līgums par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli.

(10) Ja videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved ārvalsts persona, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs un kurai nav pastāvīgās pārstāvniecības vai kura nav noslēgusi rakstveida līgumu par saistību pārņemšanu attiecībā uz nodokli, nodokli valsts budžetā iemaksā pati ārvalsts persona. Šajā gadījumā ārvalsts persona pārskatu nesniedz.

(11) Nodokļa maksātājs, kas videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā realizē citai personai, kura tās izved no Latvijas Republikas teritorijas, un var dokumentāri pamatot attiecīgo videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā izvešanu:

1) nodokli nemaksā, ja videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;

2) samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.

(12) Persona, kuras saimnieciskajai darbībai ir sezonas raksturs un kura maksā nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu un vidē emitēto piesārņojumu, pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz par attiecīgo taksācijas periodu, kad jāmaksā nodoklis.

(13) Nodokļa maksātājs, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved videi kaitīgas preces, kuras tiek izmantotas jaunu preču ražošanai, ja šīs jaunās preces tiek izvestas ārpus Latvijas Republikas teritorijas un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot attiecīgo preču izvešanu:

1) nodokli nemaksā, ja videi kaitīgu preču ievešana, izmantošana jaunu preču ražošanai un šo jauno preču izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā;

2) par šīm precēm samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgu preču ievešana, izmantošana jaunu preču ražošanai un šo jauno preču izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010., 19.09.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

28.pants. Nodokļa maksājumu ieskaitīšana budžetā

(1) Nodokļa maksājumus attiecīgi pa budžetiem sadala Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši nodokļa maksātāja reģistrācijas vietai.

(2) Nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu (izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus) limitos noteiktajos apmēros ieskaita:

1) 40 procentus — valsts pamatbudžetā;

2) 60 procentus — tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.

(3) Nodokļa maksājumus:

1) par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā, — proporcionāli izmantotajai teritorijai);

2) par radioaktīvo vielu izmantošanu 100 procentu apmērā ieskaita tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(4) Nodokļa maksājumus par videi kaitīgām precēm, iepakojumu, akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm), vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu skaitā, par prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu, par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā, kuras hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem, un par uguņošanas ierīcēm ieskaita valsts pamatbudžetā.

(5) Par šā likuma pārkāpumiem piedzītās soda naudas maksājumus ieskaita valsts pamatbudžetā.

(6) Nokavējuma naudu par nodokļa maksājumiem ieskaita valsts pamatbudžetā un vietējo pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos atbilstoši šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajam sadalījumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 12.06.2009. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

29.pants. Pašvaldības vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļu izmantošana

(1) Pašvaldības vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļi un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu un sabiedrisko vides inspektoru veiktspējas stiprināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Pašvaldība vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļus vai pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļus var izmantot arī kā kompensāciju atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem.

(2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

VI nodaļa. Nodokļa administrācija

30.pants. Nodokļa administrācijas kompetence

(1) Dabas resursu lietošanu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu), iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu un izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi, kā arī uguņošanas ierīču apjomu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes.

(2) Nodokļa aprēķinu kontrolē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests.

(3) Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas šā likuma īstenošanā un regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar nodokli un tā piemērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 20.12.2010. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

VII nodaļa. Atbildība

31.pants. Atbildība par nodokļa bāzes samazināšanu un citiem likuma pārkāpumiem

(1) No nodokļa maksātāja tiek piedzīta arī soda nauda divkāršā nesamaksātā nodokļa apmērā atbilstoši pamatlikmēm šādos gadījumos:

1) par pārskatos nenorādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi, izmantošanu vai vidē ievadītā piesārņojuma apjomu;

2) par pārskatos nenorādīto (slēpto) realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, iepakojuma, akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu), vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, radioaktīvo vielu vai uguņošanas ierīču apjomu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto soda naudu par iepakojumu aprēķina šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ievērojot nosacījumu, ka izdevumus, kas saistīti ar Ministru kabineta noteiktās institūcijas atzinuma izsniegšanu, sedz nodokļa maksātājs.

(3) Izbeidzot apsaimniekošanas līgumu starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi un nodokļa maksātāju vai apsaimniekotāju šā likuma 7., 8. vai 9.pantā minētajos gadījumos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lemj par pienākumu maksāt nodokli un rakstveidā par to informē apsaimniekotāju, nodokļa maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu, lēmumā norādot aprēķināto nodokļa summu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lēmumā norāda pilnu iekasējamo summu, ko veido nesamaksātais nodoklis desmitkāršā apmērā par apjomu, kāds nav reģenerēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un līgumam konkrētā pārskata periodā, un samaksas termiņu, pēc kura Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības norādīto summu piedzīt bezstrīda kārtībā. Nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs noteikto nodokļa maksājumu atbilstoši lēmumam veic 30 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 08.05.2008., 14.11.2008., 12.06.2009., 20.12.2010. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

32.pants. Nokavējuma nauda

Nokavējuma naudu aprēķina un iekasē likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un apmērā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par dabas resursu nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1997, 3.nr.; 2000, 10.nr.; 2002, 3.nr.; 2004, 2., 10.nr.) .

2. Līdz 2006.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) , kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Līdz 2006.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus, izņemot šā likuma 9.pantā minētos noteikumus, kurus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.aprīlim. Šā likuma 23.panta sestās daļas 3. un 4.punktā minētos noteikumus un 24.panta trešās daļas 6. un 7.punktā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.oktobrim.

5. Šā likuma 8.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

6. Šā likuma 27.panta otrā daļa par pārskata iesniegšanu elektroniskā veidā saskaņošanai Valsts vides dienestā piemērojama ar dienu, kad elektroniskajam dokumentam tiek nodrošināts drošs elektroniskais paraksts. Līdz tam pārskats par iepriekšējo ceturksni iesniedzams Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei papīra formā un, ja iespējams, elektroniskā veidā.

7. Līdz 2006.gada 30.jūnijam samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm subsīdiju veidā atmaksājams no Latvijas vides aizsardzības fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju Latvijas Republikas teritorijā vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī mērķprogrammu realizācijai.

8. Līdz 2006.gada 1.oktobrim Vides ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus līdz 80procentu apmēram komersantiem, kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu" un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un prasībām brīvprātīgām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmām. Nodokļa atvieglojumus saskaņā ar šajā punktā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem var noteikt uz laikposmu ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim un piemērot līdz šā termiņa beigām.

9. Nodokļa atvieglojumus, kas piešķirti iepakotājiem pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemēro līdz attiecīgā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim.

10. Par iepakojuma apjomu, kas līdz 2006.gada 31.decembrim nav pārstrādāts vai reģenerēts saskaņā ar Iepakojuma likumā un citos iepakojuma apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normām, papildus aprēķinātajam un samaksātajam nodoklim aprēķina un maksā soda naudu trīskāršā nodokļa likmes apmērā. Soda naudu par nepārstrādāto vai nereģenerēto iepakojuma apjomu nodokļa maksātājs aprēķina un samaksā pēc Iepakojuma likumā noteiktā ikgadējā ziņojuma iesniegšanas Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei vai Vides pārraudzības valsts birojam. Ja reģionālā vides pārvalde, pārbaudot ikgadējo ziņojumu, konstatē, ka izlietotā iepakojuma pārstrādes vai reģenerācijas normas nav izpildītas, vides valsts inspektors sastāda pārbaudes aktu un iepazīstina ar to nodokļa maksātāju. Ja nodokļa maksātājs soda naudu nav samaksājis, lēmumu par budžetā papildus iemaksājamo nodokļa summu reģionālā vides pārvalde iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, norādot papildus aprēķinātās summas samaksas termiņu. Nodokļa maksātājs nodokļa papildu maksājumus atbilstoši lēmumam veic 20 dienu laikā pēc iepazīšanās ar lēmumu. Ja nodokļa maksātājs soda naudu nesamaksā norādītajā termiņā, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības norādīto summu piedzīt bezstrīda kārtībā.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

11. Ar šā likuma spēkā stāšanos līdz attiecīgā nodokļa atbrīvojuma termiņa beigām nemainās transportlīdzekļu būvētājam vai tā pilnvarotam pārstāvim piešķirtā nodokļa atbrīvojuma nosacījumi.

12. Līdz 2006.gada 31.decembrim samaksātais nodoklis par transportlīdzekli atmaksājams subsīdiju veidā nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrībai par savāktajiem (arī savāktajiem atmestajiem nolietotajiem transportlīdzekļiem) un apstrādātajiem transportlīdzekļiem, kā arī mērķprogrammu īstenošanai atbilstoši Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumam. Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes komercsabiedrība nevar saņemt subsīdijas par apstrādātajiem transportlīdzekļiem, par kuru apsaimniekošanu šī komercsabiedrība noslēgusi līgumu ar attiecīgo transportlīdzekļu būvētāju vai tā pilnvarotu pārstāvi, ja transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis ir atbrīvots no nodokļa maksāšanas.

13. Likuma 8.panta otrās daļas 4.punktā un 9.panta otrās daļas 4.punktā minētajiem pārskatiem jābūt auditētiem, sākot no 2008.gada, kad iesniedz Vides ministrijai pārskatus par 2007.gadu.

14. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.jūlijam izdod jaunus šā likuma 4.panta trešās daļas 1. un 2.punktā, 4.panta ceturtajā daļā, 12.panta otrajā daļā, 14.pantā, 15.panta pirmajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 17.pantā, 20.pantā, 23.panta sestās daļas 1. un 2.punktā, 24.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā, 27.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.504 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

15. Grozījumi likuma 7., 8. un 9.pantā stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

16. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod jaunus šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumi Nr.503 "Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

17. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūlijam izdod jaunus šā likuma 8.panta otrajā daļā un 9.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.jūlijam ir spēkā attiecīgi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.915 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem" un Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumi Nr.437 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

18. Grozījumi likuma 19.pantā attiecībā uz nodokļa likmes noteikšanu pazemes ūdeņiem, ko izmanto par dzērienu sastāvdaļu vai par pārtikas produktu sastāvdaļu ražošanas procesā, piemērojami, sākot ar 2008.gada 1.janvāri.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 24.panta trešās daļas 8.punktā minētos noteikumus.

(14.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

20. Šā likuma 24.panta sestajā daļā minētās prasības stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(14.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

21. Šā likuma 7.panta devītā daļa attiecībā uz personas atbrīvojumu no nodokļa samaksas stājas spēkā 2011.gada 1.aprīlī.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

22. Šā likuma 7.panta otrās daļas 5.punktā minētos pārskatus auditē, sākot ar 2012.gadu, iesniedzot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei pārskatu par 2011.gadu.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

23. Šā likuma 17.pantā minētās prasības attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem piemērojamas, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

24. Ministru kabinets līdz 2011.gada 28.februārim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, desmitajā daļā un 26.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 28.februārim ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 17.jūnija noteikumi Nr.450 “Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

25. Pamatojoties uz tiesību normām, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, piešķirtais nodokļa atbrīvojums transportlīdzekļa būvētājam vai tā pilnvarotam pārstāvim ir spēkā līdz attiecīgā nodokļa atbrīvojuma termiņa beigām.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(08.05.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. un 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

1. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK;

2) Padomes 2003.gada 27.oktobra direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (Dokuments attiecas uz EEZ);

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/74/EK, ar ko groza direktīvu 2003/96/EK par dažu dalībvalstu iespēju piemērot nodokļu līmeņa pagaidu atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz enerģētikas produktiem un elektroenerģiju;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 8.decembra direktīvas 2003/108/EK, ar ko groza direktīvu 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA);

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra direktīvas 2004/12/EK, ar ko groza direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ direktīvu 91/157/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ);

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu.

2. Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Likums stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 15.decembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2005.gada 29.decembrī
Dabas resursu nodokļa likuma
1.pielikums

(Pielikums 06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi

Nr.p.k.

Resursu veids

Mērvienība

Likme no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim
(euro)

Likme no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim
(euro)

Likme no 2016.gada 1.janvāra
(euro)

1.

Augsne

m3

0,43

0,43

0,43

2.

Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts

m3

0,14

0,14

0,14

3.

Kvarca smilts

m3

0,45

0,45

0,45

4.

Smilts

m3

0,21

0,21

0,21

5.

Smilts-grants

m3

0,36

0,36

0,36

6.

Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai

m3

0,21

0,21

0,21

7.

Dekoratīvais (apdares) dolomīts

m3

0,36

0,36

0,36

8.

Dolomīts

m3

0,21

0,21

0,21

9.

Kaļķakmens

m3

0,28

0,28

0,28

10.

Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)

m3

0,14

0,14

0,14

11.

Šūnakmens

m3

1,42

1,42

1,42

12.

Ģipšakmens

m3

0,54

0,57

0,60

13.

Laukakmeņi

m3

0,57

0,57

0,57

14.

Krāsu zeme

m3

0,14

0,14

0,14

15.

Kūdra (mitrums – 40%)

tonna

0,55

0,55

0,55

16.

Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns-aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30% (mitrums – 60%)

tonna

0,71

0,71

0,71

17.

Pārējais sapropelis (mitrums – 60%)

tonna

0,14

0,14

0,14

18.

Visu veidu dziednieciskās dūņas

tonna

0,71

0,71

0,71

Dabas resursu nodokļa likuma
2.pielikums

(Pielikums 19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi

Nr. p.k.

Ūdeņu ieguves avots vai ūdeņu veids

Mērvienība

Likme (euro)

1. Virszemes ūdeņi

m3

0,009

2. Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi un avotu ūdeņi, ko izmanto ūdensapgādē:    
2.1. augstas vērtības pazemes ūdens

m3

0,04

2.2. vidējas vērtības pazemes ūdens

m3

0,03

2.3. zemas vērtības pazemes ūdens

m3

0,014

3. Ārstnieciskie minerālūdeņi vai minerālūdeņi, kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs ūdens ieguves teritorijā

m3

0,14

4. Pazemes ūdeņi, arī saldūdeņi, minerālūdeņi un avotu ūdeņi, ko realizē tālāk:    
4.1. augstas vērtības pazemes ūdens

m3

1,42

4.2. vidējas vērtības pazemes ūdens

m3

0,85

4.3. zemas vērtības pazemes ūdens

m3

0,43

Dabas resursu nodokļa likuma
3.pielikums

(Pielikums 06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu

Nr.p.k.

Atkritumu veids

Mērvienība

Likme
(euro)

1.

Sadzīves atkritumi

tonna

12,00

2.

Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi (tai skaitā no piesārņotām vietām izrakta augsne neapstrādātā veidā)

tonna

21,34

3.

Azbests šķiedru un putekļu veidā

tonna

35,57

4.

Bīstamie atkritumi

tonna

35,57

5.

Ražošanas atkritumi

tonna

21,34

Dabas resursu nodokļa likuma
4.pielikums

(Pielikums 06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu

Nr.p.k.

Emisijas klasifikācija

Mērvienība

Likme laikposmā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim
(euro)

Likme no 2015.gada 1.janvāra
(euro)

1.

Oglekļa dioksīda (CO2) emisija no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikuma 1.nodaļas 1.punktā minētās piesārņojošās darbības, ja ražošanas jauda nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minēto rādītāju

tonna

2,85

3,50

2.

Oglekļa dioksīda (CO2) emisija no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikuma 1.nodaļas 2., 3. un 4.punktā minētās piesārņojošās darbības, ja ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minēto rādītāju

tonna

2,85

3,50

3.

Daļiņas PM10

tonna

51,22

75,00

4.

Oglekļa monoksīds (CO)

tonna

7,83

7,83

5.

Amonjaks (NH3), sērūdeņradis (H2S) un pārējie neorganiskie savienojumi

tonna

18,50

18,50

6.

Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx – slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2)

tonna

85,37

85,37

7.

Gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm)

tonna

85,37

85,37

8.

Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju

tonna

1138,30

1138,30

Dabas resursu nodokļa likuma
5.pielikums

(Pielikums 06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Nodokļa likmes par ūdeņu piesārņošanu

Nr.p.k.

Piesārņojošo vielu klasifikācija pēc bīstamības klases

Mērvienība

Likme
(euro)

1.

Nebīstamās vielas

tonna

5,50

2.

Suspendētās vielas (nebīstamās)

tonna

14,23

3.

Vidēji bīstamās vielas, izņemot kopējo fosforu (P kop.)

tonna

42,69

4.

Bīstamās vielas

tonna

11 382,97

5.

Īpaši bīstamās vielas

tonna

71 143,59

6.

Kopējais fosfors (P kop.)

tonna

270,00

Dabas resursu nodokļa likuma
6.pielikums

(Pielikums 06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm

Nr.p.k.

Preces veids

Mērvienība

Likme
(euro)

1.

Smēreļļas

kg

0,17

2.

Elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti (arī tādi, kas iestrādāti ierīcēs un transportlīdzekļos):    

2.1.

elektriskie akumulatori, svina

kg

0,74

2.2.

elektriskie akumulatori Ni-Cd un Fe-Ni

kg

4,00

2.3.

galvaniskie elementi un galvaniskās baterijas

kg

11

2.4.

citi elektriskie akumulatori

kg

17,03

3.

Ozona slāni noārdošās vielas (freoni, haloni un citas) (onp – ozona noārdīšanas potenciāls)

kg onp

2,22

4.

Visu veidu riepas

kg

0,33

5.

Eļļas filtri

gab.

0,33

6.

Elektriskās un elektroniskās iekārtas atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 24.panta pirmajai daļai:    

6.1.

liela izmēra mājsaimniecības iekārtas (izņemot liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas, ledusskapjus)

kg

1,44

6.2.

liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas, ledusskapji

kg

2,33

6.3.

maza izmēra mājsaimniecības iekārtas

kg

3,00

6.4.

informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru iekārtas (izņemot monitorus, mobilos telefonus)

kg

3,00

6.5.

monitori

kg

2,33

6.6.

mobilie telefoni

kg

3,33

6.7.

plašam patēriņam paredzētās iekārtas (izņemot televizorus)

kg

1,44

6.8.

televizori

kg

2,33

6.9.

elektriskie un elektroniskie instrumenti (izņemot liela izmēra stacionārus ražošanas mehānismus, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti)

kg

3,01

6.10.

gāzizlādes spuldzes

kg

8,58

6.11.

apgaismes ķermeņi (izņemot gāzizlādes spuldzes)

kg

2,22

6.12.

monitoringa un kontroles instrumenti

kg

2,00

6.13.

rotaļlietas, sporta un atpūtas piederumi

kg

3,00

6.14. medicīniskās ierīces (izņemot implantētās un inficētās medicīniskās ierīces)

kg

2,00

6.15. tirdzniecības automāti

kg

3,00

Dabas resursu nodokļa likuma
7.pielikums

(Pielikums 06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Nodokļa likmes par preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem

Nr.p.k.

Preces un izstrādājuma iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veids

Likme
(euro)

1.

No stikla izejmateriāliem

0,44

2.

No plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, izņemot no bioplastmasas vai oksisadalāmās plastmasas, polistirola izejmateriāliem

1,22

3.

No metāla izejmateriāliem

1,10

4.

No koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem

0,24

5.

No oksisadalāmās plastmasas izejmateriāliem

0,70

6.

No polistirola izejmateriāliem

1,56

Dabas resursu nodokļa likuma
8.pielikums

(Pielikums 19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Nodokļa likmes par radioaktīvajām vielām

Nr. p.k.

Radioaktīvās vielas raksturojums

Mērvienība

Likme (euro)

1. 1.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq), slēgts starojuma avots

m3 atkritumu

711,44

2. 2.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu > 1012 Bq), vaļējs starojuma avots

m3 atkritumu

1422,87

3. 3.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109—012 Bq), slēgts starojuma avots

m3 atkritumu

2134,31

4. 4.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 109—1012 Bq), vaļējs starojuma avots

m3 atkritumu

4268,62

5. 5.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106—109 Bq), slēgts starojuma avots

m3 atkritumu

3557,18

6. 6.radionuklīdu grupa (pieļaujamā kopējā radioaktivitāte 1 m3 atkritumu 106—109 Bq), vaļējs starojuma avots

m3 atkritumu

7114,36

7. 7.grupa, jonizējošā starojuma avoti, kuros jebkura radionuklīda aktivitāte pārsniedz pieļaujamos limitus 1 m3

m3 atkritumu

14 228,72

Dabas resursu nodokļa likuma
9.pielikums

(Pielikums 19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Nodokļa likmes par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)

Nr. p.k.

Akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) klasifikācija

Mērvienība

Likme (euro)

1. Akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles) ar pavaddokumentos norādītu siltumspēju (GJ/t)

GJ/t

0,30

2. Akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles), ja pavaddokumentos nav norādīta siltumspēja

t

8,54

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 15.12.2005.Stājas spēkā: 01.01.2006.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 209 (3367), 29.12.2005., "Ziņotājs", 2, 26.01.2006.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
124707
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2011","content":"<font class='s-1'>01.04.2011.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.03.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2008","content":"<font class='s-1'>01.07.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.06.2008","content":"<font class='s-1'>11.06.2008.-30.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-10.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)