1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ieved Latvijā vai izved no tās miruša cilvēka ķermeni, pārvadā, glabā, apbedī vai kremē no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni un veic obligāto patologanatomisko izmeklēšanu diagnozes precizēšanai pēc slimnieka nāves.

2. Lai miruša cilvēka ķermeni ievestu Latvijā no citas valsts, nepieciešama attiecīgās valsts kompetentas institūcijas izsniegta mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauja. Ja valstī, no kuras tiek ievests mirušā cilvēka ķermenis, nav šādas institūcijas un nav iespējams saņemt mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauju, nepieciešama ārstniecības iestādes, ārstniecības personas vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa, kurā norādīts nāves cēlonis.

(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr. 1030; MK 30.01.2018. noteikumiem Nr. 68)

3. Lai miruša cilvēka ķermeni izvestu no Latvijas, nepieciešama Veselības inspekcijas izsniegta miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauja (pielikums).

(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1030 redakcijā)

4. Ja miruša cilvēka ķermeni ved no citas valsts cauri Latvijai tranzītā, Veselības inspekcijas atļauja miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanai nav nepieciešama.

(MK 08.09.2009. noteikumu Nr.1030 redakcijā)

5. Lai saņemtu miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauju, Veselības inspekcijā iesniedzami šādi dokumenti:

5.1. iesniegums;

5.2. ārstniecības iestādes izziņa par nāves cēloni, kurā norādīts arī nāves cēloņa kods atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai (SSK — 10.red.), vai miršanas apliecība, kurā norādīts nāves cēlonis un tā kods atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai (SSK — 10.red.);

5.3. apbedīšanas komersanta izziņa par to, ka:

5.3.1. mirušā cilvēka ķermenis ir ievietots zārkā atbilstoši šo noteikumu 7.punkta prasībām;

5.3.2. zārkā atrodas tikai mirušā cilvēka ķermenis un personīgās lietas, kuras apbedī vai kremē kopā ar to.

(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1030)

6. Miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauju aizpilda latviešu valodā un vienā no Eiropas Padomes oficiālajām valodām, bet nāves cēloni ieraksta latviešu, kā arī angļu vai franču valodā vai šifrē ar kodu, kas minēts šo noteikumu 5.2.apakš­punktā.

7. Lai miruša cilvēka ķermeni ievestu Latvijā vai izvestu no Latvijas, to ievieto hermētiski noslēgtā zārkā, kas piepildīts ar šķidrumu uzsūcošu materiālu (sausas zāģskaidas, sīkas koksnes ēveļskaidas, kūdra). Ja nepieciešams, zārku aprīko ar speciālu ierīci, kas nodrošina zārka iekšējā gaisa un ārējā gaisa spiediena līdzsvaru un attīra no zārka izplūstošo gaisu. Koka zārkam nepieciešamas:

7.1. vismaz 20 mm biezas sienas, ja tajā ieliek salodētu cinka zārku vai zārku no cita sairstoša materiāla;

7.2. vismaz 30 mm biezas sienas, ja no ārpuses to pārklāj ar salodēta cinka (vai cita sairstoša materiāla) plāksnēm.

8. Miruša cilvēka ķermeni atļauts ievest Latvijā vai izvest no Latvijas ar autotransportu, dzelzceļa, gaisa vai ūdens trans­portu, ievietojot zārku attiecīgā transportlīdzekļa bagāžas nodalījumā. Zārku ieliek blīvā koka kastē, kas pēc formas neatgādina zārku, un apzīmē ar starptautiski atzītu iepakojuma marķējumu, kas norāda, ka ar šo kravu jārīkojas saudzīgi.

9. Veselības inspekcija neizsniedz atļauju miruša cilvēka ķermeņa izvešanai no valsts, ja nav ievērotas šo noteikumu 5. un 7.punktā noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1030)

10. Ja cilvēka nāves cēlonis ir bakas, holera, mēris, Sibīrijas lopu mēris, vīrusu hemorāģiskie drudži (tai skaitā Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas–Kongo hemorāģiskais drudzis), smags akūts respiratorais sindroms (turpmāk – SARS), Covid-19 vai no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība vai arī pastāv pamatotas aizdomas par to, Veselības inspekcija informē mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas, glabāšanas, apbedīšanas vai kremēšanas un dezinfekcijas pasākumos iesaistītās personas par epidemioloģiskās drošības prasībām, tai skaitā aizsargapģērba un individuālo aizsarglīdzekļu lietošanu.

(MK 09.06.2020. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

11. Ja cilvēka nāves cēlonis ir infekcijas slimība, kas nav minēta šo noteikumu 10.punktā, par piesardzības pasākumiem (personīgās higiēnas ievērošanu), kas jāievēro, rīkojoties ar mirušā cilvēka ķermeni, mirušā piederīgos informē ārstniecības persona.

12. Ja cilvēka nāves cēlonis ir kāda no šo noteikumu 10. punktā minētajām infekcijas slimībām, izņemot Covid-19, vai arī pastāv pamatotas aizdomas par kādu no tām, mirušā cilvēka ķermeni ievieto plastikāta maisā un pārved ar sanitāro transportu uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" Patoloģijas centru.

(MK 09.06.2020. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

12.¹ Ja cilvēka nāves cēlonis ir Covid-19 vai arī pastāv pamatotas aizdomas par to, mirušā cilvēka ķermeni ievieto atbilstošā plastikāta maisā un pārved uz tuvākās ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļas morgu.

(MK 09.06.2020. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

13. Mirušā cilvēka ķermeni glabā patoloģijas nodaļā, morgā, telpā mirušo uzglabāšanai vai tiesu medicīnas ekspertīzes iestādē temperatūrā, kas nepārsniedz 6 ^oC.

14. Ja ir šaubas par nāves cēloni, mirušā cilvēka ķermeni piederīgajiem apbedīšanai vai kremēšanai atdod pēc laboratoriskās pārbaudes rezultātu saņemšanas, nodrošinot stingru ķermeņa izolāciju un saglabāšanu. Ja laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti apstiprina, ka nāves cēlonis ir šo noteikumu 10.punktā minētās infekcijas slimības, mirušā cilvēka ķermeni apbedī vai kremē saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Ja laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti neapstiprina šo noteikumu 10.punktā minētās infekcijas slimības, mirušā cilvēka ķermeni atdod tuviniekiem apbedīšanai vai kremēšanai.

15. Ja nāves cēlonis ir šo noteikumu 10. punktā minētās infekcijas slimības, izņemot Covid-19, mirušā cilvēka ķermeni ietin ar dezinfekcijas līdzekli piesūcinātā palagā vai ievieto plastikāta maisā un dezinficē, ievieto zārkā un zārku dezinficē no ārpuses. Mirušā cilvēka ķermeni apbedīšanai vai kremēšanai pārvadā noslēgtā zārkā, kas nodrošināts pret atvēršanu.

(MK 09.06.2020. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

16. Ja cilvēka nāves cēlonis ir bakas, mēris, Sibīrijas lopu mēris, vīrusu hemorāģiskie drudži (tai skaitā Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas–Kongo hemorāģiskais drudzis), SARS vai no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība, noslēgto zārku ar mirušā cilvēka ķermeni un pārējo tā saturu kremē.

17. Ja cilvēka nāves cēlonis ir holera, trakumsērga, Covid-19 vai cita infekcijas slimība, kas nav minēta šo noteikumu 10. punktā, mirušā cilvēka ķermeni apbedī vai kremē.

(MK 09.06.2020. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

18. Miruša cilvēka ķermeni apbedī vai kremē ne agrāk kā 24 stundas pēc nāves iestāšanās. Ja ir veikta mirušā cilvēka ķermeņa patologanatomiskā izmeklēšana vai tiesu medicīniskā izmeklēšana, šo termiņu var saīsināt.

19. Miruša cilvēka ķermeni apbedī kapsētā.

20. Izdevumus par dezinfekcijas līdzekļiem un aizsargapģērbiem, kas nepieciešami, apbedījot vai kremējot mirušā cilvēka ķermeni, sedz no valsts budžetā šim mērķim iedalītajiem finanšu līdzekļiem. Izdevumus, kas rodas ārstniecības iestādēm, sedz pašas ārstniecības iestādes.

21. Mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas un apbedīšanas izdevumus sedz mirušā piederīgie vai cita persona, kas labprātīgi uzņemas šos izdevumus, bet, ja tādu nav, — pašvaldība, kuras teritorijā ir deklarēta mirušā pēdējā dzīvesvieta, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ja dzīvesvieta nav deklarēta, izdevumus sedz pašvaldība, kuras teritorijā mirušajam konstatēts nāves fakts vai no kuras mirušais pirms nāves nogādāts ārstniecības iestādē.

22. Ja ir pamatotas aizdomas, ka iespējamais nāves cēlonis ir infekcijas slimība, izņemot Covid-19, mirušā cilvēka ķermeņa patologanatomiskā izmeklēšana ir obligāta.

(MK 09.06.2020. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

22.¹ Patologanatomisko izmeklēšanu, ja iespējamais nāves cēlonis ir Covid-19, veic šādos gadījumos:

22.¹ 1. mirušajam cilvēkam ir laboratoriski apstiprināta diagnoze Covid-19 un:

22.¹ 1.1. nav noteikts tiešais nāves cēlonis, bet ir šaubas, ka nāve saistīta ar Covid-19 infekciju;

22.¹ 1.2. nāve iestājusies grūtniecei, jaundzimušajam vai bērnam;

22.¹ 1.3. nāve iestājusies mēneša laikā pēc Covid-19 simptomu pazušanas, un nav noteikts tiešais nāves cēlonis;

22.¹ 2. ir pamatotas aizdomas, ka mirušajam cilvēkam ir Covid-19 infekcija (nāve iestājusies mēnesi pēc tam, kad Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi noteikuši personu par Covid-19 pacienta kontaktpersonu), un nav noteikts tiešais nāves cēlonis;

22.¹ 3. personai bijusi vidēji smaga vai smaga akūtas elpceļu infekcijas slimības klīniskā gaita un persona pirms nāves nav bijusi izmeklēta SARS-COV-2 vīrusa klātbūtnes noteikšanai vai izmeklēšanas rezultāts bija negatīvs, un nav noteikts tiešais nāves cēlonis vai ir šaubas par noteikto nāves cēloni.

(MK 09.06.2020. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

23. No infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni izmeklē patolog­anatomiski (izņemot šo noteikumu 12.punktā minētos gadījumus) tikai ārstniecības iestādes patoloģijas nodaļā vai tiesu medicīnas iestādē, lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus, saskaņā ar ārstniecības iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma prasībām.

23.¹ Covid-19 infekcijas laboratoriskajai diagnostikai autopsijas materiāla noņemšanu, glabāšanu, transportēšanu un nosūtīšanu uz Nacionālo references laboratoriju epidemioloģiskās drošības jomā veic atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca" tīmekļvietnē publicētajiem nosacījumiem, izmantojot nosūtījuma veidlapu.

(MK 09.06.2020. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

24. Instrumentus, aizsargapģērbus un citus objektus, kas bijuši saskarē ar mirušā cilvēka ķermeni, audiem, orgāniem un bioloģiskajiem šķidrumiem, dezinficē.