Zaudējis spēku - Par Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objektu saglabāšanu, atklāšanu un likvidēšanu

UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7

Rēzeknē 2005. gada 9. jūnijā (prot. Nr. 18, lēmums Nr. 157)

Par Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objektu saglabāšanu, atklāšanu un likvidēšanu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 5. punktu un
43. panta pirmās daļas 2. punktu
(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

1. Ar šiem saistošajiem noteikumiem (turpmāk tekstā — noteikumi) tiek apstiprināti Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objektu saglabāšanas, atklāšanas un likvidēšanas noteikumi.

2. Šie noteikumi attiecas uz visu Rēzeknes pilsētas administratīvo teritoriju.

3. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā visām fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā (valdījumā) Rēzeknes pilsētā atrodas kultūrvēstures objekti, jānodrošina to saglabāšana un atjaunošana, kā arī veicama to likvidēšana.

4. Šie noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošos valsts likumus un citu tiesību aktu prasības.

5. Tādi vēstures un mākslas pieminekļi, piemiņas vietas, akmeņi, zīmes, plāksnes vai atsevišķas kapa vietas, kas nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bet ir saistītas ar Rēzeknes pilsētas, novada, starptautiska vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem, tradīcijām (mākslas, etnogrāfiskām u.c.) vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, ir aizsargājami Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objekti (skat. 1. pielikumu).

6. Kultūrvēstures objekti var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisku un citu juridisku personu īpašumā (valdījumā).

I. Kultūrvēstures objektu saglabāšanas, atklāšanas un likvidēšanas kārtība

(Nodaļas numerācija grozīta ar Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)

7. Kultūrvēstures objekta saglabāšanu un atjaunošanu nodrošina īpašnieks (valdītājs).

8. Pamatotas nepieciešamības gadījumā kultūrvēstures objekta īpašnieks (valdītājs), pašvaldība vai jebkura juridiska vai fiziska persona var izvirzīt izskatīšanai pašvaldībā priekšlikumu par kāda bojāta (laika gaitā vai ārējās vides iedarbības rezultātā) kultūrvēstures objekta savešanu kārtībā. Priekšlikuma izskatīšanai pašvaldība pieaicina kultūrvēstures objekta saglabāšanā un savešanā kārtībā ieinteresētās puses, lai lemtu par iespējamo līdzdalību kultūrvēstures objekta bojājuma novēršanā.

9. Neatkarīgi no īpašumpiederības, priekšlikumu par jauna kultūrvēstures objekta atklāšanu vai esošā likvidēšanu var ierosināt fiziskas un juridiskas personas, uzrakstot pamatotu iesniegumu pašvaldībai, kas pieņem lēmumu, izvērtējot priekšlikuma nozīmīgumu.

10. Pašvaldība galīga lēmuma pieņemšanai par kultūrvēstures objekta atklāšanu vai likvidēšanu var pieaicināt trešās personas (mākslas, arhitektūras, kultūras, izglītības vai citus speciālistus) vai organizēt sabiedrisku apspriešanu.

11. Pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas jauna kultūrvēstures objekta atklāšana vai esošā likvidēšana saskaņojama ar Pilsētbūvniecības un teritoriālās plānošanas pārvaldi.

12. Ja kultūrvēstures objektu paredzēts atklāt vai likvidēt pie ēkas, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis vai atrodas tās 100 metru aizsardzības zonā, priekšlikums saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

13. Kultūrvēstures objekta īpašnieks (valdītājs) saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem par saviem līdzekļiem organizē kultūrvēstures objekta atklāšanu vai likvidēšanu.

13.¹ Ja kultūrvēstures objekts ir atklāts vai likvidēts bez Rēzeknes pilsētas pašvaldības akcepta, tā ir tiesīga likvidēt vai atjaunot kultūrvēstures objektu uz ierosinātāja rēķina.

(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

13.² Kultūrvēstures objektiem, kuru atklāšana vai likvidēšana ir veikta ar pašvaldības akceptu un atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, priekšlikuma par kultūrvēstures objekta atklāšanu vai likvidēšanu pārskatīšana atbilstoši šo noteikumu prasībām nav nepieciešama.

(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

II. Administratīvā atbildība un kompetence sodu piemērošanā

(Nodaļa Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

14. Kontroli par noteikumos noteikto prasību izpildi un administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā inspekcija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija.

(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

15. Par šo noteikumu prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 50 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz 150 naudas soda vienībām.

(Rēzeknes pilsētas domes 04.06.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs J.Začests

1.pielikums

Rēzeknes pilsētas kultūrvēstures objekti

Nosaukums	Atrašanās vieta	Datējums
Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta	Dārzu ielā pie Pareizticīgo katedrāles	1941. –1945. g, atklāta 1948. g.
Nacistiskā režīma masu upuru piemiņas vieta	A. Upīša ielā Ebreju kapos	1941. g., atklāts 1980. g.
Nacistiskā režīma upuru piemiņas vieta	Vipingas ielā 2a, Vipingas mežā pie Tuberkulozes dispansera	1943. g. 6. marts, atklāta 1974.g., atjaunota 2000. gada maijā
Gleznotāja Franciska Varslavāna (1898.–1949.g.) dzīvesvieta (1938.–1948.g.) ar piemiņas plāksni	Bukmuižas ielā 78	Uzstādīta 1963. gada 3. novembrī
Komunistiskā terora upuru kapi	Miera ielā 35, bijušajos Garnizona kapos	1940.,1941. g.
Sabiedriskā darbinieka un garīdznieka Franča Trasuna (1864.–1926.g.) kaps ar pieminekli	Miera ielā 35, bijušajos Garnizona kapos	atklāts 1996. g.
Dzejnieka Seimaņa Putāna (1892.–1969.g.) kaps ar pieminekli	Miera ielā 35, Pilsoņu kapos	Uzstādīts 1977. gada 12. septembrī
Brāļu Skrindu – ārsta, dzejnieka Antona (1881.–1918.g.) un garīdznieka Kazimira (1875.–1919.g.) – kapa vietas ar pieminekli	Miera ielā 35, Pilsoņu kapos
Monsinjora Nikodema Rancāna (1870.–1933.g.) kaps ar pieminekli	Miera ielā 35, Pilsoņu kapos
Nacistiskā režīma koncentrācijas nometnes upuru kapi	Miera ielā 35, Pilsoņu kapos	1941. –1945. g., pārapbedījums 1969. g. oktobrī
Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta	Miera ielā 35, blakus Pilsoņu kapiem	1941. –1945. g., piemineklis atklāts 1968. g., autors V. Kalējs
Nacistiskā režīma koncentrācijas nometnes piemiņas vieta	Pie 5. vidusskolas, Atmodas ielā	1941. –1945. g., piemiņas zīme atjaunota 2001. gada novembrī
Otrajā pasaules karā kritušo Sarkanās armijas karavīru kapsēta	Upes ielā, blakus Pareizticīgo kapiem	1941.–1945. g., piemiņas zīme atklāta 1975. g.
Latvijas Brīvības cīņās kritušo 115 karavīru Brāļu kapi	Miera ielā 35	1919.–1920. g., atklāti 1925. gada 18. novembrī, obeliska autors E.Laube
Piemineklis Latgales atbrīvotājiem “Vienoti Latvijai”	Atbrīvošanas alejā, laukumā pie domes	1939., 1943., 1992. g., idejas autors L. Tomašickis, tēlnieki K. Jansons, A. Jansons
Piemiņas vieta ar akmeni komunistiskā terora upuriem	Atbrīvošanas alejā 67	Atklāta 1990. gada 14. jūnijā
Piemiņas vieta ar akmeni represētajiem Rēzeknes iedzīvotājiem	Pie dzelzceļa stacijas “Rēzekne 2”	1941., 1949. g., atklāta 1991. g.
Piemiņas zīme “Klusā kokle” Latgales kultūras vēstures pētniekam Miķelim Bukšam (1912.–1977.g.)	Pie ēkas Atbrīvošanas alejā 115	Atklāta 1990. gada 1. septembrī, autors Bērtulis Buls
Gleznotāja Vilhelma Purvīša tēva Jura Purvīša (1849.–1927.g.) kaps ar pieminekli	V. Purvīša ielas kapos	Atjaunots 1992. gada 20. jūnijā, tēlniece Māra Kalniņa
Ārsta Paula Strūves kaps ar pieminekli	Upes ielas jeb Pareizticīgo kapos
Kaps ar pieminekli “Mātei”	Miera ielas kapos	Autors V. Boriss
Kārļa Ulmaņa, Jāņa Baloža un Krišjāņa Berķa stādītie ozoli	Atbrīvošanas alejā 74	1937. g.
J. Raiņa skulpturāls portrets	Kultūras un atpūtas parkā	Atklāts 1972. g.
J. Zvīdra skulpturāls portrets	Brīvības un Viļānu ielas krustojumā	Atklāts 1971. g.
Piemineklis monsinjoram Nikodemam Rancānam	Pie ēkas Atbrīvošanas alejā 115	Atklāts 2002. gada 13. augustā, tēlniece I. Ēvalde, akmeņkalis Libērijs Peļņa
Bīskapa Jāzepa Rancāna (1886.–1969.g.) vārdā nosauktais laukums ar piemiņas akmeni	Laukumā pie pilskalna	Atklāts 2003. gada septembrī
Piemineklis Sarkanās armijas karavīram	Latgales ielā, pie autoostas	Atklāts 1974. gada 26. jūlijā, tēlnieki Ojārs Siliņš un Oto Kalējs, arh. E. Salguss
Krucifikss	Miera ielā 35, Pilsoņu kapos	Atklāts 1989. g.
Krucifikss	Rāznas un Ludzas ielas krustojumā	Atjaunots 1991. g., autors Antons Rancāns
Ūdenstornis	Stacijas ielā, pie dzelzceļa stacijas “Rēzekne II”	1903. g.
Kinorežisora Fridriha Ermlera (1898.–1967.g.) dzīvesvieta ar piemiņas plāksni	V. Purvīša ielā 10	Plāksne uzstādīta 1978. gada 22. aprīlī
Audriņu sādžas iedzīvotāju, Nacistiskā režīma upuru piemiņas vieta ar plāksni	Latgales ielā 87	1942. gada 4. janvārī, atklāta 1965. g.
Krievu rakstnieka Jurija Tiņanova (1894.–1943.g.) dzīvesvieta (1906.–1915.g.) ar piemiņas plāksni	Atbrīvošanas alejā 94	Atjaunota 2000. g.
Ārsta Valda Gavara (1896.–1941.g.) un Paula Strūves (1881.–1941.g.) darba vieta ar piemiņas plāksni	18. Novembra ielā 41/ 2	Atklāta 1996. g.
Piemiņas plāksne Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktoram monsinjoram Nikodemam Rancānam (1879.–1933.g.)	Atbrīvošanas alejā 115	Atjaunota 1989. g.
Pedagoģes, latgaliešu publicistes Valērijas Seiles (1891.–1970.g.) dzīvesvieta (1940-1947) ar piemiņas plāksni	V. Seiles ielā 38	1991. g. 21. jūnijā
Aktiera un režisora Antona Varslavāna (1904.–1990.g.) darba vieta ar piemiņas plāksni	Brāļu Skrindu ielā 3	Atklāta 1994. gada 17. novembrī
Gleznotāja Arvīda Egles (1905.–1977.g.) darba un dzīvesvieta ar piemiņas plāksni	Latgales ielā 82	Atjaunota 1995. g.
Piemiņas plāksne Rēzeknes atbrīvotājiem no lielinieku varas	Atbrīvošanas alejā 93	Atjaunota 1995. g.
Farmaceita, bijušā labklājības ministra Vladislava Rubuļa (1887. –1937.g.) darbības vieta ar piemiņas plāksni	Latgales ielā 41	Atklāta 2003. gada septembrī
Plāksne Ērgļa aptiekai	Latgales ielā 41
Poļu pedagogu Antona un Olgas Talat-Kelpšu darba vieta ar piemiņas plāksni	Atbrīvošanas alejā 56	Atklāta 2001. gada 14. jūnijā
Latgales kongresa norises vieta ar piemiņas plāksni	Atbrīvošanas alejā 56	Atklāta 2002. gada aprīlī
Farmaceita, bijušā labklājības ministra Vladislava Rubuļa (1887.–1937.g.) kapa vieta ar pieminekli	Miera ielā 35, Pilsoņu kapos
Pedagogu Jāņa Viļuma, Benedikta un Antoņinas Tuču kapa vietas ar pieminekli	Miera ielā 35, Pilsoņu kapos

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rēzeknes pilsētas galvenā valsts inspektore I.Juškāne

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Rēzeknes pilsētas dome Veids: Numurs: 7Pieņemts: 09.06.2005.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Tēma: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 112, 19.07.2005.

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Grozījumi
Izdoti saskaņā ar

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids