Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) publisks pasākums — fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības;

11) publiska vieta — šā likuma izpratnē jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi, pasākuma organizēšanu vai ir uz uzņēmuma līguma pamata;

2) pasākuma organizators — pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, juridiskā persona vai arī valsts vai pašvaldības iestāde, kas plāno un organizē publisku pasākumu;

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona — pilngadīga fiziskā persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, kura uzņēmusies atbildību par sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no šā pasākuma sākuma līdz beigām atrodas tā norises vietā;

4) par tehnisko drošību atbildīgā persona — pasākuma organizators, kā arī cita fiziskā vai juridiskā persona, ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par pasākumā izmantojamo iekārtu un būvju drošas ekspluatācijas un pasākuma norises kopējās tehniskās drošības uzraudzību;

5) kārtības uzturētāji — Valsts policija vai pašvaldības policija, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu. Privātpersonu organizētā publiskā pasākumā Valsts policija vai pašvaldības policija ir kārtības uzturētāji saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 20.06.2013. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt publisku pasākumu netraucētu un drošu norisi.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā.

(2) Likums neattiecas uz:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētu reliģisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, klosteros vai šo organizāciju īpašumā (valdījumā) esošā teritorijā;

2) sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem";

3) bēru ceremonijām.

4.pants. Publisku pasākumu rīkošana piemiņas dienās

(1) Valsts un pašvaldību iestādes publiskus pasākumus nerīko, un pašvaldība neizsniedz atļauju šādu pasākumu rīkošanai piemiņas dienās, kas noteiktas 25.martā, 8.maijā, 14.jūnijā un 4.jūlijā.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz publiskiem pasākumiem, kuru veids un mērķis atbilst šo piemiņas dienu raksturam.

4.1 pants. Vispārīgie ar publiska pasākuma norisi saistītie ierobežojumi

(1) Publiska pasākuma norises laikā aizliegts:

1) vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus;

2) sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju;

3) propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;

4) izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu;

5) rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

(2) Par šā panta pirmajā daļā minēto noteikumu pārkāpšanu personas saucamas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2013.)

II nodaļa. Publiska pasākuma pieteikšana un iesnieguma izskatīšanas kārtība

5.pants. Publiska pasākuma pieteikšana

(1) Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma iesniedz iesniegumu atbilstoši šā likuma 6.panta prasībām. Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Pasākuma organizators nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, — arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei.

(2) Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Publisku sporta pasākumu rīkošanai autosportā, motosportā un ūdens motosportā neatkarīgi no to norises vietas ir nepieciešama atļauja publisku pasākumu rīkošanai, izņemot gadījumu, kad publisku sporta pasākumu rīko valsts vai pašvaldības iestāde.

(3) Ja publisku pasākumu rīko valsts iestāde vai pašvaldības iestāde citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, tā informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, par tā norises vietu un laiku.

(31) Ja publiska sporta pasākuma rīkošanai saskaņā ar šā panta noteikumiem nav nepieciešama atļauja publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators informē pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, par tā norises vietu un laiku.

(4) (Izslēgta ar 26.03.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 26.03.2009. un 14.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 12.05.2016. Grozījums otrajā daļā par tās papildināšanu ar teikumu stājas spēkā 01.07.2016. Sk. Pārejas noteikumu 3. punktu)

6.pants. Iesniegumā norādāmās ziņas un tam pievienojamie dokumenti

(1) Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:

1) pasākuma organizators (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai — juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai — juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese);

4) kārtības uzturētāji (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai — juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

5) pasākuma veids un mērķis;

6) pasākuma norises vieta, datums, sākuma un plānotais beigu laiks;

7) plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits;

8) pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas;

9) pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu atbalsts.

(2) Iesniegumam pievieno:

1) to līgumu kopijas, kurus pasākuma organizators noslēdzis ar kārtības uzturētājiem, personām, kas atbildīgas par publiska pasākuma tehnisko drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību, uzrādot oriģinālus;

2) detalizētu pasākuma plānu;

3) pasākuma norises vietas īpašnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators.

(21) Ja plānotais publiskais pasākums paredz sporta sacensības, pasākuma organizators papildus šā panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniegumam pievieno sporta sacensību nolikumu.

(22) Ja plānotais publiskais pasākums paredz sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā, pasākuma organizators papildus šā panta otrajā un 2.1 daļā minētajiem dokumentiem iesniegumam pievieno Sporta likumā noteiktajā kārtībā attiecīgajā sporta veidā atzītās sporta federācijas izsniegtu sacensību norises vietas (trases) licences un attiecīgajā sporta veidā licencēta atbilstošas kategorijas galvenā tiesneša licences kopijas, uzrādot oriģinālu, vai notariāli apliecinātas kopijas.

(3) Ja publiska pasākuma norises vietā atradīsies vai tiks izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators iesniegumam pievieno normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu valdītājam to lietošanai nepieciešamo atļauju un citu šo iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.

(4) Iesniedzot iesniegumu, pasākuma organizators uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis — arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2016. likumu, kas stājas spēkā 12.05.2016. 2.1 un 2.2 daļa stājas spēkā 01.07.2016. Sk. Pārejas noteikumu 3. un 4. punktu)

7.pants. Iesnieguma izskatīšana

(1) Pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus, kā arī Valsts robežsardzes pārstāvjus, ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā. Uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldība pēc sava ieskata var pieaicināt arī citu valsts vai pašvaldību institūciju pārstāvjus un citus speciālistus.

(3) Pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pieteiktais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, un pieņem attiecīgu motivētu lēmumu — izsniegt atļauju šā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju tā rīkošanai vai atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) iesnieguma izskatīšanu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

(31) Ja plānotais pasākums tiek rīkots pierobežas joslā un, izskatot iesniegumu, konstatēti draudi, ka pasākuma laikā personām ir iespējams nelikumīgi šķērsot valsts robežu un pārvietot mantas un preces, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes vai robežšķērsošanas vietas, kā arī gadījumos, kad attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā vai valsts robežai piegulošajā kaimiņvalsts teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, pasākuma organizatoram netiek izsniegta atļauja pasākuma rīkošanai.

(4) Ja pašvaldība konstatē, ka plānotais pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā vai laikā, tā var piedāvāt citu vietu vai laiku. Šādā gadījumā pašvaldība izsniedz atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai, ja pasākuma organizators piekrīt piedāvātajai pasākuma norises vietai un laikam.

(5) Ja pašvaldība neizsniedz atļauju plānotā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina savu civiltiesisko atbildību. Atļauju publiska pasākuma rīkošanai pašvaldība izsniedz pēc tam, kad šā pasākuma organizators ir iesniedzis savas civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus. Civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas pasākuma organizators iesniedz ne vēlāk kā divas dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma. Ja pasākuma organizators noteiktajā laikā neiesniedz civiltiesiskās apdrošināšanas faktu apliecinošu dokumentu kopijas, pašvaldība neizsniedz atļauju attiecīgā pasākuma rīkošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 26.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2009.)

8.pants. Atļauja publiska pasākuma rīkošanai

(1) Atļauja publiska pasākuma rīkošanai (turpmāk — atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas pasākuma organizatoram dod tiesības noteiktā vietā un laikā rīkot vienreizēju publisku pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(2) Ja publiska pasākuma norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā (šā likuma 5.panta pirmā daļa), pasākuma organizatoram ir nepieciešams saņemt visu attiecīgo pašvaldību atļaujas.

(3) Atļaujā norāda:

1) tās pašvaldības nosaukumu un juridisko adresi, kura izsniegusi atļauju;

2) šā likuma 6.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 8.punktā minētās ziņas.

(4) Atļauju publiska pasākuma laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc attiecīgās pašvaldības pārstāvja, policijas darbinieka vai Valsts robežsardzes amatpersonas (ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā) pieprasījuma to uzrāda.

9.pants. Nodeva par atļauju

Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās.

III nodaļa. Pasākuma organizatora, par tehnisko drošību atbildīgās personas un
par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju un
publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku tiesības, pienākumi un atbildība

10.pants. Pasākuma organizatora tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:

1) rīkot publiskus pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kārtību, kas jāievēro tā apmeklētājiem un dalībniekiem, ierodoties uz pasākumu un tā norises laikā.

(2) Pasākuma organizatoram ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt, lai publiska pasākuma norises vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši sabiedriskās kārtības un drošības, ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām;

2) rakstveidā vienoties par veidu, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona, par tehnisko drošību atbildīgā persona un kārtības uzturētājs garantēs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;

3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un kārtības uzturētāju piedalīšanos attiecīgajā pasākumā;

4) ja nepieciešams, nodrošināt pirmo medicīnisko palīdzību publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt šo pasākumu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;

5) informēt publiska pasākuma apmeklētājus un dalībniekus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz šo pasākumu un tā laikā;

6) nodrošināt, lai šajā pasākumā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepilngadīgo uzturēšanos sabiedriskā vietā nakts laikā;

7) nodrošināt ar publiska pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu (par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma u.c. darbībām) segšanu;

8) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālo summu nosaka Ministru kabinets;

9) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

10) pārtraukt attiecīgo pasākumu, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās publiska pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona vai sakarā ar draudiem pasākuma apmeklētāja vai dalībnieka drošībai — Valsts policijas atbildīgā amatpersona;

11) nodrošināt publiska pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu.

(21) Ja publiska pasākuma vienīgais organizators ir valsts vai pašvaldības iestāde, tā ir tiesīga neievērot šā panta otrās daļas 8.punkta prasības. Valsts un pašvaldības iestādei ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām.

(22) Ja plānotais pasākums tiek rīkots pierobežas joslā un konstatēti draudi, ka pasākuma laikā personām ir iespējams nelikumīgi šķērsot valsts robežu un pārvietot mantas un preces, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes vai robežšķērsošanas vietas, kā arī gadījumos, kad publiskā pasākuma turpināšana rada draudus valsts robežu šķērsojošo personu, mantu un preču kustībai, robežkontrolei un tajā iesaistīto personu drošībai un veselībai vai attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā vai valsts robežai piegulošajā kaimiņvalsts teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, pasākuma organizators pārtrauc pasākumu, ja to pieprasa Valsts robežsardzes amatpersona.

(3) Pasākuma organizators ir atbildīgs par tā drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 26.03.2009. likumu, kas stājas spēkā 29.04.2009.)

11.pants. Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādas tiesības un pienākumi:

1) publiska pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki ievēro sabiedrisko kārtību;

3) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka attiecīgajā pasākumā netiek ienesti priekšmeti, kurus varētu izmantot vardarbīgai rīcībai, psihotropas, narkotiskas vielas un citas pasākuma organizatora noteiktas lietas, kā arī lai sporta pasākumus neapmeklē personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums;

4) nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, un informēt pasākuma organizatoru par nepieciešamību pārtraukt attiecīgo pasākumu, ja šie likumpārkāpumi var apdraudēt tā turpmāko norisi;

5) uzraudzīt, lai publiska pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas un būves, kā arī organizētas atrakcijas, attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.

(2) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

12.pants. Par tehnisko drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu un būvju uzraudzīšanai, iepriekš ar viņiem rakstveidā vienojoties. Par pieaicināto speciālistu darbu atbild par tehnisko drošību atbildīgā persona.

(2) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:

1) publiska pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;

2) nodrošināt iekārtu tehnisko pārbaudi pirms publiska pasākuma un, ja nepieciešams, arī tā laikā;

3) sniegt rakstveida atzinumu par katras attiecīgajā pasākumā izmantojamās iekārtas un būves, kā arī katras organizētās atrakcijas atbilstību drošības prasībām;

4) nodrošināt, lai publiska pasākuma vietā un laikā netiktu izmantotas iekārtas un būves, kā arī organizētas atrakcijas, kuras neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai attiecībā uz kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana;

5) uzraudzīt iekārtu un būvju ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;

6) pārtraukt iekārtu un būvju izmantošanu līdz trūkumu novēršanai, ja tiek konstatēti iekārtu un būvju ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi vai nepieļaujami defekti, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un drošību;

7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja šī persona uzskata, ka attiecīgās atrakcijas vai iekārtas un būves var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

8) pārtraukt iekārtu un būvju izmantošanu, ja to darbības laukumā nav nodrošināta sabiedriskā kārtība;

9) pārbaudīt, vai personālam, kas apkalpo iekārtas un būves, ir tiesības to darīt, un uzraudzīt, lai personāls pasākuma laikā nebūtu alkohola, psihotropo, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

10) ziņot pasākuma organizatoram par publiska pasākuma laikā konstatētajiem pārkāpumiem vai iekārtu un būvju izmantošanas pārtraukšanu.

(3) Par tehnisko drošību atbildīgā persona publiskā pasākumā var būt tikai tāda persona, kurai attiecīgo pienākumu veikšanai ir atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze.

(4) Par tehnisko drošību atbildīgā persona par šā panta otrajā daļā minēto pienākumu nepildīšanu saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13.pants. Kārtības uzturētāju tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādas tiesības:

1) aizliegt piedalīties attiecīgajā pasākumā personām, kuras neievēro šā likuma prasības un pasākuma organizatora noteikumus;

2) izraidīt no attiecīgā pasākuma personas, kuras ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī.

(2) Publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir šādi pienākumi:

1) uzturēties tā norises vietā;

2) pieprasīt, lai attiecīgā pasākuma apmeklētāji un dalībnieki ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;

3) nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja kārtības uzturētāji — apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, — savus pienākumus veic bez formas tērpa;

4) organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka publisku pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatora noteiktām lietām;

5) ja publiska pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;

6) kontrolēt sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu;

7) neielaist sporta pasākuma norises vietā personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikts sporta pasākumu apmeklēšanas liegums.

(3) Kārtības uzturētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Valsts policija un pašvaldības policija, pildot kārtības uzturētāja funkciju valsts vai pašvaldību institūciju organizētajos publiskajos pasākumos, var piesaistīt Zemessardzi atbalsta sniegšanai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

14.pants. Publiska pasākuma apmeklētāja un dalībnieka pienākumi un atbildība

(1) Publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir šādi pienākumi:

1) ievērot sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības;

2) ievērot pasākuma organizatora izstrādātos noteikumus un izpildīt pasākuma organizatora, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību.

(2) Publiska pasākuma apmeklētāji un dalībnieki par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa. Publiska pasākuma organizēšanas un
norises laikā ievērojamie drošības noteikumi

15.pants. Iekārtu izmantošana

Publiska pasākuma laikā iekārtas un būves izmantojamas tikai tad, ja saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstveida piekrišana.

16.pants. Publiska pasākuma norises vieta

(1) Publiska pasākuma norises vietu pasākuma organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju un dalībnieku skaitam, kā arī ievērojot vides aizsardzības, higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.

(2) Publiski pasākumi nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un pasākuma apmeklētāju un dalībnieku rīcības koordinēšanai.

(3) Par drošības, tajā skaitā pretteroristisko pasākumu organizēšanu un veikšanu publiska pasākuma laikā ir atbildīgs pasākuma organizators.

17.pants. Sadarbība ar valsts drošības dienestiem

Attiecīgie valsts drošības dienesti informē pašvaldību, kas izsniedz atļauju, par plānotajā pasākumā iespējamiem sabiedriskās kārtības un drošības, tajā skaitā teroristiskiem apdraudējumiem. Pašvaldība, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu, izvērtē valsts drošības dienestu sniegto informāciju. Ja atļauja publiska pasākuma rīkošanai nav nepieciešama, attiecīgie valsts drošības dienesti par minētajiem apdraudējumiem informē pasākuma organizatoru.

18.pants. Rīcība apdraudējuma gadījumā

(1) Ja publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir izteikti draudi vai citādi apdraudēta viņu drošība, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona nekavējoties par to informē Valsts policijas teritoriālo iestādi un organizē pasākuma dalībnieku evakuāciju, kā arī norobežo apdraudējuma vietu.

(2) Ja pēc situācijas novērtēšanas draudi nav guvuši apstiprinājumu, pasākuma organizators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par publiska pasākuma turpināšanu, ņemot vērā Valsts policijas darbinieku sniegto informāciju.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 7.panta sestā daļa un 10.panta otrās daļas 8.punkts stājas spēkā 2005.gada 15.septembrī.

2. Ministru kabinets līdz 2005.gada 14.septembrim izdod šā likuma 10.panta otrās daļas 8.punktā paredzētos noteikumus.

3. Grozījums šā likuma 5.panta otrajā daļā par tās papildināšanu ar teikumu, kas paredz, ka publisku sporta pasākumu rīkošanai autosportā, motosportā un ūdens motosportā neatkarīgi no to norises vietas ir nepieciešama atļauja publisku pasākumu rīkošanai, izņemot gadījumu, kad publisku sporta pasākumu rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī grozījums šā likuma 6.pantā par tā papildināšanu ar 2.1 un 2.2 daļu stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

(14.04.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2016.)

4. Šā likuma 6.panta 2.1 un 2.2 daļas prasības neattiecas uz tiem iesniegumiem par publiska pasākuma rīkošanu, kuri pašvaldībai iesniegti pirms 2016.gada 1.jūlija.

(14.04.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2016.)

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 16.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2005.gada 6.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 16.06.2005.Stājas spēkā: 20.07.2005. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Kultūra un māksla, Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 104 (3262), 06.07.2005., "Ziņotājs", 14, 28.07.2005.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
111963
{"selected":{"value":"01.07.2016","content":"<font class='s-1'>01.07.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2016","iso_value":"2016\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"12.05.2016","iso_value":"2016\/05\/12","content":"<font class='s-1'>12.05.2016.-30.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.07.2015","iso_value":"2015\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.2015.-11.05.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.2013","iso_value":"2013\/07\/19","content":"<font class='s-1'>19.07.2013.-15.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.04.2009","iso_value":"2009\/04\/29","content":"<font class='s-1'>29.04.2009.-18.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.08.2008","iso_value":"2008\/08\/13","content":"<font class='s-1'>13.08.2008.-28.04.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.07.2005","iso_value":"2005\/07\/20","content":"<font class='s-1'>20.07.2005.-12.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2016
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)