1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Šajā likumā ir lietoti tādi paši termini kā Enerģētikas likumā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) agregators — komersants, kura komercdarbība ir pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšana;

2) aizsargātais lietotājs — trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam);

3) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums — elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam;

3¹) aktīvais lietotājs — galalietotājs, kurš pašražoto elektroenerģiju izmanto aktīvā lietotāja pašpatēriņam un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju (pārpalikumu) var nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam vai izmantot dalībai elastības vai energoefektivitātes shēmās;

3²) aktīvā lietotāja pašpatēriņš — aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts aktīvā lietotāja objektos, aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos vai energokopienas biedru objektos;

3³) atbalsta periods — elektrostacijas dzīves ciklā ietilpstošs periods, kurā elektrostacija saņem valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem vai koģenerācijā vai citu darbības atbalstu elektroenerģijas ražošanai;

4) balansēšana — organizēts process ikbrīža līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā;

5) balansēšanas pakalpojums — pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta elektroenerģijas tirgus dalībnieka atbildība par to, lai tā pārdotās elektroenerģijas daudzums katrā tirdzniecības intervālā atbilstu sistēmā nodotās elektroenerģijas daudzumam un nopirktās elektroenerģijas daudzums atbilstu no sistēmas saņemtās elektroenerģijas daudzumam;

5¹) elastības pakalpojumi — elektroenerģijas lietošanas vai ražošanas profila īslaicīgas izmaiņas, kuras lietotājs vai ražotājs līgumā ar citu tirgus dalībnieku apņēmies brīvprātīgi veikt;

6) elektroenerģijas birža — elektroenerģijas tirdzniecības vietne Latvijas Republikā, kurā tirdzniecības apgabala ietvaros vai starp atsevišķiem tirdzniecības apgabaliem ar piedāvājumu un pieprasījumu starpniecību elektroenerģijas biržas dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju. Elektroenerģijas tirdzniecība ietver arī fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu;

7) elektroenerģijas biržas dalībnieks — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas ar elektroenerģijas tirgus operatoru ir noslēdzis vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību. Šajā likumā noteiktajos gadījumos elektroenerģijas biržas dalībnieks var būt arī elektroenerģijas sistēmas operators;

8) elektroenerģijas biržas reglaments — elektroenerģijas biržas dalībniekam saistoši elektroenerģijas biržas darbības noteikumi un kārtība;

8¹) elektroenerģijas kopīgošana — aktīvā lietotāja saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana citiem galalietotājiem, tajā skaitā aktīvajiem lietotājiem, vai elektroenerģijas energokopienā saražotās un sistēmā nodotās elektroenerģijas nodošana elektroenerģijas energokopienas biedriem vai daļu turētājiem;

9) elektroenerģijas pārvade — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu enerģijas lietotājiem;

10) elektroenerģijas ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju vai izmanto elektroenerģijas uzkrātuvi, lai nodotu elektroenerģiju sistēmā;

11) elektroenerģijas sadale — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu enerģijas lietotājiem;

12) elektroenerģijas sistēmas dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji;

13) elektroenerģijas sistēmas īpašnieks — komersants, kurš ietilpst vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā un kura īpašumā ir elektroenerģijas pārvades sistēma;

14) elektroenerģijas sistēmas operators — licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu;

15) elektroenerģijas tirgus operators — juridiskā persona, kas organizē elektroenerģijas biržu, kurā tās dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju, un nodrošina tās pašas dienas un nākamās dienas elektroenerģijas tirgu savienošanu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroenerģijas tirgu, ar kuras elektroenerģijas sistēmu ir starpvalstu savienojums;

16) elektroenerģijas tirdzniecība — komercdarbība, kas ietver elektroenerģijas iepirkšanu pārdošanai un elektroenerģijas pārdošanu enerģijas lietotājiem;

17) elektroenerģijas tirgotājs — komersants (ārvalstu komersanta filiāle), kura komercdarbība ir elektroenerģijas tirdzniecība, tajā skaitā agregatora pakalpojumu sniegšana;

18) elektroenerģijas tirgus dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji, agregatori un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu;

18¹) elektroenerģijas uzkrātuve — ietaise vai ietaišu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai;

18²) izcelsmes apliecinājums — elektronisks dokuments, ar kuru elektroenerģijas lietotājiem pierāda, ka attiecīgais elektroenerģijas daudzums ir saražots no atjaunojamiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā;

18³) izolētas darbības tests — pārvades sistēmas darbības testēšana simulētos darbības apstākļos ierobežotā periodā, lai pārbaudītu pārvades sistēmas spēju strādāt no trešo valstu pārvades sistēmām izolētā režīmā;

19) koģenerācija — tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju;

19¹) neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs — elektroenerģijas daudzums, kuru aprēķina, ņemot vērā valstī saražoto, importēto un eksportēto elektroenerģiju, un par kuru nav izsniegti izcelsmes apliecinājumi, sadalījumā pa ražošanā izmantotajiem energoresursiem;

20) netiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā pārvadīt elektroenerģiju no viena tirdzniecības apgabala uz citu apgabalu;

21) obligātais iepirkums — šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikts pienākums iepirkt elektroenerģiju;

22) palīgpakalpojumi — pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai, tajā skaitā pieprasījuma reakcijas pakalpojums;

22¹) pārkompensācija — ražotāja saņemtā ar elektroenerģijas ražošanu saistītā atbalsta apmērs, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma;

23) pieprasījuma reakcija — elektroenerģijas lietošanas profila īslaicīgas izmaiņas, kuras lietotājs apņēmies brīvprātīgi veikt, samazinot elektroenerģijas patēriņu gadījumos, kas noteikti ar agregatoru noslēgtajā līgumā, piemēram, brīžos ar augstu elektroenerģijas pieprasījumu vai augstu tirgus cenu vai tīkla pārslodzes gadījumos;

24) pieprasījuma reakcijas pakalpojums — vairāku (dažādu) lietotāju pieprasījuma reakcijas dēļ neizlietotās elektroenerģijas apjoma apkopošana, lai pārdotu šo elektroenerģiju biržā, citiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem vai sistēmas operatoram;

25) publiskais tirgotājs — elektroenerģijas tirgotājs, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai;

25¹) ražošanas jaudas atjaunošana — elektrostacijas modernizēšana, tostarp elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektrostacijas darbības sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai atjaunotu elektrostacijas darbspēju vai palielinātu elektroenerģijas ražošanas iekārtu efektivitāti vai jaudu;

25²) saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija — elektrolīnija, kas savstarpēji savieno viena elektroenerģijas ražotāja vairākos nekustamajos īpašumos izvietotas saules vai vēja elektrostacijas elektroenerģijas ražošanas iekārtas;

26) sistēmas pakalpojums — elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina elektroenerģijas plūsmas no ražotājiem līdz lietotājiem;

27) starpvalstu savienojums — elektrolīnija, kas sasaista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;

28) tiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā lietot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izsolīto starpvalstu savienojuma jaudu;

29) tiešā līnija — elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus;

30) tirdzniecības apgabals — elektroenerģijas tirgus dalībnieku savstarpējo darījumu vai elektroenerģijas biržas dalībnieku elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumu iesniegšanas teritorija elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora licences darbības zonā;

30¹) universālais neto norēķinu sistēmas pakalpojums — aktīvā lietotāja, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 50 kilovatus, garantētas tiesības uz neto norēķinu sistēmas ietvaros saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;

31) universālais pakalpojums — garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;

32) vertikāli integrēts elektroapgādes komersants — komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība;

33) vispārējās atļaujas noteikumi — elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas tirgotājam noteiktas prasības, kuras ietver specifiskus elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 06.11.2013., 18.09.2014., 17.12.2014., 17.09.2015., 19.05.2016., 30.01.2020., 14.07.2022., 14.07.2022. un 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) izveidot priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai;

2) nodrošināt, lai visiem enerģijas lietotājiem (turpmāk — lietotāji), ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija;

3) nodrošināt visiem lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju;

4) veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

5) veicināt valsts enerģētisko neatkarību, nodrošinot dažādus elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu piegādātājus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums reglamentē elektroenerģijas tirgū veicamo darbību veidus, kas ietver elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas pārvadi (turpmāk — pārvade), elektroenerģijas sadali (turpmāk — sadale), elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību un tirdzniecībai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu.

(2) Likums nosaka prasības, kas elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (turpmāk — tirgus dalībnieki) un elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem (turpmāk — sistēmas dalībnieki) jāievēro savā darbībā elektroenerģijas tirgū, kā arī atbildību par šā likuma prasību neievērošanu.

(3) Likums nosaka par enerģētiku atbildīgās ministrijas (turpmāk — ministrija), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk — regulators) un Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk — birojs) kompetenci elektroenerģijas tirgus uzraudzībā un regulēšanā.

(4) Likums nosaka veicināšanas pasākumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. un 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

6.pants. Elektroenerģijas sistēmas operators

(1) Elektroenerģijas sistēmas operatora (turpmāk — sistēmas operators) darbību nosaka šis likums un likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(2) Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas plūsmu vadību pārvades vai sadales sistēmā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

10.pants. Pārvades sistēma

Pārvades sistēma ietver savstarpēji savienotus tīklus un iekārtas, tajā skaitā starpvalstu savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovoltu un kuri tiek izmantoti pārvadei līdz attiecīgajai sadales sistēmai vai lietotājiem. Pārvades sistēma ir elektroenerģijas sistēmas īpašnieka vai pārvades sistēmas operatora īpašums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

11.pants. Pārvades sistēmas operators

(1) Latvijā darbojas viens pārvades sistēmas operators, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija.

(2) Pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā tikai tad, ja tas nodrošina pēdējo garantēto piegādi šā likuma 34.pantā noteiktajos gadījumos vai ja elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanai, palīgpakalpojumu pirkšanai, elektroenerģijas transportēšanas zudumu segšanai, pārvades sistēmas operatora paša patēriņam, vai ja sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, pārvades sistēmas operators rīkojas, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras, izņemot gadījumus, kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Ja sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija, pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar Tīkla kodeksa noteikumiem.

(3) Pārvades sistēmas operators nodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 10.10.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

14.pants. Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā

Pārvades sistēmas operators patstāvīgi sniedz palīgpakalpojumus, to skaitā balansēšanas pakalpojumus, vai tos pērk. Pārvades sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

16.¹ pants. Pārvades sistēmas operatora izdevumu kompensēšana

Tirgus dalībnieki, kuri deklarē elektroenerģijas importu no Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm vai elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm, pirms tirdzniecības darījumu veikšanas noslēdz ar pārvades sistēmas operatoru līgumu, kurā attiecīgais tirgus dalībnieks apņemas segt pārvades sistēmas operatora izdevumus, tajā skaitā Eiropas Komisijas, asociācijas “Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls” un Eiropas pārvades sistēmas operatoru līgumos noteiktos maksājumus (perimetra maksu), kas saistīti ar elektroenerģijas importu no Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm vai elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

16.² pants. Izolētas darbības testa veikšana

(1) Izolētas darbības testu pārvades sistēmas operators ir tiesīgs veikt individuāli savā licences darbības zonā vai vienlaikus ar citas tādas dalībvalsts, ar kuru ir starpvalstu savienojums, pārvades sistēmas operatoriem.

(2) Informāciju par plānoto izolētas darbības testa veikšanas laiku, datumu un ilgumu pārvades sistēmas operators publicē savā mājaslapā internetā un rakstveidā sniedz sadales sistēmas operatoriem ne vēlāk kā 30 dienas pirms izolētas darbības testa veikšanas.

(3) Lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu un stabilitāti, veicot izolētas darbības testu, pārvades sistēmas operators ir tiesīgs:

1) ierobežot vai atteikt paredzētos tirdzniecības darījumus vai noteikt kādus citus elektroenerģijas tirgus darbības ierobežojumus, ievērojot taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principus;

2) veikt papildu palīgpakalpojumu iegādi.

(4) Pārvades sistēmas operators, veicot izolētas darbības testu, ievēro Tīkla kodeksā noteikto sistēmas vadības un lietošanas kārtību, ciktāl tās ievērošana neietekmē pārvades sistēmas drošību un stabilitāti.

(5) Pārvades sistēmas operators un sadales sistēmas operatori neatbild par zaudējumiem, kas izolētas darbības testa laikā radušies citām personām, tostarp elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un sistēmas dalībniekiem, nejauša notikuma vai nepārvaramas varas apstākļos.

(6) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šajā pantā minētajām darbībām, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades tarifos.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

16.³ pants. Elektroenerģijas uzkrātuves pārvades sistēmā

(1) Pārvades sistēmas operatoram var piederēt elektroenerģijas uzkrātuve, un tas ir tiesīgs šo uzkrātuvi ekspluatēt, ja ir saņemta regulatora atļauja. Regulators izsniedz atļauju, ja ir saņēmis pārvades sistēmas operatora iesniegumu un šādus dokumentus:

1) apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve ir pilnībā integrēta tīkla komponente, vai

2) atklāta, pārredzama un nediskriminējoša iepirkuma rezultātus, saskaņā ar kuriem konstatēts, ka tirgus dalībnieki nespēj attiecīgo palīgpakalpojumu sniegt nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, un apliecinājumu, ka elektroenerģijas uzkrātuve tiks izmantota, lai nodrošinātu pārvades sistēmas drošu, efektīvu un stabilu darbību, un netiks izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos.

(2) Regulators apstiprina pārvades sistēmas operatora izstrādātos iepirkuma nosacījumus.

(3) Regulators atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, kā arī ar atļauju saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.

(4) Vismaz reizi piecos gados regulators organizē publisku konsultāciju, lai izvērtētu nepieciešamību pārskatīt saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu izsniegto atļauju. Ja regulators konstatē, ka tirgus dalībnieki spēj nodrošināt attiecīgā palīgpakalpojuma sniegšanu nepārtraukti, savlaicīgi un par samērīgu cenu, regulators pieņem lēmumu, ar kuru uzliek par pienākumu pārvades sistēmas operatoram ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izbeigt elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatāciju un pārdot šo uzkrātuvi.

(5) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz elektroenerģijas uzkrātuvi, kuru regulators atzinis par integrētu tīkla komponenti, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) elektroenerģijas uzkrātuve pieslēgta pārvades tīklam ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc tam, kad saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. punktu izsniegta atļauja;

2) elektroenerģijas uzkrātuve tiek izmantota tikai pārvades tīkla drošas darbības atjaunošanai, ja šāds atjaunošanas pasākums sākas nekavējoties un beidzas, kad problēmu var novērst ar regulāru pārdispečēšanu;

3) elektroenerģijas uzkrātuve netiek izmantota, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos.

(6) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas uzkrātuves iegādi un ekspluatāciju, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos.

(7) Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2023.)

17.pants. Sadales sistēma

(1) Sadales sistēma ietver vidēja un zema sprieguma sadales tīklus un iekārtas, kuras izmanto elektroenerģijas piegādē lietotājiem un kurās spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem.

(2) Pieeja sadales sistēmai paredz arī pārvades sistēmas pakalpojumu izmantošanu Latvijas teritorijā.

18.pants. Sadales sistēmas operators

(1) Katra sadales sistēmas operatora licences darbības zonu nosaka regulators. Regulatoram ir tiesības grozīt jau izsniegtu licenču darbības zonas robežas.

(2) Sadales sistēmas operatoru licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama.

(3) Sadales sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā, ja tas nodrošina pēdējo garantēto piegādi šā likuma 34.pantā noteiktajos gadījumos vai ja elektroenerģijas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama elektroenerģijas zudumu segšanai sadales sistēmā vai sadales sistēmas operatora paša patēriņam.

(4) (Izslēgta ar 18.09.2014. likumu)

(5) Sadales sistēmas operators nodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem.

(6) Sadales sistēmas operators, uzticot tirgotājam pēdējās garantētās piegādes veikšanu, ievēro atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013., 06.11.2013. un 18.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

21.pants. Sadales sistēmas operatora īpašums

(Izslēgts ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

(Nodaļa 08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

21.² pants. Elektroenerģijas sistēmas īpašnieka atbildība

(1) Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks sadarbojas ar pārvades sistēmas operatoru, sniedz tam pārvades sistēmas operatora pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju un neizpauž ierobežotas pieejamības informāciju citām vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta struktūrām.

(2) Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks finansē ieguldījumus pārvades sistēmā, par kuriem lemj pārvades sistēmas operators un kurus apstiprina regulators. No šādiem ieguldījumiem finansētie tīkli un iekārtas kļūst par pārvades sistēmas daļu un ir elektroenerģijas sistēmas īpašnieka īpašums.

(3) Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks nodrošina finansējumu pārvades sistēmas darbībai un attīstībai, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos ieguldījumus.

(4) Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks un pārvades sistēmas operators atsevišķos gadījumos, iepriekš saskaņojot ar regulatoru, var vienoties, ka ieguldījumus pārvades sistēmā finansē pārvades sistēmas operators. Ja ieguldījumus finansē pārvades sistēmas operators, tad no šādiem ieguldījumiem finansētie tīkli un iekārtas kļūst par pārvades sistēmas daļu un ir pārvades sistēmas operatora īpašums.

22.¹ pants. Vēja elektrostaciju maksājumi vietējās kopienas attīstībai

(1) Elektroenerģijas ražotājs, kura vēja elektrostacija atrodas Latvijas Republikas teritorijā, iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kuras uzstādītā jauda ir vienāda ar vienu megavatu vai lielāka par to, veic vēja elektrostacijas maksājumus vietējās kopienas attīstībai par katras iekārtas uzstādīto kopējo jaudu.

(2) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā paredzēto maksājumu apmēru, to maksāšanas un uzraudzības kārtību, termiņus, kā arī maksājumu izmantošanas mērķus.

(21.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

27.pants. Elektroenerģijas cena

Elektroenerģijas cenu nosaka ražotāji, tirgotāji un lietotāji, savstarpēji vienojoties, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Cenu darījumiem elektroenerģijas biržā nosaka saskaņā ar šīs biržas reglamentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

27.¹ pants. Tirgus ieņēmumu maksimālais apmērs

(1) Elektroenerģijas ražotāju reģistrā reģistrētajiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri neražo elektroenerģiju no biometāna vai dabasgāzes, no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam piemēro pārdotās elektroenerģijas ieņēmumu maksimālo apmēru 0,180 euro par vienu kilovatstundu saskaņā ar Padomes 2022. gada 6. oktobra regulas (ES) 2022/1854 par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai 6. panta 1. punktu. Elektroenerģijas cena, kurai piemēro tirgus ieņēmumu maksimālo apmēru, ir elektroenerģijas biržas Nord Pool AS tīmekļvietnē publicētā Latvijas tirdzniecības apgabala mēneša cena elektroenerģijai, kura tiek tieši pārdota biržā attiecīgajā mēnesī, vai divpusējos elektroenerģijas tirdzniecības pārdošanas līgumos noteiktā cena, ņemot vērā elektroenerģijas tirdzniecības darījumam piesaistīto finanšu instrumentu izmaksas.

(2) Ieņēmumu daļu, kas pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto tirgus ieņēmumu maksimālo apmēru (virsieņēmumus), šā panta pirmajā daļā minētie ražotāji iegulda savā uzņēmumā vai saistītā uzņēmumā, lai veicinātu investīcijas dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē. Šādas ieguldījumu izmaksas attiecināmas, sākot no 2022. gada 1. decembra.

(3) Ja virsieņēmumi par elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas iekārtās, ir ietverti siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinā, uz šādu ražotāju nav attiecināmas šā panta pirmās un otrās daļas prasības.

(4) Ja virsieņēmumi par saražoto elektroenerģiju ir novirzīti, lai finansētu galalietotājiem paredzētus atbalsta pasākumus elektroenerģijas izmaksu mazināšanai, uz šādu ražotāju nav attiecināmas šā panta pirmās un otrās daļas prasības.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētais ražotājs nosaka virsieņēmumu apmēru, kas gūts no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. jūnijam, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā noteikto pārdotās elektroenerģijas ieņēmumu maksimālo apmēru, un līdz 2023. gada 15. augustam informē biroju par kopējo gūto virsieņēmumu apmēru, pārdotās elektroenerģijas apjomu un no tā gūtajiem ieņēmumiem, kā arī virsieņēmumu izlietojuma plānu, norādot izlietojuma mērķi un izpildes termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus.

(6) Birojs mēneša laikā izskata elektroenerģijas ražotāja iesniegto informāciju un pārbauda tās patiesumu. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama, nepareiza vai neprecīza, birojs informē iesniedzēju par konstatētajām nepilnībām un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja nepieciešamā informācija netiek sniegta vai trūkumi nav novērsti, birojs ir tiesīgs neiesniegto informāciju pieprasīt sistēmas operatoram, elektroenerģijas tirgotājam vai citai privāto vai publisko tiesību personai.

(7) Ja birojs ir saņēmis visu nepieciešamo informāciju, tas mēneša laikā pieņem lēmumu par virsieņēmumu izlietojuma plāna atbilstību šā panta otrās daļas prasībām un paziņo to elektroenerģijas ražotājam. Pamatojoties uz saņemto informāciju un veiktajiem aprēķiniem, birojs var pieņemt lēmumu par virsieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, ja šā panta pirmajā daļā noteiktais ražotājs nav iesniedzis virsieņēmumu izlietojuma plānu vai birojs ir pieņēmis lēmumu par minētā plāna neatbilstību šā panta otrās daļas prasībām.

(8) Elektroenerģijas ražotājs, uz kuru attiecas šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētais izņēmums, līdz 2023. gada 15. augustam iesniedz birojam apliecinājumu par atbilstību attiecīgajam izņēmumam. Birojs mēneša laikā izskata elektroenerģijas ražotāja iesniegto informāciju un pārbauda tās patiesumu. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama, nepareiza vai neprecīza, birojs informē iesniedzēju par konstatētajām nepilnībām un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja nepieciešamā informācija netiek sniegta vai trūkumi nav novērsti, birojs ir tiesīgs neiesniegto informāciju pieprasīt sistēmas operatoram, elektroenerģijas tirgotājam vai citai privāto vai publisko tiesību personai.

(9) Ja birojs ir saņēmis visu nepieciešamo informāciju, tas mēneša laikā pieņem lēmumu par elektroenerģijas ražotāja atbilstību šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajam izņēmumam un paziņo to elektroenerģijas ražotājam. Pamatojoties uz saņemto informāciju un veiktajiem aprēķiniem, birojs var pieņemt lēmumu par elektroenerģijas ražotāja neatbilstību šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem izņēmumiem un šā panta pirmās un otrās daļas piemērošanu.

(10) Virsieņēmumu izlietojuma plāna īstenošana uzsākama gada laikā pēc biroja lēmuma pieņemšanas par virsieņēmumu izlietojuma plāna atbilstību šā panta otrās daļas prasībām. Birojs veic virsieņēmumu izlietojuma plāna izpildes uzraudzību. Ja birojs konstatē, ka elektroenerģijas ražotājs gūtos virsieņēmumus neizlieto saskaņā ar virsieņēmumu izlietojuma plānu, birojs brīdina elektroenerģijas ražotāju par konstatēto neatbilstību un nosaka termiņu tās novēršanai. Ja pēc minētā termiņa birojs konstatē, ka elektroenerģijas ražotājs nav novērsis neatbilstības plāna izpildē, birojs mēneša laikā pieņem lēmumu par virsieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2023.)

29.³ pants. Neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs

Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas ietvaros pārvades sistēmas operators aprēķina neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvu. Pārvades sistēmas operators izstrādā neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāva aprēķināšanas metodiku un publicē to savā mājaslapā internetā.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020. Pants stājas spēkā 01.12.2020. Sk. pārejas noteikumu 73. punktu)

30.³ pants. Atbalsts enerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus

(Izslēgts ar 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

30.⁵ pants. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma

(1) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi starp elektroenerģijas tirgotāju un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvo lietotāju par šā aktīvā lietotāja objektos sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģiju.

(2) Ja, veicot ieskaitu par no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektā, kurā tiek ražota elektroenerģija, pieslēguma ietvaros no sistēmas saņemtās elektroenerģijas vērtība ir mazāka nekā sistēmā nodotās elektroenerģijas vērtība, attiecīgo elektroenerģijas vērtību var ņemt vērā norēķinos par citā tā paša no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvā lietotāja objektā patērēto elektroenerģiju.

(3) No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvajam lietotājam ir tiesības norēķinos par tā objektos sistēmā nodoto un no sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) sadales sistēmas operators vismaz attiecībā uz vienu no lietotāja objektiem ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu;

2) elektroenerģija objektos tiek ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

3) visus neto norēķinu sistēmā ietvertos sistēmas lietotāja objektus apkalpo viens elektroenerģijas tirgotājs un viens sistēmas operators.

(4) No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs ir atbildīgs par to, lai elektroenerģija tā objektos tiktu ražota, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus.

(5) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem, izņemot gadījumu, kad to pieprasa aktīvais lietotājs.

(6) Elektroenerģijas tirgotāji savos elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumos iekļauj universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu. Ministru kabinets nosaka universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma nosacījumus un pakalpojuma piedāvājuma izteikšanas veidu, tostarp universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma minimālo cenu un pieļaujamo aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikuma daudzumu 12 mēnešu laikā.

(7) Neto norēķinu sistēmas piemērošanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023. un 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

(Nodaļa 08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

37.¹ pants. Elektroenerģijas tirgus operators

(1) (Izslēgta ar 19.05.2016. likumu)

(2) Elektroenerģijas tirgus operatoru apstiprina, atsauc un tā darbību uzrauga Regulators, ievērojot Eiropas Komisijas īstenošanas aktus, kas pieņemti, papildinot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu.

(3) Regulators savu funkciju veikšanai ir tiesīgs pieprasīt tam nepieciešamo informāciju no elektroenerģijas tirgus operatora.

(04.06.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

37.² pants. Elektroenerģijas biržas darbības pamatprincipi

(Izslēgts ar 04.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.08.2015.)

37.³ pants. Darījumi elektroenerģijas biržā

Tirgus dalībnieki darījumus, kas pārsniedz tirdzniecības apgabala ietvarus un ietver fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu, veic tikai elektroenerģijas biržā. Viena tirdzniecības apgabala ietvaros darījumus, kas saistīti ar fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu, tirgus dalībnieki var veikt gan elektroenerģijas biržā, gan savstarpēji vienojoties.

37.⁴ pants. Tiešo un netiešo izsoļu rīkošana elektroenerģijas pārvades sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nolūkā

(1) Pārvades sistēmas operators, īstenojot pārvades sistēmas sastrēgumu vadību un novēršot pārslodzi, var uz savstarpēja līguma pamata nodot šo sastrēgumu pārvaldību elektroenerģijas biržai, kas nodrošina organizētu publisku elektroenerģijas tirdzniecību.

(2) Īstenojot pārvades sistēmas sastrēgumu vadību un novēršot pārslodzi attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm, pārvades sistēmas operators var rīkot tiešās vai netiešās izsoles.

37.⁵ pants. Elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība

(1) Tirgus dalībnieki un pārvades sistēmas operators, veicot darbības elektroenerģijas vairumtirgū, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās regulas ievērošanu uzrauga regulators tam noteiktās kompetences ietvaros.

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

(14.07.2022. likuma redakcijā. Nodaļa stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 96. punktu)

37.⁶ pants. Aktīvie lietotāji

(1) Galalietotājs var kļūt par aktīvo lietotāju, ja tā objektā ir uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta, sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu un galalietotājs ir noslēdzis līgumu par saražotās elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu vai pārdošanu elektroenerģijas tirgotājam vai izmantošanu dalībai elastības vai energoefektivitātes shēmās.

(1¹) Elektroenerģijas ražotājs, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", nav aktīvais lietotājs.

(2) Aktīvais lietotājs var kļūt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, ja tā objektā ir uzstādīta ražošanas iekārta, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto tikai atjaunojamos energoresursus, un sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu. No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem primāri savām vajadzībām.

(3) Divi vai vairāki vienā ēkā vai vienā cita veida nekustamajā īpašumā esoši galalietotāji var darboties kopīgi un kļūt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvie lietotāji, ja:

1) vismaz viena galalietotāja objektā ir uzstādīta elektroenerģijas ražošanas iekārta, kurā elektroenerģijas ražošanai izmanto tikai atjaunojamos energoresursus un kuru lieto arī pārējie galalietotāji;

2) sistēmas operators ir izdevis atļauju elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai paralēlam darbam ar sistēmu;

3) galalietotāji ir noslēguši savstarpēju vienošanos par elektroenerģijas ražošanu pašu vajadzībām, kā arī par elektroenerģijas kopīgošanu saskaņā ar šā likuma 37.⁸ pantu.

(4) No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, ir tāda vismaz divu galalietotāju grupa, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) katra galalietotāja elektroenerģijas ražošanas un patēriņa iekārtas ir pieslēgtas elektroenerģijas sadales sistēmai;

2) galalietotāji pēc savstarpējas vienošanās savām vajadzībām kopīgi ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem;

3) galalietotāji rīkojas kopīgi vienā ēkā vai vienā cita veida nekustamajā īpašumā.

(5) Aktīvais lietotājs, tajā skaitā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, slēdz šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos līgumus ar attiecīgo sistēmas operatoru vai elektroenerģijas tirgus dalībnieku, lai savām vajadzībām saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdotu vai kopīgotu vai iesaistītos elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās.

(6) Aktīvais lietotājs, tajā skaitā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, norēķinās pilnā apmērā par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem.

(7) Aktīvais lietotājs, tajā skaitā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, var slēgt līgumu ar trešo personu par elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvaldīšanu, tostarp uzstādīšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī datu apstrādi. Trešā persona nav uzskatāma par elektroenerģijas energokopienu vai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi ar citiem.

(8) Valsts pārvaldes iestādes, plānojot jaunus politikas pasākumus, nodrošina aktīvajiem lietotājiem, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, un elektroenerģijas energokopienām vienlīdzīgas tiesības līdz ar citiem tirgus dalībniekiem pieteikties dalībai valsts atbalsta shēmās.

(9) Aktīvajam lietotājam ir tiesības vienlaikus iesaistīties tikai vienā elektroenerģijas energokopienā un elektroenerģiju nodot kopīgošanai tikai šīs elektroenerģijas energokopienas ietvaros.

(10) Ministru kabinets nosaka aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikuma noteikšanas un izmantošanas kārtību.

(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023. un 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

37.⁷ pants. Elektroenerģijas energokopienas

(1) Elektroenerģijas energokopienas izveido un tās darbojas saskaņā ar šajā likumā un Enerģētikas likumā noteikto kārtību.

(2) Elektroenerģijas energokopienas biedri vai daļu turētāji ir galalietotāji un aktīvie lietotāji, kuru objekti pieslēgti viena sistēmas operatora sistēmai.

(3) Elektroenerģijas energokopiena pirms darbības uzsākšanas slēdz ar elektroenerģijas tirgotāju elektroenerģijas kopīgošanas līgumu. 

(4) Energokopienas nav tiesīgas iegūt un turēt īpašumā, izveidot, pirkt vai nomāt sadales elektrotīklus un tos autonomi pārvaldīt.

(5) Elektroenerģijas energokopienas dalībnieka saražotā elektroenerģija ir energokopienas īpašums līdz tās kopīgošanai šā likuma 37.⁸ pantā noteiktajā kārtībā vai pārdošanai elektroenerģijas tirgotājam saskaņā ar energokopienas un tirgotāja vienošanos.

(6) Elektroenerģijas energokopiena norēķinās pilnā apmērā par saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem.

(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2023. Grozījums sestajā daļā par otrā un trešā teikuma izslēgšanu stājas spēkā 01.05.2023. Sk. pārejas noteikumu 101. punktu)

37.⁸ pants. Elektroenerģijas kopīgošana

(1) Elektroenerģijas kopīgošanu nodrošina elektroenerģijas energokopiena vai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvie lietotāji, kas rīkojas kopīgi, atbilstoši ar elektroenerģijas tirgotāju noslēgtajam līgumam.

(2) Elektroenerģijas kopīgošana notiek viena tirdzniecības intervāla ietvaros. Tūlītēji nepatērētā elektroenerģija nav uzkrājama kopīgošanai citā tirdzniecības intervālā, bet ir pārdodama elektroenerģijas tirgotājam par vienošanās cenu. Enerģijas uzkrāšana ir atļauta energokopienai piederošā elektroenerģijas uzkrātuvē. Energokopienai piederošajā elektroenerģijas uzkrātuvē uzkrātā elektroenerģija ir izmantojama energokopienas vajadzībām.

(3) Sistēmas dalībnieku objekti, kas piedalās elektroenerģijas kopīgošanā, vienlaikus nevar piedalīties neto uzskaites sistēmā, neto norēķinu sistēmā, kā arī elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā.

(4) Elektroenerģijas kopīgošana neskar iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, kas tām pastāv kā galalietotājiem, ražotājiem, tirgotājiem vai agregatoriem.

(5) Pārvades un sadales sistēmas elektroenerģijas kopīgošanai izmanto par šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.

(6) Elektroenerģijas kopīgošanas nosacījumus un kārtību, kārtību, kādā īstenojama informācijas apmaiņa starp tirgus dalībniekiem un sistēmas operatoriem, līgumā starp elektroenerģijas energokopienu vai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas aktīvajiem lietotājiem, kas rīkojas kopīgi, un elektroenerģijas tirgotāju ietveramo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

38.pants. Grāmatvedības nodalīšana

(1) Sistēmas operators nodala energoapgādes komersanta iekšējo grāmatvedību, sastādot bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru energoapgādes veidu.

(2) Grāmatvedība ir nodalāma tādā pašā veidā kā tad, ja katru no šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām veiktu atsevišķs, patstāvīgs komersants.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins un naudas plūsmas pārskats ir atvasināmi no sistēmas operatora gada pārskata, kas sastādīts atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011., 10.10.2013. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

40.pants. Šķērssubsīdiju aizliegums

(1) Par šķērssubsīdijām uzskatāmas darbības, ko tirgus dalībnieks veic, pārvietodams izmaksas vai citas saistības starp elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību un pārvadi, sadali vai cita veida komercdarbību.

(2) Šķērssubsīdijas ir aizliegtas.

(Nodaļa 10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Nodaļa stājas spēkā 03.07.2014. Sk. pārejas noteikumu 31.punktu)

41.pants. Pārvades sistēmas operatora atbildība

Regulators ir tiesīgs pārvades sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no pārvades sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja pārvades sistēmas operators:

1) sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;

2) nenodrošina jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā un pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāna izstrādi atbilstoši regulatora prasībām;

3) neievēro regulatora noteiktos sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu pārvades sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad pārvades sistēmas operators ir atteicis tirgus dalībniekam pieeju sistēmai;

4) nenodrošina atbilstību šajā likumā noteiktajām pārvades sistēmas operatora sertificēšanas prasībām;

5) neiesniedz regulatoram ziņojumus par tā atbilstību sertificēšanas prasībām, tostarp pārvades sistēmas operatora neatkarības prasībām;

6) neizstrādā Tīkla kodeksu, tostarp grozījumus Tīkla kodeksā, un nenodrošina Tīkla kodeksā noteikto procedūru izpildi;

7) nenodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem;

8) neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības;

9) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;

10) nenodala tā iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu.

42.pants. Sadales sistēmas operatora atbildība

Regulators ir tiesīgs sadales sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no sadales sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja sadales sistēmas operators:

1) sniedz sadales sistēmas pakalpojumus bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;

2) nenodrošina sadales sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, vadību un attīstību, savienojumu ar citām sistēmām un ilglaicīgu spēju transportēt elektroenerģiju;

3) neievēro regulatora noteiktos sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu sadales sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad sadales sistēmas operators ir atteicis tirgus dalībniekam pieeju sistēmai;

4) nenodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem;

5) neievēro sadales sistēmas operatora neatkarības prasības, tostarp prasību izstrādāt atbilstības programmu un sniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai to ievērotu;

6) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;

7) nenodala tā iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu;

8) nenodrošina sadales sistēmas attīstības 10 gadu plāna izstrādi un izpildi atbilstoši regulatora prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

43.pants. Elektroenerģijas sistēmas īpašnieka atbildība

Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas sistēmas īpašniekam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas sistēmas īpašnieka iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas sistēmas īpašnieks:

1) neievēro elektroenerģijas sistēmas īpašnieka neatkarības prasības, tostarp prasību izstrādāt atbilstības programmu un sniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai to ievērotu;

2) nesniedz regulatoram ziņojumu par elektroenerģijas sistēmas īpašnieka spēju ievērot tam šajā likumā noteiktās saistības;

3) nesadarbojas ar pārvades sistēmas operatoru un nesniedz tam pārvades sistēmas operatora pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

4) izpauž ierobežotas pieejamības informāciju citām vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta struktūrām;

5) nefinansē ieguldījumus pārvades sistēmā, par kuriem ir lēmis pārvades sistēmas operators un kurus ir apstiprinājis regulators;

6) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.

44.pants. Elektroenerģijas ražotāja atbildība

Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas ražotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas ražotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas ražotājs:

1) sniedz elektroenerģijas ražošanas pakalpojumu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;

2) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.

45.pants. Elektroenerģijas tirgotāja atbildība

Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas tirgotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas tirgotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas tirgotājs:

1) sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;

2) galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos neietver regulatora noteikto informāciju;

3) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.

46.pants. Tirgus dalībnieka atbildība

Regulators ir tiesīgs tirgus dalībniekam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no tirgus dalībnieka iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja tirgus dalībnieks neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.

1. Šā likuma 19.panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

2. Šā likuma 35.panta otrā daļa attiecībā uz mājsaimniecības lietotājiem stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

3. Līdz 2007.gada 1.jūlijam visi sadales sistēmas operatori savā darbībā piemēro šā likuma 19.panta ceturto daļu.

4. (Izslēgts ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

5. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.panta trešajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 22.panta pirmajā daļā, 28.panta otrajā un septītajā daļā, 29.panta otrajā un ceturtajā daļā, 30.panta trešajā daļā, 32.panta piektajā daļā, 33.panta otrajā daļā un 34.panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobra noteikumi Nr.413 "Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 1999.gada 21.septembra noteikumi Nr.326 "Noteikumi par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem";

3) Ministru kabineta 2002.gada 8.janvāra noteikumi Nr.9 "Prasības koģenerācijas stacijām un kārtība, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas cena";

4) Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.29 "Elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus".

6. Regulators līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 12.panta trešajā daļā, 19.panta trešajā daļā, 30.panta trešajā daļā un 39.panta otrajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

7. Līdz Tīkla kodeksa apstiprināšanai piemērojams saskaņā ar Enerģētikas likuma 28.panta 8.punktu regulatora apstiprinātais Tīkla kodekss.

8. Šā likuma 4.panta otrajā daļā minētais Tīkla kodekss un 37.panta ceturtajā daļā minētie garantiju pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram apstiprināšanai līdz 2006.gada 1.janvārim.

9. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumus un gāzes piegādes un lietošanas noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi saskaņā ar Enerģētikas likuma 5.panta otro daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1995.gada 28.februāra noteikumi Nr.41 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 1998.gada 20.janvāra noteikumi Nr.23 "Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi".

10. Administratīvās lietas, kuras par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju izsniegtajiem rēķiniem vai ar tiem saistītajiem dokumentiem administratīvajā tiesā ierosinātas līdz 2008.gada 14.maijam, administratīvā tiesa pabeidz izskatīt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

11. Grozījumi šā likuma 8.panta otrajā daļā attiecībā uz pieslēguma noteikumiem ražotājiem un lietotājiem, grozījumi 9.panta otrajā daļā attiecībā uz pieslēguma izmaksu sadalījumu starp sistēmas dalībnieku un sistēmas operatoru, kā arī 9.panta 2.¹ daļa stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

12. Regulators līdz 2008.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos noteikumus un metodiku.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

13. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim izdod šā likuma 9.panta 2.¹ daļas 2.punktā minētos noteikumus.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

14. Pieslēgumus, par kuru ierīkošanu pieslēguma līgumi saskaņā ar šā likuma 8.panta otro daļu un 9.panta otro daļu ir noslēgti līdz 2008.gada 31.augustam, sistēmas operators ierīko atbilstoši tiem sistēmas dalībnieku pieslēguma noteikumiem un saskaņā ar regulatora noteikto pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku, kas bija spēkā pieslēguma līguma slēgšanas brīdī.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

15. Šā likuma 28.¹ un 29.¹ pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

16. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 28.¹ panta otrajā un piektajā daļā, kā arī 29.¹ panta otrajā un piektajā daļā minētos noteikumus.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

17. Regulators līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 23.panta septītajā daļā, 28.¹ panta ceturtajā daļā un 29.¹ panta ceturtajā daļā minētos normatīvos aktus.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

18. Pārvades un sadales sistēmas aktīvu un saistību ieguldīšana elektroenerģijas sistēmas īpašnieka vai sadales sistēmas operatora kā iegūstošās sabiedrības pamatkapitālā ir uzskatāma par saimnieciskās darbības veida nodošanu likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta četrpadsmitās daļas izpratnē, un tai piemērojami likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.² panta noteikumi ar nosacījumu, ka elektroenerģijas sistēmas īpašnieks vai sadales sistēmas operators 12 mēnešu laikā pārņem no vienas vai vairākām “Latvenergo” koncerna sabiedrībām ar pārvades un sadales sistēmas darbību saistītos aktīvus un saistības.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

19. Grozījumi šā likuma 32.panta pirmajā un otrajā daļā un 38.panta pirmajā daļā stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

20. Šā likuma 1.panta otrās daļas 23.punkts, 26.¹ un 32.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. Elektroenerģijas ražotājiem un tirgotājiem, kuru licences elektroenerģijas ražošanai un elektroenerģijas tirdzniecībai 2012.gada 1.janvārī ir spēkā, nav jāiesniedz paziņojums par reģistrāciju. Šādus elektroenerģijas ražotājus un tirgotājus regulators pēc savas iniciatīvas reģistrē attiecīgajā reģistrā.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

21. Kamēr nav pieņemts šā likuma 11.¹ pantā noteiktais lēmums par pārvades sistēmas operatora sertificēšanu, pārvades sistēmas operatora funkcijas pilda energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence elektroenerģijas pārvadei.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

22. Regulators līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 11.¹ panta ceturtajā un desmitajā daļā, 12.panta trešajā un ceturtajā daļā, 15.¹ panta otrajā daļā, 16.pantā, 19.panta trešajā un ceturtajā daļā, 21.¹ panta ceturtajā un piektajā daļā minētos normatīvos aktus. Līdz šo normatīvo aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.martam piemērojami šādi regulatora izdoti normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) ar regulatora padomes 2006.gada 8.februāra lēmumu Nr.37 apstiprinātie “Noteikumi par minimālajām prasībām elektroenerģijas sistēmas operatora neatkarībai”;

2) ar regulatora padomes 2007.gada 28.novembra lēmumu Nr.556 apstiprinātā Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika;

3) ar regulatora padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 apstiprinātā Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem;

4) ar regulatora padomes 2008.gada 3.septembra lēmumu Nr.280 apstiprinātie noteikumi “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem”;

5) ar regulatora padomes 2009.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.74 apstiprinātie “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

23. Pārvades sistēmas operators līdz 2011.gada 1.septembrim iesniedz regulatoram iesniegumu tā sertificēšanai saskaņā ar šā likuma 11.¹ pantu.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

24. Pārvades sistēmas operators līdz 2011.gada 1.oktobrim izstrādā un iesniedz regulatoram Tīkla kodeksu. Līdz šā normatīvā akta spēkā stāšanās dienai piemērojams ar regulatora padomes 2010.gada 24.februāra lēmumu Nr.1/3 apstiprinātais Tīkla kodekss.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

25. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 35.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumi Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

26. (Izslēgts ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

27. Regulators līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 26.¹ panta otrajā un ceturtajā daļā un 32.¹ panta otrajā un trešajā daļā minētos normatīvos aktus.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

28. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.janvārim izdod šā likuma 30.¹ panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

29. Regulators līdz 2014.gada 1.janvārim izdod šā likuma 26.¹ panta ceturtajā daļā un 32.¹ panta trešajā daļā minētos normatīvos aktus. Līdz šo normatīvo aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 1.janvārim piemērojams regulatora 2011.gada 23.novembra lēmums Nr. 1/31 "Enerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrācijas noteikumi".

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

30. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 47.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 31.punktu)

31. Likuma X nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

32. Papildus šā likuma 33.panta otrajā daļā minētajiem pienākumiem, ko pilda publiskais tirgotājs, no 2014.gada 1.janvāra tas maksā garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu šā likuma 28.¹ pantā noteiktajā kārtībā un, ievērojot nediskriminējošu attieksmi, nodrošina to iepriekš noslēgto līgumu pārslēgšanu, uz kuru pamata tiek veikti maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

33. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 32.panta trešajā daļā, 34.panta trešajā daļā un 35.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

34. Regulators līdz 2014.gada 1.martam izdod šā likuma 28.panta piektajā daļā, 28.¹ panta ceturtajā daļā, 29.¹ panta ceturtajā daļā un 30.panta trešajā daļā minētos normatīvos aktus. Līdz attiecīgo normatīvo aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 1.martam piemērojama ar regulatora padomes 2013.gada 28.augusta lēmumu Nr.1/9 apstiprinātā Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

35. Ja mājsaimniecības lietotājam nav spēkā esoša tirdzniecības līguma ar elektroenerģijas tirgotāju par lietotāja apgādi ar elektroenerģiju no 2015.gada 1.janvāra, elektroenerģijas piegādi šim lietotājam nodrošina pašreizējais tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumiem. Lietotājam ir pienākums atbilstoši norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

36. No 2014.gada 1.aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pilda komersanta, kuram 2014.gada 31.martā ir spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības licence, meitas sabiedrība, kas reģistrēta elektroenerģijas tirgotāju reģistrā (turpmāk — publiskā tirgotāja pienākumu pārņēmējs).

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

37. Publiskā tirgotāja pienākumu pārņēmējs 12 mēnešu laikā no publiskā tirgotāja pienākumu izpildes uzsākšanas kompensē iepriekšējam publiskā tirgotāja pienākumu pildītājam tirgus cenu pārsniegušo obligātā iepirkuma izmaksu un saņemto obligātā iepirkuma komponentes maksājumu starpību par laikposmu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

38. Publiskā tirgotāja pienākumu pārņēmējs 12 mēnešu laikā no publiskā tirgotāja pienākumu izpildes uzsākšanas kompensē iepriekšējam publiskā tirgotāja pienākumu pildītājam tirgus cenu pārsniegušo obligātā iepirkuma izmaksu un saņemto obligātā iepirkuma komponentes maksājumu starpību, kā arī izmaksāto garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu par laikposmu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.martam. Šīs izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam izdevumus. Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

39. Grozījumi šā likuma 1.pantā par 17.punkta izslēgšanu, 32.pantā par trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un sestās daļas izslēgšanu, kā arī par 33., 34. un 35.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2014.gada 1.aprīlī.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

40. No 2014.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina akciju sabiedrība "Latvenergo" vai sadales sistēmas operators, kura tīklam ir pieslēgti mazāk nekā simt tūkstoši lietotāju. Šādā gadījumā piemērojami:

1) 2014.gada 31.martā spēkā esošie šā likuma un uz tā pamata izdoto tiesību aktu noteikumi, kas regulē elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem;

2) lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz šā likuma 33.panta trešo daļu tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā 2014.gada 31.martā.

(20.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

41. No 2014.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumi Nr.914 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" piemērojami elektroenerģijas piegādei:

1) saistītajiem lietotājiem saskaņā ar šo pārejas noteikumu 40. un 42.punktu;

2) tiem saistītajiem lietotājiem, kuri kļuvuši par tirgus dalībniekiem, bet līdz 2014.gada 1.jūnijam izvēlējušies atteikties no tirgotāja izvēles tiesību izmantošanas un saņem elektroenerģiju saskaņā ar šo pārejas noteikumu 40. un 42.punktu.

(20.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

42. Šo pārejas noteikumu 40. un 41.punktā minētajos gadījumos elektroenerģiju saistītajiem lietotājiem piegādā, ievērojot visus tos lēmumus (tajā skaitā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un publiskā tirgotāja lēmumus), kuri pieņemti, pamatojoties uz šā likuma 33.panta trešo daļu tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā 2014.gada 31.martā.

(20.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

43. Ar šo pārejas noteikumu 40., 41. un 42.punktā lietoto terminu "saistītais lietotājs" saprot galalietotāju, kuram līdz 2014.gada 31.martam bija tiesības saņemt universālo pakalpojumu.

(20.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

44. No 2015.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums ir šāds:

1) trūcīgai vai maznodrošinātai ģimenei (personai) ne vairāk kā 100 kilovatstundu elektroenerģijas tirdzniecība par cenu 0,0131 euro par vienu kilovatstundu katrā norēķinu periodā (kalendārajā mēnesī);

2) daudzbērnu ģimenei ne vairāk kā 300 kilovatstundu elektroenerģijas tirdzniecība par cenu 0,0131 euro par vienu kilovatstundu katrā norēķinu periodā (kalendārajā mēnesī).

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

45. Par elektroenerģijas apjomu, kas norēķinu periodā pārsniedz šo pārejas noteikumu 44.punktā minēto aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma apjomu, aizsargātais lietotājs maksā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja piedāvāto un aizsargātā lietotāja izvēlēto elektroenerģijas cenu vai aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja noteikto universālā pakalpojuma cenu.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

46. Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu no 2015.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim nodrošina akciju sabiedrība "Latvenergo".

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

47. No 2016.gada 1.janvāra aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu nodrošina un no valsts budžeta līdzfinansē šā likuma 33.¹ pantā noteiktajā kārtībā.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

48. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 33.¹ panta otrajā un piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šā likuma 33.¹ panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai pašvaldība līdz katra mēneša astotajam datumam, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, sniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam šādus aizsargāto lietotāju datus: vārds, uzvārds, personas kods, elektroenerģijas tirdzniecības līguma numurs, elektroenerģiju patērējošā objekta adrese, dzīvesvietas adrese un kontaktinformācija, ja tāda ir pieejama.

(18.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

49. Grozījumi par likuma 1.panta otrās daļas 12.punkta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Enerģētikas likumā.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

50. Šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētais sadales sistēmas operators, kas ietilpst vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā, ne vēlāk kā ar 2016.gada 1.janvāri nodrošina, ka tā identitāte ir nošķirta no vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta tirdzniecības struktūras identitātes.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

51. Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus un kas uzsākuši darbību pirms šā likuma spēkā stāšanās, 2015.gada 1.janvārī zaudē tiesības pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši nosacījumiem par darbības režīmu, iepirkuma termiņiem un cenu, kādi uz tiem attiecās šā likuma spēkā stāšanās brīdī.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

52. Ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus un kas uzsākuši darbību pirms šā likuma spēkā stāšanās un nav izmantojuši šā likuma 30.panta 1.¹ daļā noteiktās tiesības, ar 2015.gada 1.janvāri, bet ne ilgāk kā 20 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas ir tiesības pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam par cenu 0,1112 euro par kilovatstundu.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

52.¹ Uz ražotājiem, kas izmanto šo pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības, ir attiecināmi šā likuma 29.², 30.⁴, 31.¹ un 31.² panta nosacījumi.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

53.¹ Publiskais tirgotājs ir tiesīgs saņemt izcelsmes apliecinājumu par tā elektroenerģijas ražotāja saražoto elektroenerģiju, kurš izmanto šo pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības, ievērojot šā likuma 29.² panta nosacījumus.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

53.² Publiskais tirgotājs samazina šo pārejas noteikumu 53. punktā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šo pārejas noteikumu 52. punktu.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

53.³ Par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas lietotāja, neto norēķinu sistēmas lietotāja, aktīvā lietotāja un elektroenerģijas energokopienas elektroenerģijas patēriņu atbilstoši šo pārejas noteikumu 53. punktam ir uzskatāms no sistēmas saņemtais elektroenerģijas daudzums, kas pārsniedz sistēmā nodoto elektroenerģijas daudzumu.

(30.01.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

53.⁴ (Izslēgts ar 16.02.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2023.)

54. Regulators līdz 2015.gada 1.martam izdod jaunu šā likuma 16.panta pirmajā daļā minēto normatīvo aktu. Līdz attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.martam piemērojama ar regulatora padomes 2011.gada 26.oktobra lēmumu Nr. 1/23 apstiprinātā Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

55. Šā likuma 30.² pants stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.jūnijam izdod attiecīgajā pantā minētos Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Kopienas kopējam tirgum.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

56. Grozījumi par šā likuma 28.panta septītās daļas, 28.¹ panta piektās daļas un 29.panta piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2016.gada 1.oktobrī.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

57. Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" attiecībā uz komersantiem, kuriem līdz 2012.gada 12.decembrim piešķirtas tiesības pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, tiek piemēroti līdz dienai, kad spēku zaudē visas komersantiem piešķirtās tiesības.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

58. Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" attiecībā uz komersantiem, kuriem līdz 2015.gada 29.aprīlim piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, tiek piemēroti līdz dienai, kad spēku zaudē visas komersantiem piešķirtās tiesības.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

59. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.septembrim izdod grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos Nr.1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem" par pieprasījuma reakcijas pakalpojumu iekļaušanu regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidos.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

60. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 29.² pantā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 30.septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2011.gada 22.novembra noteikumi Nr.900 "Noteikumi par izcelsmes apliecinājuma saņemšanu elektroenerģijai, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus".

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

61. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. martam izdod šā likuma 36.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

62. (Izslēgts ar 30.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

63. Šā likuma 21.¹ panta sestā un septītā daļa un 33.panta ceturtā un piektā daļa stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

64. Ministru kabinets līdz 2016.gada 1.septembrim izdod šā likuma 9.panta 2.³ daļā minētos noteikumus.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

65. Šā likuma 32.² pants stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

66. Šā likuma 30.¹ panta pirmajā daļā noteiktais elektroenerģijas neto norēķinu periods, kas sākas 2016.gada 1.janvārī, beidzas 2017.gada 31.martā.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.2016.)

67. Regulators līdz 2017.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 28.¹ panta ceturtajā daļā minēto metodiku. Līdz attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 30.septembrim piemērojama ar regulatora padomes 2014.gada 26.februāra lēmumu Nr.1/5 apstiprinātā Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2017.)

68. Publiskais tirgotājs iesniedz šā likuma 28.panta piektajā daļā, 28.¹ panta ceturtajā daļā, 30.panta trešajā daļā, 30.² panta trešajā daļā un šo pārejas noteikumu 53.punktā noteikto izmaksu attiecināšanu pārrēķinu līdz 2017.gada 20.oktobrim. Apstiprinātais pārrēķins stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2017.)

69. Līdz 2017.gada 31.decembrim spēku saglabā regulatora lēmumi, kuri pieņemti, pamatojoties uz obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodiku, kas bija spēkā līdz 2017.gada 30.septembrim.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2017.)

70. Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. aprīlim izdod šā likuma 31.¹ panta devītajā daļā minētos noteikumus.

(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

71. Regulators izdod šā likuma 19.¹ panta otrajā daļā minēto normatīvo aktu līdz 2020. gada 31. maijam.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

72. Ministru kabinets izdod šā likuma 22. panta pirmajā daļā minētos noteikumus līdz 2020. gada 31. augustam. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumi Nr. 883 "Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai".

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

73. Šā likuma grozījumi par 29.² panta izteikšanu jaunā redakcijā un likuma papildināšanu ar 29.³ pantu stājas spēkā 2020. gada 1. decembrī.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

74. Šā likuma 31.² panta otrās daļas 5. punkta nosacījumi un 31.³ pantā minētais pienākums attiecībā uz ražotājiem, kas izmanto šā likuma 28., 28.¹, 29. vai 30. pantā minētās tiesības, piemērojamas ar 2021. gada 1. janvāri.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

75. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. augustam izdod šā likuma 31.⁴ panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

76. Šā likuma 28., 28.¹, 29. vai 30. pantā minētās tiesības izmantojošo ražotāju elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas atbilstības un pārkompensācijas izvērtēšanu veic sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 31.⁴ panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

77. Līdz šo pārejas noteikumu 75. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde nodrošina kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas izvērtēšanu saskaņā ar kārtību, kādu nosaka Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" un Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā".

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

78. Ministru kabinets izdod šā likuma 5.¹ panta piektajā daļā minētos noteikumus līdz 2020. gada 30. novembrim. Elektroenerģijas tirgotāji un elektroenerģijas sistēmas operatori uzsāk datu platformas lietošanu pēc minēto Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

79. Sadales sistēmas operatori, kuru sistēmai ir pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, datu platformas lietošanu uzsāk ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā pēc šā likuma 5.¹ pantā minēto Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

80. Šā likuma 31.⁵ pants stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

81. Ministru kabineta noteiktā atbildīgā iestāde līdz 2021. gada 1. decembrim veic pārbaudi attiecībā uz šā likuma 31.⁵ pantā noteiktā vienotā tehnoloģiskā principa ievērošanu elektrostacijās.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

82. Šā likuma 30.⁴ panta otrās daļas noteikums neattiecas uz tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuriem pirms 2020. gada 15. februāra tiesības uz valsts atbalstu piešķirtas līdz 2023. gada 15. februārim.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

83. Elektroenerģijas ražotājiem, kuriem tiesības uz valsts atbalstu piešķirtas pirms 2020. gada 15. februāra uz laiku, kas pārsniedz 2023. gada 15. februāri, un kuriem atbalsta periods konkrētajā dienā sasniedzis 20 gadus, šo atbalstu turpina sniegt līdz 2023. gada 15. februārim.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

84. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. maijam izstrādā šā likuma 30.⁴ panta trešajā daļā minēto kārtību.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

85. Šā likuma 33.¹ panta ceturtajā daļā minēto kārtību Ministru kabinets pieņem līdz 2020. gada 1. jūnijam. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemēro Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumus Nr. 459 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas, obligātā iepirkuma komponentes un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība".

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

86. Šā likuma grozījumi par 30.¹ panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2020. gada 1. aprīlī.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

87. Šā likuma 31.² panta trešajā un piektajā daļā minētos nosacījumus Ministru kabinets izstrādā līdz 2020. gada 31. maijam.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

88. Pirmā pārbaude par šā likuma 31.³ panta nosacījuma izpildi visām elektrostacijām, kuras ražo siltumenerģiju koģenerācijas procesā un saņem atbalstu elektroenerģijas ražošanai, tiek īstenota līdz 2021. gada 1. decembrim.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

89. Ekonomikas ministrija līdz 2020. gada 1. oktobrim iesniedz Saeimai ziņojumu par šā likuma 31.² pantā noteiktā pienākuma (uzraudzīt un kontrolēt elektroenerģijas ražotāju darbību, lai nodrošinātu pārkompensācijas novēršanu un nelikumīgi saņemtā valsts atbalsta atgūšanu) izpildes rezultātiem. Ziņojumā iekļauj elektroenerģijas ražotāju sniegto informāciju par elektroenerģijas izlietojumu elektrostacijas vajadzībām (pašpatēriņu) (vismaz par trim pēdējiem darbības gadiem), sadales tīkla datus par reālajām elektroenerģijas plūsmām saskaņā ar aktuālajām pieslēguma shēmām atbilstošajā periodā, kā arī elektrostacijas darbības rādītājus.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

90. Šā likuma grozījumi par 28. panta otrās daļas, 28.¹ panta otrās daļas un 29. panta ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)

91. Grozījumi šā likuma 28. panta piektajā daļā, 30. panta trešajā daļā un šo pārejas noteikumu 53. punktā par valsts budžeta dotācijas attiecināšanu uz kompensējamām izmaksām stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(30.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2020.)  

92. Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. septembrim izdod šā likuma 30.¹ panta septītajā daļā un 30.⁵ panta septītajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. septembrim piemērojami Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

93. Šā likuma 30.¹ pantā minētās neto uzskaites sistēmas izmantošanai mājsaimniecības lietotājs var pieteikties līdz 2024. gada 30. aprīlim.

(14.07.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2023. un 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

94. (Izslēgts ar 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

95. Ministru kabinets līdz 2023. gada 28. februārim izdod šā likuma 32. panta piektajā daļā un 37.⁸ panta sestajā daļā minētos noteikumus.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

96. Šā likuma grozījums par likuma papildināšanu ar VIII² nodaļu stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

97. Elektroenerģijas ražotāji, kas līdz šā likuma 9. panta 2.⁴ daļā minētās metodikas spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši sistēmas operatora tehniskās prasības sistēmas pieslēguma ierīkošanai un vienojušies par pieslēguma procesa īstenošanas nosacījumiem, bet nav noslēguši pieslēguma līgumu, maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu samaksā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma 9. panta 2.⁴ daļā minētās metodikas stāšanās spēkā.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

98. Šā likuma 22.¹ pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(14.07.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2022.)

99. Sadales sistēmas operators pārceļ mājsaimniecības lietotāja 2023. gada 28. februārī izveidojušos neto uzskaites sistēmā uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu uz nākamā gada elektroenerģijas norēķinu periodu, kas sākas 2023. gada 1. martā un beidzas 2024. gada 29. februārī.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2023.)

99.¹ Sadales sistēmas operators pārceļ mājsaimniecības lietotāja 2024. gada 29. februārī izveidojušos neto uzskaites sistēmā uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu uz nākamā gada elektroenerģijas norēķinu periodu, kas sākas 2024. gada 1. martā un beidzas 2025. gada 28. februārī.

(21.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

99.² Pārejot no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu līdz 2025. gada 28. februārim, mājsaimniecības lietotāja neto uzskaites sistēmā uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu sadales sistēmas operators izsaka finansiālā vērtībā. Finansiālā vērtībā izteikto uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu izmanto mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas segšanai. Ministru kabinets nosaka neto uzskaites sistēmas ietvaros uzkrātās saražotās elektroenerģijas finansiālās vērtības noteikšanas kārtību un maksimālo mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas segšanai izmantojamo finansējuma apjomu.

(21.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

100. Ekonomikas ministrija līdz 2023. gada 1. aprīlim iesniedz Saeimai ziņojumu par veiktajām darbībām un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar pārejas noteikumu 89. punktā paredzēto Saeimai iesniegto informāciju par elektroenerģijas izlietojumu elektrostacijas vajadzībām (pašpatēriņu).

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2023.)

101. Grozījumi šā likuma 16. panta trešajā daļā, 28. panta piektajā daļā, 28.¹ panta ceturtajā daļā, 30. panta trešajā daļā, 30.¹ panta ceturtajā daļā, 30.² panta un 33. panta otrās daļas 4. punkta izslēgšana, 33. panta papildināšana ar sesto un septīto daļu, kā arī grozījumi 37.⁶ panta sestajā daļā un 37.⁷ panta sestajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. maijā.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2023.)

102. Šā likuma grozījums par 33. panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

(16.02.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2023.)

103. Ja pārvades sistēmas operators iegādājas, uzstāda, attīsta, pārvalda un ekspluatē elektroenerģijas uzkrātuvi, ievērojot šā likuma 11. panta otrajā daļā minēto ierobežojumu un pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 674 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Augstsprieguma tīkls" iegādāties, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuves", pārvades sistēmas operatoram nav nepieciešama 16.³ panta pirmajā daļā noteiktā regulatora atļauja. Pārvades sistēmas operatoram piederošas elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanas noteikumus izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators līdz 2025. gada 31. janvārim.

(22.06.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

104. Ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas uzsākšanas regulators atbilstoši šā likuma 16.³ panta ceturtajai daļai izvērtē nepieciešamību pārskatīt 16.³ panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajā kārtībā izsniegto atļauju.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2023.)

105. Grozījums par šā likuma 22. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2023.)

106. Ministru kabinets līdz 2023. gada 15. septembrim izdod šā likuma 22. panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(22.06.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2023.)

107. Regulators līdz 2025. gada 1. jūlijam nosaka šā likuma 16. panta piektajā daļā un 20. panta ceturtajā daļā minēto tarifu vērtību novirzes līmeni no 2026. gada 1. janvāra.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

108. No 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim šā likuma 20. panta trešajā un ceturtajā daļā minēto tarifu vērtību pamata tarifu vērtību kategorijā novirzes līmenis 12 mēnešu periodā sadales sistēmas pakalpojumu tarifu komponentei, kas nav saistīta ar patērētās elektroenerģijas apjomu, sistēmas pieslēgumiem ar spriegumu līdz 0,4 kilovoltiem nepārsniedz:

1) mājsaimniecības lietotājiem ar vienfāzes pieslēgumu ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 16 ampēri — 2,00 euro mēnesī jeb 24,00 euro gadā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli;

2) mājsaimniecības lietotājiem ar vienfāzes pieslēgumu ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 20 ampēri — 2,50 euro mēnesī jeb 30,00 euro gadā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli;

3) mājsaimniecības lietotājiem ar vienfāzes pieslēgumu ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 25 ampēri — 3,00 euro mēnesī jeb 36,00 euro gadā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli;

4) mājsaimniecības lietotājiem ar trīsfāžu pieslēgumu ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 16 ampēri — 4,00 euro mēnesī jeb 48,00 euro gadā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli;

5) mājsaimniecības lietotājiem ar trīsfāžu pieslēgumu ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 20 ampēri — 4,50 euro mēnesī jeb 54,00 euro gadā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli;

6) mājsaimniecības lietotājiem ar trīsfāžu pieslēgumu ar ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu 25 ampēri — 6,00 euro mēnesī jeb 72,00 euro gadā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

109. Šā likuma pārejas noteikumu 108. punkta piemērošanas rezultātā radušos pamatotos negūtos ieņēmumus sadales sistēmas operators uzskaita atsevišķi un tos nesedz citi sadales sistēmas lietotāji. Regulators pārbauda šādi radušos pamatoto negūto ieņēmumu apmēru. Ministru kabinets lemj par negūto ieņēmumu segšanas kārtību.

(23.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2024.)

110. Šā likuma 30.¹ pantā minētā elektroenerģijas neto uzskaites sistēma tiek piemērota līdz 2029. gada 28. februārim.

(21.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

111. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. janvārim izdod šā likuma 37.⁶ panta desmitajā daļā minētos noteikumus.

(21.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

112. Ministru kabinets līdz 2024. gada 31. janvārim izdod šā likuma 30.⁵ panta sestajā daļā minētos noteikumus.

(21.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

113. Elektroenerģijas tirgotāji ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šā likuma 30.⁵ panta sestajā daļā minēto noteikumu stāšanās spēkā nodrošina šā likuma 30.⁵ panta sestajā daļā noteiktā universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma iekļaušanu savos elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumos.

(21.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

114. Ministru kabinets līdz 2024. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 22.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(21.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

115. Sistēmas operators un galalietotājs, kuri līdz 2024. gada 30. aprīlim ir vienojušies par atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumu piemērošanas kārtību, pamatojoties uz šā likuma 9. panta 2.² daļu redakcijā, kura bija spēkā līdz 2024. gada 30. aprīlim, atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus piemēro līdz to pilnīgai izpildei vai vienošanās termiņa beigām.

(11.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2024.)

116. Pārvades sistēmas operators izstrādā un regulators līdz 2024. gada 31. oktobrim apstiprina šā likuma 16. panta septītajā daļā minētos kritērijus to lietotāju noteikšanai, kuriem piemērojama elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaide, un kārtību, kādā pārvades sistēmas operators aprēķina un piemēro elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaidi.

(11.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2024.)

117. Šā likuma 16. panta sestajā daļā minēto elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa atlaidi pārvades sistēmas operators var piemērot tiem lietotājiem, kuri, sākot ar 2024. gada 1. maiju, iesnieguši pieteikumu tehnisko prasību saņemšanai jauna pieslēguma pie pārvades sistēmas ierīkošanai.

(11.04.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2024.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 19.05.2016., 30.01.2020. un 14.07.2022. likumu, kas stājas spēkā 02.08.2022.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīvas 2003/54/EK par elektroenerģijas tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 96/92/EK atcelšanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra direktīvas 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu direktīvā 92/42/EEK;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra direktīvas 2005/89/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (Dokuments attiecas uz EEZ);

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ);

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza direktīvu 2012/27/ES.