Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Elektroenerģijas tirgus likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Šajā likumā ir lietoti tādi paši termini kā Enerģētikas likumā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) balansēšana — organizēts process ikbrīža līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā;

11) balansēšanas pakalpojums — pakalpojums, ar kuru tiek nodrošināta elektroenerģijas tirgus dalībnieka atbildība par to, lai tā pārdotās elektroenerģijas daudzums katrā tirdzniecības intervālā atbilstu sistēmā nodotās elektroenerģijas daudzumam un nopirktās elektroenerģijas daudzums atbilstu no sistēmas saņemtās elektroenerģijas daudzumam;

12) elektroenerģijas birža — elektroenerģijas tirdzniecības vietne Latvijas Republikā, kurā tirdzniecības apgabala ietvaros vai starp atsevišķiem tirdzniecības apgabaliem ar piedāvājumu un pieprasījumu starpniecību elektroenerģijas biržas dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju. Elektroenerģijas tirdzniecība ietver arī fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu;

13) elektroenerģijas biržas dalībnieks — elektroenerģijas tirgus dalībnieks, kas ar elektroenerģijas tirgus operatoru ir noslēdzis vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību. Šajā likumā noteiktajos gadījumos elektroenerģijas biržas dalībnieks var būt arī elektroenerģijas sistēmas operators;

14) elektroenerģijas biržas reglaments — elektroenerģijas biržas dalībniekam saistoši elektroenerģijas biržas darbības noteikumi un kārtība;

2) elektroenerģijas lietotājs — persona, kura pērk elektroenerģiju;

3) elektroenerģijas pārvade — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu elektroenerģijas lietotājiem;

4) elektroenerģijas ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju;

5) elektroenerģijas sadale — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem;

6) elektroenerģijas sistēmas dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji;

61) elektroenerģijas sistēmas īpašnieks — komersants, kurš ietilpst vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā un kura īpašumā ir elektroenerģijas pārvades sistēma;

7) elektroenerģijas sistēmas operators — licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu;

8) elektroenerģijas tirdzniecība — komercdarbība, kas ietver elektroenerģijas iepirkšanu pārdošanai un elektroenerģijas pārdošanu elektroenerģijas lietotājiem;

9) elektroenerģijas tirgotājs — komersants (ārvalstu komersanta filiāle), kura komercdarbība ir elektroenerģijas tirdzniecība;

10) elektroenerģijas tirgus dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu;

11) galalietotājs — elektroenerģijas lietotājs, kurš pērk elektroenerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam);

12) (izslēgts no 29.03.2016. ar 17.12.2014. likumu);

13) mājsaimniecības lietotājs — galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības;

131) netiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā pārvadīt elektroenerģiju no viena tirdzniecības apgabala uz citu apgabalu;

14) obligātais iepirkums — šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikts pienākums iepirkt elektroenerģiju;

15) palīgpakalpojumi — pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai;

16) publiskais tirgotājs — elektroenerģijas tirgotājs, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai;

17) (izslēgts no 01.04.2014. ar 06.11.2013. likumu);

171) aizsargātais lietotājs — trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam);

172) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums — elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam;

18) sistēmas pakalpojums — elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina elektroenerģijas plūsmas no ražotājiem līdz lietotājiem;

19) starpvalstu savienojums — elektrolīnija, kas sasaista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;

191) tiešā izsole — starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas metode, ar kuru elektroenerģijas tirgus dalībnieks iegūst tiesības noteiktā apjomā lietot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izsolīto starpvalstu savienojuma jaudu;

20) tiešā līnija — elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, sais­tītos uzņēmumus un savus lietotājus;

201) tirdzniecības apgabals — elektroenerģijas tirgus dalībnieku savstarpējo darījumu vai elektroenerģijas biržas dalībnieku elektroenerģijas tirdzniecības piedāvājumu iesniegšanas teritorija elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora licences darbības zonā;

21) universālais pakalpojums — garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;

22) vertikāli integrēts elektroapgādes komersants — komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība;

23) vispārējās atļaujas noteikumi — elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas tirgotājam noteiktas prasības, kuras ietver specifiskus elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 06.11.2013., 18.09.2014., 17.12.2014. un 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016. Grozījums par otrās daļas 12. punkta izslēgšanu stājas spēkā 29.03.2016. Sk. Pārejas noteikumu 49. punktu)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) izveidot priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai;

2) nodrošināt, lai visiem elektroenerģijas lietotājiem (turpmāk — lietotāji), ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamajā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija;

3) nodrošināt visiem lietotājiem tiesības brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju;

4) veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

5) veicināt valsts enerģētisko neatkarību, nodrošinot dažādus elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu piegādātājus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums reglamentē elektroenerģijas tirgū veicamo darbību veidus, kas ietver elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas pārvadi (turpmāk — pārvade), elektroenerģijas sadali (turpmāk — sadale), elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību un tirdzniecībai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu.

(2) Likums nosaka prasības, kas elektroenerģijas tirgus dalībniekiem (turpmāk — tirgus dalībnieki) un elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem (turpmāk — sistēmas dalībnieki) jāievēro savā darbībā elektroenerģijas tirgū, kā arī atbildību par šā likuma prasību neievērošanu.

(3) Likums nosaka par enerģētiku atbildīgās ministrijas (turpmāk — ministrija) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk — regulators) kompetenci elektroenerģijas tirgus uzraudzībā un regulēšanā.

(4) Likums nosaka veicināšanas pasākumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

II nodaļa
Elektroenerģijas sistēma un tirgus

4.pants. Elektroenerģijas sistēma

(1) Elektroenerģijas sistēmu (turpmāk arī — sistēma) veido elektroenerģijas ražošanas iekārtas, pārvades un sadales sistēmas un elektroenerģijas patēriņa iekārtas, kas ir savstarpēji savienotas un nepieciešamas elektroenerģijas transportēšanai no ražotāja līdz lietotājam.

(2) Sistēmas vadības un lietošanas kārtību un tirgus dalībnieku darbības nosaka Tīkla kodekss. Tīkla kodeksu izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators. Tīkla kodeksā noteikto procedūru izpildi nodrošina pārvades sistēmas operators. Regulators var uzdot pārvades sistēmas operatoram izstrādāt grozījumus Tīkla kodeksā un noteikt termiņu šo grozījumu izstrādei un iesniegšanai regulatoram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

5.pants. Elektroenerģijas tirgus darbības pamatnosacījumi

(1) Elektroenerģijas tirgū tā dalībnieki savstarpējus līgumus slēdz rakstveidā vai izmantojot distances saziņas līdzekļus.

(2) Tirgus dalībniekam ir tiesības elektroenerģijas transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.

(3) Strīdus par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju izsniegtajiem rēķiniem izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Dokumenti, kas izstrādāti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, atsevišķi nav pārsūdzami.

(4) Elektroenerģijas tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā uzrauga regulators.

(5) Regulators reizi gadā ziņo Eiropas Komisijai un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai par savu darbību un šajā likumā noteikto pienākumu izpildi, kā arī publicē šo ziņojumu savā mājaslapā internetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011. un 10.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

III nodaļa
Sistēmas darbības pamatprincipi

6.pants. Elektroenerģijas sistēmas operators

(1) Elektroenerģijas sistēmas operators (turpmāk — sistēmas operators) ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, un tā darbība tiek regulēta saskaņā ar šo likumu un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(2) Sistēmas operators ir atbildīgs par elektroenerģijas plūsmu vadību pārvades vai sadales sistēmā.

7.pants. Sistēmas operatora licencēšana

(1) Sistēmas operatoru licencē regulators saskaņā ar šo likumu un likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

(2) Licencē norāda tās darbības zonu, kurā ir tiesīgs darboties attiecīgais sistēmas operators, un prasības, kas sistēmas operatoram jāievēro savā darbībā.

(3) Sistēmas operators tam izsniegto licenci nevar nodot citām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

8.pants. Sistēmas operatora darbības regulēšana un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka darbības uzraudzība

(1) Sistēmas operatora darbību regulē regulators šajā likumā, Enerģētikas likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā. Šajā likumā noteikto elektroenerģijas sistēmas īpašnieka pienākumu izpildi uzrauga regulators.

(2) Regulators nosaka vienotus sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas ražotājiem un lietotājiem, kā arī pieslēguma maksas noteikšanas metodiku.

(3) Regulators uzrauga:

1) rīcību un metodes, ko sistēmas operators vai tirgus operators izmanto sistēmas sastrēgumu vadībai un pārslodzes novēršanai;

2) sistēmas operatora laika patēriņu pieslēgumu ierīkošanai un remontdarbu veikšanai;

3) grāmatvedības nodalīšanu atbilstoši šā likuma 38., 39. un 40.pantā noteiktajai kārtībai;

4) šā likuma 9.panta otrajā daļā noteikto sistēmas dalībnieku pieslēguma noteikumu izpildi;

5) (izslēgts ar 10.10.2013. likumu).

(4) Regulators pārrauga pārvades sistēmas operatora un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka līgumiskās attiecības, ko pārvades sistēmas operators un elektroenerģijas sistēmas īpašnieks nodibina šajā likumā noteikto pienākumu izpildei. Regulators kā ārpustiesas instance likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajā kārtībā izšķir pārvades sistēmas operatora un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka strīdus.

(5) Regulators ir tiesīgs veikt pārbaudes (arī bez iepriekšēja paziņojuma) pārvades sistēmas operatora un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka telpās.

(6) Pārvades sistēmas operators un elektroenerģijas sistēmas īpašnieks sniedz regulatoram tā pieprasīto informāciju par šajā likumā noteikto pienākumu izpildi regulatora noteiktajā laikā un kārtībā.

(7) (Izslēgta ar 10.10.2013. likumu)

(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

9.pants. Sistēmas darbība

(1) Sistēmas operators tā licences darbības zonā un termiņā ir atbildīgs par sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt elektroenerģijas transportēšanu atbilstoši prognozētajam pieprasījumam.

(2) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora noteiktajiem vienotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai. Pieslēguma maksa atbilst pamatotām attiecīgā sistēmas pieslēguma ierīkošanas izmaksām. Izmaksu sadalījumu starp sistēmas dalībnieku un sistēmas operatoru šā panta 2.1 daļā noteiktajos gadījumos nosaka regulators. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa neietver sistēmas attīstības izmaksas.

(21) Pieslēguma maksu galalietotājam nosaka saskaņā ar pieslēguma maksas noteikšanas metodiku, ja galalietotāja pieslēgums vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

1) pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus;

2) ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva nepārsniedz Ministru kabineta noteikto lielumu.

(22) Sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikumiem izstrādā, iesniedz apstiprināšanai regulatoram un publicē atļautās slodzes efektīvas izmantošanas nosacījumus un kārtību, kādā tie piemērojami jauniem pieslēgumiem, kas atbilst regulatora prasībām.

(3) Galalietotājam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt pieteikumu par speciālu pieslēgumu pārvades sistēmai vai esošā pārvades sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanu, ja šā lietotāja elektroenerģijas patēriņš pēc pieslēguma ierīkošanas pieaugs ne mazāk par 100 000 megavatstundām gadā vai ar pieslēguma nominālo jaudu ne mazāku kā 50 megavati. Ministru kabinets nosaka vienotus speciālā pieslēguma noteikumus, paredzot galalietotāja pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, pieslēguma ierīkošanas kārtību un nepieciešamās galalietotāja garantijas par pieslēguma izmantošanu, kā arī izskata galalietotāju pieteikumus par speciālu pieslēgumu pārvades sistēmai vai esošā pārvades sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanu un katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi lemj par speciālu pieslēguma nosacījumu piemērošanu.

(4) Sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pieslēgumu attiecīgai sistēmai, ja tās tīklu jauda nav pietiekama. Atteikuma pamatojumu sistēmas operators sniedz rakstveidā 30 dienu laikā pēc sistēmas dalībnieka iesnieguma saņemšanas.

(5) Sistēmas operators septiņu darba dienu laikā informē regulatoru par katru gadījumu, kad tirgus dalībniekam atteikta pieeja sistēmai, un par pasākumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu sistēmu un palielinātu tās jaudu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008. un 10.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

IV nodaļa
Pārvade

10.pants. Pārvades sistēma

Pārvades sistēma ietver savstarpēji savienotus tīklus un iekārtas, tajā skaitā starpvalstu savienojumus, kuru spriegums ir 110 un vairāk kilovoltu un kuri tiek izmantoti pārvadei līdz attiecīgajai sadales sistēmai vai lietotājiem. Pārvades sistēma ir elektroenerģijas sistēmas īpašnieka vai pārvades sistēmas operatora īpašums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

11.pants. Pārvades sistēmas operators

(1) Latvijā darbojas viens pārvades sistēmas operators, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija.

(2) Pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā tikai tad, ja tas nodrošina pēdējo garantēto piegādi šā likuma 34.pantā noteiktajos gadījumos vai ja elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanai, palīgpakalpojumu pirkšanai, elektroenerģijas transportēšanas zudumu segšanai, pārvades sistēmas operatora paša patēriņam, vai ja sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, pārvades sistēmas operators rīkojas, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras, izņemot gadījumus, kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Ja sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija, pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar Tīkla kodeksa noteikumiem.

(3) Pārvades sistēmas operators nodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 10.10.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

11.1 pants. Pārvades sistēmas operatora sertificēšana un apstiprināšana

(1) Regulators sertificē pārvades sistēmas operatoru:

1) ja ir saņēmis pārvades sistēmas operatora iesniegumu;

2) pēc savas iniciatīvas šajā likumā noteiktajos gadījumos;

3) pēc argumentēta Eiropas Komisijas pieprasījuma.

(2) Pārvades sistēmas operators atbilst sertificēšanas prasībām, ja ir izpildījis visus šajā daļā minētos nosacījumus:

1) ievēro šā likuma 12.panta otrajā daļā noteiktās neatkarības prasības;

2) tā rīcībā ir personāls, tehniskie un finanšu resursi, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildi;

3) ir izstrādājis un ievēro šā likuma 15.1 pantā noteikto pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu;

4) veic Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par regulas Nr. 1228/2003 atcelšanu pārvades sistēmas operatoram noteiktos pienākumus.

(3) Pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram elektroenerģijas sistēmas īpašnieka apliecinājumu par elektroenerģijas sistēmas īpašnieka spēju ievērot saistības, kas izriet no šā likuma 21.2 panta.

(4) Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir jāiesniedz, lai apliecinātu šā panta otrās un trešās daļas prasību izpildi.

(5) Regulators četru mēnešu laikā pēc pārvades sistēmas operatora iesnieguma vai Eiropas Komisijas pieprasījuma saņemšanas izvērtē pārvades sistēmas operatora atbilstību šā panta otrajā daļā noteiktajām sertificēšanas prasībām un elektroenerģijas sistēmas īpašnieka apliecinājumu par elektroenerģijas sistēmas īpašnieka spēju ievērot saistības, kas izriet no šā likuma 21.2 panta.

(6) Ja pārvades sistēmas operators neatbilst sertificēšanas prasībām vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieks nespēj ievērot saistības, kas izriet no šā likuma 21.2 panta, regulators pieņem lēmumu par atteikumu sertificēt pārvades sistēmas operatoru un nosaka pārvades sistēmas operatoram vai elektroenerģijas sistēmas īpašniekam termiņu trūkumu novēršanai. Termiņu, kas pārvades sistēmas operatoram vai elektroenerģijas sistēmas īpašniekam nepieciešams trūkumu novēršanai, neieskaita šā panta piektajā daļā minētajā termiņā.

(7) Ja pārvades sistēmas operators atbilst sertificēšanas prasībām un elektroenerģijas sistēmas īpašnieks spēj ievērot saistības, kas izriet no šā likuma 21.2 panta, regulators atzinumu par pārvades sistēmas operatora atbilstību šā panta otrajā daļā noteiktajām sertificēšanas prasībām un elektroenerģijas sistēmas operatora spēju ievērot saistības, kas izriet no šā likuma 21.2 panta, kā arī ar atzinumu saistīto informāciju nosūta Eiropas Komisijai.

(8) Divu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas atzinums par pārvades sistēmas operatora sertificēšanu, regulators pieņem lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertificēšanu un apstiprina pārvades sistēmas operatoru. Lēmumu nosūta Eiropas Komisijai.

(9) Ja Eiropas Komisija, izvērtējot šā panta septītajā daļā minēto regulatora atzinumu un ar to saistīto informāciju, secina, ka pārvades sistēmas operators neatbilst sertificēšanas prasībām vai elektroenerģijas sistēmas īpašnieks nespēj ievērot tam noteiktās saistības, regulators triju mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu par atteikumu sertificēt pārvades sistēmas operatoru. Regulators nosaka pārvades sistēmas operatoram vai elektroenerģijas sistēmas īpašniekam termiņu trūkumu novēršanai, kā arī termiņu, kādā pārvades sistēmas operators atkārtoti iesniedz iesniegumu tā sertificēšanai.

(10) Pārvades sistēmas operators katru gadu regulatora noteiktajā kārtībā iesniedz ziņojumu par pārvades sistēmas operatora atbilstību sertificēšanas prasībām. Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks katru gadu regulatora noteiktajā kārtībā iesniedz ziņojumu par elektroenerģijas sistēmas īpašnieka spēju ievērot saistības, kas izriet no šā likuma 21.2 panta. Regulators pēc šo ziņojumu izvērtēšanas var lemt par nepieciešamību sertificēt pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

12.pants. Pārvades sistēmas operatora neatkarība

(1) Pārvades sistēmas operators ir kapitālsabiedrība, kas nošķirta no elektroenerģijas ražošanas, sadales un tirdzniecības darbībām un neietilpst vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā. Ja pārvades sistēmas operatora īpašumā ir pārvades sistēma, tad pārvades sistēmas operators šā likuma izpratnē netiek uzskatīts par elektroenerģijas sistēmas īpašnieku un uz to neattiecas elektroenerģijas sistēmas īpašnieka tiesības un pienākumi.

(2) Lai nodrošinātu pārvades sistēmas operatora neatkarību, ievēro šādus nosacījumus:

1) pārvades sistēmas operatora kapitāla daļu turētājs nevar tiešā vai netiešā veidā būt elektroenerģijas sistēmas īpašnieka kapitāla daļu turētājs vai tādu komersantu kapitāla daļu turētājs, kuri veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbības;

2) persona, kas ieceļ pārvades sistēmas operatora padomes vai valdes locekļus, nevar tiešā vai netiešā veidā iecelt elektroenerģijas sistēmas īpašnieka padomes vai valdes locekļus vai tāda komersanta padomes vai valdes locekļus, kurš veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbības;

3) viena un tā pati persona nevar vienlaikus ieņemt pārvades sistēmas operatora padomes vai valdes locekļa amatu un padomes vai valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kas veic elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības vai sadales darbības.

(3) Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama, lai apliecinātu šā panta otrās daļas prasību izpildi.

(4) Pārvades sistēmas operators katru gadu iesniedz regulatoram tā noteiktajā kārtībā ziņojumu par savu atbilstību šā panta otrās daļas prasībām. Regulators pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītos trūkumus pārvades sistēmas operators novērš regulatora noteiktajā termiņā. Ja nepieciešams, regulators lemj par nepieciešamību sertificēt pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 2.punktu.

(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

13.pants. Pārvades sistēmas operatora atbildība

(1) Pārvades sistēmas operators sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus un nodrošina balansēšanu un stabilitāti pārvades sistēmā. Šie pienākumi ir jāveic saskaņā ar taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principiem, un to izpildes kārtību nosaka Tīkla kodeksā.

(2) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par balansēšanu pārvades sistēmā un balansēšanas aprēķiniem, kurus veic taisnīgā, atklātā un vienlīdzīgā veidā attiecībā uz visiem sistēmas dalībniekiem.

(3) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par elektroapgādes drošumu, elektroenerģijas ražošanas un starpvalstu savienojumu jaudu rezervēšanu un enerģijas plūsmu vadību, ņemot vērā elektroenerģijas apmaiņu ar citām savienotām pārvades sistēmām, nodrošinot pienācīgu pārvades tīkla jaudu un stabilu sistēmas darbību.

(4) Pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par iespējamo pārvades sistēmas sastrēgumu un pārslodzes novēršanu, ja sastrēgums vai pārslodze rodas paredzēto tirdzniecības darījumu rezultātā, kā arī par savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāti un savietojamību ar ārvalstu elektroenerģijas sistēmām.

(5) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs ierobežot vai atteikt paredzētos tirdzniecības darījumus, ja citādi nav iespējams novērst pārvades ierobežojumus vai pārvades sistēmas pārslodzi un ir apdraudēta savstarpēji savienotās sistēmas stabilitāte. Tirdzniecības darījumus reģistrē, ierobežo un atsaka Tīkla kodeksā noteiktajā kārtībā, ievērojot taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principus.

(6) Pārvades sistēmas operators, attīstot pārvades sistēmu, ir atbildīgs par jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008. un 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

13.1 pants. Starpvalstu savienojumi un sadarbība

(1) Pārvades sistēmas operators sadarbojas ar Eiropas Ekonomikas zonas valstu pārvades sistēmu operatoriem, lai veicinātu iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību, kā arī pārrobežu tirdzniecību un panāktu Eiropas Ekonomikas zonas pārvades sistēmas optimālu pārvaldību, koordinētu darbību un tehnisko attīstību.

(2) Pārvades sistēmas operators sekmē pasākumus, kas nodrošina optimālu sistēmas pārvaldību, un veicina elektroenerģijas biržu attīstību, starpvalstu savienojumu jaudas koordinētu sadali ar nediskriminējošām, uz elektroenerģijas tirgu vērstām metodēm, pienācīgu uzmanību veltot konkrētiem ieguvumiem, ko dod īstermiņa piešķīrumu netiešās izsoles, kā arī balansēšanas un rezerves jaudu mehānismu integrācijai.

(3) Pārvades sistēmas operators sadarbībā ar tās dalībvalsts attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kuru ir starpvalstu savienojums, ievieš koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānismus, lai panāktu sistēmas drošumu atbilstoši sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nosacījumiem. Starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nosacījumus reglamentē Tīkla kodekss.

(4) Regulators uzrauga starpvalstu savienojumu sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nosacījumu izpildi sadarbībā ar tās dalībvalsts attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kuru ir starpvalstu savienojums.

(5) Regulators uzrauga pārvades sistēmas operatora publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, sistēmas izmantošanu un sistēmas jaudas sadalījumu lietotājiem, ņemot vērā to, ka neapkopota informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.

(6) Pārvades sistēmas operators iekasē pārslodzes maksu un maksājumus, kas tiek veikti atbilstoši pārvades sistēmu operatoru savstarpējās kompensācijas mehānismam.

(7) Regulators pārrauga šā panta sestajā daļā minētās maksas un maksājumu izmantošanu.

(8) Pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šajā pantā minētajām darbībām, sedz pārvades sistēmas operators, un tās iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

14.pants. Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā

Pārvades sistēmas operators patstāvīgi sniedz palīgpakalpojumus, to skaitā balansēšanas pakalpojumus, vai tos pērk. Pārvades sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus, ievērojot atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

15.pants. Elektroapgādes drošums ilgtermiņā

(1) Pārvades sistēmas operators sagatavo ziņojumu par pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstību un valsts elektroapgādes drošuma un nodrošinājuma ar ražošanas jaudām novērtējumu (turpmāk — novērtējuma ziņojums) laika periodam līdz 10 gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj elektroenerģijas un jaudu pieprasījuma prognozi vismaz turpmākajiem 10 gadiem, vērtējumu par attiecīgu piegādes un patēriņa atbilstību pārskata periodā un prognozi turpmākajiem 10 gadiem, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un plānotajām ražošanas jaudām, kā arī pasākumiem, kas tiek veikti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena piegādātāja vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā.

(2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības attiecībā uz novērtējuma ziņojuma saturu nosaka Ministru kabinets.

(3) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt novērtējuma ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem.

(4) Valsts elektroapgādes drošuma garantēšanai Latvijas teritorijā jebkurā brīdī pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu summai jābūt tādai, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas apjomu, kas nav mazāks par 80 procentiem no 2012.gadā paredzamā kopējā patēriņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

15.1 pants. Elektroapgādes sistēmas attīstība ilgtermiņā

(1) Regulators katru gadu apstiprina pārvades sistēmas operatora izstrādāto pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānu un uzrauga tā izpildi.

(2) Regulators nosaka pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plānā iekļaujamo informāciju un plāna iesniegšanas kārtību.

(3) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.

(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

16.pants. Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi

(1) Pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk — pārvades tarifi) nosaka regulators likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā vai pārvades sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Pārvades tarifus pirms to stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā.

(2) Pārvades tarifi nav atkarīgi no attāluma starp lietotāja un ražotāja atrašanās vietām. Ir pieļaujamas citas atšķirības tarifos, ja regulators tādas ir noteicis tarifu aprēķināšanas metodikā.

(3) Pārvades tarifos iekļauj atlīdzību elektroenerģijas sistēmas īpašniekam, kas nodrošina pienācīgu atdevi no pārvades sistēmas un no jauniem ieguldījumiem tajā, ja ieguldījumi veikti atbilstoši šā likuma 15.1 pantā noteiktajam plānam, kā arī izmaksas, kas saistītas ar obligātā iepirkuma komponentes iekasēšanu, administrēšanu un norēķināšanās pienākuma izpildi ar publisko tirgotāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

16.1 pants. Pārvades sistēmas operatora izdevumu kompensēšana

Tirgus dalībnieki, kuri deklarē elektroenerģijas importu no Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm vai elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm, pirms tirdzniecības darījumu veikšanas noslēdz ar pārvades sistēmas operatoru līgumu, kurā attiecīgais tirgus dalībnieks apņemas segt pārvades sistēmas operatora izdevumus, tajā skaitā Eiropas Komisijas, asociācijas “Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls” un Eiropas pārvades sistēmas operatoru līgumos noteiktos maksājumus (perimetra maksu), kas saistīti ar elektroenerģijas importu no Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm vai elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

V nodaļa
Sadale

17.pants. Sadales sistēma

(1) Sadales sistēma ietver vidēja un zema sprieguma sadales tīklus un iekārtas, kuras izmanto elektroenerģijas piegādē lietotājiem un kurās spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem.

(2) Pieeja sadales sistēmai paredz arī pārvades sistēmas pakalpojumu izmantošanu Latvijas teritorijā.

18.pants. Sadales sistēmas operators

(1) Katra sadales sistēmas operatora licences darbības zonu nosaka regulators. Regulatoram ir tiesības grozīt jau izsniegtu licenču darbības zonas robežas.

(2) Sadales sistēmas operatoru licenču darbības zonu pārklāšanās nav pieļaujama.

(3) Sadales sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā, ja tas nodrošina pēdējo garantēto piegādi šā likuma 34.pantā noteiktajos gadījumos vai ja elektroenerģijas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama elektroenerģijas zudumu segšanai sadales sistēmā vai sadales sistēmas operatora paša patēriņam.

(4) (Izslēgta ar 18.09.2014. likumu)

(5) Sadales sistēmas operators nodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem.

(6) Sadales sistēmas operators, uzticot tirgotājam pēdējās garantētās piegādes veikšanu, ievēro atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013., 06.11.2013. un 18.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

19.pants. Sadales sistēmas operatora neatkarība

(1) Sadales sistēmas operators ir atsevišķa kapitālsabiedrība un ir nošķirts no elektroenerģijas ražošanas, pārvades un tirdzniecības darbībām. Sadales sistēmas operators, kas ietilpst vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā, saziņā un sava zīmola veidošanā nodrošina, ka tā identitāte ir nošķirta no vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta tirdzniecības struktūras identitātes.

(2) Lai nodrošinātu sadales sistēmas operatora neatkarību, ievēro šādus nosacījumus:

1) sadales sistēmas operatora valdes locekļi nedrīkst iesaistīties vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta struktūrās, kas tieši vai netieši ikdienas darbībā ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un tirdzniecību;

2) sadales sistēmas operatora valdes locekļiem tiek nodrošinātas tiesības neatkarīgi no vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta un valdošā uzņēmuma pieņemt lēmumus attiecībā uz aktīviem, kas nepieciešami sadales sistēmas ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu valdošā uzņēmuma ekonomisko un vadības uzraudzības tiesību aizsardzību attiecībā uz atdevi no sadales sistēmas operatora aktīviem. Valdošajam uzņēmumam ir atļauts apstiprināt sadales sistēmas operatora gada finanšu plānu vai tamlīdzīgus finanšu plānošanas dokumentus un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz sadales sistēmas operatora parādsaistībām, bet nav atļauts dot norādes attiecībā uz ikdienas darbību un lēmumiem par sadales sistēmas būvniecību un ierīkošanu vai modernizāciju, ja šīs būvniecības un ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas nepārsniedz apstiprinātajā finanšu plānā vai tamlīdzīgos finanšu plānošanas dokumentos paredzētās izmaksas;

3) sadales sistēmas operators izstrādā atbilstības programmu, kurā noteikti konkrētu darbinieku pienākumi, kā arī pasākumi, kas veicami, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un nodrošina pienācīgu minētās programmas ievērošanas kontroli. Sadales sistēmas operators katru gadu iesniedz regulatoram ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publicē regulatora noteiktajā kārtībā. Regulators pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītos trūkumus sadales sistēmas operators novērš regulatora noteiktajā termiņā.

(3) Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama, lai apliecinātu šā panta otrās daļas prasību izpildi.

(4) Regulators nosaka šā panta otrās daļas 3.punktā minētā ziņojuma iesniegšanas, publicēšanas un izvērtēšanas kārtību.

(5) Šā panta prasības nav attiecināmas uz to sadales sistēmu operatoriem, kurām ir pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, bet šiem operatoriem ir jānodrošina veicamo darbību grāmatvedības nodalīšana atbilstoši šā likuma 38., 39. un 40.panta prasībām un funkcionālā nodalīšana, ievērojot šādas minimālās prasības:

1) izveidojamas atsevišķas struktūrvienības, kas atbild par elektroenerģijas sadali un tirdzniecību un darbojas kā atsevišķas saimnieciskas vienības;

2) noslēdzami darba līgumi ar struktūrvienību vadītājiem, kuros norādīti precīzi un nepārprotami šo līgumu izbeigšanas iemesli;

3) sadales sistēmas struktūrvienību vadītājiem nav atļauts pildīt pienākumus, kas saistīti ar tirdzniecības struktūrvienības darbu, un otrādi;

4) iespēju robežās novēršama darbinieku rotācija starp struktūrvienībām.

(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 50.punktu)

20.pants. Sadales sistēmas pakalpojumu tarifi

(1) Sadales sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk — sadales tarifi) nosaka regulators likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredzētajā kārtībā vai sadales sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja. Sadales tarifus pirms to stāšanās spēkā publicē regulatora noteiktajā kārtībā.

(2) Sadales tarifi vienā licences darbības zonā nav atkarīgi no attāluma starp lietotāja un ražotāja atrašanās vietām. Tarifu atšķirības ir pieļaujamas starp sprieguma un patēriņa līmeņiem, ja tās ir ekonomiski pamatotas un visiem attiecīgā sprieguma un patēriņa līmeņa grupas lietotājiem vienādas.

21.pants. Sadales sistēmas operatora īpašums

(Izslēgts ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

V1 nodaļa
Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks

(Nodaļa 08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

21.1 pants. Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks

(1) Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks ir atsevišķa kapitālsabiedrība vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā un ir nošķirts no elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbībām.

(2) Lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas īpašnieka neatkarību, ievēro šādus nosacījumus:

1) elektroenerģijas sistēmas īpašnieka valdes locekļi nevar vienlaikus ieņemt amatu vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta struktūrās, kas ikdienas darbībā tieši vai netieši ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanas, tirdzniecības un sadales darbībām;

2) elektroenerģijas sistēmas īpašnieks izmanto tikai tādus vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta pakalpojumus, kas nodrošina tās komerciālās informācijas konfidencialitāti, kuru elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem;

3) elektroenerģijas sistēmas īpašniekam tiek nodrošinātas tiesības pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta.

(3) Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks izstrādā atbilstības programmu, kurā noteikti konkrētu darbinieku pienākumi, kā arī pasākumi, kas veicami, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi, un nodrošina pienācīgu minētās programmas ievērošanas kontroli. Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks iesniedz regulatoram ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un šo ziņojumu publicē regulatora noteiktajā kārtībā. Regulators pēc ziņojuma izvērtēšanas sniedz atzinumu par neatkarības nodrošināšanai veikto pasākumu pietiekamību. Regulatora atzinumā norādītos trūkumus elektroenerģijas sistēmas īpašnieks novērš regulatora noteiktajā termiņā.

(4) Regulators nosaka, kādi dokumenti un informācija ir iesniedzama, lai apliecinātu šā panta otrās un trešās daļas prasību izpildi.

(5) Regulators nosaka šā panta trešajā daļā minētā ziņojuma iesniegšanas, publicēšanas un izvērtēšanas kārtību.

21.2 pants. Elektroenerģijas sistēmas īpašnieka atbildība

(1) Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks sadarbojas ar pārvades sistēmas operatoru, sniedz tam pārvades sistēmas operatora pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju un neizpauž ierobežotas pieejamības informāciju citām vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta struktūrām.

(2) Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks finansē ieguldījumus pārvades sistēmā, par kuriem lemj pārvades sistēmas operators un kurus apstiprina regulators. No šādiem ieguldījumiem finansētie tīkli un iekārtas kļūst par pārvades sistēmas daļu un ir elektroenerģijas sistēmas īpašnieka īpašums.

(3) Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks nodrošina finansējumu pārvades sistēmas darbībai un attīstībai, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos ieguldījumus.

(4) Elektroenerģijas sistēmas īpašnieks un pārvades sistēmas operators atsevišķos gadījumos, iepriekš saskaņojot ar regulatoru, var vienoties, ka ieguldījumus pārvades sistēmā finansē pārvades sistēmas operators. Ja ieguldījumus finansē pārvades sistēmas operators, tad no šādiem ieguldījumiem finansētie tīkli un iekārtas kļūst par pārvades sistēmas daļu un ir pārvades sistēmas operatora īpašums.

VI nodaļa
Jaunu jaudu ieviešana

22.pants. Ražošanas jaudu palielināšana

(1) Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešama ministrijas atļauja. Prasības, kas jāizpilda, lai atļauju saņemtu, kā arī atļaujas izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Atļauju izsniedz vai atsaka 30 dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Atteikuma gadījumā izsniedz atteikuma pamatojumu rakstveidā.

(3) Atteikums ir pamatojams vienīgi ar iesnieguma neatbilstību noteiktajām prasībām. Iesnieguma iesniedzējs atteikumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ražošanas jaudu būvniecība notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

23.pants. Konkurss

(1) Ja no šā likuma 15.pantā minētā pārvades sistēmas operatora sagatavotā novērtējuma ziņojuma izriet, ka valsts elektroapgādes drošumu apdraud ražošanas jaudu nepietiekamība Latvijā vai ārpus tās un ir nepieciešams steidzami ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas, lai ievērotu šā likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktās prasības, bet jaudu iztrūkumu nav izdevies kompensēt šā likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā, pārvades sistēmas operators informē ministriju par nepieciešamību ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas vai rekonstruēt esošās iekārtas, lai palielinātu to jaudu.

(2) Pamatojoties uz šā panta pirmajā daļā minēto pārvades sistēmas operatora sniegto informāciju un novērtējuma ziņojumu, ministrija ierosina izsludināt konkursu par jaunu ražošanas jaudu ieviešanu vai esošo iekārtu rekonstrukciju, lai palielinātu to jaudu.

(3) Lēmumu par konkursa izsludināšanu pieņem Ministru kabinets. Konkursa priekšmets ir ieviešamās ražošanas jaudas apmaksa.

(4) Lēmumā par konkursa izsludināšanu Ministru kabinets nosaka:

1) ieviešamās jaudas apjomu;

2) ieviešamās jaudas pieejamības nosacījumus;

3) jaudas ieviešanas termiņu;

4) ieviešamās jaudas apmaksas nosacījumus;

5) konkursa izsludināšanas termiņu;

6) pretendentiem izvirzāmās prasības;

7) pieteikumu izvērtēšanas kritērijus;

8) pieteikumu iesniegšanas un izvērtēšanas termiņu.

(5) Konkursu izsludina un organizē regulators, ievērojot šā panta ceturtajā daļā minētajā lēmumā noteikto. Konkurss izsludināms "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām.

(6) Lēmumu par konkursa rezultātu pieņem Ministru kabinets.

(7) Ieviestās ražošanas jaudas apmaksu veic pārvades sistēmas operators, un šīs izmaksas tiek iekļautas pārvades tarifos. Ieviestās ražošanas jaudas apmaksas izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji. Šo izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

24.pants. Elektroenerģijas ražošana konkursa kārtībā ieviestajās ražošanas jaudās

(Izslēgts ar 10.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

25.pants. Līniju ierīkošana

(1) Lai elektroenerģijas transportēšanai ierīkotu starpvalstu savienojumu ar spriegumu 110 un vairāk kilovoltu, ir nepieciešama regulatora atļauja. Regulators nosaka objektīvus un vienlīdzīgus kritērijus, pēc kādiem tiks izsniegta atļauja starpvalstu savienojuma ierīkošanai, sevišķu uzmanību pievēršot:

1) īpašajam ģeogrāfiskajam stāvoklim;

2) saprātīga līdzsvara uzturēšanai starp jauna starpvalstu savienojuma būvniecības izmaksām un galalietotāju ieguvumu;

3) esošo starpvalstu savienojumu efektīvai izmantošanai.

(2) Sadales sistēmas operatoram ir tiesības ierīkot sadales līniju savā licences darbības zonā.

(3) Citai personai, kura nav sadales sistēmas operators, ir tiesības ierīkot sadales līniju sadales sistēmas operatora licences darbības zonā gadījumos, kad līnija, kas tiek būvēta, ir:

1) tiešā līnija;

2) atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējā līnija.

(4) Sadales sistēmas operatoram šā panta trešās daļas 2.punktā minētā līnija, ja tā atbilst Tīkla kodeksā noteiktajām tehniskajām prasībām, ir jāpieslēdz attiecīgai sadales sistēmai par pieslēguma maksu, kas noteikta atbilstoši šā likuma 9.panta otrajai vai 2.1 daļai, un saskaņā ar regulatora noteiktiem vienotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

26.pants. Tiešā līnija

(1) Ražotājam ir tiesības piegādāt elektroenerģiju lietotājiem vai saviem objektiem, izmantojot tiešās līnijas pieslēgumu.

(2) Atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai izsniedz regulators. Regulators nosaka objektīvus un vienlīdzīgus kritērijus, pēc kādiem tiks izsniegta atļauja tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai.

(3) Atļauju tiešās līnijas pieslēguma ierīkošanai izsniedz vai atsaka 30 dienu laikā pēc visu regulatora noteikto dokumentu saņemšanas.

VII nodaļa
Elektroenerģijas ražošana un cenu noteikšana

26.1 pants. Elektroenerģijas ražotāju reģistrēšana

(1) Elektroenerģijas ražotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ir tiesības uzsākt elektroenerģijas ražošanu, ja tas reģistrēts elektroenerģijas ražotāju reģistrā.

(2) Regulators nosaka elektroenerģijas ražošanas vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuru darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

(3) Regulators veido elektroenerģijas ražotāju reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību.

(4) Regulators nosaka elektroenerģijas ražotāju reģistrā iekļaujamās ziņas, elektroenerģijas ražotāju reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā elektroenerģijas ražotājs nosūta paziņojumu par reģistrāciju (turpmāk — reģistrācijas paziņojums) vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas ražotāju izslēdz no elektroenerģijas ražotāju reģistra un atkārtoti reģistrē.

(5) Ja elektroenerģijas ražošanas vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt elektroenerģijas ražotāju no elektroenerģijas ražotāju reģistra. Elektroenerģijas ražotājam ir tiesības atsākt elektroenerģijas ražošanu ne ātrāk kā pēc gada no dienas, kad elektroenerģijas ražotājs izslēgts no elektroenerģijas ražotāju reģistra, ja tas novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no elektroenerģijas ražotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts elektroenerģijas ražotāju reģistrā.

(6) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka elektroenerģijas ražotājs ir reģistrēts.

(7) Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā.

(8) Elektroenerģijas ražotājs var izbeigt elektroenerģijas ražošanu, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no elektroenerģijas ražotāju reģistra.

(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

27.pants. Elektroenerģijas cena

Elektroenerģijas cenu nosaka ražotāji, tirgotāji un lietotāji, savstarpēji vienojoties, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. Cenu darījumiem elektroenerģijas biržā nosaka saskaņā ar šīs biržas reglamentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

28.pants. Elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus

(1) Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

(2) Kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja ražotājs vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu.

(4) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu)

(5) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas. Šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai. Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators. Kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību pārskata gadā publiskais tirgotājs atzīst aktīvos vai saistībās.

(6) Ražotājs, kas izmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, var jebkurā laikā atteikties no to izmantošanas, trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot publiskajam tirgotājam.

(7) Koģenerācijas stacijas, kas atbilst šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem kritērijiem, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 06.11.2013., 17.12.2014. un 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

28.1 pants. Elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem

(1) Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, var iegūt tiesības saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

(2) Kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību iegūšanai, kārtību, kādā nosakāma maksa par uzstādīto elektrisko jaudu atkarībā no ražošanas tehnoloģijas un izmantojamā kurināmā, koģenerācijas stacijas uzstādītās elektriskās jaudas, un kārtību, kādā šī maksa veicama, kā arī kārtību, kādā var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, nosaka Ministru kabinets.

(21) Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, un kas līdz 2013.gada 31.decembrim ir izmantojis šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā iegūtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, no 2014.gada 1.janvāra saņem garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši tiem pašiem nosacījumiem par darbības režīmu, termiņiem un jaudas komponentes aprēķinu, kādi uz koģenerācijas staciju attiecās līdz 2013.gada 31.decembrim.

(22) Ražotājs, kas līdz 2013.gada 31.decembrim ir ieguvis tiesības elektroenerģiju, kas saražota koģenerācijas stacijā, kuras uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, bet nav uzsācis elektroenerģijas pārdošanu publiskajam tirgotājam, ir tiesīgs saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu atbilstoši tiem normatīvo aktu nosacījumiem par darbības režīmu, termiņiem un jaudas komponentes aprēķinu, kādi uz koģenerācijas staciju attiektos, ja tā darbu būtu uzsākusi līdz 2013.gada 31.decembrim.

(3) Ja ražotājs vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu maksā publiskais tirgotājs šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.

(4) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā veiktos maksājumus. Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai. Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators. Kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību pārskata gadā publiskais tirgotājs atzīst aktīvos vai saistībās.

(5) Koģenerācijas stacijas, kas atbilst šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem kritērijiem, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.

(10.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

29.pants. Elektroenerģijas ražošana, iz­mantojot atjaunojamos energoresursus

(1) Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.

(2) Noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Šo daļu katram atjaunojamo energoresursu veidam piecu gadu periodam, sākot no 2006.gada 1.janvāra, nosaka Ministru kabinets tā, lai līdz 2010.gada 31.decembrim šīs daļas procentuālais īpatsvars attiecībā pret kopējo elektroenerģijas patēriņu sasniegtu ne mazāk kā 49,3 procentus.

(3) Publiskais tirgotājs aprēķina obligāti iepērkamās un, izmantojot atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas apjomu katram gadam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai daļai lietotāju kopējā patēriņā un publicē to savā interneta mājas lapā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru kabinets.

(5) Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.

(6) Ražotājs, kas izmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, var jebkurā laikā atteikties no to izmantošanas, trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot regulatoram un publiskajam tirgotājam.

(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas, kā arī šā likuma 30.panta noteikumi neattiecas uz hidroelektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par pieciem megavatiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 06.11.2013. un 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

29.1 pants. Elektroenerģijas ražošana elektrostacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata, izmantojot biomasu vai biogāzi

(1) Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo elektrostacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata, izmantojot biomasu vai biogāzi, var iegūt tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

(2) Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot biomasu vai biogāzi, kā arī kritērijus attiecībā uz ražotāju kvalifikāciju šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību iegūšanai, kārtību, kādā nosakāma maksa par uzstādīto elektrisko jaudu atkarībā no ražošanas tehnoloģijas un izmantojamā kurināmā, elektrostacijas uzstādītās elektriskās jaudas, un kārtību, kādā šī maksa veicama, kā arī kārtību, kādā var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja ražotājs vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tā elektrostacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu maksā publiskais tirgotājs šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.

(4) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā veiktos maksājumus. Izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai. Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators. Kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību pārskata gadā publiskais tirgotājs atzīst aktīvos vai saistībās.

(5) Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto biomasu vai biogāzi, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.

(10.04.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2013. un 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

29.2 pants. Izcelsmes apliecinājums

Elektroenerģijas ražotāji, kuri elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas izteikts megavatstundās (MWh), saņemt izcelsmes apliecinājumu. Tajā ietveramo informāciju nosaka Ministru kabinets. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

30.pants. Saražotās elektroenerģijas pirkšana un pārdošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus

(1) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu)

(11) Ja ražotājs vēlas izmantot šā likuma 29.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tā elektrostacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā likuma 29.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu.

(2) To obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma daļu, ko nesedz elektroenerģijas iepirkumi no šā panta 1.1 daļā noteiktajiem ražotājiem, iepērk publiskais tirgotājs no jebkura ražotāja, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Elektroenerģija no šiem ražotājiem tiek iepirkta pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa un saskaņā ar līgumu, kurā ražotājs un publiskais tirgotājs ir vienojušies par elektroenerģijas ražošanas režīmu, elektroenerģijas cenu un līguma darbības termiņu, kas nevar būt mazāks par pieciem un lielāks par 10 gadiem. Ekonomiskā pakāpeniskuma principa piemērošanas kārtību nosaka regulators.

(3) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā likuma 29.pantā un šā panta 1.1 un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas. Šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai. Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators. Kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību pārskata gadā publiskais tirgotājs atzīst aktīvos vai saistībās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 06.11.2013., 17.12.2014. un 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016. Sk. Pārejas noteikumu 52.punktu)

30.1 pants. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma

(1) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma ir kārtība, kādā kārtojami maksājumi par patērēto elektroenerģiju un kādā sadales sistēmas operators veic ieskaitu par mājsaimniecības lietotāja patērēto elektroenerģiju un saražoto elektroenerģiju, kas nodota sadales sistēmas operatora tīklā. Ja saskaņā ar patērētā un saražotā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecības lietotājs sadales sistēmas operatora tīklā ir nodevis vairāk elektroenerģijas nekā patērējis, attiecīgo elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā elektroenerģijas norēķinu periodā kalendāra gada ietvaros. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis.

(2) Mājsaimniecības lietotājam, kas ražo elektroenerģiju patērēšanai savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), ir tiesības norēķinos par mājsaimniecībā patērēto un saražoto elektroenerģiju izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) mājsaimniecības lietotājs ar sadales sistēmas operatoru ir noslēdzis rakstveida vienošanos par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu;

2) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

3) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota un patērēta viena sistēmas pieslēguma ietvaros;

4) mājsaimniecībā uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu darba spriegums nepārsniedz 400 voltu un kopējā darba strāva vienfāzes vai trīsfāzu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampēru.

(3) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu piemēro tikai norēķiniem par mājsaimniecības lietotāja patērēto elektroenerģiju, bet nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem.

(4) Kārtību, kādā mājsaimniecības lietotājs vienojas ar sadales sistēmas operatoru par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanu, un kārtību, kādā tā piemērojama, nosaka Ministru kabinets.

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

30.2 pants. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

(1) Energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai var iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību to izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam.

(2) Energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu kvalifikācijas kritērijus un kārtību, kādā uzņēmumi var iegūt šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības vai atteikties no tām, nosaka Ministru kabinets.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015. Pants stājas spēkā 01.07.2015. Sk. Pārejas noteikumu 55.punktu)

31.pants. Ražotāju izvēles tiesības

Ja ražotāja elektrostacija var vienlaikus pretendēt uz šā likuma 28., 28.1, 29., 29.1 un 30.pantā noteikto tiesību izmantošanu, ražotājs pēc paša izvēles var izmantot tikai vienas no minētajām tiesībām.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

VIII nodaļa
Elektroenerģijas tirdzniecība

32.pants. Elektroenerģijas tirdzniecības pamatprincipi

(1) Ar elektroenerģijas tirdzniecību var nodarboties:

1) elektroenerģijas ražotājs, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts elektroenerģijas ražotāju reģistrā;

2) sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, ja ir ievērotas šā likuma 19.panta prasības;

3) elektroenerģijas tirgotājs, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts elektroenerģijas tirgotāju reģistrā;

4) publiskais tirgotājs.

(2) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu)

(3) Elektroenerģijas tirgotāji un šā panta pirmās daļas 2.punktā minētie sadales sistēmas operatori savos mājsaimniecību lietotājiem izteiktajos tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos iekļauj universālā pakalpojuma piedāvājumu. Tā nosacījumus un izteikšanas veidu nosaka Ministru kabinets.

(4) Regulators nosaka, kādu informāciju un cik lielā apjomā tirgotājs ietver galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos.

(5) Kārtību, kādā lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi, tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem un tirgotāju maiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) (Izslēgta no 01.04.2014. ar 06.11.2013. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008., 08.07.2011., 06.11.2013. un 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

32.1 pants. Elektroenerģijas tirgotāju reģistrēšana

(1) Elektroenerģijas tirgotājam, kura darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", un publiskajam tirgotājam ir tiesības uzsākt elektroenerģijas tirdzniecību, ja tas reģistrēts elektroenerģijas tirgotāju reģistrā.

(2) Regulators nosaka elektroenerģijas tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumus, kas ir saistoši visiem elektroenerģijas tirgotājiem, kuru darbību nepieciešams regulēt saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, izņemot publiskos tirgotājus.

(3) Regulators nosaka elektroenerģijas tirgotāju reģistrā iekļaujamās ziņas, elektroenerģijas tirgotāju reģistrēšanas prasības un kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotājs nosūta reģistrācijas paziņojumu vai paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī kārtību, kādā elektroenerģijas tirgotāju izslēdz no elektroenerģijas tirgotāju reģistra un atkārtoti reģistrē.

(4) Ja elektroenerģijas tirdzniecības vispārējās atļaujas noteikumi pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt elektroenerģijas tirgotāju no elektroenerģijas tirgotāju reģistra. Elektroenerģijas tirgotājam ir tiesības atsākt elektroenerģijas tirdzniecību ne ātrāk kā pēc gada no dienas, kad elektroenerģijas tirgotājs izslēgts no elektroenerģijas tirgotāju reģistra, ja tas novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no elektroenerģijas tirgotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts elektroenerģijas tirgotāju reģistrā.

(5) Regulators veido elektroenerģijas tirgotāju reģistru un nodrošina tā publisku pieejamību.

(6) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka elektroenerģijas tirgotājs ir reģistrēts.

(7) Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās informācijas saņemšanai neieskaita šā panta sestajā daļā noteiktajā termiņā.

(8) Elektroenerģijas tirgotājs var izbeigt elektroenerģijas tirdzniecību, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no elektroenerģijas tirgotāju reģistra.

(08.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. un 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

33.pants. Publiskais tirgotājs

(1) Latvijas teritorijā darbojas viens publiskais tirgotājs.

(2) Publiskajam tirgotājam ir šādi pienākumi:

1) iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā;

2) iepirkt elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, šā likuma 29. un 30.pantā noteiktajā kārtībā;

3) maksāt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu šā likuma 28.1 un 29.1 pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Publiskais tirgotājs, vienojoties ar ražotāju par elektroenerģijas cenu, var iepirkt elektroenerģiju no ražotāja, kas to pārdod šā likuma 28., 29. un 30.pantā noteiktajā kārtībā, ja elektroenerģija ražotāja elektrostacijā vai koģenerācijas stacijā saražota virs ražotājam obligātā iepirkuma ietvaros piešķirtā elektroenerģijas iepirkuma apjoma kalendāra gadā.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

33.1 pants. Elektroenerģijas tirdzniecība aizsargātajam lietotājam

(1) Aizsargātajam lietotājam viena elektroenerģijas tirdzniecības līguma ietvaros ir tiesības saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.

(2) Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas nosacījumus, finansēšanas apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma pasūtījumu organizē ministrija, izraugoties tirgotāju, kurš nodrošina aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu ar viszemāko valsts budžeta līdzfinansējumu. Līgumu par aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu slēdz uz diviem gadiem.

(4) Trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona) aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu saņem, ja trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss tai piešķirts iepriekšējā kalendārajā mēnesī. Daudzbērnu ģimene, ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu saņem kalendārā gada ietvaros. Ja ģimene (persona) atbilst vairāk nekā vienai pazīmei, kas dod tiesības saņemt aizsargātā lietotāja statusu, aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums tai tiek sniegts atbilstoši pazīmei, kas paredz labvēlīgākos pakalpojuma saņemšanas nosacījumus.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldība aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzēju informē par trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm (personām), kuras ir tiesīgas saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā daudzbērnu ģimene, ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu piesakās aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma saņemšanai, un institūcijas, kuras nodrošina informācijas sniegšanu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam par ģimenēm (personām), kurām sniedzams aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums, sniedzamās informācijas apjomu un termiņus.

(18.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016. Sk. Pārejas noteikumu 47.punktu)

34.pants. Pēdējā garantētā piegāde

(1) Galalietotāji, kuriem nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības vai balansēšanas pakalpojuma līguma ar kādu no elektroenerģijas tirgotājiem un kuri nesaņem universālo pakalpojumu, ir tiesīgi saņemt elektroenerģiju pēdējās garantētās piegādes ietvaros. Pēdējo garantēto piegādi galalietotājiem nodrošina sistēmas operators vai šā likuma 18.panta sestās daļas kārtībā izraudzīts elektroenerģijas tirgotājs.

(2) Sadales sistēmas operators šā likuma 18.panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos ir tiesīgs saņemt elektroenerģiju pēdējās garantētās piegādes ietvaros. Pēdējo garantēto piegādi sadales sistēmas operatoram nodrošina sistēmas operators, kura tīkliem ir pieslēgts attiecīgais sadales sistēmas operators.

(3) Kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu šā panta pirmajā daļā minētajiem galalietotājiem un otrajā daļā minētajiem sadales sistēmas operatoriem, reglamentē Ministru kabinets, nodrošinot tādu cenas noteikšanas kārtību, lai cena motivētu galalietotāju un sadales sistēmas operatoru slēgt elektroenerģijas tirdzniecības vai balansēšanas pakalpojuma līgumu.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.2014. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)

35.pants. Galalietotāja tiesības mainīt elektroenerģijas tirgotāju

(1) Galalietotājam ir tiesības katra mēneša pirmajā datumā bez ierobežojumiem mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Attiecīgais sistēmas operators nodrošina elektroenerģijas tirgotāja maiņu termiņā, kas nepārsniedz 14 dienas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā galalietotājs ir tiesīgs mainīt elektroenerģijas tirgotāju.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.04.2014. Sk. Pārejas noteikumu 39.punktu)

36.pants. Atbildība par balansēšanu

(1) Latvijā balansēšanu nodrošina pārvades sistēmas operators. Tirgus dalībnieks ir tiesīgs kļūt par balansēšanas pakalpojuma sniedzēju, noslēdzot balansēšanas līgumu ar pārvades sistēmas operatoru.

(2) Katrs tirgus dalībnieks ir atbildīgs par to, lai tā pārdotās elektroenerģijas daudzums katrā tirdzniecības intervālā atbilstu sistēmā nodotās elektroenerģijas daudzumam un nopirktās elektroenerģijas daudzums atbilstu no sistēmas saņemtās elektroenerģijas daudzumam.

(3) Tirgus dalībnieks un elektroenerģijas biržas dalībnieks slēdz ar pārvades sistēmas operatoru vai balansēšanas pakalpojuma sniedzēju līgumu par balansēšanas pakalpojuma saņemšanu.

(4) Tirgus dalībnieku, balansēšanas pakalpojuma sniedzēju un pārvades sistēmas operatora tiesības un pienākumus nosaka Tīkla kodeksā.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

37.pants. Balansēšana un balansēšanas aprēķini

(1) Pārvades sistēmas operators saskaņā ar Tīkla kodeksu veic balansēšanas aprēķinus atklāti un nediskriminējoši attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem. Balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem ir pienākums apmaksāt balansēšanas pakalpojumu, kura apjoms tiek noteikts, balstoties uz pārvades un sadales sistēmu operatoru datiem.

(2) Balansēšanas aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā periodā veikto elektroenerģijas darījumu uzskaiti, lai noteiktu balansējošās elektroenerģijas apjomu. Balansēšanas aprēķini ir pieejami darījumā iesaistītajiem tirgus un sistēmas dalībniekiem, nodrošinot komercnoslēpuma aizsardzību.

(3) Sistēmas dalībnieks sniedz sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti ir nepieciešama balansēšanai un balansēšanas aprēķinu veikšanai.

(4) Pārvades sistēmas operators var pieprasīt garantijas no balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu saskaņā ar Tīkla kodeksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008. un 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

VIII1 nodaļa
Elektroenerģijas birža

(Nodaļa 08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

37.1 pants. Elektroenerģijas tirgus operators

(1) Elektroenerģijas tirgus operators ir juridiskā persona, kas organizē elektroenerģijas biržu, kurā tās dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju, un nodrošina tās pašas dienas un nākamās dienas elektroenerģijas tirgu savienošanu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektroenerģijas tirgu, ar kuras elektroenerģijas sistēmu ir starpvalstu savienojums.

(2) Elektroenerģijas tirgus operatoru apstiprina, atsauc un tā darbību uzrauga Regulators, ievērojot Eiropas Komisijas īstenošanas aktus, kas pieņemti, papildinot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 714/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu.

(3) Regulators savu funkciju veikšanai ir tiesīgs pieprasīt tam nepieciešamo informāciju no elektroenerģijas tirgus operatora.

(04.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.08.2015.)

37.2 pants. Elektroenerģijas biržas darbības pamatprincipi

(Izslēgts ar 04.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.08.2015.)

37.3 pants. Darījumi elektroenerģijas biržā

Tirgus dalībnieki darījumus, kas pārsniedz tirdzniecības apgabala ietvarus un ietver fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu, veic tikai elektroenerģijas biržā. Viena tirdzniecības apgabala ietvaros darījumus, kas saistīti ar fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu, tirgus dalībnieki var veikt gan elektroenerģijas biržā, gan savstarpēji vienojoties.

37.4 pants. Tiešo un netiešo izsoļu rīkošana elektroenerģijas pārvades sastrēgumu vadības un pārslodzes novēršanas nolūkā

(1) Pārvades sistēmas operators, īstenojot pārvades sistēmas sastrēgumu vadību un novēršot pārslodzi, var uz savstarpēja līguma pamata nodot šo sastrēgumu pārvaldību elektroenerģijas biržai, kas nodrošina organizētu publisku elektroenerģijas tirdzniecību.

(2) Īstenojot pārvades sistēmas sastrēgumu vadību un novēršot pārslodzi attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonā neietilpstošām valstīm, pārvades sistēmas operators var rīkot tiešās vai netiešās izsoles.

37.5 pants. Elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība

(1) Tirgus dalībnieki un pārvades sistēmas operators, veicot darbības elektroenerģijas vairumtirgū, ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās regulas ievērošanu uzrauga regulators tam noteiktās kompetences ietvaros.

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

IX nodaļa
Grāmatvedība

38.pants. Grāmatvedības nodalīšana

(1) Sistēmas operators nodala energoapgādes komersanta iekšējo grāmatvedību, sastādot bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu atsevišķi par katru energoapgādes veidu.

(2) Grāmatvedība ir nodalāma tādā pašā veidā kā tad, ja katru no šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām veiktu atsevišķs, patstāvīgs komersants.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins un naudas plūsmas pārskats ir atvasināmi no sistēmas operatora gada pārskata, kas sastādīts atbilstoši Gada pārskatu likumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 10.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

39.pants. Grāmatvedības pārskatu iesniegšana un publicēšana

(1) Šā likuma 38.pantā noteiktajā kārtībā sastādīto bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu sistēmas operators iesniedz regulatoram ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas Gada pārskatu likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Regulators nosaka kārtību, kādā sistēmas operators nodrošina lietotājiem publisku pieeju šā likuma 38.pantā noteiktajā kārtībā sastādītajai bilancei, peļņas un zaudējumu aprēķinam, naudas plūsmas pārskatam un citai finanšu informācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

40.pants. Šķērssubsīdiju aizliegums

(1) Par šķērssubsīdijām uzskatāmas darbības, ko tirgus dalībnieks veic, pārvietodams izmaksas vai citas saistības starp elektroenerģijas ražošanu vai tirdzniecību un pārvadi, sadali vai cita veida komercdarbību.

(2) Šķērssubsīdijas ir aizliegtas.

X nodaļa
Atbildība par prasību neievērošanu

(Nodaļa 10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Nodaļa stājas spēkā 03.07.2014. Sk. Pārejas noteikumu 31.punktu)

41.pants. Pārvades sistēmas operatora atbildība

Regulators ir tiesīgs pārvades sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no pārvades sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja pārvades sistēmas operators:

1) sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;

2) nenodrošina jaunu pārvades infrastruktūras objektu plānošanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā un pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāna izstrādi atbilstoši regulatora prasībām;

3) neievēro regulatora noteiktos sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu pārvades sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad pārvades sistēmas operators ir atteicis tirgus dalībniekam pieeju sistēmai;

4) nenodrošina atbilstību šajā likumā noteiktajām pārvades sistēmas operatora sertificēšanas prasībām;

5) neiesniedz regulatoram ziņojumus par tā atbilstību sertificēšanas prasībām, tostarp pārvades sistēmas operatora neatkarības prasībām;

6) neizstrādā Tīkla kodeksu, tostarp grozījumus Tīkla kodeksā, un nenodrošina Tīkla kodeksā noteikto procedūru izpildi;

7) nenodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem;

8) neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības;

9) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;

10) nenodala tā iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu.

42.pants. Sadales sistēmas operatora atbildība

Regulators ir tiesīgs sadales sistēmas operatoram uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no sadales sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja sadales sistēmas operators:

1) sniedz sadales sistēmas pakalpojumus bez licences, neievēro tam izsniegtās licences nosacījumus vai tam izsniegto licenci nodod citām personām;

2) nenodrošina sadales sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, vadību un attīstību, savienojumu ar citām sistēmām un ilglaicīgu spēju transportēt elektroenerģiju;

3) neievēro regulatora noteiktos sistēmas pieslēguma noteikumus, nenodrošina pieslēgumu sadales sistēmai vai neinformē regulatoru par gadījumiem, kad sadales sistēmas operators ir atteicis tirgus dalībniekam pieeju sistēmai;

4) nenodrošina tās ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem;

5) neievēro sadales sistēmas operatora neatkarības prasības, tostarp prasību izstrādāt atbilstības programmu un sniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai to ievērotu;

6) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju;

7) nenodala tā iekšējo grāmatvedību, neiesniedz regulatoram bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu vai pārkāpj šķērssubsīdiju aizliegumu.

43.pants. Elektroenerģijas sistēmas īpašnieka atbildība

Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas sistēmas īpašniekam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas sistēmas īpašnieka iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas sistēmas īpašnieks:

1) neievēro elektroenerģijas sistēmas īpašnieka neatkarības prasības, tostarp prasību izstrādāt atbilstības programmu un sniegt ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai to ievērotu;

2) nesniedz regulatoram ziņojumu par elektroenerģijas sistēmas īpašnieka spēju ievērot tam šajā likumā noteiktās saistības;

3) nesadarbojas ar pārvades sistēmas operatoru un nesniedz tam pārvades sistēmas operatora pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

4) izpauž ierobežotas pieejamības informāciju citām vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta struktūrām;

5) nefinansē ieguldījumus pārvades sistēmā, par kuriem ir lēmis pārvades sistēmas operators un kurus ir apstiprinājis regulators;

6) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.

44.pants. Elektroenerģijas ražotāja atbildība

Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas ražotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas ražotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas ražotājs:

1) sniedz elektroenerģijas ražošanas pakalpojumu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;

2) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.

45.pants. Elektroenerģijas tirgotāja atbildība

Regulators ir tiesīgs elektroenerģijas tirgotājam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no elektroenerģijas tirgotāja iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja elektroenerģijas tirgotājs:

1) sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās atļaujas noteikumus;

2) galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos neietver regulatora noteikto informāciju;

3) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju.

46.pants. Tirgus dalībnieka atbildība

Regulators ir tiesīgs tirgus dalībniekam uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no tirgus dalībnieka iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro, ja tirgus dalībnieks neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību prasības, tostarp aizliegumu darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju, tirgus manipulāciju aizliegumu, kā arī pienākumu sniegt informāciju regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.

47.pants. Administratīvās lietas process

(1) Ja regulators konstatē, ka sistēmas operators, elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, elektroenerģijas ražotājs, elektroenerģijas tirgotājs vai tirgus dalībnieks neievēro šā likuma prasības, regulators var pieņemt vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem:

1) uzlikt pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu;

2) izteikt brīdinājumu;

3) uzlikt šā likuma 41., 42., 43., 44., 45. vai 46.pantā minēto soda naudu.

(2) Ja regulators ir pieņēmis lēmumu, ar kuru uzlicis pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu un izteicis brīdinājumu, bet sistēmas operators, elektroenerģijas sistēmas īpašnieks, elektroenerģijas ražotājs, elektroenerģijas tirgotājs vai tirgus dalībnieks regulatora noteiktajā termiņā nav izpildījis šo lēmumu, regulators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par soda naudas uzlikšanu.

(3) Regulatora administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa triju tiesnešu sastāvā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(4) Pieteikuma par šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu iesniegšana tiesā neaptur šā administratīvā akta darbību, izņemot administratīvā akta darbību daļā par soda naudas uzlikšanu.

(5) Šā likuma 41., 42., 43., 44., 45. un 46.pantā minētā soda nauda tiek iemaksāta valsts budžetā, un to nevar iekļaut izmaksās, kuras sedz lietotājs.

(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par soda naudas apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas kārtību, soda naudas apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad soda naudu var samazināt.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 19.panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

2. Šā likuma 35.panta otrā daļa attiecībā uz mājsaimniecības lietotājiem stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

3. Līdz 2007.gada 1.jūlijam visi sadales sistēmas operatori savā darbībā piemēro šā likuma 19.panta ceturto daļu.

4. (Izslēgts ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

5. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.panta trešajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 22.panta pirmajā daļā, 28.panta otrajā un septītajā daļā, 29.panta otrajā un ceturtajā daļā, 30.panta trešajā daļā, 32.panta piektajā daļā, 33.panta otrajā daļā un 34.panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobra noteikumi Nr.413 "Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 1999.gada 21.septembra noteikumi Nr.326 "Noteikumi par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem";

3) Ministru kabineta 2002.gada 8.janvāra noteikumi Nr.9 "Prasības koģenerācijas stacijām un kārtība, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas cena";

4) Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.29 "Elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus".

6. Regulators līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 12.panta trešajā daļā, 19.panta trešajā daļā, 30.panta trešajā daļā un 39.panta otrajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

7. Līdz Tīkla kodeksa apstiprināšanai piemērojams saskaņā ar Enerģētikas likuma 28.panta 8.punktu regulatora apstiprinātais Tīkla kodekss.

8. Šā likuma 4.panta otrajā daļā minētais Tīkla kodekss un 37.panta ceturtajā daļā minētie garantiju pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram apstiprināšanai līdz 2006.gada 1.janvārim.

9. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumus un gāzes piegādes un lietošanas noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi saskaņā ar Enerģētikas likuma 5.panta otro daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1995.gada 28.februāra noteikumi Nr.41 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 1998.gada 20.janvāra noteikumi Nr.23 "Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi".

10. Administratīvās lietas, kuras par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju izsniegtajiem rēķiniem vai ar tiem saistītajiem dokumentiem administratīvajā tiesā ierosinātas līdz 2008.gada 14.maijam, administratīvā tiesa pabeidz izskatīt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

11. Grozījumi šā likuma 8.panta otrajā daļā attiecībā uz pieslēguma noteikumiem ražotājiem un lietotājiem, grozījumi 9.panta otrajā daļā attiecībā uz pieslēguma izmaksu sadalījumu starp sistēmas dalībnieku un sistēmas operatoru, kā arī 9.panta 2.1 daļa stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

12. Regulators līdz 2008.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos noteikumus un metodiku.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

13. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim izdod šā likuma 9.panta 2.1 daļas 2.punktā minētos noteikumus.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

14. Pieslēgumus, par kuru ierīkošanu pieslēguma līgumi saskaņā ar šā likuma 8.panta otro daļu un 9.panta otro daļu ir noslēgti līdz 2008.gada 31.augustam, sistēmas operators ierīko atbilstoši tiem sistēmas dalībnieku pieslēguma noteikumiem un saskaņā ar regulatora noteikto pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku, kas bija spēkā pieslēguma līguma slēgšanas brīdī.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

15. Šā likuma 28.1 un 29.1 pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

16. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 28.1 panta otrajā un piektajā daļā, kā arī 29.1 panta otrajā un piektajā daļā minētos noteikumus.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

17. Regulators līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 23.panta septītajā daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā un 29.1 panta ceturtajā daļā minētos normatīvos aktus.

(10.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2008.)

18. Pārvades un sadales sistēmas aktīvu un saistību ieguldīšana elektroenerģijas sistēmas īpašnieka vai sadales sistēmas operatora kā iegūstošās sabiedrības pamatkapitālā ir uzskatāma par saimnieciskās darbības veida nodošanu likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli1.panta četrpadsmitās daļas izpratnē, un tai piemērojami likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.2 panta noteikumi ar nosacījumu, ka elektroenerģijas sistēmas īpašnieks vai sadales sistēmas operators 12 mēnešu laikā pārņem no vienas vai vairākām “Latvenergo” koncerna sabiedrībām ar pārvades un sadales sistēmas darbību saistītos aktīvus un saistības.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

19. Grozījumi šā likuma 32.panta pirmajā un otrajā daļā un 38.panta pirmajā daļā stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

20. Šā likuma 1.panta otrās daļas 23.punkts, 26.1 un 32.1 pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. Elektroenerģijas ražotājiem un tirgotājiem, kuru licences elektroenerģijas ražošanai un elektroenerģijas tirdzniecībai 2012.gada 1.janvārī ir spēkā, nav jāiesniedz paziņojums par reģistrāciju. Šādus elektroenerģijas ražotājus un tirgotājus regulators pēc savas iniciatīvas reģistrē attiecīgajā reģistrā.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

21. Kamēr nav pieņemts šā likuma 11.1 pantā noteiktais lēmums par pārvades sistēmas operatora sertificēšanu, pārvades sistēmas operatora funkcijas pilda energoapgādes komersants, kuram izsniegta licence elektroenerģijas pārvadei.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

22. Regulators līdz 2012.gada 1.martam izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 11.1 panta ceturtajā un desmitajā daļā, 12.panta trešajā un ceturtajā daļā, 15.1 panta otrajā daļā, 16.pantā, 19.panta trešajā un ceturtajā daļā, 21.1 panta ceturtajā un piektajā daļā minētos normatīvos aktus. Līdz šo normatīvo aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.martam piemērojami šādi regulatora izdoti normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) ar regulatora padomes 2006.gada 8.februāra lēmumu Nr.37 apstiprinātie “Noteikumi par minimālajām prasībām elektroenerģijas sistēmas operatora neatkarībai”;

2) ar regulatora padomes 2007.gada 28.novembra lēmumu Nr.556 apstiprinātā Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika;

3) ar regulatora padomes 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr.592 apstiprinātā Elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika saistītajiem lietotājiem;

4) ar regulatora padomes 2008.gada 3.septembra lēmumu Nr.280 apstiprinātie noteikumi “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem”;

5) ar regulatora padomes 2009.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.74 apstiprinātie “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

23. Pārvades sistēmas operators līdz 2011.gada 1.septembrim iesniedz regulatoram iesniegumu tā sertificēšanai saskaņā ar šā likuma 11.1 pantu.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

24. Pārvades sistēmas operators līdz 2011.gada 1.oktobrim izstrādā un iesniedz regulatoram Tīkla kodeksu. Līdz šā normatīvā akta spēkā stāšanās dienai piemērojams ar regulatora padomes 2010.gada 24.februāra lēmumu Nr.1/3 apstiprinātais Tīkla kodekss.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

25. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 35.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumi Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

26. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.novembrim izdod šā likuma 29.2 pantā minētos noteikumus.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

27. Regulators līdz 2012.gada 1.janvārim izdod šā likuma 26.1 panta otrajā un ceturtajā daļā un 32.1 panta otrajā un trešajā daļā minētos normatīvos aktus.

(08.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

28. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.janvārim izdod šā likuma 30.1 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

29. Regulators līdz 2014.gada 1.janvārim izdod šā likuma 26.1 panta ceturtajā daļā un 32.1 panta trešajā daļā minētos normatīvos aktus. Līdz šo normatīvo aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 1.janvārim piemērojams regulatora 2011.gada 23.novembra lēmums Nr.1/31 "Enerģijas ražotāju un tirgotāju reģistrācijas noteikumi".

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

30. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 47.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 31.punktu)

31. Likuma X nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

(10.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

32. Papildus šā likuma 33.panta otrajā daļā minētajiem pienākumiem, ko pilda publiskais tirgotājs, no 2014.gada 1.janvāra tas maksā garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu šā likuma 28.1 un 29.1 pantā noteiktajā kārtībā un, ievērojot nediskriminējošu attieksmi, nodrošina to iepriekš noslēgto līgumu pārslēgšanu, uz kuru pamata tiek veikti maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

33. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 32.panta trešajā daļā, 34.panta trešajā daļā un 35.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

34. Regulators līdz 2014.gada 1.martam izdod šā likuma 28.panta piektajā daļā, 28.1 panta ceturtajā daļā, 29.1 panta ceturtajā daļā un 30.panta trešajā daļā minētos normatīvos aktus. Līdz attiecīgo normatīvo aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 1.martam piemērojama ar regulatora padomes 2013.gada 28.augusta lēmumu Nr.1/9 apstiprinātā Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

35. Ja mājsaimniecības lietotājam nav spēkā esoša tirdzniecības līguma ar elektroenerģijas tirgotāju par lietotāja apgādi ar elektroenerģiju no 2015.gada 1.janvāra, elektroenerģijas piegādi šim lietotājam nodrošina pašreizējais tirgotājs saskaņā ar universālā pakalpojuma piedāvājuma nosacījumiem. Lietotājam ir pienākums atbilstoši norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

36. No 2014.gada 1.aprīļa publiskā tirgotāja pienākumus pilda komersanta, kuram 2014.gada 31.martā ir spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības licence, meitas sabiedrība, kas reģistrēta elektroenerģijas tirgotāju reģistrā (turpmāk — publiskā tirgotāja pienākumu pārņēmējs).

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

37. Publiskā tirgotāja pienākumu pārņēmējs 12 mēnešu laikā no publiskā tirgotāja pienākumu izpildes uzsākšanas kompensē iepriekšējam publiskā tirgotāja pienākumu pildītājam tirgus cenu pārsniegušo obligātā iepirkuma izmaksu un saņemto obligātā iepirkuma komponentes maksājumu starpību par laikposmu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

38. Publiskā tirgotāja pienākumu pārņēmējs 12 mēnešu laikā no publiskā tirgotāja pienākumu izpildes uzsākšanas kompensē iepriekšējam publiskā tirgotāja pienākumu pildītājam tirgus cenu pārsniegušo obligātā iepirkuma izmaksu un saņemto obligātā iepirkuma komponentes maksājumu starpību, kā arī izmaksāto garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu par laikposmu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.martam. Šīs izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam izdevumus. Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

39. Grozījumi šā likuma 1.pantā par 17.punkta izslēgšanu, 32.pantā par trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un sestās daļas izslēgšanu, kā arī par 33., 34. un 35.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2014.gada 1.aprīlī.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

40. No 2014.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina akciju sabiedrība "Latvenergo" vai sadales sistēmas operators, kura tīklam ir pieslēgti mazāk nekā simt tūkstoši lietotāju. Šādā gadījumā piemērojami:

1) 2014.gada 31.martā spēkā esošie šā likuma un uz tā pamata izdoto tiesību aktu noteikumi, kas regulē elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem;

2) lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz šā likuma 33.panta trešo daļu tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā 2014.gada 31.martā.

(20.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

41. No 2014.gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumi Nr.914 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" piemērojami elektroenerģijas piegādei:

1) saistītajiem lietotājiem saskaņā ar šo pārejas noteikumu 40. un 42.punktu;

2) tiem saistītajiem lietotājiem, kuri kļuvuši par tirgus dalībniekiem, bet līdz 2014.gada 1.jūnijam izvēlējušies atteikties no tirgotāja izvēles tiesību izmantošanas un saņem elektroenerģiju saskaņā ar šo pārejas noteikumu 40. un 42.punktu.

(20.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

42. Šo pārejas noteikumu 40. un 41.punktā minētajos gadījumos elektroenerģiju saistītajiem lietotājiem piegādā, ievērojot visus tos lēmumus (tajā skaitā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un publiskā tirgotāja lēmumus), kuri pieņemti, pamatojoties uz šā likuma 33.panta trešo daļu tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā 2014.gada 31.martā.

(20.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

43. Ar šo pārejas noteikumu 40., 41. un 42.punktā lietoto terminu "saistītais lietotājs" saprot galalietotāju, kuram līdz 2014.gada 31.martam bija tiesības saņemt universālo pakalpojumu.

(20.03.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2014.)

44. No 2015.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums ir šāds:

1) trūcīgai vai maznodrošinātai ģimenei (personai) ne vairāk kā 100 kilovatstundu elektroenerģijas tirdzniecība par cenu 0,0131 euro par vienu kilovatstundu katrā norēķinu periodā (kalendārajā mēnesī);

2) daudzbērnu ģimenei ne vairāk kā 300 kilovatstundu elektroenerģijas tirdzniecība par cenu 0,0131 euro par vienu kilovatstundu katrā norēķinu periodā (kalendārajā mēnesī).

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

45. Par elektroenerģijas apjomu, kas norēķinu periodā pārsniedz šo pārejas noteikumu 44.punktā minēto aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma apjomu, aizsargātais lietotājs maksā aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja piedāvāto un aizsargātā lietotāja izvēlēto elektroenerģijas cenu vai aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja noteikto universālā pakalpojuma cenu.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

46. Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu no 2015.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim nodrošina akciju sabiedrība "Latvenergo".

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

47. No 2016.gada 1.janvāra aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu nodrošina un no valsts budžeta līdzfinansē šā likuma 33.1 pantā noteiktajā kārtībā.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

48. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 33.1 panta otrajā un piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šā likuma 33.1 panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai pašvaldība līdz katra mēneša astotajam datumam, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, sniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam šādus aizsargāto lietotāju datus: vārds, uzvārds, personas kods, elektroenerģijas tirdzniecības līguma numurs, elektroenerģiju patērējošā objekta adrese, dzīvesvietas adrese un kontaktinformācija, ja tāda ir pieejama.

(18.09.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.09.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

49. Grozījumi par likuma 1.panta otrās daļas 12.punkta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Enerģētikas likumā.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

50. Šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētais sadales sistēmas operators, kas ietilpst vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā, ne vēlāk kā ar 2016.gada 1.janvāri nodrošina, ka tā identitāte ir nošķirta no vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta tirdzniecības struktūras identitātes.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

51. Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus un kas uzsākuši darbību pirms šā likuma spēkā stāšanās, 2015.gada 1.janvārī zaudē tiesības pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši nosacījumiem par darbības režīmu, iepirkuma termiņiem un cenu, kādi uz tiem attiecās šā likuma spēkā stāšanās brīdī.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

52. Ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus un kas uzsākuši darbību pirms šā likuma spēkā stāšanās un nav izmantojuši šā likuma 30.panta 1.1 daļā noteiktās tiesības, ar 2015.gada 1.janvāri, bet ne ilgāk kā 20 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas ir tiesības pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam par cenu 0,1112 euro par kilovatstundu.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

53. Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita tās elektroenerģijas apjomu un izmaksas, kura iepirkta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 52.punktu. Šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai. Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators. Kompensējamo izmaksu un attiecīgo publiskā tirgotāja ieņēmumu starpību pārskata gadā publiskais tirgotājs atzīst aktīvos vai saistībās.

(17.12.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

54. Regulators līdz 2015.gada 1.martam izdod jaunu šā likuma 16.panta pirmajā daļā minēto normatīvo aktu. Līdz attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.martam piemērojama ar regulatora padomes 2011.gada 26.oktobra lēmumu Nr.1/23 apstiprinātā Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

55. Šā likuma 30.2 pants stājas spēkā 2015.gada 1.jūlijā. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.jūnijam izdod attiecīgajā pantā minētos Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Kopienas kopējam tirgum.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2008. un 08.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīvas 2003/54/EK par elektroenerģijas tirgus kopīgiem noteikumiem un direktīvas 96/92/EK atcelšanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra direktīvas 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu direktīvā 92/42/EEK;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra direktīvas 2005/89/EK par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (Dokuments attiecas uz EEZ).

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 5.maijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2005.gada 25.maijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 05.05.2005.Stājas spēkā: 08.06.2005. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 82 (3240), 25.05.2005., "Ziņotājs", 12, 22.06.2005.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
108834
{"selected":{"value":"29.03.2016","content":"<font class='s-1'>29.03.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"29.03.2016","iso_value":"2016\/03\/29","content":"<font class='s-1'>29.03.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-28.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.08.2015","iso_value":"2015\/08\/14","content":"<font class='s-1'>14.08.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2015","iso_value":"2015\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2015.-13.08.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-30.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.07.2014","iso_value":"2014\/07\/03","content":"<font class='s-1'>03.07.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2014","iso_value":"2014\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2014.-02.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.08.2011","iso_value":"2011\/08\/11","content":"<font class='s-1'>11.08.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-10.08.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2008","iso_value":"2008\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.05.2008","iso_value":"2008\/05\/15","content":"<font class='s-1'>15.05.2008.-31.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.06.2005","iso_value":"2005\/06\/08","content":"<font class='s-1'>08.06.2005.-14.05.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
29.03.2016
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)