1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā personas saņem šādus sociālās palīdzības pakalpojumus (turpmāk - pakalpojumi):

1.1. sociālās aprūpes pakalpojumi (turpmāk - aprūpes pakalpojumi):

1.1.1. aprūpe mājās;

1.1.2. aprūpe dienas centrā;

1.1.3. iespēja īrēt servisa dzīvokli;

1.1.4. aprūpe bērnu sociālās aprūpes institūcijā;

1.1.5. aprūpe pieaugušo sociālās aprūpes institūcijā;

1.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi (turpmāk - rehabilitācijas pakalpojumi):

1.2.1. rehabilitācijas pakalpojumi redzes zuduma ietekmes uz personas sociālās funkcionēšanas spējām mazināšanai;

1.2.2. rehabilitācijas pakalpojumi dzirdes zuduma ietekmes uz personas sociālās funkcionēšanas spējām mazināšanai;

1.3. pakalpojumi krīzes centrā;

1.4. pakalpojumi naktspatversmē.

2. Aprūpi mājās ir tiesīgas saņemt šādas personas:

2.1. personas, kuras vecuma dēļ vai garīga vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un savu personisko aprūpi un kurām nav likumīgu apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt minētajām personām nepieciešamo palīdzību;

2.2. personas, kurām slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurām nav likumīgu apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj sniegt minētajām personām nepieciešamo palīdzību;

2.3. bērni invalīdi vai pieaugušas personas ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, ja ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj viņiem nodrošināt aprūpi.

3. Aprūpi dienas centrā ir tiesīgas saņemt šādas personas:

3.1. pirmās un otrās grupas invalīdi ar garīga rakstura traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, neapmeklē speciālās izglītības iestādes, arodapmācības vai profesionālās rehabilitācijas centrus;

3.2. pensijas vecuma personas.

4. Servisa dzīvokli - pašvaldības īpašumā esošu mājokli (dzīvokli), kas pielāgots personām ar funkcionāliem traucējumiem, - ir tiesīgas īrēt šādas personas:

4.1. pirmās un otrās grupas invalīdi ar smagiem kustību traucējumiem, kuri nespēj sevi patstāvīgi aprūpēt tipveida mājoklī (dzīvoklī) tā funkcionālās nepiemērotības dēļ;

4.2. invalīdi ar multipliem funkcionāliem traucējumiem, kuri nespēj sevi patstāvīgi aprūpēt tipveida mājoklī (dzīvoklī) tā funkcionālās nepiemērotības dēļ.

5. Aprūpi bērnu sociālās aprūpes institūcijās ir tiesīgas saņemt šādas personas:

5.1. bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, ja bāriņtiesa (pagasttiesa) ir pieņēmusi lēmumu par bāreņa vai bez vecāku gādības palikušā bērna ievietošanu vispārējā bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē;

5.2. bērni invalīdi ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem.

6. Aprūpi pieaugušo sociālās aprūpes institūcijās ir tiesīgas saņemt šādas personas:

6.1. pirmās un otrās grupas invalīdi ar fiziska un garīga rakstura traucējumiem;

6.2. pirmās un otrās grupas redzes invalīdi;

6.3. pensijas vecuma personas ar ilgstošu vai nepārejošu fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu, kura dēļ persona nav spējīga sevi aprūpēt.

7. Rehabilitācijas pakalpojumus redzes zuduma ietekmes uz personas sociālās funkcionēšanas spējām mazināšanai ir tiesīgas saņemt šādas personas:

7.1. pirmās un otrās grupas invalīdi ar pilnīgu vai smagas pakāpes redzes zudumu;

7.2. personas, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt tiflotehniskos palīglīdzekļus un kurām nepieciešama palīdzība to pielāgošanā vai lietošanas apmācība.

8. Rehabilitācijas pakalpojumus dzirdes zuduma ietekmes uz personas sociālās funkcionēšanas spējām mazināšanai ir tiesīgas saņemt šādas personas:

8.1. pirmās, otrās un trešās grupas invalīdi ar pilnīgu vai smagas pakāpes dzirdes zudumu;

8.2. personas, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības saņemt surdotehniskos palīglīdzekļus un kurām nepieciešama palīdzība to pielāgošanā vai lietošanas apmācība.

9. Pakalpojumus krīzes centrā ir tiesīgas saņemt personas, kuras nonākušas krīzes situācijā un kurām nepieciešama palīdzība psiholoģiskās un sociālās stabilitātes atgūšanai.

10. Pakalpojumus naktspatversmē ir tiesīgas saņemt personas bez pastāvīgas dzīvesvietas, kurām nepieciešama iespēja pārnakšņot.

11. Pakalpojumu sniedzēji var būt valsts un pašvaldību izveidotas institūcijas, kā arī fiziskas un juridiskas personas, kas sniedz attiecīgo pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

12. Lai saņemtu aprūpes pakalpojumu, persona, viņas likumīgais pārstāvis vai pilnvarotā persona iesniedz pašvaldības sociālās palīdzības dienestā pēc personas dzīvesvietas (turpmāk - sociālās palīdzības dienests) iesniegumu un dokumentus, kas apliecina personas tiesības saņemt noteiktu aprūpes pakalpojumu:

12.1. invalīda apliecības kopiju, ja personai ir noteikta invaliditāte;

12.2. pensijas apliecības kopiju, ja personai ir piešķirta vecuma pensija;

12.3. ārsta atzinumu par personas veselības stāvokli.

13. Sociālās palīdzības dienests:

13.1. piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 12.punktā minēto dokumentu saņemšanas novērtē personas vajadzības pēc aprūpes pakalpojuma, aizpilda personas vajadzību pēc sociālās palīdzības pakalpojumiem novērtēšanas karti (pielikums) un pieņem lēmumu par personas vajadzībām atbilstoša aprūpes pakalpojuma nepieciešamību;

13.2. lēmumu un dokumentus triju darbdienu laikā iesniedz institūcijā, kura ir tiesīga pieņemt lēmumu par pakalpojuma sniegšanu:

13.2.1. personas dzīvesvietas pašvaldības domē (padomē) (turpmāk - pašvaldība), ja nodrošināt aprūpes pakalpojumu ir pašvaldības pienākums;

13.2.2. Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības fondā (turpmāk - fonds), ja nodrošināt pakalpojumu ir valsts pienākums.

14. Pašvaldība vai tās pilnvarota struktūrvienība, izvērtējot sociālās palīdzības dienesta iesniegtos dokumentus:

14.1. pieņem attiecīgu lēmumu:

14.1.1. par aprūpi mājās;

14.1.2. par aprūpi dienas centrā;

14.1.3. par servisa dzīvokļa īres tiesību piešķiršanu;

14.1.4. par aprūpi bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē (bērniem no divu gadu vecuma līdz pilngadībai);

14.1.5. par aprūpi sociālās aprūpes iestādē pensijas vecuma personām;

14.2. piecu darbdienu laikā pēc dokumentu reģistrēšanas rakstiski informē sociālās palīdzības dienestu un personu par pieņemto lēmumu. Ja pieņemts lēmums par aprūpes pakalpojuma sniegšanas atteikumu, norāda atteikuma pamatojumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

15. Fonds, izvērtējot sociālās palīdzības dienesta iesniegtos dokumentus:

15.1. pieņem lēmumu par aprūpi un izsniedz norīkojumu aprūpes pakalpojuma saņemšanai (turpmāk - norīkojums):

15.1.1. pansionātā vai centrā bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem;

15.1.2. pansionātā vai centrā personām ar garīga rakstura traucējumiem;

15.1.3. pansionātā vai centrā neredzīgām pieaugušām personām;

15.1.4. bērnu bāreņu aprūpes centrā (bērniem līdz divu gadu vecumam);

15.1.5. citā specializētā centrā;

15.2. piecu darbdienu laikā pēc dokumentu reģistrēšanas rakstiski informē attiecīgo sociālās palīdzības dienestu un personu par pieņemto lēmumu, nosūtot sociālās palīdzības dienestam norīkojumu. Ja pieņemts lēmums par aprūpes pakalpojuma sniegšanas atteikumu, norāda atteikuma pamatojumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

16. Sociālās palīdzības dienests vai pašvaldības pilnvarota persona, ja nepieciešams, atbilstoši pašvaldības vai fonda pieņemtajam lēmumam par aprūpes pakalpojuma sniegšanu nodrošina personas nokļūšanu līdz aprūpes pakalpojuma sniedzējam.

17. Lai saņemtu rehabilitācijas pakalpojumu, persona, viņas likumīgais pārstāvis vai pilnvarotā persona iesniedz sociālās palīdzības dienestā pēc personas dzīvesvietas iesniegumu un šādus dokumentus:

17.1. invalīda apliecības kopiju, ja personai noteikta invaliditāte;

17.2. attiecīgā speciālista atzinumu, ja personai nav noteikta invaliditāte.

18. Rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušie bērni saņem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedzama nepieciešamā palīdzība.

19. Sociālās palīdzības dienests:

19.1. piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17.punktā minēto dokumentu saņemšanas novērtē personas vajadzību pēc rehabilitācijas pakalpojuma, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgu speciālistu, un aizpilda šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minēto personas vajadzību pēc sociālās palīdzības pakalpojumiem novērtēšanas karti, kā arī pieņem lēmumu par personas vajadzībām atbilstoša rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību;

19.2. lēmumu un dokumentus triju darbdienu laikā iesniedz rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam.

20. Rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs pēc sociālās palīdzības dienesta iesniegto dokumentu izvērtēšanas:

20.1. pieņem lēmumu par rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu;

20.2. piecu darbdienu laikā pēc dokumentu reģistrēšanas dienas rakstiski informē attiecīgo sociālās palīdzības dienestu un personu par pieņemto lēmumu. Ja pieņemts lēmums par aprūpes pakalpojuma sniegšanas atteikumu, norāda atteikuma pamatojumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

21. Sociālās palīdzības dienests vai pašvaldības pilnvarota persona, ja nepieciešams, nodrošina personas nokļūšanu līdz rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam.

22. Fonds katru gadu rakstiski informē sociālās palīdzības dienestu par rehabilitācijas pakalpojumiem un to sniedzējiem, ar kuriem noslēgts valsts pasūtījuma līgums.

23. Lai saņemtu pakalpojumus krīzes centrā, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja krīzes centrā.

24. Lai saņemtu pakalpojumu naktspatversmē, persona iesniedz sociālās palīdzības dienestā pēc personas iepriekšējās dzīvesvietas iesniegumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

25. Sociālās palīdzības dienests izvērtē personas situāciju un izsniedz norīkojumu naktspatversmes pakalpojuma saņemšanai.

26. Ārpus sociālās palīdzības dienesta darba laika tiesības izskatīt jautājumu par naktspatversmes pakalpojuma sniegšanu ir naktspatversmes vadītājam.