Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.158

Rīgā 2005.gada 1.martā (prot. Nr.11 15.§)
Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos
Izdoti saskaņā ar Jūras kodeksa 8.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka visu kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtību Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. atpūtas kuģis — šo noteikumu izpratnē sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes;

2.2. diennakts gaišais laiks — diennakts laiks no saules lēkta līdz saules rietam;

2.3. diennakts tumšais laiks — diennakts laiks no saules rieta līdz saules lēktam;

2.4. iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs — valsts vai pašvaldība, kā arī juridiska vai fiziska persona, kurai pieder iekšējo ūdeņu akvatorija vai kura to nomā;

2.5. kuģošanas līdzeklis — inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens;

2.6. (svītrots ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.170);

2.7. minimālais ātrums — mazākais ātrums, ar kuru kuģošanas līdzeklis saglabā vadību noteiktos apstākļos un stāvoklī;

2.8. ierobežota redzamība — laik­apstākļi (piemēram, migla, lietus, sniegs), kuru dēļ redzamība kuģošanas zonā ir ierobežota;

2.9. riņķa uguns — gaismas lukturis, kas novietots tā, lai tā gaisma būtu redzama 360° lielā horizontālā lokā;

2.10. robežakvatorija — iekšējo ūdeņu akvatorija, pa kuru saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts robeža;

2.11. topuguns — balta uguns, kas novietota kuģošanas līdzekļa diametrālajā plaknē (uz garenass līnijas) tā, lai gaisma būtu redzama taisnā virzienā uz kuģošanas līdzekļa priekšgalu līdz 22,5° aiz katra borta dvarsa un apgaismotu ar nepārtrauktu gaismu 225° lielu horizonta loku;

2.12. ūdens satiksmes negadījums — ūdens satiksmes notikums, kurā bojāts vai gājis bojā kuģošanas līdzeklis, gājis bojā vai guvis miesas bojājumus cilvēks, radušies zaudējumi trešajai personai vai nodarīts kaitējums videi;

2.13. zibšņu uguns — uguns, kas uzzibsnī ar regulāriem intervāliem.

(Grozīts ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.170; MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.449)

3. Noteikumi nosaka iekšējo ūdeņu īpašnieka vai valdītāja pienākumus, kā arī ūdens satiksmes un drošības noteikumus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un 3000 metru platā joslā no krasta (bāzes) līnijas uz jūras pusi Rīgas jūras līča un Baltijas jūras Latvijas Republikas piekrastes daļā (turpmāk — iekšējie ūdeņi).

4. Komerckuģošanā izmantojamo kuģu satiksme Latvijas Republikas ostu akvatorijās, kā arī tādu kuģošanas līdzekļu satiksme, kuri savas iegrimes dēļ var droši kuģot tikai ar navigācijas zīmēm un ugunīm (piemēram, bojām, stoderēm, vadlīnijām) apzīmētos akvatorijas posmos un kanālos, notiek saskaņā ar 1972.gada Konvenciju par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem un tās grozījumiem (turpmāk — COLREG-72), 1974.gada Starp­tautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS-74) un citiem Starptautiskās jūrniecības organizācijas dokumentiem, kas saistoši Latvijas Republikai. Ostu akvatorijās papildus ievēro attiecīgās ostas noteikumus, kā arī normatīvos aktus, kas nosaka satiksmi šajā ostā.

5. Katram ūdens satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citi ūdens satiksmes dalībnieki pildīs šo noteikumu prasības.

6. Vadot kuģošanas līdzekli, kuru izmanto dienesta pienākumu izpildē, ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasību ievērošanas, ja tas nepieciešams dienesta pienākumu izpildei un tiek nodrošināta citu ūdens satiksmes dalībnieku drošība. Kuģošanas līdzeklis, kuru izmanto dienesta pienākumu izpildē, ir marķēts un, ciktāl tas neapgrūtina dienesta pienākumu izpildi, aprīkots ar stacionāri uzstādītām bākugunīm, kā arī paceltu valsts karogu.

(MK 04.03.2014. noteikumu Nr.118 redakcijā)

7. Ūdens satiksmi atbilstoši savai kompetencei uzrauga policija, Valsts vides dienests un Valsts robežsardze (ostu akvatorijās un robežakvatorijās). Amatpersonām, kuras uzrauga ūdens satiksmi, jābūt klāt dienesta apliecībai, ko uzrāda pēc kuģošanas līdzekļa vadītāja pieprasījuma.

8. Ūdens satiksmes dalībniekam aizliegts:

8.1. bojāt, patvaļīgi uzstādīt vai noņemt navigācijas zīmes un ugunis;

8.2. piesārņot vai piegružot iekšējos ūdeņus;

8.3. bez speciālas atļaujas izmantot zvejas un makšķerēšanas rīkus.

9. Sporta sacensību vai citu publisko pasākumu organizēšana akvatorijā, kā arī kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtība šo pasākumu laikā tiek saskaņota ar iekšējo ūdeņu īpašnieku vai valdītāju, bet robežakvatorijā — arī ar Valsts robežsardzi.

10. Atkāpes no šo noteikumu prasībām ir pieļaujamas tikai attiecīgo ūdens sporta vai nevalstisko organizāciju rīkotajos pasākumos (piemēram, sacensībās, publiskos pasākumos), ja to organizētāji nodrošina ūdens satiksmes drošību.

II. Atpūtas kuģu izmantošana

11. Atpūtas kuģu satiksme notiek saskaņā ar šiem noteikumiem.

12. Uzsākot kuģošanu, vadītājs pārbauda atpūtas kuģa tehnisko stāvokli un aprīkojumu, kā arī:

12.1. motora stāvokli;

12.2. korpusa stāvokli;

12.3. glābšanas līdzekļus un aprīkojumu;

12.4. navigācijas ugunis;

12.5. stūres iekārtu.

13. Atpūtas kuģim atrodoties kustībā, vadītājs nodrošina novērošanu (vizuālo, kā arī ar visiem iespējamiem līdzekļiem), lai pastāvīgi novērtētu apkārtējo situāciju un novērstu sadursmi. Ja ir šaubas par sadursmes draudiem, tad uzskata, ka tie pastāv.

14. Atpūtas kuģis atrodas kustībā, ja tas nav pietauvots, noenkurots vai neatrodas uz sēkļa.

15. Kuģošanas līdzeklis nedrīkst traucēt tādu kuģu satiksmi, kuri savas iegrimes dēļ var kuģot tikai ar navigācijas zīmēm un ugunīm (piemēram, bojām, stoderēm, vadlīnijām) apzīmētos akvatorijas posmos un kanālos. Ja kuģošanas līdzeklis ir spiests izmantot šādu kuģu ceļu vai kanālu, tas turas iespējami tuvāk tā labajai (braukšanas virzienā) pusei, lai pilnībā atbrīvotu ceļu kuģošanas līdzekļiem, kas var kuģot tikai pa apzīmēto akvatorijas posmu. Kuģiem, kuri savas iegrimes dēļ var kuģot tikai pa apzīmētiem akvatorijas posmiem un kanāliem, ir priekšroka attiecībā pret pārējiem kuģošanas līdzekļiem.

16. Atpūtas kuģis drīkst šķērsot kuģu ceļu vai kanālu, ja netiek traucēta kuģu kustība, iespējami taisnā leņķī pret kuģu ceļa vai kanāla ass līniju, atrodoties garām ejošā kuģa aizmugurē.

17. Zvejas rīkus nedrīkst izlikt kuģu ceļā.

18. Ja kuģošanas līdzekli, kas aprīkots ar motoru, nolaiž ūdenī apzīmētās peldvietās vai to tuvumā, uz kuģošanai atļauto rajonu to nogādā ar izslēgtu motoru (airējot) vai pārvietojoties ar minimālu ātrumu un maksimālu piesardzību (ja tehniski to nevar pārvietot ar izslēgtu motoru), neapdraudot peldētājus. Peldvietā vai tās tuvumā kuģošanas līdzeklis drīkst stāvēt tikai ar izslēgtu motoru.

19. Kuģošanas līdzekli, uz kuru attiecas šo noteikumu 18.punkts un kuru nolaiž ūdenī speciāli šim nolūkam aprīkotās vietās (piemēram, no peldvietas norobežotos koridoros iziešanai kuģošanas rajonā), var pārvietot ar ieslēgtu motoru pēc tā nolaišanas ūdenī, ievērojot drošu kustības ātrumu saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

20. Atpūtas kuģus aprīko ar drošības aprīkojumu saskaņā ar šo noteikumu prasībām (1.pielikums).

21. Kuģošanas līdzekļa korpuss, mehānismi un aprīkojums ir tāds, lai nodrošinātu kuģošanas, cilvēku un vides drošību. Ūdensmotociklu aprīko ar automātisku motora apturēšanas ierīci (ja tā konstrukcija to paredz), kas aptur motoru, ja kuģošanas līdzeklis palicis bez vadības.

22. Vadītājs ir atbildīgs par pasažieru drošību.

23. Vadītājs nodrošina, lai pasažieris, kas jaunāks par 12 gadiem, pārvadā­šanas laikā ir ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē.

24. Pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot ar vējdēli, nodarbojoties ar ūdens slēpošanu vai tamlīdzīgiem ūdens sporta veidiem, personai jābūt ietērptai glābšanas vestē, kas nodrošina personas peldspēju.

25. Ja kuģošanas līdzekli iznomā, iznomātājs nodrošina nomniekam instruktāžu par kuģošanas līdzekļa drošu izmantošanu un drošības aprīkojumu. Nododot kuģošanas līdzekli lietošanai noteiktā akvatorijā, iznomātājs iepazīstina nomnieku ar satiksmes kārtību akvatorijā un tās īpatnībām (piemēram, atvari, straumes, neapzīmētu peldvietu atrašanās vietas).

26. Vadītājam aizliegts:

26.1. izmantot kuģošanas līdzekli, kas nav tehniskā kārtībā vai nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem;

26.2. izmantot kuģošanas līdzekli, kuru nepieciešams reģistrēt, ja uz tā šim nolūkam paredzētajās vietās nav norādītas valsts reģistrācijas numuru zīmes;

26.3. pārsniegt kuģošanas līdzekļa kravnesību vai atļauto pārvadājamo cilvēku skaitu;

26.4. pārsniegt atļauto kuģošanas ātrumu atbilstoši ātruma ierobežojuma zīmēm;

26.5. vadīt kuģošanas līdzekli ar ātrumu, kas pārsniedz 5 km/h, tuvāk par 30 metriem no peldētājiem;

26.6. izmantot kuģošanas līdzekli vietās, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktās, apzīmētās un aizliegtās akvatorijās un peldvietās;

26.7. manevrēt un apstāties ejošu vai stāvošu kuģu, bagarmašīnu un peldošo celtņu tuvumā, kā arī starp tiem;

26.8. noenkuroties kuģu ceļā, kā arī pietauvoties vai stāvēt pie navigācijas zīmēm un pasažieru vai kravas piestātnēm, ja tās nav paredzētas atpūtas kuģiem;

26.9. vadīt kuģošanas līdzekli vai mācīt vadīt kuģošanas līdzekli:

26.9.1. ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;

26.9.2. atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā;

26.9.3. esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ūdens satiksmes drošību;

26.10. lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģošanas līdzeklis apturēts pēc šo noteikumu 27.punktā minēto amatpersonu pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes. Vadītājs nedrīkst atteikties no šajā punktā minētās pārbaudes.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.449)

27. Ja rodas aizdomas par šo noteikumu 26.punktā minēto prasību neievērošanu, policijas un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes amatpersona, kā arī Valsts robežsardzes amatpersona (robežakvatorijā un ostu akvatorijā) var apturēt atpūtas kuģi pārbaudes veikšanai, kā arī pārbaudīt:

27.1. dokumentu, kas apliecina kuģošanas līdzekļa reģistrāciju, ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē;

27.2. kuģošanas līdzeklim atbilstošu vadītāja apliecību, ja tāda ir nepieciešama.

(Grozīts ar MK 30.08.2005. noteikumiem Nr.648)

28. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, šo noteikumu 27.punktā minētās amat­personas var atstādināt vadītāju no atpūtas kuģa turpmākas vadīšanas un, ja uz kuģa nav citas personas, kas var vadīt attiecīgo atpūtas kuģi, nogādāt šo atpūtas kuģi tuvākajā atpūtas kuģiem paredzētajā piestātnē.

29. Valsts vides dienesta amatpersonām ir tiesības apturēt kuģošanas līdzekli, lai kontrolētu ūdens bioloģisko resursu ieguves likumību. Ja valsts vides dienesta amatpersonai rodas aizdomas par šo noteikumu 26.punktā minēto prasību neievērošanu, tā nekavējoties ziņo par to policijai vai Valsts robežsardzei.

30. Ja tiek konstatēts, ka kuģošanas līdzeklis vai tā motors atrodas meklēšanā, vai rodas pamatotas aizdomas, ka kuģošanas līdzekļa identifikācijas numurs, motora numurs vai iesniegtie dokumenti ir viltoti, amatpersona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzrauga ūdens satiksmi, reģistrē kuģošanas līdzekļus vai veic to valsts tehnisko apskati, par šo faktu nekavējoties informē Valsts policiju. Valsts policija pēc nepieciešamās pārbaudes veikšanas pieņem lēmumu par turpmāko rīcību.

31. Atpūtas kuģiem tehniskā apskate nav nepieciešama.

32. Atpūtas kuģu satiksme robežakvatorijā atļauta tikai diennakts gaišajā laikā, par to iepriekš informējot Valsts robežsardzi. Pārvietojoties pa robežakvatoriju, vadītājam un pasažierim ir jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam, ko uzrāda pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma.

III. Drošs ātrums

33. Atpūtas kuģis izvēlas tādu ātrumu, lai tas varētu laikus veikt efektīvus pasākumus drošas kuģošanas nodrošināšanai, kā arī varētu apstāties drošā attālumā, nepieļaujot sadursmi. Atpūtas kuģu kustības ātrums šo noteikumu 3.pielikumā minētajos rajonos nedrīkst pārsniegt:

33.1. Lielupes–Buļļupes rajonā 18 km/h (10 mezgli);

33.2. Daugavas–Buļļupes rajonā 14,4 km/h (8 mezgli);

33.3. Vecmīlgrāvī 18 km/h (10 mezgli);

33.4. Ķīšezera–Juglas ezera–Lielā Baltezera rajonā 14,4 km/h (8 mezgli);

33.5. Lielā Baltezera–Mazā Baltezera rajonā 9 km/h (5 mezgli).

(MK 18.05.2010. noteikumu Nr.449 redakcijā)

34. Izvēloties drošu ātrumu, papildus ņem vērā šādus apstākļus:

34.1. redzamība;

34.2. kustības blīvums attiecīgajā akvatorijas daļā;

34.3. manevrēšanas spēja, īpaši attālums, kāds nepieciešams pilnīgai kuģošanas līdzekļa apturēšanai;

34.4. apgaismojuma fons diennakts tumšajā laikā no krasta ugunīm un no paša kuģošanas līdzekļa uguņu gaismas izkliedes;

34.5. vēja, jūras un straumes stāvoklis un navigācijai bīstamu vietu tuvums;

34.6. attiecība starp kuģošanas līdzekļa iegrimi un apkārtējiem dziļumiem;

34.7. uzstādītās navigācijas zīmes un ugunis, kā arī attiecīgās ostas noteikumos ietvertās prasības;

34.8. vai kuģošanas līdzekļa ātrums nerada pavadošo vilni, kas veicina krastu izskalošanu.

35. Ja kuģošanas līdzeklis izmanto radaru, tas, izvēloties drošu ātrumu, papildus ņem vērā šādus apstākļus:

35.1. radara iekārtas parametri un efektivitāte;

35.2. jebkuri ierobežojumi, ko nosaka izmantojamās radara iekārtas attāluma skala;

35.3. ūdens stāvokļa, meteoroloģisko faktoru, kā arī citu traucējumu iespaids uz radara iekārtas darbību;

35.4. vai radars var neatklāt atpūtas kuģus, ledus gabalus un citus mazizmēra peldošus objektus;

35.5. radara atklāto kuģošanas līdzekļu daudzumus, atrašanās vietas un pārvietošanās.

IV. Sadursmju novēršana

36. Šīs nodaļas noteikumi attiecas tikai uz atpūtas kuģu satiksmi.

37. Ja atpūtas kuģim ar motoru pa pretēju vai gandrīz pretēju kursu tuvojas otrs kuģis, atpūtas kuģis maina kursu pa labi, lai tie varētu paiet viens otram garām ar kreisajiem bortiem drošā attālumā.

38. Šo noteikumu 37.punktā minētā situācija uzskatāma par esošu, ja atpūtas kuģis redz otru kuģi tieši uz kursa vai gandrīz uz kursa, turklāt diennakts tumšajā laikā tas var redzēt otra kuģa topugunis uz vienas līnijas vai gandrīz uz vienas līnijas un (vai) abas borta ugunis, bet diennakts gaišajā laikā — otra kuģa atbilstošu rakursu.

39. Ja divi atpūtas kuģi ar motoru iet pa kursiem, kas krustojas tā, ka rodas sadursmes draudi, atpūtas kuģis, no kura pa labi atrodas otrs atpūtas kuģis, dod tam ceļu un nešķērso otra atpūtas kuģa kursu gar tā priekšgalu.

40. Ja divas buru jahtas tuvojas tā, ka rodas sadursmes draudi, tās ievēro šādus principus:

40.1. ja buru jahtas iet ar dažādām halzēm, ceļu dod tā, kas iet ar kreiso halzi;

40.2. ja buru jahtas iet ar vienu un to pašu halzi, ceļu dod tā, kas atrodas vēja pusē;

40.3. buru jahta, kas iet ar kreiso halzi un redz vēja pusē otru buru jahtu, bet nespēj precīzi noteikt, vai tā iet ar kreiso vai labo halzi, dod ceļu otrai buru jahtai.

(Grozīts ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.170)

41. Par vēja pusi uzskata grotburas pusei pretējo pusi, bet jahtai ar taisnām burām — vislielākajai slīpajai burai pretējo pusi.

42. Jahtai ar paceltām burām, kas kuģo bez motora, ir ceļa priekšroka attiecībā pret kuģošanas līdzekļiem ar motoru.

43. Apdzenamais kuģošanas līdzeklis veicina apdzīšanu, saglabājot savu kursu un, ja nepieciešams, samazinot ātrumu. Apdzenošais kuģošanas līdzeklis turas drošā attālumā no otra kuģošanas līdzekļa un apdzen to:

43.1. uz kuģu ceļa — tikai gar apdzenamā kuģošanas līdzekļa kreiso bortu;

43.2. ārpus kuģu ceļa — gar apdzenamā kuģošanas līdzekļa labo vai kreiso bortu.

44. Apdzenošais kuģošanas līdzeklis ir kuģošanas līdzeklis, kurš tuvojas citam kuģošanas līdzeklim tādā virzienā, kas ir vairāk nekā 22,5° aiz tā dvarsa, t.i., ja apdzenošais kuģošanas līdzeklis attiecībā pret apdzenamo atrodas tādā stāvoklī, ka diennakts tumšajā laikā apdzenošais kuģošanas līdzeklis var redzēt tikai apdzenamā kuģošanas līdzekļa pakaļgala uguni un nevar redzēt nevienu no tā bortu ugunīm.

45. Kuģošanas līdzekļu izmainīšanās vai apdzīšanas manevru var apstiprināt, izmantojot manevrēšanas skaņu signālus atbilstoši COLREG-72.

46. Iespējamās sadursmes draudu noteikšanai katrs kuģošanas līdzeklis izmanto visus pieejamos līdzekļus atbilstoši apstākļiem. Ja ir šaubas par sadursmes draudiem, tad uzskata, ka tie pastāv.

47. Jebkurām kursa un ātruma izmaiņām, kas tiek veiktas, lai novērstu sadursmi, jābūt pietiekami lielām (ja to atļauj apstākļi), lai tās no otra kuģošanas līdzekļa būtu viegli pamanāmas vizuāli vai ar radara palīdzību. Jāizvairās no vairākām nelielām kursa un (vai) ātruma izmaiņām, kas seko viena otrai.

48. Lai izvairītos no sadursmes ar otru kuģošanas līdzekli, izvēlas tādu rīcību, kas nodrošina kuģošanas līdzekļu savstarpēju izmainīšanos drošā attālumā. Šīs rīcības efektivitāti vadītājs kontrolē tik ilgi, kamēr otrs kuģošanas līdzeklis ir pilnīgi pagājis garām.

49. Visefektīvākā rīcība, lai novērstu bīstamu tuvošanos, ir kursa maiņa, ja vien tā izdarīta laikus, ir pietiekama un neizraisa pārlieku tuvošanos citiem kuģošanas līdzekļiem.

50. Ja nepieciešams vairāk laika situācijas novērtēšanai, lai izvairītos no sadursmes, kuģošanas līdzekļu vadītāji samazina ātrumu vai apstājas, kamēr nav noskaidroti apstākļi vai nav savstarpēji saskaņota rīcība.

51. Ja kuģošanas līdzeklis tuvojas akvatorijas daļai, kurā ir ierobežota kuģošanas platība, kanāla malai, krastam, bagarmašīnām, stāvošiem kuģošanas līdzekļiem, dokiem, pārcēlājiem vai nodarbinātiem ūdenslīdēju kuģošanas līdzekļiem, tas samazina ātrumu (ja nepieciešams, līdz minimālajam ātrumam), lai neradītu bīstamu viļņošanos.

52. Šaurās akvatorijās (piemēram, kanālos), kur kuģošanas līdzekļu izmainīšanās ir apgrūtināta, kuģošanas līdzeklis turas iespējami tuvāk labajai pusei. Apdzīšana šo noteikumu 3.pielikumā minētajos ra­jonos ir aizliegta.

(Grozīts ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.170)

V. Kuģošana zem tiltiem un to tuvumā

53. Caurbraukšanai zem tiltiem kuģošanas līdzekļi izmanto šim nolūkam paredzētās tilta ailes.

54. Ja caurbraukšanai paredzēta tikai viena tilta aile un tai vienlaikus tuvojas divi kuģošanas līdzekļi, kas viens otram var radīt traucējumus, tie ievēro šādus noteikumus:

54.1. braucot no pretējiem virzieniem, pirmais zem tilta iziet kuģošanas līdzeklis, kas brauc pa straumi;

54.2. braucot vienā virzienā, pirmais zem tilta iziet kuģošanas līdzeklis, kas atrodas pa labi.

55. Kuģošanas līdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt zem tiltiem vai kanālos, ja tas traucē citu kuģošanas līdzekļu kustību.

56. Attālumam starp kuģošanas līdzekļa augstāko punktu un tilta konstrukciju jābūt tādam, lai caurbraukšana būtu droša.

VI. Atpūtas kuģu ugunis, zīmes un signāli

57. Atpūtas kuģis ugunis ieslēdz diennakts tumšajā laikā un ierobežotas redzamības apstākļos. Signālfigūras izliek diennakts gaišajā laikā.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.449)

58. Lai atpūtas kuģis paziņotu par avāriju un palīdzības nepieciešamību, vadītājs izmanto vismaz vienu no šādiem avārijas signāliem:

58.1. nepārtraukts skaņas signāls vai nepārtraukta zvanīšana ar zvanu vai citu metāla priekšmetu;

58.2. taisnstūra karogs mastā un virs vai zem tā novietots bumbveidīgs priekšmets;

58.3. sarkana signālraķete;

58.4. dūmu signāls — oranžas krāsas dūmu signālraķete;

58.5. uz sāniem izstieptu roku pacelšana un nolaišana (kustībām jābūt lēnām un atkārtotām);

58.6. ultraīsviļņu (UĪV) radio izsaukums starptautiskajā 16. vai 70.kanālā.

59. Atpūtas kuģim ar motoru (atkarībā no tā garuma) gaitā izliek bortu un pakaļgala ugunis. Bortu ugunis var apvienot vienā lukturī (kombinētais lukturis).

60. Atpūtas kuģim (arī tad, ja to velk) izliek riņķa ugunis vai arī tur gatavībā elektrisko lukturi vai iedegtu laternu ar baltu uguni, ko laikus izliek, tuvojoties citiem kuģošanas līdzekļiem, lai novērstu sadursmi.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.449)

61. Atpūtas kuģis (izņemot airu laivu un ūdensmotociklu), kā arī atpūtas kuģis, kas velk citu kuģošanas līdzekli, ir aprīkots ar navigācijas zīmēm un signāliem atbilstoši COLREG-72, ja tā konstrukcija paredz navigācijas zīmju un signālu uzstādīšanu.

62. Jahtai gaitā izliek bortu ugunis un pakaļgala ugunis.

63. Jahtai, kuras garums mazāks par 20 metriem, šo noteikumu 62.punktā minētās ugunis var apvienot vienā lukturī. Lukturi izliek masta augšgalā vai masta augšgala tuvumā labi redzamā vietā.

64. Jahtai gaitā papildus šo noteikumu 62.punktā minētajām ugunīm masta augš­galā vai tā tuvumā labi redzamā vietā var izlikt divas vertikālā līnijā izvietotas riņķa ugunis (augšējai jābūt sarkanai, bet apakšējai — zaļai). Riņķa ugunis nedrīkst būt novietotas kopā ar šo noteikumu 63.punktā minēto kombinēto lukturi.

65. Jahtai, kuras garums mazāks par 7 metriem, izliek šo noteikumu 62. vai 63.punktā minētās ugunis, ja tas praktiski iespējams. Ja vadītājs ugunis neizliek, viņš tur gatavībā elektrisko lukturi vai iedegtu laternu ar baltu uguni, ko laikus izliek, tuvojoties citiem kuģošanas līdzekļiem, lai novērstu sadursmi.

66. Jahtai ar burām un motoru tās priekšgalā labi redzamā vietā diennakts gaišajā laikā uzstāda melnas krāsas konusveida zīmi ar virsotni uz leju, bet diennakts tumšajā laikā — tādas pašas ugunis kā atpūtas kuģim ar motoru (59.punkts).

67. Atpūtas kuģim, kas ir noenkurojies, diennakts gaišajā laikā vislabāk redzamajā vietā izliek bumbu vai bumbai līdzīgu priekšmetu, bet diennakts tumšajā laikā – baltu riņķuguni un pēc iespējas apgaismo klāju.

(MK 18.05.2010. noteikumu Nr.449 redakcijā)

68. Atpūtas kuģis, kas ir zaudējis gaitu (piemēram, bojāts motors, bojāta stūres iekārta, bojāta dzeniekārta) attiecībā pret ūdeni un atrodas citu kuģošanas līdzekļu ceļā, laikus brīdina tos par savu stāvokli:

68.1. diennakts gaišajā laikā — ar apļveida kustību virs galvas, rokā turot pamanāmu priekšmetu;

68.2. diennakts tumšajā laikā — ar apļveida kustību virs galvas, rokā turot baltas krāsas uguni.

69. Papildus šo noteikumu 68.punktā minētajiem nosacījumiem brīdi­nājuma signālu var dot ar nepārtrauktu skaņu, izmantojot jebkuru priekšmetu (piemēram, zvans vai cits metāla priekšmets), kas nodrošina skaidri saklausāmas skaņas, kā arī dot jebkurus citus COLREG-72 noteiktos brīdinājuma signālus.

(Grozīts ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.170)

70. Atpūtas kuģi, kas garāks par 12 metriem, apgādā ar skaņas signālierīci (piemēram, svilpi), kas nodrošina īsus (apmēram sekundi) un garus (no 4 līdz 6 sekundēm) skaņas signālus, kas ir dzirdami ne mazāk kā 900 metru attālumā.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.449)

71. Ierobežotas redzamības apstākļos var dot šādus skaņas signālus:

71.1. gaitā – viens garš signāls ar regulāru intervālu, kas nepārsniedz 2 minūtes;

71.2. nepārvietojoties – divi gari signāli ar regulāru intervālu, kas nepārsniedz 2 minūtes.

(MK 18.05.2010. noteikumu Nr.449 redakcijā)

72. Atpūtas kuģis, kura redzamības robežās ir cits kuģis, var apstiprināt savu manevru ar šādiem skaņas signāliem:

72.1. viens īss signāls — "Es mainu savu kursu pa labi";

72.2. divi īsi signāli — "Es mainu savu kursu pa kreisi";

72.3. trīs īsi signāli — "Mani motori strādā atpakaļgaitā";

72.4. pieci īsi signāli ar maziem intervāliem — "Brīdinājums".

(Grozīts ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.170)

VII. Rīcība ūdens satiksmes negadījumā

73. Ja noticis ūdens satiksmes negadījums, vadītājs par to informē Valsts policiju un turpmāk rīkojas pēc tās norādījumiem vai zvana uz vienoto ārkārtējo situāciju tālruni (112).

74. Ja noticis ūdens satiksmes negadījums, kurā fiziskai personai nodarīti miesas bojājumi, vadītājs:

74.1. sniedz cietušajam pirmo palīdzību;

74.2. nogādā cietušo krastā;

74.3. izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē.

75. Katra ūdens satiksmes dalībnieka pienākums ir darīt visu iespējamo, lai sniegtu pirmo palīdzību ūdens satiksmes negadījumā cietušajiem.

VIII. Vadītāja kvalifikācija

76. Vadīt ūdensmotociklus, motorlaivas, kuterus un motorjahtas atļauts personām, kurām ir normatīvajos aktos par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu noteiktajā kārtībā iegūtas attiecīga kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības. Kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu vadītāju reģistrā un kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecība.

(Grozīts ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.449)

77. (Svītrots ar MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.449)

78. Airu laivu un buru jahtu vadīt bez pilngadīgas personas klātbūtnes atļauts personām, kas sasniegušas 14 gadu vecumu.

(Grozīts ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.170; MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.449)

79. Mācīt vadīt kuģošanas līdzekli drīkst pilngadīga persona, kurai ir attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības.

80. (Svītrots ar MK 22.05.2010. noteikumiem Nr.449)

81. Mācību kuģošana ar atpūtas kuģi notiek vietās, kur nav intensīvas ūdens satiksmes un kur tas netraucē kopējai ūdens satiksmei.

82. Apmācot vadīt kuģošanas līdzekli, apmācītājs atrodas kuģošanas līdzeklī vai uz tā. Apmācot vadīt ūdensmotociklu, aizliegts vienlaikus apmācīt vairāk nekā vienu apmācāmo.

(MK 24.02.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

IX. Navigācijas zīmes, ugunis un to uzstādīšana

83. Navigācijas zīmēm un ugunīm jāatbilst šajos noteikumos noteiktajiem standartiem (2.pielikums). Drīkst uzstādīt arī citas navigācijas zīmes un ugunis, ja tās atbilst Eiropas iekšējo ūdeņu kodeksā (CEVNI kodekss) noteiktajam standartam.

84. Zīmju vairogus ieteicams krāsot ar luminiscējošu krāsu.

85. Zīmes izmērus izvēlas tādus, lai nodrošinātu tās redzamību visā zīmes darbības zonā.

86. Ugunis, kas tiek izmantotas papildus šajos noteikumos noteiktajām zīmēm, izvieto uz atbilstošā zīmes vairoga vai tieši virs tā.

87. Iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs:

87.1. ja nepieciešams, aprīko iekšējo ūdeņu akvatoriju ar šo noteikumu 2.pielikumā minētajām navigācijas zīmēm un ugunīm;

87.2. nodrošina tilta aiļu izgaismošanu diennakts tumšajā laikā, ja tilta tiešā tuvumā notiek kuģošanas līdzekļu satiksme;

87.3. nodrošina brīdinājuma zīmju izvietošanu akvatorijās, kurās aizliegts izmantot attiecīgu veidu kuģošanas līdzekļus;

87.4. nodrošina, lai navigācijas zīmes un ugunis pastāvīgi tiktu uzturētas atbilstošā tehniskā stāvoklī;

87.5. publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un lielākajā attiecīgās administratīvās teritorijas preses izdevumā informāciju par akvatoriju, kur aizliegta atpūtas kuģu un citu motorizētu kuģošanas līdzekļu satiksme, kā arī peldvietu organizēšana.

(Grozīts ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.170)

88. Inženiertehnisko būvju aprīkošanu ar navigācijas zīmēm un ugunīm nodrošina šo būvju īpašnieks vai valdītājs.

88.1 Navigācijas zīmju un uguņu īpašnieks vai valdītājs saskaņo ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – Jūras administrācija) šo noteikumu 2.pielikumā minēto navigācijas zīmju un uguņu izvietošanas projektu (turpmāk – navigācijas zīmju projekts) ostas teritorijā un šādās ūdenstilpnēs:

88.1 1. Daugavā no Vanšu tilta līdz Doles salai (līnijai, kas savieno punktus, kuru koordinātas LKS 92 sistēmā ir N 6304198 E 512013 un N 6304725 E 512451);

88.1 2. Ķīšezerā;

88.1 3. Buļļupē;

88.1 4. Lielupē no jūras līdz Slokas tiltam (līnijai, kas savieno punktus, kuru koordinātas LKS 92 sistēmā ir N 6299152 E 473914 un N 6299198 E 474093).

(MK 24.02.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

88.2 Lai saskaņotu navigācijas zīmju projektu ostas teritorijā, projekta izstrādātājs Jūras administrācijā iesniedz attiecīgās ostas kapteiņa apstiprinātu navigācijas zīmju projektu.

(MK 24.02.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

88.3 Šo noteikumu 88.1 vai 88.2 punktā minētajos navigācijas zīmju projektos iekļauj šādu informāciju:

88.3 1. navigācijas zīmju vai uguņu nepieciešamības pamatojums;

88.3 2. esošo navigācijas zīmju un uguņu, kā arī apkārtējo apstākļu analīze;

88.3 3. projektējamo navigācijas zīmju un uguņu izvēle, izvietojums un apkārtējās vides novērtējuma rezultāti;

88.3 4. projektējamo navigācijas zīmju un uguņu plānotie darbības parametri;

88.3 5. navigācijas zīmju un uguņu aparatūras (piemēram, gaismas, barošanas avoti) izvēle un analīze.

(MK 24.02.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

88.4 Par šo noteikumu 2.pielikumā minēto navigācijas zīmju un uguņu uzstādīšanu 88.1 punktā noteiktajās ūdenstilpnēs navigācijas zīmju un uguņu īpašnieks vai valdītājs rakstiski paziņo Jūras administrācijai.

(MK 24.02.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

X. Noslēguma jautājumi

89. Mazizmēra kuģošanas līdzekļu, jahtu un motorjahtu vadītāju apliecības, kas ir izdotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas motorlaivu, kuteru un ūdensmotociklu vadīšanai līdz tajās norādītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.oktobrim.

(Grozīts ar MK 30.08.2005. noteikumiem Nr.648)

89.1 Mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja apliecība, ko izsniegusi valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD)) līdz 2009.gada 28.februārim, ir derīga attiecīgā tipa atpūtas kuģa vadīšanai līdz vadītāja apliecībā norādītā derīguma termiņa beigām.

(MK 24.02.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

90. Personām, kurām nav attiecīga kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību, līdz 2006.gada 1.maijam atļauts vadīt mazizmēra kuģošanas līdzekli un ūdensmotociklu bez vadītāja apliecības, ja tiek ievērotas šo noteikumu prasības.

(Grozīts ar MK 30.08.2005. noteikumiem Nr.648)

91. Mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāju apliecības Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sāk izsniegt ne vēlāk kā 2006.gada 1.aprīlī.

(Grozīts ar MK 30.08.2005. noteikumiem Nr.648)

92. Šo noteikumu 87.punktā minētās prasības izpildāmas līdz 2006.gada 1.aprīlim.

93. Šo noteikumu 26.9.1.apakšpunktā noteiktā pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs attiecas uz kuteru, ūdensmotociklu, motorlaivu un jahtu vadītājiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs A.Šlesers
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.158

(Pielikums grozīts ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.170)

1.tabula

Aprīkojums

Nr.
p.k.

Aprīkojuma nosaukums

Mēr­vienī­ba

Airu laiva

Motor­laiva

Kuteris

1. Glābšanas līdzekļi

1.1.

Glābšanas riņķis ar līni

1.1.1.

ja kuģošanas līdzekļa garums ir mazāks par 7 m

gab.

1

1

1

1.1.2.

ja kuģošanas līdzekļa garums ir 7 m vai lielāks

gab.

1

2

2

1.2.

Glābšanas veste

gab.

*

*

**

2. Ugunsdzēsības aprīkojums

2.1.

Ogļskābes vai pulvera ugunsdzēšanas aparāts

2.1.1.

ja kuģošanas līdzekļa garums ir mazāks par 7 m

gab.

-

-

1

2.1.2.

ja kuģošanas līdzekļa garums ir 7 m vai lielāks

gab.

-

1

2

3. Navigācijas aprīkojums

3.1.

Kompass

gab.

-

-

1

4. Atsūknēšanas līdzekļi

4.1.

Bilžūdeņu sūknis

gab.

-

-

1

4.2.

Spainis, liekšķere vai rokas ūdenssūknis

gab.

1

1

1

5. Pārējais aprīkojums

5.1.

Enkurs ar ķēdi vai trosi (skatīt 2.tabulu)

gab.

-

1

1

5.2.

Pirmās palīdzības aptieciņa

5.2.1.

ja kuģošanas līdzekļa garums ir mazāks par 7 m

gab.

-

-

-

5.2.2.

ja kuģošanas līdzekļa garums ir 7 m vai lielāks

gab.

-

1

1

5.3.

Ūdensdrošs elektriskais lukturītis (ierobežotas redzamības apstākļos vai diennakts tumšajā laikā)

gab.

1

1

1

5.4.

Takelāžas nazis

gab.

-

1

1

5.5.

Airi

gab.

1-2

2

-

Piezīmes.

1. * Glābšanas vestu skaits airu laivās un motorlaivās atbilst cilvēku skaitam attiecīgajā kuģošanas līdzeklī.

2. ** Glābšanas vestu skaits kuterī atbilst cilvēku skaitam attiecīgajā kuterī.

2.tabula

Ieteicamās enkuru normas

Nr.
p.k.

Kuģošanas
līdzekļa garums
(m)

Enkura
minimālā masa
(kg)

Enkurķēdes vai troses minimālais diametrs (mm)

Enkurķēdes vai troses minimālais garums
(m)

ķēde

trose

1.

3

5

-

12

20

2.

4

6

-

12

20

3.

5

7

-

12

20

4.

6

8

-

12

20

5.

7

9

-

12

20

6.

8

10

-

12

20

7.

10

10

-

12

30

8.

11

10

-

12

30

9.

12

10

-

14

30

10.

13

12

-

14

40

11.

14

15

-

14

40

12.

15

18

8

16

40

13.

16

20

8

16

40

14.

17

22

8

16

40

15.

18

25

8

16

40

16.

19

25

8

16

40

17.

20

28

8

16

40

18.

21

30

10

18

40

19.

22

33

10

18

40

20.

23

35

12

20

40

21.

24

35

12

20

40

Piezīmes.

1. Enkurķēdes diametrs tiek mērīts pēc ķēdes posma diametra.

2. Troses diametrs dots neilona trosēm. Ja tiek izmantota cita materiāla trose, tās stiprībai jābūt ne mazākai kā attiecīga diametra neilona trosei.

Satiksmes ministrs A.Šlesers
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.158

(Pielikums grozīts ar MK 24.02.2009. noteikumiem Nr.170; MK 18.05.2010. noteikumiem Nr.449)

Satiksmes ministrs A.Šlesers
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 1.marta noteikumiem Nr.158
Rajoni, kuros noteikti ātruma ierobežojumi, un to punktu koordinātas

(Pielikums MK 24.02.2009. noteikumu Nr.170 redakcijā)

Punkta numurs

WGS 84

LKS 92

ģeogrāfiskais
platums

ģeogrāfiskais
garums

X koordināta

Y koordināta

Lielupe–Buļļupe (1.attēls)

1.

56°59.43009550N

23°55.82604717E

6316330.755

495772.944

2.

57°00.07709267N

23°55.75719883E

6317531.170

495704.462

3.

57°00.07623267N

23°56.16156517E

6317529.171

496113.853

4.

56°59.92167700N

23°56.95740500E

6317241.755

496919.373

5.

56°59.76036583N

23°56.94956000E

6316942.487

496911.207

6.

56°59.43261450N

23°56.38133533E

6316334.894

496335.301

Daugava–Buļļupe (2.attēls)

1.

57°01.67494950N

24°01.72260617E

6320493.753

501742.772

2.

57°01.75057567N

24°01.59547550E

6320634.008

501614.098

Vecmīlgrāvis (3.attēls)

1.

57°01.82966017N

24°07.90782283E

6320788.135

507999.838

2.

57°01.90846650N

24°07.76386483E

6320934.063

507853.928

3.

57°02.19030217N

24°08.25302933E

6321457.910

508347.714

4.

57°02.04833183N

24°08.36501000E

6321194.747

508461.517

Ķīšezers–Juglas ezers–Lielais Baltezers (4.attēls)

1.

57°00.26819600N

24°12.88015333E

6317903.980

513039.123

2.

57°00.14407700N

24°12.98158933E

6317674.032

513142.541

3.

56°59.50418017N

24°15.14892333E

6316494.395

515341.128

4.

56°59.55094883N

24°15.26045783E

6316581.581

515453.754

5.

57°01.09264884N

24°16.68558767E

6319447.440

516885.287

6.

57°01.17816783N

24°16.53860283E

6319605.497

516735.904

Lielais Baltezers–Mazais Baltezers (5.attēls)

1.

57°02.41328533N

24°18.76956200E

6321906.678

518982.973

2.

57°02.48959133N

24°18.74038483E

6322048.110

518952.816

3.

57°02.47556350N

24°19.20750800E

6322024.272

519425.355

4.

57°02.38498533N

24°19.21358500E

6321856.256

519432.289

KN170_PAGE_4.JPG (49648 bytes)

1.attēls

KN170_PAGE_5.JPG (69976 bytes)

2.attēls

KN170_PAGE_6.JPG (54934 bytes)

3.attēls

KN170_PAGE_7.JPG (68437 bytes)

4.attēls

KN170_PAGE_8.JPG (40627 bytes)

5.attēls

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 158Pieņemts: 01.03.2005.Stājas spēkā: 19.03.2005.Zaudē spēku: 01.05.2016. Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 46 (3204), 18.03.2005.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
103963
{"selected":{"value":"07.03.2014","content":"<font class='s-1'>07.03.2014.-30.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"07.03.2014","iso_value":"2014\/03\/07","content":"<font class='s-1'>07.03.2014.-30.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.05.2010","iso_value":"2010\/05\/22","content":"<font class='s-1'>22.05.2010.-06.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2009","iso_value":"2009\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2009.-21.05.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2005","iso_value":"2005\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2005.-28.02.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.03.2005","iso_value":"2005\/03\/19","content":"<font class='s-1'>19.03.2005.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
07.03.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)