1. Noteikumi nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības.

2. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas nozīmīgākās saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības ir:

2.1. vēsturiskā plānojuma (telpas) struktūrā:

2.1.1. ielas un laukumi, kuru izveidē nozīmīga ir ielu un laukumu apbūves līnija (būvlaide) un ēku dzegas augstuma līnija;

2.1.2. kvartālu iekšējā telpa ar apzaļumojumu;

2.2. Vecrīgas siluets;

2.3. arheoloģiskais kultūrslānis un arheoloģiskie elementi;

2.4. neapbūvējamas publiskās ārtelpas, kuru robežas nosaka lokālplānojumā:

2.4.1. Akadēmijas laukums;

2.4.2. Alberta laukums;

2.4.3. Dailes teātra apkārtne starp Bruņinieku, Brīvības un Šarlotes ielu;

2.4.4. Doma laukums;

2.4.5. Herdera laukums;

2.4.6. Jēkaba laukums;

2.4.7. Līvu laukums;

2.4.8. Pils laukums;

2.4.9. Rātslaukums;

2.4.10. Latviešu strēlnieku laukums;

2.4.11. Vašingtona laukums;

2.4.12. Vecpilsētas laukums;

2.4.13. Rīgas vēsturiskā centra ielas;

2.5. parki, dārzi un vēsturiskās kapsētas:

2.5.1. Esplanāde;

2.5.2. Grīziņkalns;

2.5.3. kanālmalas apstādījumi;

2.5.4. Kronvalda parks;

2.5.5. Lielie kapi, Pokrova kapi un Jēkaba kapi;

2.5.6. Vērmanes parks;

2.5.7. Viestura dārzs;

2.5.8. Ziedoņdārzs;

2.6. ielu un pagalmu apstādījumi saskaņā ar lokālplānojumu;

2.7. vēsturiskās ūdensteces un ūdens-tilpes:

2.7.1. Daugava Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas robežās;

2.7.2. Rīgas pilsētas kanāls;

2.8. vēsturiskā apbūve:

2.8.1. kultūrvēsturiski unikālas ēkas;

2.8.2. kultūrvēsturiski ļoti vērtīgas ēkas;

2.8.3. kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas.

(Grozīts ar MK 22.01.2008. noteikumiem Nr. 31; MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 419; MK 22.05.2018. noteikumiem Nr. 292)

3. Kultūrvēsturiskās vides būtiski pārveidojumi ir:

3.1. Rīgas vēsturiskajā centrā:

3.1.1. jauna apbūve, kas saistīta ar lokālplānojumā norādītās dabas un apstādījumu teritorijas samazināšanu;

3.1.2. jebkura zemesgabala apvienošana vai sadalīšana, ja tā ir pretrunā ar vēsturisko plānojuma struktūru;

3.1.3. kvartāla funkciju maiņa vai jebkura apbūve, kas vairākkārt palielina transporta novietošanas slodzi un pieplūdumu tajā;

3.1.4. ēku apjoma izmaiņas un netipiski apbūves risinājumi tradicionālajā apbūves vidē, arī jumtu konfigurācijas izmaiņas, kas negatīvi ietekmē publisko ārtelpu un no publiskās ārtelpas ir redzamas bez īpašām optiskām palīgierīcēm no šādiem skatu punktiem:

3.1.4.1. Sv.Pētera baznīcas torņa skatu platformas;

3.1.4.2. Doma baznīcas torņa zvana platformas;

3.1.4.3. Stacijas pulksteņa restorāna;

3.1.4.4. Republikas laukumā esošās augstceltnes augšējā stāva;

3.1.4.5. Nacionālās bibliotēkas ēkas augšējā stāva;

3.1.4.6. Salu tilta, Dzelzceļa tilta, Akmens tilta un Vanšu tilta;

3.1.4.7. Balasta dambja visā tā garumā;

3.1.4.8. AB, CD un EF dambja;

3.1.4.9. Daugavas lejpus Rīgas vēsturiskā centra;

3.1.4.10. skatu punktiem, kas vērsti uz ielu perspektīvu noslēgumiem;

3.1.4.11. viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija" augšējā stāva;

3.1.4.12. Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnes augšējā stāva;

3.1.5. jaunu ēku būvniecība, ja to atsevišķu daļu augstums pārsniedz 24 metrus;

3.1.6. ar publiskiem pasākumiem saistītu par 10 metriem augstāku īslaicīgu konstrukciju uzstādīšana publiskajā ārtelpā uz laiku, kas pārsniedz piecas dienas, izņemot konstrukcijas, kas paredzētas preču pārdošanai publisko pasākumu laikā, kā arī pārvietojamās skatuves;

3.2. Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā - jauna apbūve, kas saistīta ar pilsētas lokālplānojumā norādītās dabas un apstādījumu teritorijas un vēsturisko ūdenstilpju samazināšanu.

(Grozīts ar MK 22.01.2008. noteikumiem Nr. 31; MK 02.08.2011. noteikumiem Nr. 606; MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 419; MK 22.05.2018. noteikumiem Nr. 292)

4. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ēkas un būves remontējamas un restaurējamas laikus. Kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām, veicot remontu (labošanu), konservāciju un restaurāciju, saglabājams ēkas apjoms, jumta forma, fasāžu apdare, oriģinālie vēsturiskie logi un durvis, konstruktīvā sistēma un plānojums, kā arī kultūrvēsturiski vērtīgie interjeri un iekārtas. Ja kultūrvēsturiski unikāla, ļoti vērtīga vai vērtīga ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās atjaunošana un restaurācija un ir zudusi attiecīgās ēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma un būvmateriāla ēkas būvniecība, saglabājot esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības.

(MK 22.01.2008. noteikumu Nr. 31 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 419; MK 22.05.2018. noteikumiem Nr. 292)

4.¹ Ēkās ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, ēkās bez kultūrvēsturiskas vērtības un vidi degradējošās ēkās, neveicot citus fasādes būvdarbus, ir pieļaujama logu nomaiņa un lodžiju aizstiklošana Ēku būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.606 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.419)

5. Ēku pārbūve nav pieļaujama, ja:

5.1. ēka ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis un tās pārbūve iznīcina ēkas kultūrvēsturisko vērtību;

5.2. ēka pēc iecerētās pārbūves neiekļausies pilsētvidē formas, mēroga, proporciju un lietoto materiālu dēļ.

(MK 28.07.2015. noteikumu Nr.419 redakcijā)

6. Pārbūvējot ēku, aizliegts:

6.1. vienkāršot fasāžu arhitektūru;

6.2. mainīt oriģinālos vēsturiskos logus un ārdurvis ēku fasādēs, kas redzamas no publiskās ārtelpas (izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu tās ir mazvērtīgas vai to oriģinālo daļu zudums ir lielāks par 50 %), kā arī lietot spoguļstiklus un plastmasas apdari;

6.3. kultūrvēsturiski unikālām un ļoti vērtīgām ēkām mainīt jumtu formu un seguma veidu un izbūvēt jaunus no publiskās ārtelpas redzamus jumta logus;

6.4. kultūrvēsturiski vērtīgām ēkām mainīt jumtu formu un seguma veidu, ja tas degradē kultūrvēsturisko vidi skatos no publiskās ārtelpas.

(Grozīts ar MK 22.01.2008. noteikumiem Nr.31; MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.419)

7. Lai noteiktu attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības, Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona sadalīta šādās daļās (1. un 2.pielikums), kurās noteikti attiecīgi apbūves ierobežojumi:

7.1. Vecrīga (daļa Nr.1):

7.1.1. jaunu ēku būvniecība pieļaujama vietās, kur jaunas ēkas nav pretrunā ar vēsturisko telpas struktūru vai tās vēlākiem kvalitatīviem pārveidojumiem. Saglabājams apkārtējās vēsturiskās apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma, respektējami tradicionālie materiāli;

7.1.2. projektējot jaunu apbūvi starp kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām, tās augstums katrā konkrētā gadījumā nosakāms pēc ielas ainavas telpiskās analīzes, pilsētvidē saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un tradicionālo ielu un laukumu telpas ainavu. Augstumu saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Rīgas pilsētas būvvalde, bet tas nedrīkst pārsniegt augstāko blakus esošo ēku vairāk kā par vienu stāvu un lokālplānojumā noteikto maksimālo ēkas augstumu;

7.1.3. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku apjomiem;

7.1.4. kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām saglabājama vēsturiskā jumta forma. Izņēmumi pieļaujami, ja pārveidojumi uzlabo jumtu ainavu vai tie nepieciešami ēkas saglabāšanai. Tie iepriekš saskaņojami ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Rīgas pilsētas būvvaldi un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi;

7.2. bulvāru loks (daļa Nr.2):

7.2.1. nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, izņemot detālplānojumā paredzētās būves, kas nepieciešamas parku un esošo ēku funkcionēšanai;

7.2.2. projektējot jaunu apbūvi starp kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām, tās augstums katrā konkrētā gadījumā nosakāms pēc ielas ainavas telpiskās analīzes, pilsētvidē saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un tradicionālo ielu un laukumu telpas ainavu. Augstumu saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Rīgas pilsētas būvvalde, bet tas nedrīkst pārsniegt augstāko blakus esošo ēku vairāk kā par vienu stāvu un lokālplānojumā noteikto maksimālo ēkas augstumu;

7.2.3. kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām saglabājama vēsturiskā jumta forma. Izņēmumi pieļaujami, ja pārveidojumi uzlabo jumtu ainavu vai tie nepieciešami ēkas saglabāšanai. Tie iepriekš saskaņojami ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Rīgas pilsētas būvvaldi un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi;

7.3. Rīgas vēsturiskā centra kodols (daļa Nr.3):

7.3.1. jaunu ēku būvniecība pieļaujama, respektējot attiecīgajā kvartālā esošo vaļējās vai slēgtās apbūves veidu;

7.3.2. projektējot jaunu apbūvi starp kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām, tās augstums katrā konkrētā gadījumā nosakāms pēc ielas ainavas telpiskās analīzes, pilsētvidē saglabājot vēsturiskās apbūves mērogu un tradicionālo ielu un laukumu telpas ainavu. Augstumu saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Rīgas pilsētas būvvalde, bet tas nedrīkst pārsniegt augstāko blakus esošo ēku vairāk kā par vienu stāvu un lokālplānojumā noteikto maksimālo ēkas augstumu;

7.3.3. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku apjomiem;

7.3.4. kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām saglabājama vēsturiskā jumta forma. Izņēmumi pieļaujami, ja pārveidojumi uzlabo jumtu ainavu vai tie nepieciešami ēkas saglabāšanai. Tie iepriekš saskaņojami ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Rīgas pilsētas būvvaldi un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi;

7.4. Centrāltirgus (daļa Nr.4):

7.4.1. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku apjomiem;

7.4.2. Centrāltirgus un spīķeru teritorijā jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai tad, ja tiek saglabāti vēsturiskie atklātie tirdzniecības laukumi un esošo vēsturisko ēku dominējošā loma;

7.4.3. pārbūvējot esošo apbūvi, nedrīkst būtiski izmainīt vēsturisko jumtu formu, ja tas neatbilst ēkas arhitektoniskajam stilam;

7.5. Rīgas vēsturiskā centra kodola ārējās daļas (daļa Nr.5):

7.5.1. projektējot jaunu apbūvi, saglabājams apkārtējās vēsturiskās apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma, respektējami tradicionālie materiāli;

7.5.2. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku apjomiem;

7.5.3. Citadelē jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai tad, ja netiek aizsegts Vecrīgas siluets skatā no Daugavas;

7.5.4. (svītrots ar MK 22.01.2008. noteikumiem Nr.31);

7.6. Rīgas centra perifērija (daļa Nr.6):

7.6.1. starp kultūrvēsturiski unikālām, ļoti vērtīgām un vērtīgām ēkām, projektējot jaunu apbūvi, pilsētvidē saglabājams vēsturiskās apbūves mērogs un tradicionālā ielu un laukumu telpas ainava. Jaunas apbūves augstums katrā konkrētā gadījumā nosakāms pēc ielas ainavas telpiskās analīzes. Augstumu saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Rīgas pilsētas būvvalde;

7.6.2. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku apjomiem;

7.6.3. projektējot jaunu apbūvi, saglabājams apkārtējās vēsturiskās apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma un respektējami tradicionālie materiāli;

7.7. Ķīpsalas vēsturiskā daļa (daļa Nr.7):

7.7.1. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku apjomiem;

7.7.2. projektējot vairāk nekā divus stāvus augstas jaunbūves, to augstums katrā konkrētā gadījumā nosakāms, veicot apkārtējās pilsētvides telpisko analīzi. Jaunbūvju augstumu saskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Rīgas pilsētas būvvalde;

7.7.3. pārbūvējot esošo apbūvi, nav pieļaujamas vēsturiskā jumta formas izmaiņas, kas neatbilst ēkas arhitektoniskajam stilam vai pazemina jumtu ainavas kvalitāti;

7.7.4. saglabājams un papildināms apzaļumojums un publiska pieeja Daugavai;

7.8. Andrejsala-Pētersala-Citadeles rietumu daļa (daļa Nr.8):

7.8.1. jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai tad, ja netiek aizsegts Vecrīgas siluets skatā no Daugavas un saglabāta publiska pieeja Daugavai;

7.8.2. publisko ārtelpu tīkls saistāms ar Viesturdārzu, nodrošināma pieeja Daugavai;

7.9. Daugavas salas: Ķīpsala (izņemot vēsturisko daļu), Klīversala un Mūkusala, Lucavsalas gals un Zaķusalas gals, kas ietilpst aizsardzības zonā (daļa Nr.9):

7.9.1. jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai tad, ja tiek veidota publiska ārtelpas sistēma un nodrošināta iespēja no publiskiem skatu punktiem redzēt Vecrīgas panorāmu;

7.9.2. apbūves akcenti ir pieļaujami atsevišķās no centra tālākās vietās atbilstoši detālplānojumam, bet ne augstāki par 121 m;

7.10. pilsētas ganības (daļa Nr.10):

7.10.1. jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai saskaņā ar lokālplānojumu;

7.10.2. apbūves augstums atsevišķās no centra tālākās vietās var būt palielināts, ja tas neietekmē Vecrīgas panorāmas vizuālo uztveri;

7.11. Daugava un upes abas krastmalas, ieskaitot Āgenskalna līča piekrasti, Zaķusalas, Andrejsalas, Ķīpsalas, Klīversalas, Mūkusalas un Lucavsalas piekrasti (daļa Nr.11):

7.11.1. saglabājamas neapbūvētas kā publiskā ārtelpa, izņemot gadījumu, ja pieņemts Ministru kabineta lēmums par nacionālo interešu objekta būvniecību;

7.11.2. veidojot kopējo telpu gar krastmalu, pieļaujamas hidrobūves, kas nepieciešamas akvatorijas ekspluatācijai, un demontējamas ēkas (kuģu, laivu piestātnes, kafejnīcas), kas veicina ūdenstilpes izmantošanu;

7.11.3. Andrejostā pieļaujama stacionāra būvniecība, kas saistīta ar kuģniecību.

(Grozīts ar MK 14.06.2005. noteikumiem Nr. 420; MK 22.01.2008. noteikumiem Nr. 31; MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 419; MK 22.05.2018. noteikumiem Nr. 292)

8. Lai aizsargātu kultūras mantojumu, papildus šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām jāievēro šādas prasības:

8.1. daļās Nr.1, 2, 3, 4 un 5 pirms darbu uzsākšanas vai to laikā nodrošināmi arheoloģiskās izpētes darbi, ja būvniecības gaitā paredzama arheoloģiskā kultūrslāņa vai arheoloģisko liecību atsegšana;

8.2. daļās Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6 un 7 jaunbūves vai teritorijas labiekārtojuma projekta dokumentācijai pievienojama attiecīgās teritorijas attīstības analīze;

8.3. daļās Nr.1, 2, 3 un 7 vēsturiskā uzslāņojuma (karogu turētāji, vēja rādītāji, piemiņas, informācijas un citas zīmes) demontāža pieļaujama tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju;

8.4. daļās Nr.1, 2, 3, 4, 5 un 7 aizliegts:

8.4.1. nomainīt oriģinālās ārdurvis un logus, izņemot gadījumus, ja to praktiskā saglabāšana nav iespējama vai tie nav redzami no publiskās ārtelpas. Ja oriģinālās ārdurvis vai logi jau nomainīti ar ēkas stilam neatbilstošiem, pēc saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju atļauts tos nomainīt ar jauniem, kas pēc dalījuma, formas un detaļām atbilst attiecīgās ēkas stilam;

8.4.2. aizsegt logu un durvju ailas ar necaurredzamām žalūzijām (izņemot logu un durvju ailas ēkās, kurās tādas bijušas līdz 1940.gadam);

8.4.3. iestrādāt oriģinālo durvju vērtnēs telekomunikāciju ierīces vai ciparu kodu atslēgas. Tās iestrādājamas sienās, nebojājot ēkas dekoratīvo apdari;

8.4.4. mainīt jumtu segumu ar to celtniecības laikam neraksturīgiem materiāliem unikālās, ļoti vērtīgās un vērtīgās ēkās;

8.4.5. izvietot uz ēkām tādas tehniskās ietaises (vēdināšanas ietaises, telekomunikācijas, satelīttelevīzijas antenas) un reklāmu, kas pārveido ēkas siluetu vai traucē kultūrvēsturisku vērtību uztveri;

8.5. daļās Nr.1, 2, 3, 4, 5 un 11 (Daugavas krastmala labā krasta teritorijā starp Dzelzceļa tiltu un Vanšu tiltu) aizliegta ar publiskiem pasākumiem saistīta publiskās ārtelpas pārveidošana, uzstādot kultūrvēsturiskās vides kontekstam mēroga, formas un vidē dominējošā kolorīta ziņā neatbilstošas konstrukcijas, kas bojā Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskās vērtības vai negatīvi ietekmē kultūrvēsturisko vidi, traucējot kultūrvēsturisko vērtību uztveri.

(Grozīts ar MK 22.01.2008. noteikumiem Nr.31; MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.606; MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.419)

9. Ēku un būvju pārbūves, restaurācijas un attīstības projektus Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā īsteno, ievērojot normatīvos aktus un šo noteikumu 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētās prasības, kā arī saskaņojot projektu un saņemot atļauju Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā šādos gadījumos:

9.1. ja paredzēta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošo kultūras pieminekļu pārveidošana;

9.2. ja paredzēta ēku fasāžu vai jumtu pārveidošana daļās Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6 un 7;

9.3. ja paredzētas jaunbūves daļās Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6, 7 un 11;

9.4. ja daļās Nr.8, 9 un 10 paredzētas jaunbūves, kuru galvenās dzegas augstums pārsniedz 21,3 metrus;

9.5. ja daļās Nr.8, 9, 10 un 11 paredzētas jaunbūves, kuru augstums pārsniedz 24 metrus vai kuru apbūves laukums pārsniedz 3000 m²;

9.6. ja labiekārtošanas projekti daļās Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6 un 7 paredz ielu, laukumu un pagalmu šķērsprofilu pārveidošanu un to ieseguma materiālu nomaiņu, citu stacionāru labiekārtošanas elementu vai arhitektūras formu uzstādīšanu.

(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.419)

9.¹ Ar publiskiem pasākumiem saistītu publiskās ārtelpas pārveidošanu daļās Nr. 1, 2, 3, 4, 5 un 11 (Daugavas krastmala labā krasta teritorijā starp Dzelzceļa tiltu un Vanšu tiltu) īsteno, ievērojot šo noteikumu 8.5. apakšpunktā minētās prasības un šo noteikumu 3.1.6. apakšpunktā minētajos gadījumos, ja saņemts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pozitīvs atzinums. Atzinumu par minētās publiskās ārtelpas īstermiņa pārveidošanu (līdz pieciem gadiem) sniedz Rīgas pašvaldības par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgā institūcija, bet, ja tādas nav, – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Attiecīgā institūcija atzinumu sniedz četru darbdienu laikā.

(MK 22.05.2018. noteikumu Nr. 292 redakcijā)

10. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ja nepieciešams, iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par riska faktoriem un prioritāriem pasākumiem Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanā.

(Grozīts ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.419)

11. Ja tiek nojauktas ēkas vai demontētas to daļas, ēku kultūrvēsturiski vērtīgās detaļas saglabā objektā. Ja tas nav iespējams, ēkas īpašnieks tās pārvieto saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumu, lai izmantotu citu objektu restaurācijā.

12. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija:

12.1. konsultējoties ar Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk – UNESCO) Pasaules mantojuma komiteju, izstrādā kritērijus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas būtiskiem pārveidojumiem;

12.2. konsultējoties ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabājamās un autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības;

12.3. pēc ēkas īpašnieka vai valdītāja ierosinājuma, saskaņojot ar Rīgas pilsētas būvvaldi un, ja nepieciešams, konsultējoties ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi, nosaka ēku (būvju un atsevišķu to elementu) kultūrvēsturisko vērtību atbilstoši šādiem vērtību līmeņiem:

12.3.1. kultūrvēsturiski unikālas ēkas;

12.3.2. kultūrvēsturiski ļoti vērtīgas ēkas;

12.3.3. kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas;

12.3.4. ēkas ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību;

12.3.5. ēkas bez kultūrvēsturiskas vērtības;

12.3.6. vidi degradējošas ēkas.

(MK 22.01.2008. noteikumu Nr. 31 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr. 419; MK 22.05.2018. noteikumiem Nr. 292)

13. Valsts kultūras pieminekļu inspekcija un Rīgas pilsētas būvvalde izvērtē attīstības un ēku pārbūves projektus, ņemot vērā ēku, būvju un to atsevišķu elementu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņus. Ja ēkai nav noteikts kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, to nosaka saskaņā ar šo noteikumu 12.3.apakšpunktu pēc attiecīgā būvniecības vai tās ieceres pieteikuma saņemšanas, par novērtēšanai nepieciešamo laiku pagarinot Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā būvniecības pieteikuma izskatīšanu.

(MK 22.01.2008. noteikumu Nr.31 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2015. noteikumiem Nr.419)

14. Šo noteikumu 6.3. un 6.4.apakš­punkts neattiecas uz tiem ēku un būvju pārbūves (rekonstrukcijas), restaurācijas un attīstības projektiem, kuru īstenošanai līdz šo noteikumu 6.3. un 6.4.apakšpunkta spēkā stāšanās dienai saņemta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.

(MK 22.01.2008. noteikumu Nr. 31 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.05.2018. noteikumiem Nr. 292)

15. Ēku un būvju pārbūves (rekonstrukcijas), restaurācijas un attīstības projektiem, kuru īstenošana ir saskaņota ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai vai ir saņemta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja attiecīgo darbību veikšanai, piemēro normatīvo aktu prasības, kas bija spēkā projekta saskaņošanas vai atļaujas saņemšanas dienā.

(MK 22.01.2008. noteikumu Nr. 31 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.05.2018. noteikumiem Nr. 292)

16. Rīgas dome nodrošina Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma saskaņošanu ar šo noteikumu grozījumiem, kas paredz aizstāt 7.3.apakšpunktā vārdus "jūgendstila centrs" ar vārdiem "Rīgas vēsturiskā centra kodols", gada laikā no noteikumu grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(MK 22.01.2008. noteikumu Nr.31 redakcijā)