Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr.118

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11 40.§)

Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu
(Grozīta ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes ūdeņiem.

2. Pasākumi, kas veikti šo noteikumu prasību īstenošanai, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.

3. Ja uz vienu ūdenstilpi vai ūdensteci attiecas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikti atšķirīgi ūdens kvalitātes normatīvi, piemēro tos kvalitātes normatīvus, kuri nosaka stingrākas prasības.

II. Ūdens kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņiem

4. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka prioritāro vielu (1.pielikuma 1.tabula) un bīstamo vielu (1.pielikuma 2.tabula) koncentrāciju robežlielumus ūdenī un prioritāro vielu koncentrāciju robežlielumus biotā (1.pielikuma 3.tabula), attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamajiem virszemes ūdeņiem.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

5. Piemērojot šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētos ūdens kvalitātes normatīvus un 1.pielikuma 3.tabulā minētos kvalitātes normatīvus biotai, ņem vērā:

5.1. ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu;

5.2. nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām ūdens videi īpaši bīstamajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar pārējām šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām prioritārajām vielām un 2.tabulā minētajām vielām;

5.3. ka šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētie vides kvalitātes normatīvi ir izteikti kā piesārņojošās vielas vai vielu grupas kopējā koncentrācija visā ūdens paraugā;

5.4. ka vides kvalitātes normatīvi metāliem attiecas uz koncentrāciju šķīdumā – ūdens fāzi, kuru iegūst, paraugu filtrējot caur 0,45 μm filtru vai veicot līdzīgu priekšapstrādi. Novērtējot ūdens atbilstību metālu un to savienojumu vides kvalitātes normatīviem, var ņemt vērā metālu dabisko fona koncentrāciju, ja tā neļauj ievērot atbilstību vides kvalitātes normatīviem, kā arī ūdens cietību, izšķīdušo organisko oglekli, ūdeņraža jonu koncentrāciju (pH vērtību, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms) vai citus ūdens kvalitātes rādītājus, kas ietekmē metālu biopieejamību. Gadījumi, kuros vides kvalitātes normatīvs attiecas uz metāla biopieejamības koncentrāciju, ir noteikti šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā;

5.5. ka attiecībā uz tām prioritārām vielām, kurām vides kvalitātes normatīvi norādīti šo noteikumu 1. pielikuma 3. tabulā, virszemes ūdeņu kvalitāti vērtē, piemērojot attiecīgus vides kvalitātes normatīvus biotai. Pārējām šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām vielām virszemes ūdeņu kvalitātes vērtēšanai piemēro attiecīgus ūdens kvalitātes normatīvus;

5.6. ka virszemes ūdeņu kvalitāti var vērtēt, piemērojot prioritārām un bīstamām vielām vides kvalitātes normatīvus citā ūdens vides segmentā jeb matricā – ūdenī, sedimentos vai biotas organismos – vai citā biotas taksonā, kas ir konkrēts ūdens vides taksons, kuram taksonomiskajā rangā atbilst apakštips, klase vai līdzvērtīgs rangs, nekā norādīts šo noteikumu 5.5. apakšpunktā un 1. pielikuma 3. tabulā, ja tiek ievērotas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteiktās prasības attiecībā uz alternatīvā monitoringa izpildi un testēšanas metožu veiktspēju;

5.7. ka gadījumos, ja konkrētām prioritārām vai bīstamām vielām tiek pārsniegti vides kvalitātes normatīvi biotā vai sedimentos, līdztekus šo vielu monitoringam minētajās matricās veic monitoringu arī ūdenī, ja tām izmērītās vai aprēķinātās koncentrācijas vidē vai minēto vielu emisijas liecina par iespējamu akūtas iedarbības risku virszemes ūdeņiem vai risku, ko šādi ūdeņi varētu radīt. Virszemes ūdeņu kvalitātes vērtēšanai piemēro vides kvalitātes normatīvus – attiecīgas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, ja tādas ir noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr. 897 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

5.¹ Virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

5.¹1. dažādos gadalaikos katrā ūdensobjekta reprezentatīvā monitoringa vietā mērīto prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju vidējā aritmētiskā vērtība nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto gada vidējo koncentrāciju;

5.¹2. katrā reprezentatīvā ūdensobjekta monitoringa vietā mērītā vienreizējā prioritāro vielu koncentrācija nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju;

5.¹3. prioritāro vielu koncentrācija biotā nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulā noteikto vides kvalitātes normatīvu.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

5.² Šo noteikumu 5.¹1. apakšpunktā minēto koncentrāciju vidējo aritmētisko vērtību virszemes ūdeņu kvalitātes novērtējumā neņem vērā, ja konkrētas prioritāras vai bīstamas vielas monitoringā koncentrācijas ir noteiktas ar labāko pieejamo analītisko metodi, kas nerada pārmērīgas izmaksas, bet aprēķinātā vidējā aritmētiskā vērtība ir mazāka par izmantotās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu un pielietotās analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robeža ir lielāka par šo noteikumu 1. pielikumā attiecīgajai prioritārai vai bīstamai vielai norādīto vides kvalitātes normatīvu.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā ietverto informāciju un, ja nepieciešams, papildina to, pamatojoties uz:

6.1. datiem par ķīmiskās vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;

6.2. ķīmisko vielu riska novērtējuma rezultātiem;

6.3. attiecīgās ķīmiskās vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;

6.4. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumu.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

7. Par šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā ietvertās informācijas izvērtēšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē sabiedrību, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas, kā arī citas attiecīgās institūcijas.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

7.¹ Ja Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešams noteikt stingrākus vides kvalitātes normatīvus piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību” 5.pielikumā, piemēro šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

III. Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem

(Nodaļa stājas spēkā 01.01.2003.; sk. 48. punktu)

8. Prioritārie zivju ūdeņi ir saldūdeņi, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Prioritārie zivju ūdeņi noteikti šo noteikumu 2.¹ pielikumā.

(MK 01.10.2002. noteikumu Nr. 446 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

9. Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz dabiskiem vai mākslīgiem dīķiem, kurus izmanto intensīvai zivju audzēšanai.

10. Prioritāros zivju ūdeņus iedala:

10.1. lašveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci;

10.2. karpveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci.

11. Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei noteikto paraugu ņemšanas biežumu virszemes ūdeņu monitoringam. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja prasībām, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem parametriem, atbilst visi paraugi un nav apstākļu, kas rada kaitējumu zivju populācijai.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

12. Novērtējot prioritāro zivju ūdeņu kvalitāti, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

13. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes neatbilstība šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa augsnes sastāvā esošas vielas, kas dabisku procesu dēļ nonāk ūdeņos (turpmāk — dabiskā ūdeņu bagātināšanās).

IV. Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem

(Nodaļa svītrota ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509)

14. (Svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509)

15. (Svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509)

16. (Svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509)

17. (Svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509)

18. (Svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509)

V. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem

19. Dzeramā ūdens ieguvei un centralizētai piegādei izmanto Daugavas upes ūdeņus no Rīgas HES ūdenskrātuves, kuriem piemēro intensīvu fizikālu un ķīmisku attīrīšanu, pastiprinātu attīrīšanu un dezinfekciju.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

20. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

21. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. Kvalitātes normatīvus piemēro pirms ūdeņu attīrīšanas.

(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

22. Lai kontrolētu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 7. pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

22.1. šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;

22.2. pārējām šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajām prasībām atbilst 90 % paraugu;

22.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, temperatūru, pH un izšķīdušo skābekli), bet tas nerada kaitējumu cilvēku veselībai;

22.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.

(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

23. Nosakot šo noteikumu 22.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.

24. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu neatbilstība šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa plūdi, cita dabas katastrofa vai dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.

VI. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem

(Nodaļa MK 04.10.2005. noteikumu Nr.752 redakcijā)

25. Šo noteikumu 9.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes izmanto par dzeramo ūdeni un kuros vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m³ dienā, kā arī pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes paredzēts izmantot par dzeramo ūdeni. Ja hlorīdjonu, sulfātjonu, elektrovadītspējas, dzelzs vai permanganāta indeksa kvalitātes normatīvi ir pārsniegti dabisku procesu dēļ, nav pieļaujama tieša vai netieša emisija vai citas darbības, kas varētu izraisīt attiecīgo parametru vērtību palielināšanos konkrētajā ūdens horizontā vai to kompleksā.

(Grozīts ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509)

26. Šo noteikumu 10.pielikuma 1.tabulā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai, izņemot šo noteikumu 25.punktā minētos pazemes ūdeņu horizontus un to kompleksus. Ja novērtēšanas rezultāti liecina, ka:

26.1. piesārņojuma līmenis ir pārsniedzis mērķlieluma un robežlieluma vidējo aritmētisko vērtību, šajā teritorijā veic pasākumus, lai precizētu piesārņojuma areāla robežas, novērtētu, vai piesārņojums nerada risku cilvēku veselībai un videi, kā arī novērstu turpmāku pazemes ūdeņu piesārņošanu;

26.2. piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu, tad, ņemot vērā ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos, hidrodinamiskos apstākļus un antropogēnās iedarbības radīto slodzi attiecīgajā teritorijā, novērtē, vai vides sanācija ir nepieciešama un tehniski iespējama bez tādu pasākumu īstenošanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī novērtē, vai pasākumiem piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi augstas izmaksas. Pamatojoties uz veikto novērtējumu, pazemes ūdeņu attīrīšanas pakāpi katram piesārņojuma areālam nosaka individuāli. Sanāciju veic saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” un Vides aizsardzības likumu.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

26.¹ Ja piesārņotajās vietās, kuras ir reģistrētas atbilstoši normatīvajos aktos par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtību noteiktajām prasībām, pazemes ūdeņus saskaņā ar sanācijas programmu nav iespējams attīrīt līdz šo noteikumu 10.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem robežlielumiem, tos attīra vismaz tiktāl, lai pazemes ūdeņi atbilstu šo noteikumu 10.pielikuma 2.tabulā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

VII. Ūdens kvalitātes monitorings

27. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) nosaka konkrētas paraugu ņemšanas vietas, to attālumu līdz tuvākajai piesārņojošo vielu emisijas vietai un paraugu ņemšanas dziļumu prioritāro un bīstamo vielu un prioritāro zivju ūdeņu monitoringam.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

28. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Veicot šo noteikumu 1., 3., 6., 9. un 10. pielikumā norādīto parametru analīzi, ievēro normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteiktās prasības attiecībā uz fizikāli ķīmisko un ķīmisko parametru testēšanas metožu veiktspēju un kvalitātes kontroles un nodrošinājuma procedūrām.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

29. Operators, kas virszemes vai pazemes ūdeņos novada prioritārās vai bīstamās vielas, veic prioritāro un bīstamo vielu emisijas monitoringu. Monitoringu un kontroli veic saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

30. Vides valsts monitoringa vajadzībām Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde apzina prioritāro vai bīstamo vielu emisijas ietekmētās teritorijas. Centrs apkopo savākto informāciju un ietekmētajās teritorijās kontrolē ūdeņu piesārņojumu ar prioritārajām un bīstamajām vielām, ievērojot Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" prasības.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

31. Centrs veic prioritāro zivju ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma prasībām.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

32. Ja monitoringa dati liecina, ka lašveidīgo zivju ūdeņos skābekļa koncentrācija ir mazāka par 6 mg/l, bet karpveidīgo zivju ūdeņos — mazāka par 4 mg/l, centrs un Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes noskaidro skābekļa koncentrācijas pazemināšanās iemeslus un veic pasākumus, lai novērstu kaitējumu zivju populācijai.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

33. Ja monitoringa dati liecina, ka prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, centram ir tiesības samazināt paraugu ņemšanas biežumu. Ja centrs konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tam ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

34. (Svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509.)

35. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 6. un 7. pielikumā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

36. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugus ņem ūdens ņemšanas vietās pirms ūdens novadīšanas uz attīrīšanas iekārtām. Ūdens paraugu ņemšanai lietotie trauki, kā arī reaģenti un metodes, kas tiek izmantotas parauga daļas konservēšanai, paraugu transportēšana, uzglabāšana un konservēšana nedrīkst būtiski ietekmēt analīžu rezultātus. Analīzes veic pēc parauga izkāšanas caur stiepļu sietu, lai to atbrīvotu no peldošiem gružiem, tai skaitā koka un plastmasas gabaliem.

37. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugu ņemšanas un analīžu biežums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 7.pielikumā noteikto minimālo biežumu gadā. Paraugus ņem visu gadu ar vienādiem laika intervāliem, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ūdeņu kvalitāti.

38. Ja monitoringa dati liecina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atsevišķos parametros ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, institūcijai, kura nosaka paraugu ņemšanas biežumu, ir tiesības atļaut operatoram attiecīgos paraugus ņemt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 7.pielikumā, ievērojot normatīvo aktu par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, monitoringa un kontroles kārtību.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1118 redakcijā)

39. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un ūdens ieguves atradņu pases nosacījumiem.

40. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

VIII. Pasākumi piesārņojuma novēršanai

41. Ja monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka konkrētajā ūdensobjektā ir pārsniegti ūdens kvalitātes normatīvu robežlielumi vai ka ūdensobjektam noteiktie vides kvalitātes mērķi netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod vides aizsardzības institūcijām:

41.1. izpētīt neatbilstības cēloņus;

41.2. pārskatīt attiecīgos nosacījumus, kuri ietverti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai, samazinot noteiktos emisijas limitus;

41.3. pārskatīt monitoringa programmas un izdarīt tajās grozījumus;

41.4. veikt citus pasākumus, kas novērstu turpmāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un veicinātu tās uzlabošanos.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

42. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 41.punktā minētos pasākumus, ja neatbilstības cēloņi ir nepārvaramas varas apstākļi, tai skaitā lieli plūdi vai ilgstošs sausums, un ir ievērotas Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības par īslaicīgiem izņēmumiem vides kvalitātes mērķu sasniegšanai.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

43. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

IX. Informēšana

44. Lai sabiedrību un valsts un pašvaldību iestādes informētu par ūdens vides aizsardzību, centrs:

44.1. katru gadu sagatavo pārskatu par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultātiem un to izvērtējumu, ietverot informāciju par šo noteikumu 35. punktā noteikto prasību izpildi;

44.2. nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas tiek sniegta Eiropas Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

45. Lai informētu Eiropas Komisiju, centrs atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sniedz informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli, pasākumiem to aizsardzībai un progresu.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

46. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

47. Ja šajos noteikumos noteiktie kvalitātes normatīvi nav sasniegti vai plānotajos termiņos netiks sasniegti pārrobežas ūdeņos, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde informē Vides pārraudzības valsts biroju, kas savukārt informē attiecīgās valstis.

(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752)

X. Noslēguma jautājumi

48. Šo noteikumu III nodaļa, 16., 30., 31., 32., 33. un 34.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

49. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

50. (Svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

51. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

52. Šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2., 5., 15., 22., 23. un 28. punktā minētajām vielām vides kvalitātes normatīvus piemēro ar 2015. gada 22. decembri, lai attiecībā uz minētajām vielām līdz 2021. gada 22. decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

53. Šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punktā minētajām vielām vides kvalitātes normatīvus piemēro ar 2018. gada 22. decembri, lai attiecībā uz minētajām vielām novērstu virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes pasliktināšanos un līdz 2027. gada 22. decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti.

(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 04.10.2005. noteikumu Nr. 752 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1975.gada 16.jūnija Direktīvas 75/440/EEK par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens kvalitāti dalībvalstīs;

2) (svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509);

3) (svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvas 2006/44/EK par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi;

5) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);

6) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā;

8) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);

9) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);

10) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Direktīvas 2006/11/EK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

1.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Prioritāro un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos, kā arī prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu biotas organismos

(Pielikums MK 11.08.2009. noteikumu Nr. 897 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527; sk. noteikumu 52. un 53. punktu)

I. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos

1. tabula

Nr. p. k.	Vielas nosaukums	CAS numurs⁽¹⁾	Robežlielums GVK⁽²⁾ (μg/l)		Robežlielums MPK⁽⁵⁾ (μg/l)
Nr. p. k.	Vielas nosaukums	CAS numurs⁽¹⁾	iekšzemes virszemes ūdeņi⁽³⁾	citi virszemes ūdeņi⁽⁴⁾	iekšzemes virszemes ūdeņi⁽³⁾	citi virszemes ūdeņi⁽⁴⁾
1	2	3	4	5	6	7
1.	Alahlors	15972-60-8	0,3	0,3	0,7	0,7
2.	Antracēns^(X)	120-12-7	0,1	0,1	0,1	0,1
3.	Atrazīns	1912-24-9	0,6	0,6	2,0	2,0
4.	Benzols	71-43-2	10	8	50	50
5.	Bromdifenilēteri^{(6), (X)}	32534-81-9			0,14	0,14
6.	Kadmijs un tā savienojumi^(X) (atkarībā no ūdens cietības pakāpes)⁽⁷⁾	7440-43-9	≤ 0,08 (1. pakāpe) 0,08 (2. pakāpe) 0,09 (3. pakāpe) 0,15 (4. pakāpe) 0,25 (5. pakāpe)	0,2	≤ 0,45 (1. pakāpe) 0,45 (2. pakāpe) 0,6 (3. pakāpe) 0,9 (4. pakāpe) 1,5 (5. pakāpe)	≤ 0,45 (1. pakāpe) 0,45 (2. pakāpe) 0,6 (3. pakāpe) 0,9 (4. pakāpe) 1,5 (5. pakāpe)
7.	C_10-13 hloralkāni^{(X), (8)}	85535-84-8	0,4	0,4	1,4	1,4
8.	Hlorfenvinfoss	470-90-6	0,1	0,1	0,3	0,3
9.	Hlorpirifoss (etil-hlorpirifoss)	2921-88-2	0,03	0,03	0,1	0,1
10.	1,2-dihloretāns	107-06-2	10	10	nepiemēro	nepiemēro
11.	Dihlormetāns	75-09-2	20	20	nepiemēro	nepiemēro
12.	Di(2-etilheksil)-ftalāts (DEHP)^(X)	117-81-7	1,3	1,3	nepiemēro	nepiemēro
13.	Diurons	330-54-1	0,2	0,2	1,8	1,8
14.	Endosulfāns^(X)	115-29-7	0,005	0,0005	0,01	0,004
15.	Fluorantēns	206-44-0	0,0063	0,0063	0,12	0,12
16.	Heksahlorbenzols^(X)	118-74-1			0,05	0,05
17.	Heksahlorbutadiēns^(X)	87-68-3			0,6	0,6
18.	Heksahlorcikloheksāns^(X)	608-73-1	0,02	0,002	0,04	0,02
19.	Izoproturons	34123-59-6	0,3	0,3	1,0	1,0
20.	Svins un tā savienojumi	7439-92-1	1,2⁽¹²⁾	1,3	14	14
21.	Dzīvsudrabs un tā savienojumi^(X)	7439-97-6			0,07	0,07
22.	Naftalīns	91-20-3	2	2	130	130
23.	Niķelis un tā savienojumi	7440-02-0	4⁽¹²⁾	8,6	34	34
24.	Nonilfenols^(X) (4-nonilfenols)	84852-15-3	0,3	0,3	2,0	2,0
25.	Oktilfenols (4-(1,1’,3,3’-tetrametilbutil)-fenols)	140-66-9	0,1	0,01	nepiemēro	nepiemēro
26.	Pentahlor-benzols^(X)	608-93-5	0,007	0,0007	nepiemēro	nepiemēro
27.	Pentahlor-fenols	87-86-5	0,4	0,4	1	1
28.	Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)^{(9), (X)}	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro	nepiemēro
	Benz(a)pirēns^(X)	50-32-8	1,7 × 10^-4	1,7 × 10^-4	0,27	0,027
	Benz(b)fluorantēns^(X)	205-99-2	sk. piezīmi⁽⁹⁾	sk. piezīmi⁽⁹⁾	0,017	0,017
	Benz(k)fluorantēns^(X)	207-08-9	sk. piezīmi⁽⁹⁾	sk. piezīmi⁽⁹⁾	0,017	0,017
	Benz(g,h,i)perilēns^(X)	191-24-2	sk. piezīmi⁽⁹⁾	sk. piezīmi⁽⁹⁾	8,2 × 10^-3	8,2 × 10^-4
	Indeno(1,2,3-cd)pirēns^(X)	193-39-5	sk. piezīmi⁽⁹⁾	sk. piezīmi⁽⁹⁾	nepiemēro	nepiemēro
29.	Simazīns	122-34-9	1	1	4	4
30.	Tributilalvas savienojumi^(X) (tributilalvas katjons)	36643-28-4	0,0002	0,0002	0,0015	0,0015
31.	Trihlorbenzoli	12002-48-1	0,4	0,4	nepiemēro	nepiemēro
32.	Trihlormetāns (hloroforms)	67-66-3	2,5	2,5	nepiemēro	nepiemēro
33.	Trifluralīns^(X)	1582-09-8	0,03	0,03	nepiemēro	nepiemēro
34.	Dikofols^(X)	115-32-2	1,3 × 10^-3	3,2 × 10^-5	nepiemēro⁽¹⁰⁾	nepiemēro⁽¹⁰⁾
35.	Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi^(X)	1763-23-1	6,5 × 10^-4	1,3 × 10^-4	36	7,2
36.	Hinoksifēns^(X)	124495-18-7	0,15	0,015	2,7	0,54
37.	Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi^(X)	sk. piezīmi⁽¹¹⁾	–	–	nepiemēro	nepiemēro
38.	Aklonifēns	74070-46-5	0,12	0,012	0,12	0,012
39.	Bifenokss	42576-02-3	0,012	0,0012	0,04	0,004
40.	Cibutrīns	28159-98-0	0,0025	0,0025	0,016	0,016
41.	Cipermetrīns	52315-07-8⁽¹³⁾	8 × 10^-5	8 × 10^-6	6 × 10^-4	6 × 10^-5
42.	Dihlorfoss	62-73-7	6 × 10^-4	6 × 10^-5	7 × 10^-4	7 × 10^-5
43.	Heksabromciklododekāns (HBCDD)^(X)	sk. piezīmi⁽¹⁴⁾	0,0016	0,0008	0,5	0,05
44.	Heptahlors un heptahlorepoksīds^(X)	76-44-8/ 1024-57-3	2 × 10^-7	1 × 10^-8	3 × 10^-4	3 × 10^-5
45.	Terbutrīns	886-50-0	0,065	0,0065	0,34	0,034

Piezīmes.

1. ⁽¹⁾ Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.

2. ⁽²⁾ GVK ir gada vidējā koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs (turpmāk – VKN). Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju.

3. ⁽³⁾ Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus.

4. ⁽⁴⁾ Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti – arī teritoriālos ūdeņus.

5. ⁽⁵⁾ MPK ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs. Ja norādīts, ka MPK nepiemēro, uzskata, ka pastāvīgās izplūdēs GVK nodrošina pietiekamu aizsardzību pret īslaicīgu un strauju piesārņojuma koncentrācijas pieaugumu, jo GVK vērtības ir ievērojami mazākas par tām, kas noteiktas, pamatojoties uz akūtu toksiskumu.

6. ⁽⁶⁾ Bromdifenilēteru grupā (Nr. 5) vides kvalitātes normatīvs attiecas tikai uz radniecīgām vielām Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154 atbilstošo koncentrāciju summu.

7. ⁽⁷⁾ Kadmijam un tā savienojumiem (Nr. 6) vides kvalitātes normatīvu vērtības ir atkarīgas no ūdens cietības pakāpes (1. pakāpe: 3/l, 2. pakāpe: 40 līdz 3/l, 3. pakāpe: 50 līdz 3/l, 4. pakāpe: 100 līdz 3/l, 5. pakāpe: ≥ 200 mg CaCO₃/l).

8. ⁽⁸⁾ Šai vielu grupai parametri jānosaka ar analītisku metodi.

9. ⁽⁹⁾ Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr. 28) GVK-VKN ūdenī attiecas uz benz(a)pirēna koncentrāciju, jo šis normatīvs noteikts, pamatojoties uz minētās vielas toksiskumu. Benz(a)pirēnu var uzskatīt par norādi uz citu PAO klātbūtni, tāpēc monitoringa paraugos nosaka tikai benz(a)pirēna koncentrāciju un to salīdzina ar attiecīgajiem GVK-VKN ūdenī.

10. ⁽¹⁰⁾ Pieejamā informācija nav pietiekama, lai noteiktu MPK.

11. ⁽¹¹⁾ Attiecas uz šādiem savienojumiem:

7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9);

10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0);

12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3’,4,4’-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3’,4’,5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3’,4,4’-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4’,5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3’,4,4’,5’-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28- 8), 2,3,3’,4,4’,5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3’,4,4’,5’-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3’,4,4’,5,5’-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9).

12. ⁽¹²⁾ VKN attiecas uz bioloģiski pieejamām vielu koncentrācijām. Šīs koncentrācijas nosaka ar piemērotām modelēšanas metodēm atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par vides kvalitātes normatīvu ieviešanu metāliem, pamatojoties uz to bioloģisko pieejamību (Technical Guidance to Implement Bioavailability-based Environmental Quality Standards for Metals).

13. ⁽¹³⁾ CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71697-59-1) un zeta-cipermetrīnu (52315-07-8).

14. ⁽¹⁴⁾Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).

15. ^(X) – ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020. gada 22. decembrim. Vielām Nr. 2, 5 un 28 emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2021. gada 22. decembrim, bet vielām Nr. 34, 35, 36, 37, 43 un 44 – līdz 2027. gada 22. decembrim.

II. Bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos

2.tabula

Nr. p.k.	Vielas nosaukums	CAS numurs⁽¹⁾	Robežlielums GVK⁽²⁾ (μg/l)
Nr. p.k.	Vielas nosaukums	CAS numurs⁽¹⁾	Iekšzemes virszemes ūdeņi⁽³⁾	Citi virszemes ūdeņi⁽⁴⁾
1	2	3	4	5
1.	Tetrahlorogleklis	56-23-5	12	12
2. 2.1. 2.2. 2.3. 2.4.	Ciklodiēna pesticīdi: aldrīns dieldrīns endrīns izodrīns	. 309-00-2 60-57-1 72-20-8 465-73-6	Σ = 0,01	Σ = 0,005
3.	DDT kopā ⁽⁵⁾	–	0,025	0,025
	para-para-DDT	50-29-3	0,01	0,01
4.	Tetrahloretilēns	127-18-4	10	10
5.	Trihloretilēns	79-01-6	10	10
6.	Arsēns un tā savienojumi	7440-38-2	150	36
7.	Cinks un tā savienojumi	7440-66-6	120	81
8.	Hroms un tā savienojumi	7440-47-3	11	50
9.	Varš un tā savienojumi	7440-50-8	9,0	3,1
10.	2,4-dihlorfenoksietiķskābe	94-75-7	10	10
11.	Akrilnitrils	107-13-1	8	8
12.	Dietilamīns	109-89-7	100	100
13.	Dimetoāts jeb rogors	epihlorhidrīns	1	1
14.	Fenoli (fenolu indekss)	–	5	5
15.	Formaldehīds	50-00-0	1000	1000
16.	2-hloranilīns 3-hloranilīns 4-hloranilīns	95-51-2 108-42-9 106-47-8	10	10
17.	Hlorbenzols	108-90-7	1	1
18.	Polihlorbifenili (PHB)	–	0,01	0,01
19.	2,4,6-trihlorfenols	88-06-2	1	1
20.	Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (toluols, etilbenzols, ksiloli)	–	10	10
21.	Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C₁₀–C₄₀ indekss)	–	100	100

Piezīmes.

1. ⁽¹⁾ Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.

2. ⁽²⁾ GVK ir gada vidējā koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs. Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju.

3. ⁽³⁾ Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus.

4. ⁽⁴⁾ Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti – arī teritoriālos ūdeņus.

5. ⁽⁵⁾ DDT kopā ir izomēru 1,1,1-trihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 50-29-3, ES numurs 200-024-3), 1,1,1-trihlor-2(o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 789-02-6; ES numurs 212-332-5), 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etilēna (CAS numurs 72-55-9; ES numurs 200-784-6) un 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil) etāna (CAS numurs 72-54-8; ES numurs 200-783-0) summa.

III. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi
virszemes ūdeņu biotas organismos⁽¹⁾

3. tabula

Nr. p. k.	Vielas nosaukums	CAS numurs⁽²⁾	Robežlielums⁽³⁾ (μg/kg)
1	2	3	4
1.	Bromdifenilēteri⁽⁴⁾	32534-81-9	0,0085
2.	Fluorantēns	206-44-0	30⁽⁵⁾
3.	Dzīvsudrabs un tā savienojumi	7439-97-6	20
4.	Heksahlorbenzols	118-74-1	10
5.	Heksahlorbutadiēns	87-68-3	55
6.	Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)⁽⁶⁾	nepiemēro
6.	Benz(a)pirēns	50-32-8	5⁽⁵⁾
7.	Dikofols	115-32-2	33
8.	Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi	1763-23-1	9,1
9.	Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi	sk. piezīmi⁽⁷⁾	0,0065⁽⁸⁾ TEQ⁽⁹⁾
10.	Heksabromciklododekāns (HBCDD)	sk. piezīmi⁽¹⁰⁾	167
11.	Heptahlors un heptahlorepoksīds	76-44-8/1024-57-3	6,7 × 10^-3

Piezīmes.

1. ⁽¹⁾ Ja nav norādīts citādi, vides kvalitātes normatīvs attiecas uz zivīm. Tā vietā var veikt monitoringu alternatīvam biotas taksonam vai citai matricai, ja vien ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai lietotie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.

2. ⁽²⁾ Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.

3. ⁽³⁾ Vides kvalitātes normatīvs – pieļaujamā koncentrācija biotas indikatororganismu mīksto audu mitrā masā.

4. ⁽⁴⁾ Bromdifenilēteru grupā (Nr. 1) vides kvalitātes normatīvs attiecas tikai uz radniecīgām vielām Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154 atbilstošo koncentrāciju summu.

5. ⁽⁵⁾ Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz vēžveidīgajiem un gliemjiem, jo norādītajām vielāmmonitorings zivīs nav piemērots ūdeņu ķīmiskās kvalitātes vērtēšanai.

6. ⁽⁶⁾ Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr. 6) vides kvalitātes normatīvs attiecas uz benz(a)pirēna koncentrāciju, jo šis normatīvs noteikts, pamatojoties uz tā toksiskumu. Benz(a)pirēnu var uzskatīt par norādi uz citu PAO klātbūtni, tāpēc biotas paraugos nosaka tikai benz(a)pirēna koncentrāciju, un to salīdzina ar attiecīgo kvalitātes normatīvu biotā.

7. ⁽⁷⁾ Attiecas uz šādiem savienojumiem:

7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8- H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9);

8. ⁽⁸⁾Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem saskaņā ar 2011. gada 2. decembra Regulas (ES) Nr. 1259/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 320, 3.12.2011., 18. lpp.), pielikuma 5.3. sadaļu.

9. ⁽⁹⁾ Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz 7. piezīmē minēto savienojumu: polihlordibenzo-p-dioksīnu (PCDD), polihlordibenzofurānu (PCDF) un dioksīnam līdzīgo polihlorbifenilu (PCB-DL) summāro koncentrāciju, kuru izsaka kā šo vielu toksiskuma ekvivalentus TEQ saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2005. gadā noteiktajiem toksiskuma ekvivalences faktoriem TEF.

10. ⁽¹⁰⁾ Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).

2.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ķīmiskās kvalitātes normatīvu noteikšana

(Pielikums MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

1. Kvalitātes normatīvus ūdenī, biotā un sedimentos piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi nosaka, pamatojoties uz ūdens organismu reakcijas izpēti attiecībā uz mainīgām piesārņojošo vielu koncentrācijām.

2. Piesārņojošo vielu iedarbības novērtēšanai izmanto šādas ūdens organismu taksonomiskās grupas:

2.1. aļģes un (vai) makrofītus;

2.2. dafnijas vai organismus, kas raksturīgi sāļiem ūdeņiem;

2.3. zivis.

3. Ja iespējams, šā pielikuma 2.punktā minētajiem organismiem iegūst gan akūtās (īslaicīgās), gan hroniskās (ilglaicīgās) piesārņojošo vielu iedarbības datus, kas ir nozīmīgi attiecīgajam ūdensobjekta tipam, kā arī izmanto visus pieejamos datus par jebkādiem citiem ūdens organismiem konkrētajā ūdensobjektā.

4. Nosakot maksimālo gada vidējo koncentrāciju:

4.1. nosaka attiecīgus drošības faktorus, kas katrā konkrētajā gadījumā atbilst pieejamo datu raksturam un kvalitātei, tehniskajām vadlīnijām par riska novērtēšanu jaunām reģistrētām vielām un riska novērtēšanu esošām vielām un ir saskaņā ar šādiem tabulā norādītajiem drošības faktoriem:

Nr. p.k.	Iedarbības veids	Drošības faktors
1.	Vismaz viena akūtas iedarbības L(E)C₅₀⁽¹⁾ katrā organismu grupā	1 000
2.	Viena hroniskas iedarbības NOEC ⁽²⁾ zivīm, dafnijām vai organismam, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem)	100
3.	Divas hroniskas iedarbības NOEC sugām, kas pārstāv divas organismu grupas (zivis un (vai) dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un (vai) aļģes)	50
4.	Hroniskas iedarbības NOEC vismaz trim sugām, kas pārstāv trīs organismu grupas (parasti zivis, dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un aļģes)	10
5.	Citi gadījumi, tai skaitā lauka izpētes dati vai ekosistēmu modeļi, kas ļauj aprēķināt un piemērot precīzākus drošības faktorus	Individuāls novērtējums

Piezīmes.

1. ⁽¹⁾ L(E)C₅₀ – letālā koncentrācija, kas pārbaudē izmantotajiem organismiem pēc to saskarsmes ar toksisku vielu 50 % gadījumu izraisa bojāeju.

2. ⁽²⁾ NOEC – vielas nekaitīga koncentrācija.

4.2. nosakot vides kvalitātes normatīva galīgo vērtību, ņem vērā datus par ķīmisko vielu noturību un bioakumulāciju, ja tādi ir pieejami;

4.3. ņem vērā, ka šādi iegūts vides kvalitātes normatīvs jāsalīdzina ar jebkādiem lauka izpētes darbos iegūtiem pierādījumiem. Ja novērojamas anomālijas, noteikto normatīvu pārskata, lai aprēķinātu precīzāku drošības faktoru;

4.4. vides kvalitātes normatīvu pārskata saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7.punktu.

2.¹pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Prioritārie zivju ūdeņi

(Pielikums MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)

I. Upes un upju posmi, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem

1.tabula

Nr. p.k.	Upes nosaukums	Novads vai republikas pilsēta	Posma robežu apraksts	Ūdeņu tips^*
1	2	3	4	5
Daugavas upju baseinu apgabals
1.	Aiviekste	Rēzeknes, Balvu, Rugāju, Lubānas, Madonas, Pļaviņu, Krustpils	visa upe	K
2.	Arona	Madonas	visa upe	L
3.	Asūnīca	Krāslavas, Dagdas	no Asūnes līdz valsts robežai	K
4.	Balupe	Viļakas, Balvu, Rugāju, Lubānas	visa upe	K
5.	Daugava	Krāslavas, Daugavpils, Daugavpils pilsēta, Ilūkstes, Līvānu, Jēkabpils, Jēkabpils pilsēta, Salas, Krustpils, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Ķekavas, Stopiņu, Mārupes, Garkalnes, Carnikavas, Rīga	no valsts robežas līdz grīvai	K
6.	Dubna	Aglonas, Daugavpils, Preiļu, Vārkavas, Līvānu	visa upe	K
7.	Feimanka	Riebiņu, Preiļu, Vārkavas, Līvānu	visa upe	K
8.	Indrica	Krāslavas, Dagdas	visa upe	K
9.	Jugla	Rīga	visa upe	K
10.	Kuja	Madonas, Cesvaines	visa upe	L
11.	Līčupe	Amatas, Ogres	no Kliģenes līdz grīvai	L
12.	Lielā Jugla	Mālpils, Ropažu	no Sudas un Mērgupes satekas līdz Zaķmuižai	L
13.	Lielā Jugla	Ropažu, Garkalnes	no Zaķmuižas līdz Juglas ezeram	K
14.	Ludza	Ludzas, Ciblas, Kārsavas	no Lielā Ludzas ezera līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu)	K
15.	Malta	Rēzeknes, Viļānu	no Viļāniem līdz grīvai	K
16.	Mazā Jugla	Ogres, Ikšķiles	no Suntažiem līdz Dobelniekiem	L
17.	Mazā Jugla	Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu	no Dobelniekiem līdz Juglas ezeram	K
18.	Mergupe	Amatas, Siguldas, Mālpils	no Nītaures līdz grīvai	L
19.	Nereta	Līvānu, Krustpils	no Turkiem līdz grīvai	K
20.	Ogre	Ērgļu, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma	no Ērgļiem līdz Ogresgalam	L
21.	Ogre	Ogres	no Ogresgala līdz grīvai	L
22.	Pededze	Alūksnes, Gulbenes	no valsts robežas līdz Litenei	L
23.	Pededze	Gulbenes, Rugāju, Lubānas	no Litenes līdz grīvai	K
24.	Pērse	Kokneses	no Ūsiņiem līdz grīvai	K
25.	Rēzekne	Rēzeknes	no Sakstagala līdz Lubāna ezeram	K
26.	Rītupe	Kārsavas, Baltinavas	no Kārsavas-Goliševas ceļa līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu)	K
27.	Saka	Salas, Jēkabpils pilsēta	visa upe	K
28.	Tartaks	Daugavpils, Aglonas	visa upe	K
29.	Tumšupe	Siguldas, Ropažu, Garkalnes	no Allažmuižas līdz grīvai	L
30.	Veseta	Madonas, Pļaviņu, Ērgļu	no Vietalvas–Vestienas ceļa tilta līdz grīvai	L
31.	Ziemeļsusēja	Salas	no Ošāniem līdz grīvai	K
32.	Zilupe	Zilupes, Ludzas, Ciblas	no Pasienes līdz valsts robežai	K
Gaujas upju baseinu apgabals
33.	Abuls	Beverīnas	no Trikātas līdz grīvai	L
34.	Aģe	Limbažu, Saulkrastu	no Mandagas līdz grīvai	L
35.	Amata	Amatas, Līgatnes, Cēsu	no tilta Skujenē līdz grīvai	L
36.	Brasla	Pārgaujas, Krimuldas	no Straupes līdz grīvai	L
37.	Briede	Burtnieku	no Valmieras–Matīšu ceļa tilta līdz grīvai	K
38.	Egļupe	Inčukalna	visa upe	L
39.	Gauja	Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Rankas, Gulbenes	no Taurenes ezera līdz Rankai	K
40.	Gauja	Gulbenes, Apes	no Rankas līdz Gaujienai	L
41.	Gauja	Apes, Valkas, Strenču	no Gaujienas līdz Strenčiem	K
42.	Gauja	Strenču, Beverīnas, Burtnieku,	no Strenčiem līdz Mellupes grīvai	L
43.	Gauja	Beverīnas, Burtnieku, Valmieras, Priekuļu, Cēsu, Pārgaujas	no Mellupes grīvas līdz Cēsu pilsētas tiltam	K
44.	Gauja	Cēsu, Pārgaujas, Amatas, Līgatnes, Krimuldas, Siguldas, Inčukalna, Sējas	no Cēsu pilsētas tilta līdz Inčukalna pagasta tiltam	L
45.	Gauja	Inčukalna, Sējas, Ādažu, Carnikavas	no Inčukalna pagasta tilta līdz grīvai	K
46.	Jaunupe	Salacgrīvas	visa upe	L
47.	Korģe	Salacgrīvas	no Korģenes līdz grīvai	L
48.	Kumada	Amatas, Līgatnes	visa upe	L
49.	Lenčupe	Pārgaujas	no Kalna dzirnavām līdz grīvai	L
50.	Līgatne	Līgatnes, Amatas	visa upe	L
51.	Melnupe	Apes, Alūksnes	visa upe	K
52.	Pērļupe	Amatas	visa upe	L
53.	Pēterupe	Krimuldas, Limbažu, Sējas, Saulkrastu	visa upe	L
54.	Rakšupe	Amatas	visa upe	L
55.	Rauna	Priekuļu, Raunas	no Raunas līdz grīvai	L
56.	Raunis	Cēsu, Priekuļu	visa upe	L
57.	Rauza	Smiltenes	no Jeiskas HES līdz grīvai	L
58.	Rūja	Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas, Burtnieku	no Rūjienas līdz grīvai	K
59.	Salaca	Burtnieku, Mazsalacas	no Burtnieka līdz Iģes grīvai	K
60.	Salaca	Alojas, Salacgrīvas	no Iģes grīvas līdz grīvai	L
61.	Seda	Burtnieku, Rūjienas	no Rencēnu–Rūjienas ceļa tilta līdz grīvai	K
62.	Šepka	Smiltenes	no Smiltenes–Gulbenes ceļa tilta līdz grīvai	L
63.	Skaļupe	Līgatnes	visa upe	L
64.	Strīķupe	Valmieras, Pārgaujas	visa upe	L
65.	Svētupe	Limbažu, Salacgrīvas	no Pāles līdz grīvai	L
66.	Tirza	Madonas, Cesvaines, Gulbenes	no Liezeres–Druvienas ceļa tilta līdz grīvai	L
67.	Vaidava	Alūksnes, Apes	no Alūksnes–Māriņkalna ceļa tilta līdz grīvai	L
68.	Vaive	Cēsu, Priekuļu	visa upe	L
69.	Vecpalsa	Smiltenes, Apes	visa upe	L
70.	Vija	Valkas, Smiltenes, Strenču	visa upe	K
71.	Vikmeste	Krimuldas, Siguldas	visa upe	L
72.	Vildoga	Līgatnes	visa upe	L
73.	Vitrupe	Limbažu, Salacgrīvas	no Ķirbižiem līdz grīvai	L
74.	Vizla	Smiltenes, Apes	no Vizlas līdz grīvai	L
Lielupes upju baseinu apgabals
75.	Auce	Tērvetes, Dobeles, Jelgavas	no Kroņauces līdz grīvai	K
76.	Bērze	Dobeles, Jelgavas	no Dobeles līdz grīvai	K
77.	Dienvidsusēja	Aknīstes, Viesītes, Neretas	no Aknīstes līdz grīvai	K
78.	Iecava	Iecavas, Ozolnieku, Jelgavas	no Iecavas līdz grīvai	K
79.	Lielupe	Bauskas, Rundāles, Jelgavas, Jelgavas pilsēta, Ozolnieku, Babītes, Jūrmala	visa upe	K
80.	Mēmele	Neretas, Vecumnieku, Bauskas	visa upe	K
81.	Misa	Ķekavas, Olaines, Ozolnieku, Jelgavas	no Plakanciema līdz grīvai	K
82.	Mūsa	Bauskas	no valsts robežas līdz grīvai	K
83.	Svēte	Jelgavas, Jelgavas pilsēta	no Mūrmuižas līdz grīvai	K
84.	Tērvete	Tērvetes, Jelgavas	no Tērvetes līdz grīvai	K
85.	Viesīte	Jaunjelgavas, Neretas	no Aizkraukles–Neretas ceļa tilta līdz grīvai	K
Ventas upju baseinu apgabals
86.	Abava	Tukuma, Kandavas, Talsu, Kuldīgas	no Pūres līdz Rendai	K
87.	Abava	Kuldīgas, Ventspils	no Rendas līdz grīvai	L
88.	Amula	Kandavas	no Pūces līdz grīvai	L
89.	Bārta	Priekules, Rucavas, Grobiņas	no valsts robežas līdz Bārtas–Dunikas ceļa tiltam	L
90.	Bārta	Rucavas, Grobiņas, Nīcas	no Bārtas–Dunikas ceļa tilta līdz Liepājas ezeram	K
91.	Ciecere	Skrundas, Saldus	no Pakuļu ūdenskrātuves līdz grīvai	L
92.	Durbe	Durbes, Aizputes, Pāvilostas	visa upe	K
93.	Dursupe	Talsu, Tukuma	no Dursupes līdz grīvai	L
94.	Dzedrupe	Talsu	no Dzedriem līdz grīvai	L
95.	Engure	Ventspils	no Usmas ezera līdz Puzes ezeram	K
96.	Ēda	Kuldīgas	visa upe	L
97.	Imula	Kandavas	no Pūces līdz grīvai	L
98.	Irbe	Ventspils	visa upe	K
99.	Koja	Skrundas	no Rudbāržu dzirnavām līdz grīvai	L
100.	Lāčupīte	Engures	no Cērkstes līdz grīvai	L
101.	Lētīža	Vaiņodes, Skrundas	visa upe	L
102.	Lonaste	Ventspils	no Raķupes un Pāces satekas līdz grīvai	L
103.	Melnsilupe	Dundagas, Rojas	visa upe	L
104.	Pāce	Dundagas, Ventspils	no Pāces līdz grīvai	L
105.	Pilsupe	Dundagas, Rojas	visa upe	L
106.	Raķupe	Talsu, Ventspils, Dundagas	no Ameles līdz grīvai	L
107.	Riežupe	Kuldīgas	no Kuldīgas–Rīgas šosejas tilta līdz grīvai	L
108.	Rinda	Ventspils	visa upe	K
109.	Rīva	Kuldīgas, Aizputes, Pāvilostas, Jūrkalnes	visa upe	L
110.	Roja	Talsu, Rojas	no Lubes līdz grīvai	L
111.	Ruņa	Priekules, Vaiņodes	visa upe	L
112.	Saka	Pāvilostas	visa upe	K
113.	Slocene	Engures	no Valguma ezera līdz Kaņiera ezeram	K
114.	Stende	Ventspils	no Ances līdz grīvai	K
115.	Šķervelis	Skrundas	no Nīkrāces līdz Ventai	L
116.	Sventāja	Rucavas	upes posms gar valsts robežu	L
117.	Tebra	Aizputes, Pāvilostas	no Aizputes līdz grīvai	L
118.	Užava	Ventspils	no Tērandes līdz grīvai	L
119.	Venta	Saldus, Skrundas	no valsts robežas līdz Skrundai	L
120.	Venta	Kuldīgas, Skrundas	no Skrundas līdz Kuldīgas–Rīgas šosejas tiltam	K
121.	Venta	Kuldīgas	no Kuldīgas–Rīgas šosejas tilta līdz Zlēku pagasta Zlēku tiltam	L
122.	Venta	Ventspils, Ventspils pilsēta	no Zlēku pagasta Zlēku tilta līdz grīvai	K
123.	Zaņa	Saldus	no Pampāļiem līdz grīvai	K

Piezīme.

^* Ūdeņu tips:

K – karpveidīgo zivju ūdeņi.

L – lašveidīgo zivju ūdeņi.

II. Ezeri, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem

2.tabula

Nr. p.k.	Ezera nosaukums	Novads vai republikas pilsēta	Ūdeņu tips^*
1	2	3	4
Daugavas upju baseinu apgabals
1.	Alauksts	Vecpiebalgas	L
2.	Alūksnes	Alūksnes	L
3.	Ārdavs	Krāslavas	L
4.	Bešēnu	Aglonas	L
5.	Cārmaņa	Krāslavas	L
6.	Cirišs	Aglonas	K
7.	Cirma	Ludzas	K
8.	Dagdas	Dagdas	L
9.	Drīdzis	Krāslavas	L
10.	Dubuļu	Aglonas	L
11.	Eša (Ežezers)	Dagdas	L
12.	Feimaņu	Rēzeknes, Riebiņu	K
13.	Galšūns	Dagdas	L
14.	Geraņimovas Ildzs	Aglonas	L
15.	Inesis	Vecpiebalgas	K
16.	Jazinks	Aglonas	L
17.	Juglas	Rīga	K
18.	Ķīšezers	Rīga	K
19.	Laucesas (Smelīnes)	Daugavpils	L
20.	Lejas	Krāslavas	L
21.	Lielais Baltezers	Garkalnes, Ādažu	K
22.	Lielais Gusena	Krāslavas	L
23.	Lielais Ludzas	Ciblas	K
24.	Lobes	Ogres	K
25.	Lubāns (Lubons)	Madonas, Rēzeknes	K
26.	Nierzas	Ludzas	L
27.	Rāznas	Rēzeknes	L
28.	Riču	Daugavpils	L
29.	Rušons (Rušiuns)	Rēzeknes, Aglonas, Riebiņu	K
30.	Sīvers	Krāslavas	L
31.	Stirnu	Krāslavas	L
32.	Sventes	Daugavpils	L
33.	Tērpes	Krāslavas	L
34.	Varnaviču	Krāslavas	L
35.	Zosnas	Rēzeknes	L
Gaujas upju baseinu apgabals
36.	Burtnieku	Burtnieku	K
Lielupes upju baseinu apgabals
37.	Babītes	Babītes	K
38.	Saukas	Viesītes	K
Ventas upju baseinu apgabals
39.	Durbes	Durbes	K
40.	Engures	Rojas, Engures, Tukuma	K
41.	Kaņieris	Engures	K
42.	Liepājas	Liepājas pilsēta, Grobiņas, Nīcas	K
43.	Papes	Rucavas	K
44.	Puzes	Ventspils	L
45.	Usmas	Ventspils	L

Piezīme.

^* Ūdeņu tips:

L – lašveidīgo zivju ūdeņi.

K – karpveidīgo zivju ūdeņi.

3.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem

(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Nr. p. k.	Parametrs/ mērvienība	Lašveidīgo zivju ūdeņi		Karpveidīgo zivju ūdeņi
Nr. p. k.	Parametrs/ mērvienība	mērķlielums	robežlielums	mērķlielums	robežlielums
1	2	3	4	5	6
1.	Amonija joni (mg/l NH₄^-)	≤ 0,03	≤ 0,78⁽²⁾	≤ 0,16	≤ 0,78⁽²⁾
2.	Bioķīmiskais skābekļa patēriņš BSP₅(mg/l O₂)	≤ 2		≤ 4
3.	Cinks ⁽³⁾ (mg/l Zn)		sk. piezīmi⁽¹⁰⁾		sk. piezīmi⁽¹⁰⁾
4.	Fenoli (fenolu indekss) (mg/l C₆H₅OH)		sk. piezīmi⁽¹¹⁾		sk. piezīmi⁽¹¹⁾
5.	Izšķīdušais skābeklis (mg/l O₂)	50 % > 9 100 % > 7	50 % > 9	50 % > 8 100 % > 5	50 % > 7
6.	Naftas ogļūdeņraži⁽⁵⁾		sk. piezīmi⁽⁴⁾		sk. piezīmi⁽⁴⁾
7.	Nejonizētais amonjaks (mg/l NH₃)	≤ 0,005	≤0,025⁽⁶⁾	≤ 0,005	≤ 0,025⁽⁶⁾
8.	Nitrītjoni (mg/l NO₂^-)	≤ 0,01		≤ 0,03
9.	pH (pH vienības)		6-9^{(1), (7)}		6-9^{(1), (7)}
10.	Suspendētas vielas (mg/l)	≤ 25^{(1), (8)}		≤ 25^{(1), (8)}
11.	Temperatūra (°C)		sk. piezīmi⁽⁹⁾		sk. piezīmi⁽⁹⁾
12.	Varš⁽³⁾ (mg/l Cu)		sk. piezīmi⁽¹²⁾		sk. piezīmi⁽¹²⁾

Piezīmes.

1.⁽¹⁾ Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgu hidroloģisku vai meteoroloģisku apstākļu dēļ.

2. ⁽²⁾ Koncentrācija, kas pārsniedz šo robežlielumu, nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja to izraisa neraksturīgi hidroloģiski vai meteoroloģiski apstākļi, zema ūdens temperatūra vai palēnināta nitrifikācija vai ja Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde ir saņēmusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR atzinumu, ka šāda koncentrācija nav kaitīga zivju populācijai.

3. ⁽³⁾ Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

4. ⁽⁴⁾ Naftas produktu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 21. punktā noteiktos robežlielumus.

5. ⁽⁵⁾ Paraugu ņemšanas laikā vizuāli nosaka, vai uz ūdens virsmas novērojama naftas produktu plēvīte, un paņem ūdens paraugus, lai konstatētu naftas produktu esību.

6. ⁽⁶⁾ Šis normatīvs nav pārkāpts, ja dienas laikā novēroti atsevišķi īslaicīgi nejonizētā amonjaka koncentrācijas paaugstinājumi.

7. ⁽⁷⁾ Emisiju ietekmē ir pieļaujamas prioritāro zivju ūdeņu dabīgās pH vērtības izmaiņas par ± 0,5 pH vienībām, ja šādas izmaiņas ir no pH 6 līdz pH 9 un ja tās nepastiprina citu ūdenī esošo vielu kaitīgo ietekmi.

8. ⁽⁸⁾ Šī suspendēto vielu vidējā koncentrācija nav piemērojama, ja suspendēto vielu sastāvā ietilpst bīstamas ķīmiskās vielas. Ir pieļaujama suspendēto vielu koncentrācijas ievērojama palielināšanās plūdu laikā.

9. ⁽⁹⁾ Prasības prioritāro zivju ūdeņu temperatūrai nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt izplūdes neietekmētu ūdeņu temperatūru par:

1,5 °C – lašveidīgo zivju ūdeņos;

3 °C – karpveidīgo zivju ūdeņos.

Termālās izplūdes, kas rada lielāku temperatūras paaugstinājumu, ir pieļaujamas, ja saņemts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR atzinums, ka šāda paaugstināta ūdeņu temperatūra kaitīgi neietekmē zivju populāciju;

2) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt:

21,5 °C – lašveidīgo zivju ūdeņos⁽¹⁾;

28 °C – karpveidīgo zivju ūdeņos⁽¹⁾;

3) ja prioritāros zivju ūdeņus apdzīvo zivju sugas, kuru nārstam nepieciešams auksts ūdens, nārsta periodos šādu ūdeņu temperatūra termālās izplūdes dēļ nedrīkst pārsniegt:

10 °C – lašveidīgo zivju ūdeņos⁽¹⁾;

10 °C – karpveidīgo zivju ūdeņos⁽¹⁾;

4) noteiktos temperatūras ierobežojumus drīkst pārsniegt ne vairāk kā 2 % apmērā no kopējā mērījumu skaita.

10. ⁽¹⁰⁾ Cinka jonu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 7. punktā noteiktos robežlielumus.

11. ⁽¹¹⁾ Fenolu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 14. punktā noteiktos robežlielumus.

12. ⁽¹²⁾ Vara jonu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 9. punktā noteiktos robežlielumus.

4.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ūdens kvalitātes normatīvi peldūdeņiem

(Pielikums svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509)

5.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamie virszemes ūdeņi atbilstoši to iedalījumam kategorijās

(Pielikums svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

6.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem

(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Nr. p. k.	Parametrs⁽¹⁾/mērvienība	Mērķlielums	Robežlielums
1	2	3	4
1.	Alumīnijs (mg/l Al)		0,5
2.	Amonija joni (mg/l NH₄⁺)	2	4⁽²⁾
3.	Antimons (mg/l Sb)		0,005
4.	Arsēns (mg/l As)	0,05	0,1
5.	Bārijs (mg/l Ba)		1
6.	Benzols (mg/l C₆H₆)		0,002
7.	Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP₅) (20 °C, neveicot nitrifikāciju) (mg/l O₂)	< 7
8.	Bors (mg/l B)	1
9.	Cianīdjoni (mg/l CN^-)		0,05
10.	Cinks (mg/l Zn)	1	5
11.	Dzelzs (mg/l Fe)	1
12.	Dzīvsudrabs (mg/l Hg)	0,0005	0,001
13.	Elektrovadītspēja (µS/cm)	1000
14.	Fekālo koliformu skaits (100 mililitros)	20 000
15.	Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros)	10 000
16.	Fenoli (fenolu indekss) (mg/l)	0,01	0,1
17.	Fluorīdjoni⁽³⁾ (mg/l F^-)	0,7–1,7
18.	Fosfātjoni (mg/l PO₄^3-)	0,3
19.	Hlorīdjoni (mg/l Cl^-)	200
20.	Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums % (% O₂)	> 30
21.	Kadmijs (mg/l Cd)	0,001	0,005
22.	Kopējais hroms (mg/l Cr)		0,05
23.	Kopējais koliformu skaits 37 °C (100 mililitros)	50 000
24.	Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C)
25.	Kopējie pesticīdi⁽⁴⁾ (mg/l)		0,005
26.	Kopējās suspendētās vielas (mg/l)
27.	Krāsa (pēc vienkāršas filtrēšanas) (Pt/Co skala)	50	200⁽²⁾
28.	Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (mg/l O₂)	30
29.	Mangāns (mg/l Mn)	1
30.	Naftas ogļūdeņraži (mg/l)	0,5	1
31.	Nātrijs (mg/l Na)		200
32.	Niķelis (mg/l Ni)		0,02
33.	Nitrātjoni (mg/l NO₃^-)		50⁽²⁾
34.	Nitrītjoni (mg/l NO₂^-)		0,5
35.	Permanganāta indekss (mg/l O₂)		20
36.	Pesticīdi^{(4), (5)} (mg/l)		0,001
37.	pH (pH vienības)	5,5–9
38.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)⁽⁶⁾ (mg/l)		0,001
39.	Selēns (mg/l Se)		0,01
40.	Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot NO₃^- (mg/l N)	3
41.	Smarža (smaržas slieksnis 25 °C)	20
42.	Sulfātjoni (mg/l SO₄^2-)	150	250⁽²⁾
43.	Svins (mg/l Pb)		0,05
44.	Temperatūra (°C)	22	25⁽²⁾
45.	Tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns)⁽⁷⁾ (mg/l)		0,001
46.	Varš (mg/l Cu)	1
47.	Virsmas aktīvās vielas (kas reaģē ar metilēnzilo) (mg/l (Na dodecilbenzosulfonāts))	0,5

Piezīmes.

1. ⁽¹⁾ Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

2. ⁽²⁾ Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgos meteoroloģiskos un hidroloģiskos apstākļos.

3. ⁽³⁾ Augstākā pieļaujamā fluorīdjonu koncentrācija augstā un zemā gada vidējā temperatūrā.

4. ⁽⁴⁾ Parametrs "kopējie pesticīdi" apzīmē visu kontrolēto pesticīdu summu. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne ir iespējama attiecīgajā ūdenstilpē.

5. ⁽⁵⁾ Šis robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Robežlielums aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,030 µg/l.

6. ⁽⁶⁾ Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.

7. ⁽⁷⁾ Robežlielumi attiecas uz abu minēto savienojumu summēto koncentrāciju.

7.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kontroles parametru grupas un paraugu ņemšanas biežums

(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

I parametru grupa	II parametru grupa	III parametru grupa
Amonija joni	Alumīnijs	Arsēns
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP₅)	Cinks	Bārijs
Elektrovadītspēja	Dzelzs	Benzols
Fosfātjoni	Fekālo koliformu skaits	Bors
Hlorīdjoni	Fenolu indekss	Cianīdjoni
Izšķīdušais skābeklis – piesātinājums	Kopējais koliformu skaits	Dzīvsudrabs
Kopējās suspendētās vielas	Mangāns	Zarnu enterokoku skaits
Krāsa	Slāpeklis (ar Kjeldāla metodi noteiktais)	Fluorīdjoni
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)	Sulfātjoni	Kadmijs
Nātrijs	Varš	Kopējais hroms
Nitrātjoni	Virsmas aktīvās vielas	Naftas ogļūdeņraži
Nitrītjoni		Niķelis
Permanganāta indekss		Pesticīdi
pH		Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)
Smarža		Salmonellas
Temperatūra		Selēns
		Svins
		Tetrahloretilēns un trihloretilēns
Minimālais paraugu ņemšanas biežums gadā
12 reizes	4 reizes	1 reize

8.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu testēšanas metodes

(Pielikums svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)

9.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņiem, kurus izmanto dzeramā ūdens ieguvei

(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)

Nr. p. k.	Parametrs⁽¹⁾	Mērvienība	Robežlielums
1	2	3	4
1.	Amonija joni	mg/l NH₄⁺	0,50
2.	Antimons	µg/l Sb	5,0
3.	Arsēns	µg/l As	10
4.	Benzo(a)pirēns	µg/l	0,010
5.	Benzols	µg/l C₆H₆	1,0
6.	Bors	mg/l B	1,0
7.	Cianīdjoni	µg/l CN^-	50
8.	Dzelzs	µg/l Fe	200
9.	Dzīvsudrabs	µg/l Hg	1,0
10.	Elektrovadītspēja	µS/cm st 20 °C	2500
11.	Fluorīdjoni	mg/l F^-	1,5
12.	Hlorīdjoni⁽²⁾	mg/l Cl^-	250
13.	Hlororganiskie šķīdinātāji⁽³⁾	µg/l	10
14.	Hroms	µg/l Cr	50
15.	Mangāns	µg/l Mn	50
16.	Kadmijs	µg/l Cd	5,0
17.	Nātrijs	mg/l Na	200
18.	Niķelis	µg/l Ni	20
19.	Nitrātjoni⁽⁴⁾	mg/l NO₃^-	50
20.	Nitrītjoni	mg/l NO₂^-	0,50
21.	Permanganāta indekss	mg O₂/l	5,0
22.	Pesticīdi⁽⁵⁾	µg/l	0,10
23.	Pesticīdi (kopējie)⁽⁶⁾	µg/l	0,50
24.	pH	pH vienības	≥ 6,5 un ≤ 9,5
25.	Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)⁽⁷⁾	µg/l	0,10
26.	Selēns	µg/l Se	10
27.	Sulfātjoni	mg/l SO₄^2-	250
28.	Svins	µg/l Pb	10
29.	Varš	mg/l Cu	2,0

Piezīmes.

1. ⁽¹⁾ Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.

2. ⁽²⁾ Ūdens nedrīkst būt ar korodējošu iedarbību.

3. ⁽³⁾ Hlororganiskie šķīdinātāji ir tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns). Robežlielums attiecas uz abu minēto vielu summēto koncentrāciju.

4. ⁽⁴⁾ Jāizpilda šāds nosacījums – (nitrātjonu (NO₃^-) koncentrācija mg/l)/50 + (nitrītjonu (NO₂^-) koncentrācija mg/l)/3 < 1. Nitrītjonu koncentrācija pēc ūdens attīrīšanas nedrīkst pārsniegt 0,1 mg/l.

5. ⁽⁵⁾ Robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam robežlielums ir 0,030 µg/l.

6. ⁽⁶⁾ Pesticīdi apzīmē organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos acaricīdus, organiskos algicīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, tiem līdzīgas vielas (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī ar tiem saistītos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus.

7. ⁽⁷⁾ Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrācijas summa.

10.pielikums
Ministru kabineta
2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai un prasības pazemes ūdeņu attīrīšanai piesārņotajās vietās

(Pielikums MK 04.10.2005. noteikumu Nr.752 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)

I. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai

1.tabula

Nr. p.k.	Parametrs	Mērvienība	Mērķlielums	Robežlielums
1	2	3	4	5
1.	Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)	mg O₂/l	40	300
2.	Kopējais slāpeklis (N_kop.)	mg/l	3	50
3.	Sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV)	µg/l	–	200
4.	Fenolu indekss	µg/l	0,5	50
5.	Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C₁₀-C₄₀ indekss)	µg/l	–	1000
6.	Benzols	µg/l	0,2	5
7.	Etilbenzols	µg/l	0,5	60
8.	Toluols	µg/l	0,5	50
9.	Ksiloli	µg/l	0,5	60
10.	Varš (Cu)	µg/l	10	75
11.	Svins (Pb)	µg/l	10	75
12.	Kadmijs (Cd)	µg/l	1,0	6
13.	Dzīvsudrabs (Hg)	µg/l	0,05	0,3
14.	Hroms (Cr)	µg/l	10	30
15.	Kobalts (Co)	µg/l	10	100
16.	Niķelis (Ni)	µg/l	10	75
17.	Arsēns (As)	µg/l	10	60
18.	Molibdēns (Mo)	µg/l	10	300

II. Prasības pazemes ūdeņu attīrīšanai piesārņotajās vietās

2.tabula

Nr. p.k.	Parametrs	Minimālais piesārņojuma samazinājums (%)
1.	Summārie piesārņojumu raksturojošie parametri:
1.1.	bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP₅)	70-90
1.2.	ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)	75
1.3.	kopējais slāpeklis (N_kop.)	80
1.4.	kopējais fosfors (P_kop.)	70-80
1.5.	sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV)	80
2.	Specifiskās piesārņojošās vielas	60-70

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 118Pieņemts: 12.03.2002.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 50, 03.04.2002.

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Izdoti saskaņā ar
Latvijas standarti
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids