1. Dzīvojamo māju centralizēto apkuri un apgādi ar karsto ūdeni nodrošina un samaksu par šiem pakalpojumiem veic uz līguma pamata, kuru mājas īpašnieks vai viņa pilnvarota fiziska vai juridiska persona (turpmāk tekstā — "mājas īpašnieks") noslēdz ar siltumenerģijas piegādātāju.

2. Līdzšinējie līgumi par siltumapgādi ir spēkā, un, ja nepieciešams, tie precizējami atbilstoši šiem noteikumiem.

3. Mājas īpašnieks pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību nosaka maksu par siltumenerģiju īrniekiem, ievērojot likuma "Par dzīvojamo telpu īri" un Ministru kabineta 1994. gada 23. augusta noteikumu Nr. 185 "Par preču un pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 110) nosacījumus. Nosakot maksu, jāņem vērā ar siltuma piegādātāju saskaņotais tarifs un attiecīgās siltumapgādes sistēmas remonta, ekspluatācijas un siltuma realizācijas izdevumi.

4. Neapdzīvojamo telpu nomnieki dzīvojamos namos par apkuri un karstā ūdens apgādi slēdz tiešos līgumus, savstarpēji vienojoties ar siltumenerģijas piegādātāju, ja šos līgumus nevēlas slēgt mājas īpašnieks.

5. Apkures sezonas sakuma un beigu termiņu, ka ari ierobežotas siltumenerģijas piegādes režīmus atbilstoši konkrētiem apstākļiem nosaka pašvaldības, ņemot vērā siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumus.

6. Siltumenerģijas piegādātājs, kurš attiecīgo dzīvojamo māju apgādājis ar siltumenerģiju iepriekšēļā apkures sezonā, nav tiesīgs atteikties no līguma slēgšanas, ja mājas īpašnieks ir pilnībā norēķinājies par saņemto siltumenerģiju vai vienojies ar piegādātāju par parāda nomaksas termiņiem un pilda vienošanos, kā arī ja mājas īpašnieks piekrīt samaksāt piegādātājam par piegādāto siltumenerģiju noteiktajājaikā un pēc tarifa, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 9. punktā minētajiem principiem.

7. Līgumā par siltumapgādi jāparedz, ka par iepriekšējā mēnesī saņemto siltumenerģiju jāsamaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam. Ja kādu iemeslu dēļ šai termiņā nav iespējams samaksāt, mājas īpašniekam līdz kārtējā mēneša divdesmit piektajam datumam jāvienojas ar siltumenerģijas piegādātāju par parādu nokārtošanu un tālāko siltumapgādes režīmu.

8. Siltumenerģijas ražotājiem ir jāiepērk kurināmais konkurences apstākļos — pēc iespējas lētāk, attiecīgi nodrošinot pēc iespējas lētākas siltumenerģijas ražošanu.

9. Siltumapgādes uzņēmumi tarifus aprēķina saskaņā ar enerģētikas valsts ministra 1993. gada 11. novembrī apstiprinātajiem Metodiskajiem norādījumiem siltumenerģijas tarifa aprēķināšanai.

10. Energoapgādes regulēšanas padome ir Siltumenerģijas tarifu padomes tiesību un pienākumu pārņēmēja, un to izveido ar Ministru kabineta rīkojumu.

11. Ekonomikas ministrijai:

11.1. līdz 1995. gada 15. aprīlim izstrādāt un apstiprināt metodiskos norādījumus par siltumenerģijas tarifu aprēķināšanu pēc divpakāpju principa, paredzot tarifa pastāvīgo daļu (nosaka pēc uzstādītās jaudas) un mainīgo daļu (nosaka atbilstoši skaitītāja stāvoklim vai patēriņa aprēķinam);

11.2. līdz 1994. gada 15. novembrim izstrādāt siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumu projektu, ietverot tajā apkures sezonas sākuma un beigu termiņu noteikšanas kritērijus, un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā;

11.3. līdz 1995. gada 1. martam izstrādāt priekšlikumus par Enerģētikas atbalsta fonda izveidošanu siltumapgādes uzņēmumu darbības efektivitātes paaugstināšanai.

12. Tieslietu ministrijai līdz 1994. gada 1. decembrim sagatavot likumprojektu par papildinājumiem Latvijas civilprocesa kodeksā kas paredz parādu piedziņu par komunālajiem pakalpojumiem bez strīdus kārtībā, un iesniegt to Ministru kabinetā izskatīšanai.

13. Akceptēt Labklājības ministrijas aprēķinus, saskaņā ar kuriem 1994./1995. gada apkures sezonā no valsts un pašvaldību budžetiem pabalstiem un palīdzībai mazturīgiem iedzīvotājiem, to skaitā dzīvokļu pabalstiem, nepieciešami 7,85 miljoni latu mēnesī.

14. Finansu ministrijai valsts budžetā 1994. gadam pabalstiem un palīdzībai mazturīgiem iedzīvotājiem paredzētos līdzekļus 1994. gada IV ceturksnī 10,9 milj. latu apmērā pārskaitīt pašvaldībām ik mēnesi vienādās daļās ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša astoņpadsmitajam datumam un paredzēt šīm vajadzībām valsts budžeta 1995. gadam projektā 26,0 milj. latu sadalījumā pa pašvaldībām atbilstoši Labklājības ministrijas priekšlikumam, ievērojot attiecīgās pašvaldības budžeta paredzamos ieņēmumus un normatīvus izdevumiem tām nodoto funkciju veikšanai, kā arī pabalstiem un palīdzībai mazturīgiem iedzīvotājiem.

15. Ieteikt pašvaldībām, kuras nepietiekamos apmēros paredzējušas līdzekļus pabalstiem un palīdzībai mazturīgiem iedzīvotājiem 1993./1994. gada apkures sezonā, izdarīt attiecīgas izmaiņas 1994. gada budžetā, kā arī paredzēt šīm vajadzībām līdzekļus 1995. gada budžetā, lai kopā ar valsts budžeta līdzekļiem nodrošinātu pabalstu piešķiršanu rajona (pilsētas) sociālās aprūpes dienesta noteiktajā apmērā.

16. Valsts a/s "Latvijas gāze" 1994. un 1995. gadā par uznēmuma līdzekļiem uzstādīt 120 tūkst, gāzes skaitītāju individuālajās mājās ar gāzes apkuri, dzīvokļos, kuros gāzi izmanto krāsns apkurei, un dzīvokļos, kuri centralizēti saņem sašķidrināto gāzi un dabasgāzi.

17. Ieteikt Saimnieciskajai tiesai saskaņā ar likuma "Par Saimnieciskās tiesas procesu" 30. pantu atbrīvot valsts a/s "Latvenergo", valsts a/s "Latvijas gāze" un citus siltumapgādes uzņēmumus no valsts nodevas maksāšanas prasībās par maksājumu parādu piedziņu.

18. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1993. gada 26. oktobra lēmumu Nr. 36 "Par 1993./1994. gada apkures sezonas nodrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 32).