1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ārstniecība — profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe;

2) ārstniecības personas — personas, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību;

3) ārstniecības iestādes — ārstu prakses, valsts un pašvaldību iestādes, saimnieciskās darbības veicēji un komercsabiedrības, kas reģistrētas ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina ārstniecības pakalpojumus;

4) ārstniecības personas sertifikāts — Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Latvijas Ārstu biedrības vai Latvijas Māsu asociācijas izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona kā speciālists ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību (speciālista praksi) konkrētajā nozarē;

5) ārstniecības iestādes sertifikācija — neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka ārstniecības iestāde, tās struktūrvienība vai sniegtie pakalpojumi atbilst attiecīgajā standartā noteiktajām prasībām;

5¹) ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts — Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Latvijas Ārstu biedrības vai Latvijas Māsu asociācijas izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona papildus kompetencei ārstniecībā, kas tai noteikta normatīvajos aktos, ir tiesīga patstāvīgi lietot sertifikātā norādīto ārstniecisko vai diagnostisko metodi;

6) ārstu konsilijs — ne mazāk kā triju ārstu apspriede, lai noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku;

7) cilvēka infekcijas slimība — infekcijas slimības izraisītāja ierosināta slimība, kuras izplatīšanās var radīt epidēmiju (turpmāk — infekcijas slimība);

8) medicīniskā izglītība — likumā noteiktajā kārtībā atzītai izglītības programmai atbilstošs zināšanu un prasmju kopums medicīnas jomā, ko apliecina izglītības iestādes izsniegts izglītības dokuments;

9) medicīniskās tehnoloģijas — ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles;

10) neatliekamā medicīniskā palīdzība — palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī sniedz šādiem gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām;

11) pacients — persona, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus vai vēršas pēc tiem;

12) pacientu aprūpe — veselības aprūpes sastāvdaļa, kas ir tieši vai netieši saistīta ar sabiedrības, ģimenes vai personas veselības uzturēšanu, veicināšanu, aizsardzību un atgūšanu;

13) pirmā palīdzība — palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma;

14) medicīniskā rehabilitācija — medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka fiziskā, psiholoģiskā, sociālā, aroda un izglītības potenciāla attīstīšanu vai atgūšanu atbilstoši viņa fizioloģiskajiem vai anatomiskajiem ierobežojumiem, vai — stabilu veselības traucējumu gadījumā — ar pacienta dzīves pielāgošanu videi un sabiedrībai;

15) (izslēgts ar 27.05.2004. likumu);

16) (izslēgts ar 21.06.2012. likumu);

17) profesionālās kvalifikācijas pilnveidošana — tālākizglītības daļa noteiktā profesijā vai specialitātē, kas noris saskaņā ar brīvi izraudzītu izglītības programmu, kuras saturs un apgūšanas laiks nav reglamentēts;

18) obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām — prasības, kuru izpilde jānodrošina ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām, lai tajās būtu atļauts sniegt pacientiem medicīnisko palīdzību;

19) rezidentūra — darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi esoša ārsta izglītošana valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā;

20) klīniskās vadlīnijas — pierādījumos balstīts, sistematizēts un aktualizēts ieteikumu kopums lēmumu pieņemšanas atbalstam ārstniecības personām un pacientiem par piemērotāko ārstniecību noteiktos klīniskos gadījumos;

21) medicīniskās ierīces — jebkurš instruments, aparāts, ierīce, programmatūra, implants, reaģents, materiāls vai cits priekšmets, kurš atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa regulas (ES) Nr. 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza direktīvu 2001/83/EK, regulu (EK) Nr. 178/2002 un regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK 2. panta 1. punktā minētajai definīcijai;

22) psihiatriskā palīdzība - individuāla psihisko slimību profilakse, ambulatora vai stacionāra diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un aprūpe personai ar garīgās veselības traucējumiem;

23) psihiatriskā palīdzība bez pacienta piekrišanas - stacionāra diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija un aprūpe personai ar garīgās veselības traucējumiem bez šīs personas piekrišanas;

24) katastrofu medicīnas sistēma — valsts koordinētu pasākumu kopums, ko veic ārstniecības iestādes un citas veselības aprūpes nozares institūcijas neatkarīgi no īpašuma formas, lai ārkārtas medicīniskajās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās glābtu cilvēku dzīvību un mazinātu postošo ietekmi uz sabiedrības veselību;

25) ārstniecības atbalsta persona — persona, kurai nav tiesību nodarboties ar ārstniecību, bet kura ir tieši iesaistīta veselības aprūpes procesa nodrošināšanā;

26) ārstniecības atbalsta personas sertifikāts — Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas profesionālo sagatavotību un norāda, ka ārstniecības atbalsta persona ir kompetenta iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā konkrētajā nozarē;

27) vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma (turpmāk — veselības informācijas sistēma) — strukturizēta veselības nozares informācijas sistēma, kas ietver atsevišķas veselības nozares informācijas datu kopas un nodrošina to vienotu darbību;

28) neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde — mobila neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas struktūrvienība, kuras sastāvā strādā normatīvajos aktos noteiktās personas un kuras rīcībā ir operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

29) telemedicīna — attālināta veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tā ietver ārstniecībai nepieciešamu medicīnisku datu un informācijas drošu pārsūtīšanu teksta, skaņu, attēlu vai citā formātā;

30) in vitro diagnostikas medicīniskā ierīce — jebkura medicīniska ierīce, reaģents, reaģenta produkts, kalibrators, kontroles materiāls, komplekts, instruments, aparāts, aprīkojuma daļa, programmatūra vai sistēma, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa regulas (ES) Nr. 2017/746 par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ direktīvu 98/79/EK un Komisijas lēmumu 2010/227/ES 2. panta 2. punktā minētajai definīcijai;

31) paliatīvā aprūpe — starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei. Paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma;

32) (punkts stājas spēkā 01.07.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu);

33) (punkts stājas spēkā 01.07.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu);

34) metodiskās vadības institūcija — iestāde vai tās struktūrvienība, kas izstrādā vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus attiecīgajā veselības aprūpes jomā, kā arī nodrošina sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, veicot ārstniecības iestāžu metodisko vadību attiecīgajā veselības aprūpes jomā;

35) (punkts stājas spēkā 01.07.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu);

36) farmaceits — veselības aprūpes speciālists, kurš ieguvis likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbojoties ar farmaceita praksi;

37) klīniskais farmaceits — veselības aprūpes speciālists, kurš ieguvis likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām atbilstošu izglītību farmācijas jomā un apguvis papildspecialitāti klīniskajā farmācijā, ko apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi klīniskajā farmācijā, un sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbojoties ar farmaceita praksi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.02.1998., 01.06.2000., 25.03.2004., 27.05.2004., 08.06.2006., 08.11.2007., 08.05.2008., 08.04.2009., 10.12.2009., 07.10.2010., 21.06.2012., 11.09.2014., 13.01.2022., 28.09.2023. un 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2024. 34. punkts stājas spēkā 01.04.2024. Sk. pārejas noteikumu 38. un 43. punktu)

2.pants. Šā likuma mērķis ir regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju un noteikt īpašus ārstniecības iestāžu saimnieciskās darbības tiesiskā regulējuma noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

5.pants. Ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu, tautas, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību.

6.pants.

(Izslēgts ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2010.)

7.pants. Ārstniecības uzraudzību valstī veic Veselības ministrija un citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

9.² pants. (1) Gadījumos, kad ir apdraudēta dzīvība sirds apstāšanās dēļ, līdz brīdim, kad ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, persona var izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori, un prasības šo defibrilatoru uzstādīšanai;

2) automatizēto ārējo defibrilatoru ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību;

3) (izslēgts ar 06.12.2023. likumu).

(21.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

10.¹ pants. To Veselības inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana, kuri pieņemti par šā likuma 28., 33. un 35. panta prasību neievērošanu, neaptur šo lēmumu darbību.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

10.² pants. (Pants stājas spēkā01.07.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

11.pants. Sludinājumus un reklāmu, kas attiecas uz ārstniecību, ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām, ievieto masu saziņas līdzekļos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

12.pants. Personas, kam nav medicīniskās izglītības un kas patstāvīgi nodarbojas ar slimnieku ārstēšanu, dzemdībpalīdzības sniegšanu (izņemot gadījumus, kad jāsniedz pirmā palīdzība), hipnozi, kodēšanu un citām cilvēka psihi ietekmējošām metodēm, cilvēka enerģētisko lauku korekciju (biokorekciju), akupunktūru un pārējām cilvēka organisma enerģētisko sistēmu ietekmējošām metodēm, kā arī personas, kas atbalsta ārstniecības darbībā tādas personas, kurām nav medicīniskās izglītības vai nav speciālista prakses tiesību, ir saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

12.¹ pants. Ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.07.2012.)

14.pants. Medicīnas ētikas komitejas izveido ārstniecības iestādes un ārstniecības personu profesionālās biedrības. Šīs komitejas izskata ētikas jautājumus, kas saistīti ar ārstniecības personu darbību un jaunām medicīniskajām tehnoloģijām.

15.¹ pants. Centrālā medicīnas ētikas komiteja, izskatot uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus, piemēro maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina Ministru kabinets.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

(Nodaļa izslēgta no 01.01.2018. ar 22.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu)

18.pants.

(Izslēgts no 01.01.2018. ar 22.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu)

19.pants.

(Izslēgts ar 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2006.)

21.pants.

(Izslēgts ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2010.)

22.pants.

(Izslēgts ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2010.)

23.pants.

(Izslēgts ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2010.)

24.pants.

(Izslēgts ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2010.)

25.pants.

(Izslēgts ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2010.)

28.pants. (Izslēgts ar 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

30.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2000.)

31. pants. Personas ar ārvalstu medicīniskās izglītības diplomu tiesības nodarboties ar ārstniecību iegūst pēc ārstniecības personas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajā kārtībā.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

32.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2000.)

36.pants. Ārstniecības persona ir atbildīga par izraudzītās medicīniskās tehnoloģijas lietošanu un tās radītajām sekām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2000.)

37.pants. (1) Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:

1) veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu medicīnisko rehabilitāciju;

2) novērtē slimības un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī;

3) pēta slimības izcelsmi un profilakses iespējas.

(2) (Izslēgta ar 08.05.2008. likumu.)

(08.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008. Sk. pārejas noteikumus.)

38.pants. Savā profesionālajā darbībā ārsts ir brīvs. Katram ārstam ir tiesības dot atzinumu par pacienta veselības stāvokli un ārstēšanu.

39.pants. Ārsts darbojas specialitātē (specialitātes var būt vairākas), kas noteikta ārsta sertifikātā. Ārsts drīkst darboties apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot atsevišķu izmeklēšanas vai ārstēšanas metodi tikai tad, ja viņam ir ārsta sertifikāts pamatspecialitātē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2000.)

39.¹ pants. Ārstniecības iestādes vadītājs veselības aprūpes nodrošināšanā, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kas var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai lietot ārstniecisko vai diagnostisko metodi, kurā ir pabeidzis rezidentūras programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē sertificēta speciālista vadībā. Ārsts, izņemot 33. panta ceturtajā daļā minēto ārstu, visā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

40.pants. Ārsts ir atbildīgs par nedzimušas dzīvības saglabāšanu, un viņa pienākums ir mēģināt atrunāt pacienti no grūtniecības pārtraukšanas, ja grūtniecība nav pretrunā ar sievietes veselības stāvokli un nepastāv draudi, ka jaundzimušajam būs pārmantojama vai iegūta slimība. Ārstam ir tiesības atteikties izdarīt grūtniecības pārtraukšanu, ja tam nav medicīnisku iemeslu.

41.pants.

(Izslēgts ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2010.)

(Nodaļa 25.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

43.¹ pants. Zobārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros:

1) veic alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu;

2) pēta šā panta 1.punktā minēto slimību izcelsmi un profilakses iespējas.

43.² pants. Ārstniecības iestādes vadītājs, ja nepieciešams, var nodarbināt ārstu stažieri, kas var nodarboties ar ārstniecību pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, kurā ir pabeidzis zobārstniecības studiju programmu vai apakšspecialitātes rezidentūras izglītības programmu vai kurā ir bijis sertificēts, tikai attiecīgajā specialitātē sertificēta zobārsta vadībā. Zobārsts visā profesionālās darbības laikā var strādāt ārsta stažiera amatā ne ilgāk kā piecus gadus (skaitot summāri).

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

(Nodaļa 11.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

44.pants. (1) Māsa ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību atbilstoši likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām.

(2) Māsa profesionālās darbības ietvaros atbilstoši kompetencei:

1) veic pacientu aprūpi;

2) piedalās ārstniecībā;

3) vada pacientu aprūpes darbu;

4) nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos;

5) veic profesionālās izglītības darbu.

45.pants. (1) Ārsta palīgs ir ārstniecības persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo izglītību vai pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai augstāko izglītību saskaņā ar akreditētu ārsta palīga studiju programmu.

(2) Ārsta palīgs profesionālās darbības ietvaros atbilstoši kompetencei veic profesionālu un individuālu slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu, kā arī sadarbībā ar ārstu nodrošina profilaktiskos pasākumus.

(Nodaļa 20.06.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2001.)

45.¹ pants. (1) Funkcionālais speciālists (fizioterapeits, ergoterapeits, tehniskais ortopēds, audiologopēds, uztura speciālists, mākslas terapeits, optometrists) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.

(2) Funkcionālā speciālista asistents (fizioterapeita asistents, ergoterapeita asistents) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko vai arī vismaz trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2006., 08.05.2008., 21.06.2012. un 01.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.12.2016. Grozījums pirmajā daļā par tās papildināšanu ar vārdu "optometrists" stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu)

45.² pants. (1) Savā specialitātē funkcionālais speciālists profesionālās kompetences ietvaros:

1) pārzina cilvēka funkcionālo ierobežojumu novērtēšanu un rehabilitācijas principus;

2) veic ārstēšanu, izmantojot atbilstošu diagnostiku, novērtēšanu un medicīniskās tehnoloģijas, un dod atzinumus;

3) veic profesionālās izglītības darbu.

(2) Savā specialitātē funkcionālā speciālista asistents profesionālās kompetences ietvaros:

1) pārzina cilvēka funkcionālo ierobežojumu novērtēšanu un rehabilitācijas pamatprincipus;

2) veic ārstēšanu, izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas funkcionālā speciālista vai ārsta uzraudzībā.

(Nodaļa 25.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

45.³ pants. Vecmāte ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros:

1) nodrošina fizioloģiskas grūtniecības aprūpi, organizē un vada fizioloģiskas dzemdības un aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām, veic veselu jaundzimušo aprūpi;

2) konstatējot savā aprūpē esošas grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces vai jaundzimušā veselības riska faktorus vai iespējamu patoloģiju, nosūta pacienti pie atbilstošas specialitātes ārsta;

3) piedalās ārstniecībā;

4) sniedz informāciju un veic izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību, krūts ēdināšanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un bērna aprūpes jautājumos.

(Nodaļa 31.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2011.)

45.⁴ pants. Militārais paramediķis ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām un, pildot militārā dienesta pienākumus Latvijas teritorijā un ārpus tās, savas profesionālās darbības ietvaros:

1) novērtē pacienta veselības stāvokli;

2) sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību.

45.⁵ pants. Militārais paramediķis profesionālās prasmes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā savai kvalifikācijai atbilstošā apjomā militārā dienesta laikā var uzturēt neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigādē tiešā neatliekamajā medicīnā sertificētas ārstniecības personas vadībā un uzraudzībā.

(Nodaļa 21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.07.2012.)

45.⁶ pants. Masieris ir ārstniecības persona, kura ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālo vidējo izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.

46.pants. Ārstniecības personas pienākums ir sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību.

47.pants. Ārstniecības personai ir tiesības atteikt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību apstākļos, kas apdraud ārstniecības personas pašas dzīvību, kā arī tad, ja ārstniecības persona to nespēj veselības stāvokļa dēļ.

49.pants.

(Izslēgts ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2010.)

51.pants.

(Izslēgts ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2010.)

52.pants.

(Izslēgts ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009. Grozījums par panta izslēgšanu stājas spēkā 01.10.2009. Sk. pārejas noteikumu 16.punktu)

53.¹ pants.

(Zaudējis spēku ar 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 29. punktu)

(Nodaļa 06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

53.³ pants. Farmaceitam un klīniskajam farmaceitam, kas strādā aptiekā vai ārstniecības iestādes slēgta tipa aptiekā, vai ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa aptiekas, ir šādi uzdevumi:

1) sniedzot farmaceitisko aprūpi, nodrošināt atbildīgu, drošu un racionālu zāļu, medicīnisko ierīču, in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču un uztura bagātinātāju lietošanu un līdzestību ārstniecībā;

2) sadarbībā ar ārstniecības personām veidot multidisciplināru komandu, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, tā īstenošanā un pārraudzībā, lai pacients sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu un uzlabotu veselību, kā arī dzīves kvalitāti;

3) piedalīties zāļu lietošanas blakusparādību uzraudzībā;

4) veicināt un nodrošināt profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

53.⁴ pants. Klīniskajam farmaceitam papildus šā likuma 53.³ pantā noteiktajam ir šādi uzdevumi:

1) sadarbībā ar ārstniecības personām piedalīties pacienta farmakoterapijas noteikšanā, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus, kā arī drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principus attiecībā uz indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu;

2) veikt tiešu zāļu lietošanas un blakusparādību uzraudzību, regulāri sekojot izmeklējumu rezultātiem, aptaujājot pacientu un dokumentējot uzraudzības datus, un, ja nepieciešams, ierosināt farmakoterapijas korekcijas;

3) sniegt ārstniecības personām konsultācijas farmakokinētikas, farmakodinamikas un citos ar zāļu nozīmēšanu saistītajos jautājumos;

4) piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā, ja ārstniecības iestādē tādi tiek veikti;

5) piedalīties dažādu ārstniecības līdzekļu izmantošanas sistēmiskā analīzē.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

54.pants. (1) Ārstniecības iestādi var izveidot valsts institūcijas, pašvaldības, fiziskās vai juridiskās personas.

(2) Ārstniecības iestādes var būt ambulatoras, kur pacientiem, ja nav nepieciešama ievietošana stacionārā, nodrošina ārstniecības pakalpojumus, un stacionāras, kur pacientiem, kas visu diennakti atrodas pastāvīgā ārstniecības personu aprūpē, sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, nosaka diagnozi un nodrošina ārstniecības pakalpojumus līdz noteiktas ārstniecības pakāpes sasniegšanai.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto ārstniecības pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai ārstniecības iestādei ir tiesības sniegt šādus ar medicīnu saistītus pakalpojumus līdz noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai:

1) izmitināšanu, ko nodrošina pacientam un personai, kas uzturas kopā ar pacientu;

2) ēdināšanu, ko nodrošina pacientam;

3) pacienta transportēšanu ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīnas ierīcēm.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

54.¹ pants. (1) Universitātes slimnīca ir daudzprofilu stacionārā ārstniecības iestāde, kura atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) sniedz pacientiem sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus;

2) piedalās bakalaura, maģistra, rezidentu un doktora studiju programmu un rezidentūras programmas īstenošanā;

3) veic zinātnisko un pētniecisko darbu ārstniecības jomā un veicina jaunu ārstniecības metožu un medicīnas tehnoloģiju ieviešanu.

(2) Universitātes slimnīcai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem piemēro normatīvajos aktos noteikto paaugstināto koeficientu.

(01.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.12.2016. Otrā daļa stājas spēkā 01.01.2020. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)

55.¹ pants. (1) Lai izpildītu Nacionālo bruņoto spēku medicīniskā nodrošinājuma uzdevumus, Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestāde var izveidot pagaidu medicīniskās palīdzības punktu. Pagaidu medicīniskās palīdzības punkts nav uzskatāms par ārstniecības iestādi šā likuma izpratnē, tā ir atbilstoši sniedzamajiem pakalpojumiem aprīkota un ārstniecisko manipulāciju veikšanai piemērota stacionāra vai pārvietojama telpa. Pagaidu medicīniskās palīdzības punkta izveidošanas, izvietošanas un aprīkošanas kārtību apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(2) Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādē nodarbināta ārstniecības persona profesionālo darbību ārpus Latvijas teritorijas veic saskaņā ar veselības aprūpes jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi. Minēto prasību izpildi kontrolē Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

56.² pants. Ārstniecības iestādes vadītājs veselības aprūpes nodrošināšanā, ja nepieciešams, iesaista ārstniecības atbalsta personu, kurai ir atbilstošas profesionālās zināšanas, ko apliecina izglītības dokuments par iegūto izglītību attiecīgajā profesijā.

(01.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.12.2016.)

58.pants.

(Izslēgts ar 25.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

(Nodaļas nosaukums 27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

62.pants. Gadījumos, kad sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu lietošanu, piedalīšanos azartspēlēs vai datorspēlēs slimnieks izdara sabiedriski bīstamas darbības, sistemātiski izdara administratīvos pārkāpumus vai ar savu rīcību apdraud sevi, savus tuvākos radiniekus vai sabiedrību, tiek piemēroti likumā noteiktie sociālās un psihosociālās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi, bet nepilngadīgajiem — audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

63.pants. Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieka sociālās un psihosociālās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi ir:

1) ņemšana policijas profilaktiskajā uzskaitē un policijas rakstveida brīdinājums, ka slimniekam jāizbeidz alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošana, piedalīšanās azartspēlēs vai datorspēlēs un ar to saistītu administratīvo pārkāpumu izdarīšana, kā arī obligāti jāsāk ārstēšanās;

2) ņemšana narkoloģiskajā uzskaitē un motivācijas veidošana, lai ieinteresētu slimnieku sākt labprātīgu ārstēšanos no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības;

3) tiesas nolēmums par notiesātā pienākumu ārstēties.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

64.pants. Nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē vai ir atkarīgs no azartspēlēm vai datorspēlēm, ar viņa piekrišanu par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas iestādē.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2004.)

65.pants. Personām ar psihiskiem traucējumiem un psihiskām slimībām ir jānodrošina visas pilsoņa, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, kuras paredz likums. Psihiskie traucējumi vai psihiskā slimība nedrīkst būt par iemeslu cilvēka diskriminācijai.

66.pants. Psihiski slimajiem ir tiesības saņemt medicīnisko palīdzību un aprūpi tādā kvalitātē, kāda atbilst pieņemtajiem vispārējās medicīnas standartiem.

67.pants. (1) Psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē vai ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā (turpmāk — psihiatriskā ārstniecības iestāde), ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā.

(2) Pacientu var stacionēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē ar viņa rakstveida piekrišanu, pamatojoties uz konstatētajiem psihiskajiem traucējumiem un psihiatra motivētu lēmumu par psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Pacienta piekrišanu stacionēšanai pievieno medicīniskajiem dokumentiem.

(01.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2010.)

68.¹ pants. (1) Šā likuma 68.pantā noteiktajā gadījumā samaksu par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkotā advokāta sniegto juridisko palīdzību veic, kā arī ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus atlīdzina atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka samaksas apmēru par valsts nodrošināto juridisko palīdzību civillietās, neņemot vērā tajos noteiktos ierobežojumus attiecībā uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidu apjomiem. Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc noteiktajā termiņā iesniegta paziņojuma saņemšanas veic samaksu saskaņā ar iesniegto advokāta paziņojumu par sniegto juridisko palīdzību no šiem mērķiem paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija veic samaksu advokātam, ko šā likuma 68.pantā noteiktajā gadījumā norīkojusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome, par šādiem juridiskās palīdzības veidiem: par iepazīšanos ar lietas materiāliem, juridisko konsultāciju, pārstāvību tiesas sēdē psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā arī par sūdzības sagatavošanu tiesas priekšsēdētājam.

(3) Samaksas saņemšanai advokāts divu mēnešu laikā iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai apstiprinātu paziņojumu par sniegto juridisko palīdzību.

(4) Paziņojumu par sniegto juridisko palīdzību - iepazīšanos ar lietas materiāliem, pārstāvību tiesas sēdē psihiatriskajā ārstniecības iestādē, sūdzības sagatavošanu tiesas priekšsēdētājam - apstiprina tiesnesis vai šā likuma 68.panta piecpadsmitajā daļā noteiktajā gadījumā tiesas priekšsēdētājs. Paziņojumā norāda advokāta vārdu, uzvārdu, personas kodu, prakses vietas adresi, pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, materiāla numuru, tiesas nosaukumu, juridiskās palīdzības veidu, tās sniegšanas datumu un laiku (stundu skaitu), samaksas apmēru (bez pievienotās vērtības nodokļa), bankas nosaukumu un kontu, kurā ieskaitāma samaksa, pievienojot tam dokumentus, kas apliecina citus atlīdzināmos izdevumus.

(5) Paziņojumu par sniegto juridisko palīdzību - pacientam sniegto juridisko konsultāciju - apstiprina ārstniecības iestādes amatpersona. Paziņojumā norāda advokāta vārdu, uzvārdu, personas kodu, prakses vietas adresi, pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, materiāla numuru, juridiskās palīdzības veidu, tās sniegšanas datumu un laiku (stundu skaitu), samaksas apmēru (bez pievienotās vērtības nodokļa), bankas nosaukumu un kontu, kurā ieskaitāma samaksa, pievienojot tam dokumentus, kas apliecina citus atlīdzināmos izdevumus.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

69.pants. (1) Ja persona psihisko traucējumu vai psihiskās slimības dēļ pārkāpj sabiedrisko kārtību, tās aizturēšanu, nogādāšanu un uzraudzību pie psihiatra veic policijas darbinieki saskaņā ar likumu "Par policiju".

(2) Policijas darbinieki iesniedz psihiatram rakstveida ziņojumu par slimnieka uzvedības pretsabiedrisko raksturu.

69.² pants. Persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, 14 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta saņemšanas sazinās ar tiesas lēmumā norādīto ārstniecības iestādi klātienē vai attālināti, lai vienotos par ārstēšanas uzsākšanu, izņemot personu, kura saskaņā ar tiesas lēmumu ārstniecības iestādē tiek nogādāta policijas darbinieka pavadībā.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

69.³ pants. (1) Persona, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ārstējas tiesas lēmumā norādītajā ārstniecības iestādē. Ārstēšanos citā ārstniecības iestādē drīkst uzsākt tikai saskaņā ar jaunu tiesas lēmumu.

(2) Iesniegumu tiesā ar pamatojumu ārstniecības iestādes maiņai iesniedz persona, kurai ārstēšana psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, šīs personas pārstāvis vai ārstniecības iestāde, kurā saskaņā ar tiesas lēmumu ārstējas minētā persona.

(3) Ārstniecības iestādei, kas pārņem tās personas ārstēšanu, kurai kriminālprocesā noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par šai personai iepriekš nodrošināto ārstēšanu un tās rezultātiem. Informācija sniedzama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedību.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

70.pants.

(Izslēgts ar 01.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 29.03.2007.)

71.pants. Ilgstošu vai pastāvīgu fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma un funkcionēšanas ierobežojuma gadījumos ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī veselības un darbspējas ekspertīzi veic un invaliditāti nosaka valsts pilnvarota Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK), kuras darbību reglamentē normatīvie akti.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2006. Sk. pārejas noteikumus.)

73.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2000.)

(Nodaļa 08.05.2008. likuma redakcijā; nodaļas nosaukums 11.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

74.pants. Lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai to sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu, ja pārkāpti ārstniecības jomu regulējošie normatīvie akti, pieņem Veselības inspekcijas vadītājs vai viņa vietnieki vai Veselības inspekcijas kontroles nodaļu vadītāji vai viņu vietnieki.

(11.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

75.pants. (1) Ja Veselības inspekcijas inspektors ir konstatējis tādu ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kas rada risku veiksmīgai ārstniecības procesa norisei, viņš izsaka rakstveida brīdinājumu ārstniecības iestādei. Brīdinājumā norāda visus konstatētos ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un sniedz ieteikumus, kā arī nosaka pārkāpumu novēršanas termiņu.

(2) Ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, brīdinājumā ietverto pārkāpumu novēršanas termiņu nosaka ne īsāku par:

1) diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība;

2) sešiem mēnešiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts.

(3) Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta otrajā daļā, Veselības inspekcijas inspektors, ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, nosaka pārkāpuma novēršanas termiņu no viena mēneša līdz trim mēnešiem.

(4) Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, šā likuma 74.pantā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par attiecīgās ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai par sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu.

(5) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu nodrošina ārstniecības iestādes vadītājs, piedaloties amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai amatpersonai. Ārstniecības iestādes sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu nodrošina ārstniecības iestādes vadītājs.

(6) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu veic tā, lai:

1) varētu netraucēti novērst konstatētos pārkāpumus;

2) iespējami samazinātu telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas dēļ;

3) iespējami mazāk tiktu traucēta citu struktūrvienību un iekārtu darbība.

(7) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanas kontroli vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par darbības apturēšanu vai veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu, vai tās pilnvarota amatpersona.

(8) Ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbību vai sniegto veselības aprūpes pakalpojumu var apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ rodas draudi cilvēku veselībai un dzīvībai.

(9) Amatpersona, kurai ir tiesības pieņemt šā panta astotajā daļā minēto lēmumu, to pieņem triju darbdienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms par šā panta astotajā daļā minētajiem ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, un tas izpildāms nekavējoties.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

76.pants. (1) Par konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu attiecīgā ārstniecības iestāde rakstveidā paziņo amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu. Šī amatpersona piecu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai attiecīgie pārkāpumi ir novērsti.

(2) Ja visi pārkāpumi, kas minēti rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu, ir novērsti, attiecīgā amatpersona triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas izsniedz rakstveida atļauju ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības atjaunošanai vai veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas atjaunošanai.

(3) Ja visi pārkāpumi, kas minēti rakstveida brīdinājumā vai lēmumā par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu, nav novērsti, attiecīgā amatpersona triju darbdienu laikā pēc pārbaudes veikšanas paziņo par atteikumu izsniegt atļauju ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības vai veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas atjaunošanai.

(11.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

77.pants. (1) Iesniegumu, kurā apstrīdēts Veselības inspekcijas lēmums par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu vai sniegtā veselības aprūpes pakalpojuma apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, izskata un lēmumu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(2) Šajā nodaļā minēto Veselības inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

(Nodaļa 07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

80.pants. Veselības informācijas sistēmas pārzinis vai turētājs, ja šīs sistēmas turētāja funkcijas ir nodotas pilnvarotai institūcijai, ir tiesīgs neinformēt datu subjektu par personas datu apstrādi veselības informācijas sistēmā, ja vien datu subjekts to īpaši nepieprasa un ja personas datu apstrāde ir nepieciešama:

1) ārstniecības vajadzībām;

2) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to administrēšanai;

3) zāļu un medicīnisko ierīču izplatīšanai vai to administrēšanai;

4) valsts noteiktās statistiskās informācijas vākšanai.

(Nodaļa 11.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

81.pants. (1) Ja nokavējums ir saistīts ar līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu un parādnieks ir ārstniecības iestāde, kas atbilst pasūtītāja kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā vai publiskas institūcijas kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma jomā (publisks pasūtītājs), nokavējumam tiek piemēroti Civillikuma noteikumi, kas attiecināmi uz līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ievērojot šā panta otrajā daļā noteikto parādnieka nokavējuma termiņu.

(2) Ja ārstniecības iestāde šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos 60 dienu laikā pēc Civillikuma 1668.² panta pirmajā daļā minēto nosacījumu iestāšanās nav veikusi maksājumu, iestājas nokavējums ar visām no tā izrietošām sekām.

(Sk. pārejas noteikumu 21.punktu)

(Nodaļa 21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020.  Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

82. pants. Par nodarbošanos ar ārstniecību bez medicīniskās izglītības piemēro naudas sodu no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

83. pants. Par nodarbošanos ar ārstniecību bez reģistrēšanās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

84. pants. Par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez tā, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz piecsimt piecdesmit naudas soda vienībām.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

85. pants. Par medicīnisko ierīču ekspluatācijas pārkāpumiem ārstniecības iestādē piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit naudas soda vienībām.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

85.¹ pants. Par cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu vai in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu veikšanas kārtības pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

86. pants. Par recepšu veidlapu uzglabāšanas noteikumu vai recepšu izrakstīšanas kārtības neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

87. pants. Par darbnespējas lapas izsniegšanas un anulēšanas kārtības neievērošanu piemēro naudas sodu no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

88. pants. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 82., 83., 84., 85., 85.¹, 86. un 87. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Veselības inspekcija.

(21.05.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

1. Ārstniecības personas, kuras ieguvušas kvalifikācijas kategoriju vai sertifikātu kādā no apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un praktizējušas tajā vairāk nekā piecus gadus, drīkst turpināt savu praksi bez pamatspecialitātes sertifikāta iegūšanas. Sertifikācija šiem speciālistiem notiek iegūtajā apakšspecialitātē vai papildspecialitātē.

2. Ārstniecības personas, kuras ieguvušas kvalifikācijas kategoriju vai sertifikātu kādā no pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm un praktizējušas tajā vairāk nekā desmit gadus, mainoties specialitāšu klasifikatoram, drīkst turpināt savu praksi bez pamatspecialitātes sertifikāta iegūšanas, ja šī specialitāte tiek atzīta par ārstniecisko vai diagnostisko metodi.

3. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2000.)

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.177 "Ārstniecības noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 19.nr.; 1995, 4.nr., 1997, 5.nr.).

5. Ārstniecības iestādes un to struktūrvienības, kas izveidotas līdz 2000.gada 30.jūnijam, izvērtējamas atbilstoši obligātajām prasībām līdz 2001.gada 31.decembrim.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2000.)

6. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.novembrim izdod šā likuma 4., 9.panta pirmajā daļā, 17.panta pirmajā daļā (2004.gada 27.maija redakcijā), 59. un 60.¹ pantā minētos noteikumus.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. un 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2006.)

7. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 9.panta otrajā daļā un 34.panta trešajā daļā 2005.gada 16.jūnija redakcijā minētos noteikumus.

(16.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

8. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.¹ panta otrajā daļā un 33.pantā 2006.gada 8.jūnija redakcijā minētos noteikumus.

(08.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

9. Grozījumi šā likuma 4.panta otrajā daļā, 27.panta jaunā redakcija un 37.panta jaunās redakcijas otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2006.)

10. Šā likuma 37.panta jaunās redakcijas pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Līdz 2009.gada 30.jūnijam ārsts savas profesionālās darbības ietvaros novērtē slimības un to radītās sekas.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2006.)

11. Šā likuma 71.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2006.)

12. Lai saņemtu samaksu par pacientu pārstāvību, kas lietā veikta līdz 2007.gada 31.decembrim, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkotie advokāti līdz 2008.gada 1.martam iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai šā likuma 68.¹ panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā noformētu paziņojumu, pievienojot dokumentus, kas apliecina citus atlīdzināmos izdevumus.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

13. Šā likuma 17.panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

14. Šā likuma 26.panta pirmās un otrās daļas jaunā redakcija, 29.panta otrā un trešā daļa un 33.panta trešā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

15. Šā likuma 29.panta piektā daļa stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

16. Grozījums šā likuma 50.pantā attiecībā uz Veselības norēķinu centru un grozījums par 52.panta izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.oktobrī.

(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

17. (Izslēgts ar 01.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 22.12.2016.)

18. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.decembrim izdod šā likuma 53.² panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai atzinumu par to, vai garīga rakstura vai veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un vadīt to, sniedz ārstniecības iestādes vadītāja izveidota komisija vismaz triju ārstu sastāvā, no kuriem viens ir psihiatrs. Atzinumu un uz tā pamata izsniegtās izziņas izmaksas sedz saskaņā ar ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādi:

1) nākotnes pilnvarnieks, kas izziņu pieprasījis, pamatojoties uz šā likuma 53.² panta otrās daļas 1.punktu;

2) Tiesu administrācija viena mēneša laikā pēc ārstniecības iestādes pieprasījuma, pamatojoties uz šā likuma 53.² panta otrās daļas 2.punktu.

(18.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2013.)

19. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.decembrim izdod šā likuma 69.¹ panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(11.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

20. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.janvārim izdod šā likuma 69.¹ panta devītajā daļā minētos noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai pacientu ierobežošanu, izmantojot ierobežojošus līdzekļus, veic atbilstoši noteiktā kārtībā apstiprinātām medicīniskajām tehnoloģijām.

(11.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

21. Šā likuma 81.panta noteikumi nav piemērojami līgumiem, kas noslēgti līdz šā likuma 81.panta spēkā stāšanās dienai, un līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu vai koncesiju piešķiršanas jomā pēc 81.panta spēkā stāšanās dienas, ja iepirkumi vai koncesijas procedūras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzsāktas līdz šā likuma 81.panta spēkā stāšanās dienai.

(11.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

22. Grozījums šā likuma 45.¹ panta pirmajā daļā par vārda "reitterapeits" izslēgšanu stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

(01.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.12.2016.)

23. Grozījums šā likuma 45.¹ panta pirmajā daļā par tās papildināšanu ar vārdu "optometrists" stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

(01.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.12.2016.)

24. Šā likuma 54.¹ panta otrā daļa stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

(01.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.12.2016.)

25. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 70.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(01.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.12.2016.)

26. Ministru kabinets izstrādā un 2018. gada valsts budžeta likumprojektu paketē iesniedz Saeimai grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no šā likuma 53.¹ pantā minētā pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nodrošinot ārstniecības pieejamību.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

27. Līdz šo pārejas noteikumu 26. punktā minētā likuma spēkā stāšanās dienai ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas:

1) var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā;

2) pagarinātā normālā darba laika gadījumā darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam ne mazāk kā 1,10 noteikto stundas algas likmju apmērā.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

28. Lai nodrošinātu šā likuma 53.¹ panta un šo pārejas noteikumu 27. punkta prasību izpildi, nepieciešamos papildu izdevumus:

1) 2017. gadam sedz no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

2) 2018. gadam un turpmākajiem gadiem Ministru kabinets iekļauj Veselības ministrijas budžeta bāzes izdevumos.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

29. Šā likuma 53.¹ pants zaudē spēku 2022. gada 1. janvārī.

(20.12.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

30. Lai nodrošinātu ārstniecības pieejamību, ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas:

1) no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 50 stundas nedēļā;

2) (izslēgts ar 20.12.2018. likumu).

(22.11.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

32. Grozījums šā likuma 4. pantā par pirmās daļas izslēgšanu un grozījums par IV nodaļas izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma spēkā stāšanos.

(22.11.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

33. Šā likuma 10.¹ pants un XVI nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020.)

34. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 34. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumi Nr. 689 "Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība" un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 891 "Cilvēkiem paredzēto medicīnisko ierīču klīniskās izpētes kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(13.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2022.)

35. Māsa, kura nav ieguvusi izglītības dokumentu, kas apliecina to, ka attiecīgā māsas profesijas specialitāte vai attiecīgā ārstnieciskā vai diagnostiskā metode māsas praksē ir apgūta, bet kurai 2022. gada 24. janvārī bija derīgs attiecīgās māsas profesijas specialitātes vai attiecīgās ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes māsas praksē ārstniecības personas sertifikāts, drīkst turpināt patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā māsas profesijas specialitātē un attiecīgajā ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē māsas praksē.

(13.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.01.2022.)

36. Šā likuma 9.² pants stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

(21.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2022.)

37. Šā likuma 9. panta 3.¹ daļa stājas spēkā 2024. gada 2. janvārī.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

38. Šā likuma 1. panta 34. punkts un 9. panta sestā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. aprīlī.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

39. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 69.¹ panta devītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par kārtību, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

40. Grozījums šā likuma 9. panta pirmajā daļā par vārdu "Ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu" izslēgšanu, kā arī grozījums par šā panta papildināšanu ar 1.¹ daļu stājas spēkā 2024. gada 1. oktobrī.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

41. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 29. panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 943 "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

42. Šā likuma 33. panta trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2024. gada 1. oktobrī.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

43. Šā likuma 1. panta 32., 33. un 35. punkts, 9. panta septītā daļa un 10.² pants stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.07.2025.)

44. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 9.¹ panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 25. maija noteikumi Nr. 469 "Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē, reģistrē un ievieš klīniskās vadlīnijas", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(06.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.01.2024.)

45. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. martam izvērtē valstī esošās bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, paredzētās ārstniecības un atbalsta sistēmas efektivitāti un atbilstību bērna vislabāko interešu prioritātes principam un iesniedz Saeimai informāciju par šo izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, tādus šajā likumā un citos likumos izdarāmo grozījumu projektus, kas paredzētu visaptverošu bērnu obligātās ārstēšanas piespiedu mehānisma tiesisko regulējumu, vienlaikus norādot tā nodrošināšanai nepieciešamos budžeta līdzekļus.

(14.11.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2024.)

(08.06.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. un 11.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 15.10.2014.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 14.jūnija direktīvas 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm;

2) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par minimālajiem standartiem un statusu, lai trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus atzītu par bēgļiem vai personām, kam kādā citā veidā vajadzīga starptautiska aizsardzība, un par sniegtās aizsardzības apjomu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 4.novembra direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 5.septembra direktīvas 2007/47/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm, Padomes direktīvu 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm un direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.