1. Noteikumi nosaka Valsts civilās aviācijas drošības programmu, kurā paredzēti civilās aviācijas drošības uzturēšanas pasākumi (turpmāk – aviodrošības pasākumi) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 11.marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002.

1.¹ Valsts civilās aviācijas drošības programmā ietverti aviodrošības pasākumi saskaņā ar Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (turpmāk – regula Nr. 2015/1998), un Komisijas 2011. gada 17. oktobra Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1035/2011, ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un groza Regulas (EK) Nr. 482/2008 un (ES) Nr. 691/2010.

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 267 redakcijā)

2. Par Valsts civilās aviācijas drošības programmas īstenošanu Latvijas Republikā atbildīgā institūcija ir valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra).

3. Civilās aviācijas aģentūrai ir šādi pienākumi:

3.1. izstrādāt preventīvo aviodrošības pasākumu kompleksu saskaņā ar nacionālajām un starptautiskajām tiesību normām, ņemot vērā civilās aviācijas praksē izmantojamo aviācijas drošības procedūru un tehnoloģiju attīstību, un nodrošināt šo pasākumu īstenošanu;

3.1.¹ nodrošināt, lai lidostām, civilās aviācijas lidlaukiem, Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantiem un tiesību subjektiem būtu piekļuve informācijai par tām uz viņiem attiecināmajām prasībām, kas noteiktas Komisijas 2015. gada 16. novembra Īstenošanas Lēmumā, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta "a" punktā minētā informācija (turpmāk – Komisijas Īstenošanas lēmums);

3.2. izstrādāt un īstenot valsts civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu;

3.3. izstrādāt kārtību, kādā apmāca, sertificē un apstiprina lidostu, gaisa kuģu ekspluatantu un par aviācijas drošības pasākumu īstenošanu atbildīgo tiesību subjektu personālu;

3.4. apstiprināt lidostu, Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu un citu aviodrošības pasākumos iesaistīto komersantu izstrādātās programmas civilās aviācijas drošības jomā (turpmāk – aviodrošības programmas);

3.4.¹ apstiprināt aviodrošības programmu civilās aviācijas lidlaukiem, kuriem šo noteikumu 3.12.apakšpunktā noteiktajā kārtībā ir piemērota Eiropas Komisijas 2009.gada 18.decembra Regula (ES) Nr. 1254/2009, ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus (turpmāk – civilās aviācijas lidlauks);

3.5. apstiprināt lidostu, Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu un tiesību subjektu izstrādātās civilās aviācijas drošības mācību programmas;

3.6. noteikt kvalifikācijas prasības personālam, kas ir atbildīgs par aviodrošības pasākumu ieviešanu un izpildi lidostu, gaisa kuģu ekspluatantu un tiesību subjektu darbībā;

3.7. izvērtēt lidostu plānojuma, celtniecības un infrastruktūras attīstības projektu piemērotību efektīvai aviodrošības pasākumu kompleksa ieviešanai un uzturēšanai;

3.8. izvērtēt lidostu, civilās aviācijas lidlauku, Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu un tiesību subjektu aviodrošības pasākumu īstenošanai paredzēto iekārtu un sistēmu uzstādīšanas projektu atbilstību Komisijas Īstenošanas lēmumā noteiktajiem drošības iekārtu veiktspējas parametriem un piemērotību paredzētajam drošības pārbaužu veidam un apjomam;

3.9. atbilstoši riska situācijai izsludināt papildu aviodrošības pasākumus atsevišķiem vai visiem lidojumiem, ja saņemta informācija par iespējamiem draudiem civilajai aviācijai;

3.9.¹ sadarbojoties ar trešo valstu civilās aviācijas kompetentajām iestādēm, izvērtēt iespējamo drošības risku Latvijas Republikā reģistrēto gaisa kuģu ekspluatanta lidojumiem uz trešo valstu teritoriju;

3.9.² saņemot informāciju par paaugstinātu apdraudējumu civilās aviācijas drošībai trešo valstu teritorijā, noteikt gaisa kuģu ekspluatantam pienākumu veikt nepieciešamos papildu aviodrošības pasākumus vai izdot rekomendāciju gaisa kuģa ekspluatantam uz apdraudējuma laiku pārtraukt lidojumus uz (vai caur) konkrēto teritoriju vai veikt lidojumus noteiktā gaisa satiksmes maršrutā;

3.10. operatīvi informēt lidostas, gaisa kuģu ekspluatantus, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus un ar civilās aviācijas drošības uzturēšanu saistītus komersantus par izmaiņām aviodrošības pasākumu jomā;

3.11. regulāri izvērtēt lidostu, gaisa kuģu ekspluatantu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju un citu civilās aviācijas drošības uzturēšanā iesaistīto komersantu veicamo aviodrošības pasākumu atbilstību Valsts civilās aviācijas drošības programmai;

3.11.¹ izvērtēt to Latvijas Republikā reģistrētu gaisa kuģu ekspluatantu ieviesto preventīvo aviodrošības pasākumu atbilstību Eiropas Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, kuri veic vai plāno veikt lidojumus uz trešo valstu lidostām;

3.12. noteikt gadījumus, kad atbilstoši starptautisko tiesību normu prasībām iespējams piemērot atkāpes aviodrošības pasākumu īstenošanā, ņemot vērā drošības riska novērtējumu;

3.13. saskaņot to ārvalstu gaisa kuģu ekspluatantu aviodrošības programmas, kuri veic gaisa pārvadājumus no Latvijas Republikas lidostām;

3.13.¹ īstenot informācijas apmaiņu ar ārvalstu aviācijas kompetentajām institūcijām par Latvijas Republikas un attiecīgās ārvalsts nacionālajā aviācijas drošības programmā, apmācību programmā un kvalitātes kontroles programmā iekļautajām prasībām;

3.13.² izvērtēt ārvalstu aviācijas kompetento institūciju pieprasījumus par papildu aviodrošības pasākumu ieviešanu ārvalstī reģistrētā gaisa kuģu ekspluatanta lidojumiem no Latvijas Republikas lidostām un noteikt piemērojamos aviodrošības pasākumus, ņemot vērā ārvalsts un Latvijas Republikas kompetento institūciju veikto riska novērtējumu;

3.14. informēt Eiropas Komisiju par šo noteikumu 3.12.apakšpunktā minēto atkāpju piemērošanu aviodrošības pasākumu īstenošanā;

3.15. apstiprināt šādus tiesību subjektus:

3.15.1. oficiālos kravu aģentus, kas veic kravas vai pasta piegādi pārvadāšanai ar gaisa transportu;

3.15.2. zināmos nosūtītājus, kas veic kravas vai pasta piegādi oficiālajam kravu aģentam;

3.15.3. pilnvarotos piegādātājus, kas veic lidojumu laikā patērējamo krājumu piegādi gaisa kuģu ekspluatantam;

3.16. (svītrots ar MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 88);

3.17. uzraudzīt, kā lidostas ekspluatants, gaisa kuģu ekspluatanti, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un tiesību subjekti veic darbinieku iepriekšējās darbības pārbaudi;

3.18. (svītrots ar MK 13.10.2020. noteikumiem Nr. 627);

3.19. uzraudzīt, kā lidostas ekspluatanti, gaisa kuģu ekspluatanti un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina civilās aviācijas darbībai nepieciešamās informācijas un sakaru tehnoloģiju sistēmu un datu aizsardzību pret nesankcionētu iejaukšanos.

(Grozīts ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr. 150; MK 03.09.2013. noteikumiem Nr. 707; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 88)

4. Lidostai ir šādi pienākumi:

4.1. izstrādāt un pastāvīgi aktualizēt lidostas aviodrošības programmu atbilstoši nacionālajiem, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, nodrošinot tajā paredzēto pasākumu īstenošanu;

4.2. norīkot par lidostas aviodrošības vadītāju personu, kas sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus;

4.3. izveidot pastāvīgu lidostas aviodrošības komisiju un saskaņot tās nolikumu ar Civilās aviācijas aģentūru;

4.4. pēc saskaņošanas ar Drošības policijas un Valsts policijas atbildīgajām struktūrvienībām nodrošināt resursus un tehniskos līdzekļus ārkārtas situāciju novēršanai lidostā;

4.5. nodrošināt izlidojošo pasažieru (tajā skaitā transfēra un tranzīta pasažieru, kas Latvijas Republikā ielidojuši no trešajām valstīm) drošības pārbaudi, to rokas bagāžas un reģistrētās bagāžas drošības pārbaudi, kā arī reģistrētās pārbaudītās bagāžas aizsardzību;

4.5.¹ pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma īpaši uzraugāmajiem pasažieriem un tos pavadošajām amatpersonām veikt drošības pārbaudi atsevišķi no šo noteikumu 4.5. apakšpunktā minētajām pārbaudēm;

4.6. noteikt un saskaņot ar Civilās aviācijas aģentūru lidostas atklātās teritorijas robežas un lidostas kontrolējamās teritorijas (tajā skaitā ierobežotas piekļuves drošības zonas, drošības zonas kritiskās daļas un norobežotās zonas) robežas, nodrošinot iekļuves kontroli tajās;

4.7. (svītrots ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267);

4.8. pēc sekmīgas iepriekšējās darbības pārbaudes vai saņemta apliecinājuma par sekmīgi veiktu iepriekšējās darbības pārbaudi un drošības izpratnes mācībām izsniegt pastāvīgās caurlaides, kas personām dod tiesības iekļūt lidostas kontrolējamās teritorijas ierobežotas piekļuves drošības zonā;

4.9. nodrošināt aviodrošības pasākumu īstenošanā iesaistītā lidostas personāla sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātām civilās aviācijas drošības mācību programmām;

4.10. izstrādāt un saskaņot ar Civilās aviācijas aģentūru kārtību, kādā darbiniekam darba pienākumu pildīšanai lidostas kontrolējamās teritorijas ierobežotās piekļuves drošības zonā un drošības zonas kritiskajā daļā atļauts ienest, lietot un uzglabāt aizliegtus priekšmetus, vielas (tajā skaitā šķidrumus) un darba instrumentus, un tās ievērošanas kontroles procedūru;

4.11. izstrādāt un nodrošināt reģistrētās bagāžas drošības pārbaudes procedūru, kas piemērojama, ja tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas kāda no reģistrētās bagāžas drošības pārbaudes iekārtām;

4.12. izstrādāt un nodrošināt piemērotas drošības pārbaudes procedūras personām ar invaliditāti, personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, personām ar ierobežotām kustību un pārvietošanās spējām, kā arī šo personu ārstēšanai un funkcionēšanai nepieciešamajiem izstrādājumiem, ierīcēm (piemēram, imobilizācijas līdzekļi, pārvietošanās palīglīdzekļi, autonomie elpošanas aparāti un citi medicīniski palīglīdzekļi) un suņiem – pavadoņiem;

4.12.¹ nodrošināt šo noteikumu 4.12. apakšpunktā minētajās drošības pārbaudēs iesaistītā lidostas personāla apmācību atbilstoši Eiropas Parlamenta un padomes 2006.  gada 5. jūlija Regulas Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, 11. pantam;

4.13. atbilstoši regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 1.3. un 1.4. apakšpunktam nodrošināt to personu drošības pārbaudi, kas nav pasažieri, un transportlīdzekļu pārbaudi pirms iekļūšanas lidostas ierobežotās piekļuves drošības zonas kritiskajā daļā, kā arī to personu un transportlīdzekļu drošības pārbaudi, kas iekļūst lidostas kontrolējamās teritorijas ierobežotas piekļuves zonās;

4.14. veikt nepieciešamos papildu drošības pasākumus, ja saskaņā ar šo noteikumu 3.9. un 8.2.apakšpunktu ir saņemta informācija par paaugstinātu apdraudējumu civilās aviācijas darbībai;

4.15. (svītrots ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr. 150);

4.16. izstrādāt lidostas iekšējās rīcības plānu civilās aviācijas darbības apdraudējumu gadījumiem un ne retāk kā reizi gadā organizēt apdraudējumu novēršanā iesaistītā personāla praktiskās apmācības;

4.17. izstrādāt un nodrošināt īpašus papildu drošības pārbaudes un uzturēšanas pasākumus, ko lidosta var sniegt ārvalstu gaisa kuģu ekspluatantam, ja no ārvalstu gaisa kuģu ekspluatanta vai tā reģistrācijas valsts saņemta informācija par paaugstinātu apdraudējumu gaisa kuģa ekspluatanta drošībai;

4.18. apstiprināt lidostas krājumu zināmos piegādātājus un nodrošināt uzraudzību par to, kā apstiprinātie zināmie piegādātāji ievēro drošības prasības;

4.19. nodrošināt, ka lidostas krājumiem, kas atrodas lidostas kontrolējamās teritorijas ierobežotās piekļuves drošības zonā, tiek piemēroti drošības pasākumi;

4.20. atbilstoši riska novērtējumam nodrošināt lidostas atklātās teritorijas un kontrolējamās teritorijas novērošanu, patrulēšanu un citus kontroles pasākumus;

4.21. saskaņot ar Valsts robežsardzi, Valsts ieņēmumu dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu lidostas infrastruktūras attīstības projektu sadaļas, kuras attiecas uz šo dienestu funkciju izpildi;

4.22. ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr. 150; MK 03.09.2013. noteikumiem Nr. 707; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 88; MK 13.10.2020. noteikumiem Nr. 627)

4.¹ Civilās aviācijas lidlauka ekspluatantam ir šādi pienākumi:

4.¹ 1. izstrādāt un pastāvīgi aktualizēt civilās aviācijas lidlauka aviodrošības programmu atbilstoši nacionālajiem un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības, kā arī starptautiskajiem tiesību aktiem, nodrošinot tajā paredzēto pasākumu īstenošanu, pamatojoties uz vietējo riska novērtējumu;

4.¹ 2. norīkot par civilās aviācijas lidlauka aviodrošības vadītāju personu, kas sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus.

(MK 03.09.2013. noteikumu Nr. 707 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267)

5. Gaisa kuģu ekspluatantam ir šādi pienākumi:

5.1. norīkot par gaisa kuģu ekspluatanta aviodrošības vadītāju personu, kas sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus;

5.2. izstrādāt gaisa kuģu ekspluatanta aviodrošības programmu un pastāvīgi aktualizēt to atbilstoši nacionālajiem, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, nodrošinot tajā paredzēto pasākumu īstenošanu;

5.3. pildīt visus nepieciešamos aviodrošības pasākumus, veicot pasažieru un bagāžas pārvadājumus, kā arī pieņemot pārvadāšanai kravu, pastu, steidzamus sūtījumus vai kurjerpastu bāzes lidostā vai lidojuma galapunktā;

5.4. informēt pasažierus un kravu nosūtītājus par civilajā aviācijā piemērojamajām drošības prasībām un nodrošināt to ievērošanu;

5.5. izstrādāt gaisa kuģu drošības pārmeklēšanas procedūras un nodrošināt to izpildi;

5.6. izstrādāt kārtību, kādā atļauts piekļūt stāvvietā novietotam gaisa kuģim, un nodrošināt tās ievērošanu;

5.7. nodrošināt, lai lidojumu laikā patērējamiem krājumiem un gaisa kuģa ekspluatanta materiāliem, kas nepieciešami lidojuma veikšanai, pirms iekraušanas gaisa kuģī tiktu piemēroti drošības pasākumi;

5.8. izstrādāt un iekļaut gaisa kuģu ekspluatanta aviodrošības programmā drošības pasākumus, kādi tiek piemēroti pārvadājamiem īpaši uzraugāmiem pasažieriem;

5.8.¹ paziņot Valsts robežsardzei par gaisa kuģī esošajiem īpaši uzraugāmajiem pasažieriem pirms attiecīgā gaisa kuģa nosēšanās Latvijas Republikas lidostā;

5.9. izvērtēt piemērojamo aviodrošības pasākumu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem trešo valstu lidostās, no kurām gaisa kuģa ekspluatants veic pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus, un nodrošināt to pildīšanu attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatanta veicamajiem pārvadājumiem;

5.10. veikt iepriekšējās darbības pārbaudi visām personām, kas tiek pieņemtas darbā un kurām nepieciešams saņemt lidostas pastāvīgo caurlaidi vai apkalpes locekļa identitātes karti, un organizēt drošības izpratnes mācības pirms apkalpes locekļa identitātes kartes izsniegšanas;

5.11. nodrošināt aviodrošības pasākumu īstenošanā iesaistītā gaisa kuģa ekspluatanta un tā nolīgto apakšuzņēmēju personāla sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātām civilās aviācijas drošības mācību programmām;

5.12. ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr. 150; MK 03.09.2013. noteikumiem Nr. 707; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267; 5.12. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. 19. punktu)

6. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir šādi pienākumi:

6.1. nodrošināt aeronavigācijas sistēmu un infrastruktūras objektu aizsardzību;

6.2. nodrošināt aviācijas stacionārā elektrosakaru tīkla nepārtrauktu darbību un uzraudzību;

6.3. sadarboties ar lidostas dienestiem un citām institūcijām, lai reaģētu uz nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā;

6.4. ziņot aviācijas stacionārā elektrosakaru tīkla adrešu sarakstā minētajām ārvalstu institūcijām par nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu vai citiem draudiem civilajai aviācijai;

6.5. izstrādāt aviodrošības programmu, iesniegt to saskaņošanai Civilās aviācijas aģentūrā un nodrošināt tajā paredzēto pasākumu īstenošanu;

6.6. sniegt nepieciešamo palīdzību lidojumu drošības garantēšanai, ja Latvijas Republikas teritoriju šķērso gaisa kuģis, kas apdraud vai var apdraudēt civilās aviācijas drošību;

6.7. sniegt nepieciešamo informāciju par tāda gaisa kuģa lidojumu, kas apdraud vai var apdraudēt civilās aviācijas drošību, to valstu gaisa satiksmes vadības dienestiem, kuri var kļūt atbildīgi par lidojuma vadīšanu turpmākā šā gaisa kuģa lidojumā;

6.8. ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267; 6.8. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. 19. punktu)

7. (Svītrots ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.150)

8. Drošības policijai ir šādi pienākumi:

8.1. atbilstoši kompetencei vākt, pārbaudīt un novērtēt informāciju par draudiem civilās aviācijas drošībai;

8.2. informēt attiecīgās civilās aviācijas institūcijas un tiesību subjektus par paaugstinātu apdraudējumu civilās aviācijas darbībai un nepieciešamību ieviest papildu aviodrošības pasākumus;

8.3. vadīt speciālos pasākumus atbilstoši rīcības plānam civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma novēršanai;

8.4. veikt informācijas apmaiņu ar citu iesaistīto valstu kompetentajām institūcijām par draudiem civilajai aviācijai vai notikušu nelikumīgu iejaukšanos tās darbībā;

8.5. īstenot pasākumus, lai novērstu nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā vai tās draudus, kā arī novērstu tās sekas;

8.6. koordinēt pretterorisma preventīvo pasākumu ieviešanu civilās aviācijas drošības jomā paaugstināta vai augsta terorisma draudu līmeņa izsludināšanas gadījumā.

(Grozīts ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr.150)

9. Valsts policijai ir šādi pienākumi:

9.1. vadīt speciālos pasākumus, ja tiek atklātas spridzināšanas ierīces vai ir sprādziena draudi;

9.2. piedalīties pasākumos, lai novērstu nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā vai tās draudus;

9.3. izskatīt ārvalstu gaisa kuģu ekspluatantu reģistrācijas valstu pieprasījumus atļaujas saņemšanai par bruņotas gaisa kuģa apkalpes vai citu drošības dienestu bruņotu personu klātbūtni gaisa kuģī, veicot lidojumus uz Latvijas Republiku vai no tās;

9.4. ne vēlāk kā 24 stundas pirms gaisa kuģa plānotā lidojuma informēt gaisa kuģa ekspluatantu par īpaši uzraugāmajiem pasažieriem, iesniedzot regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 4.3.2. apakšpunktā norādīto informāciju.

(Grozīts ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267)

10. Valsts robežsardzei ir šādi pienākumi robežšķērsošanas vietā, kas izveidota lidostā:

10.1. pavadīt līdz gaisa kuģim personas, kuras tiek izraidītas no Latvijas Republikas piespiedu kārtā;

10.2. sadarboties ar lidostas struktūrvienībām un citām iesaistītajām institūcijām atbilstoši rīcības plānam civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma novēršanai;

10.3. informēt gaisa kuģa ekspluatantu par īpaši uzraugāmajiem pasažieriem, iesniedzot regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 4.3.2. apakšpunktā norādīto informāciju šādos termiņos:

10.3.1. par ārzemnieku, attiecībā uz kuru lidostas robežšķērsošanas vietā pieņemts lēmums atteikt ieceļošanu Latvijas Republikā, – nekavējoties pēc lēmuma pieņemšanas;

10.3.2. par citiem īpaši uzraugāmajiem pasažieriem – ne vēlāk kā 24 stundas pirms gaisa kuģa plānotā lidojuma;

10.4. izvērtēt lidostu infrastruktūras attīstības projektu atbilstību robežpārbaudes pasākumu īstenošanai.

(Grozīts ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr. 150; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267)

11. Muitas iestādēm ir šādi pienākumi:

11.1. sadarboties ar lidostas aviācijas drošības dienestu, lai atklātu bīstamus vai aizliegtus priekšmetus pasažieru bagāžā, kā arī kravu un pasta sūtījumos;

11.2. kontrolēt ieroču izvešanas atļaujas pirms ieroču pieņemšanas pārvadāšanai ar gaisa transportu;

11.3. ziņot valsts tiesībaizsardzības institūcijām par pārvadāšanai bīstamu priekšmetu atklāšanu;

11.4. sadarboties ar lidostas struktūrvienībām un citām iesaistītajām institūcijām atbilstoši rīcības plānam civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma novēršanai;

11.5. izvērtēt lidostu infrastruktūras attīstības projektu piemērotību efektīvai muitas kontroles pasākumu īstenošanai.

(Grozīts ar MK 28.02.2012. noteikumiem Nr. 150; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267)

12. Pasta komersantam, kas apstiprināts oficiālā kravu aģenta statusā, ir šādi pienākumi:

12.1. ievērot drošības prasības atbilstoši oficiālā kravu aģenta aviodrošības programmai;

12.2. nodot gaisa kuģu ekspluatantam pasta sūtījumus, kuriem ir piemēroti drošības pasākumi un nodrošināta aizsardzība pret nesankcionētu piekļūšanu pēc drošības pasākumu veikšanas.

(MK 28.02.2012. noteikumu Nr. 150 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 88)

13. Kravas aģentam, kas apstiprināts oficiālā kravu aģenta statusā, ir šādi pienākumi:

13.1. ievērot drošības prasības atbilstoši kravu aģenta aviodrošības programmai;

13.1.¹ norīkot par kravu aģenta aviodrošības vadītāju personu, kas sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus;

13.2. nodot gaisa kuģu ekspluatantam kravu, kurai ir piemēroti drošības pasākumi un nodrošināta aizsardzība pret nesankcionētu piekļūšanu;

13.3. veikt iepriekšējās darbības pārbaudi un organizēt drošības izpratnes mācības visām personām, kas tiek pieņemtas darbā ar piekļuves tiesībām identificējamai gaisa kravai vai pastam;

13.4. uzturēt iecelto pazīstamo nosūtītāju datubāzi pārvadājumiem ar kravas gaisa kuģiem;

13.5. nodrošināt aviodrošības pasākumu īstenošanā iesaistītā kravu aģenta personāla sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātām civilās aviācijas drošības mācību programmām.

(MK 28.02.2012. noteikumu Nr. 150 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.09.2013. noteikumiem Nr. 707; MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 88)

13.¹ Tiesību subjektam, kas apstiprināts zināmā nosūtītāja statusā, ir šādi pienākumi:

13.¹ 1. ievērot drošības prasības atbilstoši zināmā nosūtītāja aviodrošības programmai;

13.¹ 2. norīkot par zināmā nosūtītāja aviodrošības vadītāju personu, kura sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus;

13.¹ 3. veikt iepriekšējās darbības pārbaudi un organizēt drošības izpratnes mācības visām personām, kas tiek pieņemtas darbā ar piekļuves tiesībām identificējamai gaisa kravai;

13.¹ 4. nodrošināt aviodrošības pasākumu īstenošanā iesaistītā zināmā nosūtītāja personāla sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātām civilās aviācijas drošības mācību programmām;

13.¹ 5. nodot kravu aģentam kravu, kurai ir piemēroti drošības pasākumi un nodrošināta aizsardzība pret nesankcionētu piekļūšanu.

(MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 88 redakcijā)

14. Tiesību subjektam, kas lidostas kontrolējamā teritorijā veic komercdarbību, ir šādi pienākumi:

14.1. piemērot drošības pasākumus, nepieļaujot aizliegtu priekšmetu nokļūšanu gaisa kuģī un lidostas ierobežotas piekļuves drošības zonās, kā arī nesankcionētu piekļūšanu savām telpām;

14.2. atbilstoši kompetencei veikt lidostas aviodrošības programmas pasākumus;

14.3. veikt iepriekšējās darbības pārbaudi un drošības izpratnes mācības visām personām, kas tiek pieņemtas darbā un kurām nepieciešams saņemt lidostas pastāvīgo caurlaidi.

(MK 28.02.2012. noteikumu Nr. 150 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.05.2017. noteikumiem Nr. 267; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 88)

14.¹ Tiesību subjektiem, kas ir apstiprināti lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja, lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmā piegādātāja un lidostas krājumu zināmā piegādātāja statusā, ir šādi pienākumi:

14.¹ 1. ievērot drošības prasības atbilstoši lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja, lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmā piegādātāja un lidostas krājumu zināmā piegādātāja drošības programmai;

14.¹ 2. nepieļaut nesankcionētu piekļūšanu lidojuma laikā patērējamiem krājumiem un lidostas krājumiem;

14.¹ 3. norīkot par patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja, lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmā piegādātāja un lidostas krājumu zināmā piegādātāja aviodrošības vadītāju personu, kas sertificēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personāla sertificēšanu, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus;

14.¹ 4. veikt iepriekšējās darbības pārbaudi un organizēt drošības izpratnes mācības visām personām, kas tiek pieņemtas darbā ar piekļuves tiesībām lidojumu laikā patērējamiem krājumiem un lidostas krājumiem;

14.¹ 5. nodrošināt aviodrošības pasākumu īstenošanā iesaistītā lidojumu laikā patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja personāla sākotnējo un kvalifikācijas uzturēšanas apmācību saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātām civilās aviācijas drošības mācību programmām.

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 267 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 88)

14.² Tiesību subjekts, kas veic komercdarbību lidostas atklātajā teritorijā, izpilda uz viņu attiecināmās lidostas aviodrošības programmas prasības.

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 267 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 88)

15. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atbilstoši kompetencei veic uzdevumus, kas noteikti rīcības plānā civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma novēršanai.

(MK 28.02.2012. noteikumu Nr.150 redakcijā)

16. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atbilstoši kompetencei veic uzdevumus, kas noteikti rīcības plānā civilās aviācijas gaisa kuģu un objektu apdraudējuma novēršanai.

(MK 28.02.2012. noteikumu Nr.150 redakcijā)

17. Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē lidostu infrastruktūras attīstības projektu piemērotību Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroles pasākumu efektīvai īstenošanai.

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 267 redakcijā)

18. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmas (turpmāk – sistēma) drošības pārvaldībai lidosta, gaisa kuģu ekspluatants un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs:

18.1. ievieš Latvijas standartu LVS ISO/IEC 27001:2013 "Informācijas tehnoloģija. Drošības paņēmieni. Informācijas drošības pārvaldības sistēmas" vai nodrošina sistēmas drošības pārvaldības atbilstību Latvijas standartā LVS ISO/IEC 27001:2013 "Informācijas tehnoloģija. Drošības paņēmieni. Informācijas drošības pārvaldības sistēmas" norādītajiem kritērijiem un vērtēšanas metodēm;

18.2. norīko atbildīgo personu, kuras pienākumos ir nodrošināt sistēmas pastāvīgu aizsardzību pret nesankcionētu iejaukšanos, kā arī iestādes nepārtrauktai un drošai darbībai nepieciešamo datu un informācijas aizsardzību. Minētās personas kvalifikācija atbilst vismaz informācijas sistēmas drošības speciālista profesijas standartā noteiktajiem kritērijiem.

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 267 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. 19. punktu)

19. Šo noteikumu 3.19., 4.22., 5.12. un 6.8. apakšpunkts un 18. punkts stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

(MK 23.05.2017. noteikumu Nr. 267 redakcijā)