1. Noteikumi nosaka īpašu būvniecības procesa kārtību meliorācijas sistēmām un hidrotehniskajām būvēm (turpmāk – hidromelioratīvā būvniecība).

2. Noteikumi neattiecas uz ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvniecību.

4. Hidromelioratīvo būvniecību veic atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumiem Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi), ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.

5. Būvniecības vai būves nojaukšanas iesniegums–uzskaites karte (turpmāk – uzskaites karte), būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama, ja:

5.1. veic meliorācijas sistēmas vienkāršotu renovāciju vai vienkāršotu rekonstrukciju;

5.2. pēc būvdarbu apjoma un būvvietas saskaņošanas būvvaldē viena zemes īpašuma robežās veic šādus būvdarbus:

5.2.1. iepriekšējās nosusināšanas grāvju (pioniergrāvju) rakšana;

5.2.2. seklu (līdz 1,2 m) susinātājgrāvju vai kontūrgrāvju rakšana, kuri neveido sistēmu un kuru kopējais garums nepārsniedz 0,5 km;

5.2.3. raktu dīķu ierīkošana bez līmeņa regulēšanas būvēm, ja dīķa virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 0,1 ha;

5.2.4. aizsprostu izveide uz atsevišķiem sekliem (līdz 1,2 m) susinātājgrāvjiem vai kontūrgrāvjiem ūdens noteces aizturēšanai purvos un palieņu pļavās, ja to izveide paredzēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos un ja būves apjoms un būvvieta papildus saskaņota ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, Valsts meža dienesta virsmežniecību (darbībai, kas plānota meža zemēs) un meliorācijas sistēmas īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

6. Šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minētajos gadījumos nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona (projekta vadītājs) iesniedz būvvaldē zemes robežu plāna un, ja zeme ir meliorēta, zemes īpašuma meliorācijas pases datu izkopējumu divos eksemplāros (dokumenta eksemplāru skaits un to identiskums nav attiecināms uz dokumentiem elektroniskā formā) ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un pierakstītiem galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums). Būvvalde būvniecības ieceri saskaņo vai sniedz rakstiski pamatotu atteikumu saskaņot būvniecības ieceri, ja tā neatbilst būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

7. Ja būvniecība paredzēta vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, uzskaites karti, būvprojektu (akceptēšanai), iesniegumu būvatļaujas saņemšanai un apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai pasūtītājs iesniedz visu to pašvaldību būvvaldēs, kur paredzēta hidromelioratīvā būvniecība.

8. Ja attiecīgā ekspluatācijā nododamā būve atrodas vairāku vietējo pašvaldību teritorijās, komisijas sastāvā iekļauj visu vietējo pašvaldību (kuras izdevušas būvatļauju) pilnvarotās personas, bet būvobjekta pieņemšanas komisijas vadītāju nosaka, pašvaldībām vienojoties.

9. Meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs vienojas ar atbildīgo projektētāju par ieceres tehniskās dokumentācijas izstrādi un aizpilda apliecinājuma karti (1.pielikums). Ieceres tehnisko dokumentāciju un apliecinājuma karti sagatavo trijos eksemplāros (dokumenta eksemplāru skaits un to identiskums nav attiecināms uz dokumentiem elektroniskā formā). Vienu eksemplāru iesniedz būvvaldē, pa vienam eksemplāram izsniedz ierosinātājam un atbildīgajam projektētājam.

10. Meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs būvvaldē iesniedz:

10.1. apliecinājuma karti;

10.2. ieceres tehnisko dokumentāciju, kas sastāv no teksta daļas (tehniskās pārbaudes atzinums, veiktie izpētes darbi, paredzētie pasākumi, vides un darba aizsardzības prasības, darbu apjomi) un grafiskās daļas (meliorācijas sistēmas būvju un ierīču izvietojuma plāns, garenprofili, šķērsprofili, projektēto būvju zīmējumi);

10.3. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;

10.4. zemes īpašuma meliorācijas pases datu izkopējumu.

11. Meliorācijas sistēmas vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs pēc būvdarbu pabeigšanas iesniedz būvvaldē iesniegumu par darbu izpildi un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" reģionālajā meliorācijas nodaļā iesniegumu par izmaiņu izdarīšanu zemes īpašuma meliorācijas sistēmās.

12. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" reģionālā meliorācijas nodaļa 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 11.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz ierosinātājam koriģēto zemes īpašuma meliorācijas pasi un izdara nepieciešamās izmaiņas meliorācijas kadastra lietās.

13. Būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē uzskaites karti.

14. Lai uzsāktu meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves projektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti vai to kopijas:

14.1. zemes robežu plāns vai izkopējums no nekustamo īpašumu kadastra kartes, zemes vienības situācijas plāna vai meža zemju plāna (ja būvobjekts skar meža zemi), kur iezīmēta zemes vienība, kurā notiek būvprojektēšana;

14.2. zemes īpašuma meliorācijas pase (ja zeme ir meliorēta);

14.3. meža inventarizācijas dokumenti (ja būvobjekts skar meža zemi);

14.4. būves kadastrālās uzmērīšanas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;

14.5. plānošanas un arhitektūras uzdevums;

14.6. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, ja tiek veikta hidrotehnisko būvju būvniecība un rekonstrukcija, vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, ja veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

14.7. meža zemes transformācijas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža zemes transformāciju;

14.8. zemesgabala topogrāfiskais plāns vai ūdensteču, ūdenstilpju gultņu, līnijas būvju trašu uzmērījuma plāns:

14.8.1. lauksaimniecībā izmantojamās zemes nosusināšanai ar grāvjiem vai drenāžu vai apūdeņošanai – mērogā 1:2000;

14.8.2. meža zemes nosusināšanai ar grāvjiem – mērogā 1:5000;

14.8.3. ūdensteču regulēšanai, ūdensnoteku vai novadgrāvju rakšanai, aizsargdambjiem – mērogā 1:2000; 1:5000;

14.8.4. raktiem dīķiem – mērogā 1:500; 1:1000;

14.8.5. aizsprostiem, novadbūvēm, sūkņu stacijām, citām hidrotehniskajām būvēm – mērogā 1:500;

14.9. situācijas pārskata plāns pasūtītāja noteiktā mērogā;

14.10. meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās pārbaudes atzinums (2.pielikums);

14.11. citi būvprojektēšanai nepieciešamie tehniskie vai īpašie noteikumi un papildmateriāli, kas noteikti plānošanas un arhitektūras uzdevumā.

15. Būvprojektu izstrādā meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju jaunbūvēm un esošo meliorācijas sistēmu, hidrotehnisko būvju vai to daļu renovācijai un rekonstrukcijai, izņemot šo noteikumu 5.punktā minētos gadījumus.

16. Skiču projektam ir šādas daļas:

16.1. paskaidrojuma raksts (būvobjekta novietojums, iepriekš veiktie izpētes darbi, būvprojekti un būvdarbi, izpētes darbi, paredzētie pasākumi, galveno darbu apjomi, aptuvenās izmaksas un variantu salīdzinājums, vides aizsardzības pasākumi);

16.2. būvprojekta pārskata plāns, kurā ietverti galvenie paredzētie pasākumi;

16.3. raksturīgākie būvju rasējumi, garenprofili un šķērsprofili;

16.4. saskaņojumu saraksts.

17. Tehniskajam projektam ir šādas daļas:

17.1. titullapa;

17.2. projekta pamatrādītāji;

17.3. saskaņojumu saraksts;

17.4. projektēšanas uzdevums;

17.5. būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, tajā skaitā plānošanas un arhitektūras uzdevums, tehniskie un īpašie noteikumi;

17.6. paskaidrojuma raksts:

17.6.1. vispārīgā daļa (būvobjekta novietojums, agrāk izpildītie būvprojekti un būvdarbi, atzinums par izpildītajiem inženierizpētes darbiem);

17.6.2. hidromelioratīvais raksturojums (liekā mitruma cēloņi, apūdeņošanas nepieciešamība, ūdensnotekas, esošā nosusināšanas vai apūdeņošanas tīkla stāvoklis, ūdens ieguves avots, augšņu tipi un grunts mehāniskā sastāva laboratorijas analīžu rezultāti);

17.6.3. paredzētie pasākumi un to izvēles pamatojums (ūdensnotekas un novadošais tīkls, detālais nosusināšanas tīkls, apūdeņošanas tīkls, virszemes noteces regulēšana, būvju izvēle, to arhitektūras un tehnoloģiskais risinājums, komersantu un māju ceļi);

17.6.4. zemes lauksaimnieciskā apgūšana un uzlabošana (kultūrtehniskie darbi, meža zemes transformācija);

17.6.5. vides aizsardzības pasākumi;

17.6.6. būvdarbu organizācija (būvdarbu ilgums, būvdarbu kalendāra plāns, būvdarbu tehnoloģiskās shēmas, pievedceļi, nepieciešamie resursi, ierīkoto augstuma reperu saraksts, pasūtāmo iekārtu, materiālu un izstrādājumu specifikācijas, būvju nozīmīgās konstrukcijas un būvdarbu drošības tehnikas prasības, kā arī ieteikumi kvalitātes nodrošināšanas un kontroles organizēšanai, ja to pieprasa pasūtītājs);

17.6.7. būvju uzturēšanas un ekspluatācijas norādījumi;

17.7. aprēķini (hidroloģiskie, hidrauliskie, hidrotehniskie un citi, kuri nepieciešami būvju konstrukciju izvēlei);

17.8. darbu apjomi;

17.9. būvdarbu izmaksas (ja tas noteikts projektēšanas uzdevumā);

17.10. grafiskā daļa:

17.10.1. būvobjekta pārskata plāns;

17.10.2. projekta plāns (ģenerālplāns);

17.10.3. garenprofili, šķērsprofili;

17.10.4. būvju fasādes, griezumi, detaļzīmējumi;

17.10.5. būvdarbu organizēšanas plāns (jaunceļamās, esošās, nojaucamās un pagaidu būves, pievedceļi, reperi, materiālu, konstrukciju, akmeņu un celmu novietošanas vietas).

18. Ja grāvju atbērtnes projektētas kā ceļu klātnes ar meža ceļa nozīmi, būvprojektu saskaņo ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" attiecīgā reģiona nodaļu.

19. Būvprojektu iesniedz sertificētam ekspertam (kura kompetenci apliecina būvprakses sertifikāts hidromelioratīvajā būvniecībā) ekspertīzes veikšanai šādos gadījumos:

19.1. ja būvniecību kopumā vai daļēji veic par valsts vai pašvaldību līdzekļiem;

19.2. ja būvniecību vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis;

19.3. ja paredzēta hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju būvniecība.

20. Pasūtītājs būvprojektu un sertificēta eksperta atzinumu par to (ja veikta būvprojekta ekspertīze) iesniedz akceptēšanai būvvaldē.

21. Pirms hidromelioratīvās būvniecības darbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvatļauju. Būvatļauju izsniedz būvvalde.

22. Būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts, ja viņš būvē, rekonstruē vai renovē viena īpašuma meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves, kuru būvniecībai nav nepieciešams būvprojekts un būvatļauja.

23. Būvdarbus organizē un veic saskaņā ar tehnisko projektu un darbu veikšanas projektu (ja tā izstrādāšanu pieprasa pasūtītājs).

24. Katrā būvobjektā (izņemot meliorācijas sistēmas vienkāršotu renovāciju vai vienkāršotu rekonstrukciju) regulāri izdara ierakstus:

24.1. būvdarbu žurnālā (3.pielikums);

24.2. autoruzraudzības žurnālā, ja tiek veikta autoruzraudzība.

25. Pasūtītājs saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem pieaicina būvuzraugu un iesniedz būvuzrauga saistību rakstu būvvaldē.

26. Būvvalde papildus Vispārīgo būvnoteikumu nosacījumu ievērošanai pieprasa, lai tiktu pieaicināts būvuzraugs, ja būvniecību vismaz 40 % apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis.

27. Būvvalde pieprasa autoruzraudzību šādos gadījumos:

27.1. ja būvniecība paredzēta kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijā, pilsētas dzīvojamo un publisko ēku apbūves teritorijā vai teritorijā, kurai šādas prasības noteiktas pašvaldības teritorijas plānojumā;

27.2. hidrotehniskajām būvēm;

27.3. būvēm, kuru autoruzraudzību ierosina Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde.

28. Būvdarbu izpildītājs pirms zemes darbu uzsākšanas (izņemot grāvju rakšanu un drenāžas būvniecību) noņem derīgo augsnes kārtu un nebojātu uzglabā turpmākai izmantošanai.

29. Hidromelioratīvās būvniecības būvobjektu pieņem ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju pieņemšanu ekspluatācijā, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.

30. Hidromelioratīvās būvniecības būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā organizē būvvalde. Hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju pieņemšanā pieaicina Valsts vides dienesta pārstāvi.

31. Pēc pasūtītāja (būvētāja) rakstiska pieprasījuma institūcijas, kuras izdevušas tehniskos noteikumus līdz meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pieņemšanai ekspluatācijā, pārbauda tās tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam un 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas izsniedz atzinumu par meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves gatavību ekspluatācijai.

32. Pasūtītājs (būvētājs), ierosinot meliorācijas sistēmas vai būves pieņemšanu ekspluatācijā, iesniedz būvvaldē šādus dokumentus:

32.1. apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai (oriģinālu);

32.2. šo noteikumu 31.punktā noteikto institūciju atzinumus (oriģinālus);

32.3. meliorācijas sistēmu un būvju izpildzīmējumus (meliorācijas būvju un ietaišu izvietojuma plānu, šķērsgriezumus, garenprofilus) (oriģinālus vai kopijas pēc pasūtītāja (būvētāja) izvēles);

32.4. būvdarbu žurnālu (oriģinālu);

32.5. nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus (oriģinālus);

32.6. iebūvēto tehnoloģisko un speciālo iekārtu pārbaudes protokolus un pārbaudes aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus (oriģinālus), ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību;

32.7. autoruzraudzības žurnālu (oriģinālu), ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

32.8. būves kadastrālās uzmērīšanas lietu (kopiju, uzrādot oriģinālu);

32.9. ja būvē ar ūdens līmeņa regulēšanu saistītu hidrotehnisko būvi, – zvērināta mērnieka atzinuma kopiju par ūdens līmeņa mērīšanas iekārtu (mērlatu) piesaisti valstī pieņemtajai Baltijas 1977.gada augstumu sistēmai.

33. Šo noteikumu 32.1., 32.2., 32.3. un 32.6.apakšpunktā minēto dokumentu oriģinālus būvvalde nodod valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" reģionālajā meliorācijas nodaļā glabāšanai.

34. Būvobjekta pieņemšanas komisijas (turpmāk – komisija) sastāvā ir pašvaldības būvinspektors (komisijas priekšsēdētājs), pasūtītājs (būvētājs) un būvprojekta autors.

35. Komisijas priekšsēdētājam ir tiesības komisijas darbā pieaicināt (bez balsstiesībām) būvuzraugu un galveno būvuzņēmēju.

36. Komisija sastāda aktu par meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts) (4.pielikums). Aktu paraksta visi komisijas locekļi. Aktu sastāda trijos eksemplāros.

37. Aktu piecu darbdienu laikā apstiprina pašvaldības atbildīgā amatpersona un pa vienam apstiprinātā akta eksemplāram nodod valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" reģionālajā meliorācijas nodaļā, būvvaldē un pasūtītājam (būvētājam).

38. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvvalde.

39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumus Nr.1018 "Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 204.nr.; 2009, 85., 121.nr.).

40. Šo noteikumu prasības neattiecas uz meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai uzsāktas vai ierosinātas atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1018 "Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība".