1. Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk - aizsargājamā teritorija) dabas aizsardzības plāna (turpmāk - plāns) saturu un izstrādes kārtību.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

2. Fiziska vai juridiska persona (tai skaitā valsts vai pašvaldības iestāde) katru gadu līdz 1.novembrim var iesniegt Dabas aizsardzības pārvaldē Ministru kabineta izveidotās vai veidotās aizsargājamās teritorijas plāna izstrādes priekšlikumu (1.pielikums). Plānu izstrādā nākamajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveido komisiju, kurā uzaicina Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjus. Komisijas sastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Komisija izvērtē saņemtos priekšlikumus un nosaka aizsargājamās teritorijas, kurām nākamajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem izstrādājams plāns. Priekšroka plāna izstrādei par valsts budžeta līdzekļiem ir:

3.1. starptautiskas nozīmes aizsargājamām teritorijām, tai skaitā Eiropas nozīmes aizsargājamām teritorijām - Natura 2000;

3.2. aizsargājamām teritorijām, kurām nepieciešami dabas aizsardzības un apsaim­niekošanas pasākumi, lai nodrošinātu teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķu sasniegšanu;

3.3. aizsargājamām teritorijām, kuru plāna izstrādei ir līdzfinansējums.

(Grozīts ar MK 30.11.2010. noteikumiem Nr. 1081; MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

4. Informāciju par aizsargājamām teritorijām, kurām nākamajā gadā izstrādās plānu par valsts budžeta līdzekļiem, Dabas aizsardzības pārvalde ievieto pārvaldes tīmekļvietnē.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

5. Saeimas un Ministru kabineta izveidotajām aizsargājamām teritorijām plāna izstrādi par valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem organizē Dabas aizsardzības pārvalde. Pašvaldības izveidotās aizsargājamās teritorijas plānu izstrādā attiecīgā pašvaldība.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

6. Persona, kura izstrādā plānu (turpmāk – izstrādātājs), pieprasa un Dabas aizsardzības pārvalde mēneša laikā pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas izsniedz plāna izstrādes darba uzdevumu (turpmāk – darba uzdevums) (izņēmums – pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas). Darba uzdevumā iekļauj prasības šo noteikumu II nodaļā minētā plāna satura informācijas apjomam un detalizācijas pakāpei. Darba uzdevums tiek izstrādāts, ņemot vērā aizsargājamās teritorijas kategoriju, platību un dabas vērtības un balstoties uz aizsargājamās teritorijas individuālajām īpatnībām. Vienotu plānu var izstrādāt divām vai vairākām aizsargājamām teritorijām, ja to izveidošanas un aizsardzības mērķi ir līdzīgi vai tās atrodas blakus un ja ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes saskaņojums un darba uzdevums.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

7. Jebkura fiziska vai juridiska persona (arī zemes īpašnieks vai lietotājs) var organizēt plāna izstrādi par saviem līdzekļiem vai arī piesaistīt ārvalstu vai starptautisko organizāciju finansējumu, ievērojot šo noteikumu II, III un IV nodaļā noteiktās prasības.

8. Plāna titullapu noformē atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

9. Plānā ietver:

9.1. satura rādītāju, norādot nodaļas, apakšnodaļas, pielikumus, kartes, kā arī citus pievienotos dokumentus;

9.2. kopsavilkumu, iekļaujot:

9.2.1. karti, kurā norādīta aizsargājamās teritorijas atrašanās vieta;

9.2.2. aizsargājamās teritorijas izveidošanas mērķu un paredzamo apsaimniekošanas pasākumu īsu aprakstu;

9.2.3. aizsargājamās teritorijas ieteicamā zonējuma (ja tāds paredzēts) īsu aprakstu;

9.2.4. aizsargājamās teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķus;

9.3. aizsargājamās teritorijas aprakstu, norādot:

9.3.1. vispārēju informāciju par aizsargājamo teritoriju:

9.3.1.1. atrašanās vieta, ģeogrāfiskās koordinātas, platība;

9.3.1.2. aizsargājamās teritorijas zemes lietošanas veidu raksturojums un zemes īpašuma formu apraksts;

9.3.1.3. plānošanas reģiona teritorijas plānojuma prasības teritorijas izmantošanai, pašvaldību teritoriju plānojumos noteiktā esošā un plānotā vai atļautā teritorijas izmantošana;

9.3.1.4. esošais funkcionālais zonējums;

9.3.1.5. aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture;

9.3.1.6. kultūrvēsturiskais raksturojums;

9.3.1.7. valsts un pašvaldības institūciju funkcijas un atbildība aizsargājamā teritorijā;

9.3.2. normatīvo aktu normas, kas tieši attiecas uz konkrēto aizsargājamo teritoriju, tai skaitā pašvaldību saistošos noteikumus, kuri attiecas uz aizsargājamo teritoriju;

9.3.3. īsu aizsargājamās teritorijas fiziski ģeogrāfisko raksturojumu (klimats, ģeoloģija, ģeomorfoloģija, hidroloģija, augsne);

9.3.4. aizsargājamās teritorijas sociālās un ekonomiskās situācijas aprakstu:

9.3.4.1. iedzīvotāji (pastāvīgie iedzīvotāji, zemes īpašnieki, kuri pastāvīgi nedzīvo aizsargājamā teritorijā, apmeklētāji), apdzīvotās vietas, nodarbinātība;

9.3.4.2. pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz aizsargājamo teritoriju;

9.3.4.3. aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi;

9.4. aizsargājamās teritorijas novērtējumu, sniedzot šādu informāciju:

9.4.1. aizsargājamā teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un faktori, kas to ietekmē, tai skaitā iespējamo draudu izvērtējums;

9.4.2. ainaviskais novērtējums (estētiskajā, ekoloģiskajā, sociāl­ekonomiskajā aspektā, kā arī pozitīvo un negatīvo ietekmju analīze aizsargājamā teritorijā esošai ainavai kopumā);

9.4.3. biotopi, dabas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās minētie īpaši aizsargājamie biotopi (norādot kodu), to sociālekonomiskā vērtība un ietekmējošie faktori, vienlaikus norādot to aizsardzības līmeni Latvijas mērogā un kvantitatīvu aizsardzības mērķi katram Eiropas Savienības nozīmes biotopam, kura aizsardzībai šī teritorija ir izveidota;

9.4.4. sugas, dabas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās minētās īpaši aizsargājamās augu, sēņu un dzīvnieku sugas, to sociālekonomiskā vērtība un sugas ietekmējošie faktori, vienlaikus norādot to aizsardzības līmeni Latvijas mērogā un kvantitatīvu aizsardzības mērķi katrai Eiropas Savienības nozīmes sugai, kuras aizsardzībai šī teritorija ir izveidota;

9.4.5. citas vērtības aizsargājamajā teritorijā un tās ietekmējošie faktori;

9.4.6. aizsargājamās teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums (plānā minēto biotopu un sugu bioloģiskais, ekoloģiskais un sociālekonomiskais novērtējums, pozitīvo un negatīvo ietekmju analīze teritorijai kopumā);

9.5. informāciju par aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanu:

9.5.1. aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi plānā noteiktajam apsaimniekošanas periodam;

9.5.2. apsaimniekošanas pasākumi, atsevišķi norādot:

9.5.2.1. pasākuma nosaukumu;

9.5.2.2. pasākuma aprakstu (norādot precīzu vietu, platību, darbu izpildes prioritāti);

9.5.2.3. pasākuma nepieciešamības pamatojumu;

9.5.2.4. pasākuma izpildes veidu vēlamā rezultāta sasniegšanai (piemēram, nozaru speciālista ieteikumi, norādījumi);

9.5.2.5. izpildes termiņu;

9.5.2.6. iespējamo izpildītāju;

9.5.2.7. nepieciešamo finansējumu (ja to iespējams noteikt);

9.5.2.8. iespējamo vai ieteicamo finansētāju;

9.5.2.9. izpildes indikatorus un ieteikumus monitoringa veikšanai;

9.6. priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem pašvaldības teri­torijas plānojumā;

9.7. priekšlikumus par aizsargājamās teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu vai grozījumiem individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, ieteicamo teritorijas funkcionālo zonējumu (ja tāds nepieciešams), kā arī priekšlikumus par grozījumiem funkcionālajā zonējumā. Priekšlikumam par aizsargājamās teritorijas funkcionālās zonas režīma maiņu vai aizsargājamās teritorijas kategorijas maiņu pievieno zinātnisko pamatojumu;

9.8. izmantotos informācijas avotus (piemēram, literatūra, lauka pētījumi, aptaujas).

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr. 75; MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

10. Plānam pievieno šādas kartes (shēmas):

10.1. zemes lietošanas veidu karte uz topogrāfijas pamata (ja ir atbilstoša informācija, var izmantot pašvaldību teritoriju plānojumu karti (esošā teritorijas izmantošana));

10.2. zemes īpašuma formu (valsts īpašums, pašvaldības īpašums, privātīpašums) karte;

10.3. dabas vērtību karte (piemēram, sugu atradnes, biotopu atrašanās vietas, kultūrvēsturiskie objekti, dabas pieminekļi);

10.4. apsaimniekošanas pasākumu karte (piemēram, pļavu pļaušana, krūmu ciršana);

10.5. esošo un plānoto tūrisma infrastruktūras elementu karte (piemēram, takas, stāvlaukumi, skatu torņi);

10.6. funkcionālo zonu karte, kurai pievienots funkcionālo zonu robežu apraksts un sastāvs (robežpunktu koordinātas, meža kvartālu un nogabalu, kā arī zemes īpašumu uzskaitījums, norādot kadastra apzīmējumu numurus), pievieno arī atsauci ar norādi par izmantojamo datu aktualitāti;

10.7. citas kartes (piemēram, mežaudžu plāns, lauku bloku kartes), ja nepieciešams.

11. Kartes sagatavo digitāli LKS-92 koordinātu sistēmā mērogā 1:10000 vai 1:25000. Atkarībā no aizsargājamās teritorijas lieluma un citām īpatnībām kartes var sagatavot citā mērogā. Uz katras kartes norāda tās nosaukumu, mērogu, apzīmējumus. Kartēs attēlojama topogrāfiskā pamatinformācija, tai skaitā horizontāles, ūdeņi, meži, lauki, apdzīvotas vietas un ceļi. Dabas aizsardzības pārvalde pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas, savstarpēji vienojoties ar plāna izstrādātāju, mēneša laikā to nodrošina ar pārvaldes rīcībā esošo karto­grāfisko pamatinformāciju.

12. Kartēs (shēmās) lieto šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos funkcionālo zonu apzīmējumus.

13. Plānu izstrādā laikposmam, kas nav mazāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 15 gadus. Ja beidzies laikposms, kuram plāns apstiprināts, izstrādā jaunu plānu. Jaunu plānu neizstrādā, ja nav īstenoti plānā paredzētie apsaimniekošanas pasākumi un tādēļ nepieciešams pagarināt plāna darbības termiņu uz šo pasākumu īstenošanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Iesniegumu par plāna darbības termiņa pagarināšanu iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē gada laikā pēc plāna darbības termiņa beigām.

(Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.75)

13.¹ Lai nodrošinātu šo noteikumu II nodaļā ietverto nosacījumu izpildi, izstrādātājs plāna izstrādei pieaicina nepieciešamos attiecīgo jomu speciālistus.

(MK 30.11.2010. noteikumu Nr.1081 redakcijā)

13.² Sugu, to dzīvotņu un biotopu izpēti un stāvokļa analīzi veic, kā arī aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus nosaka sertificēti eksperti par noteiktu sugu grupu, sugu vai biotopu grupu.

(MK 30.11.2010. noteikumu Nr.1081 redakcijā)

14. Uzsākot plāna izstrādi, izstrādātājs organizē sanāksmi. Paziņojumu par sanāksmi publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā divas nedēļas pirms attiecīgās sanāksmes, kā arī izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties katra ieinteresētā persona. Dabas aizsardzības pārvalde paziņojumu ievieto savā tīmekļvietnē. Paziņojumu par plāna izstrādes uzsākšanu pašvaldības izveidotām aizsargājamām teritorijām pašvaldība publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš un izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties katra ieinteresētā persona.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

14.¹ Plāna izstrādātājs pēc rakstiskas saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi plāna izstrādes uzsākšanas sanāksmi var rīkot neklātienes formā (attālināti). Attālinātu sanāksmi var organizēt, lai lietderīgi izmantotu administratīvos resursus. Paziņojumu par attālināto sanāksmi publicē pašvaldības vietējā laikrakstā, pašvaldības tīmekļvietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un plāna izstrādātāja tīmekļvietnē ne vēlāk kā divas nedēļas pirms attiecīgās sanāksmes, kā arī izliek paziņojumu pašvaldības ēkā – vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties katra ieinteresētā persona. Plāna izstrādātājs norāda plānotās tiešraides vietni, laiku un attiecīgo tīmekļvietnes saiti. Attālinātu sanāksmi var organizēt tikai tad, ja ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

15. Šo noteikumu 14.punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

15.1. aizsargājamās teritorijas nosaukums, aizsardzības statuss un kategorija, atrašanās vieta;

15.2. plāna izstrādātāja vārds un uzvārds vai nosaukums, adrese, tālruņa numurs un tīmekļvietnes adrese;

15.3. sanāksmes norises laiks un vieta.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

16. Izstrādātājs uz sanāksmi uzaicina:

16.1. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvi (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas);

16.2. tās pašvaldības pārstāvi, kuras administratīvajā teritorijā atrodas aizsargājamā teritorija;

16.3. (svītrots ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184);

16.4. Valsts vides dienesta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes pārstāvi;

16.5. Valsts meža dienesta pārstāvi, ja aizsargājamā teritorijā atrodas meža zeme;

16.6. valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" pārstāvi, ja tās pārvaldībā ir aizsargājamā teritorijā esošā zeme;

16.7. Lauku atbalsta dienesta attiecīgās reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvi, ja aizsargājamā teritorijā atrodas lauksaimniecības platības;

16.8. zemes īpašniekus vai lietotājus;

16.9. citu valsts vai pašvaldību iestāžu pārstāvjus, ja nepieciešams;

16.10. biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.

17. Sanāksmē plāna izstrādātājs informē par plāna izstrādes uzsākšanu, par laikposmu, kurā paredzēts izstrādāt plānu, plānotajiem pētījumiem, kā arī sniedz vispārīgu informāciju par aizsargājamo teritoriju, tās nodibināšanas mērķi, īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, kā arī uzklausa sanāksmes dalībnieku viedokļus un ieraksta tos protokolā.

18. Dabas aizsardzības pārvalde (pašvaldību izveidotām aizsargājamām teritorijām – pašvaldība) mēneša laikā pēc sanāksmes izveido plāna izstrādes konsultatīvo grupu (turpmāk – konsultatīvā grupa). Konsultatīvajā grupā iekļauj vismaz vienu pārstāvi no:

18.1. Dabas aizsardzības pārvaldes (izņēmums – pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas);

18.2. pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas aizsargājamā teritorija;

18.3. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes;

18.4. Valsts meža dienesta, ja aizsargājamā teritorijā atrodas meža zeme;

18.5. valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži", ja tās pārvaldībā ir aizsargājamā teritorijā esošā zeme;

18.6. Lauku atbalsta dienesta attiecīgās reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, ja aizsargājamā teritorijā atrodas lauksaimniecības platības.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

19. Konsultatīvajā grupā iekļauj pa vienam pārstāvim no citām atbildīgajām valsts vai pašvaldību iestādēm, kā arī zemes īpašnieku vai lietotāju vai biedrības vai nodibinājuma pārstāvi, ja to īpašumā vai lietošanā esošā zeme atrodas aizsargājamā teritorijā un ja divu nedēļu laikā pēc plāna izstrādes uzsākšanas sanāksmes Dabas aizsardzības pārvalde saņēmusi rakstisku lūgumu iekļaut konsultatīvās grupas sastāvā attiecīgo pārstāvi.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

20. Konsultatīvās grupas funkcijas:

20.1. izskatīt priekšlikumus par veicamajiem dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem;

20.2. izvērtēt dabas resursu izmantošanas iespējas, kas neapdraud īpaši aizsargājamās sugas, biotopus un to dzīvotnes;

20.3. izskatīt un izvērtēt priekšlikumus par pieļaujamajiem un aizliegtajiem darbību veidiem, ņemot vērā attiecīgās aizsargājamās teritorijas īpatnības, kā arī tās izveidošanas un aizsardzības mērķus un uzdevumus;

20.4. izskatīt jautājumus par atsevišķu karšu nepieciešamību vai apvienošanu;

20.5. iesaistīties plāna projekta izskatīšanā, kā arī, ja nepieciešams, ierosināt pārstrādāt plāna projektu, mainīt vai papildināt plāna saturu un struktūru;

20.6. izteikt viedokli par individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekta izstrādes nepieciešamību un noteikumu saturu (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas).

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

21. Konsultatīvās grupas izveidošanas mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju, zemes īpašnieku, biedrību un nodibinājumu iesaistīšanu plāna izstrādes un apspriešanas procesā. Konsultatīvās grupas locekļu pienākums ir piedalīties plāna izstrādātāja organizētajās sanāksmēs, konsultējot un izskatot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un reģiona ilgtspējīgas attīstības intereses, lai nodrošinātu teritorijas dabas vērtību saglabāšanu un labvēlīgu aizsardzības stāvokli tām īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem un Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, kuru aizsardzībai šī teritorija ir izveidota.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

22. Konsultatīvās grupa lēmumus pieņem konsultatīvās grupas sanāksmē, ievērojot vienprātības principu vai atklāti balsojot, ja vienprātība netiek panākta. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvja balss. Plāna izstrādes gaitā izstrādātājs ievēro konsultatīvās grupas pieņemtos lēmumus.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

23. Dabas aizsardzības pārvalde rakstiski informē izstrādātāju (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas) par konsultatīvās grupas personālsastāvu, norādot arī viņu adreses.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

24. Plāna izstrādes gaitā izstrādātājs (izņēmums – pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas) organizē ne mazāk kā trīs konsultatīvās grupas sanāksmes. Ja nepieciešams, pēc plāna izstrādātāja un konsultatīvās grupas dalībnieku rakstiskas vienošanās konsultatīvās grupas sanāksmi var rīkot neklātienes formā (attālināti). Attālinātu sanāksmi var organizēt tikai tad, ja visiem konsultatīvās grupas dalībniekiem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Konsultatīvās grupas sanāksmes norises laiku un vietu saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi vai administrāciju.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

25. Uzaicinājumu uz sanāksmi un plāna projektu izstrādātājs nosūta (elektroniski vai pa pastu) katram konsultatīvās grupas loceklim piecas darbdienas pirms sanāksmes.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

26. Konsultatīvās grupas sanāksmi vada Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis (pašvaldību izveidotām aizsargājamām teritorijām - pašvaldības pārstāvis). Plāna izstrādātājs informē konsultatīvo grupu par izskatāmajiem jautājumiem un sagatavoto plāna projektu, kā arī nodrošina sanāksmes protokolēšanu. Sanāksmes protokolu konsultatīvās grupas dalībniekiem nosūta (elektroniski vai pa pastu) 10 dienu laikā.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

27. Izstrādātājs vienojas ar zemes īpašniekiem vai lietotājiem par plānotiem tūrisma infrastruktūras objektiem, tai skaitā par dabas taku izveidi uz viņu īpašumā vai lietojumā esošās zemes, noslēdzot attiecīgu vienošanos (4.pielikums). Vienošanos pievieno plānam.

28. Plāna izstrādātājs organizē plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmi mēneša laikā pēc konsultatīvās grupas sanāksmes. Sanāksmē konsultatīvā grupa vienojas, ka plāna projekts ir sagatavots sabiedriskajai apspriešanai.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

29. Paziņojumu par sabiedriskās apspriešanas sanāksmi publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes un izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties katra ieinteresētā persona. Dabas aizsardzības pārvalde attiecīgo paziņojumu ievieto savā tīmekļvietnē. Paziņojumu par plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmi pašvaldības izveidotām aizsargājamām teritorijām pašvaldība publicē attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš un izliek paziņojumu pašvaldības ēkā - vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties katra ieinteresētā persona.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

30. Šo noteikumu 29.punktā minētajā paziņojumā norāda šādu informāciju:

30.1. aizsargājamās teritorijas nosaukums, aizsardzības statuss un kategorija, atrašanās vieta;

30.2. plāna izstrādātājs;

30.3. plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmes norises laiks un vieta;

30.4. laiks un vieta, kur sabiedrība var iepazīties ar plānu un citiem dokumentiem;

30.5. adrese un termiņš (nedrīkst būt īsāks par 14 dienām), līdz kuram sabiedrība var iesniegt izstrādātājam rakstiskus priekšlikumus;

30.6. izstrādātāja adrese, tālruņa numurs, tīmekļvietnes adrese (ja ir).

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

31. Izstrādātājs nodrošina šo noteikumu 28.punktā minētās sanāksmes norisi sabiedrībai pieejamās telpās. Izstrādātājs sagatavo nepieciešamos informatīvos materiālus un dokumentu kopijas, vada sanāksmi, nodrošina tās protokolēšanu un apkopo rezultātus. Sanāksmē ir tiesīga piedalīties un izteikt priekšlikumus jebkura persona. Persona, kas piedalījusies sanāksmē, drīkst iepazīties ar protokolu, kā arī ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc sapulces iesniegt izstrādātājam iesniegumu, kurā izteikts tās viedoklis. Iesniegumu izstrādātājs pievieno protokolam. Sanāksmes protokolu un tam pievienotos iesniegumus izstrādātājs pievieno plāna projektam.

31.¹ Plāna izstrādātājs pēc rakstiskas saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi sabiedriskās apspriešanas sanāksmi var rīkot neklātienes formā (attālināti). Attālinātu sanāksmi var organizēt, lai lietderīgi izmantotu administratīvos resursus. Paziņojumu par attālināto sanāksmi publicē pašvaldības vietējā laikrakstā, pašvaldības tīmekļvietnē, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un plāna izstrādātāja tīmekļvietnē ne vēlāk kā divas nedēļas pirms attiecīgās sanāksmes, kā arī izliek paziņojumu pašvaldības ēkā – vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties katra ieinteresētā persona. Plāna izstrādātājs norāda plānotās tiešraides vietni, laiku un attiecīgo tīmekļvietnes saiti. Attālinātu sanāksmi var organizēt tikai tad, ja ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

32. Izstrādātājs 20 dienu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas:

32.1. precizē plānu atbilstoši sabiedriskās apspriešanas rezultātiem;

32.2. sagatavo pārskatu. Pārskatā ietver šādu informāciju:

32.2.1. publikāciju un paziņojumu kopijas, tai skaitā apliecinājumu par to, ka personas ir rakstiski individuāli informētas (ja šāda informēšana notikusi);

32.2.2. sapulces protokolā fiksētos un rakstiski iesniegtos priekšlikumus, norādot, kuri priekšlikumi nav ņemti vērā un kādu iemeslu dēļ.

33. Izstrādātājs precizēto plānu 20 dienu laikā pēc sabiedriskās apspriešanas sapulces iesniedz attiecīgajā pašvaldībā (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas). Pašvaldība mēneša laikā sniedz atzinumu. Atzinuma nesniegšana noteiktajā termiņā ir uzskatāma par pozitīvu saskaņojumu. Izstrādātājs pašvaldības atzinumu pievieno plānam.

34. Izstrādātājs divu nedēļu laikā pēc pašvaldības atzinuma saņemšanas organizē konsultatīvās grupas pēdējo sanāksmi. Konsultatīvās grupas sanāksmē izstrādātājs informē par sabiedriskajā apspriešanā saņemtajiem un plānā iekļautajiem priekšlikumiem, kā arī par pašvaldības atzinumu. Ja saņemts pozitīvs pašvaldības atzinums, to pievieno plānam. Konsultatīvās grupas pēdējās sanāksmes protokolā tiek ietverti un atspoguļoti grupas locekļu viedokļi par izstrādāto plānu, kā arī jautājumi, par kuriem vienošanās nav panākta. Protokolu pievieno plānam.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

35. Ja pašvaldības atzinumā ir izteikti būtiski iebildumi, plāna izstrādātājs mēneša laikā pēc konsultatīvās grupas pēdējās sanāksmes organizē paplašinātu sanāksmi, uz kuru uzaicina konsultatīvās grupas locekļus, pašvaldības vadītāju, ja viņš nav iekļauts konsultatīvās grupas sastāvā, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus. Konsultatīvās grupas locekļi, pašvaldības vadītājs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var uzaicināt piedalīties šajā sanāksmē attiecīgo nozaru ekspertus un konsultantus. Sanāksmē izskata un izvērtē izteiktos iebildumus un panāk vienošanos par plāna galīgo redakciju. Izstrādātājs nodrošina sanāksmes protokolēšanu. Protokolu un pašvaldības atzinumu pievieno plānam.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

36. Divu nedēļu laikā pēc konsultatīvās grupas pēdējās sanāksmes vai paplašinātās sanāksmes izstrādātājs noformē plānu atbilstoši šo noteikumu prasībām. Izstrādātājs iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē (izņēmums - pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijas) plāna eksemplāru papīra formā un elektronisko kopiju kompaktdiskā (CD-R). Kartes noformē .jpg vai .pdf datņu veidā. Kartes atsevišķi ieraksta kompaktdiskā apveiddatņu (shape files) veidā.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

37. Dabas aizsardzības pārvalde triju nedēļu laikā izvērtē, vai plāns noformēts atbilstoši šo noteikumu prasībām, un:

37.1. ja plāna noformējums atbilst šo noteikumu prasībām, plānu iesniedz apstiprināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Pašvaldību izveidoto aizsargājamo teritoriju plānus apstiprina attiecīgā pašvaldība;

37.2. ja plāna noformējums neatbilst šo noteikumu prasībām, plānu atdod plāna izstrādātājam precizēšanai, rakstiski norādot konstatētās nepilnības un termiņu, līdz kuram plāns iesniedzams atkārtotai izvērtēšanai.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

38. (Svītrots ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

39. Dabas aizsardzības pārvalde mēneša laikā pēc plāna apstiprināšanas (izņēmums - pašvaldību apstiprinātie plāni) ievieto plāna elektronisko versiju pārvaldes tīmekļvietnē. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina plāna (izņēmums - pašvaldības apstiprinātais plāns) pieejamību sabiedrībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.

(Grozīts ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)

40. Plānu groza un atjauno tādā pašā kārtībā, kādā izstrādā jaunu plānu (izņēmums – plānā paredzēto apsaimniekošanas pasākumu grozījumi). Priekšlikumu par apsaimniekošanas pasākumu grozījumiem iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē, pievienojot šo noteikumu 9.5.2. apakšpunktā minēto informāciju, eksperta atzinumu un rakstveida saskaņojumu ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par plānotajiem apsaimniekošanas pasākumiem uz viņu īpašumā vai lietojumā esošās zemes. Dabas aizsardzības pārvalde izvērtē iesniegto priekšlikumu, pieņem lēmumu par apsaimniekošanas pasākumu grozījumiem un nosūta to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz minēto lēmumu, apstiprina vai noraida apsaimniekošanas pasākumu grozījumus.

(MK 22.03.2022. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumus Nr.234 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 52.nr.).

40.¹ Lēmumu par plāna darbības termiņa pagarināšanu šo noteikumu 13.punktā minētajā gadījumā pieņem Dabas aizsardzības pārvalde. Lēmuma pieņemšanā, ja nepieciešams, pieaicina attiecīgo nozaru ekspertus. Dabas aizsardzības pārvalde lēmumu nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz minēto lēmumu, apstiprina vai noraida plāna darbības termiņa pagarināšanu. Ja plānā nepieciešamas citas izmaiņas, izstrādā jaunu plānu (izņemot šo noteikumu 40. punktā minēto gadījumu).

(MK 27.01.2009. noteikumu Nr.75 redakcija, kas grozīta ar MK 22.03.2022. noteikumiem Nr. 184)