Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Grāmatvedības padomes lēmums Rīgā 2005.gada 21.decembrī (prot. Nr.17 1.p.) Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr. 7 "Pamatlīdzekļi" pieņemšanu Pamatojoties uz likuma "Par grāmatvedību" 15.2 pantu un Ministru kabineta 2003.gada 5.augusta noteikumu Nr.437 "Grāmatvedības padomes nolikums" 4.5. un 4.7.apakšpunktu, Grāmatvedības padome nolemj: 1. Pieņemt Latvijas grāmatvedības standartu Nr. 7 "Pamatlīdzekļi" (pielikums). 2. Noteikt, ka Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 7 "Pamatlīdzekļi" stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un ir piemērojams saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" sagatavotiem gada pārskatiem un saskaņā ar likumu "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" sagatavotiem konsolidētajiem gada pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2006.gadā. Grāmatvedības padomes priekšsēdētājs A.Malējs
Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 7 "Pamatlīdzekļi" Pieņemts ar Grāmatvedības padomes 2005.gada 21.decembra lēmumu (prot. Nr.17 1.p.) I. Vispārīgie jautājumi 1. Latvijas grāmatvedības standarts Nr.7 "Pamatlīdzekļi" (turpmāk - standarts) nosaka un skaidro pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un ar pamatlīdzekļiem saistītās informācijas uzrādīšanu finanšu pārskatos. 2. Standarts attiecas uz atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem" sagatavotu atsevišķa uzņēmuma finanšu pārskatu un atbilstoši likumam "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" sagatavotu konsolidēto finanšu pārskatu. 3. Šis standarts neattiecas uz zemesgabaliem, ēku vai tās daļu, kuru uzskaita kā ieguldījuma īpašumu, bioloģiskajiem aktīviem, derīgajiem izrakteņiem un līdzīgiem neatjaunojamiem resursiem, kā arī uz šādu resursu ieguves tiesībām. Ar šiem aktīviem saistītās grāmatvedības uzskaites metodes nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un citiem Latvijas grāmatvedības standartiem. 4. Šis standarts neapskata visus gadījumus, kas nosaka pamatlīdzekļa atzīšanu (piemēram, finanšu noma), taču šā standarta nostādnes ir piemērojamas, lai izvēlētos grāmatvedības metodi pamatlīdzekļa uzskaitei, ja aktīvs uzskatāms par pamatlīdzekli, pamatojoties uz citos Latvijas grāmatvedības standartos noteiktajiem atzīšanas kritērijiem. 5. Šajā standartā noteiktās grāmatvedības uzskaites metodes izmanto arī tad, ja uzņēmums veic ieguldījumus pamatlīdzekļos, kurus pēc to nodošanas ekspluatācijā ir paredzēts izmantot kā ieguldījumu īpašumus. Šis standarts nosaka šādu pamatlīdzekļu uzskaiti līdz brīdim, kad izveidotie pamatlīdzekļi tiek nodoti ekspluatācijā to lietošanai paredzētajiem mērķiem. Šis standarts attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu īpašums tiek pārveidots, veicot jaunus papildu ieguldījumus. Jau atzīta ieguldījumu īpašuma grāmatvedības uzskaiti (arī gadījumi, kad uz laiku tiek pārtraukta ieguldījumu īpašuma izmantošana, lai veiktu rekonstrukciju) nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un citiem Latvijas grāmatvedības standartiem. 6. Standartā lietotie termini: 6.1. pamatlīdzekļi - materiāli aktīvi, kurus uzņēmums tur, lai izmantotu preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvām vajadzībām, un kurus tas plāno izmantot ilgāk nekā vienu gadu, un kuri nav iegādāti pārdošanai; 6.2. bilances vērtība - vērtība, kādā pamatlīdzekli atzīst bilancē pēc uzkrātā nolietojuma un uzkrāto zaudējumu no vērtības samazināšanās atskaitīšanas; 6.3. iegādes vērtība - samaksātā naudas vai tās ekvivalentu summa vai aktīva iegādei izlietotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs tika iegādāts vai radīts; 6.4. likvidācijas vērtība - aplēstā vērtība, kuru uzņēmums varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas; 6.5. nolietojamā vērtība - aktīva iegādes vērtība vai cita vērtība, kas aizstāj iegādes vērtību finanšu pārskatos, un no kuras atskaitīta pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība; 6.6. nolietojums - pamatlīdzekļa vērtības sistemātisks samazinājums tā lietderīgās lietošanas laikā; 6.7. lietderīgās lietošanas laiks - 6.7.1. laika periods, kurā uzņēmums paredz izmantot pamatlīdzekli, vai 6.7.2. laika periods, kurā tiek saražots ražošanas vai līdzīgu vienību skaits, ko uzņēmums plāno iegūt no pamatlīdzekļa; 6.8. atgūstamā vērtība - augstākā no pamatlīdzekļa neto pārdošanas vērtības vai tā lietošanas vērtības; 6.9. zaudējumi no vērtības samazināšanās - summa, par kādu pamatlīdzekļa bilances vērtība pārsniedz tā atgūstamo vērtību; 6.10. amortizētās aizstāšanas izmaksas - pamatlīdzekļa vērtība, kas aprēķināta, atskaitot no jauna, līdzvērtīga pamatlīdzekļa iegādes vērtības nolietojumu pēc aizstātā pamatlīdzekļa nolietojuma likmes, uzskaitot nolietojumu par tik ilgu laika periodu, cik ilgi uzņēmums izmantojis aizstāto pamatlīdzekli. II. Pamatlīdzekļu kategorijas 7. Pamatlīdzekļu kategorija ir līdzīga veida un uzņēmuma darbībā līdzīgi lietotu aktīvu grupa. Atsevišķas kategorijas ir, piemēram, šādas: 7.1. zemesgabali; 7.2. ēkas un būves; 7.3. tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas; 7.4. kuģi; 7.5. lidmašīnas; 7.6. transportlīdzekļi; 7.7. mēbeles un aprīkojums; 7.8. biroja iekārtas. 8. Saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" bilancē vairākas pamatlīdzekļu kategorijas var iekļaut vienā bilances postenī. III. Pamatlīdzekļu atzīšana 9. Pamatlīdzekli atzīst par aktīvu, ja tas atbilst Latvijas grāmatvedības standarta Nr.1 "Finanšu pārskatu sagatavošanas pamatnostādnes" sniegtajai aktīva definīcijai. 10. Pamatlīdzekli atzīst, ja: 10.1. ir ticams, ka nākotnē no tā izmantošanas uzņēmumā ir sagaidāms saimnieciskais labums; 10.2. tā lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens uzņēmuma parastās darbības cikls; 10.3. tā izmaksas var ticami novērtēt. 11. Pamatlīdzekli atzīst brīdī, kad uzņēmums pārņem visus ar pamatlīdzekli saistītos riskus un gūstamos labumus. 12. Šis standarts nenosaka pamatlīdzekļu atzīšanas vienības lielumu, tas ir, nedefinē, kas uzskatāms par pamatlīdzekļu vienību. Uzņēmuma vadība izstrādā grāmatvedības politiku, nosakot pamatlīdzekļu vienības lielumu, saskaņā ar šā standarta prasībām un noteiktā uzņēmuma darbības specifiku. 13. Ja vienas aktīva vienības vērtība ir mazāka par uzņēmuma vadības noteikto pamatlīdzekļu atzīšanas vienības lielumu, bet šo vienību kopums tiek izmantots vairākos uzņēmuma pamatdarbības ciklos un to kopējā vērtība ir būtiska, tad var grupēt vienību kopumus, piemēram, veidnes, darbarīkus, paliktņus u.tml. un piemērot pamatlīdzekļu atzīšanas kritērijus šo vienību kopējai vērtībai. 14. Rezerves daļas un izmantojamos palīgmateriālus parasti atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kurā tie tiek izlietoti. Taču arī atsevišķas pamatlīdzekļu daļas (piemēram, kokapstrādes darbagaldu griezējinstrumentu komplektus) iespējams uzskaitīt kā pamatlīdzekļus, ja uzņēmums plāno šīs pamatlīdzekļu daļas izmantot ilgāk nekā viena parastās darbības cikla laikā. 15. Uzņēmums novērtē pamatlīdzekļus atbilstoši to vērtībai iegādes vai izveidošanas brīdī. Šī vērtība ietver izmaksas, kas bijušas nepieciešamas pamatlīdzekļa iegādei vai izveidei, kā arī izmaksas, kas veiktas vēlākos periodos, lai papildinātu attiecīgo pamatlīdzekli vai īstenotu atsevišķu šā pamatlīdzekļa daļu nomaiņu. 16. Pamatlīdzekļa vērtībā neiekļauj uzturēšanas izmaksas. Šīs izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārskata periodā, kurā šīs izmaksas radušās. Parasti šīs izmaksas ir saistītas ar pamatlīdzekļu uzturēšanā izmantotā darbaspēka, rezerves daļu un palīgmateriālu izmaksām. 17. Atsevišķiem pamatlīdzekļu veidiem ir nepieciešama daļu vai detaļu nomaiņa noteiktā laika periodā, bet citos gadījumos notiek vienreizēja ilgstoši lietojamu pamatlīdzekļa daļu aizstāšana. Saskaņā ar šā standarta 10.punktā minētajiem atzīšanas kritērijiem šādos gadījumos no jauna uzstādītās daļas vai detaļas tiek atzītas, pievienojot attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai to iegādes vērtību, savukārt nomainītās daļas un detaļas tiek izslēgtas no pamatlīdzekļu sastāva to bilances vērtībā. Ja bilances vērtība nav atsevišķi aprēķināta, t.i., ja izslēdzamā pamatlīdzekļa daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā pamatlīdzekļa, tad izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas novērtēšanai izmanto amortizētās aizstāšanas izmaksas. IV. Iegādes vērtība 18. Pamatlīdzekli grāmatvedības uzskaitē iekļauj iegādes vērtībā. Pamatlīdzekļa iegādes vērtība ir šā pamatlīdzekļa iegādes izmaksas vai izveidošanas pašizmaksa. 19. Iegādes izmaksās iekļauj: 19.1. pirkšanas cenu, ieskaitot ievedmuitas nodevas un neatskaitāmos nodokļus, atskaitot saņemtās atlaides; 19.2. tieši attiecināmas izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļa piegādi līdz tā izmantošanas vietai, kā arī izmaksas, kas nepieciešamas, lai pamatlīdzekli sagatavotu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā. 20. Pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj, piemēram, šādas tieši attiecināmās izmaksas: 20.1. darba samaksu, kas tieši radusies noteiktā pamatlīdzekļa izveidošanas vai iegādes dēļ; 20.2. pamatlīdzekļa izvietošanas vietas sagatavošanas izmaksas; 20.3. piegādes un pārvietošanas izmaksas; 20.4. uzstādīšanas un montāžas izmaksas; 20.5. pārbaužu, kas ļauj pārliecināties, vai pamatlīdzeklis darbojas tā, kā tas paredzēts, izmaksas, atskaitot ieņēmumus no šādu pārbaužu rezultātā saražoto preču pārdošanas; 20.6. profesionālo pakalpojumu izmaksas. 21. Uzkrājumi demontāžas izmaksām tiek atzīti, ja pamatlīdzekļa iegādes vai izveides dēļ uzņēmumam rodas ar līgumu noteiktas saistības par pamatlīdzekļa demontāžu un izvietošanas vietas atjaunošanu. Uzkrājumu izveidošanas un atzīšanas principi tiek noteikti citos Latvijas grāmatvedības standartos. 22. Pamatlīdzekļa vērtībā neiekļauj šādas izmaksas: 22.1. ar jaunas ražotnes vai struktūrvienības izveidi saistītās plānošanas, izpētes u.tml. izmaksas; 22.2. jauna produkta vai pakalpojuma veida ieviešanas izmaksas (arī reklāmas un popularizēšanas izmaksas); 22.3. izmaksas, kas saistītas ar jaunas uzņēmējdarbības vides vai klientu grupas apgūšanu (arī darbinieku apmācības izmaksas); 22.4. administrācijas un citas vispārējās netiešās izmaksas. 23. Izmaksu iekļaušanu pamatlīdzekļa vērtībā pārtrauc brīdī, kad pamatlīdzeklis ir nodots ekspluatācijā, t.i., pamatlīdzeklis var uzsākt darbību, kādu paredzējusi uzņēmuma vadība. Turpmākās izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļa izmantošanu vai turpmāko pārvietošanu, neiekļauj pamatlīdzekļa vērtībā. Piemēram, izmaksas, kuras neiekļauj pamatlīdzekļa vērtībā pēc tā nodošanas ekspluatācijā, ir: 23.1. izmaksas, kas veiktas pēc tam, kad pamatlīdzeklis ir uzsācis darbību, kādu paredzējusi uzņēmuma vadība, bet kuras bijušas nepieciešamas, lai pamatlīdzeklis sāktu darboties ar maksimāli paredzēto jaudu; 23.2. sākotnēji zaudējumi, kas saistīti ar jaunā pamatlīdzekļa izmantošanu, piemēram, zaudējumi, kas radušies jaunā pamatlīdzekļa ražotās produkcijas attīstības un pieprasījuma veidošanas laikā; 23.3. izmaksas, kas saistītas ar atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības vai visa uzņēmuma darbības pārstrukturēšanu. 24. Ja uzņēmums veic darbības, kas saistītas ar pamatlīdzekļa izveidošanu, bet nav tieši nepieciešamas, tad ar šīm darbībām saistītos ieņēmumus un izmaksas atzīst tā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā šīs izmaksas vai ieņēmumi radušies. Piemēram, uzņēmums var izmantot zemi autostāvvietām līdz brīdim, kad tiek uzsākta jaunas ēkas celtniecība. Tādā gadījumā izmaksas, kas saistītas ar autostāvvietas ierīkošanu, kā arī ieņēmumi, kas saistīti ar autostāvvietas darbību, atzīstami pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 25. Pašradīta pamatlīdzekļa izmaksas nosaka, piemērojot tādus pašus principus kā iegādātam pamatlīdzeklim. Ja uzņēmums savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros ražo aktīvus, no kuriem daļu tas izlemj izmantot kā savus pamatlīdzekļus, tad pamatlīdzekļa izmaksas parasti ir tādas pašas kā pārdošanai ražoto aktīvu izmaksas. Šo izmaksu sastāvā neatzīst: 25.1. iespējamo peļņu; 25.2. izmaksas (darbaspēks, materiāli), kas pārsniedz līdzīga aktīva parastās izveidošanas izmaksas. 26. Pamatlīdzekļu izveidošanai izmantoto aizņēmumu procentus var iekļaut jaunizveidotā pamatlīdzekļa pašizmaksā. Ja pamatlīdzekļa izveidei saņemto finansējumu izmanto pakāpeniski un finansējuma neizmantotā daļa pamatlīdzekļa izveides laikā tiek ieguldīta, tad saņemto procentu ienākumu summu atskaita no kapitalizējamo procentu summas. Ja pamatlīdzekļa izveidošanai izmanto tikai daļu no saņemtā finansējuma, tad kapitalizējamo procentu daļa tiek aprēķināta kā pamatlīdzekļa izmaksu attiecība pret kopējo izmantotā finansējuma summu. Procentu iekļaušanu pamatlīdzekļa pašizmaksā atspoguļo finanšu pārskata pielikumā. V. Iegādes izmaksu novērtēšana 27. Pamatlīdzekļa iegādes vērtība ir vienāda ar tā iegādes cenu naudā pamatlīdzekļa atzīšanas datumā. Ja maksājumu termiņš ir ilgāks par divpadsmit mēnešiem un kopējā maksājamā summa pārsniedz pamatlīdzekļa tirgus cenu, tad starpību starp šo summu un kopējiem maksājumiem atzīst par procentu izdevumiem kredīta termiņa laikā, ja vien to nekapitalizē. 28. Pamatlīdzekli var iegādāties apmaiņā vai daļējā apmaiņā pret citu nemonetāru aktīvu. Bilances posteņa izmaksas novērtē pēc saņemtā pamatlīdzekļa patiesās vērtības, ja maiņas darījumā iesaistīto aktīvu patieso vērtību var ticami noteikt. 29. Ja apmaiņā iegūtais aktīvs netiek novērtēts tā patiesajā vērtībā, tad tā vērtību pielīdzina apmaiņā nodotā aktīva bilances vērtībai maiņas darījuma brīdī. 30. Ja pamatlīdzekļa iegādei saņemts valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai ja pamatlīdzeklis saņemts kā dāvinājums, tad šāda pamatlīdzekļa atzīšanu un uzskaiti veic saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. VI. Novērtēšana pēc sākotnējās atzīšanas 31. Uzņēmums izvēlas vienu no grāmatvedības uzskaites metodēm pamatlīdzekļu uzskaitei pēc to sākotnējās atzīšanas - iegādes izmaksu metodi, kas minēta šā standarta 32.punktā, vai pārvērtēšanas metodi, kas minēta 33.punktā. Izvēlēto grāmatvedības metodi izmanto visu vienas kategorijas pamatlīdzekļu uzskaitei. 32. Ja piemēro iegādes izmaksu metodi, pamatlīdzekli pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un jebkuru uzkrāto vērtības samazinājumu. 33. Ja piemēro pārvērtēšanas metodi, pamatlīdzekli, kura patieso vērtību iespējams novērtēt ar pietiekamu pārliecību, pēc sākotnējās atzīšanas uzskaita pārvērtētajā summā, kas ir vienāda ar tā patieso vērtību pārvērtēšanas datumā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pārvērtēšanu veic pietiekami regulāri, lai bilances vērtība būtiski neatšķirtos no tās, kuru noteiktu, lietojot patieso vērtību bilances datumā. 34. Zemesgabalu un ēku patiesā vērtība parasti ir to tirgus vērtība, kuru parasti nosaka profesionāli kvalificēti vērtētāji. Pārējo pamatlīdzekļu patiesā vērtība parasti ir šo pamatlīdzekļu tirgus vērtība, kas noteikta, pamatojoties uz uzņēmuma vadības to iespējami labāko vērtējumu. 35. Ja pamatlīdzeklim praktiski nav iespējams noteikt tirgus vērtību, jo līdzīgus pamatlīdzekļus pārdod reti vai tikai uzņēmējdarbības turpināšanas ietvaros, tad šos pamatlīdzekļus novērtē zemākajā no amortizēto aizstāšanas izmaksu vai atgūstamās vērtības. 36. Pārvērtēšanu biežums ir atkarīgs no pārvērtējamo pamatlīdzekļu patiesās vērtības izmaiņām. Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana. Dažu pamatlīdzekļu patiesā vērtība var nozīmīgi un ātri mainīties, tādējādi radot nepieciešamību veikt pārvērtēšanu katru gadu. Tik biežas pārvērtēšanas nav nepieciešamas, ja pamatlīdzekļu patiesā vērtība mainās nenozīmīgi. Tādā gadījumā pārvērtēt var reizi trijos vai piecos gados. 37. Ja pamatlīdzekli pārvērtē, pārvērtēšanas datumā uzkrāto nolietojumu: 37.1. palielina vai samazina proporcionāli pamatlīdzekļa iegādes vērtības vai citas vērtības, kas aizstāj iegādes vērtību finanšu pārskatos, izmaiņām tā, lai pamatlīdzekļa bilances vērtība pēc pārvērtēšanas būtu vienāda ar tā pārvērtēto vērtību; 37.2. atskaita no pamatlīdzekļa iegādes vērtības vai citas vērtības, kas aizstāj iegādes vērtību finanšu pārskatos, un bilances vērtību palielina vai samazina atbilstoši pamatlīdzekļa pārvērtētajai vērtībai. Piemēram, šo metodi var piemērot ēkām, kuras pārvērtē to tirgus vērtībā. 38. Korekcijas summa, kas rodas, pārveidojot vai atskaitot uzkrāto nolietojumu, veido daļu no bilances vērtības palielinājuma vai samazinājuma saskaņā ar šā standarta 41. un 42. punktu. 39. Ja pamatlīdzekli pārvērtē, tad pārvērtē visu pamatlīdzekļu kategoriju, pie kuras šis pamatlīdzeklis pieder. 40. Visus vienas kategorijas pamatlīdzekļus pārvērtē vienlaikus, lai izvairītos no izlases veida pārvērtēšanas un divu dažādu grāmatvedības uzskaites metožu piemērošanas vienai pamatlīdzekļu kategorijai. 41. Ja pamatlīdzekļa bilances vērtību pārvērtēšanas dēļ palielina, šādas pārvērtēšanas dēļ radušos vērtības pieaugumu iegrāmato pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve". Ja pārvērtēšanas dēļ radies vērtības pieaugums kompensē tā paša pamatlīdzekļa pārvērtēšanas samazinājumu, kas iepriekšējos pārskata periodos atzīts par izmaksām peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad pārvērtēšanas dēļ radušais vērtības pieaugumu atzīst par ieņēmumiem pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 42. Ja pamatlīdzekļa bilances vērtību pārvērtēšanas dēļ samazina, samazinājumu atzīst par izmaksām pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja samazinājums nepārsniedz tā paša pamatlīdzekļa vērtības pieaugumu, kas iepriekšējos periodos atzīts postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve", tad vērtības samazinājumu atskaita no posteņa "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve". 43. Pašu kapitāla postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" ietverto vērtības pieaugumu samazina, atzīstot samazinājumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, šādi: 43.1. visu summu brīdī, kad pārvērtētais pamatlīdzeklis tiek likvidēts vai atsavināts; vai 43.2. pakāpeniski pārvērtētā pamatlīdzekļa lietošanas laikā, katrā pārskata periodā norakstot summu, kas vienāda ar starpību starp nolietojumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz pamatlīdzekļa pārvērtēto vērtību, un nolietojumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz pamatlīdzekļa iegādes vērtību. 44. Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas ietekmi uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīviem un saistībām nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti un citi Latvijas grāmatvedības standarti. VII. Nolietojums 45. Pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtības atskaitot likvidācijas vērtību. Ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķinā. 46. Ja pamatlīdzekļa sastāvdaļām ir atšķirīgi lietderīgās izmantošanas laiki un šo sastāvdaļu iegādes vērtības ir būtiskas attiecībā pret pamatlīdzekļa vērtību, bet šī pamatlīdzekļa vērtība ir būtiska attiecībā pret kopējo pamatlīdzekļu vērtību, tad katra pamatlīdzekļa sastāvdaļu nolieto atsevišķi. Piemēram, lidmašīnas korpusu un dzinējus nolieto pēc atšķirīgām nolietojuma likmēm. 47. Katrā pārskata periodā nolietojumu iekļauj attiecīgā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien šīs izmaksas netiek kapitalizētas cita aktīva bilances vērtībā. Piemēram, ražošanas iekārtas tiek izmantotas preču ražošanā, tādējādi perioda beigās saražoto, bet nerealizēto preču vērtībā iekļaujama atbilstošā iekārtu nolietojuma daļa. Ja pamatlīdzekļus izmanto nemateriālo vērtību radīšanā, tad atbilstošā nolietojuma daļa tiks iekļauta radīto nemateriālo aktīvu vērtībā. Nemateriālo aktīvu atzīšanas kritēriji šajā standartā netiek skatīti. 48. Pamatlīdzekļa likvidācijas vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata vismaz katra pārskata gada beigās, un, ja aplēses atšķiras no iepriekš plānotā, tad izmaiņas atspoguļo finanšu pārskatā kā grāmatvedības aplēšu izmaiņas. 49. Nolietojumu atzīst arī tādā gadījumā, ja pamatlīdzekļa patiesā vērtība pārsniedz tā bilances vērtību, līdz brīdim, kad pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir vienāda ar pamatlīdzekļa bilances vērtību. Ar pamatlīdzekļiem saistītās remonta un uzturēšanas izmaksas nav iemesls, lai pārtrauktu pamatlīdzekļa nolietojuma atzīšanu. 50. Pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība var palielināties un kļūt vienāda vai pārsniegt tā bilances vērtību. Šādā situācijā pamatlīdzekļa nolietošana tiek pārtraukta līdz brīdim, kad likvidācijas vērtība kļūst mazāka par bilances vērtību. 51. Pamatlīdzekļa nolietojumu sāk atzīt brīdī, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem. Nolietošanu pārtrauc brīdī, kad tiek pārtraukta pamatlīdzekļa atzīšana. Tādējādi nolietojumu atzīst arī dīkstāvē esošam vai no aktīvās izmantošanas izslēgtam pamatlīdzeklim. Tomēr, piemērojot ražošanas vienību metodi, nolietojuma izmaksas var būt nulle, ja kāds no pamatlīdzekļiem netiek izmantots ražošanas procesā. 52. Pamatlīdzeklī ietvertos saimnieciskos labumus uzņēmums galvenokārt patērē, lietojot pamatlīdzekli. Tomēr citi faktori, piemēram, tehniskā novecošanās un fiziskais nolietojums, ja pamatlīdzeklim ir dīkstāvē, bieži rada no pamatlīdzekļa gaidāmo saimniecisko labumu samazinājumu. Tādējādi, nosakot pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku, ņem vērā šādus faktorus: 52.1. pamatlīdzekļa paredzēto lietošanu uzņēmumā. Lietošanu nosaka pēc pamatlīdzekļa paredzamās jaudas vai produkcijas ražošanas apjoma; 52.2. gaidāmo fizisko nolietojumu, kas atkarīgs no darbības faktoriem, piemēram, maiņu skaits, kurā pamatlīdzekli lieto, un uzņēmuma remonta un uzturēšanas programma kā pamatlīdzekļa apkope un uzturēšana dīkstāves laikā; 52.3. tehnisko novecošanos, kas rodas, veicot ražošanas izmaiņas vai uzlabojumus vai mainoties pieprasījumam tirgū pēc pamatlīdzekļa ražotās preces vai sniegtā pakalpojuma; 52.4. juridiskus vai līdzīgus pamatlīdzekļa lietošanas ierobežojumus, piemēram, attiecīgo nomu termiņus. 53. Pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku nosaka, ņemot vērā pamatlīdzekļa gaidāmo derīgumu uzņēmumā. Pamatlīdzekļu izmantošanas politiku nosaka uzņēmuma vadība. Piemēram, uzņēmuma vadība var noteikt, ka pamatlīdzeklis tiek atsavināts pēc noteikta lietošanas laika vai noteiktas pamatlīdzeklī ietverto saimniecisko labumu daļas patēriņa. Tādēļ pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks var būt īsāks par tā saimnieciskās izmantošanas laiku. Pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika aplēse ir vērtējums, kas pamatojas uz uzņēmuma vadības pieredzi ar līdzīgiem pamatlīdzekļiem. 54. Zemesgabalus un ēkas uzskaita atsevišķi, un grāmatvedībā tos aplūko atsevišķi pat tad, ja tie iegādāti kopā. Zemei ir neierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tādēļ to nenolieto. Ēkām ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tādēļ tās ir nolietojami pamatlīdzekļi. Zemesgabala, uz kura atrodas ēka, vērtības palielināšanās neietekmē ēkas lietderīgās lietošanas laika noteikšanu. 55. Ja zemesgabala izmaksās iekļautas uz tās izvietotu ēku un būvju demontāžas un likvidēšanas izmaksas vai zemes atjaunošanas izmaksas, šo izmaksu daļu var nolietot laika periodā, kurā tiek gūti saimnieciskie labumi, ar kuriem šīs izmaksas saistītas. 56. Piemērojamo nolietojuma aprēķina metodi saskaņo ar uzņēmuma vadības plānoto saimniecisko labumu ieguvi no izmantotajiem pamatlīdzekļiem. 57. Nolietojuma metodi, kuru pamatlīdzeklim piemēro, pārskata ne retāk kā katra pārskata gada beigās. Ja ir būtiskas izmaiņas pamatlīdzeklī ietverto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī, metodi maina, lai atspoguļotu izmaiņas. Šādas izmaiņas uzskata par grāmatvedības aplēses maiņu un par to sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā. 58. Lai sistemātiski sadalītu pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību tā lietderīgās lietošanas laikā, piemēro šādas nolietojuma aprēķina metodes: 58.1. lineārā metode; 58.2. degresīvā metode; 58.3. ražošanas vienību metode. 59. Lineārās metodes rezultātā veidojas nemainīgas izmaksas pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laikā, ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība nemainās. 60. Degresīvās metodes rezultātā izmaksas samazinās pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laikā. 61. Ražošanas vienību metodes rezultātā izmaksas tiek saskaņotas ar prognozēto lietošanas jaudu vai saražoto vienību skaitu. 62. Uzņēmums izvēlas tādu nolietojuma aprēķina metodi, kas vislabāk atspoguļo prognozēto pamatlīdzekļa nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modeli. Šo metodi konsekventi piemēro visos periodos, ja vien šo prognozēto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī nerodas izmaiņas. VIII. Pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās 63. Lai noteiktu, vai pamatlīdzekļa vērtība ir samazinājusies, uzņēmums pārskata savu pamatlīdzekļu bilances vērtību, nosaka pamatlīdzekļa atgūstamo summu un atzīst zaudējumu no vērtības samazināšanās. 64. Kompensāciju no trešajām personām par pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos, zaudētiem vai atdotiem pamatlīdzekļiem iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad kompensācija ir saņemta. 65. Pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās vai zaudējumi, attiecīgie prasījumi vai kompensācijas maksājumi no trešajām personām un aizstājošu pamatlīdzekļu pirkšana vai būvniecība ir atsevišķi saimnieciski notikumi, un tos uzskaita atsevišķi: 65.1. pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos atzīst pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot ja vērtības samazināšanās kompensē iepriekš atzītu pamatlīdzekļu vērtības palielināšanos. Tādā gadījumā par vērtības samazināšanās summu samazina pašu kapitāla posteni "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve"; 65.2. no aktīvas lietošanas izņemto vai atsavināto pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšanu nosaka saskaņā ar šo standartu; 65.3. kompensāciju no trešajām pusēm par pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos, zaudētiem vai atdotiem pamatlīdzekļiem iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad kompensācija ir saņemta; 65.4. atjaunoto, nopirkto vai uzbūvēto aizstājošo pamatlīdzekļu izmaksas nosaka saskaņā ar šo standartu. IX. Pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšana 66. Pamatlīdzekli izslēdz, ja: 66.1. pamatlīdzekli atsavina; 66.2. no pamatlīdzekļa lietošanas vai atsavināšanas nākotnē nav gaidāmi saimnieciski labumi. 67. Peļņu vai zaudējumus, kas radušies pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšanas dēļ, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad notikusi atzīšanas pārtraukšana (ja vien cits standarts nenosaka citādi, piemēram, pārdošana un saņemšana atpakaļ nomā). Neto peļņu vai zaudējumus no pamatlīdzekļu atsavināšanas atzīst postenī "Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi" vai "Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas". 68. Neto peļņu vai zaudējumus, kas radušies no pamatlīdzekļa atzīšanas pārtraukšanas, nosaka kā starpību starp neto atsavināšanas ieņēmumiem, ja tādi ir, un pamatlīdzekļa bilances vērtību. 69. Nosakot pamatlīdzekļa atsavināšanas un ar atsavināšanu saistīto ieņēmumu un izmaksu atzīšanas datumu, ja pamatlīdzekli pārdod, uzņēmums izmanto tos pašus kritērijus, kurus tas izmanto ieņēmumu atzīšanai no preču pārdošanas, izņemot, ja citi Latvijas grāmatvedības standarti nosaka atšķirīgu metodi. 70. Ja saskaņā ar šā standarta 17.punktā noteikto atzīšanas principu uzņēmums atzīst pamatlīdzekļu bilances vērtībā pamatlīdzekļa daļas aizvietošanas izmaksas, tad aizvietotās daļas bilances vērtību izslēdz neatkarīgi no tā, vai aizvietotā daļa ir nolietota atsevišķi. Ja nav iespējams noteikt aizvietotās daļas bilances vērtību, to novērtē atbilstoši aizvietošanas izmaksām. 71. Pamatlīdzekli, kura vērtību paredzēts atgūt to pārdodot, nevis izmantojot saimnieciskajā darbībā, un kurš nav ieguldījuma īpašums, finanšu pārskatos uzrāda atsevišķi kā pārdošanai turētu aktīvu. Pamatlīdzekli uzskata par pārdošanai paredzētu aktīvu, ja tas ir sagatavots tūlītējai pārdošanai, uzņēmuma vadība ir pieņēmusi lēmumu to pārdot un ir uzsākusi aktīvu šā lēmuma īstenošanu. Bilancē pārdošanai turētos pamatlīdzekļus iekļauj apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Pārdošanai turētu pamatlīdzekļi novērtē zemākajā no bilances vērtības un patiesās vērtības, atskaitot izmaksas, kuras būs nepieciešamas, lai pamatlīdzekli pārdotu. 72. Ja tiek pieņemts lēmums nepārdot aktīvu, kas iepriekš norādīts kā pārdošanai turēts aktīvs, to nekavējoties pārklasificē atpakaļ uz atbilstošu ilgtermiņa ieguldījumu posteni. Šādu ilgtermiņa ieguldījumu novērtē zemākajā no šā aktīva bilances vērtības pirms pārnešanas uz pārdošanai turētiem aktīviem un šā aktīva atgūstamās vērtības brīdī, kad tika pieņemts lēmums to nepārdot. X. Informācijas atklāšana 73. Finanšu pārskata pielikumā par katru pamatlīdzekļu bilances posteni atklāj šādu informācija: 73.1. lietotie novērtēšanas principi; 73.2. piemērotās nolietojuma metodes; 73.3. lietderīgās lietošanas laiks vai izmantotās nolietojuma likmes; 73.4. pamatlīdzekļu kustības pārskats, kurā parāda iegādes vai izveidošanas izmaksas un uzkrāto nolietojumu, kas apvienots ar uzkrātajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās, perioda sākumā un beigās, kā arī pamatlīdzekļu vērtības izmaiņas pārskata periodā, norādot: 73.4.1. iegādātos pamatlīdzekļus; 73.4.2. atsavinātos pamatlīdzekļus; 73.4.3. pamatlīdzekļu pārvietošanu no viena posteņa uz citu posteni; 73.4.4. pamatlīdzekļu iegādi uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā; 73.4.5. vērtības pieaugumu vai samazināšanos, kas radies pārvērtēšanas vai zaudējumu no vērtības samazināšanās dēļ; 73.4.6. nolietojumu; 73.4.7. iepriekšējo gadu korekcijas; 73.4.8. citas izmaiņas. 74. Papildus šā standarta 73.punktā noteiktajam finanšu pārskata pielikumā atklājama šāda informācija: 74.1. īpašuma tiesību ierobežojumu esamība un apjoms un pamatlīdzekļu, kas ieķīlāti kā saistību nodrošinājums, bilances vērtība; 74.2. uzņēmuma nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, ja tā ir noteikta; 74.3. saistību summa attiecībā uz nākotnes ieguldījumiem pamatlīdzekļos saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti līdz pārskata gada beigām, un dokumentētiem uzņēmuma vadības lēmumiem. 75. Ja pamatlīdzekļus uzrāda pārvērtētajās summās, atklājama šāda informācija: 75.1. pārvērtēšanas faktiskais datums; 75.2. informācija par neatkarīga vērtētāja piesaistīšanu; 75.3. metodes un svarīgi pieņēmumi, kurus piemēro, aplēšot pamatlīdzekļu patieso vērtību; 75.4. katras pārvērtētās pamatlīdzekļu grupas bilances vērtība, kas tiktu atzīta, ja pamatlīdzekļus uzskaitītu saskaņā ar izmaksu modeli; un 75.5. pārvērtēšanas rezerves izmaiņas pārskata periodā. Grāmatvedības padomes 1.pielikums 2005.gada 21.decembra Latvijas grāmatvedības standartam Nr. 7 "Pamatlīdzekļi" Piemēri informācijas uzrādīšanai finanšu pārskatā Šajā pielikumā ir doti piemēri informācijas uzrādīšanas prasību ievērošanai. Piemēros rādītāji ietverti tikai pamatlīdzekļu kustības pārskata atspoguļošanai, un to mērķis nav uzrādīt peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci tā, kā to prasītu citi Latvijas grāmatvedības standarti vai likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem". 1. piemērs. Pamatlīdzekļu kustības pārskats 1. Informāciju sniedz par katru pamatlīdzekļu bilances posteni. Lietotāju ērtībai vai būtiskas informācijas atklāšanai iespējams pamatlīdzekļu bilances posteņus dalīt sīkāk atbilstošajās kategorijās. 2. Lai sagatavotu pamatlīdzekļu kustības pārskatu, izmantota šāda informācija par uzņēmuma ABC pamatlīdzekļiem: 2.1. pamatlīdzekļu iegādes vērtība, uzkrātais nolietojums pārskata gada sākumā un pārskata gadā aprēķinātais nolietojums uzrādīts pamatlīdzekļu kustības pārskatā; 2.2. pārskata gadā uzņēmums pārvērtējis tam piederošās ēkas un zemi. Pārvērtēšana veikta uz 200X. gada 1. janvāri. Pārvērtēšanas rezultātā atzīts zemes vērtības palielinājums Ls 8200 un ēku vērtības palielinājums Ls 142718. Zemes iegādes vērtībai piemērots indekss 2.0, ēku iegādes vērtībai un uzkrātajam nolietojumam- 1.5; 2.3. 200X. 31. oktobrī uzņēmums ir nodevis ekspluatācijā jaunu rūpnīcu. Celtniecības izmaksas saskaņā ar SIA "Celtnieks" iesniegtajiem rēķiniem - Ls 542 750. Celtniecībai saņemts bankas aizdevums. Procentu izmaksas - Ls 19 250. Uz 01.01.0X. izmaksas par rūpnīcas projekta izstrādi Ls 2000 apmērā bija iekļautas nepabeigtās celtniecības izmaksās; 2.4. pārskata gadā uzņēmums pārdevis ražošanas iekārtu par Ls 5000 un zemi par Ls 12 000. Ražošanas iekārtas iegādes vērtība - Ls 18 000, uzkrātais nolietojums - Ls 17 200, zemes iegādes vērtība - Ls 10000; 2.5. pārskata gadā uzņēmums norakstījis nolietotās datoriekārtas, kuru iegādes vērtība Ls 4200. Iekārtas pilnībā nolietotas; 2.6. pārskata gadā nozagts uzņēmumam piederošais smagais automobilis. Automobiļa iegādes izmaksas - Ls 53 085, uzkrātais nolietojums (zādzības brīdī) - Ls 8847; 2.7. pārskata gada beigās uzņēmums veicis pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās pārbaudi un noteicis pamatlīdzekļu atgūstamo summu. Detalizēta informācija sniegta 2. piemēra "i" apakšpunktā; 2.8. pārskata gadā uzņēmums iegādājies un nodevis ekspluatācijā šādus pamatlīdzekļus: 2.8.1. produkta yyy ražošanas līnija. Ražošanas līnijas iegādes un uzstādīšanas izmaksas - Ls 78 000. No kopējām ražošanas līnijas izmaksām Ls 24 000 uzskaitīti pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības izmaksās uz 01.01.0X; 2.8.2. īrēto biroja telpu remonts. Kopējās remonta izmaksas - Ls 12 000. Daļa no avansa maksājumiem, kas veikti līdz 01.01.0X, ir avansa maksājums Ls 4000 par remonta pakalpojumiem. Īres līgums paredz īrniekam tiesības veikt telpu remontu; 2.8.3. vieglais automobilis. Automobilis iegādāts uz finanšu nomas nosacījumiem. Iegādes izmaksas - Ls 8200. Uz 01.01.0X. uzņēmums bija veicis pirmo iemaksu Ls 1300 apmērā automašīnas iegādei. Automašīna piegādāta 15.01.0X; 2.8.4. biroja mēbeles un datortehnika. Iegādes vērtība Ls 12 800. 2.9. sakarā ar ražošanas procesa restrukturizāciju un modernizāciju, uzņēmums ABC ir slēdzis X ražotni un nolēmis pārdot šādus pamatlīdzekļus:
Uzņēmums ir veicis pārdošanai nepieciešamos sagatavošanas darbus un ir uzsācis pārdošanas līguma nosacījumu saskaņošanu ar pircēju. Pamatlīdzekļu kustības pārskats par 200X.gadu
2. piemērs. Finanšu pārskatā uzrādāmā papildu informācija par pamatlīdzekļiem a) Procentu iekļaušana pamatlīdzekļa pašizmaksā Jaunās rūpnīcas celtniecības finansēšanai uzņēmums ABC ir izmantojis XYZ bankas ilgtermiņa aizdevumu. Jaunās rūpnīcas iegādes izmaksās kapitalizēti aizdevuma procenti Ls 19250 apmērā. b) Pārdošanai turēti pamatlīdzekļi Pārdošanai turēti pamatlīdzekļi novērtēti to bilances vērtībā uz pārklasifikācijas brīdi, jo visiem attiecīgajiem pamatlīdzekļiem bilances vērtība bija zemāka nekā patiesā vērtība, no kuras atņemtas izmaksas, kas nepieciešamas, lai pamatlīdzekli pārdotu. c) Īpašuma tiesību ierobežojumi un ar tiem saistītā informācija Ilgtermiņa aizdevums no XYZ bankas ir nodrošināts ar visu uzņēmumam piederošo nekustamo īpašumu, kura bilances vērtība 200X. gada 31. decembrī - Ls 1700236. Pamatojoties uz aizdevuma nosacījumiem, uzņēmumam ABC bez XYZ bankas piekrišanas nav tiesību atsavināt pamatlīdzekļus, kuru bilances vērtība pārsniegtu Ls 50000. d) Kadastra vērtība 200X. gada 31. decembrī uzņēmumam ABC piederošās zemes kadastra vērtība ir Ls 5360. Uzņēmuma ēkām kadastra vērtība uz 200X. gada 31. decembri nav noteikta. e) Līgumā noteiktās apņemšanās summa pamatlīdzekļu iegādei, ja līgums noslēgts līdz finanšu pārskata apstiprināšanai 200X. gada 28. novembrī uzņēmums ABC ir noslēdzis līgumu ar uzņēmumu EFG par ražošanas iekārtu piegādi 200Y. gada pirmajā pusē. Ražošanas iekārtu iegādes vērtība - Ls 542000. f) Kompensācijas summa no trešajām personām par pamatlīdzekļiem Šī informācija uzrādāma peļņas vai zaudējumu aprēķina pielikumā vai arī sniedzama kā atsevišķs pielikums. 200X. gada februārī tika nozagta uzņēmumam ABC piederošais smagais automobilis, kura bilances vērtība ir Ls 44238. Uzņēmums saņēmis apdrošināšanas kompensāciju Ls 37488. g) Grāmatvedības aplēses maiņa Ar 200X. gadu uzņēmums ABC ir mainījis transportlīdzekļu nolietojuma likmes un ir noteicis vienotas nolietojuma likmes smagajām automašīnām - 10 gadu un vieglajām automašīnām - 5 gadi. Grāmatvedības aplēses maiņas dēļ pārskata gada nolietojums palielinājies par Ls 7253 salīdzinājumā ar nolietojumu, kas noteikts, izmantojot iepriekšējās nolietojuma likmes. h) Pamatlīdzekļu pārvērtēšana Uz 200X. gada 1.janvāri SIA "Vērtētājs" pārvērtēja uzņēmumam ABC piederošo zemi un ēkas. Pamatlīdzekļi pārvērtēti, indeksējot to amortizētās aizstāšanas izmaksas. Zemei piemērots indekss 2.0, ēkai - 1.5.
i) Pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās 200X. gadā uzņēmums ABC veica pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās pārbaudi un konstatēja, ka zzz un xxx ražošanas iekārtu bilances vērtība ir zemāka par šādu iekārtu tirgus vērtību un lietderīgās izmantošanas vērtību. Pārbaudē tika apkopota šāda informācija:
Finanšu pārskatā tiks uzrādīta šāda informācija:
j) Papildu informācija Ražošanas vajadzībām tiek izmantoti arī pamatlīdzekļi ar nulles bilances vērtību. Šo pamatlīdzekļu iegādes izmaksas bija Ls 38890. Saskaņā ar ražošanas reorganizāciju 200X. gada pēdējā ceturksnī netika izmantota ražošanas līnija ar bilances vērtību Ls 104202. Līnijas izmantošanas atsākšana plānota nākamā gada otrajā pusē. 2.pielikums 2005.gada 21.decembra Latvijas grāmatvedības standartam Nr. 7 "Pamatlīdzekļi" Pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās aplēse Uzņēmumam pieder iekārta, kuras bilances vērtība 20X0. gada 31. decembrī ir Ls 10 000. Līdzīgas iekārtas tirgus cena ir Ls 8000. Iekārtas atlikušais lietderīgās izmantošanas laiks pēc uzņēmuma vadības aplēsēm - 7 gadi. Ar iekārtu ražotās produkcijas realizācija nesasniedz plānoto budžetu. Ņemot vērā šo faktu, uzņēmuma vadībai ir jāpārbauda, vai nav notikusi iekārtas vērtības samazināšanās. Iekārtas tirgus vērtība ir zemāka par iekārtas bilances vērtību, taču šis faktors pats par sevi nenorāda uz iekārtas vērtības samazināšanos. Uzņēmuma vadībai ir jānosaka iekārtas lietošanas vērtība. To var izdarīt, nosakot nākotnē plānotās ienākošās naudas plūsmas un šo naudas plūsmu tagadnes vērtību salīdzinot ar iekārtas bilances vērtību. Uzņēmuma vadība nosaka nākotnes naudas plūsmas, kuras ir paredzēts gūt, izmantojot pārbaudāmo iekārtu tās pašreizējā stāvoklī. Tas nozīmē, ka naudas plūsmā netiek ņemtas vērā iespējamās iekārtas uzlabošanas izmaksas nākotnē. Citi faktori, kas netiek iekļauti naudas plūsmās: - nodokļi (uzņēmumu ienākuma nodoklis); - procentu maksājumi (diskonta likme jau ietver iespējamās procentu izmaksas); - netiešās izmaksas, kuras nav tieši atkarīgas no iekārtas izmantošanas (piemēram, attiecinātās ražošanas vadības izmaksas). Aprēķinu rezultātā uzņēmuma vadība ir aplēsusi šādas naudas plūsmas nākamajiem septiņiem gadiem (pamatojoties uz plānoto iekārtas izmantošanas laiku):
Naudas plūsmu sastādīšanā uzņēmuma vadība ir izmantojusi šādus pieņēmumus: - pieprasījums pēc saražotā produkta samazināsies par 10% gadā; - produkta cena pieaugs par 2% gadā; - materiālu izmaksas pieaugs par 4% gadā; - darbaspēka izmaksas pieaugs par 4% gadā; - citas tiešās izmaksas pieaugs par 5% gadā. Uzņēmuma vadība citas tiešās izmaksas nav dalījusi uz vienību skaitu, pieņemot, ka ar katru gadu iekārtas uzturēšanas izmaksas palielināsies, savukārt 5% pieaugums attiecināts uz izmaksām, kas ir tieši atkarīgas no saražoto vienību skaita (elektrība, atkritumu izvešana u.tml.) Uzņēmuma vadība izvēlas atbilstošu diskonta likmi. Diskonta likme var būt: - vidējā svērtā kapitāla izmaksu likme, ja šādi dati ir pieejami par uzņēmumu vai nozari; - uzņēmuma gaidāmā ieguldījumu atdeves likme; - pieejamā finansējuma likme. Konkrētajā gadījumā uzņēmums izmanto 10% diskonta likmi, kas ir plānotā ieguldījumu atdeves likme, kuru uzņēmums izmanto, novērtējot ieguldījumu projektus. Neto naudas plūsmas tiek diskontētas šādi:
Iekārtas lietderīgas izmantošanas vērtība ir lielāka nekā iekārtas bilances vērtība, tāpēc 20X0.gada 31.decembrī nav pamata atzīt iekārtas bilances vērtības samazināšanos. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas grāmatvedības standarta Nr. 7 "Pamatlīdzekļi" pieņemšanu
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|