Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

IGAUNIJAS REPUBLIKAS, LATVIJAS REPUBLIKAS

UN LIETUVAS REPUBLIKAS

NOLĪGUMS PAR BRĪVO TIRDZNIECĪBU

PREAMBULA

Igaunijas Republika, Latvijas Republika un Lietuvas Republika (turpmāk tekstā - «Līgumslēdzējas Puses»),

apstiprinot savu vēlmi aktīvi piedalīties Eiropas ekonomiskās integrācijas procesā un izsakot gatavību sadarboties, lai meklētu ceļu un līdzekļus šī procesa stiprināšanai, atsaucoties uz Tallinā 1992. g. 26. martā parakstīto protokolu par brīvās tirdzniecības režīma attīstību starp Igaunijas Republiku, Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku,

ņemot vērā nepieciešamību pēc tirdzniecības aktivizēšanas un ekonomiskās sadarbības starp trim Baltijas republikām, kā arī nepieciešamību paātrināt kopējā Baltijas tirgus izveidošanas procesu,

ņemot vērā Drošības un sadarbības konferences noslēguma aktu Eiropā, Parīzes Hartu par Jauno Eiropu, un jo sevišķi principus, kuri ietverti EDSA Bonnas konferences par ekonomisko sadarbību Eiropā noslēguma dokumentos,

apstiprinot savu vēlēšanos veidot valsti, kuras pamatā ir likums, cilvēktiesības un pamatbrīvības,

vēloties radīt labvēlīgus apstākļus savstarpējās tirdzniecības attīstībai un diversifikācījai un komerciālās, kā arī ekonomiskās sadarbības sekmēšanai kopēju interešu sfērās uz vienlīdzības un savstarpējā izdevīguma un starptautisko tiesību pamata,

nolēmušas iestāties par daudzpusējās tirdzniecības sistēmas stiprināšanu un turpmāk savas attiecības tirdzniecības joma attīstīt saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pamatprincipiem,

izsakot gatavību labvēlīgos apstākļos pētīt iespēju padziļināt un attīstīt savstarpējās attiecības, lai attiecinātu tās uz jomām, kuras šis Nolīgums aptver,

vienojās:

1. pants

NOLĪGUMA NOSLĒGŠANAS MĒRĶI

1. Līgumslēdzējas Puses veidos brīvās tirdzniecības telpu saskaņā ar šo Nolīgumu.

2. Šis Nolīgums pamatojas uz tirgus ekonomikas attiecībām, un tā mērķi ir:

a) sekmēt, paplašinoties daudzpusējai tirdzniecībai, harmonisku ekonomisko attiecibu attīstību starp Igauniju, Latviju un Lietuvu un tādējādi veicināt šo valstu ekonomikas attīstību, dzīves un darba apstākļu uzlabošanos, darba ražīguma paaugstināšanos, finansiālo stabilitāti un visu trīs Līgumslēdzēju Pušu uzplaukumu;

b) tirdzniecībā starp Līgumslēdzējam Pusēm nodrošināt godīgu konkurenci;

c) likvidējot tirdzniecības barjeras, dot ieguldījumu tirdzniecības harmoniskā attīstībā un pieaugumā Baltijas jūras telpā;

d) iespēju robežās attīstīt un intensificēt sadarbību tajās jomas, kuras neaptver šis nolīgums, īpaši kapitālieguldījumu veicināšanas, ekonomiskās un zinātniskās sadarbības jomā un ekonomiskajā palīdzībā vides aizsardzībā.

2. pants

NOLĪGUMA DARBĪBAS SFĒRAS

Šis Nolīgums attiecināms uz Igaunijā, Latvijā vai Lietuvā ražotu produkciju, kas ietverta Harmonizētās preču un pakalpojumu klasificēšanas un kodēšanas sistēmas 25.-97. grupā.

3. pants

TIRDZNIECĪBA AR LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTIEM

1. Līgumslēdzējas Puses apliecina gatavību veicināt lauksaimniecības produktu tirdzniecību sabalansētu attīstību, ciktāl to pieļauj Līgumslēdzēju Pušu lauksaimniecības politika.

2. Līgumslēdzējas Puses noslēgs vienošanos par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem, kas ietverti Harmonizētās preču un pakalpojumu klasificēšanas un kodēšanas sistēmas 1.-24. grupā.

3. Līgumslēdzējas Puses nediskriminējošā veidā piemēros savus noteikumus veterinārijas, augu aizsardzības un veselības aizsardzības jomā, kā arī neveiks tādus pasākumus, kuri kavētu tirdzniecību.

4.pants

PREČU IZCELSMES NOTEIKUMI UN MUITAS ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

1. Preču izcelsmes noteikumus un ar tiem saistītās administratīvās sadarbības metodes nosaka A protokols.

2. B protokols nosaka sadarbības principus.

3. Līgumslēdzējas Puses veiks nepieciešamos pasākumus, to skaitā regulāri veicot analīzi Apvienotajā komiteja un noslēdzot vienošanos par administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu šī Nolīguma 5. panta (importa muitas nodokļu, kā ari maksājumu ar līdzvērtīgu efektu aizliegšana un atcelšana), 6. panta (eksporta muitas nodokļu, kā arī maksājumu ar līdzvērtīgu efektu aizliegšana un atcelšana), 7. panta (importa vai eksporta kvantitatīvo ierobežojumu, ka arī pasākumu ar līdzvērtīgu efektu aizliegšana un atcelšana), 11. panta (iekšējā nodokļu politika) un 20. panta (reeksports un deficīts) un A protokola noteikumu efektīvu un sabalansētu izpildi, kā arī lai iespēju robežās samazinātu ar tirdzniecību saistītās formalitātes un panāktu daudzpusēji pieņemamus risinājumus, novēršot jebkuras grūtības, kas varētu rasties minētajās sadaļās paredzētās darbības rezultāta.

5. pants

IMPORTA MUITAS NODOKĻU, KA ARĪ MAKSĀJUMU AR LĪDZVĒRTĪGU EFEKTU AIZLIEGŠANA UN ATCELŠANA

1. Tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm neieviesis jaunus importa muitas nodokļus, ka arī maksājumus ar līdzvērtīgu efektu.

2. Līdz ar šī Nolīguma stāšanos spēkā importa muitas nodokli, kā arī maksājumi ar līdzvērtīgu efektu tiek atcelti,

3. Šajā pantā teiktais attiecas arī uz fiskāla rakstura muitas nodevām. Līgumslēdzēja Puse drīkst muitas nodevu aizstāt ar iekšējo nodokli.

6. pants

EKSPORTA MUITAS NODOKĻU, KA ARĪ MAKSĀJUMU AR LĪDZVĒRTĪGU EFEKTU AIZLIEGŠANA UN ATCELŠANA

1. Tirdzniecībā starp Igauniju, Latviju un Lietuvu netiks ieviesti jauni eksporta muitas nodokļi, kā arī maksājumi ar līdzvērtīgu efektu.

 

2. Līdz ar šī Nolīguma stāšanos spēkā eksporta muitas nodokļi, kā ari maksājumi ar līdzvērtīgu efektu tiek atcelti, izņemot 1. pielikumā noteiktajām precēm.

7. pants

IMPORTA VAI EKSPORTA KVANTITATĪVO IEROBEŽOJUMU,

KĀ ARI PASĀKUMU AR LĪDZVĒRTĪGU EFEKTU

AIZLIEGŠANA UN ATCELŠANA

1. Tirdzniecībā starp Igauniju, Latviju un Lietuvu netiks ieviesti jauni importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi, kā arī netiks veikti pasākumi ar līdzvērtīgu efektu.

2. Līdz ar šī Nolīguma stāšanos spēkā importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi, kā arī pasākumi ar līdzvertīgu efektu tiek atcelti, izņemot 2. pielikumā paredzētajām precēm.

8. pants

VISPĀRĪGA RAKSTURA IZŅĒMUMI

Šis Nolīgums neliek šķēršļus tādu preču importa, eksporta vai tranzītpārvadājumu aizliegumiem vai ierobežojumiem, kurus noteikuši šādi apsvērumi: sabiedrības morāles, politikas vai drošības apsvērumi; cilvēku, dzīvnieku vai augu aizsardzība; vides aizsardzība; tāda nacionālā īpašuma aizsardzība, kuram ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība; intelektuālā īpašuma aizsardzība; likumi un noteikumi attiecībā uz operācijām ar dārgmetāliem. Tomēr šie aizliegumi vai ierobežojumi nedrīkst radīt patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm.

9. pants

VALSTS MONOPOLI

1. Līgumslēdzējas Puses nodrošinās, ka jebkura veida komerciāla rakstura valsts monopols tiks regulēts tā, lai nepastāvētu diskriminācija starp Līgumslēdzējām Pusēm jautājumā par preču pasūtījuma un pārdošanas noteikumiem.

2. Šis pants attieksies uz institūcijām, caur kurām Līgumslēdzēju Pušu kompetentas institūcijas saskaņā ar likumdošanas aktiem vai faktiski, tieši vai netieši pārvalda, regulē vai ievērojami ietekmē importu vai eksportu starp Līgumslēdzējām Pusēm. Šie nosacījumi tikpat lielā mērā attieksies arī uz monopoliem, ko valsts deleģējusi citiem.

10. pants

NACIONĀLAIS REŽĪMS

Precēm, kas ražotas vienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām un ir importētas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, netiks piemēroti neizdevīgāki noteikumi par tiem, kuri tiek piemēroti līdzīga veida vietējās izcelsmes precēm attiecībā uz likumiem, noteikumiem un prasībām, kas ietekme iekšējo tirdzniecību, piedāvājumu, pārdošanu, transportēšanu, sadali vai izmantošanu.

11 Pants

IEKŠĒJĀ NODOKĻU POLITIKA

1. Līgumslēdzējas Puses atturas kā no tiešas, tā ari no netiešas iekšējās fiskālās prakses vai pasākumiem, kas varētu radīt diskrimināciju starp vienas Līgumslēdzējas Puses ražoto produkciju un līdzīga veida produkciju, kas ražota vienas no pārējo Līgumslēdzēju Pušu teritorijām.

2. Uz vienu no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām eksportētā produkcija nesaņem tādus nodokļu atvieglojumus, kas pārsniegtu tiem noteikto tiešo vai netiešo nodokļu apmēru.

12. pants

MAKSĀJUMI

1. Ar tirdzniecību saistītie maksājumi un Šādu maksājumu pārvešana uz tās Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kurā dzīvo kreditors, netiks ierobežoti.

2. Līgumslēdzējas Puses atturēsies no administratīviem ierobežojumiem, kas skar subsīdijas un atvieglojumus, kā arī tāda īstermiņa un vidēja termiņa kredītu atmaksāšanu vai akceptēšanu, kuri attiecas uz komerciālo darbību.

3. Maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz nolīgumiem starp Igaunijas Banku, Latvijas Banku un Lietuvas Banku.

13. pants

VALSTS SAGĀDES TIRGUS

Līgumslēdzējas Puses uzskata, ka visu Līgumslēdzēju Pušu attiecīgo valsts sagādes tirgu efektīva liberalizācija ir šī Nolīguma neatņemams mērķis.

14. pants

INTELEKTUĀLA ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA

1. Lai realizētu šī Nolīguma mērķus, Līgumslēdzējas Puses nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību adekvātu, efektīvu un nediskrimīnējošu aizsardzību. Nosakot šo aizsardzību, īpaši pret viltojumiem un pirātismu, Līgumslēdzējas Puses pieņems un veiks adekvātus, efektīvus un nediskriminējošus pasākumus.

2. Pēc šī Nolīguma stāšanās spēkā Līgumslēdzējas Puses izmantos visus nepieciešamos līdzekļus, lai izpildītu intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā esošo starptautisko konvenciju prasības.

3. Līgumslēdzējas Puses nepiemēros mazāk labvēlīgas vienošanās intelektuālā īpašuma jomā attiecībā pret Līgumslēdzēju Pušu valstu iedzīvotājiem, kā tās ir noteiktas attiecībā pret trešo valstu iedzīvotājiem.

4. Izmantojot nacionālās likumdošanas aktus, Līgumslēdzējas Puses var pielietot tiesisko aizsardzību, kas pārsniedz šī Nolīguma prasības, ja tā nav pretrunā ar šī Nolīguma prasībām.

5. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka cita Līgumslēdzēja Puse nepilda šajā pantā noteiktās saistības, var tikt pielietots 26. panta 2. paragrāfs.

6. Līgumslēdzējas Puses vienosies par attiecīgajām varas iestādēm pieņemamiem tehniskās palīdzības un sadarbības paņēmieniem.

15. pants

KONKURENCES NOTEIKUMI ATTIECĪBA UZ UZŅĒMUMIEM

1. Tā kā var tikt ietekmēta tirdzniecība starp Igauniju, Latviju un Lietuvu, ar Šī Nolīguma pienācīgu funkcionēšanu nav savienojami:

a) tie līgumi starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju lēmumi un saskaņotas darbības, kuru mērķis vai rezultāts ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai izkropļošana;

b) viena vai vairāku uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana visā vai lielākajā daļā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām.

2. Ja Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka konkrētā darbība nav savienojama ar šī panta pirmā punkta nosacījumiem, tā ir tiesīga rīkoties pēc konsultēšanās ar Apvienoto Komiteju vai 30 dienas pēc šādu konsultāciju pieprasīšanas.

16. pants

VALSTS SUBSĪDIJAS

1. Ar šī Nolīguma darbību ir pretrunā jebkādas subsīdijas, kas Līgumslēdzējai Pusei piešķirtas ar valsts resursu starpniecību jebkurā formā, kura krop|o vai apdraud konkurenci, dodot priekšroku dažiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, un var ietekmēt tirdzniecību starp Igauniju, Latviju un Lietuvu.

2. Līgumslēdzējas Puses nodrošina atklātumu attiecībā uz valsts palīdzības pasākumiem, apmainoties ar informāciju pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma.

3. Apvienotā komiteja seko situācijai valsts subsīdiju piešķiršanas jomā un izstrādā tālākos subsīdiju piešķiršanas noteikumus attiecībā uz pārējo valsts subsīdiju piešķiršanu, izņemot eksporta subsīdijas.

4. Ja viena Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka esošā prakse nav savienojama ar šī panta 1. punkta nosacījumiem, tā ir tiesīga rīkoties tā, kā noteikts 22. pantā.

17. pants

DEMPINGS

Ja viena Līgumslēdzēja Puse konstatē, ka tirdzniecības sakaros, kurus regulē šis Nolīgums, tiek praktizēts dempings tādā nozīmē, kādā tas formulēts Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 6. pantā, tā ir tiesīga veikt atbilstošus pasākumus pret šo darbību saskaņā ar šo pantu un saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta šī Nolīguma 22. pantā.

18. pants

ĀRKĀRTAS PASĀKUMI ATSEVIŠĶAS PRODUKCIJAS VEIDA IMPORTA GADĪJUMA

Ja atsevišķa Igaunijā, Latvijā vai Lietuvā ražota produkcijas veida importa apjoma pieaugums rada vai var radīt:

a) nopietnu kaitējumu vietējiem līdzīgas vai konkurējošas produkcijas ražotājiem citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā vai

b) nopietnus traucējumus atiecīgajā ekonomikas sektorā vai grūtības, kas var nopietni pasliktināt reģiona ekonomisko stāvokli, ieinteresētā Puse ir tiesīga veikt 22. pantā noteiktos pasākumus.

19. pants

STRUKTURĀLA REGULĒŠANA

1. Izņēmuma pasākumi var tikt veikti tikai tajās ražošanas nozarēs vai sektoros, kuros notiek reorganizācija vai arī kuri saskārušies ar grūtībām, it īpaši, ja tās rada nopietnas sociālas problēmas.

2. Jebkurā no Līgumslēdzējām Pusēm ražotā un citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā ievestā produkcija minēto pasākumu rezultātā apliekama ar muitas nodevu, kas nepārsniedz 25% ad valorem. Šīm muitas nodevas likmēm jāsatur priekšrocības elements pret katrā no Līgumslēdzējām Pusēm ražoto produkciju, un tās nedrīkst pārsniegt muitas nodevu likmes, kas piemērotas no citām valstīm importētai līdzīgai produkcijai. Kopējais importējamās produkcijas apjoms uz kuru attiecināmi minētie pasākumi, nedrīkst pārsniegt 15% no 2. pantā definētā rūpniecības produkcijas importēta gada kopēja apjoma no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, par kuru pieejami statistikas dati.

3. Šie pasākumi ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus, ja vien Apvienotā komiteja nav noteikusi ilgāku termiņu, un nevar tikt piemēroti ilgāk kā piecus gadus no šī Nolīguma spēka stāšanās brīža.

4. Līgumslēdzējām Pusēm jāpaziņo Apvienotajai komitejai par izņēmuma rakstura pasākumiem, kurus tā nolēmusi īstenot, un pēc vienas no Līgumslēdzēju Pušu pieprasījuma pirms pasākumu īstenošanas Apvienotajā komitejā tiek noturētas konsultācijas par pasākumu saturu un nozarēm, kuras tie skars. Līdz ar minēto pasākumu īstenošanu Līgumslēdzējām Pusēm jāiesniedz Apvienotajai komitejai saskaņā ar Šo pantu ieviesto muitas nodevu grafikus. Grafikā jāparedz nodokļu atcelšanas uzsākšana ne vēlāk kā divus gadus pēc to ieviešanas līdzīgās daļās pa gadiem. Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu par citādu grafiku.

20. pants

REEKSPORTS UN DEFICĪTA SITUĀCIJA

Ja 6. pantā un 7. pantā minētie noteikumi izraisa:

a) reeksportu uz trešo valsti, pret kuru eksportējošā Līgumslēdzēja Puse saglabā produkcijas eksporta ierobežojumus, eksporta nodevas, pasākumus vai maksājumus ar līdzvērtīgu efektu, vai

b) eksportējošai Līgumslēdzējai Pusei svarīgā produkcijas veida nopietnu deficītu vai tā draudus un, ja iepriekš minētās situācijas rada vai var radīt eksportējošai Pusei lielas grūtības, šī Puse drīkst veikt atbilstošus pasākumus, kā tas noteikts 22. pantā.

21. pants

MAKSĀJUMU BILANCES PROBLĒMAS

1. Ja Igaunijai, Latvijai vai Lietuvai rodas nopietnas maksājumu bilances grūtības vai to draudi, Igaunija, Latvija vai Lietuva konkrētajā gadījumā, saskaņojot ar noteikumiem, ko paredz Vispārēja vienošanās par tarifiem un tirdzniecību un ar to saistītās juridiskās darbības, var veikt tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, kuru ilgums ir ierobežots un kuri nepārsniedz nepieciešamību labot situāciju maksājumu bilancē. Līgumslēdzējas Puses dod priekšroku pasākumiem, kuri balstās uz cenām. Šie pasākumi tiek pārtraukti, ja to turpināšana vairs sevi neattaisno. Līgumslēdzējas Puses nekavējoties informē Apvienoto komiteju par šāda veida pasākumu pārtraukšanu, kā arī par laiku, kad tie tiks atcelti.

2. Līgumslēdzējas Puses tomēr cenšas izvairīties no ierobežojoša rakstura pasākumiem, kuru mērķis ir maksājumu bilances stabilizēšana.

22. pants

DROŠĪBAS PASĀKUMU PIEMĒROŠANAS PROCEDŪRA

1. Nenonākot pretrunā ar šī panta 5. punktu, tā Līgumslēdzēja Puse, kura izskata iespēju piemērot drošības pasākumus, nekavējoties paziņo par to otrai Pusei un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju. Konsultācijas Apvienotajā komitejā notiek nekavējoties, un to mērķis ir rast abpusēji pieņemamu risinājumu.

2. a) Attiecībā uz 16. pantu (Valsts subsīdijas), ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse sniedz Apvienotajai komitejai nepieciešamo palīdzību, lai pārbaudītu konkrēto gadījumu, un, ja nepieciešams, ierobežotu darbību, pret kuru ir iebildumi. Ja attiecīgā Līgumslēdzēja Puse nepārtrauc Šo darbību, pret kuru ir iebildumi, Apvienotās komitejas noteiktajā laikā vai arī, ja Apvienotajai komitejai neizdodas panākt vienošanos konsultāciju gaita vai 30 dienas pēc šādu konsultāciju pieprasījuma, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse var attiecīgi rīkoties, lai atrisinātu grūtības, kas radušās minētās darbības rezultātā.

b) Attiecībā uz 17. pantu (Dempings), 18. pantu (Ārkārtas pasākumi importa) un 20. pantu (Reeksports un deficīta situācija), Apvienota komiteja izpēta konkrēto gadījumu vai situāciju un var pieņemtjebkuru lēmumu, kas nepieciešams, lai likvidētu grūtības, par kuram paziņojusi ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse. Ja 30 dienu laika pēc konkrētās lietas nodošanas Apvienotajai Komitejai šāds lēmums netiek pieņemts, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse var veikt nepieciešamos pasākumus, lai labotu situāciju.

c) Attiecībā uz 26. pantu (Saistību izpilde) ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse sniedz Apvienotajai komitejai visu informāciju, kas nepieciešama detalizētai situācijas izpētei, lai rastu abpusēji izdevīgu risinājumu. Ja Apvienotajai komitejai neizdodas panākt šādu risinājumu vai arī, ja ir pagājuši 3 mēneši kopš informācijas iesniegšanas brīža, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse var attiecīgi rīkoties.

3. Otra Līgumslēdzēja Puse nekavējoties tiek informēta par veicamajiem drošības pasākumiem. To apjoms un ilgums tiek stingri ierobežots atbilstoši nepieciešamībai labot konkrēto situāciju, un tie nedrīkst pārsniegt kaitējumu, ko radījusī konkrētā rīcība vai grūtības. Prioritāte tiek piešķirta tādiem pasākumiem, kas vismazākā mērā traucē Nolīguma funkcionēšanu.

4. Veiktie drošības pasākumi tiek regulāri izskatīti konsultācijās, lai panāktu to iespējami drīzāku piemērošanu atvieglotā veidā, aizstāšanu vai atcelšanu.

5. Ārkārtējos gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties un tadēj nav iespējams veikt apstākļu iepriekšēju izpēti, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse var 16. pantā (Valsts subsīdijas), 17. pantā (Dempings), 18. pantā (Ārkārtas pasākumi importā) un 20. pantā (Reeksports un deficīta situācija) minētajos gadījumos nekavējoties piemērot piesardzības un pagaidu pasākumus, kas stingri nepieciešami, lai rīkotos attiecīgā situācijā. Pasveiktajiem drošības pasākumiem Apvienota komiteja tiek informēta nekavējoties, un konsultācijas starp Līgumslēdzējam Pusēm notiek cik ātri vien iespējams.

23. pants

AR DROŠĪBU SAISTĪTIE IZŅĒMUMI

Nekas šajā Nolīgumā nekavē Līgumslēdzējas Puses veikt jebkādus pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai:

a) pasargātu no atklātības tādu informāciju, kas būtu pretrunā ar Līgumslēdzēju Pušu būtiskiem drošības apsvērumiem;

b) garantētu katras Līgumslēdzējas Puses drošību, kā ari pasargātu no iejaukšanās tās starptautiskajās saistībās vai iekšpolitikā:

I attiecībā uz ieroču, munīcijas un kara materiālu pārvadāšanu, ja vien tas netraucē tādas produkcijas konkurencei, kas nav tieši paredzēta militāriem mērķiem, kā arī tādu preču, materiālu un pakalpojumu pārvadāšanu, kas tieši vai netieši paredzēti militāru iestāžu apgādei; vai

II attiecībā uz bioloģisko un ķīmisko ieroču, kodolieroču vai citu sprāgstošu kodolieroču neizplatīšanu; vai

III ja tas veikts kara vai citāda veida nopietna starptautiska konflikta laikā.

24. pants

APVIENOTĀ KOMITEJA

1. Šī Nolīguma darbību pārrauga un vada Apvienotā komiteja. Apvienotā komiteja seko Līgumslēdzēju Pušu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstībai un rīkojas ar mērķi uzlabot un turpmāk pilnveidot šādas sadarbības attiecības. Apvienotās komitejas lēmumi stājas spēkā saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

2. Lai varētu pienācīgi realizēt šo Nolīgumu, Līgumslēdzējas Puses apmainās ar informāciju un pēc vienas vai otras Puses lūguma rīko konsultācijas Apvienotās komitejas ietvaros.

3. Apvienotās komitejas sastāvā ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji.

4. Apvienota komiteja darbojas pēc savstarpēja konsensusa principa.

5. Katra Līgumslēdzēja Puse Apvienoto komiteju vada pārmaiņus.

6. Apvienotā komiteja pulcējas vienu reizi gadā, lai pārraudzītu šī Nolīguma darbību. Apvienotā komiteja pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses sevišķu apstākļu radīta lūguma var tikties papildus.

7. Apvienotā komiteja ir tiesīga lemt par tādu darba grupu izveidošanu, kuras var palīdzēt īstenot tai uzliktos pienākumus.

8. Apvienotā komiteja ir tiesīga pieņemt neatkarīgus lēmumus šī Nolīguma realizēšanā.

Apvienotā komiteja var sniegt ieteikumus un izdarīt labojumus atbilstoši katras Līgumslēdzējas Puses spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

25. pants

NOLĪGUMA TĀLĀKA ATTĪSTĪBA

Līgumslēdzējas Puses atzīst pakalpojumu, investīciju un kopīgi realizējamo projektu arvien pieaugošo nozīmi.

Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka Līgumslēdzēju Pušu ekonomikas interesēs ir attīstīt un padzi]ināt attiecības, kuras nodibinātas uz šī Nolīguma pamata, izvēršot tās arī jomās, ko neaptver šis Nolīgums, tā iesniedz Līgumslēdzējām Pusēm pamatotu prasību. Līgumslēdzējas Puses var dot rīkojumu Apvienotajai komitejai izskatīt šādu prasību un, ja nepieciešams, ieteikt tām turpmāko rīcību, it īpaši attiecībā uz sarunu sākšanu.

26. pants

SAISTĪBU IZPILDE

1. Līgumslēdzējas Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Nolīguma mērķu sasniegšanu un tajā noteikto saistību izpildi.

2. Ja viena Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādas Šajā nolīgumā noteiktās saistības, ieinteresētā Puse pēc konsultācijām Apvienotajā komitejā ir tiesīga veikt attiecīgus pasākumus, kā tas noteikts 22. pantā (Drošības pasākumi).

27.pants

PIELIKUMI UN PROTOKOLI

Šī Nolīguma pielikumi, kā arī protokols A un B ir tā neatņemama sastāvdaļa.

28. pants

MUITAS APVIENĪBAS, BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS JOSLAS UN PIEROBEŽAS TIRDZNIECĪBA

Šis Nolīgums nekavē muitas apvienību un brīvās tirdzniecības joslu saglabāšanu vai veidošanu, vai pierobežas tirdzniecības organizēšanu tā, lai tās negatīvi neietekmētu tirdzniecības režīmu un it īpaši tos nosacījumus, kuri attiecas uz šajā Nolīgumā ietvertajiem preču izcelsmes noteikumiem.

29. pants

GROZĪJUMI

Grozījumi tiek iesniegti Līgumslēdzējām Pusēm akceptēšanai saskaņā ar Nolīguma 24. panta 8. paragrāfu un tie stājas spēkā ar brīdi, kad saņemts Depozitārija rakstisks apstiprinājums.

30. pants

DEPOZITĀRIJS

Igaunijas Republikas Valdība darbojas kā šī Nolīguma Depozitārijs.

31. pants

NOLĪGUMA STĀŠANAS SPĒKĀ

Līgumslēdzējas Puses rakstiskā veidā paziņo Depozitārijam, kad attiecīgās valsts nepieciešamās konstituciālās prasības ir izpildītas, lai Šis Nolīgums stātos spēkā.

Šis Noligums stājas spēkā mēnesi pēc attiecīgās Līgumslēdzējas Puses paziņojuma saņemšanas Depozitārija valstī un paliek spēkā uz nenoteiktu laiku.

32. pants

DENONSACIJA

Katra Līgumslēdzēja Puse var pārtraukt šī Nolīguma darbību, rakstiski paziņojot par to Depozitārijam. Nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad Depozitārijs ir informējis visas Līgumslēdzējas Puses par šāda paziņojuma saņemšanu. Apliecinot minēto, attiecīgi pilnvaroti Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji parakstīja šo nolīgumu.

Nolīgums noslēgts Tallinā, 1993. gada 13. septembrī oriģināleksemplārā igauņu, latviešu, lietuviešu un angļu valodā, par Depozitāriju atzīstot Igaunijas Republikas valdību.

Domstarpību gadījumā šī Nolīguma variantu interpretācija par pamatu tiek ņēmis teksts angļu valodā.

Igaunijas Republikas vārda Igaunijas Republikas Ministru prezidents MARTS LĀRS

Lalvijas Republikas vārda Latvijas Republikas Ministru prezidents VALDIS BIRKAVS

Lietuvas Republikas vārdā Lietuvas Republikas Ministru prezidents ĀDOLFS SLAZEVIČS

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēku zaudējis
Spēku zaudējis
Valsts:
 Baltijas valstis
 Igaunija
 Lietuva
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 01.04.1994.
Parakstīts:
 13.09.1993.
Parakstīšanas vieta: 
Tallina
Zaudē spēku:
 01.05.2004.
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 115, 01.12.1993.
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
936
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva