Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
VIENOŠANĀS, KAS NOSLĒGTA VĒSTUĻU APMAIŅAS CEĻĀ, PAR IENĀKUMU NO UZKRĀJUMIEM APLIKŠANU AR NODOKLI

A. Latvijas Republikas valdības vēstule

Cienītais kungs,

Es atsaucos uz piedāvāto parauglīguma "Līgums starp Tērksu un Kaikosu salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli" tekstu, ko ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa Darba Grupa (Uzkrājumu aplikšana ar nodokļiem) 2004.gada 22.jūnijā.

Attiecībā uz iepriekš minēto tekstu man ir tas gods

• piedāvāt līgumu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, kas pievienots kā I pielikums šai vēstulei;

• piedāvāt, ka minētais līgums var stāties spēkā ar datumu, ar kuru tiek uzsākta Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli piemērošana, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti direktīvas 17.panta otrās daļas noteikumi un ka viena puse paziņo otrai par to, ka ir izpildītas iekšzemes konstitucionālās prasības, lai šis līgums stātos spēkā;

• piedāvāt mūsu abpusēju apņemšanos visīsākajā laikā izpildīt iekšzemes konstitucionālās prasības, un, tiklīdz tās ir izpildītas, nekavējoties par to oficiāli paziņot otrai pusei.

Ja iepriekšminētais Jūsu valdībai ir pieņemams, man ir tas gods ierosināt, ka šī vēstule kopā ar tās I pielikumu un Jūsu apstiprinoša atbilde kopā veidos abpusēju piekrišanu un vienošanos starp Latvijas Republiku un Tērksu un Kaikosu salām.

Lūdzu pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Latvijas Republikas valdības vārdā

Oskars Spurdziņš

Finanšu ministrs

Vēstule sastādīta Rīgā, 2004.gada 22.decembrī, angļu valodā trīs eksemplāros.

B. Tērksu un Kaikosu salu valdības vēstule

Cienītais kungs,

Man ir tas gods apstiprināt Jūsu šodienas vēstules saņemšanu ar sekojošo tekstu:

"Cienītais kungs!

Es atsaucos uz piedāvāto parauglīguma "Līgums starp Tērksu un Kaikosu salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli" tekstu, ko ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa Darba Grupa (Uzkrājumu aplikšana ar nodokļiem) 2004.gada 22.jūnijā.

Attiecībā uz iepriekš minēto tekstu man ir tas gods

• piedāvāt līgumu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, kas pievienots kā I pielikums šai vēstulei;

• piedāvāt, ka minētais līgums var stāties spēkā ar datumu, ar kuru tiek uzsākta Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/48/EC par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli piemērošana, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti direktīvas 17.panta otrās daļas noteikumi un ka katra puse paziņo otrai par to, ka ir izpildītas iekšzemes konstitucionālās prasības, lai šis līgums stātos spēkā;

• piedāvāt mūsu abpusēju apņemšanos visīsākajā laikā izpildīt iekšzemes konstitucionālās prasības, un, tiklīdz tās ir izpildītas, nekavējoties par to oficiāli paziņot otrai pusei.

Ja iepriekšminētais Jūsu valdībai ir pieņemams, man ir tas gods ierosināt, ka šī vēstule kopā ar tās I pielikumu un Jūsu apstiprinoša atbilde kopā veidos abpusēju piekrišanu un vienošanos starp Latvijas Republiku un Tērksu un Kaikosu salām.

Lūdzu, pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus"

Es varu apstiprināt, ka Tērksu un Kaikosu salu valdība piekrīt Jūsu 2004.gada 22.decembra vēstulē teiktajam.

Lūdzu pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Tērksu un Kaikosu salu valdības vārdā

James Poston

CBE gubernators

Vēstule sastādīta Grand Turk 2005.gada 1.martā, angļu valodā trīs eksemplāros.

I pielikums

Līgums starp Tērksu un Kaikosu salām un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

ŅEMOT VĒRĀ, KA:

1. Eiropas Savienības ("ES") Padomes ("Padome") direktīvas 2003/48/EK ("Direktīva") par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli 17.pants nosaka, ka līdz 2004.gada 1.janvārim dalībvalstīm ir jāpieņem un jāpublicē tādi likumi, noteikumi un administratīvie nosacījumi, kas ir nepieciešami šīs Direktīvas izpildei, kuras noteikumi tiks piemēroti ar 2005.gada 1.janvāri ar nosacījumu, ka:

"(i) Šveices Konfederācija, Lihtenšteinas Firstiste, Sanmarīno Republika, Monako Firstiste un Andoras Firstiste ar šo pašu datumu ievieš pasākumus, kas līdzvērtīgi šajā Direktīvā noteiktajiem, saskaņā ar līgumiem, ko tās, ar Padomes vienbalsīgu lēmumu, ir noslēgušas ar Eiropas Kopienu;

(ii) ir ieviesti visi līgumi vai citas vienošanās, kas nosaka, ka visas attiecīgās atkarīgās vai saistītās teritorijas piemēro automātisku informācijas apmaiņu ar to pašu datumu un tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts šīs Direktīvas 2.nodaļā (vai 10.pantā noteiktajā pārejas periodā ietur nodokli uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti 11. un 12.pantā)".

2. Tērksu un Kaikosu salas atzīmē, ka saskaņā ar ECOFIN Padomes 2003.gada 3.jūnija secinājumiem, Padome aicina Komisiju, Direktīvas 10.pantā norādītā pārejas perioda laikā, uzsākt pārrunas ar citiem nozīmīgiem finanšu centriem ar nolūku tur ieviest pasākumus, kas līdzvērtīgi Direktīvā noteiktajiem.

3. Tērksu un Kaikosu salu attiecības ar ES ir noteiktas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma ceturtajā daļā. Tērksu un Kaikosu salas neatrodas ES fiskālajā teritorijā.

4. Tērksu un Kaikosu salas atzīmē, ka, lai gan ES dalībvalstu mērķis ir ieviest efektīvu uzkrājumu ienākuma maksājumu aplikšanu ar nodokļiem faktiskā īpašnieka rezidences dalībvalstī nodokļu uzlikšanas vajadzībām, apmainoties savā starpā ar informāciju par uzkrājumu ienākuma maksājumiem, trīs dalībvalstīm, tādām kā Austrija, Beļģija un Luksemburga, pārejas perioda laikā nevajadzēs veikt informācijas apmaiņu, bet būs jāietur nodoklis no uzkrājumu ienākumiem, uz kuriem attiecas šī Direktīva.

5. Direktīvā minētais ienākuma izmaksas brīdī ieturamais nodoklis ("witholding tax") Tērksu un Kaikosu salu iekšzemes tiesību aktos tiks minēts kā ieturējuma nodoklis ("retention tax"). Piemērojot šo Līgumu, abi šie termini kopā jāsaprot kā "ieturamais/ieturējuma nodoklis" un tiem ir vienāda nozīme.

6. Tērksu un Kaikosu salas ir piekritušas ieturēt nodokli saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar dalībvalstīm, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, ar nosacījumu, ka dalībvalstis ir pieņēmušas tādus likumus, noteikumus un administratīvos aktus, kas ir nepieciešami šīs Direktīvas izpildei, kā arī kopumā ir ievērotas Direktīvas 17.panta prasības.

7. Tērksu un Kaikosu salas ir piekritušas automātiskas informācijas apmaiņas ieviešanai saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar dalībvalstīm, tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts Direktīvas 2.nodaļā, sākot ar pārejas perioda beigām, kas noteikts Direktīvas 10.panta otrajā daļā.

8. Tērksu un Kaikosu salās ir spēkā tiesību akti, kas nosaka kopējo ieguldījumu fondu darbību, un kuri pēc savas būtības ir līdzvērtīgi Direktīvas 2. un 6.pantā minētajai EK likumdošanai.

Tērksu un Kaikosu salas un Latvijas Republika, turpmāk minētas kā "līgumslēdzēja puse" vai "līgumslēdzējas puses", ja vien no konteksta nav izsecināms citādi,

Ir vienojušās noslēgt sekojošo līgumu, kurš satur tikai pusēm saistošus noteikumus un nosaka:

a) ka Latvijas Republikas kompetentās iestādes automātiskā informācijas apmaiņa ar Tērksu un Kaikosu salu kompetento iestādi notiek tādā pašā veidā, kā ar dalībvalsts kompetento iestādi;

b) ka Direktīvas 10.pantā noteiktajā pārejas periodā Tērksu un Kaikosu salas ietur nodokli ar to pašu datumu un uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā tas ir noteikts Direktīvas 11. un 12.pantā;

c) ka automātiskā informācijas apmaiņa starp Tērksu un Kaikosu salu un Latvijas Republikas kompetentajām iestādēm notiek saskaņā ar Direktīvas 13.pantu;

d) ka Tērksu un Kaikosu salu kompetentā iestāde nodod 75% ieņēmumu no ieturētā nodokļa Latvijas Republikas kompetentajai iestādei;

attiecībā uz izmaksātāja, kas ir nodibināts vienā līgumslēdzējas pusē, veiktajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem fiziskai personai, kas ir otras līgumslēdzējas puses rezidents.

Šī līguma izpratnē termins "kompetentā iestāde", kad tas tiek lietots attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm, attiecībā uz Latvijas Republiku nozīmē Valsts ieņēmumu dienestu, un attiecībā uz Tērksu un Kaikosu salām - Finanšu pakalpojumu komisiju.

1.pants. Nodokļa ieturēšana, ko veic izmaksātājs

No šī Līguma 8.pantā noteiktajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kurus veic izmaksātājs, kurš nodibināts Tērksu un Kaikosu salās, to faktiskajiem īpašniekiem šī līguma 5.panta izpratnē, kuri ir Latvijas Republikas rezidenti, ņemot vērā šī Līguma 3.pantu, tiek ieturēts nodoklis no visa uzkrājumu ienākuma maksājuma apmēra šī Līguma 14.pantā noteiktā pārejas perioda laikā, sākot ar šī Līguma 15.pantā noteikto datumu. Ieturējuma nodokļa likme pirmo trīs pārejas perioda gadu laikā ir 15%, nākamajos trīs gados - 20% un 35% turpmākajos gados.

2.pants. Informācijas nodošana, ko veic izmaksātājs

1. Ja izmaksātājs, kurš ir nodibināts Latvijas Republikā, veic šī Līguma 8.pantā noteiktos uzkrājumu ienākuma maksājumus šī Līguma 5.pantā minētajiem faktiskajiem īpašniekiem, kuri ir Tērksu un Kaikosu salu rezidenti vai, ja ir piemērojami šī Līguma 3.panta pirmās daļas a) punkta noteikumi, izmaksātājs informē kompetento iestādi;

a) par faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci saskaņā ar šī Līguma 6.pantu;

b) par izmaksātāja vārdu un adresi;

c) par faktiskā īpašnieka bankas konta numuru vai, ja tāda nav, tad par tās parādu saistības identifikāciju, uz kā pamata uzkrājumu ienākums rodas;

d) nodod informāciju par uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kāda ir noteikta šī Līguma 4.panta pirmajā daļā. Tomēr katra līgumslēdzēja puse var ierobežot minimālās informācijas apjomu, kas jāsniedz izmaksātājam par uzkrājumu ienākuma maksājumiem, pieprasot viņam ziņot vienīgi par kopējo procentu vai ienākumu apmēru un kopējo ieņēmumu apmēru, kas gūts no pārdošanas, izpirkšanas vai atmaksāšanas;

un Latvijas Republika izpilda šī panta otrās daļas prasības.

2. Sešu mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām, Latvijas Republikas kompetentā iestāde automātiski nodod šī panta pirmās daļas a)-d) punktos minēto informāciju Tērksu un Kaikosu salu kompetentajai iestādei par visiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kas veikti šī gada laikā.

3.pants. Izņēmuma gadījumi, kuros nodoklis netiek ieturēts

1. Tērksu un Kaikosu salas, ieturot nodokli saskaņā ar šī Līguma 1.pantu, paredz vienu vai abas sekojošās procedūras, lai nodrošinātu faktiskā īpašnieka tiesības prasīt atbrīvojumu no nodokļa ieturējuma:

a) kārtību, kas ļauj šī Līguma 5.pantā minētajam faktiskajam īpašniekam izvairīties no šī Līguma 1.pantā minētā nodokļa ieturēšanas, īpaši pilnvarojot savu izmaksātāju ziņot par uzkrājumu ienākuma maksājumiem tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā ir nodibināts izmaksātājs. Šāds pilnvarojums attiecas uz visiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kurus šis izmaksātājs veic to faktiskajam īpašniekam;

b) kārtību, kura nodrošina, ka nodoklis netiek ieturēts, ja faktiskais īpašnieks uzrāda izmaksātājam līgumslēdzējas puses, kas ir viņa rezidences valsts nodokļu vajadzībām, kompetentās iestādes uz viņa vārda izdotu apliecinājumu saskaņā ar šī panta otro daļu.

2. Pēc faktiskā īpašnieka pieprasījuma līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde, kas ir tā rezidences valsts nodokļu vajadzībām, izdod apliecinājumu, kurā norāda:

a) faktiskā īpašnieka vārdu, adresi un nodokļu vai personas identifikācijas numuru vai, ja tāda nav, dzimšanas datumu un vietu;

b) izmaksātāja vārdu un adresi;

c) faktiskā īpašnieka konta numuru vai, ja tāda nav, vērtspapīra identifikāciju, uz kā pamata uzkrājumu ienākums rodas.

Šāds apliecinājums ir spēkā ne ilgāk par trim gadiem. Tas tiek izdots divu mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas jebkuram faktiskajam īpašniekam, kas to pieprasa.

3. Ja ir piemērojams šī panta pirmās daļas a) punkts, Tērksu un Kaikosu salu kompetentā iestāde, nodod šī Līguma 2.panta pirmajā daļā minēto informāciju Latvijas Republikas, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts, kompetentajai iestādei. Šāda informācijas nodošana notiek automātiski un vismaz vienu reizi gadā sešu mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām, kas noteikts attiecīgās līgumslēdzējas puses tiesību aktos, attiecībā uz visiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kas veikti tajā gadā.

4.pants. Ieturējuma nodokļa noteikšanas pamats

1. Tērksu un Kaikosu salās nodibinātais izmaksātājs ietur nodokli saskaņā ar šī Līguma 1.pantu sekojošā veidā:

a) no uzkrājumu ienākuma maksājumiem šī Līguma 8.panta pirmās daļas a) punkta izpratnē: no samaksāto vai ieskaitīto procentu kopējā apmēra;

b) no uzkrājumu ienākuma maksājumiem šī Līguma 8.panta pirmās daļas b) vai d) punktu izpratnē: no b) vai d) punktos minēto procentu vai ienākumu apmēra vai ar līdzīga rakstura ieturējumu, kas jāsedz saņēmējam no ieņēmumu kopējā apmēra, veicot pārdošanu, izpirkšanu vai atmaksāšanu;

c) no uzkrājumu ienākuma maksājumiem šī Līguma 8.panta pirmās daļas c) punkta izpratnē: no šajā punktā minēto procentu apmēra;

d) no uzkrājumu ienākuma maksājumiem šī Līguma 8.panta ceturtās daļas izpratnē: no procentu apmēra, kurš attiecināms uz katru no šī Līguma 7.panta otrajā daļā minētās vienības dalībniekiem, kuri atbilst šī Līguma 5.panta pirmās daļas prasībām;

e) ja Tērksu un Kaikosu salas izdara izvēli saskaņā ar šī Līguma 8.panta piekto daļu: no par gadu apkopotā uzkrājumu ienākuma apmēra.

2. Šī panta pirmās daļas a) un b) punktu izpratnē, ieturējuma nodoklis tiek ieturēts atbilstoši periodam, kurā parāda prasība atradās faktiskā īpašnieka turējumā. Ja izmaksātājs nevar noteikt turējuma periodu, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo informāciju, izmaksātājs uzskata, ka parāda prasība ir bijusi faktiskā īpašnieka turējumā visu tās pastāvēšanas laiku, izņemot, ja pēdējais var pierādīt tās iegūšanas datumu.

3. Tērksu un Kaikosu salās veiktais nodokļa ieturējums neliedz līgumslēdzējai pusei, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, aplikt ienākumu ar nodokļiem saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem.

4. Pārejas perioda laikā Tērksu un Kaikosu salas var noteikt, ka jebkura saimnieciskā vienība, kas izmaksā uzkrājumu ienākumu vai kas nodrošina uzkrājumu ienākuma maksājumu šī Līguma 7.panta otrajā daļā minētajai vienībai, tiks uzskatīta par izmaksātāju otrā līgumslēdzējas pusē šīs vienības vietā un ieturēs nodokli no šādiem uzkrājumu ienākumiem, ja vien šī vienība nav oficiāli piekritusi tam, ka saskaņā ar šī Līguma 7.panta otrās daļas pēdējo rindkopu tiek paziņots tās nosaukums, adrese un samaksātā vai nodrošinātā uzkrājumu ienākuma apjoms.

5.pants. Faktiskā īpašnieka definīcija

(1) Šī Līguma izpratnē "faktiskais īpašnieks" nozīmē jebkuru fizisku personu, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumus, vai jebkuru fizisku personu, kuras labā tiek nodrošināts uzkrājumu ienākuma maksājums, izņemot, ja šāda fiziska persona var pierādīt, ka uzkrājumu ienākuma maksājums netika saņemts vai nodrošināts viņas pašas labā. Fiziskā persona netiek uzskatīta par faktisko īpašnieku, ja viņa:

a) darbojas kā izmaksātājs šī Līguma 7.panta pirmās daļas izpratnē;

b) darbojas juridiskas personas, vienības, kuras peļņa tiek aplikta ar nodokli saskaņā ar vispārpieņemtiem komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem noteikumiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots saskaņā ar direktīvas 85/611/EEK nosacījumiem vai līdzīga kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots Tērksu un Kaikosu salās, vai šī Līguma 7.panta otrajā daļā minētās vienības labā, un pēdējā minētajā gadījumā atklāj šīs vienības nosaukumu un adresi saimnieciskajai vienībai, kura veic uzkrājumu ienākuma maksājumu un pēdējā šo informāciju nodod tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā tā ir nodibināta;

c) darbojas citas fiziskas personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam šī faktiskā īpašnieka identitāti.

2. Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākuma maksājums ir nodrošināts, nav faktiskais īpašnieks, un, ja nav piemērojams ne šī panta pirmās daļas a), ne b) punkts, izmaksātājs veic visus nepieciešamos pasākums, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktisko īpašnieku, viņš šo fizisko personu uzskata par faktisko īpašnieku.

6.pants. Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidence

1. Katra puse tās teritorijā pieņem un nodrošina kārtību, kas ļauj izmaksātājam identificēt faktiskos īpašniekus un viņu rezidenci šī Līguma vajadzībām. Šai kārtībai jānodrošina šī panta otrajā un trešajā daļā noteikto minimālo prasību izpilde.

2. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, var atšķirties šādā veidā:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, ko veido viņa vārds, uzvārds un adrese, izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī un saskaņā ar Padomes 1991.gada 10.jūnija direktīvu 91/308/EEK Latvijas Republikas gadījumā, vai, Tērksu un Kaikosu salu gadījumā, saskaņā ar attiecīgajiem Tērksu un Kaikosu salu likumiem un noteikumiem par finanšu sistēmas izmantošanas naudas atmazgāšanai novēršanu;

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, ko veido viņa vārds, uzvārds, adrese, un ja tāds ir - nodokļu maksātāja kods, kāds piešķirts tajā dalībvalstī, kuras rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām ir šī persona. Šos datus noskaidro, ņemot par pamatu faktiskā īpašnieka pasi vai oficiālu personas apliecību, kuru iesniedz faktiskais īpašnieks. Ja pase vai oficiālā personas apliecība nesatur norādīto informāciju, tad adrese ir jānoskaidro, pamatojoties uz jebkuru citu identitāti apstiprinošu dokumentu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu maksātāja kods nav norādīts pasē, oficiālajā personas apliecībā vai citā identitāti apstiprinošā dokumentā, tostarp, iespējams, rezidences apliecībā nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, identitāte ir jāpapildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas datumu un vietu, pamatojoties uz viņa pases vai oficiālās personas apliecības datiem.

3. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras, atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, ir atšķirīgas. Ņemot vērā turpmākos noteikumus, ir jāuzskata, ka faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa pastāvīgā adrese:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī un saskaņā ar Padomes direktīvu 91/308/EEK Latvijas Republikas gadījumā, vai, Tērksu un Kaikosu salu gadījumā, saskaņā ar attiecīgajiem Tērksu un Kaikosu salu likumiem un noteikumiem par finanšu sistēmas izmantošanas naudas atmazgāšanai novēršanu;

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz viņa adresi, kāda norādīta pasē vai oficiālajā personas apliecībā, vai nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz citu identitāti apstiprinošu dokumentu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, ievērojot sekojošo kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda dalībvalsts izdotu pasi vai oficiālu personas apliecību un kas sevi uzrāda par trešās valsts rezidentu, rezidence ir jānoskaidro, izmantojot trešās valsts, par kuras rezidentu šī persona sevi uzrāda, kompetentās iestādes izsniegtu rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Ja šāda apliecība netiek uzrādīta, tad par šīs personas rezidences valsti tiks uzskatīta dalībvalsts, kura izsniegusi pasi vai citu oficiālu personas apliecību.

7.pants. Izmaksātāja definīcija

1. Šī Līguma vajadzībām "izmaksātājs" nozīmē ikvienu saimniecisko vienību, kas izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam, vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu faktiskā īpašnieka labā, gan ja vienība pati ir parādnieks attiecībā uz parāda prasību, kas rada šo uzkrājumu ienākumu, gan ja parādnieks vai faktiskais īpašnieks ir uzdevis vienībai veikt uzkrājumu ienākuma maksājumus, vai nodrošināt uzkrājumu ienākuma maksājumu izmaksu.

2. Ikviena vienība, kas izveidota līgumslēdzējā pusē, kam uzkrājumu ienākums tiek maksāts vai nodrošināts faktiskā īpašnieka labā, arī tiks uzskatīta par izmaksātāju, attiecībā uz tai veiktajiem vai nodrošinātajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem. Šis noteikums nav jāpiemēro, ja saimnieciskajai vienībai, pamatojoties uz oficiālu apstiprinājumu, kuru iesniedz šī vienība, ir pamats ticēt, ka:

a) šī vienība ir juridiska persona, izņemot šī panta piektajā daļā minētās juridiskās personas; vai

b) šīs vienības peļņai tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar vispārējiem noteikumiem uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem;

c) šī persona ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK, vai līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots Tērksu un Kaikosu salās.

Saimnieciskā vienība, kas izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu otras līgumslēdzējas puses teritorijā izveidotai vienībai, kas saskaņā ar šo daļu tiek uzskatīta par izmaksātāju, informē līgumslēdzējas puses, kurā šī saimnieciskā vienība ir izveidota, kompetento iestādi par vienības nosaukumu, adresi un kopējo izmaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākuma summu. Kompetentā iestāde savukārt nodod šo informāciju līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir izveidota vienība.

3. Tomēr šī panta otrajā daļā minētā vienība var izvēlēties, ka šī Līguma vajadzībām tā tiek uzskatīta par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondu vai līdzīgu kolektīvo ieguldījumu fondu, kāds minēts otrās daļas c) punktā. Lai izmantotu iepriekšminēto izvēli, ir nepieciešama līgumslēdzējas puses, kurā vienība ir izveidota, izsniegta apliecība, kuru vienība iesniedz saimnieciskajai vienībai. Katrai līgumslēdzējai pusei ir jānosaka detalizēta šīs iespējas izmantošanas kārtība vienībām, kas izveidotas tās teritorijā.

4. Ja saimnieciskā vienība un vienība, kas minēta šī panta otrajā daļā, ir izveidotas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses teritorijā, šai līgumslēdzējai pusei ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka vienība ievēro šī Līguma noteikumus, kad tā darbojas kā izmaksātājs.

5. Juridiskās personas, uz, kurām neattiecas šī panta otrās daļas a) punkts ir:

a) Somijā: avoin yhtio (Ay) un kommandiittiyhtio (Ky)/ oppet bolag and komanditbolag;

b) Zviedrijā: handelsbolag (HB) un komanditbolag (KB).

8.pants. Procentu maksājumu definīcija

1. Šī Līguma piemērošanai "procentu maksājumi" nozīmē:

a) procenti, kas ir izmaksāti, vai ieskaitīti kontā, kas attiecas uz jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tās dod tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm; bet izslēdzot procentus, kas gūti no aizdevumiem starp privātām personām, kuru ierastā nodarbošanās nav saistīta ar aizdevumu veikšanu. Soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, neuzskata par procentiem;

b) procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti a) punktā minēto parāda prasību pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā;

c) ienākumu, kas gūts no procentu maksājumiem, gan tieši, gan caur šī Līguma 7.panta otrajā daļā minēto vienību, kuru sadali veic:

(i) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK;

(ii) līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots Tērksu un Kaikosu salās;

(iii) vienības, kas var izmantot šī Līguma 7.panta trešajā daļā minēto izvēli; vai

(iv) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru saskaņā ar tā 299.pantu attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un ārpus Tērksu un Kaikosu salām.

d) ienākums, kas gūts no turpmāk minēto fondu vai vienību akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas, ja tās tieši vai netieši, caur citiem kopējo ieguldījumu fondiem vai turpmāk minētajām vienībām, iegulda vairāk nekā 40% no to aktīviem a) punktā minētajās parāda prasībās:

(i) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK;

(ii) līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas nodibināts Tērksu un Kaikosu salās;

(iii) vienības, kas var izmantot šī Līguma 7.panta trešajā daļā minēto izvēli; vai

(iv) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas nodibināti ārpus teritorijas, uz kuru saskaņā ar tā 299.pantu attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un ārpus Tērksu un Kaikosu salām.

Tomēr līgumslēdzējas puses var izvēlēties iekļaut uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijā šī panta pirmās daļas d) punktā minēto ienākumu tikai tik lielā mērā, cik šis ienākums atbilst ieguvumam, kas tieši vai netieši gūts no šī panta pirmās daļas a) un b) punktos minētajiem procentu maksājumiem.

2. Attiecībā uz šī panta pirmās daļas c) un d) punktiem: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda daļa no ienākuma ir gūta no procentu maksājumiem, tad ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par uzkrājumu ienākuma maksājumu.

3. Attiecībā uz šī panta pirmās daļas d) punktu: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda daļa aktīvu ir ieguldīti pirmās daļas d) punktā minētajās parāda prasībās, akcijās vai daļās, tad tiks uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz 40% robežu. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā ienākuma summu, tiks uzskatīts, ka šis ienākums atbilst peļņai no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas.

4. Ja šī panta pirmajā daļā minētais uzkrājumu ienākums, tiek izmaksāts, vai ieskaitīts kontā, kura turētāja ir šī Līguma 7.panta otrajā daļā minētā vienība un kura nav izmantojusi šī Līguma 7.panta trešajā daļā minēto izvēles iespēju, tad šis uzkrājumu ienākums tiks uzskatīti par šis vienības veikto uzkrājumu ienākuma maksājumu.

5. Attiecībā uz šī panta pirmās daļas b) un d) punktiem, līgumslēdzēja puse var izvēlēties pieprasīt tās teritorijā esošajiem izmaksātājiem apkopot uzkrājumu ienākumu laika periodā, kura garums nevar pārsniegt vienu gadu, un uzskatīt šādu apkopoto uzkrājumu ienākumu par uzkrājumu ienākuma maksājumiem pat, ja šī perioda laikā nenotiek pārdošana, atmaksāšana vai izpirkšana.

6. Atkāpjoties no šī panta pirmās daļas c) un d) punktiem, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijas jebkuru šajos punktos minēto ienākumu no tās teritorijā izveidotiem fondiem vai vienībām, ja šo fondu vai vienību ieguldījumi šī panta pirmās daļas a) punktā minētajās parāda prasībās nepārsniedz 15% no to aktīviem.

Līdzīgi, atkāpjoties no šī panta ceturtās daļas, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no šī panta pirmās daļas uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijas uzkrājumu ienākumus, kuri izmaksāti vai ieskaitīti kontā šī Līguma 7.panta otrajā daļā minētajai vienībai, kura nevar izmantot šī Līguma 7.panta trešajā daļā minēto izvēles iespēju, un kura ir izveidota tās teritorijā, ja šīs vienības ieguldījumi šī panta pirmās daļas a) punktā minētajās parāda prasībās nav pārsnieguši 15% no tās aktīviem.

Ja viena līgumslēdzēja puse īsteno šo izvēli, tā ir saistoša otrai līgumslēdzējai pusei.

7. No 2011.gada 1.janvāra šī panta pirmās daļas d) punktā un trešajā daļā minētā procentuālā attiecība ir 25%.

8. Šī panta pirmās daļas d) punktā un sestajā daļā minētā procentuālā attiecība ir jānosaka, ņemot vērā investīciju politiku, kāda noteikta attiecīgo ieguldījumu fondu vai vienību ieguldījumu noteikumos vai dibināšanas dokumentos, vai ja tādu nav - ņemot vērā attiecīgo ieguldījumu fondu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.

9.pants. Ieturējuma nodokļa ieņēmumu sadale

1. Tērksu un Kaikosu salas patur 25% no ieturējuma nodokļa, kas atskaitīts saskaņā ar šo Līgumu un pārskaita atlikušos 75% no ieņēmumiem otrai līgumslēdzējai pusei.

2. Ieturot nodokli saskaņā ar šī Līguma 4.panta ceturto daļu Tērksu un Kaikosu salas patur 25% no ieņēmumiem un pārskaita 75% Latvijas Republikai proporcionāli pārskaitījumiem, kas veikti saskaņā ar šī panta pirmo daļu.

3. Šie pārskaitījumi ir jāveic par katru gadu vienā maksājumā, ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc Tērksu un Kaikosu salu likumos noteiktā taksācijas gada beigām.

4. Tērksu un Kaikosu salas, ieturot nodokli, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ieņēmumu sadales sistēmas darbību.

10.pants. Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Līgumslēdzēja puse, kuras rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām ir faktiskais īpašnieks, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem nodrošina jebkura veida nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kāda var notikt ieturot Tērksu un Kaikosu salās šajā Līgumā noteikto nodokli:

a) ja no faktiskā īpašnieka saņemtajiem uzkrājumu ienākumiem Tērksu un Kaikosu salās ir ieturēts nodoklis, tad otrai līgumslēdzējai pusei ir jāpiemēro nodokļa ieskaite ieturētā nodokļa apmērā, kā tas noteikts tās nacionālajos tiesību aktos. Ja ieturētā nodokļa apmērs pārsniedz nodokļa apmēru, kāds maksājams saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem, tad otrai līgumslēdzējai pusei ir jāatmaksā faktiskajam īpašniekam pārsnieguma summa;

b) ja, papildus šī Līguma 4.pantā minētajam ieturējuma nodoklim faktiskā īpašnieka saņemtajiem uzkrājumu ienākumiem ir tikuši uzlikti cita veida ieturamie/ieturējuma nodokļi, un līgumslēdzēja puse, kas ir rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām saskaņā ar tās nacionālajiem tiesību aktiem vai konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemēro ārvalstī samaksātā nodokļa ieskaiti attiecībā uz šo cita veida ieturamo/ieturējuma nodokli, tad ieskaite par šo citu ieturamo/ieturējuma nodokli ir jāpiemēro pirms šī panta pirmās daļas a) punktā noteiktās procedūras piemērošanas.

2. Līgumslēdzēja puse, kura ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām, var šī panta pirmajā daļā noteikto ārvalstī samaksātā nodokļa ieskaites mehānismu aizvietot ar šī Līguma 1.pantā minētā ieturējuma nodokļa atmaksu.

11.pants. Pārejas noteikumi attiecībā uz pārvedamajiem parāda vērtspapīriem

1. Šī Līguma 14.pantā minētajā pārejas periodā, vēlākais līdz 2010.gada 31.decembrim iekšzemes un starptautiskās obligācijas un citi pārvedamie parāda vērtspapīri, kuru pirmā emisija notikusi pirms 2001.gada 1.marta vai kuru pirmos izlaišanas prospektus pirms šī datuma ir apstiprinājušas kompetentās iestādes Padomes direktīvas 80/390/EEK izpratnē, vai atbildīgās iestādes trešajās valstīs, netiks uzskatītas par parāda prasībām šī Līguma 8.panta pirmās daļas a) punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka, sākot ar 2002.gada 1.martu, vai pēc tā vairs nenotiek turpmākas šo vērtspapīru emisijas. Tomēr ja pārejas periods turpināsies arī pēc 2010.gada 31.decembra, šī panta noteikumu piemērošana tiks turpināta tikai attiecībā uz sekojošiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem:

- kuros ir ietverti palielināšanas (gross up) un pirmstermiņa atpirkšanas noteikumi; un

- ja izmaksātājs ir izveidots līgumslēdzējā pusē, kura piemēro ieturējuma nodokli un šis izmaksātājs izmaksā vai nodrošina procentu izmaksu faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām, kurš ir otras līgumslēdzējas puses rezidents.

Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta turpmāka augstākminēto pārvedamo parāda vērtspapīru emisija, kurus emitējusi valdība vai saistīta institūcija, kas darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu, kā noteikts šī Līguma Pielikumā, tad visa šo vērtspapīru emisija, kas sastāv no sākotnējās emisijas un jebkuras turpmākās emisijas, tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 8.panta pirmās daļas a) punkta izpratnē.

Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta iepriekšminēto pārvedamo parāda vērtspapīru turpmāka emisija, kuru veic jebkurš cits emitents, kurš nav minēts iepriekšējā rindkopā, tad šī turpmākā emisija tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 8.panta pirmās daļas a) punkta izpratnē.

2. Nekas šajā pantā neierobežo līgumslēdzēju pušu tiesības uzlikt nodokļus ienākumam no pārvedamajiem parāda vērtspapīriem saskaņā ar to nacionālajiem tiesību aktiem.

12.pants. Savstarpējās saskaņošanas procedūra

Ja starp pusēm rodas grūtības vai šaubas attiecībā uz šī Līguma īstenošanu vai interpretāciju, tad līgumslēdzējas puses pieliek visas pūles, lai atrisinātu jautājumu savstarpējās saskaņošanas ceļā.

13.pants. Konfidencialitāte

1. Visa informācija, ko līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde saņem un nodod ir konfidenciāla. Konfidencialitātes princips ir būtisks šī Līguma pienācīgai ieviešanai un pastāvēšanai.

2. Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei nodotā informācija bez otras līgumslēdzējas puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nevar tikt izmatota citām vajadzībām, kā tikai tiešo nodokļu uzlikšanai.

3. Nodotā informācija var tikt izpausta vienīgi tām personām vai varas iestādēm, kas ir iesaistītas tiešo nodokļu uzlikšanā, un šīs personas vai iestādes var lietot šo informāciju vienīgi šiem mērķiem vai pārraudzības vajadzībām, ieskaitot jebkuru apelāciju izskatīšanu. Šīm vajadzībām šo informāciju var izpaust atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.

4. Ja līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no otras līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, iespējams, ir derīga citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā var nodot šo informāciju šīs citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas sniedza šo informāciju.

14.pants. Pārejas periods

Beidzoties Direktīvas 10.panta otrajā daļā noteiktajam pārejas periodam, Tērksu un Kaikosu salas pārtrauc piemērot ieturējuma nodokli un ieņēmumu sadali, kā tas noteikts šajā Līgumā, un attiecībā uz otru līgumslēdzēju pusi veic automātisku informācijas apmaiņu tādā veidā, kā tas noteikts Direktīvas 2. nodaļā. Ja pārejas perioda laikā Tērksu un Kaikosu salas izlemj veikt automātisko informācijas apmaiņu tādā veidā, kā tas noteikts Direktīvas 2.nodaļā, tai vairs nav jāpiemēro ieturamais/ieturējuma nodoklis un nav jāveic ieņēmumu sadale saskaņā ar šī Līguma 9.pantu.

15.pants. Stāšanās spēkā

Šis Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc pēdējā datuma, kurā attiecīgās valdības ir rakstiski paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas to konstitucionālās prasības, un tā noteikumi stāsies spēkā ar datumu, ar kuru, saskaņā ar Direktīvas 17.panta otro un trešo daļu, ir piemērojama Direktīva.

Šī Līguma 2.pants nav spēkā Latvijas Republikā kamēr Tērksu un Kaikosu salās nepastāv tiešo nodokļu uzlikšana.

16.pants. Darbības izbeigšana

1. Šis Līgums ir spēkā līdz viena no līgumslēdzējām pusēm tā darbību izbeidz.

2. Katra līgumslēdzēja puse var izbeigt šī Līguma darbību, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei rakstisku paziņojumu par izbeigšanu, paziņojumā norādot, kādi apstākļi ir bijuši par pamatu šāda paziņojuma iesniegšanai. Šādā gadījumā Līguma darbība tiek izbeigta 12 mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas.

17.pants. Piemērošana un piemērošanas pārtraukšana

1. Šis Līgums ir piemērojams ar nosacījumu, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Amerikas Savienotās Valstis, Šveice, Andora, Lihtenšteina, Monako un Sanmarīno, un visas Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas pieņem un ievieš pasākumus, kuri atbilst vai ir līdzvērtīgi Direktīvā vai šajā Līgumā noteiktajiem, un ir piemērojami tādos pašos termiņos.

2. Ievērojot šī Līguma 12.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var nekavējoties pilnīgi vai daļēji pārtraukt šī Līguma piemērošanu, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu un norādot iemeslus, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja Direktīvas piemērošana, saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesību aktiem, tiek pārtraukta uz laiku vai pilnībā, vai ja dalībvalsts pārtrauc piemērot tās tiesību aktus, kas nodrošina Direktīvas ieviešanu.

Šī Līguma piemērošana tiek atjaunota tiklīdz apstākļi, kas noveda pie tā pārtraukšanas, vairs nepastāv.

3. Ievērojot šī Līguma 12.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var pilnīgi vai daļēji pārtraukt šī Līguma piemērošanu, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu un norādot iemeslus, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja viena no pirmajā daļā minētajām trešajām valstīm vai teritorijām pārtrauc pirmajā daļā minēto pasākumu piemērošanu. Piemērošanas pārtraukšana notiek ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņošanas. Līguma piemērošana tiek atjaunota, tiklīdz attiecīgā trešā valsts vai teritorija ir atsākusi minēto pasākumu piemērošanu.

Sastādīts angļu valodā.

Pielikums

Saistīto institūciju saraksts

Šī Līguma 11.panta vajadzībām sekojošās vienības tiks uzskatītas par "saistītu institūciju, kas darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu":

Vienības Eiropas Savienībā:

Beļģijā

• Vlaams Gewest (Flandrija)

• Région wallonne (Valonija)

• Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals)

• Communauté française (Franču kopiena)

• Vlaamse Gemeenschap (Flāmu kopiena)

• Deutschsprachige Gemeinschaft (Vāciski runājošo kopiena)

Spānijā

• Xunta de Galicia (Galisijas reģionālā izpildinstitūcija)

• Junta de Andalucía (Andalūzijas reģionālā izpildinstitūcija)

• Junta de Extremadura (Estremaduras reģionālā izpildinstitūcija)

• Junta de Castilla - La Mancha (Kastīlijas - Lamančas reģionālā izpildinstitūcija)

• Junta de Castilla- León (Kastīlijas - Leonas reģionālā izpildinstitūcija)

• Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģionālā valdība)

• Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģionālā valdība)

• Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā valdība)

• Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā valdība)

• Diputación General de Aragón (Aragonas reģionālā padome)

• Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu valdība)

• Gobierno de Murcia (Mursijas valdība)

• Gobierno de Madrid (Madrides valdība)

• Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība)

• Diputación Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģionālā padome)

• Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Višajas reģionālā padome)

• Diputación Foral de Alava (Alavas reģionālā padome)

• Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas dome)

• Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas dome)

• Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome)

• Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome)

• Instituto de Crédito Oficial (Valsts kredītiestāde)

• Instituto Catalán de Finanzas (Katalonijas Finanšu institūcija)

• Instituto Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu institūcija)

Grieķijā

• Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija)

• Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija)

• Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība)

Francijā

• La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu izpirkšanas fonds)

• L'Agence française de développement (AFD) (Francijas Attīstības aģentūra)

• Réseau Ferré de France (RFF)( Francijas Dzelzceļu tīkls)

• Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts Autoceļu fonds)

• Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsts)

• Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu valde)

• Entreprise minière et chimique (EMC)( Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība)

Itālijā

• Reģioni

• Provinces

• Pašvaldības

• Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds)

Latvijā

• Pašvaldības

Polijā

• gminy (Pašvaldības)

• powiaty (Apgabali)

• województwa (Provinces)

• związki gmin (Pašvaldību savienības)

• powiatów (Apgabalu savienības)

• województw (Provinču savienības)

• miasto stołeczne Warszawa (Galvaspilsēta Varšava)

• Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības restrukturizācijas un modernizācijas aģentūra)

• Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašuma aģentūra)

Portugālē

• Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals)

• Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals)

• Pašvaldība

Slovākijā

• mestá a obce (pašvaldības)

• Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas dzelzceļa sabiedrība)

• Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts ceļu vadības fonds)

• Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacijas)

• Vodohospodárska výstavba (Ūdenssaimniecības celtniecības sabiedrība)

Starptautiskās vienības:

• Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

• Eiropas Investīciju banka

• Āzijas Attīstības banka

• Āfrikas Attīstības banka

• Pasaules Banka/SRAB/SVF

• Starptautiskā Finanšu sabiedrība

• Amerikas Attīstības banka

• Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds

• Eiropas Atomenerģijas kopiena

• Eiropas Kopiena

• Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība)

• Eurofima

• Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

• Ziemeļvalstu Investīciju banka

• Karību jūras baseina valstu attīstības banka

11.panta noteikumi neietekmē starptautiskās saistības, kādas dalībvalstis var būt uzņēmušās attiecībā uz augstākminētajām starptautiskajām vienībām.

Vienības trešajās valstīs:

Vienības, kas atbilst sekojošiem kritērijiem:

1) Vienība saskaņā ar valsts kritērijiem ir skaidri uzskatāma par valsts iestādi.

2) Šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas pārvalda un finansē darbību grupu un galvenokārt ražo ārpustirgus preces,
un sniedz ārpustirgus pakalpojumus, kuri paredzēti sabiedrības labā un kurus pamatā kontrolē valsts.

3) Šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents.

4) Attiecīgā valsts var garantēt, ka šāda valsts iestāde neizmantos pirmstermiņa izpirkšanu bruto maksājumu klauzulu gadījumā.
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Lielbritānija
 Tērksas un Kaikosas salas
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 29.07.2005.
Parakstīts:
 01.03.2005.
Parakstīšanas vieta: 
noslēgts vēstuļu apmaiņas ceļā
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 85, 31.05.2005.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
928
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva