Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgums par tirdzniecības kuģošanu

Latvijas Republikas valdība, Igaunijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība (turpmāk - Līgumslēdzējas Puses),

vēloties uzturēt un attīstīt draudzīgas attiecības starp Līgumslēdzējām Pusēm un veicināt sistemātisku sadarbību jūrniecības jomā,

ņemot vērā starptautisko tiesību principus un normas, kā arī Līgumslēdzēju Pušu starptautiskās saistības,

vēloties sekmēt tirdzniecības attīstību starp tām,

vēloties nodrošināt vislabāko jūras navigācijas koordināciju un veicināt drošību uz jūras,

saskaņā ar vienlīdzības, savstarpēja izdevīguma un atbalsta principiem,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Definīcijas

Šā Nolīguma nolūkā:

1. Termins "Līgumslēdzējas Puses kuģis" nozīmē jebkuru kuģi, kas ir reģistrēts Līgumslēdzējas Puses kuģu reģistrā un kuģo ar šīs valsts karogu saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Tomēr šis termins neietver:

a) kara kuģus un kara flotes palīgkuģus;

b) kuģus, kas pilda administratīvās vai valsts funkcijas un darbojas nekomerciālos nolūkos;

c) zvejas kuģus;

d) hidrogrāfiskos un zinātniskās pētniecības kuģus;

e) izpriecu kuģus, kurus izmanto nekomerciālos nolūkos.

2. Termins "apkalpes loceklis" nozīmē kapteini vai jebkuru uz kuģa nodarbinātu personu, kura ir iekļauta apkalpes locekļu sarakstā un kurai ir viens no šā Nolīguma 5.pantā minētajiem jūrnieka identitātes dokumentiem.

3. Termins "Līgumslēdzējas Puses kompetentā institūcija" nozīmē:

a) attiecībā uz Latvijas Republiku - Satiksmes ministriju vai tās pilnvarotu personu vai organizāciju;

b) attiecībā uz Igaunijas Republiku - Transporta un sakaru ministriju vai tās pilnvarotu personu vai organizāciju;

c) attiecībā uz Lietuvas Republiku - Transporta un sakaru ministriju.

2.pants

Nolīguma darbības sfēra

1. Šā Nolīguma noteikumi ir piemērojami starptautiskajā kuģošanā starp Līgumslēdzējām Pusēm un uz vai no trešajām valstīm.

2. Tomēr šā Nolīguma noteikumi nav piemērojami darbībām, ko katras Līgumslēdzējas Puses nacionālie likumi un citi normatīvie akti rezervē savas valsts karoga kuģiem, ieskaitot kabotāžu, vilkšanu tauvā, loča pakalpojumus, zveju un upju kuģošanu.

3. Šo Nolīgumu nepiemēro arī attiecībā uz Līgumslēdzēju Pušu ostām un apgabaliem, kuri nav atvērti starptautiskajai kuģošanai.

3.pants

Attieksme pret kuģiem

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savās ostās pret citu Līgumslēdzēju Pušu kuģiem izturas tāpat kā pret saviem kuģiem, nodrošinot tiem brīvu pieeju ostām un to izmantošanu, kā arī visas kuģošanas un komerciālās darbības iespējas, kādas tiek piešķirtas pasažieriem, apkalpes locekļiem, kravām un kuģiem. It īpaši tas attiecas uz tauvošanās vietu piešķiršanu kuģu piestātnēs, iekraušanas un izkraušanas iekārtām un ostas pakalpojumiem, ieskaitot degvielas uzpildes pakalpojumus.

2. Līgumslēdzējas Puses savas valsts attiecīgo nacionālo likumu un citu normatīvo aktu ietvaros veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu un paātrinātu jūras satiksmi, lai novērstu nevajadzīgu kuģu aizkavēšanos un lai pēc iespējas paātrinātu un vienkāršotu muitas un citu ostas formalitāšu kārtošanu.

4.pants

Kuģu dokumenti

1. Katra Līgumslēdzēja Puse atzīst citu Līgumslēdzēju Pušu kuģu valsts piederību, kas fiksēta dokumentos, kas atrodas uz šiem kuģiem un kurus ir izsniegušas šīs Līgumslēdzējas Puses attiecīgās institūcijas saskaņā ar savas valsts nacionālajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

2. Uz kuģa esošie dokumenti, tajā skaitā, ar tilpību un apkalpi saistītie dokumenti, kurus izdevušas vienas Līgumslēdzējas Puses attiecīgās institūcijas vai kuri izdoti šo institūciju vārdā, atzīst otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgās institūcijas. Visi ostu maksājumi un nodevas tiek veiktas, pamatojoties uz šiem kuģu dokumentiem.

5.pants

Jūrnieku identitātes dokumenti un kompetences sertifikāti

1. Katra Līgumslēdzēja Puse atzīst jūrnieku identitātes dokumentus, kurus pienācīgā kārtā ir izdevušas vai atzinušas citu Līgumslēdzēju Pušu attiecīgās institūcijas.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse atzīst jūrnieku kompetences sertifikātus, kā arī jūrniecības apmācības iestāžu vai kursu sertifikātus vai diplomus, kurus saskaņā ar 1978.gada starptautisko Konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, kas papildināta 1995.gadā (STCW 78/95 Convention), ir pienācīgi izdevušas citu Līgumslēdzēju Pušu attiecīgās institūcijas.

6.pants

Jūrnieku pagaidu uzturēšanās tiesības

Laikā, kad vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis atrodas citas Līgumslēdzējas Puses ostā, kuģa apkalpes locekļi neatkarīgi no tā, vai viņi ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi vai nē, drīkst izkāpt krastā, lai uz laiku uzturētos ostas valsts teritorijā bez vīzas ar noteikumu, ka kuģa kapteinis attiecīgajām institūcijām ir iesniedzis apkalpes locekļu sarakstu saskaņā ar ostas valsts nacionālajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un šīs institūcijas ir atļāvušas šādu uzturēšanos. Šādas personas, izkāpjot krastā vai atgriežoties uz kuģa, ir pakļautas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajai kontrolei.

7.pants

Jūrnieku tranzīta tiesības

1. Šā Nolīguma 5.pantā minēto jūrnieku identitātes dokumentu īpašniekiem ir tiesības iebraukt, uz laiku uzturēties un izbraukt no jebkuras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas vai šķērsot to neatkarīgi no transporta veida nolūkā nokļūt uz sava kuģa, pēc norakstīšanās no kuģa atgriezties savā dzīves vietā ar noteikumu, ka viņi ir saņēmuši attiecīgās Līgumslēdzējas Puses attiecīgo institūciju apstiprinājumu. Šāds apstiprinājums ir sniedzams pēc iespējas ātrāk.

2. Ja šā Nolīguma 5.pantā minētā jūrnieka identitātes dokumenta īpašnieks nav Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonis, tad šā panta 1.punktā minētais apstiprinājums tiek sniegts ar noteikumu, ka viņam ir tiesības atgriezties valstī, kura ir izdevusi viņa jūrnieka identitātes dokumentu.

3. Ja 5.pantā minētā jūrnieka identitātes dokumenta īpašnieka uzturēšanās termiņu citas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā nepieciešams pagarināt nelaimes gadījuma, slimības vai citu iemeslu dēļ, kurus attiecīgās institūcijas atzinušas par likumīgiem, tad šīs institūcijas, pamatojoties uz rakstiski iesniegtiem pierādījumiem, to pagarina uz tādējādi pieprasīto laika periodu.

8.pants

Tiesības atteikt iebraukšanu

Katra Līgumslēdzēja Puse rezervē sev tiesības atteikt iebraukšanu savas valsts teritorijā jebkurai personai, kurai ir šā Nolīguma 5.pantā minētais jūrnieka identitātes dokuments, ja tā šo personu uzskata par nevēlamu.

9.pants

Nelaimes gadījumi jūrā

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis ir cietis nelaimes gadījumā jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses jūras apgabalos, tad piekrastes valsts attiecīgās institūcijas:

a) bez kavēšanās informē kuģa karoga valsts attiecīgo institūciju un diplomātisko vai konsulāro pārstāvi, lai tas varētu stāties pie savu pienākumu izpildes; un

b) sniedz tādu pašu aizsardzību un palīdzību pasažieriem un apkalpes locekļiem, kāda būtu sniegta savas valsts karoga kuģa pasažieriem un apkalpes locekļiem.

2. Palīdzības un glābšanas darbības un to organizēšana notiek saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un attiecīgās Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

10.pants

Jurisdikcija

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģi un apkalpes locekļi savas uzturēšanās laikā citas Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriālajos ūdeņos un ostās ievēro piekrastes valsts attiecīgos likumus un citus normatīvos aktus.

2. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģa apkalpes loceklis ir izdarījis pārkāpumu uz kuģa citas Līgumslēdzējas Puses teritoriālajos ūdeņos, tad šīs citas Līgumslēdzējas Puses attiecīgās institūcijas nevar uzsākt tiesvedību pret viņu bez kuģa kapteiņa vai bez kuģa karoga valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvja piekrišanas, izņemot gadījumus, ja:

a) pārkāpuma sekas iesniedzas šīs valsts teritorijā; vai

b) pārkāpumam ir tāds raksturs, ka tas traucē šīs valsts mieru vai tās teritoriālo ūdeņu labo kārtību; vai

c) saskaņā ar šīs valsts tiesību normām pārkāpums ir smags;

d) pārkāpums ir izdarīts pret personu, kura nav šā kuģa apkalpes loceklis;

e) pārkāpums ir saistīts ar narkotisko vielu vai psihotropo līdzekļu nelikumīgu transportēšanu.

3. Šā panta 2.punkta noteikumi neietekmē katras Līgumslēdzējas Puses tiesības veikt jebkurus pasākumus atbilstoši savas valsts nacionālajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem nolūkā arestēt vai veikt izmeklēšanu uz ārvalsts kuģa, kas pēc iekšējo ūdeņu atstāšanas šķērso tās teritoriālos ūdeņus.

11.pants

Jūras transporta attīstība un sadarbība

Līgumslēdzējas Puses vienojas:

a) veicināt jūras transporta attīstību godīgas konkurences, nediskriminācijas un savstarpējo interešu ievērošanas garā, un novērst jebkurus šķēršļus šajā jomā;

b) sniegt savstarpēju informāciju, kas nepieciešama, lai paātrinātu un veicinātu tirdzniecības preču plūsmu pa jūru un ostā un nostiprinātu sadarbību starp to tirdzniecības flotēm;

c) veicināt informācijas un rekomendāciju apmaiņu par navigāciju un jūras šaurumu un teritoriālo ūdeņu šķērsošanu attiecībā uz darbībām, kas tiek veiktas šīs apmaiņas rezultātā;

d) veicināt savstarpējo sadarbību jūrniecības jomā starp Līgumslēdzēju Pušu uzņēmumiem un jūrniecības organizācijām un arī cieši sadarboties šķēršļu novēršanā, kas varētu rasties, strauji augot jūras satiksmei starp to valstīm; sekmēt investīcijas kuģošanas jomā;

e) veicināt multimodālā transporta pakalpojumu attīstību starp Līgumslēdzējām Pusēm un veicināt investīcijas saskaņā ar atbilstošajiem nacionālajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

f) veicināt kuģu satiksmes attīstību starp Līgumslēdzēju Pušu ostām, nosakot, kad tas uzskatāms par saprātīgu un pieņemamu, īpašas prasības attiecībā uz šādu satiksmi;

g) sekmēt tehnoloģijas un intelektuālā īpašuma apmaiņu;

h) veicināt dažāda profila jūrniecības kadru apmaiņu un apmācību.

12.pants

Informācijas un dokumentu apmaiņa

Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas sniedz savstarpēju informāciju par:

a) jūrnieku identitātes dokumentiem;

b) kompetences sertifikātiem, jūrniecības mācību iestāžu un kursu sertifikātiem un diplomiem;

c) attiecīgo institūciju izpildāmajiem pienākumiem saistībā ar šā Nolīguma noteikumiem;

d) citiem ar šā Nolīguma pienācīgu piemērošanu saistītiem jautājumiem.

13.pants

Apvienotā komiteja

1. Šā Nolīguma efektīvas piemērošanas nolūkā un jebkuru citu ar kopējām interesēm saistītu kuģošanas jautājumu izskatīšanai, ja tas ir nepieciešams, tiek izveidota Apvienotā komiteja. Komiteja sastāv no valdības pārstāvjiem un ekspertiem, kurus nosaka Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas, un tā sanāk pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma.

2. Domstarpības un strīdus, kas radušies sakarā ar šā Nolīguma piemērošanu vai interpretāciju, izšķir Apvienotā Komiteja. Ja Apvienotā komiteja nevar rast visām Līgumslēdzējām Pusēm pieņemamu vienošanos, strīdīgais jautājums tiek risināts diplomātiskā ceļā.

14.pants

Starptautiskie līgumi

Nekas šajā Nolīgumā neietekmē Līgumslēdzēju Pušu tiesības un saistības, kas izriet no citiem Līgumslēdzēju Pušu noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

15.pants

Nobeiguma noteikumi

1. Līgumslēdzējas Puses rakstiskā veidā informēs Latvijas Republikas valdību, kas pilda depozitārija funkciju, par to, ka tiesiskās prasības, lai šis Nolīgums stātos spēkā to atbilstošajās valstīs, ir izpildītas. Šis Nolīgums stājas spēkā pēc trīsdesmit (30) dienām no pēdējā paziņojuma saņemšanas. Depozitārijs bez kavēšanās informē Līgumslēdzējas Puses par katra paziņojuma depozītu un par to, ka tiesiskās prasības, lai šis Nolīgums stātos spēkā, ir izpildītas, un paziņo spēkā stāšanās datumu.

2. Pēc Līgumslēdzēju Pušu savstarpējas vienošanās šajā Nolīgumā var tikt izdarīti grozījumi, tie uzskatāmi par šā Nolīguma neatņemamu sastāvdaļu un stājas spēkā tādā pašā kārtībā kā Nolīgums.

3. Katra Līgumslēdzēja Puse jebkurā laikā var denonsēt šo Nolīgumu, pa diplomātiskajiem kanāliem paziņojot par to depozitārijam. Šīs Nolīgums attiecīgās Līgumslēdzējas Puses valstī zaudē spēku pēc sešiem (6) mēnešiem no dienas, kad depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu. Depozitārijs bez kavēšanās informē Līgumslēdzējas Puses par denonsēšanas paziņojumu un par denonsēšanas datumu.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, savu attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Nolīgumu.

PARAKSTĪTS Klaipēdā 1999.gada 15.aprīlī trīs oriģināleksemplāros, katrs latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodā. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā izšķirošais ir teksts angļu valodā.

 

Latvijas Republikas valdības vārdā Anatolijs Gorbunovs Satiksmes ministrs

Igaunijas Republikas valdības vārdā Toivo Jurgensons Transporta un sakaru ministrs

Lietuvas Republikas valdības vārdā Rimantas Didžiokas Transporta un sakaru ministrs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Baltijas valstis
 Igaunija
 Lietuva
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 19.01.2000.
Parakstīts:
 15.04.1999.
Parakstīšanas vieta: 
Klaipēda
Ratificēja:
 Ministru kabinets
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 22/23, 26.01.2000.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
909
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva