Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Eiropas konvencija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību

Strasbūra, 10.03.1976.

Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

uzskatot, ka būtu vēlams pieņemt kopējus noteikumus, lai aizsargātu lauksaimniecības nolūkos turamos dzīvniekus, jo īpaši modernas intensīvas lopkopības sistēmās iesaistītos dzīvniekus,

ir vienojušās par turpmāko:

I nodaļa

Vispārēji noteikumi

1.pants

Šī konvencija attiecas uz dzīvnieku turēšanu, aprūpi un izmitināšanu un jo īpaši uz modernas intensīvas lopkopības sistēmās iesaistītiem dzīvniekiem. Šīs konvencijas izpratnē dzīvnieki ir tie dzīvnieki, kas tiek audzēti vai turēti pārtikas, vilnas, ādas vai kažokādas ražošanas nolūkā, vai kādā citā lauksaimnieciskā nolūkā; modernas intensīvas lopkopības sistēmas nozīmē sistēmas, kurās pārsvarā tiek izmantotas galvenokārt ar automātisku procesu starpniecību darbināmas tehniskas ierīces.

2.pants

Katra puse realizē šīs konvencijas 3. līdz 7.pantā noteiktos dzīvnieku labturības principus.

3.pants

Dzīvnieki tiek izmitināti un nodrošināti ar barību, ūdeni un aprūpi atbilstoši dzīvnieku sugai un to attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpei un atbilstoši to fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām saskaņā ar atzītu pieredzi un zinātniskajām atziņām.

4.pants

1. Dzīvniekam nodrošina atbilstošu kustību brīvību, ņemot vērā tā sugu, un atbilstoši atzītajai pieredzei un zinātniskajām atziņām kustību brīvību neierobežo tik lielā mērā, lai radītu nevajadzīgas ciešanas un ievainojumus.

2. Ja dzīvnieks tiek pastāvīgi vai regulāri piesiets vai ieslodzīts, tam tiek nodrošināta platība atbilstoši tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām saskaņā ar atzītu pieredzi un zinātniskajām atziņām.

5.pants

Apgaismojums, temperatūra, mitrums, gaisa cirkulācija, ventilācija un tādi vides apstākļi kā gāzes koncentrācija vai trokšņu intensitāte vietā, kurā dzīvnieks tiek izmitināts, ņemot vērā tā sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi, atbilst dzīvnieka fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām saskaņā ar atzītu pieredzi un zinātniskajām atziņām.

6.pants

Dzīvnieks netiek barots vai dzirdīts veidā, kas tam var radīt nevajadzīgas ciešanas vai ievainojumus, kā arī barība vai šķidrums nesatur vielas, kuras var radīt dzīvniekam nevajadzīgas ciešanas vai ievainojumus.

7.pants

1. Dzīvnieku stāvoklis un veselība tiek rūpīgi pārbaudīta ar tādiem starplaikiem, kas ir pietiekami, lai izvairītos no nevajadzīgām ciešanām, un dzīvniekiem, kuri tiek turēti modernā intensīvas lopkopības sistēmā, vienu reizi dienā.

2. Modernā intensīvas lopkopības sistēmā izmantotās tehniskās iekārtas rūpīgi pārbauda vismaz vienu reizi dienā, un katrs konstatētais bojājums tiek novērsts pēc iespējas ātrāk. Ja nav iespējama tūlītēja bojājumu novēršana, nekavējoties tiek veikti visi iespējamie pagaidu pasākumi, lai aizsargātu dzīvnieku labturību.

II nodaļa

Detalizēta ieviešana

8.pants

1. Gada laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā tiek izveidota pastāvīgā komiteja.

2. Katrai pusei ir tiesības izraudzīt savu pārstāvi pastāvīgajā komitejā. Katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, kura nav Konvencijas dalībvalsts, ir tiesības izraudzīt novērotāju, kurš var pārstāvēt šo valsti Komitejā.

3. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs sasauc pastāvīgo komiteju, kad vien viņš to uzskata par nepieciešamu, un jebkurā gadījumā, kad pušu pārstāvju vairākums vai Eiropas Ekonomikas Kopienas - konvencijas puses - pārstāvis pieprasa šādas sanāksmes sasaukšanu.

4. Konvencijas pušu pārstāvju vairākums veido kvorumu, kas nepieciešams pastāvīgās komitejas sanāksmes sasaukšanai.

5. Pastāvīgā komiteja pieņem lēmumu ar balsu vairākumu; tomēr šādos jautājumos ir nepieciešams vienbalsīgi pieņemts lēmums:

a) 9.panta 1.punktā paredzēto ieteikumu pieņemšanai;

b) lēmuma pieņemšanai par novērotāju uzņemšanu, izņemot šī panta 2.punktā paredzētos novērotājus;

c) 13.pantā minētā ziņojuma pieņemšanai; ja nepieciešams šajā ziņojumā var izklāstīt atšķirīgus viedokļus.

6. Atbilstoši šīs konvencijas noteikumiem pastāvīgā komiteja izstrādā savu procesuālo kārtību.

9.pants

1. Pastāvīgā komiteja ir atbildīga par tādu pusēm adresētu ieteikumu izstrādāšanu un pieņemšanu, kas satur detalizētus šīs konvencijas I nodaļā izklāstīto principu ieviešanu ar nolūku tos balstīt uz zinātniskām atziņām atbilstoši dažādām dzīvnieku sugām.

2. Ar nolūku pildīt savas saistības atbilstoši šī panta 1.punktam pastāvīgā komiteja ņem vērā zinātnisko pētījumu norisi un jaunās lopkopības metodes.

3. Ja vien pastāvīgā komiteja neizlemj par ilgāku periodu, ieteikums kā tāds stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc tā pieņemšanas komitejā. Sākot ar datumu, kad ieteikums stājas spēkā, katra puse šo ieteikumu realizē vai arī informē pastāvīgo komiteju, nosūtot notifikāciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kāda iemesla dēļ tā ir nolēmusi, ka nevar realizēt ieteikumu vai nevar tā realizāciju turpināt.

4. Ja divas vai vairākas puses vai Eiropas Ekonomikas Kopiena, kas pati ir šīs konvencijas puse, ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar šī panta 3.punktu par savu lēmumu nerealizēt vai tālāk neturpināt tā realizāciju, šis ieteikums zaudē spēku.

10.pants

Pastāvīgā komiteja velta vislielākos centienus, lai domstarpības, kas varētu rasties pušu starpā saistībā ar šīs konvencijas īstenošanu, atrisinātu draudzīga izlīguma veidā.

11.pants

Pastāvīgā komiteja pēc kādas puses lūguma var izteikt savu konsultatīvo atzinumu jebkurā jautājumā attiecībā uz dzīvnieku aizsardzību.

12.pants

Katra puse var izvirzīt vienu vai vairākas iestādes, kurām pastāvīgā komiteja var pieprasīt informāciju un konsultāciju kā palīdzību tās darbā. Puses nosūta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram šādu iestāžu nosaukumus un adreses.

13.pants

Beidzoties trīs gadu periodam pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā un turpmāk ik pēc katra trīs gadu perioda, pastāvīgā komiteja iesniedz Eiropas Padomes Ministru komitejai ziņojumu par tās paveikto darbu un par konvencijas funkcionēšanu, kā arī par nepieciešamību izvirzīt priekšlikumus šīs konvencijas grozīšanai.

III nodaļa

Noslēguma noteikumi

14.pants

1. Šī konvencija ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas Kopienai. Tā ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumenti tiek iesniegti glabāšanai Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Šī konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kurā ceturtā Eiropas Padomes dalībvalsts iesniedz ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentu.

3. Attiecībā uz konvencijas parakstītāju pusi, kura ratificē, pieņem vai apstiprina konvenciju pēc šī panta 2.punktā minētā datuma, konvencija stājas spēkā sešus mēnešus pēc parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas dokumenta iesniegšanas datuma.

15.pants

1. Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja var uzaicināt jebkuru ārpus Padomes esošu valsti pievienoties konvencijai uz tādiem noteikumiem, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

2. Šāda pievienošanās var notikt, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc tā iesniegšanas datuma.

16.pants

1. Katra valsts parakstīšanas laikā vai, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var precizēt teritoriju vai teritorijas, uz kurām konvencija attiecas.

2. Katra valsts, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu vai vēlāk nosūtot paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var paplašināt konvencijas piemērošanu uz jebkuru citu paziņojumā precizētu teritoriju, par kuras starptautiskajām attiecībām puse ir atbildīga vai pilnvarota uzņemties saistības tās vārdā.

3. Jebkuru atbilstoši iepriekšējam punktam sniegto paziņojumu attiecībā uz jebkuru šādā paziņojumā precizētu teritoriju var atsaukt saskaņā ar konvencijas 17.pantā noteikto procedūru.

17.pants

1. Ikviena puse, ciktāl tas attiecas uz to, var denonsēt šo konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu notifikāciju.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc datuma, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu notifikāciju.

18.pants

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm un visām pusēm, kuras nav Padomes locekles, par:

a) katru parakstu;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c) jebkuru konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tās 14. un 15.pantu;

d) jebkuru ieteikumu, kas pēc būtības atbilst 9.panta 1.punktā minētajam, un datumu, kurā tas stājas spēkā;

e) jebkuru notifikāciju, kura ir saņemta atbilstoši 9.panta 3.punkta noteikumiem;

f) jebkuru paziņojumu, kurš ir saņemts atbilstoši 12.panta noteikumiem;

g) jebkuru deklarāciju, kura ir saņemta atbilstoši 16.panta 2. un 3.punkta noteikumiem;

h) jebkuru notifikāciju, kura ir saņemta atbilstoši 17.panta noteikumiem, un datumu, kurā denonsēšana stājas spēkā.

Būdami attiecīgu valdību pilnvaroti, mēs, zemāk parakstījušies, apliecinām šīs konvencijas pareizību.

Strasbūrā, 1976.gada 10.martā, angļu un franču valodā, abi teksti ir autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek noguldīts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas konvencijas kopijas visām parakstījušām un šai konvencijai pievienoties uzaicinātām pusēm.

Eiropas konvencijas par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību

Grozījumu protokols

Strasbūra, 06.02.1992.

Eiropas Padomes dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas Kopiena ir parakstījusi šo protokolu.

Ņemot vērā Eiropas 1976.gada 10.marta Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību (tālāk tekstā dēvētu par "konvenciju").

Uzskatot, ka ir skaidra vēlme paplašināt konvencijas darbības jomu, attiecinot to arī uz noteiktiem aspektiem lopkopības prakses attīstībā, jo īpaši biotehnoloģiju un dzīvnieku kaušanu saimniecībās, un tajā pašā laikā pielāgojot dažus konvencijas noteikumus attīstībā esošajai situācijai lopkopībā,

ir vienojušās šādi:

1.pants

Konvencijas 1.pants tiek grozīts šādi:

"Šī konvencija tiek piemērota dzīvnieku audzēšanai, turēšanai, aprūpei un izmitināšanai un īpaši dzīvniekiem, kuri ir iesaistīti intensīvās lopkopības sistēmās. Šīs konvencijas izpratnē "dzīvnieki" nozīmē dzīvniekus, kuri tiek audzēti vai turēti pārtikas ražošanas, vilnas, ādu vai kažokādu iegūšanai, vai kādos citos lauksaimnieciskos nolūkos, ieskaitot dzīvniekus, kuri ir iegūti ģenētisku modifikāciju vai jaunu ģenētisko kombināciju rezultātā. "Intensīvas lopkopības sistēmas" nozīmē tādas lopkopības metodes, kurās dzīvnieki tiek turēti tādā blīvumā vai apstākļos, vai tiek pakļauti tādam ražošanas līmenim, kurā viņu veselība un labturība ir atkarīga no biežas cilvēka uzmanības."

2.pants

Konvencija tiek papildināta ar jaunu 3.pantu, kas skan šādi:

"Netiek praktizētas dabīgas vai mākslīgas dzīvnieku pavairošanas procedūras, kuras rada vai var radīt iesaistīto dzīvnieku ciešanas vai savainojumus; neviens dzīvnieks netiek turēts lauksaimniecības nolūkos, ja vien, pamatojoties uz tā fenotipu vai genotipu, nevar praktiski paredzēt, ka to var turēt, nenodarot kaitējumu tā veselībai vai labturībai."

3.pants

Konvencijas 3.pantam tiek mainīts numurs uz 3. prim pantu.

4.pants

Konvencijas 6.pants tiek grozīts tā, lai tas skanētu šādi:

"Neviens dzīvnieks netiek barots vai dzirdīts tādā veidā, ne arī barība vai šķidrums nesatur vielas, kuras var radīt nevajadzīgas ciešanas vai savainojumus. Dzīvniekiem netiek dotas nekādas citas vielas, izņemot terapeitiskos vai profilaktiskos nolūkos lietojamus līdzekļus, ja vien zinātniski pētījumi vai pieņemta prakse nav pierādījusi, ka attiecīgās vielas nerada kaitējumu dzīvnieka veselībai vai labturībai."

5.pants

Konvencijas 7.pants tiek grozīts, lai tas skanētu šādi:

"1. Dzīvnieku stāvoklis, to veselības un labturības stāvoklis tiek rūpīgi pārbaudīts ar tādiem laika intervāliem, lai nepieļautu nevajadzīgas ciešanas, bet attiecībā uz intensīvai lopkopības sistēmai pakļautiem dzīvniekiem - vismaz reizi dienā.

2. Ja dzīvnieks ir jānogalina saimniecībā, tad tas ir jādara lietpratīgi un nekādā gadījumā nepakļaujot ne attiecīgo dzīvnieku, ne arī pārējos dzīvniekus nevajadzīgam stresam;

3. Intensīvajā lopkopības sistēmā izmantojamās iekārtas tiek rūpīgi pārbaudītas vismaz vienreiz dienā, un visi atklātie trūkumi tiek nekavējoties novērsti. Ja nav iespējama tūlītēja trūkumu novēršana, tad nekavējoties tiek veikti visi pagaidu pasākumi, kuri ir nepieciešami dzīvnieku veselības un labturības aizsardzībai.

6.pants

1. Šis Grozījumu protokols ir pieejams parakstīšanai gan Eiropas Padomes dalībvalstīm, kuras ir parakstījušas vai pievienojušās konvencijai, gan Eiropas Ekonomikas Kopienai, un tās var kļūt par šī Grozījumu protokola dalībniecēm:

a) parakstot dokumentu bez iebildumiem attiecībā uz ratifikāciju, akceptu vai apstiprinājumu,

b) vai parakstot dokumentu, uz kuru attiecas ratifikācijas, akcepta vai apstiprinājuma prasība, kam seko ratifikācija, akcepts vai apstiprinājums.

2. Neviena no Eiropas Padomes dalībvalstīm bez iebildumiem neparaksta ratifikāciju, akceptu vai apstiprinājumu, ne arī iesniedz ratifikācijas, akcepta vai apstiprinājuma dokumentu, ja vien tā nav kļuvusi vai vienlaicīgi nekļūst par konvencijas dalībnieci.

3. Jebkura valsts, kura nav Padomes locekle un kura ir pievienojusies konvencijai, var pievienoties arī šim Grozījumu protokolam.

4. Ratifikācijas, akcepta, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumenti tiek iesniegti Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

7.pants

Grozījumu protokols stājas spēkā pirmajā mēneša dienā pēc datuma, kurā konvencijas puses kļuva par šī Grozījumu protokola pusēm saskaņā ar 6.panta noteikumiem.

8.pants

Sākot ar šī Grozījumu protokola stāšanās spēkā datumu, tas kļūst par konvencijas neatņemamu sastāvdaļu.

9.pants

Grozījumu protokolam nevar veikt atrunas.

10.pants

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, jebkurai valstij, kura ir pievienojusies konvencijai, un Eiropas Ekonomikas Kopienai par:

a) katru parakstu zem šī Grozījumu protokola;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta iesniegšanu;

c) Grozījumu protokola spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 7.pantu;

d) jebkuru aktu, deklarāciju, notifikāciju vai paziņojumu attiecībā uz šo Grozījumu protokolu.

Būdami attiecīgu valdību pilnvaroti, mēs, zemāk parakstījušies, apliecinām šīs konvencijas pareizību.

Strasbūrā, 1992.gada 6.februārī, angļu un franču valodā, abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek noguldīts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apliecinātas kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas Kopienai un visām valstīm, kuras ir pievienojušās konvencijai.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 10.03.1976.
Stājas spēkā:
 06.12.2007.
Parakstīts:
 19.09.2006.
Pievienošanās:
 05.06.2007.
Pieņemšanas vieta: 
Strasbūra
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 72 (3648), 05.05.2007.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
806
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva