Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības
LĪGUMS
par Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas režīmu

Latvijas Republikas valdība un Baltkrievijas Republikas valdība (turpmāk - Puses),

vadoties no valstu suverenitātes, teritoriālās integritātes un valsts robežas neaizskaramības un ar valsts robežu saistīto jautājumu risināšanas mierīgā ceļā principiem,

realizējot 1994.gada 21.februāra Līguma par valsts robežas noteikšanu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku principus un mērķus,

vēloties noteikt Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas režīma uzturēšanas un pierobežas jautājumu risināšanas pasākumus savstarpējas sadarbības un palīdzības garā,

vienojās par turpmāko:

I sadaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Šajā līgumā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

1) Latvijas - Baltkrievijas valsts robeža (turpmāk - valsts robeža) - nepārtraukta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas sadala divu suverēnu valstu - Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas sauszemi, ūdeņus, zemes dzīles un gaisa telpu;

2) demarkācijas dokumenti - valsts robežas demarkācijas karte, robežzīmju protokoli, valsts robežas apraksts, citi dokumenti, kurus noteiktajā kārtībā ir atzinušas abas Puses un kas nosaka valsts robežas atrašanos;

3) demarkācijas punkts - valsts robežas virziena maiņas vieta robežūdeņos, kuras koordinātas norādītas demarkācijas dokumentos;

4) kompetentās valsts pārvaldes iestādes - iestādes, kas saskaņā ar Pušu valstu normatīvajiem aktiem, ir tiesīgas izskatīt šī līguma piemērošanas jautājumus;

5) valsts robežas pārkāpēji - personas, transportlīdzekļi, kuģi un gaisa kuģi, citi peldlīdzekļi un lidaparāti, citi tehniskie līdzekļi, kas šķērsojuši vai mēģinājuši šķērsot valsts robežu, pārkāpjot noteikto kārtību;

6) robežūdeņi - ūdensteču un ūdenstilpju posmi, pa kuriem noteikta valsts robeža;

7) robežincidents - ar valsts robežas režīma pārkāpšanu saistīts notikums uz valsts robežas, kas aizskar abu Pušu valstu intereses;

8) valsts robežas nostiprinājuma josla - apvidus josla piecu metru platumā uz abām pusēm no valsts robežas, kas ir domāta tās apzīmēšanai un uzturēšanai;

9) robežcaurlaide - vienas Puses valsts robežas pilnvarotā pārstāvja izsniegta caurlaide, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu un pārvietoties otras Puses teritorijā tik tālu, cik tas nepieciešams darbu vai kopīgu pasākumu veikšanai, izpildot šī līguma nosacījumus;

10) Pušu valstu robežsardzes dienesti (turpmāk - robežsardzes dienesti) - Latvijas Republikas Valsts robežsardze un Baltkrievijas Republikas robežsardzes dienesta struktūras;

11) Pušu valstu robežas pilnvarotie pārstāvji (turpmāk - robežpilnvarotie) - amatpersonas, ko Puses ieceļ valsts robežas režīma nodrošināšanas jautājumu operatīvai risināšanai un robežincidentu noregulēšanai;

12) pierobežas teritorija - Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikta Latvijas Republikas teritorija, kas pieguļ valsts robežai un ir ne platāka par diviem kilometriem, sākot no valsts robežas, kā arī Baltkrievijas Republikas Vitebskas apgabala Braslavas, Verhņedvinskas un Mioru rajona ciema padomes teritorija, kas pieguļ valsts robežai;

13) valsts robežšķērsošanas vieta - dzelzceļa stacijas, upes ostas ietvaros noteikta teritorija, cita speciāli iekārtota vieta autoceļu un ūdens ceļu posmos, kur tiek veiktas valsts robežu šķērsojošo personu, transportlīdzekļu un pāri valsts robežas pārvietojamo preču robežpārbaudes, muitas kontrole un citas nepieciešamās kontroles;

14) robežincidenta izmeklēšana - robežpilnvaroto veikta vispusīga to apstākļu izskatīšana, kas ir saistīti ar robežincidenta izcelšanos un tā raksturu, lai noskaidrotu personas, kas vainojamas tā izdarīšanā, kā arī, lai noregulētu attiecīgo robežincidentu;

15) gaišais diennakts laiks - diennakts laiks no saullēkta līdz saulrietam;

16) Kopējā komisija - Latvijas - Baltkrievijas kopēja komisija valsts robežas jautājumos, ko Puses izveido šī līguma II un VI sadaļu nosacījumu piemērošanai;

17) tumšais diennakts laiks - diennakts laiks no saulrieta līdz saullēktam;

18) ekspluatācija - izmantošana paredzētajam lietojumam, apkope un remonts.

2. pants

Valsts robežas režīms nosaka kārtību, kādā:

1) uztur valsts robežu;

2) personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu un kravas, preces un dzīvniekus (turpmāk - preces) pārvieto pāri valsts robežai, kā arī atļauj to pārvietošanu pāri valsts robežai;

3) kuģošanas līdzekļi ienāk Pušu valstu robežūdeņos un uzturas tajos;

4) gaisa kuģi šķērso valsts robežu;

5) veic saimniecisko un cita veida darbību uz valsts robežas vai pierobežas teritorijā;

6) noregulē robežincidentus.

II sadaļa
VALSTS ROBEŽAS UZTURĒŠANAS KĀRTĪBA

3. pants

Valsts robeža, kuru nosaka 1994.gada 21.februāra Līgums par valsts robežas noteikšanu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku, ir iezīmēta dabā saskaņā ar:

1) demarkācijas dokumentiem par robežzīmi "Ņeverica", kas uzstādīta Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu krustpunktā un kas ir Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas izejas punkts;

2) Jauktās demarkācijas komisijas, kas tika izveidota saskaņā ar 1994.gada 21.februāra Līgumu par valsts robežas noteikšanu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku, demarkācijas dokumentiem;

3) demarkācijas dokumentiem par robežzīmi "Ļudvinova", kas uzstādīta Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts robežu krustpunktā un kas ir Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas gala punkts;

4) valsts robežas demarkācijas dokumentu pielikumiem un papildinājumiem, kas var tikt noslēgti šī līguma darbības laikā.

4. pants

1. Valsts robeža sauszemes posmos, kā arī vietās, kur tā šķērso robežūdeņus, iet pa taisnu līniju no vienas robežzīmes līdz nākamai.

2. Uz robežūdeņiem valsts robeža iet pa taisnu, lauztu vai līku līniju no vienas robežzīmes līdz nākamajai vai no viena demarkācijas punkta līdz nākamajam pa robežūdeņu vidu (pa galvenās gultnes vidu).

3. Ja valsts robeža iet pa robežūdeņu vidu, netiek ņemti vērā līči, kas atrodas tajos, par robežūdeņu vidu tādos gadījumos uzskata izlīdzinātu līniju, kura ir vienādi attālināta no abu krastu izlīdzinātām līnijām. Vietās, kur nevar precīzi noteikt krastu līnijas, par robežūdeņu vidu uzskata ūdens virsmas vidu pie vidēja ūdens līmeņa.

4. Valsts robežas, kur tā iet pa robežūdeņiem, atrašanās nemainās, mainoties robežūdeņu krastu konfigurācijai vai ūdens līmenim, kā arī robežūdeņu ūdensteces gultnei novirzoties uz vienu vai otru pusi.

5. Robežūdeņos esošās salas teritoriāli pieder vienas vai otras Puses valstij atkarībā no salu atrašanās attiecībā pret valsts robežu un tiek numurētas attiecībā uz katru ūdens objektu atsevišķi.

6. Vietās, kur valsts robeža pāriet no sauszemes posma uz robežūdeņiem vai no viena ūdens objekta uz citu, tās virziens mainās demarkācijas punktā.

7. Uz tiltiem un citām būvēm, kas šķērso robežūdeņus, valsts robežu nosaka pa šo būvju vidu vai pa to tehnoloģisko asi neatkarīgi no tā, kā valsts robeža atrodas uz robežūdeņiem.

5. pants

1. Valsts robežu iezīmē dabā ar šāda tipa robežzīmēm:

1.1. pamatrobežzīme - uzstāda uz sauszemes, to veido divi vienāda augstuma Pušu valstu robežstabi, kas uzstādīti viens otram pretī parasti vienādā attālumā no valsts robežas, un viens centra (poligonometriskais) stabiņš, kas uzstādīts uz valsts robežas;

1.2. upes robežzīme - uzstāda robežūdeņu krastos, to veido divi vienāda augstuma Pušu valstu robežstabi, kas uzstādīti viens otram pretī abos robežūdeņu krastos vai vienas Puses valstij piederošajā krastā un otras Puses valstij piederošajā salā, vai arī pretim esošās salās abās valsts robežas pusēs;

1.3. pārejas robežzīme - uzstāda vietās, kur valsts robežas pāriet:

1.3.1. no sauszemes uz ūdens objektu, to veido trīs robežstabi un centra (poligonometriskais) stabiņš, pie tam divus Pušu valstu robežstabus un centra (poligonometrisko) stabiņu starp tiem uzstāda analoģiski pamatrobežzīmei vienā ūdens objekta krastā, bet trešo robežstabu, ko sauc par tās Puses valsts vēruma stabu, kuras teritorijā to uzstāda, uzstāda ūdens objekta pretējā krastā uz nosacīta turpinājuma pēdējam taisnajam valsts robežas posmam pāri demarkācijas punktam;

1.3.2. no viena ūdens objekta uz otru, to veido trīs robežstabi, pie tam divus Pušu valstu robežstabus uzstāda vienu pretī otram abos viena ūdens objekta krastos, bet trešo robežstabu, ko sauc par tās Puses valsts vēruma stabu, kuras teritorijā to uzstāda, uzstāda cita ūdens objekta pretējā krastā uz nosacīta robežas turpinājuma pāri demarkācijas punktam;

1.4. ezera robežzīme - uzstāda robežūdeņos un tā ir boja, bojas;

1.5. starprobežzīme - uzstāda uz valsts robežas starp pamatrobežzīmēm vietās, kur apgrūtināta tās atrašanās dabā vizuāla noteikšana, to veido viens robežstabs, kura sānu plaknes, tajā skaitā arī uz piramidālās virsotnes, ir nokrāsotas viena toņa dzeltenā krāsā, bet priekšējo plakņu noformējums atbilst Pušu valstu robežstabu priekšējām plaknēm. Pie tam priekšējā plakne ar Latvijas Republikas simboliku ir vērsta uz Baltkrievijas Republikas pusi, bet priekšējā plakne ar Baltkrievijas Republikas simboliku - uz Latvijas Republikas pusi;

1.6. speciālā robežzīme - uzstāda uz valsts robežas vietās, kur dabas īpatnību dēļ tās apzīmēšana ar cita veida robežzīmēm nav iespējama, vai arī nolūkā saglabāt vēstures vai citus pieminekļus un sastāv no:

1.6.1. viens robežstabs, kura sānu plaknes, tajā skaitā uz piramidālās virsotnes, ir nokrāsotas viena toņa sarkanā krāsā, bet priekšējo plakņu noformējums atbilst Pušu valstu robežstabu priekšējām plaknēm. Pie tam priekšējā plakne ar Latvijas Republikas simboliku ir vērsta uz Baltkrievijas Republikas pusi, bet priekšējā plakne ar Baltkrievijas Republikas simboliku - uz Latvijas Republikas pusi;

1.6.2. dabas un citi objekti, kas atrodas uz valsts robežas.

2. Robežstabu krāsojumu, plāksnes ar valsts ģerboņa attēlu un robežstaba numuru formu un izmērus Puses nosaka patstāvīgi, par ko informē viena otru pa diplomātiskajiem kanāliem.

3. Nepieciešamības gadījumā Kopējā komisija maina robežstabu formu un izmēru.

4. Uz autoceļiem un tiltiem valsts robeža tiek apzīmēta ar baltas krāsas 0,2 metru platu svītru.

5. Pēc Kopējās komisijas lēmuma valsts robežas apzīmēšanai var izmantot cita veida robežzīmes vai to konstrukcijas.

6. Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas sadures vietā, kā arī Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts robežas sadures vietā uzstāda sadures robežzīmes, kuru konstrukciju nosaka atsevišķi starptautiski līgumi.

6. pants

1. Puses apņemas uzturēt robežzīmes tādā stāvoklī, lai to atrašanās vieta, izskats un forma atbilstu šī līguma prasībām un demarkācijas dokumentiem.

2. Atbildība par robežzīmju uzturēšanu sadalās šādi:

2.1. par robežstabiem, kas atrodas Baltkrievijas Republikas teritorijā, ezeru robežzīmēm, speciālajām robežzīmēm (izņemot par Latvijas Republikas simboliku un robežzīmi Nr. 295/1) un starprobežzīmju priekšējām plaknēm ar Baltkrievijas Republikas valsts simboliku - Baltkrievijas Republika;

2.2. par robežstabiem, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, starprobežzīmju priekšējām plaknēm ar Latvijas Republikas valsts simboliku, Latvijas Republikas valsts simboliku uz speciālajām robežzīmēm un speciālo robežzīmi Nr. 295/1 - Latvijas Republika;

2.3. par centra (poligonometriskajiem) stabiņiem un starprobežzīmju sānu plaknēm:

2.3.1. no robežzīmes Nr.065 līdz robežzīmei Nr.164 un no robežzīmes Nr.302 līdz Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts robežas sadures vietai - Baltkrievijas Republika;

2.3.2. no Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas sadures vietas līdz robežzīmei Nr.064 un no robežzīmes Nr.182 līdz robežzīmei Nr.301 - Latvijas Republika.

3. Robežzīmju, kas apzīmē Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas sadures vietu, kā arī Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts robežas sadures vietu, uzturēšanas kārtību nosaka atsevišķi starptautiski līgumi.

7. pants

1. Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu robežzīmes un nepieļautu robežzīmju vai to elementu pārnešanu, bojāšanu, nozaudēšanu.

2. Robežsardzes dienests, kas konstatē robežzīmes vai tās elementu pārnešanu, bojāšanu, nozaudēšanu, par kuru uzturēšanu saskaņā ar šī līguma 6.panta nosacījumiem atbild otra Puse, informē par to šīs Puses valsts robežsardzes dienestu.

3. Robežzīmes vai tās elementu pārnešanas, bojāšanas vai nozaudēšanas gadījumā atjaunošanu vai remontu nekavējoši veic tās Puses valsts robežsardzes dienests, kura ir atbildīga par to uzturēšanu. Tās Puses valsts, kas veic norādītos darbus, robežpilnvarotajam ir pienākums rakstiski informēt otras Puses robežpilnvaroto ne vēlāk kā desmit dienas pirms to sākuma.

Ja robežzīmi vai tās elementus, par kuru uzturēšanu atbild viena Puse, ir bojājuši vai iznīcinājuši otras Puses valsts iedzīvotāji vai personas, kas īslaicīgi uzturas otras Puses valsts teritorijā, tad šī Puse veic zaudējumu atlīdzināšanu.

4. Robežzīme vai tās elementi tiek atjaunoti iepriekšējā vietā, saskaņā ar demarkācijas dokumentiem Kopējās komisijas pārstāvju klātbūtnē.

5. Pēc Kopējās komisijas lēmuma, atjaunojot robežzīmes vai to elementus, ir atļauts mainīt to iepriekšējo atrašanās vietu, pie tam nemainot valsts robežas atrašanos, un uzstādīt robežzīmes un to elementus no jauna vietās, kas nodrošina to saglabāšanu.

6. Par paveiktajiem darbiem, atjaunojot robežzīmi vai tās elementus vai uzstādot tos jaunā vietā, Kopējā komisija sastāda aktu divos eksemplāros latviešu un krievu valodā.

Par katru jaunā vietā uzstādītu robežzīmi vai tās elementu Kopējā komisija mēneša laikā sastāda nepieciešamos demarkācijas dokumentus.

7. Nepieciešamības gadījumā, pēc Kopējās komisijas lēmuma, nemainot valsts robežas atrašanos, var papildus uzstādīt robežzīmes, noformējot dokumentus šī panta 6.punktā noteiktajā kārtībā.

8. pants

1. Puses apņemas uzturēt valsts robežu vizuālās pārskatāmības stāvoklī visā tās garumā. Šajā nolūkā valsts robežas nostiprinājuma joslu pēc nepieciešamības jāattīra no koku, krūmu un citu augu segas. Robežūdeņu krastos attīrīšanu no koku, krūmu un citu augu segas veic, lai nodrošinātu redzamību tikai starp vienas un tās pašas robežzīmes Pušu valstu robežstabiem.

2. Valsts robežas nostiprinājuma joslā ir aizliegts celt jebkādas būves, izņemot tās, kas nepieciešamas valsts robežas uzraudzībai, ja vien robežsardzes dienesti nav vienojušies citādi.

3. Katra Puse veic valsts robežas nostiprinājuma joslas attīrīšanu savā teritorijā. Par valsts robežas uzturēšanas darbu veikšanu robežpilnvarotie savstarpēji informē viens otru ne vēlāk kā trīs dienas pirms darbu sākuma.

9. pants

1. Lai nodrošinātu nemainīgu robežūdeņu ūdensteču gultņu stāvokli, Puses veic pasākumus, kas nodrošina dabisku robežūdeņu ūdensteci un to krastu stiprināšanu.

2. Ja konstatē dabas parādību izraisītas robežūdeņu ūdensteces gultnes stāvokļa izmaiņas, Kopējā komisija vērtē iepriekšējās gultnes atjaunošanas iespēju un lietderību.

3. Ja nav iespējams vai nav lietderīgi atjaunot robežūdeņu ūdensteces gultni tās iepriekšējā stāvoklī, Kopējā komisija izstrādā priekšlikumus par valsts robežas atrašanās izmaiņām, kā arī nepieciešamības gadījumā par savstarpējām kompensācijām ar zemes gabaliem, kas atdalījās no Pušu valsts teritorijas robežūdeņu ūdensteces gultnes dabisko izmaiņu rezultātā.

4. Dokumentus, kas konstatē dabas parādību rezultātā radušās valsts robežas izmaiņas, noformē kā demarkācijas dokumentus, un tie stājas spēkā dienā, kad veikta notu apmaiņa par valsts iekšējo saskaņošanas procedūru izpildi, kas nepieciešamas, lai tie stātos spēkā. Pie tam šie dokumenti aizvieto daļu no valsts robežas demarkācijas dokumentiem, kas fiksēja tās iepriekšējo atrašanos.

5. Ja, pārbaudot valsts robežas atrašanos dabā, konstatē, ka demarkācijas dokumentos norādītie mērījumu dati nesakrīt ar kopīgi dabā veikto mērījumu datiem, un ja konstatē, ka robežzīmju stāvoklis nav mainījies, tad izšķirošie ir dabā veikto mērījumu dati.

10. pants

1. Vienu reizi piecos gados, sākot ar šī līguma spēkā stāšanās datumu, robežpilnvarotie organizē robežzīmju un valsts robežas nostiprinājuma joslas kopējas kontroles apsekošanas.

2. Nepieciešamība gadījumā robežpilnvarotie var organizēt papildus kopējas kontroles apsekošanas. Papildus kopējo kontroles apsekošanu veic ne vēlāk kā desmit dienas no tās dienas, kad vienas Puses valsts robežpilnvarotais saņēmis priekšlikumu par šādu apsekošanu no otras Puses valsts robežpilnvarotā.

3. Par kopējas kontroles apsekošanas rezultātiem robežpilnvarotie sastāda protokolu divos eksemplāros latviešu un krievu valodā, un nodod to Kopējai komisijai.

11. pants

1. Kopējā komisija ne retāk kā reizi piecpadsmit gados, sākot ar šī līguma spēkā stāšanās datumu, ja Puses nevienojas citādi, veic valsts robežas atrašanās pārbaudi.

2. Par valsts robežas atrašanās pārbaudes sākumu Puses iepriekš vienojas pa diplomātiskajiem kanāliem, lai katra Puse spētu veikt nepieciešamos sagatavošanās darbus.

12. pants

Valsts robežas atrašanās pārbaudes darbi, dabas parādību izraisītas robežūdeņu ūdensteces gultnes iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas darbi un demarkācijas dokumentu noformēšanas darbi sadalās starp Pusēm vienlīdzīgi. Katra no Pusēm savu darbu daļu apmaksā atsevišķi. Jautājums par veicamo darbu izdevumu izlīdzināšanu netiek izskatīts.

13. pants

Veicot valsts robežas atrašanās pārbaudes, valsts robežas nostiprinājuma joslas un robežzīmju kopējās kontroles apsekošanas, izpildot robežzīmes vai tās elementu remontu, atjaunošanu vai uzstādīšanu jaunā vietā, šiem mērķiem nepieciešamos materiālus, instrumentus un aprīkojumu pārvieto pāri valsts robežai saskaņā ar Pušu valstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

III sadaļa
VALSTS ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANAS UN ATRAŠANĀS ROBEŽŪDEŅOS KĀRTĪBA

14. pants

1. Valsts robežu pa autoceļiem un dzelzceļiem, kā arī pa ūdens ceļiem personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežšķērsošanas vietās, kuras noteiktas ar Pušu starptautiskajiem līgumiem un kārtībā, kāda ir noteikta Pušu valstu nacionālajos normatīvajos aktos.

2. Nepieciešamības gadījumā Puses var uz laiku apturēt vai ierobežot satiksmi pāri valsts robežšķērsošanas vietām Pušu valstu starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

15.pants

1. Valsts robežu gaisa kuģi šķērso noteiktajās gaisa trasēs vai ārpus tām, ievērojot starptautisko līgumu prasības un Pušu valstu nacionālo normatīvo aktu prasības.

2. Ja rodas apdraudējums lidojuma drošībai, gaisa kuģa pasažieru un apkalpes locekļu dzīvībai un veselībai, ir atļauts šķērsot valsts robežu ārpus noteiktām gaisa trasēm, par to nekavējoties informējot Pušu valstu kompetentās valsts pārvaldes iestādes.

16.pants

Par valsts robežas šķērsošanas kārtības neievērošanu netiek uzskatīta tās piespiedu šķērsošana ārpus noteiktajām valsts robežšķērsošanas vietām, ūdens ceļiem un gaisa trasēm, ko Pušu valstu personas, transportlīdzekļi, gaisa kuģi un kuģošanas līdzekļi veic katastrofu, stihisku nelaimju un citu ārkārtējo situāciju gadījumos.

17.pants

Personas, kuras šķērsojušas valsts robežu robežšķērsošanas vietā no vienas Puses valsts teritorijas, bet kuras otras Puses robežsardzes dienesti nav ielaiduši, bez kavēšanās pieņem atpakaļ tās Puses robežsardzes dienests, kas atļāvis šķērsot šīm personām valsts robežu, ja tās atgriežas atpakaļ ne vēlāk kā pēc četerdesmit astoņām stundām.

18.pants

1. Valsts robežu ir atļauts šķērsot jebkurā robežpilnvaroto saskaņotajā vietā, ja ir robežcaurlaide un nacionālā pase vai robežsardzes dienesta apliecība, personām, kuras noteiktā kārtībā veic:

1.1. tiltu, hidrotehnisko būvju, komunikāciju un citu valsts robežu šķērsojošu objektu celtniecību vai ekspluatāciju;

1.2. valsts robežas, robežzīmju un valsts robežas nostiprinājuma joslas uzturēšanas darbus;

1.3. valsts robežas atrašanās pārbaudi vai robežzīmju un valsts robežas nostiprinājuma joslas kopīgu kontroles apsekošanu.

2. Robežpilnvarotie ne vēlāk kā desmit dienas iepriekš saskaņo katru valsts robežas šķērsošanu, ko veiks šī panta 1.punktā minētās personas, norādot dienu, laiku un vietu.

19. pants

1. Robežpilnvarotie, viņu vietnieku, palīgi un sekretāri savu pienākumu veikšanai ar šī līguma 31. pantā minētām apliecībām var šķērsot valsts robežu jebkurā robežpilnvaroto saskaņotā vietā.

2. Tulki un eksperti, kurus piesaista robežpilnvaroto institūta darbības nodrošināšanai, var šķērsot valsts robežu ar robežcaurlaidi un nacionālo pasi vai robežsardzes dienesta apliecību.

3. Robežpilnvarotie saskaņo katru valsts robežas šķērsošanu, ko veiks šī panta 1.un 2.punktā minētās personas, norādot dienu, laiku un vietu. Šādos gadījumos pieņemošās Puses valsts robežsardzes dienests nosūta sagaidītāju.

20. pants

1. Kuģošanas līdzekļiem ir atļauta kustība Pušu valstu pierobežas ūdeņos gaišajā diennakts laikā tikai līdz valsts robežai. Tumšajā diennakts laikā kuģošanas līdzekļiem jāatrodas piestātnē vai jānoenkurējas savas valsts robežūdeņos. Šī kārtība neattiecas uz kuģošanas līdzekļiem, kas veic valsts robežas robežuzraudzību.

2. Regulāra pasažieru satiksme robežūdeņos notiek pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem, kas ir noslēgti starp Pusēm.

IV sadaļa
KĀRTĪBĀ KĀDĀ VEIC SAIMNIECISKO UN CITA VEIDA DARBĪBU UZ VALSTS ROBEŽAS UN
PIEROBEŽAS TERITORIJĀ

21. pants

1. Saimnieciskajai un cita veida darbībai Pušu valstu pierobežas teritorijā jānotiek tādā veidā, lai neizraisītu valsts robežas atrašanās dabā izmaiņas.

2. Pušu valstu pierobežas teritorijā saimnieciskajai un cita veida darbībai jānotiek tādā veidā, lai nenodarītu zaudējumus otras Puses valstij.

22. pants

1. Puses uztur tehniskā kārtībā autoceļu un dzelzceļu, ūdens ceļu, tiltu, citu ierīču uz ceļiem, komunikāciju un citu objektu posmus, kas ir atvērti satiksmei pāri valsts robežai vietās, kur tie šķērso valsts robežu.

2. Šī panta 1.punktā minēto objektu ekspluatāciju katra no Pusēm veic uz sava rēķina līdz valsts robežai, ja citi starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību.

3. Pušu valstu kompetentās valsts pārvaldes iestādes saskaņo ekspluatācijas darbu termiņus un apjomus. Darbu veikšanas laiku un kārtību saskaņo ar savas Puses valsts robežpilnvaroto ne vēlāk kā piecas dienas pirms to sākuma.

23. pants

Kopīgu objektu, kas atrodas uz valsts robežas, ekspluatāciju veic saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, kas ir noslēgti starp Pušu valstu kompetentām valsts pārvaldes iestādēm.

24. pants

Valsts robežu šķērsojošu objektu celtniecību veic, pamatojoties uz Pušu noslēgtiem starptautiskiem līgumiem.

25. pants

Ja dabas parādību vai meža ciršanas rezultātā koki, kas aug vienas Puses valsts teritorijā nokrituši otras Puses valsts teritorijā, robežpilnvarotie organizē nepieciešamos pasākumus, lai nogādātu šos kokus tās Puses valsts teritorijā, kurai tie pieder. Šādus kokus neapliek ar muitas un citiem maksājumiem, nodokļiem, nodevām un atskaitījumiem.

26. pants

1. Puses sadarbojas vides aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas jomā ar mērķi nodrošināt savstarpēju ekoloģisku drošību.

2. Pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem, Pušu valstu kompetentās valsts pārvaldes iestādes veic kopīgus pasākumus, lai uz valsts robežas izveidotu nepieciešamo infrastruktūru ekoloģisko katastrofu un stihisko nelaimju novēršanai un to seku likvidācijai.

27. pants

1. Pušu valstu kompetentās valsts pārvaldes iestādes nepieciešamības gadījumos saskaņo floras un faunas aizsardzības jautājumus, tajā skaitā vienotus medību un zvejas aizlieguma termiņus Pušu valstu pierobežas teritorijā.

2. Šaušana pāri valsts robežai, kā arī dzīvnieku un putnu vajāšana otras Puses valsts teritorijā ir aizliegta.

28. pants

Puse, kuras valsts teritorijā izcēlies ugunsgrēks vai cita ārkārtēja situācija, veic pasākumus, lai novērstu to izplatību pāri valsts robežai, bet gadījumā ja pastāv draudi izplatībai pāri valsts robežai, nekavējoties informē par to otru Pusi.

29. pants

1. Katra no Pusēm veic pasākumus, lai ierobežotu infekciju vai kaitēkļu, kas apdraud iedzīvotāju veselību un apkārtējo vidi, masu izplatību, bet atklājot tos savas valsts pierobežas teritorijā, paziņo par to otras Puses valsts kompetentām valsts pārvaldes iestādēm.

2. Pušu valsts kompetentās valsts pārvaldes iestādes savstarpēji informē viena otru par laikiem, kad pierobežas teritorijā veiks infekciju un kaitēkļu apkarošanas pasākumus, kā arī par pielietojamo līdzekļu tipiem.

V sadaļa
ROBEŽSARDZES DIENESTI UN VALSTS ROBEŽAS REŽĪMA
JAUTĀJUMU RISINĀŠANA

30.pants

1. Robežsardzes dienestu sadarbība notiek pamatojoties uz šo līgumu un citiem Latvijas Republika un Baltkrievijas Republikas starptautiskiem līgumiem par sadarbību valsts robežas režīma un valsts robežas kontroles nodrošināšanas jautājumos.

2. Robežsardzes dienesti, pamatojoties uz Pušu valstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem, sadarbojas šādos jautājumos:

2.1. saskaņotu pasākumu izstrāde un īstenošana cīņā ar nelegālo migrāciju, terorismu, kontrabandu, narkotisko vielu nelikumīgu apriti un citiem pārrobežu noziedzības veidiem;

2.2. darbību saskaņošana, veicot robežpārbaudes valsts robežšķērsošanas vietās;

2.3. valsts robežšķērsošanas vietu funkcionēšana;

2.4. savstarpēja bezmaksas informācijas apmaiņa par situāciju uz valsts robežas un Pušu valstu pierobežas teritorijā;

2.5. pieredzes apmaiņa viltoto dokumentu atklāšanas, dokumentu viltojumu izgatavošanas tehnoloģiju un paņēmienu jomā;

2.6. sadarbības un pieredzes apmaiņas organizēšana dažādos dienesta operatīvās darbības un izmeklēšanas darbības virzienos;

2.7. kinoloģijas attīstība, aviācijas un kuģu pielietošana valsts robežas robežuzraudzībā;

2.8. robežsardzes dienestu speciālistu darba tikšanos organizēšana;

2.9. pasūtījumu izvietošana robežsardzes dienestu materiāltehnisko līdzekļu remontam un izgatavošanai Pušu valstu uzņēmumos valsts robežas kontroles interesēs;

2.10. sakaru kanālu starp robežsardzes dienestiem nodrošināšana;

2.11. citi virzieni savas kompetences ietvaros.

3. Valsts robežas kontroles nodrošināšanai robežsardzes dienesti organizē tikšanās, izstrādā un īsteno sadarbības plānus.

31. pants

1. Lai operatīvi risinātu jautājumus, kas ir saistīti ar valsts robežas režīma nodrošināšanu un robežincidentu noregulēšanu, Puses izveido robežpilnvaroto institūtu, kas katrā no Pušu valstīm sastāv no:

1.1. robežpilnvarotā;

1.2. robežpilnvarotā vietniekiem;

1.3. robežpilnvarotā palīgiem;

1.4. robežpilnvarotā sekretāriem.

2. Katra Puse ieceļ robežpilnvaroto un viņa vietniekus.

3. Robežsardzes dienestu vadītāji ieceļ robežpilnvaroto palīgus un sekretārus.

4. Robežpilnvaroto un viņu vietnieku vārdus un uzvārdus Puses paziņo viena otrai pa diplomātiskajiem kanāliem.

5. Robežpilnvarotajiem un viņu vietniekiem robežsardzes dienestu vadītāji izsniedz apliecības.

6. Robežpilnvaroto palīgiem un sekretāriem apliecības izsniedz robežpilnvarotie.

7. Robežsardzes dienesti apmainās ar šī panta 5. un 6. punktā minēto apliecību paraugiem.

8. Robežpilnvarotie ir tiesīgi piesaistīt ekspertus un tulkus robežpilnvaroto institūta darbības nodrošināšanai.

9. Vienas Puses valsts robežpilnvarotais izsniedz robežcaurlaides šī līguma 18.pantā un 19.panta 2.punktā minētajām personām, ja ir saņemta otras Puses valsts robežpilnvarotā rakstiska piekrišana.

10. Robežpilnvaroto institūta darba valoda ir krievu valoda.

11. Robežpilnvarotajiem ir savi spiedogi, ar kuru nospiedumiem viņi apmainās.

32. pants

1. Robežpilnvaroto vietniekiem, pildot viņiem uzdotos pienākumus, ir tādas pašas tiesības kā robežpilnvarotajiem.

2. Robežpilnvaroto palīgu un sekretāru pienākumus, kā arī to izpildes kārtību nosaka robežpilnvarotie, savstarpēji vienojoties.

33. pants

Robežpilnvaroto pienākumi:

1) nodrošināt šī līguma un citu starptautisko līgumu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku valsts robežas režīma jautājumos izpildi;

2) pētīt un analizēt situāciju uz valsts robežas, saskaņot un koordinēt robežsardzes dienestu struktūrvienību darbību valsts robežas kontrolē un sadarbību cīņā ar organizēto noziedzību, starptautisko terorismu, nelegālo migrāciju, narkotisko vielu, ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu apriti uz valsts robežas un pierobežas teritorijās;

3) kopīgi analizēt valsts robežas režīma stāvokli un izskatīt jautājumus, kas saistīti ar tā nodrošināšanu;

4) risināt jautājumus, kas saistīti ar valsts robežšķērsošanas vietu darbību, pieņemt saskaņotus lēmumus par valsts robežšķērsošanas vietu funkcionēšanu;

5) organizēt vienpusēju vai kopīgu izmeklēšanu un savas kompetences ietvaros izskatīt un noregulēt jautājumus, kas saistīti ar robežincidentiem, ja nav nepieciešams risinājums diplomātiskā ceļā;

6) nodot jautājumus, kas neietilpst robežpilnvaroto kompetencē vai par kuriem kopīgas darbības rezultātā nav panākta vienošanās, atrisināšanai diplomātiskā ceļā, par ko informēt otras Puses valsts robežpilnvaroto;

7) nekavējoties informēt otras Puses valsts robežpilnvaroto:

а) par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas sagatavošanas pazīmēm vai par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu;

b) par satiksmes pārtraukšanu vai ierobežošanu valsts robežšķērsošanas vietās vai karantīnas noteikšanu saistībā ar epidēmijām vai citiem pamatotiem iemesliem, kā arī par satiksmes atjaunošanas valsts robežšķērsošanas vietās aptuveniem termiņiem;

с) par robežzīmju vai to elementu pārvietošanu, bojāšanu, nozaudēšanu;

d) par robežūdeņu piesārņošanu, ekoloģisku katastrofu vai stihisku nelaimju izplatīšanās pāri valsts robežai draudu izcelšanos, kā arī par iespējamību, ka valsts robežu šķērsos personas, kuras cenšas izbēgt no minētajiem apdraudējumiem;

8) organizēt personu, kuras šķērsoja valsts robežu gadījumos, kas norādīti šī panta 7.punkta d) apakšpunktā atgriešanu savas Puses valsts teritorijā;

9) informēt otras Puses valsts robežpilnvaroto:

а) par robežincidentu vienpusējās izmeklēšanas rezultātiem;

b) par masu pasākumiem, medībām vai mācību šaušanu, kā arī spridzināšanas darbiem valsts robežas tuvumā ne vēlāk kā divdesmit četras stundas līdz to sākumam;

c) par robežsardzes dienestu gaisa kuģu lidojumiem valsts robežas tuvumā;

10) nodrošināt pēc otras Puses valsts robežpilnvarotā pieprasījuma avārijas un glābšanas grupu valsts robežas šķērsošanu, lai sniegtu palīdzību katastrofu, stihisku nelaimju un citu ārkārtas situāciju likvidēšanā saskaņā ar starptautiskiem līgumiem;

11) organizēt valsts robežas pārkāpumu pēdu pieņemšanu un nodošanu;

12) organizēt valsts robežas pārkāpēju pieņemšanu un nodošanu;

13) organizēt mājdzīvnieku un mājputnu pieņemšanu un nodošanu gadījumos, kad tie šķērsojuši valsts robežu;

14) noteikt darba tikšanās norises vietas un dienesta korespondences pieņemšanas un nodošanas vietas;

15) izstrādāt un saskaņot dokumentu paraugus, kas nepieciešami kopīgai robežpilnvaroto darbībai.

34. pants

1. Robežpilnvarotie, viņu vietnieki un palīgi veic kopīgu darbību darba tikšanos laikā.

2. Darba tikšanās parasti notiek secīgi Pušu valstu teritorijās. Ielūgumu uz darba tikšanos izsūta ne vēlāk kā desmit dienas līdz tās sākumam. Atbildi uz ielūgumu atsūta divu dienu laikā pēc tā saņemšanas.

3. Darba tikšanās, ko organizē vienas Puses valsts robežpilnvarotais, personīgi piedalās otras Puses valsts robežpilnvarotais. Ja tas nav iespējams, darba tikšanās piedalās robežpilnvarotā vietnieks, par ko savlaicīgi informē uzaicinošās Puses valsts robežpilnvaroto.

4. Darba tikšanās var piedalīties tulki un eksperti.

5. Atsevišķus jautājumus var atrisināt sarakstes ceļā starp robežpilnvarotajiem vai arī citādā veidā, ja neviens no viņiem neuzstāj izskatīt konkrēto jautājumu darba tikšanās laikā.

35. pants

1. Robežpilnvaroto darba tikšanās notiek ne retāk kā četras reizes gadā. Darba tikšanos vada tās Puses valsts robežpilnvarotais, kuras teritorijā tā notiek.

2. Darba tikšanos protokolē. Protokolā īsumā atspoguļo darba tikšanās gaitu, pieņemtos lēmumus un to izpildes termiņus, kā arī nepieciešamības gadījumā atšķirīgos robežpilnvaroto viedokļus par jautājumiem, par kuriem nav panākta vienošanās. Protokolu sastāda divos eksemplāros latviešu un krievu valodā. Lēmumi, kas tiek pieņemti darba tikšanās, stājas spēkā protokola parakstīšanas datumā, ja tajā nav paredzēts citādi.

3. Robežpilnvaroto palīgi veic kopīgu darbību pēc robežpilnvaroto norādījumiem. Jautājumus, par kuriem robežpilnvaroto palīgi nav panākuši vienošanos, izskata robežpilnvarotie.

4. Darba tikšanās organizēšanas izdevumus sedz uzņemošā Puse.

36. pants

Šī līguma 31. pantā minētās amatpersonas, veicot dienesta pienākumus otras Puses valsts teritorijā, var nēsāt formas tērpu. Šīm personām otras Puses valsts teritorijā ir garantēta personīgā neaizskaramība, kā arī viņu pienākumu veikšanai nepieciešamo transportlīdzekļu, dienesta dokumentu un īpašuma neaizskaramība.

37. pants

1. Robežpilnvarotie patstāvīgi vai kopīgi izmeklē robežincidentu apstākļus un noformē izmeklēšanas rezultātus ar aktu, nepieciešamības gadījumā papildinot to ar shēmām, fotogrāfijām un citiem dokumentiem. Nepieciešamības gadījumā viņi veic pasākumus esošo lietisko pierādījumu saglabāšanai.

2. Kopīgu robežincidentu izmeklēšanu veic robežpilnvarotie vai viņu vietnieki. Par izmeklēšanas rezultātiem sastāda aktu divos eksemplāros latviešu un krievu valodā, ko pievieno darba tikšanās protokolam. Kopīga robežincidentu izmeklēšana nav darbība, kuru veic administratīvā procesa vai kriminālprocesa ietvaros.

38. pants

1. Ja vienas Puses valsts robežūdeņos vai šai valstij piederošajā krastā atklāj līķus vai cilvēku mirstīgās atliekas, mājdzīvnieku paliekas, kā arī neatpazītus priekšmetus, šīs Puses valsts kompetentās valsts pārvaldes iestādes veic pasākumus, lai noskaidrotu to izcelsmi.

2. Atrasto līķu vai cilvēku mirstīgo atlieku atpazīšanu nepieciešamības gadījumā kopīgi veic Pušu valstu kompetento valsts pārvaldes iestāžu pārstāvji, piedaloties robežpilnvarotajiem vai viņu vietniekiem.

39. pants

1. Valsts robežas pārkāpēju un viņiem piederošo mantu, kas tiem bija klāt aizturēšanas brīdī, pieņemšanu - nodošanu veic robežpilnvarotie, viņu vietnieki vai palīgi valsts robežšķērsošanas vietās.

2. Valsts robežas pārkāpēju nodošana notiek uz tās Puses valsts robežsardzes dienesta pilnvarotas amatpersonas lēmuma pamata, kas viņus aizturēja.

3. Valsts robežas pārkāpēju pieņemšana notiek pastāvot pierādījumiem, kas apliecina personas ierašanos no pieņemošās Puses valsts teritorijas.

4. Valsts robežas pārkāpēju pieņemšana notiek ne vēlāk kā divpadsmit stundas no brīža, kad no personu aizturējušās Puses valsts robežpilnvarotā saņemta informācija par personu nodošanu.

40. pants

1. Valsts robežas pārkāpējus nenodot otrai Pusei gadījumos, kad:

1.1. viņi ir tās Puses valsts iedzīvotāji, kuras robežsardzes dienests viņas aizturēja;

1.2. viņu nodošana ir pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem vai tās Puses valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kuras robežsardzes dienests viņas aizturēja.

2. Tās Puses valsts robežpilnvarotais, kuras kompetentās valsts pārvaldes iestādes pieņēma lēmumu nenodot valsts robežas pārkāpējus, informē par šo lēmumu tās Puses valsts robežpilnvaroto, no kuras teritorijas viņas ieradās.

41. pants

Mājdzīvnieku un mājputnu nodošanu Pušu valsts kompetento valsts pārvaldes iestāžu noteiktajā kārtībā veic to vietu tuvumā, kur tie šķērsoja valsts robežu.

VI sadaļa
LATVIJAS - BALTKRIEVIJAS KOPĒJĀ KOMISIJA VALSTS ROBEŽAS JAUTĀJUMOS

42. pants

1. Puses sešu mēnešu laikā no šī līguma spēkā stāšanās datuma izveidos Kopējo komisiju.

2. Savā darbībā Kopējā komisija vadās pēc šī līguma, kā arī pēc demarkācijas dokumentiem, kas minēti šī līguma 3. pantā.

3. Kopējo komisiju veido Latvijas daļa un Baltkrievijas daļa. Katras daļas sastāvā ir pieci Pušu valstu pārstāvji. Katru daļu vada priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - vietnieks.

4. Par Kopējās komisijas daļu personālu un tā izmaiņām Puses paziņo viena otrai pa diplomātiskajiem kanāliem.

5. Nepieciešamības gadījumā Kopējās komisijas Latvijas un Baltkrievijas daļas ir tiesīgas piesaistīt darbam ekspertus un tehnisko personālu, veidot kopīgas un vienpusējas darba grupas uzdevumu veikšanai savas kompetences ietvaros.

6. Katrai Kopējās komisijas daļai ir savs zīmogs, ar kuru nospiedumiem Puses apmainās pa diplomātiskajiem kanāliem.

43. pants

Kopējās komisijas galvenie uzdevumi ir:

1) valsts robežas uzturēšanas kontrole;

2) valsts robežas atrašanās pārbaužu organizēšana;

3) Pušu valstu kompetento valsts pārvaldes iestāžu darbības koordinācija jautājumos, kas skar valsts robežas atrašanos, apzīmēšanu dabā un uzturēšanu.

44. pants

Kopējas komisijas funkcijas ir:

1) informācijas par valsts robežas atrašanos, robežzīmju un nostiprinājuma joslas stāvokli analīze;

2) uzraudzība pār robežzīmju un nostiprinājuma joslas kopīgās kontroles apsekošanas veikšanu, kā arī pienācīgu to rezultātu noformēšanu;

3) valsts robežas atrašanās pārbaužu termiņu, kārtības un tehnisko nosacījumu saskaņošana;

4) topogrāfiski ģeodēzisko, kartogrāfisko un citu darbu organizācija un īstenošana valsts robežas atrašanās pārbaužu gaitā;

5) robežzīmju vai to elementu atjaunošanas vai uzstādīšanas jaunā vietā, vai arī papildus robežzīmju uzstādīšanas un nepieciešamo demarkācijas dokumentu noformēšanas darbu organizācija;

6) nepieciešamības gadījumā priekšlikumu sagatavošana par valsts robežas atrašanās izmaiņām un to iesniegšana apstiprināšanai Pušu valstu nacionālajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

7) valsts robežas atrašanās pārbaužu rezultātu noformēšana;

8) dokumentu, kas nepieciešami Kopējās komisijas darbības rezultātu noformēšanai, paraugu izstrāde un, ja nepieciešams, jaunu demarkācijas dokumentu pielikumu un papildinājumu formu izstrāde;

9) priekšlikumu sagatavošana starptautisku līgumu noslēgšanai par pārrobežu objektu ekspluatācijas kārtību un citu uzdevumu, kas skar valsts robežas atrašanos, apzīmēšanu apvidū un uzturēšanu, risināšana savas kompetences ietvaros.

45. pants

1.Kopējā komisija veic savu darbību sēdēs un darba tikšanās, kuras notiek secīgi Pušu valstu teritorijās. Sēdes un darba tikšanās vada tās Kopējās komisijas daļas priekšsēdētājs, kuras Puses valsts teritorijā tā notiek.

2. Kopējās komisijas sēdes notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Ielūgumu uz sēdi izsūta ne vēlāk kā trīsdesmit dienas līdz tās sākumam. Atbildi uz ielūgumu atsūta desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas.

3. Priekšsēdētāji, viņu vietnieki un citi Kopējās komisijas locekļi laikā starp sēdēm un darba tikšanām var uzturēt savā starpā tiešus kontaktus jautājumos, kas ietilpst viņu kompetencē.

4. Kopējās komisijas darba valoda ir krievu valoda.

5. Par katras sēdes, darba tikšanās rezultātiem sastāda protokolu divos eksemplāros latviešu un krievu valodā, ko paraksta visi klātesošie Kopējās komisijas locekļi.

6. Kopējās komisijas sēžu, darba tikšanos organizēšanas izdevumus sedz uzņemošā Puse.

VII sadaļa
NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

46. pants

1. Šīs līgums ir ratificējams.

2. Šīs līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku un stājas spēkā datumā, kad saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par iekšējo procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai šis līgums stātos spēkā.

3. Šajā līgumā Pusēm savstarpēji vienojoties var tikt veikti grozījumi un papildinājumi.

4. Katra Puse var pārtraukt šī līguma darbību, paziņojot par to rakstiski otrai Pusei. Šādā gadījumā šī līguma darbība tiek pārtraukta sešus mēnešus pēc datuma, kad otra Puse ir saņēmusi minēto paziņojumu.

47. pants

1. Puses sešu mēnešu laikā no šī līguma spēkā stāšanās datuma pa diplomātiskajiem kanāliem apmainās ar informāciju par savas valsts kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm.

2. Puses informē viena otru pa diplomātiskajiem kanāliem par izmaiņām, kas skar valsts kompetentās valsts pārvaldes iestādes.

48. pants

Strīdi, saistīti ar šī līguma interpretāciju un piemērošanu, tiek risināti pārrunu vai konsultāciju ceļā starp Pušu valstu kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm.

49. pants

Robežcaurlaides paraugs ir pievienots pielikumā, kas ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa.

50. pants

Ar šī līguma spēkā stāšanos zaudē spēku 1993.gada 18. augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par sadarbību robežu jautājumos un 1995.gada 7.septembra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību.

Parakstīts Vitebskā 2013. gada "10." aprīlī divos eksemplāros, katrs latviešu, baltkrievu un krievu valodā, pie tam visi teksti ir autentiski.

Domstarpību gadījumā šī līguma nosacījumu interpretācijā noteicošais ir teksts krievu valodā.

Latvijas Republikas
valdības vārdā

Valsts robežsardzes priekšnieks
Normunds Garbars

Baltkrievijas Republikas
valdības vārdā

Valsts robežsardzes komitejas priekšnieks
Aleksandrs Boječko


 



Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas
Republikas valdības līguma par Latvijas -
Baltkrievijas valsts robežas režīmu pielikums

Paraugs

ROBEŽCAURLAIDE

Izsniegta  
 

(vārds, uzvārds, tēva vārds)

Personu apliecinošā dokumenta nosaukums  
   

sērija ______ № ______________, izsniegts ______________ 20___ g.

 

(izdevējiestādes nosaukums)

Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līguma par Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas režīmu nosacījumiem robežcaurlaide dod tiesības šķērsot valsts robežu robežzīmju Nr. ________-________ posmā un tiesības pārvietoties otrās Puses valsts teritorijā tik tālu, cik tas ir nepieciešams šādu darbību veikšanai un kopīgo pasākumu rīkošanai:

 

Transportlīdzeklis  
 

(tips, reģistrācijas numurs)

Derīgs no _____ _________ 20____ g. līdz _____ _______________ 20_____ g.

Robežpilnvarotais  
 

(valsts nosaukums)

     
(paraksts)   (vārds, uzvārds, tēva vārds)

Z.V.

Saskaņots ar robežpilnvaroto  
 

(valsts nosaukums)

 

Nr.

 

(datums)

   
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Baltkrievija
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 04.02.2014.
Parakstīts:
 10.04.2013.
Parakstīšanas vieta: 
Vitebska
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 227 (5033), 21.11.2013.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
777
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva