Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PAR JAUNU AUGU ŠĶIRŅU AIZSARDZĪBU,

pārskatīta 1972.gada 10.novembrī, 1978.gada 23.oktobrī

un 1991.gada 19.martā Ženēvā

 

 

I NODAĻA

DEFINĪCIJAS

1. pants

Definīcijas

Šajā dokumentā:

i) "šī konvencija" ir Starptautiskās konvencijas par jaunu augu šķirņu aizsardzību pašreizējais (1991. gada) dokuments;

ii) "1961./1972. gada dokuments" ir 1961.gada 2.decembra Starptautiskā konvencija par jaunu augu šķirņu aizsardzību ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1972.gada 10.novembra Papildu dokumentu;

iii) "1978. gada dokuments" ir Starptautiskās konvencijas par jaunu augu šķirņu aizsardzību 1978.gada 23.oktobra dokuments;

iv) "selekcionārs" ir

- persona, kas radījusi vai atklājusi un attīstījusi kādu šķirni,

- persona, kas ir iepriekš minētās personas darba devējs vai kas ir pasūtījusi minētās personas darbu, ja tā paredz attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumi, vai

- pirmās vai otrās iepriekšminētās personas tiesību pārņēmējs, atkarībā no apstākļiem;

v) "selekcionāra tiesības" ir šajā konvencijā paredzētās selekcionāra tiesības;

vi) "šķirne" ir augu apkopojums vienā zemākās pazīstamās kategorijas botāniskajā klasifikācijā; šo apkopojumu, neatkarīgi no tā, vai ir pilnīga atbilstība nosacījumiem selekcionāra tiesību piešķiršanai vai tādas nav, var

- definēt ar īpašību izpausmi, kas rodas no dotā genotipa vai genotipu kombinācijas,

- atšķirt no jebkura cita augu apkopojuma ar vismaz vienas no minētajām īpašībām izpausmi un

- uzskatīt par vienību attiecībā uz tās piemērotību pavairošanai bez izmaiņām;

vii) "Līgumslēdzēja Puse" ir valsts vai starpvaldību organizācija, kas ir šīs konvencijas puse;

viii) "teritorija" attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi, ja Līgumslēdzēja Puse ir valsts - šīs valsts teritorija, un, ja Līgumslēdzēja Puse ir starpvaldību organizācija - teritorija, kurā piemēro līgumu, ar kuru radīta šī starpvaldību organizācija;

ix) "iestāde" ir 30. panta 1. punkta ii) apakšpunktā minētā iestāde;

x) "Savienība" ir Starptautiskā jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība, kas izveidota ar 1961. gada dokumentu un tālāk minēta 1972.gada dokumentā, 1978. gada dokumentā un šajā konvencijā;

xi) "Savienības loceklis" ir 1961./1972.gada dokumenta vai 1978.gada dokumenta puse, vai Līgumslēdzēja Puse.

 

 

II NODAĻA

PUŠU VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS

2. pants

Līgumslēdzēju Pušu pamatsaistības

Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir un aizsargā selekcionāru tiesības.

 

3. pants

Aizsargājamās ģintis un sugas

1) [Valstis, kas jau ir Savienības dalībvalstis] Katra Līgumslēdzēja Puse, kura uzņemas saistības, ko uzliek 1961./1972. gada dokuments vai 1978.gada dokuments, piemēro šīs konvencijas noteikumus

i) brīdī, kad šī konvencija tai uzliek saistības - visām ģintīm un sugām, attiecībā uz kurām tā minētajā brīdī piemēro 1961./1972.gada dokumenta vai 1978.gada dokumenta noteikumus un

ii) vēlākais desmit gadus pēc minētā brīža - visām ģintīm un sugām.

 

2) [Jauni Savienības locekļi] Katra puse, kura neuzņemas saistības, ko uzliek 1961./1972.gada dokuments vai 1978.gada dokuments, piemēro šīs konvencijas noteikumus

i) brīdī, kad šī konvencija tai uzliek saistības - vismaz 15 augu ģintīm un sugām un

ii) vēlākais desmit gadus pēc minētā brīža - visām ģintīm un sugām.

 

4. pants

Režīms

1) [Režīms] Neskarot šajā konvencijā norādītās tiesības, uz Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kā arī fiziskām personām, kas ir Līgumslēdzējas Puses pastāvīgie iedzīvotāji, un juridiskām personām, kuru reģistrēti biroji atrodas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ciktāl tas ir saistībā ar selekcionāru tiesību piešķiršanu un aizsardzību, citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā attiecas tas pats režīms, kādu šo citu Līgumslēdzēju Pušu likumi piešķir vai kopš šā brīža var piešķirt šo valstu pilsoņiem ar noteikumu, ka minētie pilsoņi, fiziskās personas vai juridiskās personas atbilst nosacījumiem un formalitātēm, kas uzliktas minētās citas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

2) ["Valstij piederīgas personas"] Iepriekšējā punktā "pilsoņi", ja Līgumslēdzēja Puse ir valsts, ir šīs valsts pilsoņi, un, ja Līgumslēdzēja Puse ir starpvaldību organizācija - to valstu pilsoņi, kuras ir šīs organizācijas locekles.

 

 

III NODAĻA

NOSACĪJUMI SELEKCIONĀRA TIESĪBU PIEŠĶIRŠANAI

5. pants

Aizsardzības nosacījumi

1) [Izpildāmie kritēriji] Selekcionāra tiesības piešķir, ja šķirne ir

i) jauna,

ii) atšķirīga,

iii) vienveidīga un

iv) stabila.

2) [Citi nosacījumi] Selekcionāra tiesību piešķiršana nav atkarīga no vēl citiem vai citādiem nosacījumiem, ja vien šķirni nosauc saskaņā ar 20. panta noteikumiem, ja pieteikuma iesniedzējs izpilda visas formalitātes, ko paredz tās Līgumslēdzējas Puses likumi, ar kuras atļauju pieteikums ir iesniegts, un ja pieteikuma iesniedzējs veic visus nepieciešamos maksājumus.

 

6. pants

Jauninājums

1) [Kritēriji] Šķirni uzskata par jaunu, ja pieteikuma par selekcionāra tiesību piešķiršanu iesniegšanas brīdī šķirnes pavairošanas materiāls vai iegūtais materiāls ar selekcionāra ziņu vai piekrišanu nav pārdots vai citādi nodots citiem šķirnes izmantošanai

i) tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā pieteikums iesniegts - vairāk nekā vienu gadu pirms šī datuma,

ii) teritorijā, kas nav tās Līgumslēdzējas Puses teritorija, kurā pieteikums iesniegts - vairāk nekā četrus gadus, vai, attiecībā uz kokiem vai vīnogulājiem, vairāk nekā sešus gadus pirms minētā datuma.

2) [Nesen radītas šķirnes] Ja Līgumslēdzēja Puse piemēro šo konvenciju auga ģintij vai sugai, kam tā iepriekš šo konvenciju vai agrāk pieņemtu dokumentu nav piemērojusi, tā var uzskatīt, ka šķirne ir radīta nesen, un tā eksistē šādas aizsardzības piemērošanas brīdī, atbilstot 1. punktā definētajam jauninājuma nosacījumam, pat ja minētajā punktā aprakstītā pārdošana vai nodošana citiem ir notikusi pirms minētajā punktā definētajiem laika ierobežojumiem.

3) ["Teritorija" dažos gadījumos] 1. punkta nolūkiem visas Līgumslēdzējas Puses, kuras ir vienas un tās pašas starpvaldību organizācijas dalībvalstis, ja minētās organizācijas noteikumi to pieprasa, var darboties kopīgi, lai pielīdzinātu minētās organizācijas dalībvalstu teritorijās pieņemtos dokumentus to teritorijās pieņemtajiem dokumentiem, un tādā gadījumā attiecīgi informē ģenerālsekretāru.

 

7. pants

Atšķirīgums

Šķirni uzskata par atšķirīgu, ja tā ir skaidri atšķirama no jebkuras citas šķirnes, kuras eksistence pieteikuma iesniegšanas brīdī ir vispārzināma. Jo īpaši tiek uzskatīts, ka pieteikuma iesniegšana par selekcionāra tiesību piešķiršanu vai par citas šķirnes ierakstīšanu oficiālajā šķirņu reģistrā jebkurā valstī padara šo citu šķirni par vispārzināmu faktu no pieteikuma brīža, ar nosacījumu, ka pieteikuma rezultātā piešķir selekcionāra tiesības vai minēto citu šķirni ieraksta oficiālajā šķirņu reģistrā, atkarībā no apstākļiem.

 

8. pants

Vienveidība

Šķirni uzskata par vienveidīgu, ja, ņemot vērā izmaiņas, ko varētu sagaidīt no tās pavairošanas īpašajām iezīmēm, tā ir pietiekami vienveidīga tās būtiskajās īpašībās.

 

9. pants

Stabilitāte

Šķirni uzskata par stabilu, ja tās būtiskās īpašības paliek nemainīgas pēc atkārtotas pavairošanas vai, īpaša pavairošanas cikla gadījumā, katra šāda cikla beigās.

 

IV NODAĻA

PIETEIKUMS SELEKCIONĀRA TIESĪBU PIEŠĶIRŠANAI

10. pants

Pieteikumu iesniegšana

1) [Pirmā pieteikuma vieta] Selekcionārs var izvēlēties to Līgumslēdzēju Pusi, kuras iestādē viņš vēlētos iesniegt savu pirmo pieteikumu selekcionāra tiesību piešķiršanai.

2) [Turpmāko pieteikumu iesniegšanas laiks] Selekcionārs var vērsties pie citu Līgumslēdzēju Pušu iestādēm pēc selekcionāra tiesību piešķiršanas, negaidot, kamēr tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kurai viņš iesniedzis pirmo pieteikumu, tās viņam piešķir.

3) [Aizsardzības neatkarība] Līgumslēdzējas Puses nevar atteikt selekcionāra tiesību piešķiršanu vai ierobežot to ilgumu, pamatojoties uz to, ka kādā citā valstī vai starpvaldību organizācijā nav iesniegts pieteikums uz šīs pašas šķirnes aizsardzību, šāds pieteikums ir atteikts vai ir beidzies tā derīguma termiņš.

 

11. pants

Pirmtiesības

1) [Tiesības; to ilgums] Selekcionārs, kurš pienācīgi iesniedzis pieteikumu par šķirnes aizsardzību vienā no Līgumslēdzējām Pusēm ("pirmo pieteikumu"), attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu par selekcionāra tiesību aizsardzību par to pašu šķirni jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses iestādei ("turpmākais pieteikums") bauda pirmtiesības 12 mēnešu ilgā laikā. Šo laika periodu aprēķina no pirmā pieteikuma iesniegšanas brīža. Minētajā periodā neietver iesniegšanas datumu.

2) [Tiesību pieprasījums] Lai varētu izmantot pirmtiesības, selekcionārs turpmākajā pieteikumā pieprasa pirmā pieteikuma pirmtiesības. Iestāde, kurai turpmākais pieteikums iesniegts, var pieprasīt selekcionāram ne mazāk kā trīs mēnešu laikā no turpmākā pieteikuma sniegt to dokumentu kopijas, kas sastāda pirmo pieteikumu un attiecībā uz kuriem iestāde, kurai tie iesniegti, ir apstiprinājusi, ka noraksts ir pareizs, kā arī paraugus vai citus pierādījumus, ka šķirne, uz kuru attiecas abi pieteikumi, ir viena un tā pati šķirne.

3) [Dokumenti un materiāli] Selekcionāram pēc pirmtiesību perioda beigām ir divi gadi, vai, ja pirmais pieteikums ir noraidīts vai atsaukts, pietiekams laiks pēc šā noraidījuma vai atsaukuma, lai sniegtu tās Līgumslēdzējas Puses iestādei, kurā viņš iesniedzis turpmāko pieteikumu, visu 12. pantā paredzētajai izskatīšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus vai materiālu, kā nosaka attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumi.

4) [Darbības šajā periodā] Darbības, kas norisinājušās 1. punktā paredzētajā laikā, piemēram, cita pieteikuma iesniegšana vai pirmajā pieteikumā minētās šķirnes publikācija vai izmantošana, nav pamats sekojošā pieteikuma noraidīšanai. Šādas darbības arī nerada nekādas trešās puses tiesības.

 

12. pants

Pieteikuma izskatīšana

Lēmumam par selekcionāra tiesību piešķiršanu nepieciešama izskatīšana attiecībā uz atbilstību 5. līdz 9. panta nosacījumiem. Izskatīšanas laikā iestāde var audzēt šķirni vai veikt citus vajadzīgos izmēģinājumus, uzdot audzēt šķirni vai uzdot veikt citus nepieciešamos izmēģinājumus, vai ņemt vērā jau veiktu audzēšanas izmēģinājumu vai citu pārbaužu rezultātus. Izskatīšanas nolūkiem iestāde var pieprasīt selekcionāram sniegt visu nepieciešamo informāciju, dokumentus vai materiālu.

 

13. pants

Pagaidu aizsardzība

Katra Līgumslēdzēja Puse paredz pasākumus selekcionāra interešu aizsardzībai laikā starp pieteikuma par selekcionāra tiesību piešķiršanu iesniegšanu vai publicēšanu un šo tiesību piešķiršanu. Šo pasākumu rezultātā selekcionāra tiesību īpašniekam vismaz pienākas taisnīga atlīdzība no jebkuras personas, kura minētajā laika periodā veikusi darbības, kurām pēc tiesību piešķiršanas nepieciešama selekcionāra atļauja, kā paredzēts 14. pantā. Līgumslēdzēja Puse var paredzēt, ka minētie pasākumi piemērojami tikai attiecībā uz personām, kurām selekcionārs ir paziņojis par pieteikuma iesniegšanu.

 

 

V NODAĻA

SELEKCIONĀRA TIESĪBAS

14. pants

Selekcionāra tiesību darbības joma

1) [Darbības attiecībā uz pavairošanas materiālu]

 

a) Ievērojot 15. un 16. pantu, selekcionāra atļauja nepieciešama šādām darbībām attiecībā uz aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu:

i) radīšana vai atražošana (pavairošana),

ii) uzlabošana pavairošanas nolūkiem,

iii) piedāvāšana pārdošanai,

iv) pārdošana vai citāda tirdzniecība,

v) eksportēšana,

vi) importēšana,

vii) uzkrāšana kādam no i) līdz vi) apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

 

b) Selekcionārs var ieviest nosacījumus un ierobežojumus atļaujas sniegšanai.

2) [Darbības attiecībā uz iegūto materiālu] Ievērojot 15. un 16. pantu, 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz vii) ievilkumā minētajām darbībām attiecībā uz iegūto materiālu, ieskaitot veselus augus un augu daļas, kas iegūtas, bez atļaujas izmantojot aizsargātās šķirnes pavairošanas materiālu, obligāti vajadzīga selekcionāra atļauja, ja vien selekcionāram nav bijusi pietiekama iespēja izmantot savas tiesības saistībā ar minēto pavairošanas materiālu.

3) [Darbības attiecībā uz noteiktiem produktiem] Katra Līgumslēdzēja Puse var paredzēt, ka, ievērojot 15. un 16. pantu, 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz vii) ievilkumā minētajām darbībām attiecībā uz produktiem, kuri radīti tieši no materiāla, kas iegūts no aizsargātās šķirnes, atbilstīgi 2. punkta noteikumiem bez atļaujas izmantojot minēto iegūto materiālu, obligāti vajadzīga selekcionāra atļauja, ja vien selekcionāram nav bijusi pietiekama iespēja izmantot savas tiesības saistībā ar minēto iegūto materiālu.

4) [Iespējamās papildu darbības] Katra Līgumslēdzēja Puse var paredzēt, ka, ievērojot 15. un 16. pantu, darbībām, kas nav minētas 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz vii) ievilkumā, arī ir obligāti vajadzīga selekcionāra atļauja.

5) [Pamatā atvasinātas šķirnes un dažas citas šķirnes]

 

a) Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro arī attiecībā uz

i) šķirnēm, kuras pamatā ir atvasinātas no aizsargātās šķirnes, ja aizsargātā šķirne pati nav pamatā atvasināta šķirne,

ii) šķirnēm, kuras saskaņā ar 7. pantu skaidri neatšķiras no aizsargātās šķirnes,

iii) šķirnēm, kuru ražošanai obligāti vajadzīga aizsargātās šķirnes atkārtota izmantošana.

 

b) Šā punkta a) apakšpunkta i) ievilkumā šķirni uzskata par pamatā atvasinātu no citas šķirnes ("sākotnējās šķirnes"), ja

i) tā ir pārsvarā atvasināta no sākotnējās šķirnes vai no šķirnes, kas pati ir pārsvarā atvasināta no sākotnējās šķirnes, saglabājot tās būtisko īpašību izpausmi, kas rodas no sākotnējās šķirnes genotipa vai genotipu kombinācijas,

ii) tā skaidri atšķiras no sākotnējās šķirnes un

iii) izņemot atšķirības, kas rodas atvasināšanas darbību rezultātā, tā atbilst sākotnējai šķirnei tās būtisko īpašību izpausmē, kas rodas no sākotnējās šķirnes genotipa vai genotipu kombinācijas.

 

c) Pamatā atvasinātas šķirnes var iegūt, piemēram, selekcionējot dabīgu vai radītu mutantu vai klonēta organisma variantu, selekcionējot variantu, kas ir atšķirīgs no sākotnējās šķirnes augiem, krustojot pirmās paaudzes hibrīdu ar tā vecākiem vai transformējot ar gēnu inženieriju.

 

15. pants

Izņēmumi selekcionāra tiesībās

1) [Obligātie izņēmumi] Selekcionāra tiesības neattiecas uz

i) privāti veiktām darbībām un darbībām nekomerciāliem nolūkiem,

ii) darbībām, kas veiktas eksperimentālos nolūkos un

iii) darbībām, kas veiktas ar nolūku radīt citas šķirnes un, izņemot 14. panta 5. punkta piemērošanas gadījumus, 14. panta 1. līdz 4. punktā minētajām darbībām attiecībā uz citām šķirnēm.

2) [Izvēles izņēmums] Neraugoties uz 14. pantu, katra Līgumslēdzēja Puse saprātīgās robežās, ievērojot selekcionāra likumīgo interešu aizstāvību, var ierobežot selekcionāra tiesības attiecībā uz jebkuru šķirni, lai atļautu lauksaimniekiem to saimniecībās pavairošanas nolūkos izmantot ražas produktu, ko tie ieguvuši, iestādot savās saimniecībās aizsargāto šķirni vai šķirni, uz ko attiecas 14. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) vai ii) ievilkums.

 

16. pants

Selekcionāra tiesību beigšanās

1) [Tiesību beigšanās] Selekcionāra tiesības neattiecas uz darbībām saistībā ar aizsargātās šķirnes vai 14.panta 5.punkta noteikumu aptvertas šķirnes materiālu, ko selekcionārs ir pārdevis vai citādi laidis tirdzniecībā vai kas pārdota vai laista tirdzniecībā ar selekcionāra piekrišanu attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vai saistībā ar materiālu, kas atvasināts no minētā materiāla, ja vien šīs darbības

i) neietver tālāku attiecīgās šķirnes pavairošanu vai

ii) neietver šķirnes materiāla eksportu, kas atļauj šķirnes pavairošanu valstī, kurā neaizsargā auga ģints vai sugas šķirnes, pie kurām šī šķirne pieder, izņemot gadījumus, kad eksportētais materiāls ir paredzēts galīgajam patēriņam.

2) ["Materiāla" jēdziens] Šā panta 1. punktā "materiāls" attiecībā uz šķirni ir

i) jebkāda veida pavairošanas materiāls,

ii) iegūtais materiāls, ieskaitot veselus augus un augu daļas, un

iii) jebkāds produkts, kas ražots tieši no iegūtā materiāla.

3) ["Teritorija" noteiktos gadījumos] Šā panta 1.punktā visas Līgumslēdzējas Puses, kas ir vienas un tās pašas starpvaldību organizācijas dalībnieces, ja minētās organizācijas noteikumi to pieprasa, var darboties kopīgi, lai pielīdzinātu minētās organizācijas dalībvalstu teritorijās pieņemtos dokumentus to teritorijās pieņemtajiem dokumentiem, un tādā gadījumā attiecīgi informē ģenerālsekretāru.

 

17. pants

Ierobežojumi attiecībā uz selekcionāra tiesību izmantošanu

1) [Valsts intereses] Izņemot gadījumus, kad šī konvencija to īpaši paredz, Līgumslēdzējas Puses nedrīkst ierobežot selekcionāra tiesību brīvu izmantošanu citu iemeslu, kā tikai valsts interešu dēļ.

2) [Taisnīga atlīdzība] Ja šāda ierobežojuma dēļ trešā puse gūst tiesības veikt kādu darbību, kam obligāti vajadzīga selekcionāra atļauja, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka selekcionārs saņem taisnīgu atlīdzību.

 

18. pants

Pasākumi, kas regulē tirdzniecību

Selekcionāra tiesības ir neatkarīgas no jebkādiem pasākumiem, ko Līgumslēdzēja Puse veic, lai savā teritorijā regulētu šķirņu materiāla ražošanu, sertifikāciju un tirdzniecību vai šā materiāla importu vai eksportu. Jebkurā gadījumā, šie pasākumi neietekmē šīs konvencijas noteikumu piemērošanu.

 

19. pants

Selekcionāra tiesību ilgums

1) [Aizsardzības ilgums] Selekcionāra tiesības piešķir uz noteiktu laika periodu.

2) [Minimālais ilgums] Minētais laika periods nav īsāks par 20 gadiem kopš selekcionāra tiesību piešķiršanas brīža. Attiecībā uz kokiem un vīnogulājiem minētais laika periods nav īsāks par 25 gadiem kopš minētā brīža.

 

 

VI NODAĻA

ŠĶIRNES NOSAUKUMS

20. pants

Šķirnes nosaukums

1) [Šķirņu apzīmēšana pēc nosaukuma, nosaukuma lietošana]

 

a) Šķirni apzīmē pēc nosaukuma, kas būs tās vispārējais apzīmējums.

 

b) Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina, ka, ievērojot 4) punktu, nekādas tiesības attiecībā uz apzīmējumu, kas reģistrēts kā šķirnes nosaukums, nekavē brīvu šā nosaukuma lietošanu saistībā ar šķirni pat pēc selekcionāra tiesību beigšanās.

2) [Nosaukuma īpašības] Nosaukumam jāļauj atpazīt šķirni. Tas nevar sastāvēt vienīgi no cipariem, izņemot gadījumu, kad tāda ir pieņemtā prakse attiecībā uz šķirņu apzīmēšanu. Nosaukums nedrīkst maldināt vai radīt šaubas par šķirnes īpašībām, vērtību vai identitāti, vai arī attiecībā uz selekcionāra identitāti. Jo īpaši tam jāatšķiras no visiem nosaukumiem, kas jebkuras Līgumslēdzējas Puses teritorijā apzīmē esošu tās pašas augu sugas šķirni vai tuvu radniecisku šķirni.

3) [Nosaukuma reģistrācija] Šķirnes nosaukumu selekcionārs iesniedz iestādei. Ja atklājas, ka nosaukums neatbilst 2.punkta noteikumiem, iestāde atsakās to reģistrēt un noteiktā laikā lūdz selekcionāram ieteikt citu nosaukumu. Iestāde nosaukumu reģistrē tajā pašā laikā, kad piešķir selekcionāra tiesības.

4) [Trešo personu pirmtiesības] Trešo personu pirmtiesības netiek skartas. Ja pirmtiesību dēļ šķirnes nosaukumu ir aizliegts izmantot personai, kuras pienākums atbilstoši 7.punkta nosacījumiem ir to izmantot, iestāde lūdz selekcionāram iesniegt citu šķirnes nosaukumu.

5) [Viens un tas pats nosaukums visu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās] Šķirne jāiesniedz visām Līgumslēdzējām Pusēm ar vienu un to pašu nosaukumu. Katras Līgumslēdzējas Puses iestāde reģistrē iesniegto nosaukumu, ja vien tā neuzskata nosaukumu par nepiemērotu tās teritorijā. Šādā gadījumā tā lūdz selekcionāram iesniegt citu nosaukumu.

6) [Informācijas apmaiņa starp Līgumslēdzēju Pušu iestādēm] Līgumslēdzējas Puses iestāde nodrošina to, ka par šķirņu nosaukumu jautājumiem ir informētas visu pārējo Līgumslēdzēju Pušu iestādes, jo īpaši attiecībā uz nosaukumu iesniegšanu, reģistrāciju un anulēšanu. Jebkura iestāde var darīt zināmas tai iestādei, kura paziņojusi par šo nosaukumu, savas piezīmes attiecībā uz nosaukuma reģistrāciju, ja tādas ir.

7) [Pienākums izmantot nosaukumu] Jebkurai personai, kas kādas Līgumslēdzējas Puses teritorijā piedāvā pārdošanai vai tirdzniecībai minētajā teritorijā aizsargātas šķirnes pavairošanas materiālu, ir pienākums izmantot šīs šķirnes nosaukumu pat pēc selekcionāra tiesību beigšanās attiecībā uz šo šķirni, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 4.punkta nosacījumiem to darīt aizliedz pirmtiesības.

8) [Saistībā ar nosaukumiem izmantotās norādes] Ja šķirni piedāvā pārdošanai vai tirdzniecībai, ar reģistrēto šķirnes nosaukumu ir atļauts saistīt fabrikas zīmi, tirdzniecības nosaukumu vai citu līdzīgu norādi. Ja šāda norāde tiek šādi saistīta, nosaukumam tomēr jābūt viegli atpazīstamam.

 

 

VII NODAĻA

SELEKCIONĀRA TIESĪBU SPĒKA ZAUDĒŠANA UN ANULĒŠANA

21. pants

Selekcionāra tiesību spēka zaudēšana

1) [Spēka zaudēšanas iemesli] Katra Līgumslēdzēja Puse paziņo tās piešķirtās selekcionāra tiesības par spēku zaudējušām, ja konstatē,

i) ka selekcionāra tiesību piešķiršanas brīdī nav ievēroti 6. vai 7.panta nosacījumi,

ii) ka, gadījumā, ja selekcionāra tiesību piešķiršana bijusi galvenokārt balstīta uz selekcionāra iesniegto informāciju un dokumentiem, selekcionāra tiesību piešķiršanas brīdī nav ievēroti 8. vai 9.panta nosacījumi, vai

iii) ka selekcionāra tiesības ir piešķirtas personai, kam uz tām nav tiesību, ja vien tās nav nodotas personai, kam uz tām ir tiesības.

2) [Citu iemeslu izslēgšana] Selekcionāra tiesības nevar paziņot par spēku zaudējušām neviena cita iemesla, kā tikai 1. punktā minēto iemeslu dēļ.

 

22. pants

Selekcionāra tiesību anulēšana

1) [Anulēšanas iemesli]

a) Katra Līgumslēdzēja Puse var anulēt tās piešķirtās selekcionāra tiesības, ja konstatē, ka vairs nav izpildīti 8. vai 9.panta nosacījumi.

 

b) Katra Līgumslēdzēja Puse turklāt var anulēt tās piešķirtās selekcionāra tiesības, ja noteiktā laika periodā pēc tam, kad tas pieprasīts,

i) selekcionārs nesniedz iestādei informāciju, dokumentus vai materiālu, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu šķirnes saglabāšanās pārbaudei,

ii) selekcionārs neveic visus maksājumus, kas varētu būt vajadzīgi viņa tiesību saglabāšanai, vai

iii) selekcionārs neiesaka citu piemērotu nosaukumu, ja pēc tiesību piešķiršanas šķirnes nosaukumu anulē.

2) [Citu iemeslu izslēgšana] Selekcionāra tiesības nevar anulēt neviena cita iemesla, kā tikai 1.punktā minēto iemeslu dēļ.

 

 

VIII NODAĻA

SAVIENĪBA

23. pants

Locekļi

Līgumslēdzējas Puses ir Savienības locekļi.

 

24. pants

Juridiskais statuss un rezidence

1) [Juridiskā persona] Savienība ir juridiska persona.

2) [Juridiskais statuss] Savienībai katras Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši tajā piemērojamajiem likumiem ir tāds juridiskais statuss, kas būtu vajadzīgs Savienības mērķu sasniegšanai un tās funkciju veikšanai.

3) [Rezidence] Savienības rezidence un tās pastāvīgās iestādes atrodas Ženēvā.

4) [Līgums par galveno mītni] Savienībai ar Šveices konfederāciju ir mītnes nolīgums.

 

25. pants

Iestādes

Savienības pastāvīgās iestādes ir Padome un Savienības Sekretariāts.

 

26. pants

Padome

1) [Sastāvs] Padome sastāv no Savienības locekļu pārstāvjiem. Katrs Savienības loceklis ieceļ vienu pārstāvi Padomē un vienu vietnieku. Pārstāvjus vai vietniekus var pavadīt palīgi vai padomnieki.

2) [Amatpersonas] Padome no sava vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja pirmo vietnieku. Tā var ievēlēt vēl citus vietniekus. Pirmais vietnieks ieņem priekšsēdētāja vietu, ja tas nespēj pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja amata termiņš ir trīs gadi.

3) [Sēdes] Padomi sasauc tās priekšsēdētājs. Parastās Padomes sēdes notiek reizi gadā. Priekšsēdētājs var papildus sasaukt Padomi pēc saviem ieskatiem; priekšsēdētājs sasauc Padomi trīs mēnešu laikā, ja to pieprasa viena trešdaļa Savienības locekļu.

4) [Novērotāji] Valstis, kas nav Savienības locekles, iespējams uzaicināt uz Padomes sēdēm kā novērotājus. Uz Padomes sēdēm var uzaicināt arī citus novērotājus, kā arī ekspertus.

5) [Uzdevumi] Padomes uzdevumi ir:

i) izpētīt piemērotus pasākumus Savienības interešu nodrošināšanai un tās attīstības veicināšanai;

ii) pieņemt tās reglamentu;

iii) iecelt ģenerālsekretāru un, ja tā uzskata par vajadzīgu, ģenerālsekretāra vietnieku un noteikt to iecelšanas nosacījumus;

iv) izskatīt Savienības darbības gada pārskatu un noteikt programmu tās tālākam darbam;

v) dot ģenerālsekretāram visus vajadzīgos norādījumus Savienības uzdevumu izpildīšanai;

vi) pieņemt Savienības administratīvos un finansu nolikumus;

vii) izskatīt un apstiprināt Savienības budžetu un noteikt katra Savienības locekļa iemaksas;

viii) izskatīt un apstiprināt ģenerālsekretāra iesniegtās atskaites;

ix) noteikt 38. pantā minēto konferenču laiku un vietu un veikt visus vajadzīgos pasākumus to sagatavošanai; un

x) vispārīgi - pieņemt visus vajadzīgos lēmumus, lai nodrošinātu efektīvu Savienības darbību.

6) [Balsis]

 

a) Katram Savienības loceklim, kas ir valsts, ir viena balss Padomē.

 

b) Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kas ir starpvaldību organizācija, var par tās kompetencē esošiem jautājumiem izmantot to savu dalībvalstu balsstiesības, kas ir Savienības locekles. Šāda starpvaldību organizācija neizmanto savu dalībvalstu balsstiesības, ja šīs dalībvalstis pašas izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

7) [Vairākums] Jebkura lēmuma pieņemšanai Padomē vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums, ar noteikumu, ka jebkuram Padomes lēmumam atbilstīgi 5.punkta ii), vi) un vii) apakšpunktam, kā arī 28.panta 3.punktam, 29.panta 5.punkta b) apakšpunktam un 38.panta 1.punktam nepieciešamas trīs ceturtdaļas balsu. Atturēšanos neuzskata par balsi.

 

27. pants

Savienības Sekretariāts

1) [Sekretariāta uzdevumi un vadība] Savienības Sekretariāts veic visus pienākumus un uzdevumus, ko tam uzdevusi Padome. To vada ģenerālsekretārs.

2) [Ģenerālsekretāra pienākumi] Ģenerālsekretārs atskaitās Padomei; viņš ir atbildīgs par Padomes lēmumu izpildi. Ģenerālsekretārs iesniedz Padomē apstiprināšanai Savienības budžetu un ir atbildīgs par tā īstenošanu. Ģenerālsekretārs ziņo Padomei par tā administrāciju un Savienības veiktajiem pasākumiem un finansiālo stāvokli.

3) [Personāls] Ievērojot 26. panta 5. punkta iii) apakšpunkta noteikumus, Savienības Sekretariāta efektīvai uzdevumu veikšanai nepieciešamā personāla iecelšanas un nodarbināšanas nosacījumus nosaka administratīvajos un finansu nolikumos.

 

28. pants

Valodas

1) [Sekretariāta valodas] Savienības Sekretariāts, pildot tā pienākumus, lieto angļu, franču, vācu un spāņu valodu.

2) [Valodas noteiktās sēdēs] Padomes un pārskata konferenču sēdes notiek minētajās četrās valodās.

3) [Citas valodas] Padome var nolemt lietot vēl citas valodas.

 

29. pants

Finanses

1) [Ienākumi] Savienības izdevumus sedz no

i) Savienības dalībvalstu ikgadējām iemaksām,

ii) saņemtajiem maksājumiem par sniegtajiem pakalpojumiem,

iii) dažādiem ieņēmumiem.

2) [Iemaksas: vienības]

 

a) Katras Savienības dalībvalsts daļu kopējā ikgadējo iemaksu summā nosaka saistībā ar kopējiem no Savienības dalībvalstu iemaksām sedzamajiem izdevumiem un tai piemērojamo iemaksas vienību skaitu atbilstīgi 3.punktam. Minēto daļu aprēķina atbilstīgi 4.punktam.

 

b) Iemaksu vienību skaitu izsaka veselos skaitļos vai daļskaitļos, ar noteikumu, ka daļa nav mazāka par vienu piektdaļu.

3) [Iemaksas: katra locekļa daļa]

 

a) Katram Savienības loceklim, kas ir 1961./1972. gada dokumenta vai 1978. gada dokumenta puse, piemērojamais iemaksas vienību skaits dienā, kad tam saistības uzliek šī konvencija, ir tāds pats, kā tam tieši pirms minētās dienas piemērojamais skaits.

 

b) Jebkura cita Savienības dalībvalsts, pievienojoties Savienībai, ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā norāda tai piemērojamo iemaksas vienību skaitu.

 

c) Jebkura Savienības dalībvalsts jebkurā laikā var ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā norādīt iemaksas vienību skaitu, kas ir atšķirīgs no skaita, kurš tai piemērojams atbilstīgi a) vai b) apakšpunktam. Ja šāda deklarācija iesniegta kalendārā gada pirmajos sešos mēnešos, tā stājas spēkā nākamā kalendārā gada sākumā; citādi tā stājas spēkā otrā kalendārā gada sākumā pēc tā gada, kad deklarācija iesniegta.

4) [Iemaksas: daļu aprēķināšana]

a) Katram budžeta periodam summu, kas atbilst vienai iemaksas vienībai, iegūst, dalot kopējo šajā periodā no Savienības dalībvalstu iemaksām apmaksājamo izdevumu summu ar kopējo vienību skaitu, kas piemērojams šīm Savienības dalībvalstīm.

 

b) Katras Savienības dalībvalsts iemaksas summu iegūst, reizinot summu, kas atbilst vienai iemaksas vienībai, ar šai Savienības dalībvalstij piemērojamo iemaksas vienību skaitu.

5) [Iemaksu parādi]

 

a) Savienības dalībvalsts, kam ir parādi attiecībā uz tās iemaksām, ievērojot b) apakšpunktu, nevar izmantot savas balsstiesības Padomē, ja parāda summa ir vienāda ar summu, kas tai būtu jāiemaksā pilnā iepriekšējā gadā, vai ir lielāka par to. Balsstiesību atlikšana neatbrīvo šo Savienības dalībvalsti no tās saistībām atbilstīgi šai konvencijai un neatņem tai nekādas citas tajā noteiktas tiesības.

 

b) Padome var atļaut minētajai Savienības dalībvalstij turpināt izmantot savas balsstiesības, ja un ciktāl Padome atzīst, ka kavēšanās ar iemaksu saistīta ar ārkārtējiem un nenovēršamiem apstākļiem.

6) [Atskaišu revīzija] Savienības atskaišu revīziju veic viena Savienības dalībvalsts, kā paredzēts administratīvajos un finanšu nolikumos. Šo Savienības dalībvalsti ar tās piekrišanu ieceļ Padome.

7) [Starpvaldību organizāciju iemaksas] Līgumslēdzējai Pusei, kas ir starpvaldību organizācija, nav obligāti jāizdara iemaksas. Ja tā tomēr izvēlas iemaksas izdarīt, attiecīgi piemēro 1. līdz 4. punkta noteikumus.

 

 

IX NODAĻA

KONVENCIJAS ĪSTENOŠANA. CITI LĪGUMI

30. pants

Konvencijas īstenošana

1) [Īstenošanas pasākumi] Katra Līgumslēdzēja Puse pieņem visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo konvenciju. Tā jo īpaši

i) paredz piemērotus juridiskos līdzekļus efektīvai selekcionāru tiesību realizēšanai;

ii) uztur iestādi, kuras uzdevums ir piešķirt selekcionāru tiesības, vai arī uztic šo uzdevumu citas Līgumslēdzējas Puses uzturētai iestādei;

iii) nodrošina sabiedrības informētību, regulāri publicējot informāciju attiecībā uz

- pieteikumiem selekcionāru tiesību piešķiršanai un to piešķiršanu, un

- iesniegtajiem un apstiprinātajiem nosaukumiem.

2) [Likumu atbilstība] Tiek saprasts, ka, atkarībā no apstākļiem, iesniedzot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentu, katrai valstij vai starpvaldību organizācijai atbilstīgi tās likumiem jāspēj īstenot šīs konvencijas noteikumus.

 

31. pants

Attiecības starp Līgumslēdzējām Pusēm un valstīm,

kam saistības uzliek agrāk noslēgti dokumenti

1) [Attiecības starp valstīm, kam šī konvencija uzliek saistības] Starp valstīm, kam saistības uzliek gan šī konvencija, gan arī agrāks konvencijas dokuments, piemēro tikai šo konvenciju.

2) [Iespējamās attiecības ar valstīm, kam šī konvencija neuzliek saistības] Jebkura Savienības dalībvalsts, kam šī konvencija ne, var ģenerālsekretāram adresētā paziņojumā darīt zināmu, ka tās attiecībās ar katru Savienības locekli, kam saistības uzliek tikai šī konvencija, tā piemēros pēdējo dokumentu, kas tai uzliek saistības. Vienu mēnesi pēc šāda paziņojuma un līdz brīdim, kad šādu paziņojumu izdarījušajai Savienības dalībvalstij uzliek saistības šī konvencija, minētais Savienības loceklis piemēro pēdējo dokumentu, kas tam uzliek saistības attiecībās ar katru no Savienības locekļiem, kam saistības uzliek tikai šī konvencija, kamēr šie locekļi attiecībās ar pirmo minēto locekli piemēro šo konvenciju.

 

32. pants

Īpaši līgumi

Savienības locekļi patur tiesības savā starpā slēgt īpašus līgumus šķirņu aizsardzībai, ciktāl šādi līgumi nav pretrunā ar šīs konvencijas noteikumiem.

 

 

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

33. pants

Parakstīšana

Šī konvencija ir atklāta parakstīšanai katrai valstij, kas tās pieņemšanas brīdī ir Savienības locekle. Tā paliek atklāta parakstīšanai līdz 1992.gada 31.martam.

 

34. pants

Ratifikācija, pieņemšana vai apstiprinājums. Pievienošanās

1) [Valstis un noteiktas starpvaldību organizācijas]

 

a) Par šīs konvencijas pusi var kļūt jebkura valsts, kā paredzēts šajā pantā.

 

b) Par šīs konvencijas pusi var kļūt jebkura starpvaldību organizācija, kā paredzēts šajā pantā, ja

i) tās kompetencē ir jautājumi, ko regulē šī konvencija,

ii) tai ir savi likumi, kas paredz selekcionāru tiesību piešķiršanu un aizsardzību un kas uzliek saistības visās tās dalībvalstīs un

iii) tā saskaņā ar tās iekšējām procedūrām ir pienācīgi pilnvarota pievienoties šai konvencijai.

2) [Pievienošanās dokuments] Jebkura valsts, kas ir parakstījusi šo konvenciju, kļūst par šīs konvencijas pusi, iesniedzot šīs konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentu. Jebkura valsts, kas nav parakstījusi šo konvenciju, un jebkura starpvaldību organizācija kļūst par šīs konvencijas pusi, iesniedzot dokumentu par pievienošanos šai konvencijai. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentus iesniedz ģenerālsekretāram.

3) [Padomes atzinums] Jebkura valsts, kas nav Savienības dalībvalsts, un jebkura starpvaldību organizācija pirms tās pievienošanās dokumenta iesniegšanas lūdz Padomei sniegt atzinumu par tās likumu atbilstību šīs konvencijas noteikumiem. Ja lēmums, kurā ir atzinums, ir pozitīvs, var iesniegt pievienošanās instrumentu.

 

35. pants

Atrunas

1) [Princips] Ņemot vērā 2.punktu, nav atļautas nekādas atrunas no šīs konvencijas.

2) [Iespējamais izņēmums]

 

a) Neraugoties uz 3.panta 1.punkta noteikumiem, jebkurai valstij, kas brīdī, kad tā kļūst par šīs konvencijas pusi, ir 1978.gada dokumenta puse, un kas attiecībā uz viendzimuma kārtā pavairotām šķirnēm paredz aizsardzību ar rūpnieciskajām īpašumtiesībām, kas nav selekcionāra tiesības, ir tiesības turpināt to darīt, minētajām šķirnēm šo konvenciju nepiemērojot.

 

b) Jebkura valsts, kas šīs tiesības izmanto, ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumenta iesniegšanas brīdī attiecīgi dara to zināmu ģenerālsekretāram. Šī valsts jebkurā laikā var anulēt minēto paziņojumu.

 

36. pants

Paziņojumi attiecībā uz tiesību aktiem

un aizsargātajām ģintīm un sugām. Publicējamā informācija

1) [Sākotnējie paziņojumi] Deponējot šīs Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentu vai pievienošanās dokumentu šai Konvencijai, atkarībā no situācijas, katra valsts vai starpvaldību organizācija informē Ģenerālsekretāru par:

i) tās tiesību aktiem, kas regulē selekcionāru tiesības, un

ii) to augu ģinšu un sugu sarakstu, kam dienā, kad šī Konvencija kļūs tai saistoša, tā piemēros šīs Konvencijas noteikumus.

2) [Paziņojumi par grozījumiem] Katra Līgumslēdzēja Puse nekavējoties informē Ģenerālsekretāru par:

i) jebkuriem grozījumiem tiesību aktos, kas regulē selekcionāru tiesības, un

ii) jebkuru šīs Konvencijas piemērošanas attiecināšanu uz papildu augu ģintīm un sugām.

3) [Šīs informācijas publicēšana] Ģenerālsekretārs, pamatojoties uz paziņojumiem, kas saņemti no katras attiecīgās Līgumslēdzējas Puses, publicē informāciju par:

i) tiesību aktiem, kas regulē selekcionāru tiesības, un jebkuriem grozījumiem minētajos tiesību aktos, un

ii) to augu ģinšu un sugu sarakstu, kas minēts 1. punkta ii) apakšpunktā, un jebkuriem paplašinājumiem, kas minēti 2. punkta ii) apakšpunktā.

 

37. pants

Spēkā stāšanās. Agrāku dokumentu darbības izbeigšanās

1) [Sākotnējā spēkā stāšanās] Šī Konvencija stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad piecas valstis ir deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentus vai pievienošanās dokumentus, atkarībā no situācijas, ar noteikumu, ka vismaz trīs no minētajiem dokumentiem ir deponējušas valstis, kas ir 1961./1972. gada akta vai 1978. gada akta puses.

2) [Turpmāka spēkā stāšanās] Jebkurai valstij, uz kuru neattiecas 1. punkts, vai jebkurai starpvaldību organizācijai šī Konvencija kļūst saistoša vienu mēnesi pēc tam, kad tā ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprinājuma dokumentu vai pievienošanās dokumentu, atkarībā no situācijas.

3) [1978. gada akta darbības beigšanās] Nevienu pievienošanās dokumentu 1978. gada aktam nedrīkst deponēt pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās saskaņā ar 1. punktu, izņemot, ka jebkura valsts, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju (Organizācijas) Ģenerālās Asamblejas izveidoto praksi tiek uzskatīta par jaunattīstības valsti, drīkst deponēt tādu dokumentu līdz 1995. gada 31. decembrim, un jebkura cita valsts drīkst deponēt tādu dokumentu līdz 1993. gada 31. decembrim, pat ja šī Konvencija stājas spēkā pirms minētā datuma.

 

38. pants

Konvencijas pārskatīšana

1) [Konference] Šo Konvenciju var pārskatīt Savienības locekļu konference. Par šādas konferences sasaukšanu lemj Padome.

2) [Kvorums un balsu vairākums] Konferences protokoli (lēmumi) ir spēkā esoši tikai tad, ja tajā ir pārstāvēta vismaz puse Savienības dalībvalstu. Jebkura pārstrādāta varianta pieņemšanai vajag, lai konferencē piedalītos un balsotu vairākums - trīs ceturtdaļas Savienības dalībvalstu.

 

39. pants

Denonsēšana

1) [Paziņojumi] Jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju ar paziņojumu, kas adresēts Ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs nekavējoties paziņo visiem Savienības locekļiem par minētā paziņojuma saņemšanu.

2) [Agrāk pieņemti dokumenti] Paziņojumu par šīs konvencijas denonsēšanu uzskata arī par jebkura agrāk pieņemta dokumenta denonsēšanu, kurš uzliek saistības Līgumslēdzējai Pusei, kas denonsē šo konvenciju.

3) [Spēkā stāšanās datums] Denonsēšana stājas spēkā tā kalendārā gada beigās, kurš seko gadam, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

4) [Iegūtās tiesības] Denonsēšana neskar tiesības, kas iegūtas attiecībā uz šķirni atbilstīgi šai konvencijai vai kādam agrākam dokumentam pirms denonsēšanas spēkā stāšanās dienas.

 

40. pants

Esošo tiesību saglabāšana

Šī konvencija neierobežo esošās selekcionāru tiesības atbilstoši Līgumslēdzēju Pušu likumiem vai saistībā ar kādu agrāku dokumentu vai kādu līgumu, kas nav šī konvencija un kas noslēgts starp Savienības locekļiem.

 

41. pants

Konvencijas oriģināli un oficiālie teksti

1) [Oriģināls] Konvenciju paraksta vienā oriģinālā eksemplārā angļu, franču un vācu valodā. Nesaskaņu gadījumā starp dažādajiem tekstiem franču tekstam ir galvenā nozīme. Oriģinālu iesniedz ģenerālsekretāram.

2) [Oficiālie teksti] Ģenerālsekretārs pēc konsultācijām ar ieinteresētajām valdībām izveido šīs konvencijas oficiālus tekstus arābu, holandiešu, itāļu, japāņu un spāņu valodā, kā arī citās Padomes noteiktās valodās.

 

42. pants

Depozitārija funkcijas

1) [Kopiju nosūtīšana] Ģenerālsekretārs nosūta šīs konvencijas apstiprinātas kopijas visām valstīm un starpvaldību organizācijām, kas bijušas pārstāvētas diplomātiskajā konferencē, kurā šī konvencija tika pieņemta, un jebkurai citai valstij vai starpvaldību organizācijai pēc tās lūguma.

2) [Reģistrācija] Ģenerālsekretārs reģistrē šo konvenciju Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 02.12.1961.
Stājas spēkā:
 30.08.2002.
Pievienošanās:
 30.07.2002.
Pieņemšanas vieta: 
Ženēva
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 ANO Ženēvā
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 89 (2664), 13.06.2002.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
745
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva