Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

1966.gada Starptautiskā konvencija par kravas marku

Valstis - līguma puses,

 

Vēloties noteikt vienotus principus un noteikumus starptautisku reisu kuģu kravu ierobežojumiem ar nolūku nodrošināt dzīvības un īpašuma drošību atklātā jūrā;

 

Uzskatot, ka šāds rezultāts vislabāk sasniedzams, slēdzot Konvenciju;

 

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants. Vispārējie nosacījumi Konvencijas ietvaros

(1) Līguma puses nodrošinās šīs Konvencijas un tās Pielikumus, kas ir šīs Konvencijas neatņemamā daļa, nosacījumu izpildi. Katra atsauce uz šo Konvenciju ir, tajā pašā laikā, atsauce uz tās Pielikumiem.

(2) Līguma puses darīs visu iespējamo, lai īstenotu šo Konvenciju.

2.pants. Definīcijas

Šīs Konvencijas ietvaros, ja nav īpaši noteikts savādāk:

(1) "Noteikumi" nozīmē šīs Konvencijas Pielikumos iekļautos Noteikumus.

(2) "Administrācija" nozīmē tās valsts, zem kuras karoga kuģis brauc, valdību.

(3) "Apstiprināts" nozīmē Administrācijas apstiprināts.

(4) "Starptautisks reiss" nozīmē jūras reisu no valsts, uz ko šī Konvencija attiecas, uz ostu ārpus tādas valsts vai otrādi. Šajā nolūkā katra līguma puses atbildībā esošā starptautiskām attiecībām pakļautā teritorija vai katra Apvienoto Nāciju administrētā teritorija tiek uzskatīta kā atsevišķa valsts.

(5) "Zvejas kuģis" ir kuģis, ko izmanto zivju, vaļu, roņu, valzirgu vai citu jūras dzīvo resursu zvejošanai.

(6) "Jauns kuģis" nozīmē kuģi, kam ir ielikts ķīlis vai kas ir līdzīgā būvēšanas stadijā šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumā vai pēc tā katrai līguma pusei.

(7) "Esošais kuģis" nozīmē kuģi, kas nav jauns.

(8) "Garums" nozīmē 96% no pilna garuma pa ūdenslīniju, 85% augstumā no viszemākā teorētiskā sānu augstuma, kas ir mērīts no ķīļa augšējās malas, vai garums no priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij uz tās pašas ūdenslīnijas, ja tas ir lielāks. Kuģiem, kas ir būvēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnija, pa kuru tiek mērīts šis garums, ir paralēla konstruktīvajai ūdenslīnijai.

3.pants. Vispārējie nosacījumi

(1) Neviens kuģis, uz ko attiecas šī Konvencija, neiziet jūrā starptautiskā reisā pēc šīs Konvencijās spēkā stāšanās datuma, ja nav veikta tā apskate, tas nav marķēts un nodrošināts ar Starptautisko Kravas markas apliecību (1966) vai, kur pieņemams, ar Starptautisko Kravas markas izņēmuma apliecību saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem.

(2) Nekas šajā Konvencijā neliedz Administrācijai noteikt lielāku brīvsānu augstumu nekā 1.Pielikumā norādītie minimālie brīvsānu augstumi.

4.pants. Piemērošana

(1) Šī Konvencija piemērojama:

(a) kuģiem, kas ir reģistrēti valstīs, kas ir šā līguma puses;

(b) šīs Konvencijas 32.pantā norādītajās teritorijās reģistrētajiem kuģiem; un

(c) nereģistrētiem kuģiem, kas brauc zem līguma valsts karoga.

(2) Šī Konvencija attiecas uz starptautiskos reisos iesaistītiem kuģiem.

(3) 1.Pielikumā izklāstītie noteikumi īpaši attiecas uz jauniem kuģiem.

(4) Esošiem kuģiem, kas neatbilst pilnībā šīs Konvencijas I Pielikumā izklāstītajām prasībām vai kādai to daļai, ir jāatbilst vismaz zemākām prasībām, kādas Administrācija bija izvirzījusi starptautisko reisu kuģiem pirms šīs Konvencijas stāšanās spēkā; tādiem kuģiem nekādā gadījumā netiek izvirzīta prasība palielināt brīvsānu augstumu. Lai samazinātu agrāk noteikto brīvsānu augstumu, esošiem kuģiem pilnīgi jāatbilst visām šis Konvencijas prasībām.

(5) Šīs Konvencijas II Pielikuma Noteikumi ir piemērojami jauniem un esošiem kuģiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

5.pants. Izņēmumi

(1) Šī Konvencija neattiecas uz:

(a) kara kuģiem;

(b) jauniem kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem (79 pēdām);

(c) esošiem kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 150 tonnām;

(d) tirdzniecībā neiesaistītām izklaides jahtām;

(e) zvejas kuģiem.

(2) Nekas no šīs Konvencijas neattiecas uz kuģiem, kas kuģo tikai:

(a) Ziemeļamerikas Lielajos ezeros un pa Svētā Lorenca upi uz austrumiem līdz līnijai, kas novilkta no Cap de Rosiers līdz Anticosti salas Vestpointai un Anticosti salas ziemeļu pusē līdz 63¼ rietuma garuma meridiānam;

(b) Kaspijas jūrā;

(c) Pa La Platas, Paranas un Urugvajas upēm uz austrumiem līdz līnijai, kas novilkta starp Punta Norte Argentīnā un Punta del Este Urugvajā.

6.pants. Atbrīvojumi

(1) Kuģus, kuri veic starptautiskus reisus starp divām vai vairāku valstu tuvām kaimiņostām, Administrācija var atbrīvot no šīs Konvencijas nosacījumu pildīšanas šo reisu veikšanas laika periodā, ja pamatojoties uz šo reisu drošu novērtējumu un drošiem apstākļiem, valstu valdības, kurās tādas ostas atrodas, atzīst, ka šīs Konvencijas nosacījumu piemērošana šiem kuģiem nav pamatota vai lietderīga.

(2) Administrācija var atbrīvot kuģi, kam ir jaunas konstruktīvas īpašības, no jebkādu šīs Konvencijas prasību izpildes, ja to pielietošana var nopietni traucēt šādu jaunu konstruktīvu īpašību izpēti un to ieviešanu starptautiskos reisos iesaistītajos kuģos. Tomēr katram tādam kuģim ir jāatbilst drošības prasībām, kas, pēc Administrācijas uzskatiem, atbilst kuģa darba mērķim, spēj nodrošināt kuģa vispārējo drošību un ir pieņemamas valstu, ko kuģis apciemo, valdībām.

(3) Administrācija, kas piešķīrusi atbrīvojumus saskaņā ar šā panta (1) un (2) punktu sniedz par atbrīvojumu sīkas ziņas un tā iemeslus Starpvaldību Jūras Konsultatīvajai Organizācijai (turpmāk: Organizācijai), kas, savukārt, informē par to līguma puses.

(4) Administrācija var atbrīvot kuģi, kas parasti nav iesaistīts starptautiskos reisos, bet izņēmuma gadījumā veic starptautisku reisu, no jebkādu šīs Konvencijas prasību izpildes, ja tas atbilst drošības prasībām, kas, pēc Administrācijas uzskatiem, ir adekvātas reisa vajadzībām.

7.pants. Nepārvarama vara

(1) Kuģim, kam nav jāpilda šīs Konvencijas nosacījumi, tam izejot reisā, tie nav jāpilda arī novirzoties no maršruta laika apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ.

(2) Pielietojot šīs Konvencijas nosacījumus, līguma pusēm jāņem vērā visas novirzes vai kavējumi, kas ir atgadījušies slikta laika apstākļu vai nepārvaramas varas ietekmes dēļ.

8.pants. Ekvivalenti

(1) Administrācija var atļaut izmantot jebkādas iekārtas, materiālus, ierīces vai instrumentus, kā arī veikt citas izmaiņas kuģī, kas atšķirtos no šajā Konvencijā paredzētajām, ja tā, veicot pārbaudi vai citādi ir pārliecinājusies, ka šie piederumi, materiāli, ierīces vai instrumenti ir vismaz tik pat efektīvi, kā paredz šī Konvencija.

(2) Administrācija, kas ir atļāvusi izmantot iekārtas, materiālus, ierīces vai instrumentus, kā arī veikt kuģī citas izmaiņas, kas atšķiras no šajā Konvencijā paredzētajām, paziņo par to Organizācijai tālākai līguma pušu informēšanai, pievienojot ziņojumu par veiktajām pārbaudēm.

9.pants. Apstiprināšana eksperimentāliem mērķiem

(1) Nekas šajā Konvencijā netraucē Administrācijai veikt apstiprinājumus specifiskiem eksperimentāliem mērķiem attiecībā uz kuģi, uz ko šī Konvencija attiecas.

(2) Administrācija, kas ir veikusi jebkādu šādu apstiprinājumu, paziņo par to Organizācijai tālākai līguma pašu informēšanai.

10.pants. Remonts, izmaiņas un modifikācijas

(1) Kuģim, kas tiek remontēts un kurā tiek veiktas izmaiņas, modifikācijas un attiecīgi mainīts aprīkojums, ir jāatbilst vismaz tām prasībām, kādas ir agrāk piemērotas šim kuģim. Tādā gadījumā esošajam kuģim atbilst prasībām kā jaunam kuģim ne mazākā mērā kā tā ir bijis agrāk.

(2) Nopietnāka rakstura remontam, izmaiņām, modifikācijām un attiecīgām izmaiņām aprīkojumā ir jāatbilst prasībām kā pret jaunu kuģi tādā mērā, kādā Administrācija uzskata par pamatotu un praktisku.

11.pants. Zonas un rajoni

(1) Kuģim, uz ko attiecas šī Konvencija, jāatbilst prasībām, kas tiek izvirzītas pret šo kuģi II Pielikumā aprakstītās zonās un rajonos.

(2) Ostu, kas atrodas uz robežas līnijas starp divām zonām vai rajoniem, jāuzskata par piederīgu zonai vai rajonam, no kura kuģis iziet vai kurā tas ieiet.

12.pants. Iegrime

(1) Izņemot šā panta (2). un (3).punktā norādītos gadījumus, attiecīgās kravas markas uz kuģa sāniem, kas atbilst gada laikam un zonai vai rajonam, kur kuģis atrodas, nedrīkst būt iegremdētas kuģim izejot jūrā, reisa laikā vai tā ierašanās brīdī.

(2) Kuģim atrodoties saldūdenī ar blīvumu viena vienība, attiecīgā kravas marka var būt iegremdēta atbilstoši Starptautiskajā Kravas markas apliecībā (1966) norādītai saldūdens pielaidei. Ja blīvums ir citāds kā viena vienība, pielaidei jābūt proporcionālai starpībai starp 1,025 un esošo blīvumu.

(3) Ja kuģis iziet no ostas, kas atrodas upē vai iekšzemes ūdeņos, ir pieļaujama dziļāka iegremdēšana, kas atbilst degvielas un citu materiālu, ko izlietos starp izejas punktu un jūru, svaram.

13.pants. Apskate, inspekcija un marķēšana

Kuģa apskati, inspekciju un marķēšanu ar mērķi ieviest šīs Konvencijas nosacījumus vai piešķirt atbrīvojumus veic Administrācijas amatpersonas. Administrācija ir tiesīga uzticēt apskati, inspekciju un marķēšanu vai nu speciāli nozīmētiem inspektoriem vai tās atzītām organizācijām. Katrā atsevišķā gadījumā Administrācija pilnīgi garantē apskates, inspekcijas un marķēšanas pilnīgumu un efektivitāti.

14.pants. Sākotnējās un kārtējās apskates un inspekcijas

(1) Kuģis tiek pakļauts zemāk norādītām apskatēm un inspekcijām:

(a) Sākotnējai apskatei, ko veic pirms kuģis tiek nodots ekspluatācijā, iekļaujot pilnīgu tā būves un aprīkojuma inspekciju tādā apjomā, kādā uz kuģi attiecas šī Konvencija. Apskates rezultāti garantē, ka kuģa ierīces, materiāli un saistu šķērsgriezumu izmēri pilnībā atbilst šīs Konvencijas prasībām.

(b) Kārtējai apskatei Administrācijas noteiktos intervālos, kas nepārsniedz piecus gadus, kas tiek veikta, lai pārliecinātos, ka būve, ierīces, aprīkojums, materiāli un saistu šķērsgriezuma izmēri pilnībā atbilst šīs Konvencijas prasībām.

(c) Kārtējai apskatei 3 mēnešu laikā pirms vai pēc katra apliecības gadskārtējā datuma, lai pārliecinātos, ka nav veiktas nekādas izmaiņas kuģa korpusā vai virsbūvē, kas varētu ietekmēt kravas markas atrašanās vietas noteikšanas aprēķinus un pārliecinātos, ka:

(i) atveru;

(ii) margu iežogojumu;

(iii) ūdensvārtu; un

(iv) līdzekļu, lai piekļūtu apkalpes telpām,

aizsardzības piederumi un ierīces tiek uzturētas labā darba kārtībā.

(2) Šā panta (1)punkta (c) apakšpunktā minētajām kārtējām apskatēm ir jābūt apstiprinātām Starptautiskajā Kravas markas apliecībā vai Starptautiskajā Kravas markas atbrīvojuma apliecībā, kas izsniegta kuģim, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs Konvencijas 6.panta (2)punktu.

15.pants. Apstākļu uzturēšana pēc apskates

Pēc kuģa apskates, saskaņā ar 14.pantu, pabeigšanas bez Administrācijas sankcijas nedrīkst tikt veiktas nekādas izmaiņas apskates gaitā konstatēto būvju, ierīču, aprīkojuma, materiālu vai saistu šķērsgriezuma stāvoklī.

16.pants. Apliecību izsniegšana

(1) Starptautisko Kravas markas apliecību izsniedz katram kuģim, kas tika pārbaudīts un marķēts saskaņā ar šo Konvenciju.

(2) Starptautisko Kravas markas atbrīvojuma apliecību izsniedz kuģim, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 6.panta (2) vai (4) punktu.

(3) Šādas apliecības izsniedz Administrācija vai tās attiecīgi pilnvarota persona vai organizācija. Katrā gadījumā Administrācija uzņemas pilnu atbildību par apliecību.

(4) Neskatoties uz jebkuriem citiem šīs Konvencijas nosacījumiem, šīs Konvencijas spēkā stāšanās laikā attiecībā uz valsti, zem kuras karoga kuģis brauc, jebkura spēkā esošā starptautiskās kravas markas apliecība paliek derīga vēl divus gadus vai līdz tās derīguma termiņa beigām, skatoties, kurš iestājas ātrāk. Pēc tam nepieciešama Starptautiskā Kravas markas apliecība (1966).

17.pants. Citas valsts izsniegtās apliecības

(1) Dalībvalsts var, pēc citas dalībvalsts lūguma, ierosināt veikt kuģa apskati un, būdama pārliecināta, ka kuģis atbilst šīs Konvencijas prasībām, izsniegt vai sankcionēt Starptautiskās Kravas markas apliecības (1966) izsniegšanu tādam kuģim saskaņā ar šo Konvenciju.

(2) Apliecības kopiju, apskates ziņojuma, ko izmantoja brīvsānu augstuma aprēķiniem, kopiju un aprēķinu kopiju cik ātri iespējams nosūta prasītāja valstij.

(3) Tādā veidā izsniegtai apliecībai jāsatur paziņojums, ka apliecība izsniegta pēc valsts, zem kuras karoga kuģis brauc vai brauks, lūguma un tai ir tāds pats spēks un atzīšanas pakāpe, kā apliecībai, kas izsniegta saskaņā ar 16.pantu.

(4) (4) Starptautiskā Kravas markas apliecība (1966) nevar tikt izsniegta kuģim, kas brauc zem tādas valsts karoga, kas nav šīs Konvencijas dalībvalsts.

18.pants Apliecību veidlapas

(1) Apliecībām jābūt izsniedzēja valsts oficiālajā valodā vai valodās. Ja lietotā valoda nav ne angļu, ne franču, jābūt teksta tulkojumam vienā no šīm valodām.

(2) Apliecību veidlapām jāatbilst III Pielikumā dotajiem paraugiem. Katras apliecības parauga drukātajai daļai jābūt precīzi atveidotai jebkurā izsniegtajā apliecībā un jebkurās tās kopijās.

19.pants. Apliecības derīguma termiņš

(1) Starptautisko Kravas markas apliecību (1966) izsniedz uz Administrācijas noteiktu laika periodu, kas nepārsniedz piecus gadus, sākot ar izsniegšanas datumu.

(2) Ja pēc kārtējās apskates, kā norādīts 14.panta (1) punkta (b) apakšpunktā, kuģim nevar izsniegt jaunu apliecību pirms oriģinālās apliecības derīguma termiņa izbeigšanas, apskati veikušā persona vai organizācija drīkst pagarināt oriģinālo apliecību uz laiku, ne ilgāku par pieciem mēnešiem. Pagarinājums jāapstiprina apliecībā un to var piešķirt, tikai tad, ja nav veiktas nekādas izmaiņas būvē, ierīcēs, aprīkojumā, materiālos un saistu šķērsgriezumu izmēros, kas var ietekmēt kuģa brīvsānu augstumu.

(3) Administrācijai jāanulē Starptautisko Kravas markas apliecību (1966), ja eksistē kaut viens no šādiem nosacījumiem:

(a) ja veiktas izmaiņas kuģa korpusa vai virsbūves materiālos, kas nosaka nepieciešamību piešķirt palielinātu brīvsānu augstumu;

(b) ja 14.panta 1.punkta (c)apakšpunktā minētais aprīkojums un ierīces netiek uzturētas labā stāvoklī;

(c) apliecība nav apstiprināta, lai parādītu, ka kuģis ir bijis attiecīgi pārbaudīts saskaņā ar 14.panta 1.punkta (c) apakšpunkta nosacījumiem;

(d) ja kuģa konstrukcijas izturība ir samazināta līdz tādai pakāpei, ka kuģis ir kļuvis nedrošs.

(4) (a) Administrācijas izsniegtās Starptautiskās Kravas markas atbrīvojuma apliecības, kas tika izsniegta kuģim, uz kuru attiecināmi 6.panta (2) punktā minētie atbrīvojumi, derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt 5 gadus kopš izsniegšanas datuma. Šādas apliecības atjaunošanas, apstiprināšanas un anulēšanas procedūras ir līdzīgas šajā pantā noteiktajām procedūrām, kādas attiecas uz Starptautisko Kravas markas apliecību.

(b) Kuģim, attiecībā uz kuru ir piemērojami 6.panta (4)punktā minētie atbrīvojumi, izsniegtās Starptautiskās Kravas markas atbrīvojuma apliecības derīguma termiņš tiek noteikts tikai vienam reisam, kuram tā ir izsniegta.

(5) Administrācijas izsniegtās apliecības derīgums beidzas, kuģim tiekot pārreģistrētam zem citas valsts karoga.

20.pants. Apliecības atzīšana

Dalībvalsts izsniegtās apliecības, saskaņā ar šo Konvenciju, atzīst citas dalībvalstis un visos šīs Konvencijas darbības aspektos tiek pielīdzinātas pašu izsniegtajām apliecībām.

21.pants. Kontrole

(1) Kuģi, kam, saskaņā ar 16.pantu un 17.pantu ir izsniegta apliecība, atrodoties citu dalībvalstu ostās, ir pakļauti šo valstu attiecīgi pilnvaroto amatpersonu kontrolei. Dalībvalstis garantē šādas kontroles pamatotību un praktiskumu ar nolūku pārliecināties, ka uz borta ir saskaņā ar šīs Konvencijas prasībām izsniegtā derīgā apliecība. Ja uz kuģa borta ir Starptautiskā Kravas markas apliecība (1966), šāda kontrole tiek ierobežota, lai noteiktu, vai:

(a) kuģa krava nepārsniedz apliecībā atļauto daudzumu;

(b) kuģa kravas markas atrašanās atbilst apliecībā norādītai; un

(c) vai materiālu ziņā attiecībā, uz 19.panta (3) punkta (a) un (b) apakšpunktos minēto, kuģis nav tā izmainīts, ka tas nepārprotami nav derīgs iziešanai jūrā, neapdraudot cilvēka dzīvību.

Ja uz kuģa borta ir Starptautiskā Kravas markas atbrīvojuma apliecība, šāda kontrole tiek ierobežota, lai noteiktu, ka tiek izpildītas visas šajā apliecībā noteiktās prasības.

(2) Ja šāda kontrole tiek veikta saskaņā ar šā panta (1)punkta (c)apakšpunktu, to veic tikai tādā apjomā, lai garantētu, ka kuģis neizies jūrā tik ilgi, kamēr netiek novērsti draudi pasažieriem vai apkalpei.

(3) Ja saskaņā ar šo pantu esošās kontroles rezultātā noskaidrojas, ka ir nepieciešama jebkāda veida iejaukšanās, kontroli veikušā amatpersona nekavējoties rakstiski paziņo par šādu lēmumu tās valsts, zem kuras karoga kuģis brauc, konsulātam vai diplomātiskam pārstāvim, norādot visus apstākļus, kas ir padarījuši šādu iejaukšanos par nepieciešamu.

22.pants. Privilēģijas

Neviens kuģis nedrīkst pretendēt uz šajā Konvencijā paredzētajām privilēģijām savā labā, ja tam nav saskaņā ar šo Konvenciju izsniegtas derīgas apliecības.

23.pants. Negadījumi

(1) Katra administrācija apņemas izmeklēt jebkurus negadījumus ar kuģiem, par ko tā ir atbildīga un kas ir pakļauti šīs Konvencijas nosacījumiem, ja tā uzskata, ka šāda izmeklēšana var palīdzēt noskaidrot, kādas izmaiņas Konvencijā varētu būt vēlamas.

(2) Katra dalībvalsts apņemas nodot Organizācijai piemērotu informāciju par šādas izmeklēšanas rezultātiem. Savos ziņojumos vai rekomendācijās, kas balstās uz šo informāciju, Organizācija neatklāj kuģa identitāti vai pavalstniecību, ne arī kaut kādā veidā uzliek vai netieši norāda uz kuģa vai personas atbildību.

24.pants. Agrākie līgumi un konvencijas

(1) Visi citi līgumi, konvencijas un vienošanās par kravas marku jautājumiem, kas šobrīd ir spēkā starp šīs Konvencijas dalībvalstīm, paliek pilnā spēkā attiecībā uz:

(a) kuģiem, uz kuriem šī Konvencija neattiecas; un

(b) kuģiem, uz kuriem šī Konvencija attiecas, bet attiecībā uz lietām, ko tās nosacījumi neparedz.

(2) Tomēr, attiecībā uz nosacījumiem šajos līgumos, konvencijās un vienošanās, kas ir pretrunā ar šo Konvenciju, šīs Konvencijas nosacījumiem ir priekšroka.

25.pants. Ar līgumiem noteiktie īpašie nosacījumi

Ja saskaņā ar šo Konvenciju starp visām vai dažām dalībvalstīm tiek noslēgtas vienošanās par kādiem īpašiem nosacījumiem, šādi nosacījumi tiek darīti zināmi Organizācijai tālākai ziņošanai dalībvalstīm.

26.pants. Informācijas izplatīšana

(1) Dalībvalstis apņemas paziņot un deponēt Organizācijai:

(a) pietiekamu daudzumu apliecību, kas izdotas saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem, paraugus, tālākai izplatīšanai dalībvalstīs;

(b) likumu, dekrētu, rīkojumu, noteikumu un citu dokumentu, kas ir izplatīti dažādos jautājumos šīs Konvencijas ietvaros, tekstus;

(c) nevalstisko aģentūru, kas ir pilnvarotas darboties Administrācijas vārdā kravas marku jautājumos, sarakstu tālākai izplatīšanai dalībvalstīs.

(2) Katra dalībvalsts piekrīt darīt pieejamus tās spēkā esošus standartus citai dalībvalstij pēc tās lūguma.

27.pants. Parakstīšana, atzīšana un pievienošanās

(1) Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai trīs mēnešus no 1966.gada 5.aprīļa, un pēc tam ir atvērta pievienošanās procesam. Par šīs Konvencijas pusēm var kļūt ANO dalībvalstis, vai jebkura no specializētām aģentūrām, vai Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra vai Starptautiskās tiesas dalībvalstis:

(a) parakstot neatrunājot atzīšanu;

(b) parakstot, atrunājot atzīšanu ar sekojošu pievienošanos; vai

(c) pievienojoties.

(2) Atzīšanu vai pievienošanos īsteno, deponējot atzīšanas vai pievienošanās dokumentu Organizācijai, kas par katru jaunu atzīšanu vai pievienošanos un deponēšanas datumu informē visas valstis, kas ir šo Konvenciju parakstījušas vai tai pievienojušās.

28.pants. Stāšanās spēkā

(1) Konvencija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc datuma, kad vismaz piecpadsmit valstis, ieskaitot septiņas ar ne mazāk kā vienu miljonu tonnu tirdzniecības flotes bruto tilpību būs parakstījušas šo Konvenciju saskaņā ar 27.pantu, bez atrunas par atzīšanu vai deponētu dokumentu atzīšanu vai pievienošanos. Organizācija paziņo visām valstīm, kas ir parakstījušas vai pievienojušās šai Konvencijai, par tās spēkā stāšanās datumu.

(2) Valstīm, kas ir deponējušas šīs Konvencijas atzīšanas vai pievienošanās dokumentu šā panta (1)punktā minēto divpadsmit mēnešu laikā, atzīšana vai pievienošanās stājas spēkā datumā, kad stājas spēkā šī Konvencija vai trīs mēnešus pēc pievienošanās vai atzīšanas dokumenta deponēšanas datuma, atkarībā no tā, kurš ir vēlākais datums.

(3) Valstīm, kas ir deponējušas dokumentu par šīs Konvencijas atzīšanu vai pievienošanās tai pēc Konvencijas spēkā stāšanās datuma, šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc dokumenta deponēšanas datuma.

(4) Pēc datuma, kad ir pabeigtas visas procedūras, lai pieņemtu Konvencijas grozījumu, vai visi nepieciešamie atzinumi, saskaņā ar 29.panta (2) punkta (b) apakšpunktu ir saņemti kā vienprātīga vienošanās, katrs deponētais atzīšanas vai pievienošanās dokuments tiek uzskatīts par piekrišanu Konvencijas grozījumam.

29.pants. Grozījumi

(1) Šo Konvenciju var grozīt pēc dalībvalsts priekšlikuma saskaņā ar jebkuru no šajā pantā minētajām procedūrām.

(2) Grozījums pēc vienbalsīgas atzīšanas:

(a) Pēc dalībvalsts lūguma Organizācija informē visas dalībvalstis par tās ierosināto grozījumu, lai dalībvalstis varētu to izskatīt ar nolūku vienbalsīgi atzīt.

(b) Katrs grozījums stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc datuma, kad to ir atzinušas visas dalībvalstis, ja vien dalībvalstis nevienojas par agrāku datumu. Ja dalībvalsts nav paziņojusi Organizācijai par grozījuma atzīšanu vai noraidīšanu trīs gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par grozījumu, tiek uzskatīts, ka šī valsts šo grozījumu ir akceptējusi.

(c) Katrs ierosinātais grozījums uzskatāms par noraidītu, ja tas nav atzīts trīs gadu laikā kopš Organizācija ir par to paziņojusi dalībvalstīm saskaņā ar šā punkta (b) apakšpunktu.

(3) Grozījums pēc izskatīšanas Organizācijā:

(a) Pēc dalībvalsts lūguma katru tās ierosināto Konvencijas grozījumu izskata Organizācijā. Ja to pieņem ar klātesošo dalībvalstu divu trešdaļu vairākumu, balsojot Organizācijas Jūras drošības komitejā, tāds grozījums tiek izziņots visiem Organizācijas locekļiem un dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms tā izskatīšanas Organizācijas Asamblejā.

(b) Ja grozījumu pieņem ar Asamblejā klātesošo un balsojošo divu trešdaļu vairākumu, Organizācija to izplata visām dalībvalstīm atzīšanai.

(c) Tāds grozījums stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc datuma, kad to atzīst divas trešdaļas dalībvalstu. Grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām dalībvalstīm, izņemot tās, kuras pirms tā stāšanās spēkā ir paziņojušas, ka šo grozījumu neatzīst.

(d) Asambleja ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo, ieskaitot divas trešdaļas Jūras drošības komitejā pārstāvēto valstu, kas piedalās arī Asamblejā un balso, var grozījuma pieņemšanas laikā izvirzīt apņēmību, ka, grozījumam esot nopietnam, katra dalībvalsts, kas paziņo par (c) apakšpunktā minēto neatzīšanu un kas neatzīst grozījumu divpadsmit mēnešu laikā kopš tā spēkā stāšanās brīža, pārstāj būt šīs Konvencijas puse šim laika periodam beidzoties. Šāda apņēmība pakļauta šīs Konvencijas divu trešdaļu dalībvalstu iepriekšējam akceptam.

(e) Nekas šajā punktā neattur dalībvalstij, kas ir ierosinājusi grozījumu šajā Konvencijā saskaņā ar šo punktu, no jebkurā laikā spertiem alternatīviem soļiem, kurus tā uzskata par vēlamiem saskaņā ar šā panta (2) un (4) punktu.

(4) Konferences izdarītie grozījumi labojumi:

(a) Pēc dalībvalsts lūguma, kam piekritušas vismaz viena trešdaļa no citām dalībvalstīm, Organizācija var sasaukt valdību Konferenci, lai izvērtētu labojumus šajā Konvencijā.

(b) Ja grozījumu pieņem ar Konferencē klātesošo un balsojošo divu trešdaļu dalībvalstu vairākumu, Organizācija to izplata visām dalībvalstīm atzīšanai.

(c) Tāds grozījums stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc datuma, kad to atzinušas divas trešdaļas dalībvalstu. Grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām dalībvalstīm, izņemot tās, kuras pirms tā stāšanās spēkā ir paziņojušas, ka šo grozījumu neatzīst.

(d) Konference, kas sasaukta saskaņā ar šā apakšpunkta (a) punktu, ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo vairākumu, var grozījuma pieņemšanas laikā izvirzīt priekšlikumu, ka, grozījumam esot nopietnam, katra dalībvalsts, kas paziņo par (c) apakšpunktā minēto neatzīšanu un kas neatzīst grozījumu divpadsmit mēnešu laikā kopš tā spēkā stāšanās brīža, pārstāj būt šis Konvencijas dalībvalsts šim laika periodam beidzoties.

(5) Visi, saskaņā ar šo pantu, šajā Konvencijā izdarītie grozījumi, kas skar kuģu būvi, ir attiecināmi tikai uz tiem kuģiem, kuriem grozījuma spēkā stāšanās datumā vai pēc tā, ir ielikts ķīlis vai kuri ir tādā pašā būvniecības stadijā.

(6) Organizācija informē visas dalībvalstis par jebkuriem grozījumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, kā arī par datumu, kad katrs šāds grozījums stājas spēkā.

(7) Katru, sakarā ar šo pantu, izdarīto atzīšanu vai paziņojumu rakstveidā nosūta Organizācijai, kas paziņo visām dalībvalstīm par atzīšanas vai paziņojuma saņemšanu.

30.pants. Denonsēšana

(1) Šo Konvenciju var denonsēt jebkura dalībvalsts jebkurā laikā pēc pieciem gadiem no tās spēkā stāšanās brīža šajā dalībvalstī.

(2) Denonsēšanu veic, paziņojot par to rakstveidā Organizācijai, kas informē citas dalībvalstis par tādas denonsēšanas saņemšanu un tās saņemšanas datumu.

(3) Denonsēšana stājas spēkā gada laikā vai ilgākā laika posmā, ja tā ir noteikts paziņojumā, pēc tās saņemšanas Organizācijā.

31.pants. Apturēšana

(1) Naidīgas darbības gadījumā vai citos ārkārtējos apstākļos, kas skar kādas dalībvalsts vitālas intereses, tās valdība var apturēt visas vai kādas šīs Konvencijas daļas darbību. Tāda dalībvalsts nekavējoši informē Organizāciju par jebkuru šādu apturēšanu.

(2) Šāda apturēšana neatņem citām dalībvalstīm tiesības kontrolēt, saskaņā ar šo Konvenciju, Konvencijas darbību apturētājas valsts kuģus, ja tie ienāk citu dalībvalstu ostās.

(3) Apturētāja valsts var jebkurā brīdi atcelt Konvencijas darbības apturēšanu, nekavējoties paziņojot par to Organizācijai.

(4) Organizācija paziņo visām dalībvalstīm par Konvencijas darbības apturēšanu vai apturēšanas pārtraukšanu saskaņā ar šo pantu.

32.pants. Teritorijas

(1) (a) Apvienoto Nāciju Organizācija, gadījumā ja kāda teritorija ir tās administratīvajā pārvaldē, vai dalībvalsts, kas ir atbildīga par kādas teritorijas starptautiskajām attiecībām, cik vien ātri iespējams konsultējas ar šo teritoriju ar nolūku attiecināt Konvenciju uz šo teritoriju, un var jebkurā laikā rakstveidā paziņot Organizācijai, ka Konvencijas darbība ir turpmāk attiecināma arī uz šo teritoriju.

(b) Šī Konvencija, sākot ar paziņojuma saņemšanas datumu vai ar kādu citu paziņojumā noteikto datumu, tiek attiecināta uz paziņojumā norādīto teritoriju.

(2) (a) Apvienoto Nāciju Organizācija vai jebkura dalībvalsts, kas, saskaņā ar šā panta (1) punkta (a) apakšpunktu ir paziņojusi par kādas teritorijas pievienošanos šai Konvencijai, pēc piecu gadu perioda izbeigšanas no teritorijas pievienošanās Konvencijai datuma, var jebkurā laikā rakstveidā paziņot Organizācijai, ka turpmāk Konvencija neattiecas uz paziņojumā norādīto teritoriju.

(b) Šīs Konvencijas darbība jebkurā no paziņojumā norādītajām teritorijām tiek pārtraukta gada laikā vai kādā ilgākā paziņojumā noteiktajā laika posmā, sākot ar datumu, kad paziņojums saņemts Organizācijā.

(3) Organizācija izformē visas dalībvalstis par Konvencijas darbības paplašināšanos uz jebkurām teritorijām, kā norādīts šā panta (1) punktā un tās darbības pārtraukšanu, kā norādīts (2)punktā, katrā atsevišķā gadījumā paziņojot datumu, ar kuru beidzas vai beigsies Konvencijas darbība.

33.pants. Reģistrēšana

(1) Šī Konvencija tiek deponēta Organizācijā un Organizācijas Ģenerālsekretārs nosūta trīs šīs Konvencijas apstiprinātas kopijas visām parakstītājām valstīm un visām valstīm, kas pievienojušās šai Konvencijai.

(2) Tiklīdz šī Konvencija stājas spēkā, tā tiek reģistrēta Organizācijā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 102.pantu.

34.pants. Valodas

Konvencija sastādīta vienā eksemplārā angļu un franču valodās, abi teksti ir pilnīgi autentiski. Oficiālie tulkojumi krievu un spāņu valodās tiek sagatavoti un deponēti kopā ar parakstīto oriģinālu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies savu valdību šim nolūkam pilnvarotie pārstāvji, parakstījuši šo Konvenciju.

Parakstīts Londonā, 1966.gada aprīļa piektajā dienā.

 

 

1.pielikums

Noteikumi kravas markas noteikšanai

1.daļa. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

Noteikumi paredz, ka kravas īpašības un tās nokraušanas veidi, balasts, utt. nodrošina pietiekošu kuģa stabilitāti un ļauj izvairīties no būves pārlieku sprieguma.

Noteikumi arī paredz, ka tādos gadījumos, kad pastāv starptautiskās prasības stabilitātei vai sadalījumam, šie noteikumi tām atbilst.

1.noteikums. Korpusa stiprība

Administrācijai jābūt pārliecinātai, ja korpusa vispārējā konstruktīvā stiprība ir pietiekoša iegrimei, kas atbilst noteiktam brīvsānu augstumam. Tiek uzskatīts, ka saskaņā ar Administrācijas atzīto klasifikāciju sabiedrību prasībām būvētiem un uzturētiem kuģiem ir atbilstoša stiprība.

2.noteikums. Piemērošana

(1) Kuģiem ar mehānisku dzinēju vai lihteriem, baržām vai kuģiem bez patstāvīga dzinēja brīvsānu augstumu nosaka saskaņā ar šā Pielikuma noteikumiem no 1. līdz 40. ieskaitot.

(2) Kuģiem, kas uz klāja pārvadā kokmateriālus, bez brīvsānu augstumiem, kas noteikti saskaņā ar šā noteikuma (1) punktu var tikt noteikti kokmateriālu brīvsānu augstumi saskaņā ar šā Pielikuma noteikumiem no 41. līdz 45. ieskaitot.

(3) Kuģiem, kuriem buras ir vienīgais vai papildus dzinējspēks, un velkoņiem brīvsānu augstumus nosaka saskaņā ar šā Pielikuma noteikumiem no 1. līdz 40. ieskaitot. Par šādu papildus brīvsānu augstumu nepieciešamību lemj Administrācija.

(4) Koka kuģiem vai jauktas konstrukcijas kuģiem, kā arī no citiem Administrācijas atļautiem materiāliem vai kuģiem ar citām konstrukcijas īpatnībām, kas padara šā Pielikuma nosacījumu piemērošanu nepamatotu vai nepraktisku, brīvsānu augstumus nosaka Administrācija.

(5) Šā Pielikuma noteikumus no 10. līdz 26. ieskaitot piemēro katram kuģim, kuram tiek noteikti minimālais brīvsānu augstums. Šo prasību mīkstinājumi ir pieļaujami kuģiem, kuriem tiek noteikti minimumu pārsniedzoši brīvsānu augstumi, ja Administrāciju apmierina kuģa drošības stāvoklis.

3.noteikums. Pielikumos lietoto terminu definīcijas

(1) Garums. Garums (L) nozīmē 96% no pilna garuma, kas tiek mērīts pa ūdenslīniju, pie iegrimes 85% no vismazākā teorētiskā sānu augstuma, kas ir mērīts no ķīļa augšējās malas vai garums no priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij un tās pašas ūdenslīnijas, ja tas ir lielāks. Kuģiem, kas ir būvēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnija, pa kuru šis garums tiek mērīts, ir paralēla konstruktīvajai ūdenslīnijai.

 

(2) Perpendikuli. Par kuģa priekšgala un pakaļgala perpendikuliem uzskata perpendikulus, kas atrodas garuma (L) priekšgalā un pakaļgalā. Priekšējais perpendikuls sakrīt ar priekšvadņa ārējo malu uz ūdenslīnijas, pa kuru mēra garumu.

(3) Vidusdaļa. Kuģa vidusdaļa ir garuma (L) viduspunkts.

(4) Platums. Ja nav noteikts citādi, platums (B) ir kuģa maksimālais platums, kas tiek mērīts starp teorētiskā rasējuma brangām kuģa vidusdaļā uz kuģa ar metāla apšuvumu un starp kuģa korpusa ārējām malām uz kuģa ar apšuvumu no jebkāda cita materiāla.

 

(5) Teorētiskais sānu augstums.

(a) Teorētiskais sānu augstums ir vertikālais attālums, kas mērīts no ķīļa augšējās malas līdz brīvsānu klāja šķērssijas augšējai malai kuģa sānos. Koka kuģiem vai kuģiem no jauktiem materiāliem šo attālumu mēra no ķīļa ierievja apakšējās malas. Gadījumos, kad vidusdaļas šķērsgriezuma apakšējā daļa ir ieliekta vai kur ir palielināta biezuma apšuvuma joslas, šo attālumu mēra no plakanās daļas turpinājuma līnijas, uz iekšpusi, krustpunkta ar ķīļa sānu plakni.

(b) Kuģiem ar noapaļotu borta savienojumu ar klāju teorētisko sānu augstumu mēra līdz klāja un sānu apšuvuma teorētisko līniju krustpunktam, līnijas pagarinot tā, it kā savienojums būtu leņķveida.

(c) Ja brīvsānu klājs ir ar pakāpienu un paaugstinātā daļa atrodas virs punkta, no kura nosaka teorētisko augstumu, teorētisko augstumu mēra līdz norādes līnijai, kas iet no klāja apakšējās daļas paralēli paaugstinātai daļai.

 

(6) Brīvsānu augstums (D).

(a) Brīvsānu augstums (D) ir teorētiskais sānu augstums kuģa vidusdaļā, plus sānu klāja kalsiņa biezums, ja tāds ir, plus

 

2.GIF (8733 bytes)

(8) Brīvsānu augstums. Noteiktais brīvsānu augstums ir pa vertikāli nomērīts attālums, kuru mēra kuģa vidusdaļā no klāja līnijas augšējās malas līdz attiecīgās kravas markas augšējai malai.

 

(9) Brīvsānu klājs. Brīvsānu klājs parasti ir pats augstākais nepārtrauktais klājs, kas ir atklāts laika apstākļu un jūras iedarbībai un kas ir aprīkots ar pastāvīgiem līdzekļiem visu atvērumu aizvēršanai nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā, un zem kura visi atvērumi kuģa sānos ir aprīkoti ar pastāvīgiem ūdensnecaurlaidīgiem aizvēršanas līdzekļiem. Kuģiem ar pārtrauktu brīvsānu klāju, par brīvsānu klāju uzskata zemāko atklātā klāja kontūru un tās turpinājumu paralēli augšējai klāja daļai. Pēc īpašnieka uzskatiem un Administrācijas apstiprinājuma zemāks klājs var tikt izmantots kā brīvsānu klājs, ja tas ir nepārtraukts un pastāvīgs klājs visā kuģa platumā un garumā uz kuģa priekšgalu un pakaļgalu, vismaz starp mašīntelpām un pīķa starpsienām. Ja šim zemākam klājam ir pakāpiens, par brīvsānu klāju tiek uzskatīta klāja zemākā kontūra un tās turpinājums paralēli klāja augšējai daļai. Ja zemākais klājs ir noteikts kā brīvsānu klājs, to korpusa daļu, kas atrodas virs brīvsānu klāja, uzskata par virsbūvi attiecībā uz brīvsānu klāja noteikšanu un aprēķiniem. Tieši no šā klāja aprēķina brīvsānu augstumu.

 

(10) Virsbūve.

(a) Virsbūve ir klāja būve uz brīvsānu klāja, kas sniedzas no viena kuģa sāna līdz otram vai kuras sānu apšuvums atrodas uz iekšpusi no kuģa sāniem attālumā ne vairāk kā 4 % no kuģa platuma (B) . Paaugstināts kvarterklājs ir uzskatāms par virsbūvi.

(b) Slēgta virsbūve ir virsbūve ar:

(i) efektīvas konstrukcijas starpsienām;

(ii) iekļūšanas atverēm, ja tādas ir starpsienās, kas ir aprīkotas ar durvīm, atbilstoši 12.noteikuma prasībām;

(iii) citām atverēm virsbūves sānos vai galos ar izturīgiem, no laika apstākļiem pasargājošiem aizvēršanas līdzekļiem.

Komandtiltu vai pūpi nevar uzskatīt par slēgtu, izņemot gadījumu, ja apkalpei ir nodrošināta piekļūšana mašīntelpām vai citām darba telpām, kas atrodas šajās virsbūvēs, ar alternatīviem līdzekļiem jebkurā laikā, kad ir aizvērtas starpsienu atveres.

(c) Virsbūves augstums ir mazākais augstums, kas mērīts sānos vertikāli no virsbūves klāja sijas augšējās malas līdz brīvsānu klāja sijas augšējai malai.

(d) Virsbūves garums (S) ir tās virsbūves daļas vidējais garums, kas atrodas garuma (L) robežās.

(11) Vienlīmeņa klāja kuģis. Vienlīmeņa klāja kuģis ir kuģis bez virsbūves uz brīvsānu klāja.

(12) Šļakatnecaurlaidīgs. Šļakatnecaurlaidīgs nozīmē, ka pie jebkādiem laika apstākļiem jūrā, ūdens netiks kuģa iekšpusē.

4.noteikums. Klāja līnija

Klāja līnija ir 300 milimetru (12 collas) gara un 25 milimetru (1 collu) plata horizontāla līnija. To novelk kuģa vidusdaļā uz katriem sāniem, un tās augšējā mala parasti šķērso punktu, kurā brīvsānu klāja augšējās virsmas turpinājums uz ārpusi šķērso apšuvuma ārējo virsmu (skat. 1.zīm.) pie nosacījuma, ka klāja līnija var tikt izvietota ar atsauci uz citu fiksētu punktu uz kuģa, ja brīvsānu augstums tiek attiecīgi labots. Norādes punkta atrašanās vieta un brīvsānu klāja identifikācija jebkurā gadījumā tiek norādīta Starptautiskajā kravas markas apliecībā (1966).

1ZIM COPY.GIF (15639 bytes)

1.zīmējums

5.noteikums. Kravas marka

Kravas marka ir riņķa līnija ar ārējo diametru 300 milimetri (12 collas) un ar līnijas platumu 25 milimetri (1 colla), ko šķērso 450 milimetru (18 collas) gara un 25 milimetrus (1 collu) plata horizontāla līnija, kuras augšējā mala šķērso riņķa līnijas centru. Riņķa līnijas centru jāizvieto kuģa vidusdaļā, attālumā, kas ir vienāds ar vasaras brīvsānu augstumu, ko mēra vertikāli no klāja līnijas augšējās malas (skat. 2.zīm.)

 

2ZIM COPY.GIF (37025 bytes)

 

2. zīmējums

6.noteikums. Līnijas, ko lieto kopā ar kravas marku

(1) Līnijas, kas norāda kravas līniju saskaņā ar šiem noteikumiem ir 230 milimetru (9 collas) garas un 25 milimetrus (1 collu) platas, horizontālas līnijas, kas, ja nav īpaši norādīts citādāk, sniedzas uz kuģa priekšgalu taisnā leņķī no vertikālas 25 milimetrus (1 collu) platas līnijas, kas ir novilkta 540 milimetru (21 collu) attālumā no riņķa centra uz priekšgalu (skat. 2.zīm.).

(2) Izmanto šādas kravas līnijas:

(a) Vasaras kravas līnija, ko norāda caur riņķa līnijas centru novilktās līnijas augšējā mala un arī līnija, kas ir apzīmēta ar burtu S.

(b) Ziemas kravas līnija, ko norāda ar burtu W apzīmētās līnijas augšējā mala.

(c) Ziemas Ziemeļu Atlantijas kravas līnija, ko norāda ar burtiem WNA apzīmētās līnijas augšējā mala.

(d) Tropiskā kravas līnijas, ko norāda ar burtu T apzīmētās līnijas augšējā mala.

(e) Vasaras saldūdens kravas līnija, ko norāda ar burtu F apzīmētās līnijas augšējā mala. Vasaras saldūdens kravas līnija tiek novilkta uz aizmuguri no vertikālās līnijas. Vasaras saldūdens kravas līnijai, atšķirība no vasaras kravas līnijas, ir pielaide kravas iekraušanai kuģī saldūdenī salīdzinājumā ar citām kravas līnijām.

(f) Tropiskā saldūdens līnija, ko norāda ar TF burtiem apzīmētās līnijas augšējā mala, kas novilkta uz aizmuguri no vertikālās līnijas.

(3) Ja saskaņā ar šiem Noteikumiem tiek noteikts brīvsānu augstums kokmateriālu pārvadāšanai, kokmateriālu kravas līnijas tiek marķētas papildus parastajām kravas līnijām. Šīs ir horizontālas, 230 milimetru (9 collas) garas un 25 milimetrus (1 collu) platas līnijas, kas, ja nav īpaši norādīts citādāk, tiek novilktas uz aizmuguri taisnā leņķī pret 25 milimetrus (1 collu) platu vertikālu līniju, kas ir novilkta 540 milimetru (21 collu) attālumā no apļa centra uz aizmuguri (skat. 3.zīm.).

(4) Izmanto šādas kokmateriālu kravas līnijas:

(a) Vasaras kokmateriālu kravas līnijas, ko norāda ar burtiem LS apzīmētās līnijas augšējā mala.

(b) Ziemas kravas līnija, ko norāda ar burtiem LW apzīmētās līnijas augšējā mala.

(c) Ziemas Ziemeļu Atlantijas kokmateriālu kravas līnija, ko norāda ar burtiem LWNA apzīmētās līnijas augšējā mala.

(d) Tropiskā kokmateriālu kravas līnijas, ko norāda ar burtu LT apzīmētās līnijas augšējā mala.

(e) Vasaras saldūdens kokmateriālu kravas līnija vasarā, ko norāda ar burtu LF apzīmētās līnijas augšējā mala un tā tiek novilkta vertikālās līnijas priekšā. Vasaras saldūdens kokmateriālu kravas līnijai, atšķirība no vasaras kokmateriālu kravas līnijas, ir pielaide kravas iekraušanai saldūdenī salīdzinājumā ar citām kravas līnijām.

(f) Tropiskā saldūdens kokmateriālu līnija, ko norāda ar LTF burtiem apzīmētās līnijas augšējā mala, kas novilkta vertikālās līnijas priekšā.

(5) Gadījumā, ja kuģa īpašības vai kuģa kalpošanas īpatnības vai navigācijas ierobežojumi padara sezonas līnijas par nepiemērojamām, tās var neizmantot.

(6) Gadījumā, ja kuģim noteiktais brīvsānu augstums ir lielāks par minimālajiem, un kravas līnija ir novilkta atbilstoši vai zemāk par zemāko sezonas līniju, kas noteikta pie minimālā brīvsānu augstuma, saskaņā ar šo Konvenciju, jānovelk tikai saldūdens kravas līnija.

(7) Burukuģiem marķē tikai saldūdens kravas līniju un ziemas Ziemeļu Atlantijas kravas līnijas (skat. 4.zīm.)

(8) Ja ziemas Ziemeļu Atlantijas kravas līnija un ziemas kravas līnija ir identiskas attiecībā uz to pašu vertikālo līniju, kravas līniju apzīmē ar burtu W.

(9) Papildus kravas līnijas, ko pieprasa citas spēkā esošās starptautiskās konvencijas var tikt marķētas taisnā leņķī pret šā noteikuma (1) punktā norādīto vertikālo līniju un aiz tās.

3ZIM COPY.GIF (17458 bytes)

3. zīmējums

4ZIM COPY.GIF (26329 bytes)

4. zīmējums

7.noteikums. Noteicošās iestādes marka

Iestādes, kas ir noteikusi kravas līnijas, marka var atrasties blakus kravas līnijas aplim virs horizontālās līnijas, kas iet caur apļa centru, vai virs vai zem tā. Marka satur ne vairāk kā četrus burtus, kas norāda iestādes nosaukumu, katrs apmēram 115 milimetrus (4,5 collas) augsts un 75 milimetrus (3 collas) plats.

8.noteikums. Marķēšanas detaļas

Aplim, līnijām un burtiem jābūt uzzīmētiem baltā vai dzeltenā krāsā uz tumša fona vai melnā krāsā uz gaiša fona. Tiem jābūt pastāvīgi marķētiem uz kuģa sāniem, kā to prasa Administrācija. Marķējumiem jābūt skaidri redzamiem, lai to panāktu, ja nepieciešams, jāveic īpaši pasākumi.

9.noteikums. Marku apstiprināšana

Kuģim netiek piešķirta Starptautiskā Kravas markas apliecība, kamēr amatpersona vai inspektors, kurš rīkojies saskaņā ar šīs Konvencijas 13.pantu, nav apstiprinājis, ka marķējums uz kuģa sāniem ir pareizi un pastāvīgi iezīmēts.

 

II.daļa. BRĪVSĀNU AUGSTUMA NOTEIKŠANAS NOSACĪJUMI

10.noteikums. Kapteinim sniedzamā informācija

(1) Katra jauna kuģa kapteiņa rīcībā ir apstiprināta informācija, kas ļauj viņam tā organizēt sava kuģa piekraušanu un balastēšanu, lai nepieļautu nekāda neparedzēta sprieguma veidošanos kuģa konstrukcijās, paredzot, ka šo prasību nav nepieciešams attiecināt uz kādu īpašu kuģa garumu, konstrukciju vai klasi, kad Administrācija uzskata, ka tas nav nepieciešams.

(2) Katra jauna kuģa kapteinis, kura rīcībā nav informācijas par kuģa noturību, kā to prasa spēkā esošā Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības drošību uz jūras, tiek nodrošināts ar pietiekošu informāciju apstiprinātā veidā, kas ļautu viņam iegūt norādījumus par kuģa noturību dažādos ekspluatācijas apstākļos, un kopija tiek nosūtīta Administrācijai.

11.noteikums. Virsbūve un galu starpsienas

Starpsienu konstrukcijai slēgto virsbūvju atklātajos galos ir jābūt izturīgai un jāapmierina Administrācijas prasības.

12.noteikums. Durvis

(1) Visas piekļūšanas atveres starpsienās slēgto virsbūvju atklātajos galos tiek aprīkotas ar tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla durvīm, pastāvīgi un stingri piestiprinātām pie starpsienas un rāmja, kas ir tā nostiprināts un aprīkots, lai visa konstrukcija būtu tik pat izturīga kā necaursitama starpsiena un hermētiska pie aizvērtām durvīm. Durvju hermētiskuma nodrošināšanas līdzekļi ir blīves un piespiešanas ierīces vai citas līdzvērtīgas ierīces, kas tiek piestiprinātas pie starpsienām vai pie pašām durvīm, un durvīm ir jābūt iekārtām tādā veidā, lai tās varētu lietot no abām starpsienas pusēm.

(2) Ja šajos noteikumos nav norādīts citādi, piekļūšanas atveru starpsienu slēgtu virsbūvju atklātajos galos sliekšņu augstumam jābūt vismaz 380 milimetriem (15 collām) virs klāja.

13.noteikums. Lūku, eju un ventilatoru izvietojums

Šo Noteikumu ietvaros tiek definēti divas lūku, eju un ventilatoru zonas:

1.zona - uz brīvsānu un paaugstināta kvarterklāja atklātiem klājiem un virsbūvju atklātiem klājiem, uz priekšu no punkta, kas atrodas ? kuģa garumā no kuģa priekšējā perpendikulāra.

2.zona - uz virsbūvju atklātiem klājiem, kas atrodas 1/4 kuģa garumā uz aizmuguri no priekšējā perpendikulāra.

14.noteikums. Kravas un citas lūkas

(1) Kravas un citu lūku, 1. un 2.zonā, konstrukcija un šļakatnecaurlaidības nodrošināšanas līdzekļi ir vismaz ekvivalenti šā pielikuma 15. un 16.noteikuma prasībām.

(2) Apmalēm un nesegto lūku vākiem uz klājiem virs virsbūves klāja jāatbilst Administrācijas prasībām.

15.noteikums. Ar pārvietojamiem vākiem aizveramas lūkas,

kas nodrošinātas ar šļakatnecaurlaidīgu brezentu

un aiztaisīšanas ierīcēm

Lūku apmales

(1) Ar pārvietojamiem vākiem aizveramu lūku, kuru šļakatnecaurlaidība ir nodrošināta ar brezentu un nospriegošanas ierīcēm, apmaļu konstrukcijām ir jābūt izturīgām, un to augstums virs klāja ir vismaz:

600 milimetru (23,5 collas) 1.zonā.

450 milimetru (17,5 collas) 2.zonā.

Lūku vāki

(2) Lūkas vāku katras nesošās virsmas platums ir vismaz 65 milimetri (2,5 collas).

(3) Ja vāki ir izgatavoti no koka, to biezums pēc apstrādes ir vismaz 60 milimetri (2,5 collas) ar garumu ne lielāku kā 1,5 metri (4,9 pēdas).

(4) No tērauda ar zemu oglekļa saturu izgatavoto šļakatnecaurlaidīgo vāku stiprībai jābūt aprēķinātai ar slodzi ne mazāku par 1,75 metriskām tonnām uz vienu kvadrātmetru (358 mārciņas uz vienu kvadrātpēdu) lūkām, kas izvietotas 1.zonā, un ar slodzi ne mazāku par 1,30 metriskām tonnām uz vienu kvadrātmetru (266 mārciņas uz vienu kvadrātpēdu) lūkām, kas izvietotas 2.zonā. Šādi aprēķinātie maksimālie spriegumi ar koeficientu 4.25 nedrīkst pārsniegt materiāla minimālo stiprības robežu. To konstrukcijai jābūt tādai, lai pie augstākminētajām slodzēm vāku ieliekums nepārsniegtu 0,0028 no laiduma.

(5) Pieņemto slodzi uz lūkām 1.zonā var samazināt līdz 1 metriskai tonnai uz kvadrātmetru (205 mārciņas uz kvadrātpēdu) kuģiem, kuru garums ir 24 metri (79 pēdas), un tai jābūt ne mazākai par 1,75 metriskām tonnām uz vienu kvadrātmetru (358 mārciņas uz vienu kvadrātpēdu) 100 metru (328 pēdu) garam kuģim. Attiecīga slodze uz lūkām 2.zonā var tikt samazināta līdz attiecīgi līdz 0,75 metriskām tonnām uz kvadrātmetru (154 mārciņas uz kvadrātpēdu) un 1,30 metriskām tonnām uz kvadrātmetru (266 mārciņas uz kvadrātpēdu). Visos gadījumos lielumus starpposma garuma kuģiem nosaka interpolācijas ceļā.

Pārvietojamās šķērssijas

(6) Ja pārvietojamās šķērssijas lūku vāku turēšanai izgatavotas no tērauda ar zemu oglekļa saturu, to stiprumu aprēķina, ņemot par pamatu pieņemto slodzi 1,75 metriskās tonnas un vienu kvadrātmetru (358 mārciņas uz vienu kvadrātpēdu) lūkām 1.zonā un ne vairāk kā 1,30 metriskās tonnas un vienu kvadrātmetru (266 mārciņas uz vienu kvadrātpēdu) lūkām 2.zonā, un tādējādi aprēķinātais maksimālais spriegums un koeficients 5 nedrīkst pārsniegt materiāla minimālo stiprības robežu. To konstrukcijai jābūt tādai, lai pie augstākminētajām slodzēm vāku ieliekums nepārsniegtu 0,0022 no laiduma. Kuģiem, kuru garums nepārsniedz 100 metrus (328 pēdas), piemērojams šā noteikuma (5) punkts.

Kārbveidīgi vāki

(7) Ja pārvietojamo šķērssiju vietā izmanto kārbveidīgus vākus un vāki ir izgatavoti no tērauda ar zemu oglekļa saturu, to izturību aprēķina, ņemot par pamatu slodzi, kā tas noteikts šā noteikuma (4) punktā, un tādējādi aprēķinātais maksimālais spriegums un koeficients 5 nedrīkst pārsniegt materiāla minimālo stiprības robežu. To konstrukcijai jābūt tādai, lai pie augstākminētajām slodzēm vāku ieliekums nepārsniegtu 0,0022 no laiduma.. Lūkas apšuvuma, no tērauda ar zemu oglekļa saturu, biezumam ir jābūt 1% no stingruma ribas vai 6 milimetrus (0,24 collas) biezam, skatoties kas lielāks. Kuģiem, kuru garums nepārsniedz 100 metrus (328 pēdas) piemērojams šā noteikuma (5) punkts.

(8) No cita materiāla, nevis no tērauda ar zemu oglekļa saturu, izgatavotu lūku izturības un cietības rādītājiem jābūt līdzvērtīgiem rādītājiem, kādi ir lūkām, izgatavotām no tērauda ar zemu oglekļa saturu, atbilstoši Administrācijas prasībām.

Balsti vai ligzdas

(9) Pārvietojamo šķērssiju balstu vai ligzdu konstrukcijai ir jābūt izturīgai un tai jānodrošina efektīvu šķērssiju stiprinājumu un fiksēšanu. Ja tiek izmantoti bīdāmi šķērssiju veidi, aprīkojumam jānodrošina lai šķērssijas stabili paliktu vajadzīgajā stāvoklī lūkai esot slēgtai.

Ierievji

(10) Ierievjiem jāiederas ķīla konusā. Tiem jābūt vismaz 65 milimetrus (2,5 collas) platiem ar attālumu ne vairāk kā 600 milimetri (23,5 collas) no centra līdz centram; ierievjiem katrā pusē un galā jāatrodas ne tālāk kā 150 milimetri (6 collas) no lūkas stūriem.

Latas un ķīļi

(11) Latām un ķīļiem jābūt efektīviem un labā stāvoklī. Ķīļi jāizgatavo no cieta koka vai cita līdzvērtīga materiāla. To konusam jābūt ne vairāk kā 1 pret 6 un to biezumam ne mazākam par 13 milimetriem (0,5 collas) tievajā galā.

Brezents

(12) Katrai lūkai 1. un 2. zonā jābūt apgādātai ar vismaz divām labā stāvoklī esoša brezenta kārtām. Brezentam jābūt ūdensnecaurlaidīgam un pietiekoši izturīgam. Tam jābūt vismaz apstiprināta standarta svaram un kvalitātei.

Lūku vāku stiprināšana

(11) Visām lūkām 1. un 2.zonā jābūt nodrošinātām ar tērauda vai citiem līdzvērtīga materiāla statņiem, lai varētu efektīvi un neatkarīgi nostiprināt katru lūkas vāka sekciju pēc noslēgšanas ar brezentu. Vairāk kā 1,5 metrus (4.9 pēdas) garus lūku vākus jānostiprina ar vismaz divām tādām nostiprināšanas ierīcēm.

16.noteikums. Lūkas, kas tiek aizvērtas

ar šļakatnecaurlaidīgiem vākiem, kas izgatavoti no tērauda

vai cita līdzvērtīga materiāla un aprīkoti ar blīvēm

un ierīcēm vāku noblīvēšanai

Lūku apmales

(1) 1.un 2. zonā lūku apmalēm, kas ir aprīkotas ar šļakatnecaurlaidīgiem vākiem, kas ir izgatavoti no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un aprīkoti ar blīvēm un ierīcēm vāku noblīvēšanai, apmaļu augstumam jāatbilst 15. noteikuma (1) punktā norādītajam. Šo apmaļu augstumu var samazināt vai lūkas var būt vispār bez apmalēm, ja Administrācija ir pārliecināta, ka kuģa drošība nekādos jūras apstākļos netiek samazināta. Ja lūkām ir apmales, to konstrukcijas jābūt ļoti izturīgai.

Šļakatnecaurlaidīgie vāki

(2) No tērauda ar zemu oglekļa saturu izgatavoto šļakatnecaurlaidīgo vāku stiprībai jābūt aprēķinātai ar slodzi ne mazāku par 1,75 metriskām tonnām un vienu kvadrātmetru (358 mārciņas uz vienu kvadrātpēdu) lūkām, kas izvietotas 1.zonā, un ar slodzi ne mazāku par 1,30 metriskām tonnām un vienu kvadrātmetru (266 mārciņas uz vienu kvadrātpēdu) lūkām, kas izvietotas 2.zonā. Šādi aprēķinātie maksimālie spriegumi un koeficients 4.25 nedrīkst pārsniegt materiāla stiprības robežu. Vāku konstrukcijai jābūt tādai, lai pie augstākminētajām slodzēm vāku ieliekums nepārsniegtu 0,0028 laiduma. No tērauda ar zemu oglekļa saturu izgatavotu vāku apšuvuma lokšņu biezumam jābūt ne mazākam par lielāko no skaitļiem - 1 % no attāluma starp vāka stingruma ribām jeb 6 milimetri (0,24 collas). Kuģiem, kuru garums nepārsniedz 100 metrus (328 pēdas) piemēro 15.noteikuma (5) punktu.

(3) Lūku, kas ir izgatavoti no cita, bet ne no tērauda ar zemu oglekļa saturu, materiāla, izturībai un cietībai jābūt līdzvērtīgai lūku, kas ir izgatavoti no tērauda ar zemu oglekļa saturu, rādītājiem, kas atbilst Administrācijas prasībām.

Šļakatnecaurlaidības nodrošināšanas aprīkojums

(4) Šļakatnecaurlaidības nodrošināšanas aprīkojumam jāatbilst Administrācijas prasībām. Aprīkojumam un pasākumiem jāgarantē hermētiskuma saglabāšanos jebkuros jūras apstākļos, un šajā nolūkā hermētiskuma pārbaudes veicamas sākotnējā apskatē, tās var būt nepieciešamas periodiskās pārbaudēs un ikgadējās inspekcijās, vai pat biežāk.

17.noteikums. Mašīntelpu atveres

(1) Mašīntelpu atverēm 1. un 2. zonā jābūt ar attiecīgi izturīgu karkasu un efektīvi norobežotām ar pietiekoši stipras konstrukcijas tērauda šahtām, un gadījumos, kad šahtas nav aizsargātas ar citām konstrukcijām, to stiprībai pievērš īpašu uzmanību. Piekļūšanas atveres šajās šahtās ir aprīkotas ar durvīm, kas atbilst 12.noteikuma (1)punkta prasībām, to sliekšņu augstumam jābūt vismaz 600 milimetru (23,5 collas) virs klāja 1.zonā un vismaz 380 milimetru (15 collas) 2.zonā. Citām atverēm šajās šahtās jābūt aprīkotām ar līdzvērtīgiem vākiem, kas ir pastāvīgi piestiprināti savās vietās.

(2) Katlu telpu atveru, dūmeņu vai mašīntelpu ventilatoru apmalēm uz brīvsānu vai virsbūves klāja atklātās vietās jābūt tik augstiem virs klāja, cik tas ir pamatots un praktiski nepieciešams. Katlu telpu atverēm jābūt aprīkotām ar stipriem vākiem no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, pastāvīgi piestiprinātiem savā vietā ar iespēju tos hermētiski aizvērt.

18.noteikums. Citas atveres brīvsānu un virsbūves klājos

(1) Lūkām un klāja iluminatoriem 1. un 2. zonā vai virsbūvēs, izņemot slēgtās virsbūves, jābūt aizvērtiem ar ūdensnecaurlaidīgiem vākiem. Ja vāki nav aizskrūvēti ar tuvu izvietotām bultskrūvēm, tiem jābūt pastāvīgi piestiprinātiem.

(2) Brīvsānu klāju atveres, izņemot kravas lūkas, mašīntelpu atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus, aizsargā slēgtā virsbūve vai klāja māja vai vējtveris ar līdzvērtīgu izturību un šļakatnecaurlaidību. Jebkuru atveri uz atklātā virsbūves klāja vai klāja mājas augšdaļā uz brīvsānu klāja, kas ļauj piekļūt telpai zem brīvsānu klāja vai telpai slēgtajā virsbūvē, aizsargā izturīga klāja māja vai vējtveris. Ieejām tādā klāja mājā vai vējtverī jābūt aprīkotām ar durvīm, kas atbilst 12. noteikuma (1) punkta prasībām.

(3) 1.zonā durvju sliekšņu augstums vējtverī ir vismaz 600 milimetri (23,5 collas) virs klāja. 2.zonā augstums ir vismaz 380 milimetri (15 collas).

19.noteikums. Ventilatori

(1) Ventilatoriem, kas atrodas 1. un 2.zonā, telpās zem brīvsānu klājiem vai slēgto virsbūvju klājiem ir no tērauda vai līdzvērtīga materiāla izgatavotas, attiecīgi konstruētas un ar klāju efektīvi savienotas apmales. Ja ventilatora apmale augstumā pārsniedz 900 milimetrus (35,5 collas), tā ir īpaši pastiprināta.

(2) Ventilatoriem, kas šķērso virsbūves, izņemot slēgtās virsbūves, uz brīvsānu klāja ir izturīgas, no tērauda vai līdzvērtīga materiāla izgatavotas apmales.

(3) Ventilatoriem 1.zonā, kuru apmales sniedzas vairāk par 4,5 metriem (14,8 pēdām) virs klāja, vai 2.zonā, ja apmales sniedzas vairāk par 2,3 metriem ((7,5 pēdām) virs klāja nav jābūt aprīkotiem ar aizvēršanas līdzekļiem, ja vien to īpaši nepieprasa Administrācija.

(4) Izņemot šā noteikuma 3.punktā norādīto, ventilatora atveres ir aprīkotas ar efektīvām hermētiskām aizvēršanas ierīcēm. Kuģiem, kuru garums ir lielāks par 100 metriem (328 pēdām), aizvēršanas ierīces ir pastāvīgi piestiprinātas; uz kuģiem, kur tas nav nodrošināts, tās tiek ērti novietotas blakus ventilatoriem, pie kuriem tās ir jāstiprina. 1.zonā esošo ventilatoru apmaļu augstums ir vismaz 900 milimetri (35,5 collas) virs klāja; 2.zonā - vismaz 760 milimetri (30 collas) virs klāja.

(5) Atklātā zonā apmaļu augstums var tikt palielināts pēc Administrācijas pieprasījuma.

20.noteikums. Gaisa caurules

Ja balasta vai citu tanku gaisa caurules ir izvadītas virs brīvsānu vai virsbūves klāja, cauruļu atklātās daļas ir speciālas izturīgas konstrukcijas; tā punkta, no kura ūdens var tecēt pa cauruli lejup, augstums virs brīvsānu klāja ir vismaz 760 milimetri (30 collas) un 450 milimetri (17,5 collas) virs virsbūves klāja. Tur, kur šie augstumi var traucēt kuģa darbu, var tikt pieļauts mazāks augstums, ja Administrācija uzskata, ka cauruļu noslēgšanas aprīkojums un citi apstākļi attaisno mazāku augstumu. Gaisa cauruļu atveres tiek noslēgtas ar drošiem, pastāvīgi piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem.

21.noteikums. Kravas vārti un citas līdzīgas atveres

(1) Kravas vārti un citas līdzīgas atveres kuģa sānos zem brīvsānu klāja tiek aprīkotas ar tā konstruētām durvīm, lai tās nodrošinātu ūdensnecaurlaidību un konstruktīvu vienotību ar ārējo apšuvumu. Tādu atveru daudzums ir minimāls, cik tas ir savietojams ar kuģa konstrukciju un ekspluatācijas vajadzībām.

(2) Bez Administrācijas atļaujas šādu atveru apakšējā mala nedrīkst atrasties zem brīvsānu klājam paralēlās līnijas kuģa sānos, kuras zemākais punkts ir uz visaugstākās kravas markas augšējās malas.

22.noteikums. Notekas, ieplūdes un izplūdes atveres

(1) Izplūdes atveres vai nu no telpām zem brīvsānu klāja vai no virsbūvēm un klāja mājām uz brīvsānu klāja, kas ir aprīkotas ar durvīm saskaņā ar 12.noteikuma prasībām, un kas iziet caur korpusa ārējo apšuvumu, tiek nodrošinātas ar efektīviem un pieejamiem līdzekļiem, kas neļauj ūdenim nokļūt iekšā. Parasti katrai atsevišķai izplūdes atverei ir viens automātisks neatgriezenisks vārsts ar piespiedu aizvēršanas līdzekli no vietas, kas atrodas virs brīvsānu klāja. Ja vertikālais attālums no vasaras kravas ūdenslīnijas līdz izplūdes atveres iekšējam galam pārsniedz 0.01 L, izplūdes atverei var būt divi automātiski neatgriezeniski vārsti bez piespiedu aizvēršanas ierīcēm, pie nosacījuma, ka iekšējais vārsts ir vienmēr pieejams pārbaudei darba apstākļos; ja šis vertikālais attālums pārsniedz 0,02 L, pēc saskaņošanas ar Administrāciju ir pieļaujams viens automātisks neatgriezenisks vārsts bez piespiedu aizvēršanas ierīces. Vārsta iedarbināšanas līdzekļi ir viegli pieejami un tas ir aprīkots ar indikatoru, kas rāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts.

(2) Mašīntelpās ar pastāvīgu sardzi, ieplūdes un izplūdes atveres ar kuru palīdzību galvenie un palīgmehānismi tiek apgādāti ar aizborta ūdeni, tiek regulēti uz vietas. Regulēšanas ierīces ir viegli pieejamas un ir aprīkotas ar indikatoriem, kas rāda, vai vārsti ir atvērti vai noslēgti.

(3) Notekas un izplūdes caurules, kas sākas jebkurā līmenī un iziet caur ārējo apšuvumu vai nu 450 milimetrus (17,5 collas) zem brīvsānu klāja vai mazāk kā 600 milimetrus (23,5 collas) virs vasaras kravas ūdenslīnijas, tiek aprīkotas ar neatgriezenisku vārstu pie apšuvuma. Tāds vārsts nav nepieciešams, ja vien to nepieprasa (1) punkts un ja caurules sieniņas ir pietiekami biezas.

(4) Notekas no virsbūvēm vai klāja mājām, kas nav aprīkotas ar durvīm saskaņā ar 12.noteikuma prasībām, iet pāri bortam.

(5) Visi saskaņā ar šo noteikumi nepieciešamie vārsti vai apšuvuma aprīkojumi tiek izgatavoti no tērauda, bronzas vai cita atzīta elastīga materiāla. Vārsti no parastā čuguna vai līdzvērtīga materiāla nav pieļaujami. Visām caurulēm, uz kurām attiecas šis noteikums, ir jābūt no tērauda vai līdzvērtīga, Administrācijas atzīta materiāla.

23.noteikums. Borta iluminatori

(1) Telpās zem brīvsānu klāja un slēgtajā virsbūvē, borta iluminatori tiek aprīkoti ar iekšējiem, uz eņģēm nostiprinātiem vētras vākiem, kas ir hermētiski noslēdzami.

(2) Borta iluminators nevar tikt uzstādīts tā, lai tā apakšējā mala atrastos zem brīvsānu klājam paralēlās līnijas, kuras zemākais punkts atrodas 2,5 % no platuma vai 500 milimetrus (19,5 collas) virs kravas ūdenslīnijas, atkarībā no tā, kurš no šiem ir lielāks attālums.

(3) Borta iluminatoriem, kopā ar stikliem, ja tādi ir, un vētras vākiem jābūt izturīgas un apstiprinātas konstrukcijas.

24.noteikums. Ūdensvārti

(1) Gadījumā, ja margsienas uz brīvsānu vai virsbūves klāju atklātām daļām veido akas, jānodrošina ātru ūdens noplūdi no klājiem, tā ļaujot tiem ātri nožūt. Izņemot šā noteikuma (2) un (3) punktā paredzētajos gadījumos, minimālo ūdensvārtu laukumu (A) katrā kuģa pusē katrai brīvsānu klāja akai, ja klāja sedlveida izliekums akas tuvumā ir standarta vai lielāks par standarta, aprēķina pēc zemāk dotām formulām. Katras virsbūves klājā esošās akas ūdensvārtu minimālais laukums ir vienāds ar pusi no pēc formulas aprēķinātā laukuma.

Ja margsienas garums (l) akā ir 20 metri vai mazāk

A=0,7+0,035l kvadrātmetru,

Ja l pārsniedz 20 metrus

A=0,07l kvadrātmetru.

 

l nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 0,7L.

Ja margsiena vidēji ir vairāk kā 1,2 metrus augsta, nepieciešamo laukumu palielina par 0,004 kvadrātmetriem uz katru augstuma starpības 0,1 metru. Ja margsiena vidēji ir zemāka par 0,9 metriem, nepieciešamo laukumu var samazināt par 0,004 kvadrātmetriem uz katru augstuma starpības 0,1 metru.

Vai,

ja margsienas garums (l) akā ir 66 pēdas vai mazāk

A=7,6+0,115l kvadrātpēdu,

Ja l pārsniedz 66 pēdas

A=0,23l kvadrātpēdu.

 

l nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 0,7L.

Ja margsiena vidēji ir vairāk par 3,9 pēdām augsta, nepieciešamo laukumu palielina par 0,004 kvadrātpēdu uz katru augstuma starpības pēdu. Ja margsiena vidēji ir zemāka par 3 pēdām, nepieciešamo laukumu var samazināt par 0,004 kvadrātpēdām uz katru augstuma starpības pēdu.

(2) Kuģiem bez klāja sedlveida ieliekuma aprēķināto laukumu palielina par 50%. Ja ieliekums ir mazāks par standarta, procentu aprēķina interpolācijas ceļā.

(3) Ja kuģim ir 36. noteikuma (1)punkta (e) apakšpunkta prasībām neatbilstoša klāja izbūve vai starp atdalītām virsbūvēm ir nepārtraukta vai samērā nepārtraukta lūkas sānu apmale, ūdensvārtu atveres minimālo laukumu aprēķina pēc šādas tabulas:

Lūkas vai klāja izbūves platums,

Ūdensvārtu laukums, salīdzinot

salīdzinot ar kuģa platumu

ar margsienu kopējo laukumu

40% vai mazāk

20%

75% vai vairāk

10%

 

Ūdensvārtu laukumu, atbilstošu kuģa platumam, kas atrodas starp tabulās dotajiem lielumiem, aprēķina lineārās interpolācijas ceļā.

(4) Uz kuģiem ar vienā vai abos galos atvērtām virsbūvēm jābūt veiktiem Administrācijas apstiprinātiem pasākumiem, lai novadītu ūdeni no šo virsbūvju iekšienē esošajām telpām.

(5) Ūdensvārtu apakšējai malai jābūt tik tuvu klājam, cik tas ir praktiski iespējams. Divas trešdaļas no nepieciešamā ūdensvārtu laukuma ir jāizvieto tajā pusē akai, kas ir tuvāk klāja sedlveida ieliekuma līknes zemākajam punktam.

(6) Visas tādas atveres margsienās tiek aizsargātas ar margām vai stieņiem, kas izvietoti apmēram 230 milimetrus (9 collas) viens no otra. Ja ūdensvārti ir aprīkoti ar slēģiem, tad, lai izvairītos no to aizķeršanās, jānodrošina pietiekoša atstarpe. Virām jābūt tapveida vai ar gultņiem no nekoredējoša materiāla. Ja slēģi ir aprīkoti ar nostiprināšanas ierīcēm, to konstrukcijai jābūt apstiprinātai.

25.noteikums. Apkalpes aizsardzība

(1) Apkalpes izvietošanai paredzēto klāja māju stiprībai jāatbilst Administrācijas prasībām.

(2) Brīvsānu un virsbūves klāju atvērtām daļām jābūt aprīkotam ar izturīgām aizsargmargām vai margsienām. Margsienas vai aizsargmargu augstumam jābūt vismaz 1 metru (39,5 collas) no klāja. Ja šis augstums traucē kuģa normālai darbībai, Administrācija var noteikt mazāku augstumu, ja tiek nodrošināta vajadzīgā apkalpes drošība.

(3) Atvere zem zemākā aizsargmargu reliņa nedrīkst pārsniegt 230 milimetrus (9 collas). Atstarpe starp citiem reliņiem nedrīkst būt lielāka par 380 milimetriem (15 collām). Ja kuģim ir noapaļots borta savienojums ar klāju, aizsargmargu balstus jānovieto uz klāja līdzenās daļas.

(4) Jānodrošina pietiekami līdzekļi (aizsargmargas, drošības troses, trapi, zemklāja pārejas), lai apkalpes locekļi varētu nokļūt no un uz savām kajītēm, mašīntelpām un visām citām kuģa daļām, kas tiek izmantotas nepieciešamajos darbos.

(5) Uz katra kuģa pārvadātajai klāja kravai jābūt tā uzkrautai, lai jebkuru atveri kravas tuvumā, kas ļauj tikt uz un no apkalpes locekļu kajītēm, mašīntelpām un visām citām kuģa daļām, kas tiek izmantotas nepieciešamajos darbos, būtu iespējams droši noslēgt un aizsargāt no ūdens iekļūšanas. Ja uz kuģa klāja vai zem tā nav ērtas pārejas, apkalpes drošībai virs klāja kravas jānodrošina efektīvas aizsargmargas vai drošības troses.

26.noteikums. Īpašie nosacījumi "A" tipa kuģiem

Mašīntelpas šahtas

(1) "A" tipa kuģu mašīntelpu šahtām, kā noteikts 27.noteikumā, jābūt aizsargātām ar vismaz standarta augstuma slēgtu pūpi vai tilta virsbūvi vai ar tāda paša augstuma un līdzvērtīgas stiprības klāja māju, paredzot, ka šīs mašīntelpas šahtas var tikt atklātas, ja nav atveru, kas ļautu tieši piekļūt mašīntelpām no brīvsānu klāja. Mašīntelpu šahtā ir pieļaujamas durvis, kas atbilst 12.noteikuma prasībām, paredzot, ka tās ved uz telpu vai eju, kas ir tikpat izturīga kā pati šahta un ir atdalīta no kāpnēm uz mašīntelpu ar otrām šļakatnecaurlaidīgām durvīm no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla.

Trapi, kāpnes un piekļūšana

(2) Uz "A" tipa kuģiem jāierīko pietiekoši izturīgas priekšējās un pakaļējās ejas virsbūves klāja līmenī starp pūpi un vidus komandtiltu vai klāja māju, ja tāda ir, vai līdzvērtīgas piekļūšanas iespējas, kas pildītu ejas funkciju, piemēram, tādas kā zemklāja pārejas. Citviet, un arī uz "A" tipa kuģiem bez vidus tilta, jānodrošina drošu iespēju apkalpes locekļiem nokļūt uz visām citām kuģa daļām, kas tiek izmantotas nepieciešamajos darbos, atbilstoši Administrācijas prasībām.

(3) Jānodrošina drošu un ērtu piekļūšanu no eju līmeņa starp atsevišķām apkalpes sadzīves telpām, kā arī starp apkalpes sadzīves telpām un mašīntelpām.

Lūkas

(4) Laika apstākļu ietekmei atklātās lūkas uz brīvsānu un baka klājiem vai paplašinājumi klāja izbūvju augšgalā uz "A" tipa kuģiem jānodrošina ar izturīgiem, no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla izgatavotiem šļakatnecaurlaidīgiem vākiem.

Aprīkojums atbrīvošanai no ūdens

(5) "A" tipa kuģi ar sānu bortiem uz augšējā klāja, jāaprīko ar atklātām atverēm vismaz pusē no augšējā klāja atklātās daļas garuma vai ar citu efektīvu atbrīvošanas aprīkojumu. Borta apšuvuma augšējai mala jābūt cik vien iespējams zemai.

(6) Kur virsbūves ir savienotas ar klāja izbūvēm, atklātas atveres jāierīko visā klāja atklātās daļas garumā.

 

III.daļa. BRĪVSĀNI

27.noteikums. Kuģu tipi

(1) Brīvsānu aprēķināšanas nolūkā kuģus iedala "A" tipa kuģos un "B" tipa kuģos.

"A" tipa kuģi

(2) "A" tipa kuģis ir tāds kuģis, kas ir projektēts tikai šķidro lejamo kravu pārvadāšanai tilpnēs un tā kravas tankiem ir tikai mazas piekļūšanas atveres, kas ir noslēgtas ar tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla vākiem ar ūdensnecaurlaidīgām blīvēm.

Tādam kuģim neizbēgami ir šādas raksturīgas īpašības:

(a) atklātā klāja viengabalainība; un

(b) augsta drošības pakāpe pret applūšanu, ko nodrošina piekrauto kravas telpu zema caurlaidība un kravas telpu sadalīšanas pakāpe, kas parasti ir nodrošināta.

(3) "A" tipa kuģim, kura garums ir pāri 150 metriem (492 pēdām) un kas ir projektēts tā, lai pēc tā piekraušanas līdz vasaras kravas ūdenslīnijai tam paliek tukši nodalījumi, jābūt spējīgam izturēt jebkura šo tukšo nodalījumu applūšana pie pieņemtās caurlaidības 0,95 un palikt peldošam līdzsvara stāvoklī, ko Administrācija atzīst par apmierinošu. Ja šāda kuģa garums ir lielāks par 225 metriem (738 pēdām), tā mašīntelpa jāuzskata kā applūšanai pakļauts nodalījums ar caurlaidību 0,85.

Ieteikumam Administrācijām, šādi rādītāji varētu tikt uzskatīti par apmierinošiem:

(a) ūdenslīnija pēc applūšanas atrodas zem jebkuras atveres, caur kuru pieaugoša applūšana var notikt, apakšējās malas;

(b) maksimālais sānsveres leņķis nesimetriskās applūšanas rezultātā ir ap15 grādiem;

(c) metacentriskais augstums applūdušā stāvoklī ir pozitīvs.

(4) "A" tipa kuģiem noteiktais brīvsānu augstums nedrīkst būt mazāks par 28.noteikuma A tabulā norādīto.

"B" tipa kuģi

(5) Visi kuģi, kas neatbilst nosacījumiem attiecināmiem uz "A" tipa kuģiem šā noteikuma (2) un (3) punktos, uzskatāmi par "B" tipa kuģiem.

(6) "B" tipa kuģiem, kam 1.zonā ir lūkas ar 15. noteikuma (7) punkta vai 16.noteikuma prasībām atbilstošiem vākiem, izņemot šā noteikuma no (7) punkta līdz (10).punktam ieskaitot, paredzēto brīvsānu augstums jānosaka pamatojoties uz 28.noteikuma B tabulu.

(7) Jebkuram "B" tipa kuģim, kura garums ir lielāks par 100 metriem (328 pēdām) var tikt noteikts mazāks brīvsānu augstums, nekā to paredz šā noteikuma (6) punkts, paredzot, ka attiecībā uz piešķirto samazinājuma lielumu, Administrācija ir pārliecinājusies par to, ka:

(a) veiktie pasākumi apkalpes drošībai ir atbilstoši;

(b) aprīkojums atbrīvošanai no ūdens ir atbilstošs;

(c) vāki 1. un 2.zonā atbilst 16.noteikuma prasībām, ir atbilstoši izturīgi, īpaša uzmanība ir pievērsta to hermetizācijas un stiprināšanas aprīkojumam.

(d) kuģis, kas piekrauts līdz vasaras kravas ūdenslīnijai, paliek peldošs apmierinošā līdzsvara stāvoklī pēc jebkura viena bojāta nodalījuma applūšanas pie pieņemtās caurlaidības 0,95, izņemot mašīntelpas; un

(e) šādā kuģī, ja tā garums ir lielāks par 225 metriem (738 pēdām), mašīntelpas tiek uzskatītas kā applūst spējīgs nodalījums, bet ar caurlaidību 0,85.

Administrācijas informācijai, šā punkta apakšpunktu (d) un (e) pielietošanā - par apmierinošiem tiek uzskatīti (3) punkta (a), (b) un (c) apakšpunktu ierobežojumi.

Attiecīgus aprēķinus var pamatot uz šādiem galvenajiem pieņēmumiem:

- bojājuma augstums līdzinās kuģa iegrimei;

- bojājumu iekšējais dziļums nepārsniedz B/5;

- neviena galvenā šķērssiena nav bojāta;

- smaguma centra augstums virs bāzes līnijas ir noteikts tāds, kas pieļauj vienmērīgu kravas telpu piekraušanu un 50% no projektētā patēriņam paredzēto šķidrumu, krājumu utt. tilpuma.

(8) Aprēķinot brīvsānu augstumu "B" tipa kuģiem, kas atbilst šā noteikuma (7) punktam, lielumus no 28.noteikuma B tabulas nedrīkst samazināt vairāk par 60 procentiem no starpības starp tabulu "A" un "B" vērtībām atbilstošiem kuģu garumiem.

(9) Šā noteikuma (8) punktā pieļauto, tabulās noteiktā, brīvsānu augstuma samazināšanu var palielināt līdz summārajai starpībai starp 28.noteikuma A un B tabulu vērtībām ar noteikumu, ka uz kuģa ir izpildītas 26.noteikuma punktu (1), (2), (3), (5) un (6) prasības tā, it kā tas būtu "A" tipa kuģis, un vēl ir izpildīti šā noteikuma (7) punkta nosacījumi no (a) apakšpunkta līdz (d) apakšpunktam ieskaitot, izņemot, ka atsauce uz (d).apakšpunktu par viena atsevišķa bojāta nodalījuma applūšanu ir uzskatāma kā divu blakus priekšgala vai pakaļgala virzienā esošu nodalījumu, no kuriem neviens nav mašīntelpa, applūšanu. Arī ikvienam tādam kuģim, kura garums ir lielāks par 225 metriem (738 pēdām), kad tas ir piekrauts līdz vasaras kravas ūdenslīnijai, jāpaliek peldošam apmierinošā līdzsvara stāvoklī pēc tam, kad ir applūdusi tikai mašīntelpa pie pieņemtās caurlaidības 0,85.

(10) "B" tipa kuģiem, kam 1.zonā ir lūkas ar 15.noteikumam atbilstošiem vākiem, izņemot šā noteikuma (7) punktam atbilstošiem, brīvsāni tiek noteikti saskaņā ar 28.noteikuma B tabulu, tos palielinot par zemāk dotās tabulas lielumiem.

 

Noteikumi 1-52

DOC 332 kb

 

52.noteikums. Ziemas Ziemeļu Atlantijas kravas marka

Ziemeļu Atlantijas daļa, uz ko atsaucas 40(6).noteikums, ietver:

(a) to ziemas Ziemeļu Atlantijas sezonas II joslu, kas atrodas starp 15° un 50° rietumu garuma meridiānu;

(b) runājot par ziemas Ziemeļu Atlantijas sezonas I joslu kopumā, tiek uzskatīts, ka Šetlandes salas atrodas uz robežas.

 

 

III pielikums

Apliecības

APL1 COPY.GIF (127704 bytes)

APL2 COPY.GIF (131390 bytes)

APL3 COPY.GIF (111905 bytes)

APL4 COPY.GIF (46663 bytes)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 05.04.1966.
Stājas spēkā:
 20.08.1992.
Pievienošanās:
 20.05.1992.
Pieņemšanas vieta: 
Londona
Ratificēja:
 Augstākā Padome
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 115 (2690), 13.08.2002.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
730
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva