Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Konvencija par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem

Preambula

 

Līgumslēdzējas Valstis ,

Ņemdamas vērā starptautiskās sadarbības nepieciešamību, lai veicinātu ekonomisko attīstību, un, līdz ar to, privāto starptautisko ieguldījumu nozīmi;

Paturēdamas prātā iespēju, ka laiku pa laikam var rasties strīdi sakarā ar šādu ieguldījumu starp Līgumslēdzējām Valstīm un citu Līgumslēdzēju Valstu pilsoņiem;

Atzīdamas , ka, kamēr šādi strīdi parasti ir pakļauti nacionālajiem likumdošanas procesiem, atsevišķos gadījumos var būt piemērotas starptautiskas strīdu izšķiršanas metodes;

Pievērsdamas īpašu nozīmi starptautisko samierināšanas vai arbitrāžas iespēju nodrošināšanai, kuras var izmantot Līgumslēdzējas Valstis un citu Līgumslēdzēju Valstu pilsoņi, lai iesniegtu šādus strīdus, ja tie to vēlas;

Vēlēdamās izveidot šādas institūcijas ar Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas aizgādniecību;

Atzīdamas , ka abpusēja pušu piekrišana iesniegt šādus strīdus samierināšanai vai arbitrāžai, izmantojot šādas institūcijas, rada saistošu līgumu, kas īpaši prasa, lai jebkura samierinātāju rekomendācija tiktu pienācīgi novērtēta un jebkurš arbitrāžas sods tiktu pildīts; un

Paziņodamas , ka nevienai Līgumslēdzējai Valstij tikai ar šīs Konvencijas ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas faktu un bez tās piekrišanas, nav jāuzskata par nepieciešamu iesniegt jebkādu konkrētu strīdu samierināšanai vai arbitrāžai;

ir vienojušās par sekojošo:

I daļa.

Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskais centrs

1.nodaļa.

Izveidošana un organizācija

1.pants.

(1) Ar šo tiek izveidots Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskais centrs (tālāk tekstā saukts "Centrs").

(2) Centra mērķis ir nodrošināt iespējas ieguldījumu strīdu starp Līgumslēdzējām Valstīm un citu Līgumslēdzēju Valstu pilsoņiem samierināšanai un arbitrāžai atbilstoši šīs Konvencijas nosacījumiem.

2.pants.

Centra atrašanās vieta ir Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenā mītne ( tālāk tekstā saukta "Banka"). Šī atrašanās vieta var tikt pārcelta uz citu vietu ar Administratīvās padomes lēmumu, kas pieņemts ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

3.pants.

Centrā darbojas Administratīvā padome un Sekretariāts, kā arī Padomnieku ekspertu grupa un Arbitru ekspertu grupa.

2.nodaļa.

Administratīvā padome

4.pants.

(1) Administratīvo padomi veido pa vienam pārstāvim no katras Līgumslēdzējas Valsts. Tā vietnieks var darboties kā pārstāvis īstenā pārstāvja prombūtnes vai tā rīcības nespējas gadījumā.

(2) Ja nav notikusi cita veida iecelšana, katrs Līgumslēdzējas Valsts ieceltais Bankas pārvaldnieks vai tā pilnvarotais, ir tās ex officio pārstāvis un attiecīgi arī tās pilnvarotais.

5.pants.

Bankas Prezidents ir Administratīvās padomes ex officio vadītājs, bet bez balsstiesībām. Viņa prombūtnes vai rīcības nespējas laikā, vai arī Bankas prezidenta vakances gadījumā, persona, kura dotajā brīdī darbojas kā Bankas Prezidents, pilda Administratīvās padomes Priekšsēdētāja pienākumus.

6.pants.

(1) Nekaitējot pilnvarām un funkcijām, kādas tai paredz citi šīs Konvencijas nosacījumi, Administratīvā padome:

a) pieņem Centra administratīvos un finansu nolikumus;

b) pieņem samierināšanas institūciju un arbitrāžas lietu izskatīšanas noteikumus;

c) pieņem samierināšanas un arbitrāžas lietu izskatīšanas likumus (tālāk tekstā saukti "Samierināšanas noteikumi" un "Arbitrāžas noteikumi");

d) apstiprina vienošanos ar Banku par Bankas administratīvo iespēju un pakalpojumu izmantošanu;

e) nosaka Ģenerālsekretāra un Ģenerālsekretāra vietnieka darbības principus;

f) pieņem Centra gada ienākumu un izdevumu budžetu;

g) apstiprina gada ziņojumu par Centra darbību.

Lēmumus attiecībā uz augstāk minētajiem a), b), c) un f) apakšpunktiem pieņem ar divu trešdaļu Administratīvās padomes locekļu balsu vairākumu.

(2) Administratīvā padome var nozīmēt tādas komisijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām.

(3) Administratīvā padome izmanto arī tādas citas pilnvaras un pilda tādas citas funkcijas, kādas tā atzīst par nepieciešamām šīs Konvencijas nosacījumu īstenošanai.

7.pants.

(1) Administratīvā padome rīko gada sanāksmi un citas šādas sanāksmes, ko pieprasa Padome, vai kuras sasauc Priekšsēdētājs, vai Ģenerālsekretārs pēc ne mazāk kā piecu Padomes locekļu lūguma.

(2) Katram Administratīvās padomes loceklim ir viena balss un, izņemot, ja nolemts savādāk, visus lēmumus par Padomē iesniegtajiem jautājumiem pieņem ar balsu vairākumu.

(3) Visu Administratīvās padomes sanāksmju kvorumu veido tās locekļu vairākums.

(4) Administratīvā padome var radīt, ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, procedūru, ar kuru Priekšsēdētājs var pieprasīt Padomes balsojumu nesasaucot Padomes sanāksmi. Balsojumu uzskata par spēkā esošu tikai tad, ja Padomes locekļi nobalso procedūrā noteiktajā laikā.

8.pants.

Administratīvās padomes locekļi un Priekšsēdētājs darbojas bez atlīdzības no Centra.

3.nodaļa

Sekretariāts

9.pants.

Sekretariāts sastāv no Ģenerālsekretāra, viena vai vairākiem Ģenerālsekretāra vietniekiem un personāla.

10.pants.

(1) Ģenerālsekretāru un visus Ģenerālsekretāra vietniekus ievēl Administratīvā padome ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, pēc Priekšsēdētāja iecelšanas uz darbības laiku, kas nepārsniedz sešus gadus un ar atkārtotas ievēlēšanas iespēju. Pēc konsultācijām ar Administratīvās padomes locekļiem Priekšsēdētājs ierosina vienu vai vairākus kandidātus katram šādam amatam.

(2) Ģenerālsekretāra un Ģenerālsekretāra vietnieka amati ir nesavienojami ar jebkādu politisku funkciju veikšanu. Ne Ģenerālsekretārs, ne kāds no Ģenerālsekretāra vietniekiem nedrīkst ieņemt kādu citu amatu vai iesaistīties citā darbā, izņemot, ja to atļauj Administratīvā padome.

(3) Ģenerāsekretāra prombūtnes vai tā rīcības nespējas laikā, un Ģenerālsekretāra amata vakances laikā, Ģenerālsekretāra vietnieks pilda Ģenerālsekretāra pienākumus. Ja ir vairāk nekā viens Ģenerālsekretāra vietnieks, Administratīvā padome svalaicīgi nosaka kārtību, kādā veidā tie darbosies kā Ģenerālsekretārs.

11.pants.

Ģenerālsekretārs ir Centra likumīgs pārstāvis un galvenā amatpersona un ir atbildīgs par tā vadību, ieskaitot personāla iecelšanu atbilstoši šīs Konvencijas nosacījumiem un Administratīvās padomes pieņemtajiem noteikumiem. Viņš veic sekretāra funkcijas un viņam ir tiesības noteikt arbitrāžas lēmumu, kas pieņemti atbilstoši šai Konvencijai, autentiskumu, kā arī apstiprināt to kopijas.

4.nodaļa.

Ekspertu grupas.

12.pants.

Padomnieku ekspertu grupa un Arbitru ekspertu grupa katra sastāv no kvalificētām personām, kas ieceltas attiecīgā kārtībā un, kuras vēlas pildīt tiem paredzētos pienākumus.

13.pants.

(1) Katra Līgumslēdzēja Valsts var nozīmēt katrai Ekspertu grupai četras personas, kuras var nebūt tās pilsoņi.

(2) Priekšsēdētājs var nozīmēt desmit personas katrai ekspertu grupai. Šādi nozīmētām ekspertu grupas personām katrai ir atšķirīga pilsonība.

14.pants.

(1) Personas, kas nozīmētas darbībai Ekspertu grupās, ir cilvēki ar augstām morālām īpašībām un atzītu kompetenci likumdošanas, finansu un komercdarbības jomā, tādi, uz kuriem var paļauties attiecībā uz patstāvīgu spriedumu pieņemšanu. Kompetencei likumdošanā ir sevišķi svarīga nozīme attiecībā uz personām, kuras strādā Arbitru ekspertu grupā.

(2) Priekšsēdētājs, nozīmējot personas darbam ekspertu grupās, papildus vērš pienācīgu uzmanību uz pasaules galveno likumdošanas sistēmu pārliecinošu atspoguļojumu Ekspertu grupu darbā, kā arī uz galvenajām ekonomiskās darbības formām.

15.pants.

(1) Ekspertu grupu locekļi veic savus pienākumus ar sešus gadus ar iespēju tikt atkārtoti ieceltiem.

(2) Ekspertu grupu locekļa nāves vai atkāpšanās gadījumā, varas iestādei, kura nozīmējusi locekli, ir tiesības nozīmēt citu personu darbam atlikušajā tā locekļa darbības termiņā.

(3) Ekspertu grupu locekļi turpina veikt savus pienākumus, līdz kamēr nozīmēti to darba turpinātāji.

16.pants.

(1) Persona var darboties abās Ekspertu grupās.

(2) Ja personu nozīmējusi, lai darbotos vienā un tajā pašā Ekspertu grupā, vairāk nekā viena Līgumslēdzēja Valsts, vai arī viena vai vai vairākas Līgumslēdzējas valstis un Priekšsēdētājs, tad tā tiek uzskatīta par tās iestādes nozīmētu, kura nozīmējusi viņu pirmā, vai arī, ja viena šāda iestāde ir Valsts, kuras pilsonis viņš ir, par tās Valsts nozīmētu.

3) Par visiem nozīmējumiem paziņo Ģenerālsekretāram un tie stājas spēkā no paziņojuma saņemšanas brīža.

5.nodaļa.

Centra finansēšana.

17.pants.

Ja Centra izdevumus nav iespējams segt ar ieņēmumiem par tā telpu un iekārtu izmantošanu, vai citiem ieņēmumiem, tad piemaksu sedz Līgumslēdzējas Valstis, kuras ir Bankas locekles, proporcionāli to attiecīgajām Bankas pamatkapitāla akcijām, kā arī tās Līgumslēdzējas Valstis, kuras nav Bankas locekles atbilstoši Administratīvās padomes pieņemtajiem noteikumiem.

6.nodaļa.

Statuss, imunitāte un privilēģijas.

18.pants.

Centrs ir pilntiesīga starptautiska juridiska persona. Centra juridiskās tiesības ietver tiesības:

a) slēgt līgumus;

b) iegādāties un rīkoties ar kustamo un nekustamo īpašumu;

c) ierosināt tiesu procesus.

19.pants.

Lai veicinātu Centra funkciju izpildi, tas bauda katras Līgumslēdzējas Valsts teritorijā imunitāti un privilēģijas, kas noteiktas šajā Nodaļā.

20.pants.

Centrs, tā īpašumi un kapitāls bauda imunitāti pret tiesu procesiem, izņemot gadījumus, kad Centrs atsakās no šīs imunitātes.

21.pants.

Priekšsēdētājs, Administratīvās padomes locekļi, personas, kuras darbojas kā samierinātāji vai arbitri, vai arī Komitejas locekļi, kuri iecelti saskaņā ar 52.panta (3).punktu, kā arī Sekretariāta amatpersonas un darbinieki:

(a) bauda imunitāti pret tiesu procesiem attiecībā uz to rīcību pildot savas funkcijas, izņemot gadījumus, kad Centrs atsakās no šīs imunitātes;

(b) nebūdami vietējie pilsoņi, bauda tādu pašu imunitāti pret imigrācijas ierobežojumiem, ārvalstnieku reģistrācijas prasībām un nacionālā militārā dienesta pienākumiem, tādas pašas iespējas attiecībā uz valūtas maiņas ierobežojumiem un tādu pašu attieksmi attiecībā uz ceļošanas iespējām, kādas Līgumslēdzējas Valstis piešķir līdzīga ranga citu Līgumslēdzēju Valstu pārstāvjiem, amatpersonām un darbiniekiem.

22.pants.

21.panta nosacījumi attiecas uz personām, kas uzstājas tiesu procesos saskaņā ar šo Konvenciju kā puses, pārstāvji, padomdevēji, advokāti, liecinieki vai eksperti; tomēr ar nosacījumu, ka (b) apakšpunkts tādējādi attiecas tikai uz viņu ceļojumu turp un atpakaļ, un viņu uzturēšanos vietā, kur notiek tiesas process.

23.pants.

(1) Centra arhīvs ir neaizskarams, lai kur tas neatrastos.

(2) Attiecībā uz oficiālajiem sakaru līdzekļiem Centrs bauda katras Līgumslēdzējas Valsts attieksmi, kas ir ne mazāk labvēlīga kā tā, kura piešķirta jebkurai starptautiskajai organizācijai.

24.pants.

(1) Centrs, tā kapitāls, īpašums un peļņa, kā arī tā operācijas un darījumi šīs Konvencijas vārdā ir atbrīvoti no jebkādiem nodokļiem un muitas nodevām. Centrs ir atbrīvots arī no atbildības iekasēt vai maksāt jebkurus nodokļus vai muitas nodevas.

(2) Izņemot vietējos pilsoņus, ne ar kādiem nodokļiem netiek aplikti izdevumu pabalsti, ko izmaksā Centrs Priekšsēdētājam vai Administratīvās padomes locekļiem, vai arī algas, izdevumu pabalsti vai citi ienākumi, ko maksā Centrs amatpersonām vai Sekretariāta darbiniekiem.

(3) Ne ar kādiem nodokļiem netiek aplikti honorāri vai izdevumu pabalsti, kurus saņem personas, kas darbojas kā samierinātāji vai arbitri, vai arī Komitejas locekļi, kas nozīmēti saskaņā ar 52.panta (3) apakšpunktu, tiesu procesos atbilstoši šai Konvencijai, ja vienīgais juridiskais pamats šādam nodoklim ir Centra atrašanās vieta vai vieta, kur notiek šis process, vai vieta, kur šādi honorāri vai pabalsti tiek maksāti.

II daļa

Centra jurisdikcija

25.pants.

(1) Centra jurisdikcija attiecas uz jebkuru likumīgu strīdu, kas tieši rodas no ieguldījuma starp Līgumslēdzēju Valsti (vai arī jebkuru Līgumslēdzējas Valsts pilnvarotu institūciju vai aģentūru, kuru šī Valsts nozīmējusi Centram) un citas Līgumslēdzējas Valsts pilsoni, kuru strīda puses rakstiski piekrīt iesniegt Centram. Kad puses ir devušas savu piekrišanu, neviena no pusēm nedrīkst vienpusēji atteikties no savas piekrišanas.

(2) "Otras Līgumslēdzējas Valsts pilsonis" nozīmē:

(a) jebkuru fizisku personu, kura bijusi Līgumslēdzējas Valsts, kas nav strīda puse, pilsonis brīdī, kad puses piekritušas iesniegt šādu strīdu samierināšanai vai arbitrāžai, kā arī brīdī, kad lūgums ticis reģistrēts atbilstoši 28.panta (3) punktam vai 36.panta (3) punktam, bet neietver jebkuru personu, kura kādā no šiem datumiem bijusi arī strīda Līgumslēdzējas Valsts pilsonis; un

(b) jebkuru juridisku personu, kura bijusi Līgumslēdzējas Valsts, bet ne strīda puses pilsonis brīdī, kad puses piekritušas iesniegt šādu strīdu samierināšanai vai arbitrāžai un jebkuru juridisku personu, kura bijusi Līgumslēdzējas Valsts strīda puses pilsonis šajā brīdī un kuru, ārvalstu kontroles dēļ, puses vienojušās uzskatīt par otras Līgumslēdzējas Valsts pilsoni šīs Konvencijas mērķiem.

(3) Līgumslēdzējas Valsts pilnvarotas institūcijas vai aģentūras piekrišanai nepieciešams šīs Valsts apstiprinājums, ja vien šī Valsts nepaziņo Centram, ka šāds apstiprinājums nav vajadzīgs.

(4) Jebkura Līgumslēdzēja Valsts var šīs Konvencijas ratificēšanas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā vai arī jebkad vēlāk, paziņot Centram par strīdu kategoriju vai kategorijām, kurus tā uzskata vai neuzskata par iesniedzamiem Centra juridiskai izskatīšanai. Ģenerālsekretārs sekojoši paziņo par to visām Līgumslēdzējām Valstīm. Šāds paziņojums neietver piekrišanu, ko pieprasa (1) punkts.

26.pants.

Pušu piekrišana arbitrāžai atbilstoši šai Konvencijai tiek uzskatīta, ja vien tas nav citādi noteikts, par piekrišanu šādai arbitrāžai, izslēdzot jebkuru citu līdzekli. Līgumslēdzēja Valsts var pieprasīt vietējo administratīvo vai tiesisko līdzekļu pielietošanu kā nosacījumu tās piekrišanai arbitrāžai saskaņā ar šo Konvenciju.

27.pants.

(1) Neviena no Līgumslēdzējām Valstīm nesniedz diplomātisku aizsardzību, vai neceļ starptautisku apsūdzību attiecībā uz strīdu, par kuru viens no tās pilsoņiem un otra Līgumslēdzēja Valsts ir vienojušās vai ir iesniegušas arbitrāžai atbilstoši šai Konvencijai, ja vien šāda otra Līgumslēdzēja Valsts nav ievērojusi un pildījusi pieņemtos lēmumus attiecībā uz strīdu.

(2) Diplomātiskā aizsardzība, (1) punkta mērķiem, neietver neformālās diplomātiskās apmaiņas, kuru vienīgais nolūks ir nodrošināt strīda izšķiršanu.

III daļa

Samierināšana

1.nodaļa

Lūgums pēc samierināšanas

28.pants.

(1) Jebkura Līgumslēdzēja Valsts vai jebkurš Līgumslēdzējas Valsts pilsonis, kas vēlas ierosināt samierināšanas lietas izskatīšanu, nosūta attiecīgu rakstisku lūgumu Ģenerālsekretāram, kurš lūguma kopiju nosūta otrai pusei.

(2) Lūgums ietver informāciju par strīda jautājumiem, pušu identitāti un to piekrišanu samierināšanai atbilstoši samierināšanas un arbitrāžas procesu ierosināšanas procedūras noteikumiem.

(3) Ģenerālsekretārs reģistrē lūgumus, ja vien viņš nekonstatē, pamatojoties uz lūgumā ietverto informāciju, ka strīds acīmredzami neietilpst Centra jurisdikcijā. Viņš sekojoši paziņo pusēm par reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt.

2.nodaļa.

Samierināšanas komisijas izveidošana.

29.pants.

(1) Samierināšanas komisija (tālāk saukta "Komisija" ) tiek izveidota cik vien ātri iespējams pēc lūguma reģistrēšanas atbilstoši 28.pantam.

(2) a) Komisija sastāv no viena vienīga samierinātāja vai jebkura nepāra skaita samierinātājiem, kas iecelti pēc pušu vienošanās.

b) ja puses nespēj vienoties par samierinātāju skaitu un to iecelšanas kārtību, Komisija sastāv no trīs samierinātājiem, pa vienam no katras puses un trešā, kurš ir Komisijas prezidents, ko ieceļ pēc pušu vienošanās.

30.pants.

Ja Komisija netiek izveidota 90 dienu laikā pēc tam, kad Ģenerālsekretārs izsūtījis paziņojumu par lūguma reģistrēšanu atbilstoši 28.panta 3.punktam, vai arī kādā citā laika periodā pēc pušu vienošanās, Priekšsēdētājs, pēc kādas no puses lūguma un abu pušu konsultācijām, cik tas iespējams, ieceļ samierinātāju vai samierinātājus, kas vēl nav iecelti.

31.pants.

(1) Samierinātājus var iecelt Samierinātāju padome no malas, izņemot gadījumu, kad iecelšanu veic Priekšsēdētājs atbilstoši 30.pantam.

(2) Samierinātāju padomes no malas ieceltajiem samierinātājiem jāatbilst īpašībām, kas noteiktas 14.panta (1).punktā.

3.nodaļa

Samierināšanas process

32.pants.

(1) Komisija pati vērtē savu kompetenci.

(2) Jebkuri iebildumi no strīda puses, par to, ka šis strīds neatbilst Centra jurisdikcijai, vai citu iemeslu dēļ nav Komisijas kompetencē, tiek izskatīti Komisijā, kura nosaka, vai izskatīt to kā pagaidu jautājumu vai arī izskatīt to pēc strīda būtības.

33.pants.

Jebkurš samierināšanas process tiek vadīts atbilstoši šīs Nodaļas nosacījumiem un, izņemot, ja puses vienojas par kaut ko citu, saskaņā ar Samierināšanas noteikumiem, kas ir spēkā brīdī, kad puses piekritušas samierināšanai. Ja rodas kāds procedūras jautājums, ko neparedz šī Nodaļa vai Samierināšanas noteikumi, vai arī kādi citi noteikumi, ko pieņēmušas puses, Komisija lemj par šādu jautājumu.

34.pants.

(1) Komisijas pienākums ir noskaidrot strīda jautājumus starp pusēm un veicināt vienošanās panākšanu starp tām, pamatojoties uz abpusēji pieņemamiem noteikumiem. Ar tādu nolūku Komisija var jebkurā procesa posmā un laiku pa laikam ieteikt izšķiršanas nosacījumus pusēm. Puses sadarbojas pēc labākās sirdsapziņas ar Komisiju, lai dotu iespēju Komisijai pildīt savas funkcijas un izsaka savus visnopietnākos vērtējumus tās rekomendācijām.

(2) Ja puses panāk vienošanos, Komisija sagatavo ziņojumu, norādot strīda jautājumus un atzīmējot, ka puses ir panākušas vienošanos. Ja, kādā procesa posmā, Komisijai šķiet, ka starp pusēm nekāda vienošanās nav iespējama, tā procesu slēdz un sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļo strīda izskatīšanu un norāda uz pušu nespēju panākt vienošanos. Ja kāda no pusēm neierodas vai nepiedalās procesā, Komisija slēdz procesu un sagatavo ziņojumu, kurā norāda šīs puses neierašanos vai nepiedalīšanos procesā.

35.pants.

Izņemot, ja strīda puses nevienojas par kaut ko citu, neviena no samierināšanas procesa pusēm nav tiesīga kādā citā procesā, vai nu arbitrāžas vai tiesas, vai citu priekšā, izteikt vai atsaukties uz jebkādiem paustajiem viedokļiem vai paziņojumiem, vai pieņēmumiem vai izšķiršanas piedāvājumiem, ko izteikusi otra puse samierināšanas procesā, vai arī Komisijas izteiktajām rekomendācijām.

IV daļa

Arbitrāža

1.nodaļa

Lūgums pēc arbitrāžas

36.pants.

(1) Jebkura Līgumslēdzēja Puse vai jebkurš Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kas vēlas ierosināt arbitrāžas procesu, nosūta par to rakstisku lūgumu Ģenerālsekretāram, kurš nosūta lūguma kopiju otrai pusei.

(2) Lūgumā tiek sniegta informācija par strīda jautājumiem, pušu identitāti un to piekrišanu arbitrāžai saskaņā ar samierināšanas un arbitrāžas procesa uzsākšanas procedūras noteikumiem.

(3) Ģenerālsekretārs reģistrē lūgumu, ja vien viņš nekonstatē, ka pamatojoties uz lūgumā sniegto informāciju, strīds ir acīmredzami ārpus Centra jurisdikcijas. Viņš nekavējoties paziņo pusēm par reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt.

2.nodaļa

Tribunāla izveidošana

37.pants.

(1) Arbitrāžas tribunāls (tālāk tekstā "Tribunāls") tiek izveidots cik vien ātri iespējams pēc lūguma reģistrēšanas atbilstoši 36.pantam.

(2) (a) Tribunāls sastāv no viena vienīga arbitra vai jebkura nepāra skaita arbitriem, kas iecelti pēc pušu vienošanās.

(b) ja puses nevienojas par arbitru skaitu un to iecelšanas veidu, Tribunāls sastāv no trīs arbitriem, pa vienam katras puses ieceltam arbitram un trešā, kurš ir Tribunāla prezidents, kas iecelts pēc pušu vienošanās.

38.pants.

Ja tribunāls netiek izveidots 90 dienu laikā pēc tam, kad Ģenerālsekretārs izplatījis paziņojumu par lūguma reģistrēšanu saskaņā ar 36.panta (3) punktu, vai kādā citā laikā pēc pušu vienošanās, Priekšsēdētājs, pēc vienas puses lūguma un pēc konsultācijām ar abām pusēm, cik tas iespējams, ieceļ arbitru vai arbitrus, kas vēl nav iecelti. Arbitri, kurus ieceļ Priekšsēdētājs atbilstoši šim pantam nav Līgumslēdzējas Valsts strīda puses pilsoņi vai tās Līgumslēdzējas Valsts, kuras pilsonis ir strīda puse.

39.pants.

Vairākums arbitru ir citu valstu nevis Līgumslēdzējas Valsts strīda puse un tās Līgumslēdzējas Valsts, kuras pilsonis ir strīda puse; tomēr, ar noteikumu, ka iepriekšējie šī panta nosacījumi nav spēkā, ja vienīgais arbitrs vai katrs atsevišķais Tribunāla loceklis ir iecelts pēc pušu vienošanās.

40.pants.

(1) Arbitrus var iecelt Arbitru ekspertu padome no malas, izņemot gadījumu, kad iecelšanu veic Priekšsēdētājs atbilstoši 38.pantam.

(2) Arbitriem, kurus Arbitru ekspertu padome ieceļ no malas, ir jābūt tādām īpašībām, kā noteikts 14.panta (1)punktā.

3.nodaļa

Tribunāla pilnvaras un funkcijas

41.pants.

(1) Tribunāls pats spriež par savu kompetenci.

(2) Jebkurš iebildums no strīda puses, ka šis strīds neietilpst Centra jurisdikcijā, vai citu iemeslu dēļ nav Tribunāla kompetencē, tiek izskatīts Tribunālā, kurš nosaka, vai uzskatīt to kā pagaidu jautājumu vai izskatīt to kā strīda jautājumu pēc būtības.

42.pants.

(1) Tribunāls pieņem lēmumu attiecībā uz strīdu saskaņā ar tādiem likuma pantiem, par kādiem spēj vienoties puses. Ja šādas vienošanās nav, Tribunāls vadās no Līgumslēdzējas Valsts strīda puses likumiem (ieskaitot tās likumus par likumdošanas konfliktiem) un tādiem starptautisko tiesību likumiem, kas var būt pielietojami.

(2) Tribunāls nedrīkst iznest spriedumu non liquet, balstoties uz klusēšanu vai likuma nepilnību.

(3) (1) un (2) punktu nosacījumi neliek šķēršļus Tribunāla tiesībām izlemt strīdu ex aequo et bono, ja puses tam piekrīt.

43.pants.

Izņemot, ja puses vienojas par citu, Tribunāls var, ja uzskata par nepieciešamu jebkurā procesa posmā,

(a) aicināt puses sagatavot dokumentus vai citas liecības, un

(b) apmeklēt ar strīdu saistīto vietu, un veikt tādas aptaujas, kādas tai var likties piemērotas.

44.pants.

Visi arbitrāžas procesi tiek vadīti saskaņā ar šīs Nodaļas nosacījumiem un, izņemot, ja puses vienojas citādi, atbilstoši Arbitrāžas noteikumiem, kas ir spēkā brīdī, kad puses ir piekritušas arbitrāžai. Ja rodas jebkāds procedūras jautājums, kuru neparedz šī Nodaļa vai Arbitrāžas noteikumi, vai kādi citi likumi, par ko vienojušās puses, jautājumu izlemj Tribunāls.

45.pants.

(1) Puses neierašanās vai nespēja pierādīt savu taisnību netiek uzskatīta kā otras puses pretenziju pieņemšana.

(2) Ja puse neierodas vai nespēj aizstāvēt savu taisnību jebkurā procesa posmā, otra puse var lūgt Tribunālu izskatīt tam iesniegtos jautājumus un pieņemt lēmumu. Pirms lēmuma pieņemšanas Tribunāls paziņo un atliek izskatīšanu pusei, kura neierodas vai nespēj aizstāvēt savu taisnību, ja vien tas nav apmierināts, ka tā puse nav nodomājusi tā rīkoties.

46.pants.

Izņemot, ja puses vienojas citādi, Tribunāls, pēc puses lūguma, lemj par jebkurām ar to saistītām, papildus vai pretprasībām, kas tieši rodas no strīda būtības, ar noteikumu, ka par tām ir vienojušās puses un arī citādi tās ietilpst Centra jurisdikcijā.

47.pants.

Izņemot, ja puses vienojas citādi, Tribunāls var, ja uzskata, ka to prasa apstākļi, rekomendēt jebkādus pagaidu pasākumus, kas būtu jāveic, lai saglabātu katras puses attiecīgās tiesības.

4.nodaļa

Lēmums

48.pants.

(1) Tribunāls lemj par jautājumiem ar visu tā locekļu balsu vairākumu.

(2) Tribunāla lēmums tiek pieņemts rakstiski un to paraksta tie Tribunāla locekļi, kuri par to balsojuši.

(3) Lēmums ietver visus Tribunālam iesniegtos jautājumus un norāda cēloņus, uz kuriem tas pamatojas.

(4) Jebkurš Tribunāla loceklis var lēmumam pievienot savu personisko viedokli, vai viņš piekrīt vai nepiekrīt vairākumam, vai arī paziņojumu par viņa nepiekrišanu.

(5) Centrs nepublicē lēmumu bez pušu piekrišanas.

49.pants.

(1) Ģenerālsekretārs nekavējoties izsūta pusēm apstiprinātas lēmuma kopijas. Lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu brīdī, kad ir izsūtītas tā apstiprinātās kopijas.

(2) Tribunāls pēc puses lūguma, kas izteikts 45 dienas pēc lēmuma pieņemšanas var pēc paziņošanas otrai pusei lemt par jebkuru jautājumu, ko tas nav ietvēris lēmumā un labo jebkuras ierēdnieciskas, matemātiskas vai līdzīgas kļūdas lēmumā. Tā lēmums kļūst par lēmuma daļu un par to tiek paziņots pusēm tādā pat veidā kā pats lēmums. Laiks, kas atvēlēts saskaņā ar 51.panta (2) punktu un 52.panta (2) punktu tiek skaitīts no brīža, kad ticis pieņemts lēmums.

5.nodaļa

Lēmuma skaidrojums, pārskatīšana un anulēšana

50.pants.

(1) Ja starp pusēm rodas jebkādi strīdi par lēmuma jēgu vai apjomu, jebkura puse var pieprasīt lēmuma skaidrojumu, rakstot par to iesniegumu Ģenerālsekretāram.

(2) Lūgumu, ja iespējams, iesniedz Tribunālam, kurš pieņēmis lēmumu. Ja tas nav iespējams, tiek veidots jauns Tribunāls atbilstoši šīs Daļas 2.nodaļai. Tribunāls var, ja tas uzskata, ka apstākļi to pieprasa, atlikt lēmuma pildīšanu līdz sava lēmuma pieņemšanai.

51.pants.

(1) Jebkura puse var lūgt pārskatīt lēmuma pārskatīšanu, par to rakstot iesniegumu Ģenerālsekretāram, pamatojoties uz dažu tādu faktu konstatēšanu, kas noteikti var ietekmēt lēmumu, ar noteikumu, ka, tad, kad lēmums tika pieņemts, šis fakts nebija Tribunālam un iesnieguma autoram zināms, un, ka šī fakta nezināšana no iesnieguma autora puses nav radusies nevērības dēļ.

(2) Iesniegums jāiesniedz 90 dienu laikā pēc šāda fakta atklāšanas un jebkurā gadījumā trīs gadu laikā pēc šī lēmuma pieņemšanas.

(3) Lūgums, ja iespējams, tiek iesniegts Tribunālam, kas pieņēmis lēmumu. Ja tas nav iespējams, tiek veidots jauns Tribunāls atbilstoši šīs Daļas 2.nodaļai.

(4) Tribunāls var, ja tas uzskata, ka to prasa apstākļi, atlikt pildīt lēmumu līdz sava lēmuma pieņemšanai. Ja iesnieguma autors lūdz atlikt lēmuma pildīšanu, lēmuma pildīšanas atlikšana ir nosacīta, kamēr Tribunāls lemj par šādu lūgumu.

52.pants.

(1) Jebkura puse var lūgt atcelt lēmumu, par to iesniedzot rakstisku iesniegumu Ģenerālsekretāram balstoties uz vienu vai vairākiem sekojošiem iemesliem:

(a) Tribunāls nav ticis pareizi izveidots;

(b) Tribunāls acīmredzami ir pārsniedzis savas pilnvaras;

(c) ir bijusi korupcija attiecībā uz Tribunāla locekli;

(d) ir notikusi nopietna novirzīšanās no procedūras pamata likumiem; vai

(e) lēmumam nav izdevies konstatēt cēloņus, uz kuriem tas balstīts.

(2) Iesniegums jaiesniedz 120 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, izņemot, kad atcelšana tiek lūgta, pamatojoties uz korupciju, tad šāds iesniegums jāiesniedz 120 dienas pēc korupcijas atklāšanas un jebkurā gadījumā trīs gadu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Pēc lūguma saņemšanas Priekšsēdētājs nekavējoties ieceļ no Arbitru ekspertu padomes ad hoc komisiju trīs cilvēku sastāvā. Neviens no komitejas locekļiem nav Tribunāla, kas pieņēmis lēmumu, loceklis, nav tās pašas valsts pilsonis kā kāds no tās locekļiem, nav strīda puses Valsts pilsonis vai tās Valsts pilsonis, kuras pilsonis ir strīda puse, nav nevienas šīs valsts iecelts Arbitru ekspertu padomes loceklis, vai nav darbojies kā samierinātājs tajā pašā strīdā. Komitejai ir tiesības anulēt lēmumu vai jebkuru tā daļu, pamatojot to ar jebkuru nosacījumu, kas norādīts (1) punktā.

(4) 41.-45., 48.,49., 53. un 54. pantu un VI un VII daļu nosacījumi attiecas mutatis mutandis uz procesu attiecībā pret Komiteju.

(5) Komiteja var, ja tā uzskata, ka tā prasa apstākļi, atlikt lēmuma izpildi līdz sava lēmuma pieņemšanai. Ja iesnieguma autors lūdz atlikt lēmuma izpildi savā iesniegumā, lēmuma izpildes atlikšana ir nosacīta, līdz Komiteja lemj par šādu lūgumu.

(6) Ja lēmums ir atcelts, strīdu, pēc kādas no puses lūguma, iesniedz jaunam Tribunālam, kas izveidots atbilstoši šīs Daļas 2.nodaļai.

6.nodaļa

Lēmuma atzīšana un izpilde

53.pants.

(1) Lēmums ir saistošs pusēm un nav pakļauts jebkādai pārsūdzēšanai vai jebkādiem citiem labojumiem, kā izņemot tos, ko paredz šī Konvencija. Katra puse ievēro un pilda lēmuma noteikumus, izņemot gadījumu, kad pildīšana ir atlikta atbilstoši attiecīgajiem šīs Konvencijas nosacījumiem.

(2) Šīs Nodaļas mērķiem, "lēmums" ietver jebkuru lēmumu, kas skaidro, pārskata vai anulē šādu lēmumu atbilstoši 50.,51. vai 52.pantam.

54.pants.

(1) Katra Līgumslēdzēja Valsts atzīst pieņemto lēmumu atbilstoši šai Konvencijai kā saistošu un pilda pekuniārās saistības, ko uzliek šis lēmums tās robežās, it kā tas būtu šīs Valsts tiesas galīgais spriedums. Federālas uzbūves Līgumslēdzēja Valsts var pildīt šādu lēmumu savās federālajās tiesās vai arī ar to starpniecību un var nodrošināt, ka šādas tiesas uzskatīs šādu lēmumu kā galīgo attiecīgās valsts tiesas lēmumu.

(2) Puse, cenšoties rast atzīšanu vai pildīšanu Līgumslēdzējas Valsts teritorijās, izsniedz kompetentai tiesu vai citai varas iestādei, kuru šāda Valsts ir iecēlusi šādam nolūkam, lēmuma kopiju, kuru apstiprinājis Ģenerālsekretārs. Katra Līgumslēdzēja Valsts paziņo Ģenerālsekretāram par kompetentas tiesas vai citas varas iestādes nozīmēšanu šim nolūkam un par jebkurām turpmākajām izmaiņām šādā nozīmēšanā.

(3) Lēmumu pildīšanu regulē likumdošana attiecībā uz spēkā esošo lēmumu pildīšanu Valstī, kuru teritorijās šāda pildīšana tiek prasīta.

55.pants.

Nekas 54.pantā netiek iztulkots kā atkāpšanās no spēkā esošajiem likumiem jebkurā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz tās Valsts vai jebkuras citas valsts imunitāti attiecībā uz izpildi.

V daļa

Samierinātāju un arbitru aizstāšana un diskvalifikācija

56.pants.

(1) Pēc tam, kad izveidota Komisija vai Tribunāls un sākusies lietas izskatīšana, tā sastāvs paliek nemainīgs; tomēr, samierinātāja vai arbitra nāves gadījumā, vai arī to rīcības nespējas vai atkāpšanās gadījumā, atbrīvojusies vakance tiek aizpildīta atbilstoši III. daļas 2.nodaļas vai IV. daļas 2.nodaļas nosacījumiem.

(2) Komisijas vai Tribunāla loceklis turpina pildīt savus pienākumus neskatoties, ka viņš vairs nav ekspertu grupas loceklis.

(3) Ja puses ieceltais samierinātājs vai arbitrs ir atkāpies bez Komisijas vai Tribunāla, kura loceklis viņš bijis, piekrišanas, Priekšsēdētājs ieceļ cilvēku no attiecīgās ekspertu grupas, lai aizpildītu atbrīvojušos vakanci.

57.pants.

Puse var ierosināt Komisijai vai Tribunālam diskvalificēt jebkuru tās locekli, atsaucoties uz jebkādu faktu, kas liecina par to īpašību trūkumu, ko pieprasa 14.panta (1) punkts. Arbitrāžas lietas izskatīšanas puse turklāt var ierosināt diskvalificēt arbitru, pamatojoties, uz to, ka viņš neatbilst iecelšanai Tribunālā saskaņā ar IV.daļas 2.nodaļu.

58.pants.

Lēmumu par jebkuru ierosinājumu diskvalificēt samierinātāju vai arbitru pieņem citi Komisijas vai Tribunāla locekļi kā katrā gadījumā nepieciešams, ar nosacījumu, ka tad, kad šie locekļi ir pāra skaitlis, vai gadījumā, kad ierosinājumu diskvalificēt izsaka vienīgais samierinātājs vai arbitrs, vai arī vairākums samierinātāju vai arbitru, šo lēmumu pieņem Priekšsēdētājs. Ja tiek nolemts, ka ierosinājums ir pamatots, samierinātājs vai arbitrs, uz kuru lēmums attiecas, tiek aizstāts atbilstoši III.daļas 2.nodaļas vai IV.daļas 2.nodaļas nosacījumiem.

VI daļa

Lietas izskatīšanas izmaksas

59.pants.

Izmaksas, kuras sedzamas pusēm par Centra pakalpojumu izmantošanu, nosaka Ģenerālsekretārs atbilstoši noteikumiem, kurus pieņēmusi Administratīvā padome.

60.pants.

(1) Katra Komisija un katrs Tribunāls nosaka savu locekļu nodevas un izmaksas Administratīvās padomes periodiski noteikto limitu robežās un pēc konsultācijām ar Ģenerālsekretāru.

(2) Nekas šī Panta (1) punktā neattur puses no iepriekšējas vienošanās ar attiecīgo Komisiju vai Tribunālu par savu locekļu nodevām un izmaksām.

61.pants.

(1) Samierināšanas lietas izskatīšanas gadījumā Komisijas locekļu nodevas un izmaksas, kā arī izmaksas par Centra pakalpojumu izmantošanu, sedz abas puses vienlīdzīgi. Katra puse sedz jebkurus citus izdevumus, kādi tai rodas sakarā ar lietas izskatīšanu.

(2) Arbitrāžas lietas izskatīšanas gadījumā Tribunāls, izņemot, ja puses vienojas savādāk, novērtē izdevumus, kuri radušies pusēm sakarā ar lietas izskatīšanu, un lemj, cik un kurš šos izdevumus, Tribunāla locekļu nodevas un izmaksas un izmaksas par Centra pakalpojumu izmantošanu maksās. Šāds lēmums ietilpst tiesas lēmumā.

VII daļa

Lietas izskatīšanas vieta

62.pants.

Samierināšanas un arbitrāžas lietas izskatīšana notiek Centra atrašanās vietā, izņemot, ja tiek nolemts citādi.

63.pants.

Samierināšanas un arbitrāžas lietas izskatīšana notiek, ja par to vienojas puses,

(a) Pastāvīgās arbitrāžas tiesas atrašanās vietā vai jebkurā citā attiecīgajā institūcijā, privātā vai sabiedriskā, ar kuru Centrs var vienoties šim mērķim; vai

(b) jebkurā citā vietā, kuru atbalsta Komisija vai Tribunāls pēc konsultācijām ar Ģenerālsekretāru.

VIII daļa

Strīdi starp Līgumslēdzējām Valstīm

64. pants.

Jebkurš strīds, kas radies starp Līgumslēdzējām Valstīm attiecībā uz šīs Konvencijas skaidrojumu vai pielietošanu, kurš nav izšķirts, tiek nosūtīts Starptautiskajai Tiesai ar šāda strīda jebkuras puses iesniegumu, ja vien attiecīgās Valstis nevienojas par citu izšķiršanas ceļu.

IX daļa

Labojumi

65.pants.

Jebkura Līgumslēdzēja Valsts var ierosināt labojumus šajā Konvencijā. Ierosinātā labojuma teksts tiek nosūtīts Ģenerālsekretāram ne mazāk kā 90 dienas pirms Administratīvās padomes sanāksmes, kurā šāds labojums jāizskata, un, kuru viņš nekavējoties nosūta visiem Administratīvās padomes locekļiem.

66.pants.

(1) Ja tā lemj Administratīvā padome ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, ierosinātais labojums tiek izsūtīts visām Līgumslēdzējām Valstīm ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. Katrs labojums stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad šīs Konvencijas depozitārijs ir izplatījis paziņojumu Līgumslēdzējām Valstīm par to, ka visas Līgumslēdzējas Valstis ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas šo labojumu.

(2) Neviens labojums neietekmē jebkuras Līgumslēdzējas Valsts vai to likumīgo apakšorganizāciju vai aģentūru, vai arī jebkura šādas Valsts pilsoņa tiesības un saistības saskaņā ar šo Konvenciju, atbilstoši Centra jurisdikcijai, kura devusi piekrišanu šim labojumam pirms tā stāšanās spēkā.

X daļa

Noslēguma nosacījumi

67.pants.

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Bankas dalībvalstīm. Tā ir atvērta parakstīšanai arī jebkurai citai valstij, kura ir pievienojusies Starptautiskās tiesas Statūtiem, un kuru Administratīvā padome, ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākuma lēmumu, ir uzaicinājusi parakstīt šo Konvenciju.

68.pants.

(1) Valstīm, kas ir parakstījušas šo Konvenciju, tā ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina saskaņā ar to attiecīgo konstitucionālo procedūru.

(2) Šī Konvencija stājas spēkā 30 dienas pēc divdesmitā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta iesniegšanas. Valstij, kura vēlāk iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, tā stājas spēkā 30 dienas pēc šī iesniegšanas brīža.

69.pants.

Katra Līgumslēdzēja Valsts veic tādus likumdošanas vai citus pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai īstenotu šīs Konvencijas nosacījumus savā teritorijā.

70.pants.

Šī Konvencija attiecas uz visām teritorijām, ar kurām Līgumslēdzējām Valstīm ir starptautiskas saistības, izņemot tās, kuras šī Valsts nav ietvērusi, par to paziņojot rakstiski šīs Konvencijas depozitārijam vai nu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas laikā vai arī pēc tam.

71.pants.

Jebkura Līgumslēdzēja Valsts var denonsēt šo Konvenciju, par to rakstiski paziņojot šīs Konvencijas depozitārijam. Denonsācija stājas spēkā sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

72.pants.

Līgumslēdzējas Valsts paziņojums atbilstoši 70. un 71.pantam neietekmē tās Valsts vai jebkuru to attiecīgo apakšorganizāciju vai aģentūru vai arī šīs Valsts jebkura pilsoņa tiesības vai saistības, ko paredz šī Konvencija, kas izriet no vienas no tās piekrišanas Centra jurisdikcijai pirms depozitārijs šo paziņojumu saņēmis.

73.pants.

Šīs Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas un labojumu tajā instrumentus glabā Bankā, kura ir šīs Konvencijas depozitārijs. Depozitārijs izsūta apstiprinātas šīs Konvencijas kopijas Bankas dalībvalstīm un ikvienai citai Valstij, kura ir uzaicināta parakstīt šo Konvenciju.

74.pants.

Depozitārijs reģistrē šo Konvenciju Apvienoto Nāciju Sekretariātā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartas 102.pantu un attiecīgajiem Noteikumiem, kurus šajā sakarā pieņēmusi Ģenerālā Asambleja.

75.pants.

Depozitārijs paziņo visām Valstīm, kas ir pievienojušās šai Konvencijai par:

(a) parakstīšanu atbilstoši 67.pantam;

(b) ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu iesniegšanu atbilstoši 73.pantam;

(c) datumu, kad šī Konvencija stājas spēkā atbilstoši 68.pantam;

(d) izņēmumiem attiecībā uz teritoriālajiem iesniegumiem atbilstoši 70.pantam;

(e) datumu, kurā stājas spēkā jebkurš šīs Konvencijas labojums atbilstoši 66.pantam;

(f) denonsācijām atbilstoši 71.pantam.

Izpildīts Vašingtonā, angļu, franču un spāņu valodās, no kuriem visi trīs teksti vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kura tiek uzglabāta Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas arhīvā, kas apstiprināts ar tās parakstu zem šī līguma pildīt funkcijas, kuras tai uzliktas saskaņā ar šo Konvenciju.


Administratīvais un finansu Nolikums

I nodaļa

Administratīvās padomes procedūras

Noteikums Nr. 1

Gada sanāksmes laiks un vieta

(1) Administratīvās padomes gada sanāksme notiek kopā ar Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (tālāk tekstā saukta "Banka") Valdes gada sanāksmi, ja Padome nenolemj citādi.

(2) Ģenerālsekretārs saskaņo Administratīvās padomes gada sanāksmes sagatavošanas darbus ar attiecīgajām Bankas amatpersonām.

Noteikums Nr. 2

Sanāksmju izziņošana

(1) Ģenerālsekretārs, izmantojot jebkādu ātru sakaru līdzekli, paziņo visiem dalībniekiem par katras Administratīvās padomes sanāksmes laiku un vietu. Šāds paziņojums jānosūta ne mazāk kā 42 dienas pirms noteiktā sanāksmes datuma, izņemot steidzamus gadījumus, kad ir pietiekami, ja šāds paziņojums tiek nosūtīts ar telegrammu vai kablogrammu ne mazāk kā 10 dienas pirms noteiktā sanāksmes datuma.

(2) Jebkuru Administratīvās padomes sanāksmi, kurā nav kvoruma, klātesošo dalībnieku vairākums reizēm var atlikt, pie kam paziņojums par atlikto sanāksmi nav vajadzīgs.

Noteikums Nr. 3

Sanāksmju dienas kārtība

(1) Priekšsēdētāja vadībā, Ģenerālsekretārs sagatavo katras Administratīvās padomes sanāksmes īsu dienas kartību un nosūta šo dienas kartību katram dalībniekam līdz ar paziņojumu par šo sanāksmi.

(2) Katrs dalībnieks var iekļaut Administratīvās padomes jebkuras sanāksmes darba kartībā papildtemas, pie nosacījuma, ka viņš par to informē Ģenerālsekretāru ne mazāk kā 7 dienas pirms noteiktā sanāksmes datuma. Īpašos gadījumos Priekšsēdētājs, vai Ģenerālsekretārs pēc konsultēšanās ar Priekšsēdētāju, var jebkurā laikā iekļaut Padomes sanāksmes darba kartībā papildtēmas. Ģenerālsekretārs cik vien ātri iespējams paziņo katram dalībniekam par sanāksmes darba kārtības papildināšanu ar kādu tēmu.

(3) Administratīvā padome katrā laikā var atļaut jebkuras sanāksmes darba kartībā iekļaut kādu tēmu pat tad, ja šajā pantā prasītais paziņojums nav izdarīts.

Noteikums Nr. 4

Sanāksmes vadītājs

(1) Priekšsēdētājs ir Administratīvās padomes sanāksmju vadītājs.

(2) Ja Priekšsēdētājs nevar vadīt visu padomes sanāksmi vai tās daļu, viens no Administratīvās padomes locekļiem darbojas kā sanāksmes pagaidu vadītājs. Šis loceklis ir tās Līgumslēdzējas valsts pārstāvis, pārstāvja aizstājējs vai pārstāvja pagaidu aizstājējs, kurš ir pārstāvēts šajā sanāksmē un kurš atrodas visaugstākajā vietā Līgumslēdzēju valstu sarakstā, kas sakārtots hronoloģiskā secībā atbilstoši Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu deponēšanas datumam, sākot ar valsti, kura sarakstā seko tai valstij, kas iepriekšējā reizē ir devusi sanāksmes pagaidu vadītaju. Sanāksmes pagaidu vadītājs var pats balsot tās valsts vārdā, kuru viņš pārstāv, vai arī nozīmēt citu savas delegācijas locekli šī uzdevuma veikšanai.

Noteikums Nr. 5

Padomes sekretārs

(1) Ģenerālsekretārs veic Administratīvās padomes sekretāra funkcijas.

(2) Ja Administratīvā padome nav īpaši noteikusi citu kartību, Ģeneralsekretārs, konsultējoties ar Priekšsēdētāju, vada visus sagatavošanas darbus Administratīvās padomes sanāksmju rīkošanai.

(3) Ģenerālsekretārs kārto Administratīvās padomes sanāksmju īsus protokolus, kuru kopijas tiek izsniegtas visiem locekļiem.

(4) Ģenerālsekretārs katrai Administratīvās padomes gada sanāksmei iesniedz apstiprināšanai, saskaņā ar Konvencijas 6 (1 ) (g) punktu, gada pārskatu par Centra darbību.

Noteikums Nr. 6

Piedalīšanās sanāksmēs

(1) Ģenerālsekretārs un Ģenerālsekretāra vietnieki var piedalīties visās Administratīvās padomes sanāksmēs.

(2) Ģenerālsekretārs, konsultējoties ar Priekšsēdētāju, var uzaicināt novērotājus piedalīties jebkurā Administratīvās padomes sanāksmē.

Noteikums Nr. 7

Balsošana

(1) Ja Konvencijā nav īpaši noradīta cita kārtība, visi Administratīvas padomes lēmumi tiek pieņemti ar nodoto balsu vairākumu. Jebkurā sanāksmē tās vadītājs var novērtēt sanāksmes noskaņu bez formāla balsojuma, taču viņam jāpieprasa formāls balsojums pēc jebkura dalībnieka lūguma. Vienmēr, kad tiek pieprasīts formāls balsojums, dalībniekiem jāizdala priekšlikuma teksts rakstveidā.

(2) Neviens Administratīvās padomes loceklis nedrīkst balsot ar pilnvarota starpniecību vai kadā citā veidā, bet tikai personīgi, taču Līgumslēdzējas valsts pārstāvis var nozīmēt pagaidu vietnieku, kas balso viņa vietā katrā sanāksmē, kurā nepiedalās pastāvīgais vietnieks.

(3) Gadījumos, kad pēc Priekšsēdētāja domām Administratīvajai padomei ir jāveic kāda darbība, kuru nebūtu vēlams atlikt līdz nākošajai Padomes gada sanāksmei un kura neprasa īpašas sanāksmes sasaukšanu, Ģenerālsekretārs, izmantojot jebkādu ātru sakaru līdzekli, nosūta katram loceklim priekšlikumu, kurā ietverta piedāvātā darbība, līdz ar lūgumu pēc padomes locekļu balsojuma. Balsis jānodod laika periodā, kas beidzas 21 dienu pēc šāda priekšlikuma nosūtīšanas, ja vien Priekšsēdētājs nav apstiprinājis ilgāku termiņu. Beidzoties noteiktajam termiņam, Priekšsēdētājs reģistrē rezultātus un paziņo tos visiem Padomes locekļiem. Ja saņemto atbilžu skaits ir mazāks par locekļu vairākumu, priekšlikums tiek uzskatīts par noraidītu.

(4) Gadījumos, kad Administratīvās padomes sanāksme, kurā nav pārstāvētas visas Līgumslēdzējas valstis, netiek iegūts balsu skaits, kāds nepieciešams ierosinātā lēmuma pieņemšanai ar divu trešdaļu balsu vairākumu no Padomes locekļu skaita, Padome, vienojoties ar Priekšsēdētāju, var nolemt reģistrēt sanāksmē pārstāvēto Padomes locekļu balsojumu un lūgt klāt neesošo locekļu balsojumu saskaņā ar šā panta (3) punkta nosacījumiem. Sanāksmē reģistrēto balsojumu locekļi var mainīt pirms balsošanas perioda beigām, kas noteikts saskaņā ar šo punktu.

II nodaļa

Sekretariāts

Noteikums Nr. 8

Ģenerālsekretāra un viņa vietnieku ievēlēšana

Iesakot Administratīvajai padomei vienu vai vairākus kandidātus Ģenerālsekretāra vai Ģenerālsekretāra vietnieka amatam, Priekšsēdētājs vienlaicīgi izsaka arī priekšlikumus attiecībā uz:

(a) viņa darbības laiku;

(b) atļauju jebkuram no kandidātiem ievēlēšanas gadījumā turpināt pildīt kādu citu amatu vai iesaistīties jaunā darbā;

(c) darba nosacījumiem, ņemot vērā jebkādus priekšlikumus, kas izdarīti saskaņā ar (b) apakšpunktu.

Noteikums Nr. 9

Ģenerālsekretāra vietas izpildītājs

(1) Gadījumā, ja pēc Ģenerālsekretāra vietnieka ievēlēšanas ir vairāk nekā viens Ģenerālsekretāra vietnieks, Priekšsēdētājam pēc šādas ievēlēšanas nekavējoties jāpiedāvā Administratīvajai padomei kārtība, kādā šie vietnieki veiks Ģenerālsekretāra funkcijas saskaņā ar Konvencijas 10 (3) pantu. Ja šāds lēmums netiek pieņemts, jāievēro vecākuma princips vietnieka amatā.

(2) Ģenerālsekretārs nozīmē vienu no Centra darbiniekiem, kurš izpildīs Ģenerālsekretāra funkcijas viņa prombūtnes vai rīkoties nespējas gadījumā, ja visi Ģenerālsekretāra vietnieki arī atrastos prombūtnē vai būtu rīkoties nespējīgi, vai arī ja vietnieka amats būtu vakants. Ja vienlaicīgi ir vakanti Ģenerālsekretāra un Ģenerālsekretāra vietnieka amati, Priekšsēdētājs nozīmē Centra darbinieku, kurš pilda Ģenerālsekretāra funkcijas.

Noteikums Nr. 10

Personāla darbinieku nozīmēšana

Ģenerālsekretārs nozīmē Centra personāla darbiniekus. Šo nozīmēšanu var izdarīt vai nu tieši vai arī pārcelšanas kartībā.

Noteikums Nr. 11

Darba nosacījumi

(1) Centra darbinieku darba nosacījumi ir tādi paši kā Bankas darbiniekiem.

(2) Ģenerālsekretārs vienojas ar Banku, vispārējās administratīvās kārtības ietvaros, ko saskaņā ar Konvencijas 6 (1) (d) punktu apstiprinājusi Administratīvā padome, par Sekretariāta darbinieku piedalīšanos Bankas personāla atvaļināšanas plānā, kā arī citu Bankas darbiniekiem paredzēto iespēju un līgumsaistību izmantošanā.

Noteikums Nr. 12

Ģenerālsekretāra pilnvaras

(1) Ģenerālsekretāra vietnieki un personāla darbinieki, neatkarīgi no tā vai viņi ir tieši nozīmēti vai pārcelti, darbojas tikai pēc Ģenerālsekretāra norādījumiem.

(2) Ģenerālsekretārs ir tiesīgs atlaist Sekretariāta darbiniekus un veikt disciplinārus pasākumus. Attiecībā uz Ģenerālsekretāra vietniekiem atlaišana ir iespējama tikai ar Administratīvās padomes piekrišanu.

Noteikums Nr. 13

Funkciju nesavienojamība

Ģenerālsekretārs, Ģenerālsekretāra vietnieki un personāla darbinieki nevar darboties Samierinātāju vai Arbitru kolēģijā, vai arī kā jebkuras Komisijas vai Tribunāla locekļi.

III nodaļa

Finansu noteikumi

Noteikums Nr. 14

Atsevišķo procesu tiešās izmaksas

(1) Ja nepastāv cita vienošanās saskaņā ar Konvencijas 60 (2) pantu, un papildus saprātīgu tiešo izdevumu kompensācijai, ikviens Komisijas, Tribunāla vai ad hoc Komitejas loceklis, kas nozīmēts no Arbitru kolēģijas saskaņā ar Konvencijas 52 (3) pantu (turpmāk tekstā - "Komiteja"), saņem:

(a) honorāru par katru dienu, kurā viņš piedalās tā orgāna sanāksmēs, kura loceklis viņš ir;

(b) honorāru par citu darbu, kas veikts saistībā ar lietas izskatīšanu, kas ekvivalents astoņu stundu darba dienai;

(c) prombūtnes laikā no parastās dzīves vietas radušos uzturēšanās izdevumu kompensācijas vietā - per diem naudas pabalstu, pamatojoties uz pabalsta apmēru, kurš periodiski tiek noteikts Bankas Izpilddirektoriem;

(d) ceļa izdevumus, kas radušies sakarā ar piedalīšanos tā orgāna sanāksmēs, kura loceklis viņš ir, pamatojoties uz normām, kas periodiski tiek noteiktas Bankas Izpilddirektoriem.

Iepriekš (a) un (b) punktos minēto honorāru lielumu periodiski nosaka Ģenerālsekretārs ar Priekšsēdētāja apstiprinājumu, un tas ne biežāk kā reizi gadā var tikt mainīts, lai ņemtu vērā naudas vērtības, kā arī dzīves izmaksu izmaiņas.

(2) Visus maksājumus sekojošām personām, tai skaitā izdevumu kompensāciju, vienmēr izdara Centrs, bet nevis kāda no procesa pusēm:

(a) Komisiju, Tribunālu un Komiteju locekļiem;

(b) lieciniekiem un ekspertiem, kuri izsaukti pec Komisijas, Tribunāla vai Komitejas, un nevis kādas puses iniciatīvas;

(c) Centra Sekretariāta darbiniekiem, ieskaitot personas (kā piem., tulkus, tulkotājus, reportierus vai sekretārus), ko Centrs nolīdzis tieši konkrētajam procesam;

(d) katra procesa, kurš atbilstoši Konvencijas 63. pantam tiek noturēts ārpus Centra pastāvīgās mītnes, uzņēmējiestādei.

(3) Lai dotu Centram iespēju izdarīt (2) punktā paredzētos maksājumus, kā arī uzņemties citus izdevumus, kas rodas sakarā ar procesu (izņemot 15. pantā paredzētos izdevumus):

(a) puses izdara avansveida maksājumus Centram sekojošā kārtībā:

(i) sākotnēji, tūlīt pēc Komisijas vai Tribunāla izveidošanas, Ģenerālsekretārs, pēc konsultēšanās ar attiecīgā orgāna Prezidentu un, ciktāl tas iespējams, arī ar procesa pusēm, novērtē izdevumus, kādi radīsies Centram tuvākajos 3 līdz 6 mēnešos, un lūdz puses iemaksāt šo summu avansā;

(ii) ja jebkurā laikā Ģenerālsekretārs, pēc konsultēšanās ar attiecīgā orgāna Prezidentu un, ciktāl tas iespējams, arī ar procesa pusēm, konstatē, ka pušu iemaksātais avanss, saskaņā ar pārskatīto izdevumu novērtējumu, nesegs izdevumus par šo vai tam sekojošo periodu, viņš lūdz puses iemaksāt papildus avansu.

(b) no Centra nevar prasīt, lai tas sniegtu jebkādus pakalpojumus sakarā ar procesu vai izmaksātu honorārus, pabalstus vai izdevumu kompensāciju kādas Komisijas, Tribunāla vai Komitejas locekļiem, ja pirms tam nav iemaksāts pietiekams avanss;

(c) ja sākotnējās avansa iemaksas ir nepietiekamas, lai segtu nākotnē paredzamos izdevumus, tad, pirms lūgt pusēm papildus avansa iemaksu, Ģenerālsekretārs novērtē līdzšinējos reālos Centra izdevumus un saistības, ko tas uzņēmies, un attiecīgi pieprasa no pusēm maksu vai arī kreditē tās;

(d) attiecībā uz katru samierināšanas procesu un katru arbitrāžas procesu, ja vien Arbitrāžas Noteikumos nav paredzēts cits sadalījuma princips, vai arī puses vai Tribunāls neizlemj citādi, katra no pusēm maksā pusi no ikviena avansa vai papildmaksājuma, bet tas nekādi neietekmē galīgo lēmumu par arbitrāžas procesa izmaksu segšanu, ko pieņem Tribunāls atbilstoši Konvencijas 61(2) pantam. Visi avansa maksājumi un citi izdevumi ir jānomaksā tajā vietā un tādā valūtā, kā norāda Ģenerālsekretārs, tiklīdz viņs ir pieprasījis maksājumu. Ja pieprasītā summa netiek samaksāta pilnā apmērā 30 dienu laikā, Ģenerālsekretārs informē abas puses par šo saistību nepildīšanu un dod iespēju jebkurai no pusēm izdarīt pieprasīto maksājumu. Katrā laikā pēc tam, kad pagājušas 15 dienas kopš Ģenerālsekretārs ir izsūtījis šādu informāciju, viņš var ierosināt, lai Komisija vai Tribunāls pārtrauc procesu, ja līdz šī priekšlikuma izteikšanas dienai kāda daļa no pieprasītā maksājuma vēl iztrūkst. Ja nemaksāšanas dēļ kāds process ir apturēts uz laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus pēc kārtas, Ģenerālsekretārs, pēc paziņošanas pusēm un, cik iespējams, konsultējoties ar tām, var ierosināt, lai attiecīgais orgāns izbeidz procesu;

(e) gadījumā, ja ir reģistrēts iesniegums par lēmuma anulēšanu, šajā pantā iepriekš minētie nosacījumi ir piemērojami mutatis mutandis, izņemot to, ka iesniedzējs viens pats ir atbildīgs par Ģenerālsekretāra pieprasīto avansa maksājumu izdarīšanu, lai segtu izdevumus, kas rodas līdz ar Komitejas izveidošanu, un tas nekādi neietekmē Komitejas tiesības atbilstoši Konvencijas 52 (4) pantam pieņemt lēmumu par to, kā un kam jāsedz izdevumi, kas radušies sakarā ar lēmuma anulēšanas procesu.

Noteikums Nr. 15

Īpaši pakalpojumi pusēm

(1) Centrs sniedz kādai no pusēm īpašus pakalpojumus saistībā ar procesu (piem., izsniedz tulkojumus vai kopijas) tikai tādā gadījumā, ja šī puse jau iepriekš ir noguldījusi summu, kas ir pietiekama, lai segtu šāda pakalpojuma izmaksas.

(2) Maksa par īpašajiem pakalpojumiem parasti pamatojas uz izcenojumu sarakstu, ko Ģenerālsekretārs periodiski izsludina un nosūta visām Līgumslēdzējām Valstīm kā arī visu izskatāmo procesu pusēm.

Noteikums Nr. 16

Nodeva par līguma iesniegšanu

Puse vai puses (ja lūgums tiek iesniegts kopīgi), kura vēlas ierosināt samierināšanas vai arbitrāžas procesu, lūdz papildlēmumu, vai arbitrāžas lēmuma labojumu, skaidrojumu, pārskatīšanu vai anulēšanu, vai lūdz strīda iesniegšanu atkārtotai izskatīšanai jaunā Tribunālā pēc arbitrāžas lēmuma anulēšanas, iemaksā Centram neatmaksājamu nodevu, kuras lielumu periodiski nosaka Ģenerālsekretārs.

Noteikums Nr. 17

Budžets

(1) Centra finansu gads skaitāms no viena gada 1. jūlija Iīdz nākamā gada 30. jūnijam.

(2) Pirms katra finansu gada beigām Ģenerālsekretārs sagatavo un iesniedz Administratīvajai padomei pieņemšanai tās nākamajā gada sanāksmē, un saskaņā ar Konvencijas 6 (1) (f) pantu, nākošā finansu gada budžetu. Šajā budžetā jānorāda Centra paredzamie izdevumi (izņemot tos, kurus paredzēts vēlāk atmaksāt) un paredzamos ienākumus (izņemot atmaksātos līdzekļus).

(3) Ja finansu gada laikā Ģenerālsekretārs secina, ka paredzamie izdevumi pārsniegs budžetā apstiprinātos, vai arī ja viņš vēlas uzņemties izdevumus, kas nav iepriekš apstiprināti, viņš, konsultējoties ar Priekšsēdētāju sagatavo papildbudžetu, kas jāiesniedz Administratīvajai padomei pieņemšanai vai nu tās gada sanāksmē vai kādā citā sanāksmē, vai arī saskaņā ar 7 (3) pantu.

(4) Budžeta pieņemšana pilnvaro Ģenerālsekretāru veikt izdevumus un uzņemties saistības tādiem nolūkiem un tādās robežās, kā paredzēts budžetā. Ja Administratīvā padome nav paredzējusi citu kārtību, Ģenerālsekretārs var pārsniegt summu, kas paredzēta kādam konkrētam budžeta punktam, pie nosacījuma, ka neteik pārsniegta budžeta kopējā summa.

(5) Kamēr Administratīvā padome vēl nav pieņēmusi budžetu Ģenerālsekretārs var veikt izdevumus tādiem nolūkiem un tādās robežās, kā paredzēts budžetā, ko viņš iesniedzis Padomei, nepārsniedzot vienu ceturto daļu no tās summas, kuru bijis atļauts izdot iepriekšējā finansu gadā, un nekādā gadījumā nepārsniedzot summu, kuru Banka ir piekritusi piešķirt šajā finansu gadā.

Noteikums Nr. 18

Iemaksu novērtējums

(1) Starpība, par kādu paredzētie izdevumi pārsniedz paredzētos ienākumus, jāsedz Līgumslēdzējām valstīm. No katras valsts, kas nav Bankas locekle, tiek pieprasīta tāda daļa no kopējās iemaksu summas, kas līdzinās Starptautiskās tiesas budžeta daļai, kāda tai būtu jāuzņemas, ja šis budžets tiktu sadalīts tikai Līgumslēdzēju valstu starpā proporcionāli tobrīd spēkā esošajai kontribūciju skalai, kas tiek piemērota Tiesas budžetam; kopējās iemaksu summas bilance tiek sadalīta starp Līgumslēdzējām valstīm, kuras ir Bankas locekles, proporcionāli to attiecīgajām bankas kapitāla akcijām. Ģenerālsekretārs aprēķina iemaksu lielumu tulīt pēc gada budžeta pieņemšanas, pamatojoties uz tā brīža Centra dalībnieku skaitu, un nekavējoties dara to zināmu Līgumslēdzējām valstīm. Iemaksas ir jāizdara tulīt pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

(2) Pieņemot papildbudžetu Ģenerālsekretārs nekavējoties aprēķina papildiemaksu lielumu, kuras jaiemaksā tulīt pēc to paziņošanas Līgumslēdzējām valstīm.

(3) Valstij, kura ir Konvencijas dalībvalsts tikai daļu no finansu gada, iemaksas jāizdara par visu finansu gadu. Ja kāda valsts kļūst par Konvencijas dalībnieci pēc tam, kad iemaksas par konkrēto finansu gadu jau ir aprēķinātas, tās iemaksas daļa tiek aprēķināta, izmantojot to pašu attiecīgo koeficientu, kāds ticis pielietots aprēķinot sākotnējos iemaksu lielumus, un pārējo Līgumslēdzēju valstu iemaksas netiek pārrēķinātas.

(4) Ja pēc finansu gada beigām tiek konstatēts kases pārpalikums, tad šis pārpalikums, ja vien Administratīvā padome nav pieņēmusi citu lēmumu, tiek izmantots, lai kreditētu Līgumslēdzējas valstis proporcionāli to iemaksātajām kontribūcijām par šo finansu gadu. Šie kredīti tiek izdarīti attiecībā uz iemaksām par to finansu gadu, kurš sākas divus gadus pēc tā finansu gada beigām, uz kuru attiecas pārpalikums.

Noteikums Nr. 19

Audits

Ģenerālsekretārs reizi gadā organizē Centra rēķinu revīziju un, pamatojoties uz šo revīziju, iesniedz Administratīvajai padomei pārskatu par finansiālo stāvokli izskatīšanai tās gada sanāksmē.

IV nodaļa

Sekretariāta vispārējās funkcijas

Noteikums Nr. 20

Līgumslēdzēju valstu saraksts

Ģenerālsekretārs kārto Līgumslēdzēju valstu sarakstu (ieskaitot arī bijušās Līgumslēdzējas valstis, norādot datumu, kurā depozitārijs saņēmis viņu paziņojumu par denonsāciju), kas tiek periodiski nosūtīts visām Līgumslēdzējām valstīm un pēc pieprasījuma jebkurai valstij vai personai. Šajā sarakstā attiecībā uz katru valsti tiek norādīts:

(a) datums, kurā Konvencija stājusies spēkā attiecībā uz šo valsti;

(b) teritorijas, uz kurām Konvencija netiek attiecināta atbilstoši Konvencijas 70. panta noteikumiem, un datumi, kuros depozitārijs saņēmis paziņojumu par šo teritoriju neiekļaušanu Konvencijas darbības zonā vai šādā paziņojumā izdarītās izmaiņas;

(c) valstu sastāvdaļu vai iestāžu nozīmēšana, atbilstoši Konvencijas 25 (1) pantam, kuru ieguldījumu strīdi ietilpst Centra jurisdikcijā;

(d) jebkādi paziņojumi, kas izdarīti atbilstoši Konvencijas 25 (3) pantam, par to, ka nav vajadzīgs valsts apstiprinājums kādas tās sastāvdaļas vai organizācijas dotajai piekrišanai par Centra jurisdikciju;

(e) jebkādi paziņojumi, kas izdarīti atbilstoši Konvencijas 25 (4) pantam, par strīdu kategoriju vai kategorijām, kurus valsts uzskata vai neuzskata par iesniedzamiem Centra juridiskajai izskatīšanai;

(f) kompetenta tiesa vai cita varas iestāde, kura atzīst un izpida arbitrāžas lēmumus, un kas nozīmēta atbilstoši Konvencijas 54 (2) pantam;

(g) jebkādi likumdošanas vai citi pasākumi, kas, atbilstoši Konvencijas 69. pantam, veikti, lai Konvencijas noteikumi būtu spēkā Valsts teritorijās, un par kuriem Valsts paziņo Centram.

Noteikums Nr. 21

Kolēģiju izveidošana

(1) Gadījumos, kad Līgumslēdzējai valstij ir tiesības nozīmēt vienu vai vairākus locekļus darbībai Samierinātāju kolēģija vai Arbitru kolēģijā, Ģenerālsekretārs uzaicina šo Valsti izdarīt šādu nozīmējumu.

(2) Katrā nozīmējumā, ko izdara Līgumslēdzēja valsts vai Priekšsēdētājs, jānorāda nozīmējamās personas vārds, adrese un pilsonība, kā arī informācija par viņa kvalifikāciju, īpašu uzmanību pievēršot viņa kompetencei likumdošanas, tirdzniecības, rūpniecības vai finansu jomā.

(3) Tiklīdz Ģenerālsekretārs saņem paziņojumu par nozīmējumu, viņš par to informē nozīmēto personu, norādot arī iestādi, kas viņu nozīmējusi, un nozīmējuma perioda beigu datumu, un lūdzot nozīmēto personu apstiprināt savu vēlēšanos pildīt šo uzdevumu.

(4) Ģenerālsekretārs kārto Samierinātāju kolēģijas un Arbitru kolēģijas dalībnieku sarakstus, kas tiek periodiski nosūtīti visām Līgumslēdzējām valstīm un pēc pieprasījuma jebkurai valstij vai personai. Šajā sarakstā attiecībā uz katru dalībnieku tiek norādītas sekojošas ziņas:

(a) adrese;

(b) pilsonība;

(c) pašreizējā nozīmējuma beigu datums;

(d) nozīmētājiestāde;

(e) kvalifikācija.

Noteikums Nr. 22

Publikācijas

(1) Ģenerālsekretārs publicē informāciju par Centra darbību, ieskaitot arī visu samierināšanas vai arbitrāžas lūgumu reģistrāciju, un laika gaitā arī norādes par katra procesa izbeigšanās datumu un veidu.

(2) Ja abas procesa puses piekrīt, ka tiek publicēti:

(a) Samierināšanas komisiju ziņojumi;

(b) arbitrāžas spriedumi; vai

(c) procesa protokoli un citi dokumenti,

Ģenerālsekretārs sagatavo tos publikācijai piemērotā formā ar nolūku veicināt starptautisko tiesību attīstību attiecībā uz ieguldījumiem.

V nodaļa

Funkcijas attiecībā uz atsevišķiem procesiem

Noteikums Nr. 23

Reģistri

(1) Ģenerālsekretārs, saskaņā ar paša pasludinātajiem noteikumiem, kārto atsevišķus Samierināšanas lūgumu un Arbitrāžas lūgumu Reģistrus. Šajos reģistros viņš iereģistrē visus nozīmīgos datus, kas attiecas uz katra procesa ierosināšanu, vešanu un rezultātu, it īpaši katras Komisijas, Tribunāla un Komitejas izveidošanas metodi un dalībnieku skaitu. Arbitrāžas reģistrā viņš attiecībā uz katru arbitrāžas spriedumu ieraksta arī visus nozīmīgos datus, kas skar katru lūgumu pēc lēmuma papildināšanas, labošanas, skaidrojuma, pārskatīšanas vai atcelšanas, un katru lēmuma izpildes apturēšanas gadījumu.

(2) Reģistri ir pieejami apskatei jebkurai personai. Ģenerālsekretārs izsludina noteikumus, kas attiecas uz Reģistru pieejamību, un izcenojumu sarakstu par apliecinātu un neapliecinātu Reģistru izrakstu izsniegšanu.

Noteikums Nr. 24

Sakaru līdzekļi

(1) Jebkura procesa laikā Ģenerālsekretārs ir oficiālais rakstiskās informācijas apmaiņas kanāls starp pusēm, Komisiju, Tribunālu vai Komiteju un Administratīvās padomes Priekšsēdētāju, ar sekojošiem izņēmumiem:

(a) puses var tieši apmainīties ar savstarpēju informāciju, ja vien šo informācijas apmaiņu neprasa Konvencijas nosacījumi, vai arī Procesu ierosināšanas, Samierināšanas vai Arbitrāžas noteikumi (turpmāk tekstā "Noteikumi");

(b) jebkuras Komisijas, Tribunāla vai Komitejas locekļi savā starpā sazinās tieši.

(2) Instrumenti un dokumenti tiek ievadīti procesā, nosūtot tos Ģenerālsekretāram, kurš oriģinālu atstāj Centra lietās un gādā par kopiju attiecīgu izdalīšanu. Ja instruments vai dokuments neatbilst spēkā esošajām prasībām, Ģenerālsekretārs:

(a) informē iesniedzēju pusi par nepilnībām un par turpmākajiem Ģenerālsekretāra veicamajiem pasākumiem;

(b) ja nepilnībai ir tikai formāls raksturs, Ģenerālsekretārs var pieņemt attiecīgo dokumentu, pie nosacījuma, ka nepilnības tiek novērstas;

(c) gadījumā, ja nepilnība ir tikai nepietiekams kopiju skaits vai nepieciešamo tulkojumu iztrūkums, var sagādāt nepieciešamās kopijas vai tulkojumus uz attiecīgās puses rēķina.

Noteikums Nr. 25

Sekretārs

Ģenerālsekretārs nozīmē katras Komisijas, Tribunāla un Komitejas Sekretāru. Sekretārs var tikt izraudzīts no Centra Sekretariāta personāla, un jebkurā gadījumā, darbojoties šajā amatā, viņš ir uzskatāms par Sekretariāta personāla darbinieku. Sekretārs:

(a) pārstāv Ģenerālsekretāru un var pildīt visas funkcijas, kas piešķirtas Ģenerālsekretāram ar šo Nolikumu, Noteikumiem attiecībā uz atsevišķiem procesiem, vai arī ar Konvencijas nosacījumiem, un ko tas savukārt deleģējis Sekretāram;

(b) kalpo kā kanāls, ar kura starpniecību puses var lūgt konkrētus Centra pakalpojumus;

(c) veic citas ar procesu saistītas funkcijas pēc Komisijas, Tribunāla vai Komitejas Prezidenta lūguma, vai arī pēc Ģenerālsekretāra norādījumiem.

Noteikums Nr. 26

Procesa vieta

(1) Ģenerālsekretārs veic nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai noturētu samierināšanas vai arbitrāžas procesu Centra pastāvīgajā mītnē, vai arī, pēc pušu lūguma un atbilstoši Konvencijas 63. pantam, veic vai vada nepieciešamos sagatavošanās darbus, ja process notiek citur.

(2) Ģenerālsekretārs palīdz Komisijai vai Tribunālam, pēc tā lūguma, apmeklējot kādu ar strīdu saistītu vietu vai veicot tur izmeklēšanu.

Noteikums Nr. 27

Cita veida palīdzība

(1) Ģenerālsekretārs sniedz tādu cita veida palīdzību, kāda var būt nepieciešama saistībā ar visām Komisiju, Tribunālu un Komiteju sanāksmēm, it īpaši saistībā ar rakstveida un mutvārdu tulkošanu no vienas Centra oficiālās valodas citā.

(2) Ģenerālsekretārs, izmantojot Centra personālu un iekārtas vai arī uz neilgu laiku nodarbinātas personas un iegādātas iekārtas, sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami lietas vešanas gaitā, kā piem., dokumentu pavairošana un tulkošana, vai mutvārdu tulkošana valodās, kuras nav Centra oficiālās valodas.

Noteikums Nr. 28

Depozitārija funkcijas

(1) Ģenerālsekretārs deponē Centra arhīvā, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai pastāvīgi uzglabātu sekojošo tekstu oriģinālus:

(a) iesniegumu un visus instrumentus un dokumentus, kas iesniegti vai sagatavoti saistībā ar kādu procesu, ieskaitot arī jebkuras tiesas sēdes protokolus;

(b) jebkuru Komisijas ziņojumu vai jebkuru Tribunāla vai Komitejas spriedumu vai lēmumu.

(2) Saskaņā ar Noteikumiem un pušu piekrišanu konkrētajam lietas izskatīšanas procesam, un samaksājot attiecīgu nodevu pēc Ģenerālsekretāra izsludinātā izcenojumu saraksta, viņš izsniedz pusēm ziņojumu un spriedumu apliecinātas kopijas (atspoguļojot tajās arī pienācīgi pieņemtus vai izdarītus papildlēmumus, sprieduma labojumus, skaidrojumus, pārskatīšanu vai anulēšanu, un sprieduma izpildes apturēšanu, kamēr tā ir spēkā), kā arī citu instrumentu, dokumentu un protokolu kopijas.

VI nodaļa

Īpaši noteikumi attiecībā uz procesu

Noteikums Nr. 29

Termiņi

(1) Visi termiņi, kas norādīti Konvencijā vai Noteikumos, vai ko nosaka kāda Komisija, Tribunāls, Komiteja vai Ģenerālsekretārs, ir skaitāmi no tā datuma, kad šis termiņš ir paziņots pušu vai viņu pārstāvju klātbūtnē, vai kad Ģenerālsekretārs nosūta attiecīgo paziņojumu vai instrumentu (kurā šis datums ir norādīts). Šāda paziņojuma izdarīšanas vai nosūtīšanas diena šajā aprēķinā netiek iekļauta.

(2) Termiņš uzskatāms par ievērotu, ja puses nosūtītais paziņojums vai instruments tiek nogādāts Centra mītnē vai kompetentas Komisijas, Tribunāla vai Komitejas Sekretāram, gadījumā, ja sēde notiek ārpus Centra mītnes, pirms darba dienas beigām norādītajā datumā vai, ja tā ir sestdiena, svētdiena, vai valsts svētki, kas tiek atzīmēti piegādes vietā, vai diena, kurā kāda iemesla dēļ regulāra pasta piegāde ir ierobežota, tad līdz nākamās darba dienas beigām, kurā pasts atkal regulāri darbojas.

Noteikums Nr. 30

Apstiprinoša dokumentācija

(1) Dokumentācija, kas iesniegta, lai pamatotu kādu lūgumu, tiesvedības rakstu, iesniegumu, rakstisku piezīmi, vai citu instrumentu, kas tiek ievadīts procesā, sastāv no viena oriģināla un tāda daudzuma kopiju, kā norādīts (2) punktā. Ja vien puses nav vienojušās citādi, vai kompetenta Komisija, Tribunāls vai Komiteja nav norādījušas citādi, Oriģinālu veido viss dokuments pilnībā vai arī tā kopija vai izraksts, ko attiecīgi apliecinājusi valsts amatpersona, izņemot gadījumus, kad puse nevar iegūt šādu dokumentu vai tā apliecinātu kopiju vai izrakstu (šādā gadījumā jānorāda iemesls, kādēļ tas nav iespējams).

(2) Jebkura šāda dokumenta papildkopiju skaitam jābūt vienādam ar tā instrumenta nepieciešamo kopiju skaitu, uz kuru šī dokumentācija attiecas, izņemot to, ka šādas kopijas nav nepieciešamas gadījumā, ja dokuments ir publicēts un brīvi pieejams. Iesniedzējai pusei jāapliecina, ka katra iesniegtā papildkopija ir pareiza un pilnīga oriģināla kopija, izņemot gadījumu, kad dokuments ir garš, un nozīmīga ir tikai kāda tā daļa. Tad pietiek ar apliecinājumu, ka tas ir pareizs un pilnīgs izraksts no attiecīgajām dokumenta daļām, kurām jābūt precīzi norādītām.

(3) Jebkuram dokumentam, kurš ir kādā citā valodā nevis tajā, kas apstiprināta konkrētajam procesam, ja vien kompetenta Komisija, Tribunāls vai Komiteja nav norādījušas citādi, jāpievieno apliecināts tulkojums šādā valodā. Tomēr, ja dokuments ir garš, un nozīmīga ir tikai kāda tā daļa, pietiek ar to, ka ir iztulkotas tikai dokumenta nozīmīgās daļas, kurām jābūt precīzi norādītām, pie nosacījuma, ka kompetentais orgāns var pieprasīt plašāku vai pilnīgu tulkojumu.

(4) Gadījumā, kad tiek iesniegts izraksts no dokumenta oriģināla saskaņā ar (1) punktu, vai daļēja kopija vai tulkojums saskaņā ar (2) vai (3) punktu, katram šādam izrakstam, kopijai un tulkojumam jāpievieno paziņojums par to, ka pārējā teksta iztrūkums nepadara iesniegto daļu maldinošu.

VII nodaļa

Imunitāte un privilēģijas

Noteikums Nr. 31

Komandējuma apliecības

Ģenerālsekretārs var izsniegt Komisiju, Tribunālu vai Komiteju dalībniekiem, Sekretariāta amatpersonām un darbiniekiem, un pusēm, to pārstāvjiem, padomdevējiem, advokātiem, lieciniekiem un ekspertiem, kuri piedalās procesā, apliecības par to, ka viņi ceļo sakarā ar Konvencijā paredzēto procesu.

Noteikums Nr. 32

Atteikšanās no imunitātes

(1) Ģenerālsekretārs var atteikties no:

(a) Centra imunitātes;

(b) Centra personāla darbinieku imunitātes.

(2) Padomes Priekšsēdētājs var atteikties no:

(a) Ģenerālsekretāra vai jebkura Ģenerālsekretāra vietnieka imunitātes;

(b) Komisijas, Tribunāla vai Komitejas imunitātes;

(c) pušu, pārstāvju, padomdevēju, advokātu, liecinieku un ekspertu imunitātes, kuri piedalās procesā, ja attiecīgā Komisija, Tribunāls vai Komiteja iesaka šādu atteikšanos.

(3) Administratīvā padome var atteikties no:

(a) Priekšsēdētāja un Padomes locekļu imunitātes;

(b) pušu, pārstāvju, padomdevēju, advokātu, liecinieku un ekspertu imunitātes, kuri piedalās procesā, arī tad, ja attiecīgā Komisija, Tribunāls vai Komiteja nav ieteikusi šādu atteikšanos;

(c) Centra vai jebkuras (1) vai (2) punktā minētās personas imunitātes.

VIII nodaļa

Dažādi jautājumi

Noteikums Nr. 33

Sazināšanās ar Līgumslēdzējām valstīm

Ja attiecīgā valsts nav noteikusi citu sakaru kanālu, visi Konvencijā un šajā Nolikumā paredzētie sūtījumi Līgumslēdzējām valstīm adresējami attiecīgās valsts pārstāvim Administratīvajā padomē.

Noteikums Nr. 34

Oficiālās valodas

(1) Centra oficiālās valodas ir angļu, franču un spāņu.

(2) Šā Nolikuma teksti visās oficiālajās valodās uzskatāmi par vienlīdz autentiskiem.



Procedūras noteikumi samierināšanas un arbitrāžas tiesas procesa ierosināšanai

(procesa ierosināšanas noteikumi)

1.noteikums

Lūgums

1. Jebkura Līgumslēdzēja Valsts vai Līgumslēdzējas Valsts pilsonis, kurš vēlas ierosināt samierināšanas vai arbitrāžas tiesas procesu atbilstoši Konvencijai, nosūta par to rakstisku lūgumu Ģenerālsekretāram uz Centra mītnes vietu.

Lūgumā ir norādīts, vai tas attiecas uz samierināšanas vai arbitrāžas tiesas procesu. Tas ir sagatavots Centra oficiālajā valodā, tajā ir datums, un to parakstījusi lūguma iesniedzēja puse.

2. Lūgumu strīda puses var sagatavot kopīgi.

2.noteikums

Lūguma saturs

1. Lūgums:

a) precīzi nosaka katru strīda pusi un norāda katras adresi;

b) nosaka, ja viena no pusēm ir neatņemama Līgumslēdzējas Valsts sastāvdaļa vai aģentūra, ka šī Valsts to nozīmējusi Centram saskaņā ar Konvencijas 25.(1.) pantu;

c) norāda vienošanās datumu un aktus, kuros tas reģistrēts, ieskaitot, ja viena puse ir neatņemama Līgumslēdzējas Valsts sastāvdaļa vai aģentūra, līdzīgas ziņas par to, ka šī Valsts piekritusi apstiprinājumam, ja vien tā nav paziņojusi Centram, ka šāds apstiprinājums netiek prasīts;

d) norāda attiecībā uz pusi, kas ir Līgumslēdzējas Puses pilsonis:

i) tā pilsonību piekrišanas brīdī;

ii) ja puse ir fiziska persona:

(A) tās pilsonību lūguma brīdī;

(B) ka tai nav bijusi Līgumslēdzējas Valsts strīda puses pilsonība ne piekrišanas, ne lūguma brīdī;

iii) ja puse ir juridiska persona, kurai piekrišanas brīdī bijusi Līgumslēdzējas Valsts strīda puses nacionālā piederība, pušu vienošanos par to, ka tā uzskatāma par otras Līgumslēdzējas Valsts pilsoni Konvencijas mērķiem;

e) satur informāciju attiecībā uz strīda jautājumiem, norādot, ka starp pusēm norisinās likumīgs strīds, ko tieši izraisījis ieguldījums.

2. Informācijai, kura tiek pieprasīta atbilstoši 1.(c) un 1.(d)(iii) apakšpunktiem, pievieno dokumentus.

3. "Piekrišanas brīdis" nozīmē datumu, kurā strīda puses rakstiski piekritušas iesniegt to Centram; ja abas puses nav veikušas to vienā un tajā pat dienā, tas nozīmē datumu, kurā ir iesniegts pēdējais.

3.noteikums

Lūgumā ietvertā optimālā informācija

Lūgums papildus var izvirzīt jebkurus nosacījumus, par ko vienojušās puses attiecībā uz samierinātāju vai arbitru skaitu un to iecelšanas kārtību, kā arī jebkuriem citiem nosacījumiem, par ko panākta vienošanās attiecībā uz strīda izšķiršanu.

4.noteikums

Lūguma kopijas

1. Lūgumam pievieno piecas parakstītas papildus kopijas. Ģenerālsekretārs var pieprasīt šādas papildus kopijas, kad viņš to uzskata par nepieciešamu.

2. Jebkuriem dokumentiem, kurus iesniedz kopā ar lūgumu, jāatbilst Administratīvo un finansu 30.noteikuma prasībām.

5.noteikums

Lūguma saņemšanas apstiprinājums

1. Pēc lūguma saņemšanas Ģenerālsekretārs:

a) nosūta lūguma iesniedzējai pusei lūguma saņemšanas apstiprinājumu;

b) neveic nekādu citu darbību attiecībā uz lūgumu, kamēr viņš nav saņēmis maksu par noteikto nodevu.

2. Tiklīdz viņš ir saņēmis samaksāto nodevu par lūgumu, Ģenerālsekretārs nosūta lūguma kopiju un tam pievienotos dokumentus otrai pusei.

6.noteikums

Lūguma reģistrēšana

1. Ģenerālsekretārs, atbilstoši 5.(1)(b) noteikumam, cik vien ātri iespējams, vai nu:

a) reģistrē lūgumu Samierināšanas vai Arbitrāžas Reģistrā un tajā pašā dienā paziņo pusēm par reģistrēšanu;

b) ja viņš uzskata, pamatojoties uz lūgumā ietverto informāciju, ka lūgums acīmredzami neatbilst Centra jurisdikcijai, paziņo pusēm par atteikumu reģistrēt lūgumu un tā iemeslus.

2. Tiesas process atbilstoši Konvencijai tiek uzskatīts par ierosinātu lūguma reģistrēšanas brīdī.

7.noteikums

Paziņojums par reģistrēšanu

Paziņojums par lūguma reģistrēšanu:

a) apstiprina, ka lūgums ir reģistrēts un norāda reģistrēšanas datumu un datumu, kad paziņojums izsūtīts;

b) dara zināmu katrai pusei, ka visi paziņojumi un informācija sakarā ar lietas izskatīšanu tiks nosūtīti uz lūgumā norādītajām adresēm, ja vien Centram nav norādīta cita adrese;

c) ja vien šāda informācija nav jau sniegta, uzaicina puses paziņot Ģenerālsekretāram par jebkuru pušu panākto vienošanos attiecībā uz samierinātāju vai arbitru skaitu un to iecelšanas kārtību;

d) uzaicina puses, cik vien ātri iespējams, veidot Samierināšanas Komisiju atbilstoši Konvencijas 29.-31.pantam, vai arī Arbitrāžas Tribunālu atbilstoši 37.-40.pantam; un

e) tam pievieno Centra Samierinātāju vai Arbitru ekspertu grupas locekļu sarakstu.

8.noteikums

Lūguma atsaukšana

Lūguma iesniedzēja puse var, paziņojot par to rakstiski Ģenerālsekretāram, atsaukt lūgumu pirms tas ir reģistrēts. Ģenerālsekretārs nekavējoties par to paziņo otrai pusei, ja vien, atbilstoši 5.(1)(b) noteikumam, lūgums nav tai nosūtīts.

9.noteikums

Noslēguma nosacījumi

1. Šo Noteikumu teksti katrā oficiālajā Centra valodā ir vienlīdz autentiski.

2. Šie Noteikumi var tikt saukti kā Centra "Ierosināšanas noteikumi".



Arbitrāžas lietu izskatīšanas procesuālie noteikumi

(Arbitrāžas noteikumi)

I nodaļa

Tribunāla izveidošana

1. noteikums

Vispārējie pienākumi

(1) Pēc tam, kad puses saņēmušas paziņojumu par arbitrāžas lūguma reģistrāciju, tās steidzami uzsāk Tribunāla izveidošanu, ievērojot Konvencijas IV. daļas 2. nodaļas noteikumus.

(2) Ja šāda informācija nav iekļauta lūgumā, pusēm cik vien ātri iespējams jāpaziņo Ģenerālsekretāram jebkādus noteikumus, par kuriem tās vienojušās, attiecībā uz arbitru skaitu un to nozīmēšanas metodi.

(3) Izņemot gadījumu, kad katrs Tribunāla loceklis ir nozīmēts pēc pušu vienošanās, kāda no pusēm var nozīmēt tās valsts pilsoņus, kura ir strīda puse, vai kuras pilsonis ir strīda puse, tikai pie nosacījuma, ka gadījumā, ja otra strīda puse nozīmē tādu pašu arbitru skaitu, kuri ir pilsoņi vienā no šīm valstīm, nerodas situācija, kad arbitru vairākumam ir šo valstu pilsonība.

(4) Persona, kas jau agrāk darbojusies kā samierinātājs vai arbitrs konkrēta strīda izšķiršanas procesā, nevar tikt nozīmēta kā Tribunāla loceklis.

2. noteikums

Tribunāla izveidošanas metode gadījumā, ja nepastāv iepriekšēja vienošanās

(1) Ja līdz arbitrāžas lūguma reģistrācijai puses nav panākušas vienošanos par arbitru skaitu un nozīmēšanas metodi, tām, ja vien tās nevienojas citādi, jāievēro sekojoša kārtība:

(a) lūguma iesniedzēja puse 10 dienu laikā pēc lūguma reģistrācijas piedāvā otrai pusei nozīmēt vienu arbitru vai noteiktu nepāra skaitu arbitru, norādot arī piedāvāto nozīmēšanas metodi;

(b) 20 dienu laikā pēc lūguma iesniedzējas puses piedāvājumu saņemšanas otra puse:

(i) pieņem šos piedāvājumus; vai

(ii) izsaka citus priekšlikumus attiecībā uz arbitru skaitu un to nozīmēšanas metodi;

(c) 20 dienu laikā pēc atbildes saņemšanas, kurā ietverti šie jaunie priekšlikumi, lūguma iesniedzēja puse paziņo otrai pusei, vai tā pieņem vai noraida šos priekšlikumus.

(2) Informācijas apmaiņa, kas paredzēta (1) punktā, ir jāizdara vai nekavējoties jāapstiprina rakstveidā. Tā tiek nosūtīta vai nu caur Ģenerālsekretāru vai arī tieši pušu starpā, nosūtot Ģenerālsekretāram kopiju. Pusēm nekavējoties jāinformē Ģenerālsekretārs par jebkuras panāktas vienošanās saturu.

(3) Jebkurā laikā, kad pagājušas 60 dienas no lūguma reģistrācijas, ja nav panākta vienošanās par citu kartību, jebkura no pusēm var informēt Ģenerālsekretāru, ka tā vēlas izmantot Konvencijas 37 (2) (b) pantā paredzēto formulu. Tādā gadījumā Ģenerālsekretārs nekavējoties paziņo otrai pusei, ka Tribunāls jāizveido saskaņā ar šo Konvencijas pantu.

3. noteikums

Arbitru nozīmēšana darbam Tribunālā, kas izveidots saskaņā ar Konvencijas 37 (2) (b) pantu

(1) Ja Tribunāls ir jāizveido saskaņā ar Konvencijas 37 (2) (b) pantu:

(a) jebkura no pusēm savā paziņojumā otrai pusei:

(i) nosauc divas personas, norādot vienu no tām, kam nav tādā pati pilsonība kā kādai no pusēm, un kas nav kādas puses pilsonis, kā savu nozīmēto arbitru, un otru kā arbitru, kuru tā iesaka par Tribunāla Prezidentu; un

(ii) uzaicina otru pusi apstiprināt tā arbitra nozīmēšanu, kurš ir ieteikts kā Tribunāla Prezidents, un nozīmēt vēl vienu arbitru;

(b) tūlīt pēc šī paziņojuma saņemšanas otra puse savā atbildē:

(i) nosauc vienu personu kā savu nozīmēto arbitru, kam nav tāda pati pilsonība kā kādai no pusēm, un kas nav kādas puses pilsonis; un

(ii) piekrīt tā arbitra nozīmēšanai, kurš ir ieteikts kā Tribunāla Prezidents, vai arī nosauc citu personu kā arbitru, kurš tiek ieteikts kā Prezidents;

(c) tūlīt pēc atbildes saņemšanas, kas satur šādu ieteikumu, pirmā puse paziņo otrai, vai tā piekrīt arbitra nozīmēšanai, kuru otra puse ieteikusi kā Tribunāla Prezidentu.

(2) Informācijas apmaiņa, kas paredzēta šajā Noteikumā, ir jāizdara vai nekavējoties jāapstiprina rakstveidā. Tā tiek nosūtīta vai nu caur Ģenerālsekretāru vai arī tieši pušu starpā, nosūtot Ģenerālsekretāram kopiju.

4. noteikums

Arbitru nozīmēšana, ko izdara Administratīvās padomes Priekšsēdētājs

(1) Ja Tribunāls netiek izveidots 90 dienu laikā pēc tam, kad Ģenerālsekretārs nosūtījis paziņojumu par lūguma reģistrēšanu, vai kādā citā termiņā pēc pušu vienošanās, jebkura no pusēm var caur Ģenerālsekretāru vērsties pie Administratīvās padomes Priekšsēdētāja ar rakstisku lūgumu iecelt arbitru vai arbitrus, kas vēl nav iecelti, un nozīmēt arbitru, kurš būs Tribunāla Prezidents.

(2) Noteikumi, kas paredzēti (1) punktā, ir /mutatis mutandis/ piemērojami gadījumā, kad puses ir vienojušās par to, ka arbitriem pašiem jāieceļ Tribunāla Prezidents, bet tas nav izdarīts.

(3) Ģenerālsekretārs nekavējoties nosūta lūguma kopiju otrai pusei.

(4) Priekšsēdētājs, attiecīgi ievērojot Konvencijas 38. un 40 (1) pantu prasības, un, ciktāl tas iespējams, konsultējoties ar abām pusēm, izpilda šo lūgumu 30 dienu laikā no tā saņemšanas.

(5) Ģenerālsekretārs nekavējoties informē puses par jebkuru Priekšsēdētāja izdarīto iecelšanu vai nozīmēšanu.

5. noteikums

Nozīmējuma pieņemšana

(1) Attiecīgā puse vai puses informē Ģenerālsekretāru par katra arbitra nozīmēšanu un norāda viņa nozīmēšanas metodi.

(2) Tiklīdz kāda no pusēm vai Administratīvās padomes Priekšsēdētājs ir informējis Ģenerālsekretāru par kāda arbitra nozīmēšanu, Ģenerālsekretārs vēršas pie nozīmētās personas, lūzot viņa piekrišanu.

(3) Ja arbitrs 15 dienu laikā nepieņem nozīmējumu, Ģenerālsekretārs nekavējoties informē puses, un, ja tas nepieciešams, arī Priekšsēdētāju, un uzaicina viņus nozīmēt citu arbitru ar to pašu metodi, kāda tikusi izmantota izdarot iepriekšējo nozīmējumu.

6. noteikums

Tribunāla izveidošana

(1) Tribunāls tiek uzskatīts par izveidotu un process par sākušos tajā dienā, kad Ģenerālsekretārs informē puses, ka visi arbitri ir pieņēmuši nozīmējumu.

(2) Pirms Tribunāla pirmās sesijas vai tās laikā katram arbitram jāparaksta sekojošas formas deklarācija:

"Cik man zināms, nepastāv nekāds iemesls, kura dēļ es nevarētu darboties arbitrāžas Tribunālā, ko izveidojis Ieguldījumu strīdu izšķiršanas starptautiskais centrs, lai izskatītu strīdu starp ... un ....

Es neizpaudīšu nekādu informāciju, kas kļūs man zināma sakarā ar piedalīšanos šajā procesā, ne arī jebkāda Tribunāla pieņemta lēmuma saturu.

Es taisnīgi iztiesāšu pušu strīdu saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem, un nepieņemšu nekādus norādījumus vai kompensāciju attiecībā uz šo procesu no jebkādiem citiem avotiem izņemot tos, kas paredzēti Konvencijā par ieguldījumu strīdu izšķiršanu, kā arī Nolikumos un Noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar šo Konvenciju.

Paziņojums par manām Līdzšinējām un pašreizējām profesionālajām, biznesa un citām attiecībām (ja tādas ir) ar strīda pusēm tiek pievienots šai deklarācijai."

Ja kāds arbitrs līdz pirmās Tribunāla sesijas beigām nav parakstījis deklarāciju, tad jāuzskata, ka viņš atkāpies no amata.

7. noteikums

Arbitru nomaiņa

Jebkurā laikā pirms Tribunāla izveidošanas katra no pusēm var nomainīt arbitru, ko tā nozīmējusi, ar citu, un puses, savstarpēji vienojoties, var nomainīt jebkuru arbitru. Šāda nomaiņa notiek 1., 5. un 6. noteikumā paredzētajā kārtībā.

8. noteikums

Arbitru rīkoties nespēja vai atkāpšanās no amata

(1) Gadījumos, kad arbitrs kļūst rīkoties nespējīgs vai nespēj pildīt savus amata pienākumus, ir piemērojama 9. noteikumā paredzētā arbitru diskvalifikācijas kartība.

(2) Arbitrs var atkāpties no amata, iesniedzot atlūgumu pārējiem Tribunāla locekļiem un Ģenerālsekretāram. Ja šo arbitru ir nozīmējusi viena no pusēm, Tribunāls nekavējoties izskata viņa atkāpšanās iemeslus un izlemj, vai tas pieņem atlūgumu. Tribunāls nekavējoties informē Ģenerālsekretāru par savu lēmumu.

9. noteikums

Arbitru diskvalifikācija

(1) Pusei, kura ierosina kāda arbitra diskvalifikāciju saskaņā ar Konvencijas 57. pantu, nekavējoties un katrā ziņā pirms procesa slēgšanas jāiesniedz savu priekšlikumu Ģenerālsekretāram, norādot tā iemeslus.

(2) Ģenerālsekretārs nekavējoties:

(a) nosūta priekšlikumu Tribunālam un, ja tas attiecas uz vienīgo arbitru vai uz Tribunāla locekļu vairākumu, Administratīvās padomes Priekšsēdētājam; un

(b) paziņo par priekšlikumu otrai pusei.

(3) Arbitrs, uz kuru šis priekšlikums attiecas, var nekavējoties sniegt paskaidrojumus Tribunālam vai Priekšsēdētājam, atkarībā no konkrētajiem apstākļiem.

(4) Ja vien priekšlikums neattiecas uz lielāko daļu Tribunāla locekļu, tad, attiecīgajam arbitram klāt neesot, pārējie Tribunāla locekļi nekavējoties izskata priekšlikumu un balso par to. Ja šo locekļu balsis dalās līdzīgi, tad viņi ar Ģenerālsekretāra starpniecību nekavējoties informē Priekšsēdētāju par priekšlikumu, par attiecīgā arbitra sniegtajiem paskaidrojumiem un par savu nespēju pieņemt lēmumu.

(5) Gadījumā, kad Priekšsēdētājam jāpieņem lēmums par priekšlikumu diskvalificēt kādu arbitru, viņam tas jāizdara 30 dienu laikā no priekšlikuma saņemšanas.

(6) Process uz laiku tiek pārtraukts kamēr tiek pieņemts lēmums par šo priekšlikumu.

10. noteikums

Procedūra, kāda jāievēro, ja Tribunālā ir vakance

(1) Ģenerālsekretārs nekavējoties informē puses un, nepieciešamības gadījumā, Administratīvās padomes Priekšsēdētāju par kāda arbitra diskvalifikāciju, nāvi, rīkoties nespēju vai atkāpšanos no amata un par Tribunāla piekrišanu, ja tāda ir dota, arbitra atkāpšanās gadījumā.

(2) Kad Ģenerālsekretārs paziņojis par vakanci, kas radusies Tribunālā, process tiek apturēts vai arī paliek apturēts, kamēr vakance tiek aizpildīta.

11. noteikums

Vakanču aizpildīšana Tribunālā

(1) Izņemot (2) punktā paredzētos gadījumus, vakance, kas radusies arbitra diskvalifikācijas, nāves, rīkoties nespējas vai atkāpšanās rezultātā, tiek nekavējoties aizpildīta, izmantojot to pašu metodi, ar kuru šis arbitrs ticis nozīmēts.

(2) Papildus tam, ka Administratīvās padomes Priekšsēdētājs aizpilda vakances attiecībā uz arbitriem, kurus viņš pats nozīmējis, viņš arī nozīmē personu no Arbitru kolēģijas:

(a) lai aizpildītu vakanci, kas radusies, kad arbitrs, kuru nozīmējusi kāda no pusēm, ir atteicies no amata bez Tribunāla piekrišanas, vai

(b) lai, pēc jebkuras puses lūguma, aizpildītu jebkādu vakanci, ja 30 dienu laikā, kopš Ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par vakanci, nav izdarīts un pieņemts jauns nozīmējums.

(3) Vakance tiek aizpildīta tādā kartībā, kā paredzēts 1., 4 (5), 5. un, mutatis mutandis, arī 6 (2) noteikumā.

12. noteikums

Procesa atsākšana pēc vakances aizpildīšanas

Tiklīdz vakance Tribunālā ir aizpildīta, process jāatsāk no tās vietas, kur to pārtraukusi vakances rašanās. Taču jaunnozīmētais arbitrs var pieprasīt, lai mutvārdu procedūra tiktu sākta no jauna, ja tā ir jau bijusi uzsākta.

II nodaļa

Tribunāla darbība

13. noteikums

Tribunāla sēdes

(1) Tribunāls notur savu pirmo sēdi 60 dienu laikā no tā izveidošanas vai citā termiņā pēc pušu vienošanās. Šīs sēdes laiku nosaka Tribunāla Prezidents pēc konsultēšanās ar Tribunāla locekļiem un Ģenerālsekretāru. Gadījumā, ja Tribunāla izveidošanas laikā tam nav Prezidenta, jo puses vienojušās, ka Prezidentu ievēl Tribunāla locekļi, šīs sēdes laiku nosaka Ģenerālsekretārs. Abos gadījumos, ciktāl tas iespējams, jākonsultējas ar strīda pusēm.

(2) Turpmāko sēžu laiku nosaka Tribunāls pēc konsultēšanās ar Ģenerālsekretāru un ar lietas pusēm, ciktāl tas iespējams.

(3) Tribunāla sēdes notiek Centra mītnē vai jebkurā citā vietā pēc pušu vienošanās saskaņā ar Konvencijas 63. pantu. Ja puses vienojas par to, ka sēde jānotur kādā citā vietā nevis Centrā vai iestādē, ar kuru Centrs ir attiecīgi vienojies, tām jākonsultējas ar Ģenerālsekretāru un jālūdz Tribunāla piekrišana. Ja šāda piekrišana netiek dota, Tribunāla sēdes notiek Centra mītnē.

(4) Ģenerālsekretāram savlaicīgi jāinformē Tribunāla locekļus un strīda puses par Tribunāla sēžū laiku un vietu.

14. noteikums

Tribunāla sēdes

(1) Tribunāla Prezidents vada lietas izskatīšanu un Tribunāla apspriedes.

(2) Ja puses nav vienojušās citādi, tad Tribunāla sēdēs nepieciešama tā locekļu vairākuma klātbūtne.

(3) Tribunāla Prezidents nosaka sēžu datumu un laiku.

15. noteikums

Tribunāla apspriedes

(1) Tribunāla apspriedes ir slēgtas un tiek turētas noslēpumā.

(2) Apspriedēs piedalās tikai Tribunāla locekļi. Tajās netiek ielaista neviena cita persona, ja vien Tribunāls nepieņem citu lēmumu.

16. noteikums

Tribunāla lēmumi

(1) Tribunāla lēmumi tiek pieņemti ar visu tā locekļu balsu vairākumu. Atturēšanās tiek uzskatīta par negatīvu balsojumu.

(2) Ja šie Noteikumi neparedz citādi, vai Tribunāls nenolemj citādi, tas var pieņemt jebkuru lēmumu korespondences ceļā, pie nosacījuma, ka tiek aptaujāti visi Tribunāla locekļi. Šādā veidā pieņemtus lēmumus apliecina Tribunāla Prezidents.

17. noteikums

Prezidenta rīkoties nespēja

Gadījumā, ja Tribunāla Prezidents ir rīkoties nespējīgs, viņa funkcijas pilda viens no pārējiem Tribunāla locekļiem, tādā secībā, kādā Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumus par viņu piekrišanu savam nozīmējumam darbam Tribunālā.

18. noteikums

Pušu pārstāvība

(1) Jebkuru pusi var pārstāvēt vai atbalstīt pārstāvji, padomdevēji vai advokāti, kuru vārdus un pilnvaras attiecīgā puse paziņo Ģenerālsekretāram, kurš nekavējoties informē Tribunālu un otro pusi.

(2) Šo Noteikumu nolūkiem jēdziens "puse" ietver, kur to pieļauj konteksts, arī pārstāvi, padomdevēju vai advokātu, kurš ir pilnvarots pārstāvēt šo pusi.

III nodaļa

Vispārējie procesuālie noteikumi

19. noteikums

Procesuālie rīkojumi

Tribunāls dod rīkojumus, kas nepieciešami procesa vešanai.

20. noteikums

Iepriekšējā konsultēšanās par procesuālajiem jautājumiem

(1) Cik vien ātri iespējams pēc Tribunāla izveidošanas tā Prezidents cenšas noskaidrot pušu viedokli attiecībā uz procesuālajiem jautājumiem. Šajā nolūkā viņš var lūgt puses tikties ar viņu. Konkrēti, viņš lūdz viņu viedokli par sekojošiem jautājumiem:

(a) Tribunāla locekļu skaits, kāds nepieciešams, lai veidotu kvorumu Tribunāla sēdēs;

(b) valoda vai valodas, kādas lietojamas procesa gaitā;

(c) tiesvedības rakstu skaits un secība, un to iesniegšanas laiks;

(d) otras puses iesniegto instrumentu kopiju skaits, kādu vēlas saņemt katra no pusēm;

(e) atteikšanās no rakstiskas vai mutvārdu procedūras;

(f) veids, kādā tiek sadalītas procesa izmaksas;

(g) veids, kādā jākārto lietas izskatīšanas sēžu protokoli.

(2) Procesa gaitā Tribunāls piemēro jebkādu vienošanos pušu starpā par procesuālajiem jautājumiem, izņemot gadījumu, kad Konvencijā vai Administratīvajā un finansu nolikumā paredzēta cita kārtība.

21. noteikums

Pirmssēdes apspriede

(1) Pēc Ģenerālsekretāra lūguma vai pēc Tribunāla Prezidenta ierosmes var sasaukt pirmssēdes apspriedi starp Tribunālu un strīda pusēm, lai vienotos par informācijas apmaiņu un noteikumiem attiecībā uz neapstrīdētajiem faktiem, nolūkā paātrināt procesa gaitu.

(2) Pēc pušu lūguma var tikt sasaukta pirmssēdes apspriede starp Tribunālu un strīda pusēm, kuras attiecīgi pārstāv to pilnvarotie pārstāvji, lai izskatītu strīda jautājumus nolūkā panākt draudzīgu strīda izšķiršanu.

22. noteikums

Procesuālās valodas

(1) Puses var vienoties par vienas vai divu valodu lietošanu procesā, pie noteikuma, ka gadījumā, ja puses vienojas par tādas valodas lietošanu, kas nav Centra oficiālā valoda, Tribunāls, pēc konsultēšanās ar Ģenerālsekretāru, dod savu piekrišanu. Ja puses nevar vienoties par šādu procesuālo valodu, katra no tām var šajā nolūkā izvēlēties vienu no Centra oficiālajām valodām (t.i. angļu, franču un spāņu).

(2) Ja puses ir izraudzījušās divas procesuālās valodas, visi instrumenti var tikt iesniegti jebkurā no šīm valodām. Jebkura no abām valodām var tikt izmantota lietas izskatīšanas sēdēs ar rakstisku vai mutisku tulkojumu, ja to pieprasa Tribunāls. Tribunāla rīkojumi un spriedums tiek pasludināti, kā arī protokoli rakstīti abās procesuālajās valodās, pie kam abas versijas ir vienlīdz autentiskas.

23. noteikums

Instrumentu kopijas

Ja Tribunāls pēc konsultēšanās ar pusēm un Ģenerālsekretāru nav paredzējis citu kārtību, tad katrs lūgums, tiesvedības raksts, iesniegums, rakstiska piezīme, apstiprinošs dokuments, ja tāds ir, vai kāds cits instruments jāiesniedz kā parakstīts oriģināls, kam pievienots sekojošs papildkopiju skaits:

(a) pirms Tribunāla locekļu skaita noteikšanas - pieci,

(b) pēc Tribunāla locekļu skaita noteikšanas - par diviem vairāk nekā ir Tribunāla locekļu.

24. noteikums

Apstiprinoša dokumentācija

Apstiprinošā dokumentācija parasti jāiesniedz kopā ar instrumentu, uz kuru tā attiecas, un katrā ziņā tajā termiņā, kāds noteikts šā instrumenta iesniegšanai.

25. noteikums

Kļūdu labojumi

Nejauša kļūda kādā instrumentā vai apstiprinošajā dokumentā, ar otras puses piekrišanu un ar Tribunāla atļauju, var tikt izlabota jebkurā laikā pirms sprieduma pasludināšanas.

26. noteikums

Termiņi

(1) Termiņus, kur tas nepieciešams, nosaka Tribunāls, norādot datumus, kuros jāpabeidz dažādas procesa stadijas. Tribunāls var deleģēt šīs pilnvaras Tribunāla Prezidentam.

(2) Tribunāls var pagarināt jebkuru termiņu, ko tas noteicis. Ja tajā laikā nenotiek Tribunāla sēde, šīs pilnvaras realizē tā Prezidents.

(3) Jebkurš pasākums, kas veikts pēc attiecīgā termiņa izbeigšanās, netiek ņemts vērā, ja vien Tribunāls izņēmuma kārtā un, dodot otrai pusei iespēju izteikt savu viedokli, neizlemj citādi.

27. noteikums

Atteikšanās no tiesībām

Ja kāda no strīda pusēm, kurai ir zināms vai kurai vajadzētu zināt par to, ka nav ievērots kāds Administratīvā un finansu nolikuma, šo Noteikumu, vai kādu citu noteikumu vai vienošanās nosacījums, kas attiecas uz konkrēto procesu, vai arī Tribunāla rīkojums, nekavējoties nepaziņo savus iebildumus par šo pārkāpumu, tad, saskaņā ar Konvencijas 45. pantu, uzskatāms, ka šī puse ir atteikusies no savām tiesībām izteikt protestu.

28. noteikums

Procesa izmaksas

(1) Nekādi neietekmējot galīgo lēmumu par procesa izmaksu segšanu, Tribunāls, ja vien puses nav vienojušās citādi, var:

(a) jebkurā procesa stadijā izlemt, kādu daļu no Tribunāla honorāriem un izdevumiem un no maksas par Centra telpu un pakalpojumu izmantošanu jāmaksā katrai pusei, saskaņā ar Administratīvā un finansu nolikuma 14. pantu;

(b) attiecībā uz jebkuru procesa daļu nolemt, ka ar to saistītās izmaksas (ko noteicis Ģenerālsekretārs) pilnībā vai tikai noteiktu šo izmaksu daļu jāsedz vienai no pusēm.

(2) Tūlīt pēc procesa slēgšanas katra puse iesniedz Tribunālam paziņojumu par saprātīgām izmaksām, kas tai radušās, vai ko tā uzņēmusies, sakarā ar procesu, un Ģenerālsekretārs iesniedz Tribunālam pārskatu par visām summām, ko katra no pusēm ir samaksājusi Centram, un par visiem maksājumiem, kas Centram radušies sakarā ar procesu. Tribunāls pirms sprieduma pasludināšanas var lūgt puses un Ģenerālsekretāru sniegt papildinformāciju par procesa izmaksām.

IV nodaļa

Rakstiskās un mutvārdu procedūras

29. noteikums

Parastās procedūras

Ja puses nav vienojušās citādi, process sastāv no diviem skaidri izteiktiem posmiem: no rakstiskas procedūras un tai sekojošas mutvārdu procedūras.

30. noteikums

Lūguma nosūtīšana

Tiklīdz ir izveidots Tribunāls, Ģenerālsekretārs nosūta katram tā loceklim lūguma kopiju, ar kuru šis process ticis ierosināts, kā arī apstiprinošo dokumentu, paziņojuma par reģistrāciju un visu no jebkuras strīda puses saņemto atbildes paziņojumu kopijas.

31. noteikums

Rakstiska procedūra

(1) Papildus arbitrāžas lūgumam, rakstiskajā procedūrā ietilpst sekojoši tiesvedības raksti, kuri iesniegti Tribunāla noteiktajos termiņos:

(a) lūguma iesniedzējas puses memorands;

(b) otras puses kontrmemorands;

un, ja puses par to vienojušās, un Tribunāls atzinis to par nepieciešamu:

(c) lūguma iesniedzējas puses atbilde; un

(d) otras puses atkārtota atbile.

(2) Ja lūgums ticis iesniegts kopīgi, katra puse tajā pašā Tribunāla noteiktajā termiņā iesniedz savu memorandu un, ja puses par to vienojušās, un Tribunāls atzinis to par nepieciešamu, savu atbildi; taču puses var arī vienoties par to, ka (1) punkta nolūkiem viena no tām tiek uzskatīta par lūguma iesniedzēju.

(3) Memorands sastāv no: būtisko faktu izklāsta, likumdošanas normu izklāsta un Tribunāla izskatīšanai iesniegtajiem ieteikumiem. Kontrmemorands, atbilde vai atkārtota otras puses atbilde sastāv no pēdējā tiesvedības rakstā izklāstīto faktu atzinuma vai nolieguma; jebkādiem papildfaktiem, ja tie nepieciešami; piezīmēm par iepriekšējā tiesvedības rakstā izklāstītajām likuma normām; likuma normu izklāsta, kas sniegts atbildot uz to; un Tribunāla izskatīšanai iesniegtajiem ieteikumiem.

32. noteikums

Mutvārdu procedūra

(1) Mutvārdu procedūru veido Tribunāla sēde, kurā tiek uzklausītas strīda puses, viņu pārstāvji, padomdevēji un advokāti, kā arī liecinieki un eksperti.

(2) Tribunāls, ar pušu piekrišanu, nolemj, kādas citas personas bez strīda pusēm, viņu pārstavjiem, padomdevējiem un advokātiem, lieciniekiem un ekspertiem, kamēr viņi nodod liecības, un Tribunāla amatpersonām, var piedalīties Tribunāla sēdēs.

(3) Tribunāla locekļi sēdes laikā var uzdot jautājumus pusēm, viņu pārstāvjiem, padomdevējiem un advokātiem, un lūgt viņiem paskaidrojumus.

33. noteikums

Pierādījumu sniegšana

Nekādi neietekmējot noteikumus, kas regulē dokumentu iesniegšanu, katra no pusēm Tribunāla noteiktajā termiņā paziņo Ģenerālsekretāram tālākai nodošanai Tribunālam un otrai pusei, precīzu informāciju par pierādījumiem, ko tā gatavojas sniegt, un ko tā vēlas, lai Tribunāls pieprasa, līdz ar norādi par tiem jautājumiem, uz kuriem šie pierādījumi ir vērsti.

34. noteikums

Pierādījumi: vispārīgie principi

(1) Tribunāls spriež par sniegto pierādījumu pieņemamību un to pierādošo vērtību.

(2) Tribunāls, ja tas uzskata par vajadzīgu, katra procesa posmā var:

(a) vērsties pie pusēm ar prasību pēc dokumentiem, lieciniekiem un ekspertiem;

(b) apmeklēt jebkuru vietu, kas ir saistīta ar attiecīgo strīdu, vai veikt tur izmeklēšanu.

(3) Pusēm jāsadarbojas ar Tribunālu, sniedzot pierādījumus, kā arī veicot citus (2) punktā paredzētos pasākumus. Tribunāls formāli atzīmē puses atteikšanos pildīt šajā punktā paredzētos pienākumus un šādas nepildīšanas attaisnojumam minētos iemeslus.

(4) Izdevumi, kas radušies sakarā ar pierādījumu sniegšanu un citu pasākumu veikšanu saskaņā ar (2) punktu, uzskatāmi par daļu no izdevumiem, kas radušies pusēm saskaņā ar Konvencijas 61 (2) pantu.

35. noteikums

Liecinieku un ekspertu nopratināšana

(1) Tribunāla Prezidenta uzraudzībā puses izjautā lieciniekus un ekspertus Tribunāla sēdē. Jebkurš Tribunāla loceklis arī var uzdot jautājumus.

(2) Pirms liecības nodošanas katrs liecinieks izdara sekojošu paziņojumu:

"Es svinīgi paziņoju pie sava goda un sirdsapziņas, ka runāšu patiesību, visu patiesību un neko citu kā tikai patiesību."

(3) Katrs eksperts pirms sava ziņojuma sniegšanas izdara sekojošu paziņojumu:

"Es svinīgi paziņoju pie sava goda un sirdsapziņas, ka mans ziņojums atbilst manai visdziļākajai pārliecībai."

36. noteikums

Liecinieki un eksperti: īpaši noteikumi

Neatkarīgi no 35. noteikuma prasībām Tribunāls var:

(a) pieņemt liecinieka vai eksperta sniegto liecību, kas iesniegta rakstveidā; un

(b) ar abu pušu piekrišanu atļaut lieciniekus un ekspertus nopratināt citādi, nevis paša Tribunāla sēdē. Tribunāls nosaka nopratināšanas tēmu, termiņus, nopratināšanas kartību un citas detaļas. Puses var piedalīties nopratināšanā.

37. noteikums

Vizītes un izmeklēšana

Ja Tribunāls uzskata par nepieciešamu apmeklēt kādu vietu, kas saistīta ar konkrēto strīdu, un veikt tur izmeklēšanu, tas izdod attiecīgu rīkojumu. Rīkojumā jānorāda vizītes darba sfēra vai izmeklēšanas tēma, termiņi, izmeklēšanas kartība un citas detaļas. Puses var piedalīties jebkurā vizītē vai izmeklēšanā.

38. noteikums

Procesa slēgšana

(1) Kad puses ir beigušas lietas apstākļu izklāstu, process tiek paziņots par slēgtu.

(2) Izņēmuma gadījumos Tribunāls pirms sprieduma pasludināšanas var atsākt procesu, pamatojoties uz to, ka ir sagaidāmi jauni pierādījumi, kuri pēc sava rakstura var izrādīties izšķiroši, vai ar tādēļ, ka pastāv būtiska nepieciešamība noskaidrot kādus konkrētus jautājumus.

V nodaļa

Īpašas procedūras

39. noteikums

Pagaidu pasākumi

(1) Procesa laikā kāda no pusēm var jebkurā laikā lūgt Tribunālu, ierosināt pagaidu pasākumus, lai aizsargātu šīs puses tiesības. Lūgumā jānorāda, kādas tiesības ir jāsaglabā, kādus pasākumus tiek lūgts ierosināt, un kādi apstākļi izraisījuši nepieciešamību pēc šādiem pasākumiem.

(2) Lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar (1) punktu, Tribunāls izskata pirmām kārtām.

(3) Tribunāls var arī ierosināt pagaidu pasākumus pats pēc savas iniciatīvas, vai ierosināt citus pasākumus, nevis tos, kas minēti lūgumā. Tas var arī katrā laikā izmainīt vai atsaukt savas rekomendācijas.

(4) Tribunāls ierosina pagaidu pasākumus vai arī izmaina vai atsauc savas rekomendācijas tikai pēc tam, kad katrai no pusēm ir dota iespēja izteikt savas piezīmes.

(5) Nekas šajā noteikumā nevar kavēt puses, pie nosacījuma, ka tas ir paredzēts viņu lūgumā, kas satur pušu piekrišanu, pirms procesa ierosināšanās, vai arī procesa laikā lūgt kādu tiesību sargāšanas vai citu varas iestādi dot rīkojumu par pagaidu pasākumiem pušu attiecīgo tiesību un interešu saglabāšanai.

40. noteikums

Pakļautās prasības

(1) Ja puses nevienojas citādi, tad katra puse var iesniegt blakusprasību vai papildprasību, vai arī pretprasību, kas tieši izriet no strīda būtības, pie nosacījuma, ka pakļautā prasība ietilpst pušu dotās piekrišanas sfērā un citādi ietilpst Centra jurisdikcijā.

(2) Blakusprasība vai papildprasība jāiesniedz ne vēlāk kā atbilde, un pretprasība - ne vēlāk kā kontrmemoranda, ja vien Tribunāls, pēc tās puses pamatojuma saņemšanas, kura iesniedz pakļauto prasību, un ņemot vērā jebkādus otras puses iebildumus, neatļauj iesniegt šo prasību kādā vēlākā procesa posmā.

(3) Tribunāls nosaka termiņu, kurā tā puse, pret kuru tiek celta pakļautā prasība, var iesniegt savas piezīmes šajā sakarā.

41. noteikums

Iebildumi pret jurisdikciju

(1) Jebkurš iebildums, ka strīds vai kāda pakļautā prasība neietilpst Centra jurisdikcijā, vai kāda cita iemesla dēļ nav Tribunāla kompetencē, jāizdara cik vien ātri iespējams. Pusei jāiesniedz iebildums Ģenerālsekretāram ne vēlāk kā līdz tā termiņa beigām, kas noteikts kontrmemoranda iesniegšanai, vai, ja iebildums attiecas uz pakļauto prasību - otras puses atkārtotas atbildes iesniegšanai, izņemot gadījumu, ja fakti, uz kuriem pamatojas iebildums, tajā laikā pusei nav bijuši zināmi.

(2) Tribunāls pats pēc savas iniciatīvas jebkurā procesa posmā var lemt par to, vai konkrētais strīds vai kāda Tribunāla izskatīšanai iesniegtā pakļautā prasība ietilpst Centra jurisdikcijā vai paša Tribunāla kompetencē.

(3) Kad formāli tiek izteikts kāds iebildums, kas attiecas uz strīdu, lietas izskatīšana pēc būtības tiek apturēta. Tribunāla Prezidents, pēc konsultēšanās ar pārējiem Tribunāla locekļiem, nosaka termiņu, kurā puses var iesniegt savas piezīmes par šo iebildumu.

(4) Tribunāls izlemj, vai turpmākajai ar iebildumu saistītajai procedūrai ir vai nav jābūt mutvārdu procedūrai. Tas var izskatīt iebildumu kā iepriekšējās izmeklēšanas jautājumu, vai pievienot to strīda izskatīšanai pēc būtības. Ja Tribunāls noraida iebildumu vai pievieno to strīda izskatīšanai pēc būtības, tam vēlreiz jānosaka turpmāko procedūru termiņi.

(5) Ja Tribunāls nolemj, ka strīds neietilpst Centra jurisdikcijā vai paša Tribunāla kompetencē, tas pasludina attiecīgu spriedumu.

42. noteikums

Neierašanās

(1) Ja kāda puse (šajā noteikumā saukta par "neieradušos pusi") neierodas vai nespēj uzstāties kā puse jebkurā procesa posmā, otra puse jebkurā laikā pirms procesa izbeigšanās var lūgt Tribunālu izskatīt tam iesniegtos jautājumus un pasludināt spriedumu.

(2) Tribunāls nekavējoties informē neieradušos pusi par šādu lūgumu. Izņemot gadījumu, kad Tribunāls ir pārliecināts, ka šai pusei nav nodoma ierasties vai uzstāties procesā kā pusei, tas vienlaicīgi piešķir šai pusei papildus laiku un šajā nolūkā:

(a) ja šī puse nav iesniegusi kādu tiesvedības rakstu vai citu instrumentu noteiktajā termiņā, nosaka jaunu termiņu tā iesniegšanai; vai

(b) ja šī puse nav ieradusies vai uzstājusies kā puse Tribunāla sēdē, nozīmē citu datumu šai sēdei. Piešķirtais papildlaiks nedrīkst pārsniegt 60 dienas, ja otra puse nav devusi tam savu piekrišanu.

(3) Pēc papildlaika beigām vai, ja saskaņā ar (2) punktu šāds laiks nav ticis piešķirts, Tribunāls atsāk strīda izskatīšanu. Puses neierašanās vai nespēja uzstāties kā pusei nav uzskatāma par otras puses apgalvojumu pieņemšanu.

(4) Tribunāls pārliecinās par to, vai strīds ietilpst Centra jurisdikcijā un paša Tribunāla kompetencē, un pozitīva slēdziena gadījumā lemj par to, vai Tribunāla izskatīšanai iesniegtie ieteikumi ir pietiekami pamatoti ar faktiem un likuma normām. Šajā nolūkā Tribunāls var jebkurā procesa posmā vērsties pie puses, kas ieradusies, lai iesniegtu savas piezīmes, ar prasību sniegt pierādījumus vai mutvārdu paskaidrojumus.

43. noteikums

Strīda izšķiršana un procesa izbeigšana

(1) Ja pirms Tribunāla sprieduma pasludināšanas puses vienojas par strīda izšķiršanu vai citādu procesa izbeigšanu, Tribunāls vai Ģenerālsekretārs gadījumā, ja Tribunāls vēl nav bijis izveidots, pēc pušu rakstiska lūguma, savā rīkojumā atzīmē, ka process ticis izbeigts.

(2) Ja puses iesniedz Ģenerālsekretāram pilnīgu un parakstītu strīda izšķiršanas dokumenta tekstu un rakstveidā lūdz Tribunālu iekļaut šo izšķiršanas dokumentu Tribunāla spriedumā, Tribunāls var reģistrēt šo izšķiršanas dokumentu kā savu spriedumu.

44. noteikums

Procesa izbeigšana pēc kādas puses lūguma

Ja kāda no pusēm lūdz izbeigt procesu, Tribunāls vai Ģenerālsekretārs gadījumā, ja Tribunāls vēl nav bijis izveidots, savā rīkojumā nosaka termiņu, kurā otra puse var paziņot, vai tā neiebilst pret procesa izbeigšanu. Ja noteiktajā termiņā netiek iesniegts rakstveida iebildums, tad tiek uzskatīts, ka otra puse ir piekritusi procesa izbeigšanai, un Tribunāls vai, atkarībā no apstākļiem, Ģenerālsekretārs savā rīkojumā atzīmē, ka process ticis izbeigts. Ja ir izteikts iebildums, tad process tiek turpināts.

45. noteikums

Procesa izbeigšana sakarā ar pušu bezdarbību

Ja puses nav veikušas nekādus pasākumus sakarā ar procesu sešus mēnešus pēc kārtas vai arī tik ilgu laiku, par kādu tās vienojušās, un ko apstiprinājis Tribunāls vai Ģenerālsekretārs gadījumā, ja Tribunāls vēl nav bijis izveidots, tad tiek uzskatīts, ka puses ir izbeigušas procesu, un Tribunāls vai, atkarībā no apstākļiem, Ģenerālsekretārs, iepriekš informējot par to puses, savā rīkojumā atzīmē, ka process ticis izbeigts.

VI nodaļa

Spriedums

46. noteikums

Sprieduma sagatavošana

Spriedums (tai skaitā arī individuālie vai atšķirīgie viedokļi) tiek sastādīts un parakstīts 60 dienu laikā pēc procesa slēgšanas. Tomēr Tribunāls var pagarināt šo termiņu vēl uz 30 dienām, ja tas citādi nespēj sagatavot spriedumu.

47. noteikums

Spriedums

(1) Spriedumam jābūt rakstveidā un tajā jābūt:

(a) precīzi norādītai katrai strīda pusei;

(b) paziņojumam par to, ka Tribunāls ticis izveidots saskaņā ar Konvencijas noteikumiem, un Tribunāla izveidošanas metodes aprakstam;

(c) katra Tribunāla locekļa vārdam, un norādei par iestādi, kas nozīmējusi katru Tribunāla locekli;

(d) pušu pārstāvju, padomdevēju un advokātu vārdiem;

(e) Tribunāla sēžu datumiem un vietai;

(f) procesa gaitas kopsavilkumam;

(g) Tribunāla atrasto faktu izklāstam;

(h) ieteikumiem, ko puses iesniegušas Tribunāla izskatīšanai;

(i) Tribunāla lēmumam par katru tā izskatīšanai iesniegto jautājumu, līdz ar šā lēmuma pamatojumu;

(j) Tribunāla lēmumam par procesa izmaksām.

(2) Spriedums jāparaksta visiem Tribunāla locekļiem, kuri par to balsojuši; katra paraksta datumam jābūt norādītam.

(3) Katrs Tribunāla loceklis var pievienot spriedumam savu individuālo viedokli, neatkarīgi no tā, vai viņš piekrīt vai nepiekrīt vairākumam, vai arī paziņojumu par savu nepiekrišanu.

48. noteikums

Sprieduma pasludināšana

(1) Kad pēdējais arbitrs, kam jāparaksta spriedums, ir to parakstījis, Ģenerālsekretārs nekavējoties:

(a) apliecina sprieduma teksta oriģināla autentiskumu un deponē to Centra arhīvā kopā ar visiem individuālajiem viedokļiem un paziņojumiem par nepiekrišanu spriedumam;

(b) nosūta apliecinātu sprieduma kopiju (līdz ar individuālajiem viedokļiem un paziņojumiem par nepiekrišanu) katrai no pusēm, norādot izsūtīšanas datumu uz teksta oriģināla un visām kopijām.

(2) Lēmums tiek uzskatīts par pasludinātu tajā dienā, kad tiek izsūtītas tā apliecinātās kopijas.

(3) Ģenerālsekretārs pēc kādas puses lūguma var izsniegt tai apliecinātas sprieduma papildkopijas.

(4) Centrs nepublicē spriedumu bez pušu piekrišanas. Tomēr Centrs var iekļaut savas publikācijas izrakstus no tiesiskajām normām, ko Tribunāls izmantojis.

49. noteikums

Papildlēmumi un labojumi

(1) 45 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas jebkura no pusēm saskaņā ar Konvencijas 49 (2) pantu var lūgt papildlēmumu par spriedumu vai sprieduma labojumu. Šāds lūgums rakstveidā jāiesniedz Ģenerālsekretāram. Lūgumā:

(a) jābūt precīzi norādītam spriedumam, uz kuru šis lūgums attiecas;

(b) jānorāda lūguma iesniegšanas datums;

(c) detalizēti jāizklāsta:

(i) jebkurš jautājums, par kuru, pēc lūguma iesniedzējas puses domām, Tribunāls spriedumā nav pieņēmis nekādu lēmumu; un

(ii) jebkāda kļūda spriedumā, kuru lūguma iesniedzēja puse lūdz izlabot; un

(d) jāpievieno nodeva par lūguma iesniegšanu.

(2) Pēc tam, kad Ģenerālsekretārs saņēmis lūgumu un nodevu par tā iesniegšanu, viņš nekavējoties:

(a) reģistrē lūgumu;

(b) paziņo pusēm par reģistrāciju;

(c) nosūta otrai pusei lūguma un jebkādas tam pievienotās dokumentācijas kopijas;

(d) nosūta katram Tribunāla loceklim reģistrācijas paziņojuma kopiju Iīdz ar lūguma un jebkādas tam pievienotās dokumentācijas kopijām.

(3) Tribunāla Prezidents konsultējas ar Tribunāla locekļiem, lai izlemtu, vai Tribunālam ir nepieciešams sanākt kopā, lai izskatītu lūgumu. Tribunāls nosaka termiņu, kurā puses var iesniegt savas piezīmes par lūgumu, kā arī nosaka kārtību šā lūguma izskatīšanai.

(4) 46.-48. noteikumi, mutatis mutandis, ir attiecināmi uz jebkuru Tribunāla lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo noteikumu.

(5) Ja Ģenerālsekretārs saņem lūgumu vairāk nekā 45 dienas pēc sprieduma pasludināšanas, viņš atsakās reģistrēt lūgumu un nekavējoties informē par to lūguma iesniedzēju pusi.

VII nodaļa

Sprieduma skaidrojums, pārskatīšana un anulēšana

50. noteikums

Iesniegums

(1) Iesniegums par sprieduma skaidrojumu, pārskatīšanu vai anulēšanu rakstveidā jāadresē Ģenerālsekretāram un tajā:

(a) jābūt precīzi norādītam spriedumam, uz kuru šis iesniegums attiecas;

(b) jānorāda iesnieguma datums;

(c) detalizēti jāizklāsta:

(i) iesniegumā par sprieduma skaidrojumu - konkrētos strīda punktus;

(ii) iesniegumā par sprieduma pārskatīšanu saskaņā ar Konvencijas 51 (1) pantu - izmaiņas, kādas tiek lūgts izdarīt spriedumā; kāda fakta atklāšana, kurš pēc sava rakstura ir tāds, lai izšķiroši ietekmētu Tribunāla spriedumu; un pierādījumi, ka sprieduma pasludināšanas laikā šis fakts nebija zināms ne Tribunālam, ne iesniedzējam, un ka iesniedzēja nezināšanu nebija izraisījusi viņa paša nevērība;

(iii) iesniegumā par sprieduma anulēšanu saskaņā ar Konvencijas 51 (1) pantu - pamatojums, uz kuru balstās šī prasība. Tā var balstīties tikai uz sekojošiem iemesliem:

* Tribunāls nav ticis pareizi izveidots;

* Tribunāls acīmredzami pārsniedzis savas pilnvaras;

* kāds no Tribunāla locekļiem ir korumpēts;

* ir notikusi nopietna novirzīšanās no procedūras pamatnormām;

* spriedumā nav norādīts pamatojums, uz ko tas balstās;

(d) jāpievieno nodeva par iesnieguma iesniegšanu.

(2) Nekādi neietekmējot (3) punkta nosacījumus, Ģenerālsekretārs pēc tam, kad viņš saņēmis iesniegumu un nodevu par tā iesniegšanu, nekavējoties:

(a) reģistrē iesniegumu;

(b) paziņo pusēm par reģistrāciju;

(c) nosūta otrai pusei iesnieguma un jebkādas tam pievienotās dokumentācijas kopijas.

(3) Ģenerālsekretārs atsakās reģistrēt iesniegumu par:

(a) sprieduma pārskatīšanu, ja, saskaņā ar Konvencijas 51 (2) panta noteikumiem, tas nav iesniegts 90 dienu laikā pēc tam, kad ticis atklāts jaunais fakts, un, katrā ziņā, trīs gadu laikā pēc sprieduma pasludināšanas (vai kāda vēlāka lēmuma vai sprieduma labojuma pieņemšanas) dienas;

(b) sprieduma anulēšanu, ja, saskaņā ar Konvencijas 52 (2) panta noteikumiem, tas nav iesniegts:

(i) 120 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas (vai kāda vēlāka lēmuma vai sprieduma labojuma pieņemšanas) dienas, ja pieteikums balstās uz kādu no sekojošiem pamatojumiem:

* Tribunāls nav ticis pareizi izveidots;

* Tribunāls acīmredzami pārsniedzis savas pilnvaras;

* ir notikusi nopietna novirzīšanās no procedūras pamatnormām;

* spriedumā nav norādīts pamatojums, uz ko tas balstās;

(ii) gadījumā, ja kāds no Tribunāla locekļiem ir korumpēts, 120 dienu laikā no šī fakta atklāšanas, un, jebkurā gadījumā, trīs gadu laikā pēc sprieduma pasludināšanas (vai kāda vēlāka lēmuma vai sprieduma labojuma pieņemšanas) dienas.

(4) Ja Ģenerālsekretārs atsakās reģistrēt iesniegumu par sprieduma pārskatīšanu vai anulēšanu, viņam nekavējoties jāinformē lūguma iesniedzēja puse par savu atteikumu.

51. noteikums

Sprieduma skaidrojums vai pārskatīšana: turpmākās procedūras

(1) Pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir reģistrējis iesniegumu par sprieduma skaidrojumu vai pārskatīšanu, viņš nekavējoties:

(a) nosūta katram sākotnējā Tribunāla loceklim reģistrācijas paziņojuma kopiju līdz ar iesnieguma un jebkādas tam pievienotās dokumentācijas kopijām; un

(b) lūdz katru Tribunāla locekli noteiktā termiņā informēt viņu, vai šis loceklis ir ar mieru piedalīties iesnieguma izskatīšanā.

(2) Ja visi Tribunāla locekļi izteikuši vēlēšanos piedalīties iesnieguma izskatīšanā, Ģenerālsekretārs informē par to Tribunāla locekļus un strīda puses. Līdz ar šo paziņojumu nosūtīšanu Tribunāls tiek uzskatīts par atkalizveidotu.

(3) Ja nav iespējams no jauna izveidot Tribunālu saskaņā ar (2) punkta nosacījumiem, Ģenerālsekretārs informē par to puses un uzaicina tās cik vien ātri iespējamms izveidot jaunu Tribunālu ar tādu pašu arbitru skaitu, kuri nozīmēti ar to pašu metodi kā sākotnējā Tribunāla locekļi.

52. noteikums

Sprieduma anulēšana: turpmākās procedūras

(1) Tūlīt pēc tam, kad Ģenerālsekretārs reģistrējis iesniegumu par sprieduma anulēšanu, viņš nekavējoties lūdz Administratīvās padomes Priekšsēdētāju nozīmēt ad hoc Komiteju saskaņā ar Konvencijas 52 (3) pantu.

(2) Komiteja tiek uzskatīta par izveidotu tajā dienā, kad Ģenerālsekretārs informē puses par to, ka visi locekļi ir pieņēmuši nozīmējumu. Pirms Komitejas pirmās sesijas vai tās laikā katrs loceklis paraksta tādu deklarāciju, kāda paredzēta 6 (2) noteikumā.

53. noteikums

Procesuālie noteikumi

Šie noteikumi, mutatis mutandis, ir attiecināmi uz jebkuru procedūru, kas ir saistīta ar sprieduma skaidrojumu, pārskatīšanu vai anulēšanu un ar Tribunāla vai Komitejas lēmumu.

54. noteikums

Sprieduma izpildes apturēšana

(1) Puse, kura savā iesniegumā lūdz sprieduma skaidrojumu, pārskatīšanu vai anulēšanu, vai arī jebkura no pusēm katrā laikā, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par šo iesniegumu, var lūgt pilnībā vai daļēji apturēt sprieduma izpildi, uz kuru attiecas šis iesniegums. Tribunāls vai Komiteja šādu lūgumu izskata pirmām kārtām.

(2) Ja iesniegums par sprieduma pārskatīšanu vai anulēšanu satur lūgumu apturēt sprieduma izpildi, Ģenerālsekretārs reizē ar paziņojumu par reģistrāciju informē abas puses par sprieduma izpildes pagaidu apturēšanu. Tiklīdz ir izveidots Tribunāls vai Komiteja, tas, pēc jebkuras puses lūguma, 30 dienu laikā pieņem lēmumu par to, vai šāds sprieduma izpildes pārtraukums jāturpina, ja Tribunāls vai Komiteja nenolemj turpināt sprieduma izpildes pārtraukumu, tad tas automātiski izbeidzas.

(3) Ja sprieduma izpilde ir pārtraukta saskaņā ar (1) punktu vai šis pārtraukums ir pagarināts saskaņā ar (2) punktu, Tribunāls vai Komiteja, pēc jebkuras puses lūguma var katrā laikā mainīt vai izbeigt šo pārtraukumu. Visi sprieduma izpildes pārtraukumi automātiski izbeidzas tajā dienā, kad tiek pieņemts galīgais lēmums par šo iesniegumu, izņemot gadījumu, kad Komiteja, kas pieņēmusi lēmumu par daļēju Tribunāla sprieduma anulēšanu, var izdot rīkojumu par sprieduma neanulētās daļas pagaidu apturēšanu, lai dotu jebkurai pusei iespēju lūgt jaunam Tribunālam, kurš izveidots atbilstoši Konvencijas 52 (6) pantam, piešķirt pārtraukumu saskaņā ar 55 (3) noteikumu.

(4) Lūgumā, kas izdarīts saskaņā ar (1), (2) (otrais teikums) vai (3) punktu, jānorāda apstākļi, kas prasa sprieduma apturēšanu, vai šī pārtraukuma mainīšanu vai izbeigšanu. Lūgums tiek izpildīts tikai pēc tam, kad Tribunāls vai Komiteja ir devusi katrai pusei iespēju iesniegt savas piezīmes.

(5) Ģenerālsekretārs nekavējoties informē abas puses par kāda sprieduma izpildes apturēšanu un par šāda pārtraukuma mainīšanu vai izbeigšanu, kas stājas spēkā tajā dienā, kad viņš nosūta šādu paziņojumu.

55. noteikums

Strīda iesniegšana atkārtotai izskatīšanai pēc sprieduma anulēšanas

(1) Ja Komiteja anulē spriedumu pilnībā vai daļēji, jebkura puse var lūgt strīda atkārtotu iesniegšanu jaunam Tribunālam. Šāds lūgums jāadresē rakstveidā Ģenerālsekretāram un tajā:

(a) jābūt precīzi norādītam spriedumam, uz kuru šis lūgums attiecas;

(b) jānorāda lūguma iesniegšanas datums;

(c) detalizēti jāpaskaidro, kāds strīda aspekts tiek iesniegts Tribunāla izskatīšanai; un

(d) jāpievieno nodeva par lūguma iesniegšanu.

(2) Pēc tam, kad Ģenerālsekretārs saņēmis lūgumu un nodevu par tā iesniegšanu, viņš nekavējoties:

(a) reģistrē lūgumu Arbitrāžas Reģistrā;

(b) paziņo abām pusēm par reģistrāciju;

(c) nosūta otrai pusei lūguma un jebkādas tam pievienotās dokumentācijas kopijas;

(d) uzaicina puses cik vien ātri iespējams izveidot jaunu Tribunālu ar tādu pašu arbitru skaitu, kuri nozīmēti ar to pašu metodi kā sākotnējā Tribunāla locekļi.

(3) Ja sākotnējais Tribunāla spriedums ir anulēts tikai daļēji, tad jaunais Tribunāls nepārskata to sprieduma daļu, kas nav tikusi anulēta. Tomēr, saskaņā ar 54. noteikumā paredzēto kārtību, tas var apturēt sprieduma neanulētās daļas izpildi vai atstāt spēkā šādu sprieduma apturēšanu līdz dienai, kad tiek pasludināts jaunā Tribunāla spriedums.

(4) Ja (1) - (3) punktos nav paredzēta cita kārtība, tad šie Noteikumi ir piemērojami attiecībā uz strīda atkārtotas izskatīšanas procesu tāpat kā uz strīdu, kura izskatīšana ierosināta saskaņā ar Procesa ierosināšanas noteikumiem.

VIII nodaļa

Vispārējie noteikumi

56. noteikums

Noslēguma noteikumi

(1) Šo Noteikumu teksti katrā no Centra oficiālajām valodām ir vienlīdz autentiski.

(2) Uz šiem Noteikumiem var atsaukties kā uz Centra "Arbitrāžas noteikumiem".



Samierināšanas noteikumi

1.nodaļa

Komisijas izveidošana

1.noteikums

Vispārējās saistības

1. Pēc paziņojuma par samierināšanas lūguma reģistrēšanu puses, cik vien ātri iespējams, sāk veidot Komisiju, atbilstoši ievērojot Konvencijas III nodaļas 2.apakšnodaļu.

2. Ja vien lūgumā nav sniegta šāda informācija, puses paziņo Ģenerālsekretāram, cik vien ātri iespējams, par jebkuriem nosacījumiem, par ko panākta vienošanās to starpā attiecībā uz samierinātāju skaitu un to iecelšanas kārtību.

2.noteikums

Komisijas izveidošanas kārtība iepriekšējā līguma iztrūkuma gadījumā

1. Ja puses, samierināšanas lūguma reģistrēšanas laikā, nav vienojušās par samierinātāju skaitu un to iecelšanas kārtību, tās, ja nav panākta cita vienošanās, ievēro sekojošu kārtību:

a) lūguma iesniedzēja puse desmit dienu laikā pēc lūguma reģistrēšanas ierosina otrai pusei iecelt vienu samierinātāju vai arī precizētu nepāra skaitu samierinātju un precizē kārtību, kuru tā ierosinājusi to iecelšanai;

b) divdesmit dienu laikā pēc lūguma iesniedzējas puses ierosinājumu saņemšanas otra puse:

i) akceptē šādus ierosinājumus;

ii) izsaka citus ierosinājumus attiecībā uz samierinātāju skaitu un to iecelšanas kārtību;

c) divdesmit dienu laikā pēc atbildes saņemšanas, kas satur jebkādus šādus ierosinājumus, lūguma iesniedzēja puse paziņo otrai pusei, vai tā pieņem vai noraida šādus ierosinājumus.

2. Paziņojumi, ko nosaka 1.punkts, tiek veikti vai nekavējoties apstiprināti rakstiski un tiek vai nu nogādāti ar Ģenerālsekretāra starpniecību vai tieši pusēm, to kopijas nosūtot Ģenerālsekretāram. Puses nekavējoties paziņo Ģenerālsekretāram par jebkuras panāktās vienošanās saturu.

3. Jebkurā laikā 60 dienas pēc lūguma reģistrēšanas, ja nav panākta cita vienošanās par citu kārtību, jebkura puse var informēt Ģenerālsekretāru, ka tā izvēlas formulu, ko paredz Konvencijas 29.(2)(b) pants. Ģenerālsekretārs pēc tam nekavējoties paziņo otrai pusei, ka Komisija ir izveidojama atbilstoši šim pantam.

3.noteikums

Samierinātāju iecelšana komisijā, kas izveidota saskaņā ar Konvencijas 29.(2)(b) pantu

1. Ja Komisija jāizveido saskaņā ar Konvencijas 29.(2)(b)pantu:

a) katra puse, par to paziņojot otrai pusei;

i) nosauc divas personas, norādot vienu no tām kā samierinātāju, kuru tā iecēlusi un otru kā samierinātāju, kas ieteikts Komisijas Prezidenta amatam;

ii) uzaicina otru pusi piekrist tā samierinātāja iecelšanai, kas ieteikts Komisijas Prezidenta amatam vai nosauc citu personu kā samierinātāju, ko iesaka Prezidenta amatam;

c) nekavējoties pēc atbildes saņemšanas, kas satur šādu ierosinājumu, ierosinātāja puse paziņo otrai pusei, vai tā piekrīt tā samierinātāja iecelšanai, kuru šī puse ieteikusi Komisijas Prezidenta amatam.

2. Paziņojumus, ko paredz šis Noteikums, tiek veikts vai nekavējoties apstiprināts rakstiski un tiek vai nu nogādāts ar Ģenerālsekretāra starpniecību vai pusēm tieši, kopiju nosūtot Ģenerālsekretāram.

4.noteikums

Administratīvās Padomes priekšsēdētāja ieceltie samierinātāji

1. Ja Komisija nav izveidota 90 dienu laikā pēc tam, kad Ģenerālsekretārs izsūtījis paziņojumu par reģistrēšanu, vai arī ir kāds cits termiņš, par ko vienojušās puses, kāda no pusēm var, ar Ģenerālsekretāra starpniecību, nosūtīt Administratīvās Padomes priekšsēdētājam rakstisku lūgumu, lai ieceltu samierinātāju vai samierinātājus, kas nav vēl iecelti un nozīmēt samierinātāju Komisijas Prezidenta amatam.

2. 1.punkta nosacījums attiecas "mutatis mutandis" gadījumā, kad puses ir vienojušās, ka samierinātāji ievēl Komisijas prezidentu un viņiem tas neizdodas.

3. Ģenerālsekretārs nekavējoties nosūta lūguma kopiju otrai pusei.

4. Priekšsēdētājs, attiecīgi ievērojot Konvencijas 31.(1) pantu, un pēc konsultācijām ar abām pusēm iespēju robežās izpilda šo lūgumu 30 dienas pēc tā saņemšanas.

5. Ģenerālsekretārs nekavējoties paziņo pusēm par jebkuru iecelšanu vai nozīmējumu, ko veicis Priekšsēdētājs.

5.noteikums

Iecelšanas atzīšana

1. Attiecīgā puse vai puses paziņo Ģenerālsekretāram par katra samierinātāja iecelšanu un norāda tā iecelšanas kārtību.

2. Tiklīdz Ģenerālsekretāram puse vai Administratīvās Padomes priekšsēdētājs ir paziņojis par samierinātāja iecelšanu, viņš pieprasa no ieceltās personas apstiprinājumu.

3. Ja samierinātājam neizdodas apstiprināt savu iecelšanu 15 dienu laikā, Ģenerālsekretārs par to nekavējoties paziņo pusēm, un, ja nepieciešams, Priekšsēdētājam, un uzaicina tos iecelt citu samierinātāju atbilstoši kārtībai, kura tika ievērota iepriekšējā iecelšanā.

6.noteikums

Komisijas izveidošana

1. Komisija tiek uzskatīta par izveidotu un lietas izskatīšana sākta dienā, kad Ģenerālsekretārs paziņo pusēm, ka visi samierinātāji ir atzinuši savu iecelšanu.

2. Pirms vai Komisijas pirmās sesijas laikā, katrs samierinātājs paraksta sekojoša satura deklarāciju:

"Vadoties pēc savas vislabākās apziņas nav nekādu iemeslu, lai es nekalpotu Samierināšanas Komisijai, kuru izveidojis Starptautiskais ieguldījumu strīdu izšķiršanas centrs attiecībā uz strīdu starp ....... ...... un ...........

Es neizpaudīšu nekādu informāciju, ko būšu ieguvis, man piedaloties šajā tiesas procesā, kā arī jebkuru Komisijas sagatavotā ziņojuma saturu.

Es nepieņemšu nevienu norādījumu vai kompensāciju attiecībā uz tiesas procesu no neviena, izņemot, kā to paredz Konvencija par ieguldījumu strīdu izšķiršanu un Nolikums un Noteikumi, kas pieņemti atbilstoši tai.

Paziņojums par manām iepriekšējām un pašreizējām profesionālajām, biznesa un citām attiecībām ( ja tādas ir) ar pusēm tiek pievienots."

Jebkurš samierinātājs, kas neparaksta šādu deklarāciju līdz Komisijas pirmās sesijas beigām tiek uzskatīts par atbrīvotu no sava pienākuma.

7.noteikums

Samierinātāju aizstāšana

Jebkurā laikā pirms Komisija ir izveidota, katra puse var nomainīt jebkuru tās iecelto samierinātāju un puses pēc abpusējas piekrišanas var vienoties nomainīt jebkuru samierinātāju. Šādas aizstāšanas kārtība tiek ievērota atbilstoši 1.,5. un 6.noteikumam.

8.noteikums

Samierinātāju rīkoties nespēja vai atkāpšanās

1. Ja samierinātājs kļūst rīkoties nespējīgs vai nespēj veikt savus amata pienākumus, spēkā ir 9.noteikums attiecībā uz samierinātāju diskvalifikāciju.

2. Samierinātājs var atkāpties, iesniedzot savu paziņojumu par atkāpšanos citiem Komisijas locekļiem un Ģenerālsekretāram. Ja samierinātāju iecēlusi kāda no pusēm, Komisija nekavējoties izskata viņa atkāpšanās iemeslus un lemj, vai tā tiem piekrīt. Komisija nekavējoties paziņo savu lēmumu Ģenerālsekretāram.

9.noteikums

Samierinātāju diskvalifikācija

1. Puse, kas ierosina samierinātāja diskvalifikāciju atbilstoši Konvencijas 57.pantam, nekavējoties, un jebkurā gadījumā pirms Komisija pirmā iesaka pusēm strīda izšķiršanas noteikumus vai arī, kad lietas izskatīšana tiesā ir pārtraukta (vienalga, kas notiek vispirms), iesniedz savu ierosinājumu Ģenerālsekretāram, norādot šādas rīcības iemeslus.

2. Ģenerālsekretārs nekavējoties:

a) nosūta ierosinājumu Komisijas locekļiem un, ja tas attiecas tikai uz vienu samierinātāju vai arī uz Komisijas locekļu vairākumu, Administratīvās Padomes priekšsēdētājam;

b) paziņo otrai pusei par ierosinājumu.

3. Samierinātājs, uz kuru ierosinājums attiecas, var nekavējoties sniegt paskaidrojumus Komisijai vai priekšsēdētājam, kā to prasa attiecīgais gadījums.

4. Ja vien ierosinājums neattiecas uz Komisijas locekļu vairākumu, citi tās locekļi nekavējoties izskata un balso par ierosinājumu bez attiecīgā samierinātāja klātbūtnes. Ja šo locekļu skaits ir vienlīdzīgs, tie, ar Ģenerālsekretāra starpniecību, nekavējoties paziņo Priekšsēdētājam par ierosinājumu, par jebkuriem attiecīgā samierinātāja sniegtajiem paskaidrojumiem un to nespēju pieņemt lēmumu.

5. Kad Priekšsēdētājam jālemj par ierosinājumu diskvalificēt samierinātāju, viņš pieņem šādu lēmumu 30 dienu laikā pēc šāda ierosinājuma saņemšanas.

6. Lietas izskatīšana tiek apturēta, līdz attiecībā uz ierosinājumu ir pieņemts lēmums.

10.noteikums

Kārtība Komisijas vakances gadījumā

1. Ģenerālsekretārs nekavējoties paziņo pusēm un, ja nepieciešams, Administratīvās Padomes priekšsēdētājam, par samierinātāja diskvalifikāciju, nāvi, rīkoties nespēju vai atkāpšanos un par Komisijas piekrišanu, ja tāda ir, atkāpšanās gadījumam.

2. Pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir paziņojis par vakanci Komisijā, lietas izskatīšana tiek vai paliek apturēta, līdz vakance ir aizpildīta.

11.noteikums

Komisijas vakanču aizpildīšana

1. Izņemot, kā to paredz 2. punkts, vakance, kas rodas samierinātāja diskvalifikācijas, nāves, rīkoties nespējas vai atkāpšanās dēļ, tiek nekavējoties aizpildīta tādā pat kārtībā, kā notikusi viņa iecelšana.

2. Papildus vakanču aizpildīšanai attiecībā uz viņa ieceltajiem samierinātājiem Administratīvās Padomes priekšsēdētājs nozīmē personu no Samierinātāju ekspertu grupas:

a) lai aizpildītu puses nozīmētā samierinātāja vakanci, ko izraisījusi atkāpšanās, bez Komisijas piekrišanas; vai

b) pēc kādas puses lūguma, lai aizpildītu jebkuru citu vakanci, ja nav veikta un apstiprināta jebkāda jauna iecelšana 30 dienu laikā pēc Ģenerālsekretāra izziņotās vakances.

3. Vakances aizpildīšanas kārtība tiek ievērota atbilstoši 1.,4.(4.),4.(5.), 5. un, mutatis mutandis, 6.(2.) noteikumiem.

12.noteikums

Tiesas procesa atjaunošana pēc vakances aizpildīšanas

Tiklīdz vakance Komisijā ir aizpildīta, tiesas process tiek turpināts no vietas, kurā tas bija vakances rašanās brīdī. Jaunieceltais samierinātājs tomēr var pieprasīt pilnīgu vai daļēju atkārtotu nopratināšanu.

II.nodaļa

Komisijas darbība

13.noteikums

Komisijas sesijas

1. Komisija sasauc savu pirmo sesiju 60 dienu laikā pēc tās izveidošanas vai kādā citā laika periodā pēc pušu vienošanās. Šīs sesijas datumus nosaka Komisijas prezidents pēc konsultācijām ar tās locekļiem un Ģenerālsekretāru.

Ja pēc tās izveidošanas Komisijai nav Prezidenta, tādēļ, ka puses ir vienojušās, ka Prezidentu ievēlēs tās locekļi, Ģenerālsekretārs nosaka šīs sēdes datumus. Abos gadījumos, cik vien iespējams, jākonsultējas ar pusēm.

2. Turpmāko sesiju datumus nosaka Komisija pēc konsultācijām ar Ģenerālsekretāru un, cik vien tas iespējams, ar pusēm.

3. Komisija sapulcējas Centra mītnes vietā vai arī kādā citā šādā vietā, par ko varētu būt vienojušās puses saskaņā ar Konvencijas 63.pantu. Ja puses vienojas, ka tiesas process notiks citā vietā, nevis Centrā vai institūcijā, ar kuru Centrs vienojies par tā sarīkošanu, tās konsultējas ar Ģenerālsekretāru un lūdz apstiprināt Komisiju. Nesaņemot šādu apstiprinājumu, Komisija sapulcējas Centra mītnes vietā.

4. Ģenerālsekretārs savlaicīgi paziņo Komisijas locekļiem un pusēm par Komisijas sesiju laiku un vietu.

14.noteikums

Komisijas sēdes

1. Komisijas prezidents vada nopratināšanu un apspriešanu.

2. Izņemot, ja puses vienojas citādi, sēdēs tiek pieprasīta vairākuma Komisijas locekļu klātbūtne.

3. Komisijas prezidents nosaka tās sēžu dienu un laiku.

15.noteikums

Komisijas apspriedes

1. Komisijas apspriedes ir slēgtas un konfidenciālas.

2. Tikai Komisijas locekļi piedalās tās apspriedēs. Neviena cita persona tajā nepiedalās, ja vien Komisija nelemj citādi.

16.noteikums

Komisijas lēmums

1. Komisijas lēmums tiek pieņemts ar visu tās locekļu balsu vairākumu.

Atturēšanās tiek skaitīta kā balsojums "pret".

2. Izņemot, ja šie Noteikumi nenosaka vai Komisija nenolemj citādi, tā var pieņemt jebkuru lēmumu neklātienē savu locekļu starpā, ar noteikumu, ka ar visiem ir notikušas konsultācijas. Tādējādi pieņemtos lēmumus apstiprina Komisijas Prezidents.

17.noteikums

Prezidenta rīkoties nespēja

Ja kādā laika periodā Komisijas Prezidents ir rīkoties nespējīgs, viņa funkcijas pilda kāds no citiem Komisijas locekļiem, darbojoties tādā kārtībā, kādā Ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu par viņu piekrišanu nozīmējumam darbā Komisijā.

18.noteikums

Pušu pārstāvniecība

1. Katru pusi var pārstāvēt vai tai palīdzēt pārstāvji, padomnieki vai advokāti, kuru vārdus un pilnvaras šī puse paziņo Ģenerālsekretāram, kurš nekavējoties informē Komisiju un otru pusi.

2. Šo Noteikumu mērķiem, vārds "puse" ietver, kur to pieļauj konteksts, pārstāvi, padomnieku vai advokātu, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt šo pusi.

III.nodaļa

Vispārējie procedūras nosacījumi

19.noteikums

Procesuālā kārtība

Komisija pieņem kārtību, kas nepieciešama tiesas procesa vadīšanai.

20.noteikums

Iepriekšējās procesuālās konsultācijas

1. Cik vien ātri iespējams pēc Komisijas izveidošanas, tās Prezidents cenšas izzināt pušu viedokļus attiecībā uz procedūras jautājumiem. Šim nolūkam viņš var lūgt tikšanos ar pusēm. Viņš īpaši cenšas noskaidrot to domas par sekojošiem jautājumiem:

a) Komisijas locekļu skaits, kas nepieciešams, lai nodrošinātu kvorumu sēdēs;

b) valoda vai valodas, kura tiks lietota tiesas procesā;

c) liecības, mutiskas vai rakstiskas, ko katra puse ir nodomājusi sniegt vai lūgt Komisijai pieprasīt, un rakstiskus paziņojumus, kurus katra puse vēlas iesniegt, kā arī termiņus, kuros šādas liecības jāsagatavo un šādi paziņojumi jāiesniedz;

d) otras puses iesniegto aktu kopiju skaits, ko vēlas saņemt katra puse;

e) nopratināšanas protokola sagatavošanas veids.

2. Tiesas procesa vadīšanas laikā Komisija izmanto jebkuru līgumu starp pusēm attiecībā uz procedūras jautājumiem, izņemot, ja to citādi paredz Konvencija vai Administratīvie vai Finansu noteikumi.

21.noteikums

Procedūras valodas

1. Puses var vienoties par vienas vai divu valodu izmantošanu tiesas procesā, ar noteikumu, ja tās vienojas par jebkuru valodu, kura nav Centra oficiālā valoda, Komisija, pēc konsultācijām ar Ģenerālsekretāru, dod savu piekrišanu.

Ja puses nevienojas par jebkuru šādu procedūras valodu, katra no tām var izvēlēties vienu no oficiālajām valodām (t.i. angļu, franču un spāņu) šim nolūkam.

2. Ja puses izvēlas divas procesuālās valodas, jebkurš akts var tikt iesniegts kādā no šīm valodām. Abas valodas var tikt lietotas nopratināšanā, nodrošinot, ja Komisija to pieprasa, mutisku un rakstisku tulkojumu. Komisijas rekomendācijas un ziņojums tiek sniegts un protokolēts abās procesuālajās valodās, un to teksti ir vienlīdz autentiski.

IV.nodaļa

Samierināšanas procedūras

22.noteikums

Komisijas funkcijas

1. Lai noskaidrotu strīda jautājumus pušu starpā, Komisija nopratina puses un cenšas iegūt jebkuru informāciju, kura varētu palīdzēt šajā ziņā. Puses ir, cik vien iespējams, cieši saistītas ar tās darbību.

2. Lai panāktu vienošanos starp pusēm, Komisija var periodiski jebkurā tiesas procesa posmā, sniegt pusēm mutiskas vai rakstiskas rekomendācijas. Tā var ieteikt pusēm pieņemt specifiskus izšķiršanas noteikumus vai arī atturēties, laikā, kad to starpā tiek meklēta vienošanās, no darbības, kura varētu saasināt strīdu; tā norāda pusēm argumentus par labu savām rekomendācijām. Tā var noteikt termiņu, kurā katra puse informē Komisiju par savu lēmumu attiecībā uz sniegtajām rekomendācijām.

3. Komisija, lai iegūtu informāciju, kura varētu attaisnot tās funkcijas, var jebkurā tiesas procesa posmā:

a) pieprasīt no abām pusēm mutiskus paskaidrojumus, dokumentus un citu informāciju;

b) lūgt liecības no citām personām;

c) ar attiecīgās puses piekrišanu, apmeklēt jebkuru vietu, kas saistīta ar strīdu vai veikt tur nopratināšanu, ar noteikumu ,ja puses drīkst piedalīties jebkurā šādā apmeklējumā un nopratināšanā.

23.noteikums

Pušu sadarbība

1. Puses sadarbojas pēc labākās sirdsapziņas ar Komisiju, sevišķi, ja tā lūdz nodrošināt ar visiem attiecīgajiem dokumentiem, informāciju un paskaidrojumiem kā arī izmanto tās rīcībā esošos līdzekļus, lai dotu iespēju Komisijai noklausīties lieciniekus un ekspertus, kurus tā vēlas uzaicināt. Puses nodrošina arī apmeklējumus pēc Komisijas vēlēšanās un izmeklēšanu jebkurā vietā, kas saistīta ar strīdu.

2. Puses iekļaujas visos termiņos, par ko vienojušās vai kurus noteikusi Komisija.

24.noteikums

Lūguma nosūtīšana

Tiklīdz Komisija ir izveidota, Ģenerālsekretārs nosūta katram loceklim lūguma kopiju, uz kura pamata tiesas process ticis ierosināts, kā arī papildus dokumentu, paziņojuma par reģistrāciju un jebkura cita paziņojuma kopiju, kas saņemta no kādas puses sakarā ar to.

25.noteikums

Rakstiskie paziņojumi

1. Pēc Komisijas izveidošanas, tās Prezidents uzaicina katru pusi iesniegt 30 dienu laikā vai viņa noteiktā šādā ilgākā termiņā, rakstisku paziņojumu par tās nostāju. Ja, pēc tās izveidošanas, Komisijai nav Prezidenta, šādu uzaicinājumu izsaka un jebkuru šādu ilgāku termiņu nosaka Ģenerālsekretārs.

Jebkurā tiesas procesa posmā, šādos termiņos, kādus Komisija nosaka, ikviena puse var iesniegt šādus citus rakstiskus paziņojumus, kādus tā uzskata par lietderīgiem un atbilstošiem.

2. Izņemot, ja to citādi paredz Komisija pēc konsultācijām ar pusēm un Ģenerālsekretāru, katrs rakstisks paziņojums vai cits dokuments tiek iesniegts oriģinālā ar parakstu, kam pievienotas papildus kopijas, kuru skaits ir par divām vairāk nekā Komisijas locekļu skaits.

26.noteikums

Papildus dokumentācija

1. Katram rakstiskam paziņojumam vai citam aktam, ko iesniedz puse, var pievienot papildus dokumentāciju, tādā formā un kopiju skaitā, kā to pieprasa Administratīvo un finansu 30.noteikums.

2. Papildus dokumentācija parasti tiek iesniegta kopā ar aktu, uz kuru tā attiecas, un jebkurā gadījumā termiņā, kas noteikts šāda akta iesniegšanai.

27.noteikums

Apspriešana

1. Komisijas apspriedes ir slēgtas un, izņemot, ja puses vienojas citādi, tās ir slepenas.

2. Komisijas lemj, ar pušu piekrišanu, kuras citas personas, izņemot puses, to pārstāvji, padomnieki un advokāti, liecinieki un eksperti savas liecības laikā, un Komisijas darbinieki drīkst piedalīties apspriedēs.

28.noteikums

Liecinieki un eksperti

1. Katra puse drīkst, jebkurā tiesas procesa posmā, lūgt, lai Komisija nopratina lieciniekus un ekspertus, kuru liecības puse atzīst par svarīgām.

Komisija nosaka termiņu, kādā šāda nopratināšana notiek.

2. Lieciniekus un ekspertus puses parasti nopratina Komisijas klātbūtnē Prezidenta uzraudzībā. Jebkurš Komisijas loceklis tiem var arī uzdot jautājumus.

3. Ja liecinieks vai eksperts nespēj ierasties, Komisija, pē vienošanās ar pusēm, var noorganizēt liecības sniegšanu rakstiski vai nopratināšanu citur.

Puses drīkst piedalīties jebkurā šādā nopratināšanā.

V.nodaļa

Tiesas procesa slēgšana

29.noteikums

Protests pret jurisdikciju

1. Jebkurš protests, ka strīds neiekļaujas Centra jurisdikcijā, vai, citu iemeslu dēļ, tas ir ārpus Komisijas kompetences, tiek izvirzīts cik vien iespējams savlaicīgi. Puse iesniedz protestu Ģenerālsekretāram ne vēlāk kā ar tās pirmo rakstisko paziņojumu vai arī pirmajā nopratināšanā, ja tā notiek agrāk, ja vien fakti, uz kuriem protests balstās, tajā brīdī pusei nav zināmi.

2. Komisija var pēc savas iniciatīvas lemt, jebkurā tiesas procesa posmā, vai tai iesniegtais strīds atbilst Centra jurisdikcijai un ir tās kompetencē.

3. Formāli izvirzot protestu, tiesas process pēc būtības tiek pārtraukts.

Komisija uzklausa pušu viedokļus attiecībā uz protestu.

4. Komisija var izskatīt protestu kā pagaidu jautājumu vai arī attiecināt to uz strīdu pēc būtības. Ja Komisija noraida protestu vai pievienojas tam pēc būtības, tā atjauno iepriekšminētā izskatīšanu bez kavēšanās.

5. Ja Komisija nolemj, ka strīds neatbilst Centra jurisdikcijai un nav tās kompetencē, tā slēdz tiesas procesu un sagatavo par to ziņojumu, kurā tiek minēti šīs rīcības iemesli.

30.noteikums

Tiesas procesa slēgšana

1. Ja puses panāk vienošanos par strīda jautājumiem, Komisija slēdz tiesas procesu un sagatavo savu ziņojumu, norādot strīda jautājumus un protokolu, ka puses ir panākušas vienošanos. Pēc pušu lūguma ziņojumā tiek minēti to vienošanās precīzi noteikumi un nosacījumi.

2. Ja kādā no tiesas procesa posmiem Komisijai kļūst skaidrs, ka pušu starpā nav iespējama vienošanās, Komisija, pēc paziņošanas par to pusēm, slēdz tiesas procesu un sagatavo savu ziņojumu, norādot uz strīda iesniegšanu samierināšanai un minot pušu nespēju panākt vienošanos.

3. Ja viena puse nespēj ierasties vai piedalīties tiesas procesā, Komisija pēc paziņošanas par to pusēm, slēdz tiesas procesu un sagatavo savu ziņojumu, norādot uz strīda iesniegšanu samierināšanai un minot, ka šī puse nav varējusi ierasties vai piedalīties.

31.noteikums

Ziņojuma sagatavošana

Komisijas ziņojums tiek sagatavots un parakstīts 30 dienu laikā pēc tiesas procesa slēgšanas.

32.noteikums

Ziņojums

1. Ziņojums tiek sagatavots rakstiski un tas satur, papildus materiālam, kas precizēts 30.noteikuma 2.punktā:

a) ziņas par katras puses precīzu iecelšanu;

b) paziņojumu, ka Komisija ir izveidota atbilstoši Konvencijai, un tās izveidošanas kārtības aprakstu;

c) Komisijas locekļu uzvārdus, un institūcijas, kas katru iecēlusi, nosaukumu;

d) pušu pārstāvju, padomnieku un advokātu uzvārdus;

e) Komisijas sēžu laiku un vietu;

f) atskaiti par tiesas procesu.

2. Ziņojums ietver arī pušu jebkuru vienošanos atbilstoši Konvencijas 35.pantam, attiecībā uz Komisijas vadītajā tiesas procesā izteikto viedokļu vai sniegto paziņojumu par izšķiršanas piedāvājumiem un pieņemšanu, vai arī Komisijas ziņojumu un sniegto rekomendāciju izmantošanu citos tiesas procesos.

3. Ziņojumu paraksta Komisijas locekļi; katra paraksta datums tiek norādīts.

Turklāt tiek norādīts fakts, ka kāds no locekļiem atsakās parakstīt ziņojumu.

33.noteikums

Ziņojuma nosūtīšana

1. Pēc tam, kad pēdējais samierinātājs to ir parakstījis, Ģenerālsekretārs nekavējoties:

a) apliecina ziņojuma oriģinālā teksta autentiskumu un nodod to glabāšanā Centra arhīvā;

b) izsūta apstiprinātu kopiju katrai pusei, norādot izsūtīšanas datumu uz oriģinālā teksta un visām kopijām.

2.Ģenerālsekretārs, pēc lūguma, dod iespēju pusei saņemt ziņojuma apstiprinātas papildus kopijas.

3. Centrs nepublicē ziņojumu bez pušu piekrišanas.

VI.nodaļa

Vispārēji nosacījumi

34.noteikums

Noslēguma nosacījumi

1. Šo Noteikumu teksti katrā Centra oficiālajā valodā ir vienlīdz autentiski.

2. Šie Noteikumi var tikt saukti kā Centra "Samierināšanas noteikumi".

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 18.03.1965.
Stājas spēkā:
 07.09.1997.
Parakstīts:
 08.08.1997.
Pievienošanās:
 08.08.1997.
Pieņemšanas vieta: 
Vašingtona
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 175/177 (890/892), 08.07.1997.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
703
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva