Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

MADRIDES NOLĪGUMS PAR PREČU ZĪMJU STARPTAUTISKO REĢISTRĀCIJU

1891. gada 14. aprīlī, pārskatīts 1900. gada 14. decembrī Briselē, 1911. gada 2. jūnijā Vašingtonā, 1925. gada 6. novembrī Hāgā, 1934. gada 2. jūnijā Londonā, 1957. gada 15. jūnijā Nicā un 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā1 un grozīts 1979. gada 28. septembrī Stokholmā

SATURS*

1. pants  Īpašas savienības izveide, preču zīmju reģistrācija starptautiskā birojā, izcelsmes valsts definīcija

2. pants  Atsauce uz Parīzes konvencijas 3. pantu (vienāda attieksme pret konkrētām personu grupām un pret šīs savienības valstu piederīgajiem)

3. pants Starptautiskās reģistrācijas pieteikuma saturs

3.bis pants "Teritoriālais ierobežojums"

3.ter pants "Teritoriālā attiecinājuma paplašinājuma" pieprasījums

4. pants Starptautiskās reģistrācijas sekas

4.bis pants Agrākas valsts reģistrācijas aizstāšana ar starptautisko reģistrāciju

5. pants Valsts iestāžu atteikums

5.bis pants Preču zīmju atsevišķu elementu tiesiskas izmantošanas dokumentārs pierādījums

5.ter pants Starptautiskā reģistra ierakstu kopijas, agrāku tiesību meklējumi, izraksti no Starptautiskā reģistra

6. pants Starptautiskās reģistrācijas spēkā esamības termiņš, starptautiskās reģistrācijas neatkarība, aizsardzības izbeigšanās izcelsmes valstī

7. pants Starptautiskās reģistrācijas atjaunošana

8. pants Valsts maksājums, starptautiskais maksājums, papildieņēmumu, papildmaksājumu un piemaksu sadale

8.bis pants Atteikšanās no aizsardzības vienā vai vairākās valstīs

9. pants Izmaiņas valstu reģistros, kuras ietekmē arī starptautisko reģistrāciju. Starptautiskajā reģistrā minēto preču un pakalpojumu saraksta samazināšana, šā saraksta papildināšana, aizvietošana šajā sarakstā

9.bis pants Tiesību uz starptautisko preču zīmi nodošana, kas saistīta ar preču zīmes īpašnieka valsts maiņu

9.ter pants Tiesību uz starptautisko preču zīmi pārņemšana tikai attiecībā uz daļu reģistrēto preču vai pakalpojumu vai attiecībā uz atsevišķām līgumslēdzējām valstīm, atsauce uz Parīzes konvencijas 6.quarter pantu (tiesību uz preču zīmi pārņemšana)

9.quarter pants Kopīga iestāde vairākām līgumslēdzējām valstīm, vairāku līgumslēdzēju valstu lūgums uzskatīt tās par vienu valsti

10. pants Īpašās savienības Asambleja

11. pants Starptautiskais birojs

12. pants Finanses

13. pants 10.-13. panta grozījumi

14. pants Ratifikācija un pievienošanās, stāšanās spēkā, pievienošanās agrākiem nolīgumiem, atsauce uz Parīzes konvencijas 24. pantu (teritorijas)

15. pants Denonsēšana

16. pants Agrāku nolīgumu piemērošana

17. pants Paraksts, valodas, depozitāra funkcijas

18. pants Pārejas noteikumi




1 Šis ir provizorisks tulkojums angļu valodā, ko sagatavojis Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Starptautiskais birojs.

* Šis satura rādītājs ir pievienots lasītāju ērtībai. Tas nav atrodams šā nolīguma parakstītajā tekstā.



1. pants

[Īpašas savienības izveide, preču zīmju reģistrācija starptautiskā birojā, izcelsmes valsts definīcija]1

1. Valstis, uz kurām attiecas šis nolīgums, veido Īpašo savienību preču zīmju starptautiskai reģistrācijai.

2. Ikvienas līgumslēdzējas valsts piederīgie ar izcelsmes valsts iestādes starpniecību var visās pārējās šā nolīguma valstīs nodrošināt aizsardzību savām preču zīmēm precēm un pakalpojumiem, kas reģistrētas izcelsmes valstī, reģistrējot konkrētās zīmes Starptautiskajā intelektuālā īpašuma birojā (turpmāk tekstā - Starptautiskais birojs), kas minēts Konvencijā, ar ko nodibina Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (turpmāk tekstā - Organizācija).

3. Par izcelsmes valsti uzskata Īpašās savienības valsti, kurā pieteikuma iesniedzējam ir reāls un strādājošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums; ja viņam Īpašās savienības valstī nav šāda uzņēmuma, tad par tādu uzskata to Īpašās savienības valsti, kurā viņam ir pastāvīgā dzīvesvieta; ja viņam nav pastāvīgās dzīvesvietas Īpašajā savienībā, bet ja viņš ir kādas Īpašās savienības valsts piederīgais, tad par izcelsmes valsti uzskata šo valsti.


1 Pantiem ir piešķirti nosaukumi, lai sekmētu to atpazīstamību. Parakstītajā tekstā franču valodā nosaukumu nav.

 

2. pants

[Atsauce uz Parīzes konvencijas 3. pantu (vienāda attieksme pret konkrētām personu grupām un pret šīs savienības valstu piederīgajiem)]

Šim nolīgumam nepievienojušos valstu piederīgos, kuri ar šo nolīgumu izveidotās Īpašās savienības teritorijā atbilst Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 3. panta nosacījumiem, pielīdzina līgumslēdzēju valstu piederīgajiem.

3. pants

[Starptautiskās reģistrācijas pieteikuma saturs]

1. Katru starptautiskās reģistrācijas pieteikumu iesniedz uz noteikumos paredzētās veidlapas; preču zīmes izcelsmes valsts iestāde apliecina, ka šādā pieteikumā ietvertā informācija atbilst informācijai valsts reģistrā, un norāda preču zīmes pieteikuma un reģistrācijas datumu un numuru izcelsmes valstī, kā arī starptautiskās reģistrācijas pieteikuma datumu.

2. Pieteikuma iesniedzējs norāda preces vai pakalpojumus, kuriem pieprasa preču zīmes aizsardzību, kā arī, ja iespējams, atbilstošo klasi vai klases saskaņā ar klasifikāciju, kas izveidota ar Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām. Ja pieteikuma iesniedzējs nesniedz šādu norādi, Starptautiskais birojs klasificē preces un pakalpojumus atbilstoši minētajai klasifikācijai. Pieteikuma iesniedzēja norādītās klases pārbauda Starptautiskais birojs sadarbībā ar valsts iestādi. Ja valsts iestādes viedoklis nesakrīt ar Starptautiskā biroja viedokli, noteicošais ir pēdējā viedoklis.

3. Ja pieteikuma iesniedzējs pieprasa par savas preču zīmes atšķirīgo īpašību atzīt krāsu, viņš:

1) paziņo šo faktu un kopā ar savu pieteikumu iesniedz paziņojumu, kurā norādīta pieprasītā krāsa vai krāsu kombinācija;

2) pievieno savam pieteikumam konkrētās preču zīmes krāsainas kopijas, kuras tiks pievienotas Starptautiskā biroja sniegtajam paziņojumam. Šo kopiju skaitu paredz noteikumos.

4. Starptautiskais birojs uzreiz reģistrē preču zīmes, kuras pieteiktas saskaņā ar 1. pantu. Reģistrācijai ir tāds pats datums kā pieteikumam par starptautisko reģistrāciju izcelsmes valstī, ar nosacījumu, ka pieteikums saņemts Starptautiskajā birojā divu mēnešu laikā pēc minētā datuma. Ja pieteikums nav saņemts šajā periodā, Starptautiskais birojs to reģistrē ar datumu, kurā tas saņēmis iepriekšminēto pieteikumu. Starptautiskais birojs par šādu reģistrāciju uzreiz ziņo ieinteresētajām iestādēm. Pamatojoties uz informāciju, kas minēta reģistrācijas pieteikumā, reģistrētās preču zīmes publicē Starptautiskā biroja izdotā periodiskā izdevumā. Ja preču zīmē ir grafisks elements vai īpaša rakstības forma, to, vai pieteikuma iesniedzējam jānodrošina klišeja, paredz noteikumos.

5. Lai reģistrētajām preču zīmēm piešķirtu publicitāti līgumslēdzējās valstīs, katra iestāde no Starptautiskā biroja saņem noteiktu skaitu izdevuma eksemplāru bez maksas un noteiktu skaitu izdevuma eksemplāru par pazeminātu cenu, proporcionāli vienību skaitam, kas minēts Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 16. panta 4. punkta a) apakšpunktā, un atbilstoši noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Šāda publikācija līgumslēdzējās valstīs uzskatāma par pietiekamu, un nekādu citu papildus publikāciju no iesniedzēja nedrīkst pieprasīt.

3.bis pants

["Teritoriālais ierobežojums"]

1. Jebkura līgumslēdzēja valsts var jebkurā brīdi rakstiski paziņot Organizācijas ģenerāldirektoram (turpmāk tekstā - ģenerāldirektors), ka no starptautiskās reģistrācijas izrietošā aizsardzība šajā valstī būs spēkā tikai tad, ja preču zīmes īpašnieks to skaidri pieprasīs.

2. Šāds paziņojums stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kad ģenerāldirektors paziņojis par to pārējām līgumslēdzējām valstīm.

3.ter pants

["Teritoriālā attiecinājuma paplašinājuma" pieprasījums]

1. Pieteikumā, kas paredzēts 3. panta 1. punktā, īpaši norāda jebkuru pieprasījumu paplašināt aizsardzību, kura izriet no starptautiskās reģistrācijas, uz valsti, kas izmantojusi 3.bis pantā paredzētās tiesības.

2. Jebkuru teritoriālā attiecinājuma paplašinājuma pieprasījumu, kas veikts pēc starptautiskās reģistrācijas, iesniedz ar izcelsmes valsts iestādes starpniecību uz noteikumos paredzētas veidlapas. Starptautiskais birojs to uzreiz reģistrē un paziņo par to ieinteresētajai iestādei vai iestādēm. To publicē Starptautiskā biroja izdotā periodiskajā izdevumā. Šāds teritoriālā attiecinājuma paplašinājums stājas spēkā no brīža, kad tas reģistrēts Starptautiskajā reģistrā; tas zaudē spēku vienlaicīgi ar attiecīgās preču zīmes starptautiskās reģistrācijas termiņa izbeigšanos.

4. pants

[Starptautiskās reģistrācijas sekas]

1. No brīža, kad Starptautiskais birojs veicis reģistrāciju saskaņā ar 3. un 3.ter panta noteikumiem, konkrētās preču zīmes aizsardzība visās attiecīgajās līgumslēdzējās valstīs ir tāda pati, kāda tā būtu tad, ja šī preču zīme būtu reģistrēta tajās tieši. Preču un pakalpojumu klašu norādīšana, kas paredzēta 3.pantā, nav saistoša līgumslēdzējām valstīm, nosakot preču zīmes aizsardzības apjomu.

2. Katrai starptautiski reģistrētai preču zīmei nodrošina prioritātes tiesības, kas paredzētas Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 4. pantā, neprasot izpildīt minētā panta D daļā noteiktās formalitātes.

4.bis pants

[Agrākas valsts reģistrācijas aizstāšana ar starptautisko reģistrāciju]

1. Ja preču zīmi, kas jau reģistrēta vienā vai vairākās līgumslēdzējās valstīs, vēlāk reģistrē Starptautiskais birojs tā paša īpašnieka vai viņa tiesību pārņēmēja vārdā, uzskata, ka starptautiskā reģistrācija aizstāj iepriekšējās valstu reģistrācijas, neskarot tiesības, kuras iegūtas saistībā ar šīm agrākajām reģistrācijām.

2. Valsts iestāde pēc pieprasījuma savā reģistrā veic ierakstu par starptautisko reģistrāciju.

5. pants

[Valsts iestāžu atteikums]

1. Valstīs, kurās to atļauj tiesību akti, iestādēm, kam Starptautiskais birojs saskaņā ar 3.ter pantu paziņojis par konkrētas preču zīmes reģistrāciju vai par pieprasījumu paplašināt aizsardzību, ir tiesības paziņot, ka to teritorijā aizsardzība šādai preču zīmei nevar tikt piešķirta. Šāda atteikuma pamatojums var būt tikai tāds, kādu Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību izpratnē piemēro valsts reģistrācijai pieteiktām preču zīmēm. Tomēr aizsardzību nevar atteikt, pat daļēji, pamatojoties tikai uz to, ka valsts tiesību akti paredz reģistrēt tikai noteiktu klašu vai noteiktu preču un pakalpojumu skaitu.

2. Iestādes, kas vēlas izmantot šādas tiesības, valsts tiesību aktos noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā gada laikā kopš preču zīmes starptautiskās reģistrācijas vai atbilstoši 3.ter panta noteikumiem iesniegtā attiecinājuma paplašinājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas, paziņo Starptautiskajam birojam par aizsardzības atteikumu, norādot atteikuma pamatojumu.

3. Starptautiskais birojs uzreiz nosūta vienu šā atteikuma paziņojuma kopiju izcelsmes valsts iestādei un preču zīmes īpašniekam vai viņa pārstāvim, ja minētā iestāde par šo pārstāvi paziņojusi Starptautiskajam birojam. Ieinteresētajai pusei ir tādi paši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kā tad, ja tā būtu iesniegusi reģistrācijas pieteikumu par preču zīmi tieši valstī, kurā atteikta aizsardzība.

4. Pamatojumu preču zīmes atteikumam Starptautiskais birojs paziņo jebkurai ieinteresētajai pusei, kas to pieprasa.

5. Iestādes attiecībā uz konkrēto preču zīmi zaudē tiesības, kas noteiktas šā panta 1. punktā, ja tās iepriekš minētajā maksimālajā termiņā, tas ir, viena gada laikā, nav darījušas zināmu Starptautiskajam birojam nekādu pagaidu vai galīgo lēmumu par atteikumu attiecībā uz preču zīmes reģistrāciju vai aizsardzības paplašinājuma prasību.

6. Kompetentās iestādes nedrīkst atzīt par spēkā neesošu starptautisku preču zīmi, ja attiecīgās preču zīmes īpašniekam savlaicīgi nav sniegta iespēja aizstāvēt savas tiesības. Par šādu atzīšanu par spēkā neesošu paziņo Starptautiskajam birojam.

5.bis pants

[Preču zīmju atsevišķu elementu tiesiskas izmantošanas dokumentārs pierādījums]

Preču zīmju atsevišķu elementu, piemēram, ģerboņu, ģerboņa vairogu, attēlu, goda zīmju, titulu, tirdzniecības nosaukumu, personu, kas nav pieteikuma iesniedzējs, vārda, vai tamlīdzīgu zīmju tiesiskas izmantošanas dokumentārs pierādījums, kuru drīkst pieprasīt līgumslēdzēju valstu iestādes, ir atbrīvots no jebkāda veida legalizācijas vai sertifikācijas, izņemot izcelsmes valsts iestādes veikto legalizāciju vai sertifikāciju.

5.ter pants

[Starptautiskā reģistra ierakstu kopijas, agrāku tiesību meklējumi, izraksti no Starptautiskā reģistra]

1. Starptautiskais birojs, iekasējot noteikumos paredzētu maksu, ikvienam, kas to lūdz, izsniedz to reģistra ierakstu kopiju, kuri attiecas uz konkrētu preču zīmi.

2. Starptautiskais birojs par samaksu var veikt arī agrāku tiesību meklējumus starp starptautiski reģistrētajām preču zīmēm.

3. Tie izraksti no Starptautiskā reģistra, kas pieprasīti, lai tos uzrādītu kādā no līgumslēdzējām valstīm, ir atbrīvoti no legalizācijas.

6. pants

[Starptautiskās reģistrācijas spēkā esamības termiņš, starptautiskās reģistrācijas neatkarība, aizsardzības izbeigšanās izcelsmes valstī]

1. Preču zīmju reģistrāciju Starptautiskajā birojā veic uz divdesmit gadiem, un šo termiņu iespējams pagarināt saskaņā ar 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Piecus gadus pēc starptautiskās reģistrācijas brīža šāda reģistrācija kļūst neatkarīga no valsts preču zīmes agrākas reģistrācijas izcelsmes valstī, atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem.

3. Ja piecu gadu laikā kopš starptautiskās reģistrācijas valsts preču zīmei, kas saskaņā ar 1. pantu reģistrēta agrāk izcelsmes valstī, šajā valstī vairs nav pilnīgas vai daļējas tiesiskās aizsardzības, tai vairs nevar nodrošināt pilnīgu vai daļēju aizsardzību, kura izriet no starptautiskās reģistrācijas, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav bijusi tiesību nodošanas objekts. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja tiesiskā aizsardzība zaudējusi spēku vēlāk kādas tiesvedības rezultātā, kas uzsākta pirms piecu gadu termiņa beigām.

4. Ja preču zīme dzēsta brīvprātīgi vai ex officio, izcelsmes valsts iestāde pieprasa preču zīmes dzēšanu Starptautiskajā birojā, kurš veic šo dzēšanu. Tiesvedības gadījumā minētā iestāde nosūta Starptautiskajam birojam, ex officio vai pēc prasītāja lūguma, sūdzības vai jebkura cita tāda dokumentāra pierādījuma, kas liecina par tiesvedības uzsākšanu, kā arī tiesas galīgā lēmuma kopiju; Starptautiskais birojs par to izdara ierakstu Starptautiskajā reģistrā.

7. pants

[Starptautiskās reģistrācijas atjaunošana]

1. Jebkuru reģistrāciju katrreiz var atjaunot uz divdesmit gadu periodu, sākot no iepriekšējā perioda izbeigšanās dienas, samaksājot tikai pamatmaksājumu un vajadzības gadījumā papildmaksājumus un piemaksas, kas paredzētas 8. panta 2. punktā.

2. Atjaunotā reģistrācija nedrīkst atšķirties no preču zīmes reģistrācijas tās iepriekšējā termiņa izbeigšanās brīdī.

3. Pirmajā atjaunošanā, kas veikta saskaņā ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīguma noteikumiem vai šā nolīguma noteikumiem, norāda starptautiskās klasifikācijas klasi, uz ko attiecas konkrētā reģistrācija.

4. Sešus mēnešus pirms aizsardzības termiņa beigām Starptautiskais birojs, nosūtot neoficiālu paziņojumu, atgādina preču zīmes īpašniekam un viņa pārstāvim precīzu termiņa izbeigšanās datumu.

5. Pēc noteikumos paredzētās soda naudas samaksāšanas piešķir sešus mēnešus ilgu termiņa pagarinājumu starptautiskās reģistrācijas atjaunošanai.

8. pants

[Valsts maksājums, starptautiskais maksājums, papildieņēmumu, papildmaksājumu un piemaksu sadale]

1. Izcelsmes valsts iestāde pēc saviem ieskatiem var noteikt un iekasēt valsts maksājumu no tās preču zīmes īpašnieka, attiecībā uz kuru iesniegts starptautiskās reģistrācijas vai atjaunošanas pieprasījums.

2. Par preču zīmes reģistrāciju Starptautiskajā birojā veic starptautiskā maksājuma avansa maksājumu, kas sastāv no:

a) pamatmaksājuma;

b) papildmaksājuma par katru nākamo uz preču zīmi attiecināto preču vai pakalpojumu starptautiskās klasifikācijas klasi, ja klašu skaits ir lielāks par trīs;

c) piemaksas par jebkuru lūgumu paplašināt aizsardzību saskaņā ar 3.ter pantu.

3. Tomēr 2. punkta b) apakšpunktā noteikto papildmaksājumu var, neskarot reģistrācijas datumu, samaksāt noteikumos paredzētā termiņā, ja preču vai pakalpojumu klašu skaits ir noteikts vai apspriests Starptautiskajā birojā. Ja līdz minētā termiņa beigām pieteikuma iesniedzējs nav samaksājis papildmaksājumu vai preču un pakalpojumu klašu skaits neatbilst samaksātajai summai, starptautiskās reģistrācijas pieteikums uzskatāms par atsauktu.

4. Gada peļņu no dažāda veida ieņēmumiem par starptautisko reģistrāciju, izņemot to, kas paredzēta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, Starptautiskais birojs sadala vienlīdzīgi valstīm, kuras ir šā nolīguma puses, pirms tam atskaitot izdevumus un maksājumus, kas vajadzīgi iepriekšminētā nolīguma īstenošanai. Ja šā nolīguma spēkā stāšanās laikā valsts vēl nav ratificējusi iepriekšminēto nolīgumu vai pievienojusies tam, tai ir tiesības līdz brīdim, kad stājas spēkā tās ratifikācija vai pievienošanās, saņemt tādu daļu no papildieņēmumiem, kas aprēķināta pamatojoties uz agrāku tai piemērojamu nolīgumu.

5. Summas, kas iegūtas no 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem papildmaksājumiem, gada beigās sadala starp valstīm, kas ir šā nolīguma vai 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīguma puses, proporcionāli to preču zīmju skaitam, kurām lūgta aizsardzība konkrētajā gadā; attiecībā uz valstīm, kas veic iepriekšēju ekspertīzi, šo skaitu reizina ar noteikumos noteikto koeficientu. Ja šā nolīguma spēkā stāšanās laikā kāda valsts vēl nav ratificējusi iepriekšminēto nolīgumu vai pievienojusies tam, tai ir tiesības līdz brīdim, kad stājas spēkā tās ratifikācija vai pievienošanās, saņemt daļu no summas, kas aprēķināta pamatojoties uz Nicas nolīgumu.

6. Summas, kas iegūtas no 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām piemaksām, saskaņā ar 5. punkta noteikumiem sadala starp valstīm, kuras izmanto 3.bis pantā paredzētās tiesības. Ja šā nolīguma spēkā stāšanās laikā kāda valsts vēl nav ratificējusi iepriekšminēto nolīgumu vai pievienojusies tam, tai ir tiesības līdz brīdim, kad stājas spēkā tās ratifikācija vai pievienošanās, saņemt daļu no summas, kas aprēķināta pamatojoties uz Nicas nolīgumu.

8.bis pants

[Atteikšanās no aizsardzības vienā vai vairākās valstīs]

Starptautiskās preču zīmes īpašnieks var jebkurā laikā atteikties no aizsardzības vienā vai vairākās līgumslēdzējās valstīs, iesniedzot paziņojumu savas valsts iestādē, kura to nosūta Starptautiskajam birojam, kas savukārt paziņo par to valstīm, attiecībā uz kurām izteikta atteikšanās no aizsardzības. Par atteikšanos no aizsardzības maksājumus neiekasē.

9. pants

[Izmaiņas valstu reģistros, kuras ietekmē arī starptautisko reģistrāciju, starptautiskajā reģistrā minēto preču un pakalpojumu saraksta samazināšana, šā saraksta papildināšana, aizvietošana šajā sarakstā]

1. Starptautiskās preču zīmes īpašnieka valsts iestāde paziņo Starptautiskajam birojam arī par jebkādu atcelšanu, dzēšanu, atteikšanos no aizsardzības, tiesību nodošanu un citām izmaiņām, kas veiktas preču zīmes ierakstam nacionālajā reģistrā, ja šādas izmaiņas ietekmē arī starptautisko reģistrāciju.

 

2. Birojs šīs izmaiņas reģistrē Starptautiskajā reģistrā, paziņo par tām līgumslēdzēju valstu iestādēm un publicē tās savā izdevumā.

3. Līdzīgu procedūru ievēro, ja starptautiskās preču zīmes īpašnieks pieprasa samazināt to preču vai pakalpojumu sarakstu, uz ko attiecas šī reģistrācija.

4. Par šādām darbībām var iekasēt noteikumos paredzētos maksājumus.

5. Iepriekšminētajam sarakstam var pievienot jaunas preces vai pakalpojumus, vienīgi iesniedzot jaunu pieteikumu, kā paredzēts 3. pantā.

6. Vienas preces vai pakalpojuma aizstāšana ar citu uzskatāma par saraksta papildināšanu.

9.bis pants

[Tiesību uz starptautisko preču zīmi nodošana, kas saistīta ar preču zīmes īpašnieka valsts maiņu]

1. Ja tiesības uz Starptautiskajā birojā reģistrētu preču zīmi nodod personai līgumslēdzējā valstī, kas nav starptautiskās reģistrācijas īpašnieka valsts, pēdējās minētās valsts iestāde paziņo par šo nodošanu Starptautiskajam birojam. Starptautiskais birojs reģistrē tiesību nodošanas faktu, paziņo par to citām iestādēm un publicē to savā izdevumā. Ja tiesību nodošana veikta piecu gadu laikā kopš starptautiskās reģistrācijas brīža, Starptautiskais birojs lūdz jaunā īpašnieka valsts iestādes piekrišanu un, ja iespējams, publicē preču zīmes reģistrācijas datumu un numuru jaunā īpašnieka valstī.

2. Tiesību uz Starptautiskajā reģistrā reģistrētas preču zīmes nodošanu nedrīkst reģistrēt par labu personai, kam nav tiesību iesniegt starptautiskās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

3. Ja nav bijis iespējams reģistrēt tiesību nodošanu Starptautiskajā reģistrā tāpēc, ka jaunā īpašnieka valsts nav devusi savu piekrišanu, vai tāpēc, ka iepriekšminētā nodošana ir veikta par labu tādai personai, kurai nav tiesību iesniegt starptautiskās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, iepriekšējā īpašnieka valsts iestādei ir tiesības pieprasīt, lai Starptautiskais birojs dzēš konkrēto preču zīmi no starptautiskā reģistra.

9.ter pants

[Tiesību uz starptautisko preču zīmi pārņemšana tikai attiecībā uz daļu reģistrēto preču vai pakalpojumu vai attiecībā uz atsevišķām līgumslēdzējām valstīm, atsauce uz Parīzes konvencijas 6.quarter pantu (tiesību uz preču zīmi pārņemšana)]

1. Ja Starptautiskais birojs saņem paziņojumu par tiesību uz starptautisko preču zīmi pārņemšanu attiecībā tikai uz daļu reģistrēto preču vai pakalpojumu, Starptautiskais birojs to reģistrē savā reģistrā. Katrai līgumslēdzējai valstij ir tiesības atteikties atzīt šādas tiesību pārņemšanas spēkā esamību, ja preces vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem pārņemtas tiesības uz preču zīmi, ir līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem preču zīme paliek reģistrēta par labu atsavinātājam.

2. Līdzīgi Starptautiskais birojs reģistrē tiesību uz starptautisku preču zīmi pārņemšanu tikai attiecībā uz vienu vai vairākām līgumslēdzējām valstīm.

3. Ja iepriekšminētajos gadījumos izmaiņas notiek īpašnieka valstī un tiesības uz starptautisko preču zīmi ir nodotas piecu gadu laikā kopš starptautiskās reģistrācijas brīža, jaunā īpašnieka valsts iestādei jādod sava piekrišana atbilstoši 9.bis pantam.

4. Iepriekšējos punktos minētos noteikumus piemēro saskaņā ar Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 6.quarter pantu.

9.quarter pants

[Kopīga iestāde vairākām līgumslēdzējām valstīm, vairāku līgumslēdzēju valstu lūgums uzskatīt tās par vienu valsti]

1. Ja vairākas Īpašās savienības valstis vienojas par savu valsts tiesību aktu par preču zīmēm unifikāciju, tās var paziņot ģenerāldirektoram,

a) ka katras valsts iestādes vietā tiks izveidota viena kopīga iestāde un

b) ka visu vai daļas pirms šā panta izklāstīto noteikumu piemērošanas vajadzībām visas attiecīgo valstu teritorijas jāuzskata par vienu valsti.

2. Šāds paziņojums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad ģenerāldirektors par to paziņojis pārējām līgumslēdzējām valstīm.

10. pants

[Īpašās savienības Asambleja]

1. a) Īpašajai savienībai ir Asambleja, kurā ir valstis, kas ratificējušas šo nolīgumu vai pievienojušās tam.

b) Katras valsts valdību pārstāv viens delegāts, kam var būt savi vietnieki, padomnieki un eksperti.

c) Katras delegācijas izdevumus sedz tā valdība, kas šo delegāciju iecēlusi, izņemot katras dalībvalsts viena delegāta ceļa izdevumus un dienas naudu, ko apmaksā Īpašā savienība.

2. a) Asambleja:

i) izskata visus jautājumus, kas attiecas uz Īpašās savienības uzturēšanu un attīstību un šā nolīguma īstenošanu;

ii) dod Starptautiskajam birojam norādījumus par pārskatīšanas konferenču sagatavošanu, pienācīgi novērtējot jebkādas to Īpašās savienības valstu piezīmes, kuras nav ratificējušas šo nolīgumu vai nav pievienojušās tam;

iii) groza noteikumus, tostarp par 8. panta 2. punktā minēto maksājumu apmēra noteikšanu un citu tādu maksājumu apmēra noteikšanu, kas attiecas uz starptautisko reģistrāciju;

iv) pārbauda un apstiprina ģenerāldirektora ziņojumus un darbības, kas saistītas ar Īpašo savienību, un dod viņam visus vajadzīgos norādījumus attiecībā uz jautājumiem, kuri ir Īpašās savienības kompetencē;

v) nosaka programmu, pieņem Īpašās savienības budžetu diviem gadiem un apstiprina tās galīgos pārskatus;

vi) pieņem Īpašās savienības finanšu noteikumus;

vii) izveido ekspertu komitejas un darba grupas, kuras tā uzskata par vajadzīgām Īpašās savienības mērķu sasniegšanai;

viii) nosaka, kuras valstis, kas nav Īpašās savienības dalībvalstis, un kuras starpvaldību un starptautiskas nevalstiskas organizācijas drīkst piedalīties tās sanāksmēs kā novērotāji;

ix) pieņem grozījumus 10.-13. pantā;

x) veic jebkādu citu atbilstošu darbību, lai veicinātu Īpašās savienības mērķu sasniegšanu;

xi) veic citas tādas veida funkcijas, kas ir atbilstošas saskaņā ar šo nolīgumu.

2. b) Par jautājumiem, kas interesē arī citas Organizācijas pārvaldītās savienības, Asambleja pieņem lēmumus pēc Organizācijas Koordinācijas komitejas viedokļa uzklausīšanas.

3. a) Katrai Asamblejas dalībvalstij ir viena balss.

b) Kvorumu veido puse Asamblejas dalībvalstu.

c) Neatkarīgi no b) apakšpunkta noteikumiem, ja kādā sesijā pārstāvēto valstu skaits ir mazāks par pusi, bet vienāds vai lielāks par vienu trešdaļu Asamblejas dalībvalstu skaita, Asambleja drīkst pieņemt lēmumus, izņemot tādus, kas attiecas uz tās procedūru, un visi šādi lēmumi stājas spēkā tikai tad, ja ir izpildīti turpmāk izklāstītie nosacījumi. Starptautiskais birojs paziņo minētos lēmumus Asamblejas dalībvalstīm, kuras nebija pārstāvētas, un aicina tās rakstveidā balsot vai atturēties trīs mēnešu laikā no šā paziņojuma nosūtīšanas dienas. Ja, beidzoties šim termiņam, to valstu skaits, kas šādi balsojušas vai atturējušās no balsojuma, sasniedz skaitu, kurš bija vajadzīgs, lai veidotos kvorums sesijā, šādi lēmumi stājas spēkā ar nosacījumu, ka par tiem nobalsojis vairākums.

d) Atbilstoši 13. panta 2. punkta noteikumiem Asambleja pieņem lēmumus ar divām trešdaļām derīgo balsu.

e) Atturēšanos neuzskata par balsi.

f) Viens delegāts pārstāv tikai vienu valsti un balso tikai šīs vienas valsts vārdā.

g) Īpašās savienības valstis, kas nav Asamblejas dalībvalstis, Asamblejas sanāksmēs var piedalīties kā novērotāji.

4. a) Asambleju uz kārtējo sesiju sasauc ģenerāldirektors vienu reizi katrā otrajā kalendārajā gadā un, ja nav izņēmuma apstākļu, tajā pašā laikā, kad sasauc Organizācijas Ģenerālo asambleju, un tajā pašā vietā, kur sasauc pēdējo minēto.

b) Ģenerāldirektors sasauc Asambleju ārkārtas sesijā, ja to pieprasa viena ceturtā daļa Asamblejas dalībvalstu.

c) Katras sesijas darba kārtību sagatavo ģenerāldirektors.

5. Asambleja pieņem pati savu reglamentu.

11. pants

[Starptautiskais birojs]

1. a) Starptautiskais birojs veic starptautisko reģistrāciju un līdzīgus pienākumus, kā arī visus pārējos administratīvos uzdevumus, kas saistīti ar Īpašo savienību.

b) Jo īpaši Starptautiskais birojs sagatavo sanāksmes un nodrošina Asamblejas sekretariātu un Asamblejas izveidoto ekspertu komiteju un darba grupu sekretariātu.

c) Ģenerāldirektors ir Īpašās savienības galvenā izpildpersona un pārstāv Īpašo savienību.

2. Ģenerāldirektors un jebkurš viņa iecelts personāla loceklis piedalās visās Asamblejas sanāksmēs un Asamblejas izveidoto ekspertu komiteju vai darba grupu sanāksmēs bez balsstiesībām. Ģenerāldirektors vai viņa iecelts personāla loceklis ex officio ir šo institūciju sekretārs.

3. a) Starptautiskais birojs saskaņā ar Asamblejas norādījumiem veic sagatavošanās darbus nolīguma noteikumu, izņemot 10.-13. panta noteikumus, pārskatīšanas konferencēm.

b) Starptautiskais birojs var apspriesties ar starpvaldību un starptautiskām nevalstiskām organizācijām par to, kā sagatavoties pārskatīšanas konferencēm.

c) Ģenerāldirektors un viņa ieceltas personas piedalās diskusijās šajās konferencēs bez balsstiesībām.

4. Starptautiskais birojs veic jebkādus citus tam uzticētos uzdevumus.

12. pants

[Finanses]

1. a) Īpašajai savienībai ir budžets.

b) Īpašās savienības budžetu veido Īpašās savienības ieņēmumi un izdevumi, tās ieguldījums budžeta izdevumos, kas ir kopīgi savienībām, un attiecīgā gadījumā summas, kuras iegūtas no Organizācijas konferences budžeta.

c) Par izdevumiem, kas kopīgi visām savienībām, uzskata tādus izdevumus, kuri attiecināmi ne tikai uz Īpašo savienību, bet arī uz vienu vai vairākām citām Organizācijas pārvaldītām savienībām. Īpašās savienības daļa šādos kopīgos izdevumos ir proporcionāla Īpašās savienības ieinteresētībai tajos.

2. Īpašās savienības budžetu apstiprina, pienācīgi ņemot vērā prasības veikt saskaņošanu ar citu Organizācijas pārvaldīto savienību budžetiem.

3. Īpašās savienības budžetu finansē no šādiem avotiem:

i) starptautiskās reģistrācijas maksājumi un citi maksājumi un maksa par pakalpojumiem, kurus sniedz Starptautiskais birojs attiecībā uz Īpašo savienību;

ii) starptautiskā biroja publikāciju par Īpašo savienību pārdošana vai honorāri par tām;

iii) dāvinājumi, novēlējumi un subsīdijas;

iv) nomas maksas, procenti un dažādi citi ienākumi.

4. a) To maksājumu apmērus, kas minēti 8. panta 2. punktā, un citu maksājumu apmērus, kuri attiecas uz starptautisko reģistrāciju, nosaka Asambleja pēc ģenerāldirektora priekšlikuma.

b) Šādu maksājumu apmērus nosaka tā, lai Īpašās savienības ieņēmumi no maksājumiem, kas nav 8. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētais papildmaksājums un piemaksa, un ieņēmumi no citiem avotiem būtu pietiekami, lai vismaz segtu Starptautiskā biroja izdevumus attiecībā uz Īpašo savienību.

c) Ja budžetu nepieņem pirms jauna finanšu perioda sākuma, tas paliek iepriekšējā gada budžeta līmenī, kā paredzēts finanšu noteikumos.

5. Atbilstoši 4. punkta a) apakšpunkta noteikumiem ģenerāldirektors nosaka to maksājumu un maksu apmēru, kas paredzētas par citiem pakalpojumiem, kurus sniedz Starptautiskais birojs attiecībā uz Īpašo savienību, un paziņo to Asamblejai.

6. a) Īpašajai savienībai ir apgrozāmā kapitāla fonds, ko veido katras Īpašās savienības valsts vienreizējs maksājums. Ja šis fonds ir nepietiekams, Asambleja lemj par tā palielināšanu.

b) Katras valsts sākotnējās iemaksas apmērs iepriekšminētajā fondā vai dalības maksas palielinājuma apmērs tajā ir proporcionāls šīs valsts, kā Parīzes Savienības rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai dalībvalsts, ieguldījumam minētās savienības budžetā tajā gadā, kurā fonds izveidots vai kurā pieņemts lēmums to palielināt.

c) Proporciju un maksāšanas noteikumus nosaka Asambleja pēc ģenerāldirektora priekšlikuma un pēc tam, kad tā uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas ieteikumu.

d) Kamēr Asambleja ļauj izmantot Īpašās savienības rezervju fondu kā apgrozāmā kapitāla fondu, Asambleja var nepiemērot a), b) un c) apakšpunkta noteikumus.

7. a) Mītnes līgumā, kas noslēgts ar valsti, kuras teritorijā ir Organizācijas mītne, paredz, ka tad, ja apgrozāmā kapitāla fonds nav pietiekams, šī valsts piešķir aizdevumu. Par šo aizdevumu apmēru un nosacījumiem to piešķiršanai konkrētā valsts un Organizācija katrā konkrētā gadījumā noslēdz atsevišķu vienošanos.

b) Gan a) apakšpunktā minētajai valstij, gan Organizācijai, ir tiesības ar rakstisku paziņojumu denonsēt pienākumu piešķirt aizdevumus. Denonsēšana stājas spēkā pēc trim gadiem kopš tā gada beigām, kurā par to paziņots.

8. Finanšu pārskatu revīziju veic viena vai vairākas Īpašās savienības valstis vai ārējie revidenti, kā paredzēts finanšu noteikumos. Tos ieceļ Asambleja atbilstoši savstarpējam līgumam.

13. pants

[10.- 13. panta grozījumi]

1. Priekšlikumus 10., 11., 12. un šā panta grozīšanai var izteikt jebkura Asamblejas dalībvalsts vai ģenerāldirektors. Šādus priekšlikumus ģenerāldirektors paziņo Asamblejas dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas Asamblejā.

2. Grozījumus 1. punktā minētajos pantos pieņem Asambleja. Pieņemšanai vajadzīgas trīs ceturtdaļas derīgo balsu, ar nosacījumu, ka jebkuru grozījumu veikšanai 10. pantā un šajā punktā vajadzīgas četras piektdaļas derīgo balsu.

3. Jebkurš grozījums 1. punktā minētajos pantos stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad ģenerāldirektors saņēmis rakstiskus paziņojumus par pieņemšanu, kas veikta saskaņā ar katras Asamblejas dalībvalsts konstitucionālo kārtību, no trīs ceturtdaļām dalībvalstu, kuras bija Asamblejas dalībvalstis konkrētā grozījuma pieņemšanas laikā. Jebkurš šādi pieņemts grozījums iepriekšminētajos pantos ir saistošs visām valstīm, kas ir Asamblejas dalībvalstis brīdī, kad attiecīgais grozījums stājas spēkā, kā arī valstīm, kuras kļuvušas par Asamblejas dalībvalstīm pēc šā grozījuma izdarīšanas.

14. pants

[Ratifikācija un pievienošanās, stāšanās spēkā, pievienošanās agrākiem nolīgumiem, atsauce uz Parīzes konvencijas 24. pantu (teritorijas)]

1. Ikviena Īpašās savienības valsts, kas parakstījusi šo nolīgumu, var to ratificēt un, ja tā nav to parakstījusi, tā var pievienoties šim nolīgumam.

2. a) Ikviena valsts, kas nav Īpašās savienības dalībvalsts un kas ir Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību dalībvalsts, var pievienoties šim nolīgumam un tādējādi kļūt par Īpašās savienības dalībvalsti.

b) Tiklīdz Starptautiskais birojs saņem informāciju, ka šāda valsts ir pievienojusies šim nolīgumam, tas saskaņā ar 3. pantu nosūta šīs valsts iestādei kopīgu paziņojumu par tām preču zīmēm, kurām attiecīgajā laikā ir starptautiskā aizsardzība.

c) Šāda paziņošana pati par sevi nodrošina to, ka uz iepriekšminētajām preču zīmēm attiecas iepriekšminētie noteikumi minētās valsts teritorijā, un ar to sākas viena gada termiņš, kura laikā konkrētā iestāde var iesniegt 5. pantā paredzēto paziņojumu.

d) Tomēr jebkura šāda valsts, pievienojoties šim nolīgumam, var paziņot, ka tā piemēros šo pantu tikai tām preču zīmēm, kas reģistrētas pēc tam, kad stājusies spēkā šīs valsts pievienošanās; tas neattiecas uz starptautiskām preču zīmēm, kas šajā valstī ir joprojām spēkā esošas agrākas identiskas valsts reģistrācijas objekts un kas jāatzīst uzreiz pēc ieinteresēto personu pieprasījuma.

e) Šāds paziņojums atbrīvo Starptautisko biroju no pienākuma sniegt iepriekš minēto kopīgo paziņojumu. Starptautiskais birojs paziņo tikai par tām preču zīmēm, par ko tas gada laikā pēc jaunās valsts pievienošanās saņem tādu pieprasījumu izmantot d) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, kurā ietvertas vajadzīgās ziņas.

f) Starptautiskais birojs nesniedz kopīgo paziņojumu tādām valstīm, kas pievienojoties šim nolīgumam paziņo, ka tās izmanto 3.bis pantā paredzētās tiesības. Iepriekšminētās valstis var arī vienlaikus paziņot, ka piemēros šo nolīgumu tikai tām preču zīmēm, kas reģistrētas pēc tam, kad stājusies spēkā šo valstu pievienošanās; tomēr šāds ierobežojums nedrīkst skart starptautiskās preču zīmes, kas jau ir agrākas spēkā esošas identiskas valsts reģistrācijas objekts un kas varētu būt par pamatu 3.ter pantā un 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā aizsardzības paplašinājuma pieprasīšanai.

g) To preču zīmju reģistrāciju, uz ko attiecas šajā punktā minētie paziņojumi, uzskata par tādu, kura aizstāj reģistrāciju, kas veikta tieši jaunajā līgumslēdzējā valstī pirms šīs valsts pievienošanās stāšanās spēkā.

3. Ratifikācijas un pievienošanās instrumentus deponē ģenerāldirektoram.

4. a) Attiecībā uz pirmajām piecām valstīm, kas deponējušas savus ratifikācijas un pievienošanās instrumentus, šis nolīgums stājas spēkā trīs mēnešus pēc piektā šāda instrumenta deponēšanas.

b) Attiecībā uz jebkuru citu valsti šis nolīgums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad par tā ratifikāciju vai pievienošanos paziņots ģenerāldirektoram, ja vien ratifikācijas vai pievienošanās instrumentā nav norādīts vēlāks datums. Ja tā ir, tad šis nolīgums attiecībā uz konkrēto valsti stājas spēkā šādi norādītajā datumā.

5. Ratifikācija vai pievienošanās nozīmē visu šā nolīguma noteikumu un priekšrocību pieņemšanu.

6. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā valsts var pievienoties 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumam vienīgi ratificējot šo nolīgumu vai pievienojoties tam. Nav atļauta pievienošanās agrākiem nolīgumiem, kas noslēgti pirms Nicas nolīguma, pat kopā ar šā nolīguma ratifikāciju vai pievienošanos tam.

7. Uz šo nolīgumu attiecas Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 24. panta noteikumi.

15. pants

[Denonsēšana]

1. Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku.

2. Jebkura valsts var denonsēt šo nolīgumu, nosūtot paziņojumu ģenerāldirektoram. Šāda denonsēšana nozīmē arī visu agrāko nolīgumu denonsēšanu un attiecas tikai uz valsti, kas to veic, un nolīgums pilnībā paliek spēkā attiecībā uz citām Īpašās savienības valstīm.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc tam, kad pagājis viens gads kopš datuma, kurā ģenerāldirektors saņēmis attiecīgo paziņojumu.

4. Neviena valsts nedrīkst izmantot šajā pantā paredzētās denonsēšanas tiesības, pirms pagājuši pieci gadi no datuma, kad tā kļuvusi par Īpašās savienības dalībvalsti.

5. Starptautiskajām preču zīmēm, kuras reģistrētas līdz datumam, kad stājas spēkā denonsēšana un par kurām nav iesniegts atteikums 5. pantā paredzētajā viena gada laikā, visa starptautiskās aizsardzības perioda laikā ir tāda pati aizsardzība, kāda tām būtu bijusi tad, ja tās būtu reģistrētas tieši valstī, kas denonsējusi šo nolīgumu.

16. pants

[Agrāku nolīgumu piemērošana]

1. a) Šis nolīgums saistībā ar to Īpašās savienības valstu savstarpējām attiecībām, kas to ratificējušas vai pievienojušās tam, no datuma, kad tas stājas spēkā attiecībā uz šīm valstīm, aizstāj 1891. gada Madrides nolīguma agrākos tekstus, kuri stājušies spēkā pirms šā nolīguma.

b) Tomēr jebkurai Īpašās savienības valstij, kas ratificējusi šo nolīgumu vai pievienojusies tam, paliek saistoši šie agrākie teksti, kurus tā nav iepriekš denonsējusi saskaņā ar 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīguma 12. panta 4. punktu un kuri saistīti ar tās attiecībām ar valstīm, kas nav ratificējušas šo nolīgumu vai pievienojušās tam.

2. Valstis, kas nav Īpašās savienības dalībvalstis un kas kļūst par šā nolīguma dalībvalstīm, piemēro šo nolīgumu starptautiskām reģistrācijām, kuras veiktas Starptautiskajā birojā ar jebkuras Īpašās savienības dalībvalsts, kas nav šā nolīguma dalībvalsts, iestādes starpniecību, ar nosacījumu, ka šāda reģistrācija attiecībā uz iepriekšminētajām valstīm atbilst šā nolīguma prasībām. Attiecībā uz starptautiskām reģistrācijām, kas veiktas Starptautiskajā birojā ar tādas valsts iestādes starpniecību, kura nav Īpašās savienības dalībvalsts un kura kļūst par šā nolīguma dalībvalsti, šāda valsts atzīst, ka iepriekšminētā Īpašās savienības valsts var pieprasīt atbilstību tā jaunākā nolīguma prasībām, kura dalībvalsts tā ir.

17. pants

[Paraksts, valodas, depozitāra funkcijas]

1. a) Šo nolīgumu paraksta vienā eksemplārā franču valodā un deponē Zviedrijas valdībai.

b) Oficiālos tekstus Asamblejas norādītajās valodās sagatavo ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar ieinteresētajām valdībām.

2. Šo nolīgumu var parakstīt Stokholmā līdz 1968. gada 13. janvārim.

3. Ģenerāldirektors nodod divas Zviedrijas valdības apstiprinātas šā nolīguma parakstītā teksta kopijas visām Īpašās savienības valstu valdībām un pēc pieprasījuma arī citu valstu valdībām.

4. Ģenerāldirektors reģistrē šo nolīgumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātā.

5. Ģenerāldirektors paziņo visu Īpašās savienības valstu valdībām par parakstiem, ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu deponēšanu un jebkādiem paziņojumiem, kas iekļauti šādos instrumentos, par jebkādu šā nolīguma noteikumu spēkā stāšanos, paziņojumiem par denonsēšanu un paziņojumiem atbilstoši 3.bis, 9.quater, 13. pantam, 14. panta 7. punktam, un 15. panta 2. punktam.

18. pants

[Pārejas noteikumi]

1. Līdz brīdim, kad pirmais ģenerāldirektors sāk pildīt amata pienākumus, šajā nolīgumā atsauces uz Organizācijas Starptautisko biroju un uz ģenerāldirektoru interpretē kā atsauces uz tās savienības biroju, kas izveidota saskaņā ar Parīzes Konvenciju par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, un attiecīgi tās direktoru.

2. Īpašās savienības dalībvalstis, kas nav ratificējušas šo nolīgumu vai pievienojušās tam, piecu gadu laikā pēc tās konvencijas spēkā stāšanās, ar ko izveido Organizāciju, var pēc vēlēšanās izmantot šā nolīguma 10.-13. pantā paredzētās tiesības tā, it kā šie panti būtu tām saistoši. Jebkura valsts, kas vēlas izmantot šādas tiesības, iesniedz par to rakstisku paziņojumu ģenerāldirektoram; šāds paziņojums ir spēkā no tā saņemšanas dienas. Šādas valstis tiek uzskatītas par Asamblejas dalībvalstīm līdz iepriekšminētā perioda beigām.

[Turpmāk seko protokola teksts]

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 14.04.1891.
Stājas spēkā:
 01.01.1995.
Pievienošanās:
 29.09.1994.
Pieņemšanas vieta: 
Madride
Ratificēja:
 Ministru kabinets
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 154 (4552), 29.09.2011.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
7
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva